Bavarijas Latviesu vestnesis, July 2, 1948

              s - LATVIJA
TS
'f:
liv
.Viņš skumji n-,x..
ķ domājat/' ^
r.JOs varat eSm'-^i- I
pv ī a u s e , . Ē l 2 a / < ' , ; ; ^ k ^ : l "•
redzēcaams, kk J ^ ^ ' « i frļ"
k a d a t a / P a ^ g P ^ f - l a r i»
izturēs.", . Pati.,.*'-
Vai radusies komunistiska valsts, kas spītēs Maskavai
izturēs. , .
fci tev prāts?,/: p,,: m
p\ „Ledus varb?\I*?'*
(pats nefeturēsi. T l ' f ? ' ^ '^
Inesadzijuži ievaW''«Mii
-Vienalga. L a f f 5^^^^^^^^^
kajumu un aizdod?''^^^^^
k ka .uzticies S,ļ^«^i:
H . . .. Vai nav tā?u ^^0^^^
F?a mirkli šaubījās v - J •
ŗak saprātīgi lai %/^^^ 1 •
ķ v a l d , ; Vii'ļ5e^^
fe^:: T« taču tom^?,;i|,
misis nokāra galvu. [
Protams,, protams. Par i„ t •
' i r runa. Nu un
atgriezās umde^-^^^^te^^^^^ |
'agaidi, Ēvald.- ^ " ^ ' i/
fav laika.'- ' L'.
gurns?''""^^'^^'^^^^
Nē." - - fr
Un tu iesi; mājup?''^
Protams,, nia^^
Ubi/Vviņa. pēkšņi:
epšu Kriipški." 1 •
Ķo,tu gribi darīt, Elza"J
ijusies čukstēja..: ļ
pai tas paliek, mans nosl:-!
Bušu pret rītu mājās h 1
i atrāva durvis un Izsteid/a/
na. :
^alds brīdi no^aidījav Vir!
)_eja redzēt, pat ne nojaijsf;
aj, Elza. Tikai: tad, kad z
S minūtēm, ārā atskanēja \i
i,: izdzirdīs māti klusi no-|
ķ — „7 JN - a— ba—g.f a Elza">-
pās pret to: |
Izdzēs" gaismu, Vīleru māt, :t
p' prasa, saki,, ka neesi niar.|
usi/kopš nedēļas. Un Eb j
p nav nabaga,:māt., vma p
ļ — viņai,vtik daudz spē'^a |
mes . . - Ej: gulēt, māt Ar
r* •
(Turpinājums sekos)
'5/
ivojas 26. jūlijs,>• Jāmēra
85. dzimumdiena:
.•;.( •;. • . .••7.;
: / ; . i . ^ ' ^ ^ i ^ : s # : |ļ
- : ; v ī ^ - l ^ : "^-^ -Ķ=^
latviešu n o m e t n ē m sākt c^^ļ
>us mūsu: lielā skaņu
tara piemiņas koncerta
i. Galvenais ir pats kcvļ
ja -no.' tā rastos kāds atln:;;
lūdzam to z i e d o t prof. h\
la piemiņas' fondam,
sējot kasierim Leonam l
'(24a) Lūbeck, Meesen"Kar|
^rāda, ka valūtas reforma,
, .padarījusi problemātiska' ŗ
feas, kas ziedotas vecajā B-'ļ
& .faktiski pašreiz, fondā na.'-;
riīdzekļu. Tātad kaut vi^.'^
is ziedojums: vācu ;(iai^^'*
tās ar pateicību gaidīts.
Ēu periodisko izdevumu i^-^
r lūdzam piesūtīt pa vienar
lāram no tiem n u m u r i em
k:ar prof. Vītola^, n a v i ^
bsti piemiņas r a k s t i . .1^^'.;
ķējami: Jānim R ū d z is
(i, Walderseestr. 61 _
i paša reizē lūgums*^::
^šumā^ būtu prof.
.ienuņas fonda arJi^^
piesūtīt: vēstuļu, noraKsii^
labāk - fotokopijas.,
.:,p^f. j::V,Itola Pien^n
fonda valde. 3;
tviešu mākslu.^ S'
I
ē Londonā, kas ,tw.
olimpisko spēļu la'Kjļjj)
ķiklava Strunke^, W 5/,
un Valdemāra T o n « ,;
Dzeņa darbi. NO
ārstāvēti tns_makdi»^^^^^
ļ autorus izvēlējies
bjas speciālists, ^pa^^,j,'
^ar kādu Kana as^^ , >
i profesoram i^^'
Lholmas latviesiv^^^^^^^
bieka Mārt^^^^
otrā puse : ^ ^f
ienā uz Anglij^V^^^^^^^^
ieku ^ nometne l^il^ '
nav^ AnsambU^^^^^^ '
' arī lugas aut(»^^
. (Turpinājums rto 1, Ipp.)
sti baidījās,.ka drīzumā Dienvidslā­viju
pārpludināb'ot padomju kaŗa-
V:spēks, kam tikai .•vajadzējis: atrast
iemeslu zemes okupēšanai un ^ Itali-
•jas ^ robežas, sasniegšanai. . Trešdien
• BBC speciālkorespondents ziņoja no
Bclgrades;. ka; pilsētā' valdot Vpilnīgs'
.;vmierS un ārēji vispār :nckas: nepa-
' rasts neesot vērojams.': :'
Veļu trešdienas "vakarā oficiālā'
>:{iienvidslavu. ziņu aģentūra Tanjug
publicēja ziņojumu, ka maršals Tito;
ieradies Beigrādē un apskatījis kādu
jaunceltnes vietu kopā ar ministm
prezidenta:^ vietnieku un armijas
virspavēlnieku.. .Strādnieki Tito , jūs­mīgi
:^apsveikUši.'.... /
BBG ceturtdienas rītā :ziņoja, •.ka
trcMienPrāgāruz .skolu s.vētkiemie-:
radusies arī . dienvidslāvu ; jauniešu
delegācija ar 40Q0 pārstāvjiem. Tie
esot soļojuši, pa Prāgas ielām, sauk­dami:
',,Lai;dzīvo .Tito!'', un: dziedā­juši
dziesmas ,a.r; vārdiem: ,,M.ēs;
esam Tito paaudze!'';^^^^^^^^^^^ - ; 1
Vairums, komentātoru trešdien iz­teicās,
ka notikumi ap Tito un: viņa
partijUi .esot; izskaidrojami. ar ieilgu­šu
Dimiti'ova un:Tito sacensību' virs­kundzības.
dēļ : Balkānos. ;Pēc BBC
informācijas,: divi: • Dienvidslāvijas
ministri, k:aš;^pirms neilga laika at­laisti
no .amata, atlaisti- tikai tāpēc,
Ica esot pretojušies dienvidslāvu ko­munistu
centieniem • r a d ī t : Balkānu
bloku un par Tito kritizēšanu. 'Jo
lielu pārsteigumu tāpēc Uzraisīja .zi-
:: nojums, ko: naktī 'uz ceturtdienu no­lasīja
.Sofijas (Bulgārijas) ^radiofons,
paziņodams,..ka kominformā.lēmums
: un: dienvidslāvu komunistu :atbilde
nespējot grozīt. Bulgārijas un Dien-,
vidslavijas draudzīgās attiecības.::;
Pēc BBC informācijas,, sensacionā­lais
paziņojums^ Sofijas 'radiofbnā,:
: ka Bulgārijas - vaidība āri turpmāk
gribot lojāli sadarboties ar>D^
'slavijas':valdLbu,'molasīts ne: tikāt;
.: bulgāru, bet arī rumāņu .un poļu va-
• lodās.: Tai / pašā: laikā Bulgārijas
kompartija: pieņēmusi rezolūciju, ku­rā:,
atzīst; kominformā apgalvojumus:
par pareiziem un: asi.;: vēršas : pret
valdības ieņemto: nostāju Dienvid-
, slavijas .jautājumā. ;, •: ' ' •::'
Štutgārtes radiofona komentātoŗs
Frcnccls trešdien norādīja, ka izņē­muma
' kārtā : tagad . rietumu. dēmo-
, krati vārot justies :kā.politiskas, tra-
[ ģikomēdijas skatītāji• pretinieku• no­metnē.^
.Dienvidslāvijas ; komunistu'
atbilde kĢminformani nesaiidzīg^^
raujot aizkaruj :kas; līdz šlni sargājis
komunistiskās: vienprātības noslēpu­mu,
/ Ar savu rīcību tagad :komin-
: forms galīgi atklājis sevi par padom-^
ju ekspansijas 'instrunientu..
Frencels: sevišķi pievērsās vācu
.komunistu līdepu ļoti .neizdevīgajam
stāvoldim./ Tiem'esot trīs' dažādas
jas kā reaģēt, bet visas vien-
— V
līdz nepatīkamas. Pirmkārt, vuii
varētu piekrist kominfonnam, bet
tad viņi atklātu, ka ir verdziski
Maskavas kalpi: otrkārt, viņi varē­tu:
noliegt" kominformā apgalvoju­mus,:
bet tad. viņiparakstītu, .'.paši
Sev nāves spriedumus-Māskavā.Tr^
šā iespēja būtu . turpināt klusēt,; bet
tad: viņu rīcība skaļāk; par'. visiem
vārdiem.. apliecinātu, ka; viņiem : bail
•no abām-pusēm. •..
.:i^iberāļa,is: angļu laikraksts :^^
chesterGuardian'V trešdienas ievad­rakstā,
izteicās, . ka • pinnā. -rietumu
cilvēka reakcija uz traci .ap Dien-^
vidslavijas - komunistiem dabīgi esot
smaids,..:,jo ' kas 'gan : ^varot:; likties
smieklīgāks par krievu- / žēlošanas,
ka.; dienvidslāvi :viņus izspiegotu?
Bet; ja dienvidslāvu koņiūnistu;pir-mo
atbildi pastūdējot:. tuvāk, tad;; tā
atklājot: to, ko; bolševisms prasa: no
citu-: tautu komunistiem. :pārmetu-mos
.esot teikts,;: ka; Dienvidslāvija
necenšoties, sociālizēt, tj;, kollektī-vizēt
lauksaimniecību.: Bet Tito.ne­balstoties
vis;, uz^ strādniekiem, bet
taisni; juz kroātu un-slovēņu -zeninie-ŗ,
kiem, kas stingri turas pie savas;ze­mes.
Tito šo stāvokli labi apzinoties:
„Manchester; Guardian" īpaši: pa-kavējas
pie jautājuma, kas vispār
šķiet visinteresantākais, bet • pagai­dām
arī neskaidrākais — kāpēc
Kremlis publicējis tik neparastu zi­ņojumu,
iepriekš nenodrošinādams
tam panākumus? Angļu laikraksts,
nevarēdams šim: jautājimiamatbil-det,
samierinaj ās ar otru jautājumu
— vai tiešām būtu radusies komu­nistiska
valsts, kas uzdrošinātos spī­tēt
Maskavai? . \. . ' , / ::.;;;••'
:' Ceturtdienas rītā BBG;izteicās, ka
tagad tomēr Dienvidslāvijas un Pa­domju
Savienības strīdus iemesli
esot.skaidri;-- dienvidslavi;nopietni
gribļot radīt Balkanu valstu bloku
no valstīm, kas;atzīst sevi par līdz­tiesīgam,
kaut arī komunistiskām,'
bet' Padomju Savienība nevēloties
redzēt tādus blokus,; kas nepakļau­tos
pilnīgai Kremļa kontrolei.
; Pēc Štutgārtes radiofona ziņām,
Angļu diplomāti tomēr esot pārlie­cināti,
ka Tito joprojām gribot iz­vairīties
no .. atklāta lūzuma: attiecī­bās
par Padomju Savienību, bet vē­loties
tikai lielāku brīvību attiecībā
pret' rietumiem un pret Eiropas at­jaunošanas
programmu.;
ai pienācis
Tito „hežēlastībā krišana" no jau­na
pievērsusi pasaules uzmanību Bulj
gārijas ministru prezidentam Dimi-tŗovam,
kas pēc Balkānu lietpratēju
atzinuma jau sen badījis ievēroja-mi
lielāku Kremļa uzticību nekā
Tito, : Arī oficiālais Maskavas rā­jiens",
ko šī gada sākumā izteica
. Di mitro vam par viņa it kā „pārlie-i
cīgo centību" Balkanu līgumu slēg­šanā,
nav manāmi, iespaidojis šī
druknā bulgāra stāvokli, ko ārzem­j
u novērotāji Balkānos jau nodēvē­jusi
..par S'taļinu Nr.. 2. i
. Kad •pagājušā gada decembrī Bul­gāri
j as parlaments Dimitrova vadibā
pieņcrna jauno satversmi, neviens to
par sensāciju neuzskatīja. Tā bija
tipiska Austrumeiropas satprsme,
„made in Moscow". Dažas dienis
pēc. satversmes pieņemšanas Dimi-trovs
ar visu savu valdību atkāpās
un ārzemju korespondenti toreiz pa­reģoja,
ka Dimitrovs drīzumā pār­ņems
kominformā vadību,; par "spī­ti
tam, ka par kominformā oficiālo
sēdekli izraudzīta Dimitrova sīvākā
sāncenša Tito pilsēta Bel-
Sie :; pareģoj umi toreiz nepiepildī-jās.
Nedaudz vēlāk pat sekoja pie­minētais
Maskavas ,^ājiens". ;; Bet
viens no galvenajiem apsūdzētajiem
reidistaga dedzināšanas prāvā. V i ­ņu
attaisnoja. • ' • :
Dimitrova atgriešanās Maskavā
bija triumfa brauciens. Pats Stālins
sagādāja viņam godu, ko piedzīvoja,
tikai reti: ārzemnieki. Viņam pie­šķīra
padomju pilsoņa'tiesības. Tad
viņš kļuva kominternes ģenerālsek­retārs,,
pēc^ tam Padomju Savienī­bas
. 'augstākās tiesas priekšsēdis.
1941. g. viņš. devās speciālā misijā
uz ASV un Vidējiem austrumiem,
1944. g. atkal kļuva bulgārs un at­griezās
Sofijā labi šūtā pelēkā civīl-uzvalkā.
Vienīgi daudzās padomju
ordeņu lentes pogcaurumā liecināja
par ši vīra pagātni.
Boļševiki paceļ balonu ,,gaisa koridora^
.. Valūtas reformu, kas jau tā prob-
; lēmātiska lielās naudas apgrozības
vm vājā precw seguma dēļ, vēl ap-
. draud viltotāju alctīvitāte, jo parā­dījies
liels vairums viltotu uzlīmē-jamo
marku, : ar kurām agrākās
reichsmarku banknotes pārvērš par
ostmarkām. Rezultātā pār vienu vā­cu
marku Berlīnes - melnajā biržā
maksā 20—25 ostmarkas. Rietumu
selvtoros Berlīnē apgrozībā abēja
veida nauda. Padomju iestādes drī-mmā
iespiedīšot savas banknotes.
Kā tagad noskaidrojies, pie kāda
naudas maiņas kantora padomju
joslā, kiu- drūzmējušies desmitiem
tūļvstošu cilvēku, nonāvētas S un
. smagi ievainotas 60 personas, kad
paziņots, ka naudu varēs izmaksāt
tikai, apmēram pusei visu gaidītāju.
Rietumjoslās: nobažījušies un ne­apmierināti
mazie naudas noguldī-tāji,
kuriem pēc „galvas naudas" at­vilkšanas
nekādas izmaksas vācu-markas
vairs nav atlikušas. Labie
. panākumi augļu- un dārzeņu tirgus
ierobežojumu atcelšanā pamudiiiāju-si
vācu iestādes -ar 1. jūliju atļaut
ai'ī olas brīvā tirdzniecībā. Vēl kon­trolei
pakļauts maizes, labības, ba-
; rības līdzekļu,, kartupeļu, cukura,
, piena produktu', gaļas,^ tauku, medus,
. lopu un alkoholisku dzērienu tirgus.
• Satiksmejj pāi'valdes direktors
; Frankfurtē: otrdien paskaidroja, ^ka
iestādes apsverot dzelzceļu' pasažie­ru
tarifu pazemināšanu, jo ieņēmu­mi
samazinājušies par divām tŗešda-am.
Preču satiksmē jūtamu pār-
• maiņu neesot. .
. IIP.- ziņoja, ka, attīstoties Berlīnes
:i<rizei,. Diēnvidzviedrijā sākuši ieras­ties
bēgli no Vācijas, galvenokārt
T^o^ padomju joslas: naktī uz pagā-
: ; j ^ i ' ^ : p i G k t d i e n u : v i e n Zviedrijā, iera­dusies
28 vācieši. .Bēgļi; izmantojot
zviedru jūrnieku palīdzību. īpaša
valdība :oinisija pēc apstākļu pār­baudes
būšot pilnvarota bēgļiem
Piešlslrt uztui'ēsanās un darba at­ļaujas.
NZ, BBC, SL
arī pēc tam Dimitrovs bijis ļoti ak­tīvs,
un pašā pēdējā laikā no jau­na
vairojās ziņas, ka kādreizējais
kominternes; ģenerālsekretārs no
jauna gatavojas lielākiem uzdevu­miem.
Rietumu komentātori domā,
ka Dimitrovu'Kremlis jau sen ga-tavojis
īstajam Balkānu valdnieka
postenim. •:;;. ..'•"-'•-• ••:•••;;;-;':••••.
: 65 gadus vecais Dimitrovs Ir viens
no rūdītākiem /vecākiem profesionā­liem
revolucionāriem. Jau 18 gadu
Vecumā toreizējais burtliča māceklis
kļuva arodbiedrības sekretārs. Pur-mā
pasaules karā viņš izvairījās!no"
kara klausības, tāpat kā to ;25 ga-,
Idus vēlāk darīja viņa franču kol-lēga
Torezs— dezertēdams. Par sa-;
vas dzīves vadmotīvu viņš padarīja
Ļeņina saukli — ^pārvērst imperiā­listisko
karu pUsoņu ķaŗā". Asiņai­najos
nemieros Bulgārijā 1923. g.
viiiš bija viens no barvežieiņ. Aiz-iņugmlski
viņu notiesāja; uz nāvi,
bet pats-"viņš ar" 1000 vīriem aiz-,
bēga uz Dienvidslāviju. 1925. g. viiis
kopā. ar brāli uzspridzināja i Sofijas
katedrāli. Brāli notvēra,- viņš pats.
caur Vīni aizbēga uz Maskavu, sko­lojās
Kremlī, pēc; tam bija Vmē,
Berlīnē, Amsterdamā, Parīze, atkal
Berlīnē. 1933. g. martā vūiš bija
9
u
sasau)
prasās
uz
Kāds piedzēries padomju-kareivis
.Vīnē;naktī uz. •trešdienu:;ar mašīn­pistoli
uzbrujxa sabie.droto ņailitārās
poliicijaš patruļai, .nonāvēdams tas
locekli francūzi ; un - ievainod:anis
amerikāņu ;ūn krievu militāro poli-
:cistu. ; Pēc • tam -piedzēriišais,;• klieg­dams
.Amerika", -ielēca :palrUļas
džipā, kur bija neievainots vairs
vienīgi' angļu patruļnieks.', Krievam
plecā bija : v e l divas mašīnpistoles,
bet pats viņš. bija kailām kājām un
bez cepure.^^. . Iebraucot ameri­kāņu:
militārās poncijas ; stacijā,
krievs vēl izšāva vairākas kārtas
gaisā, pēc tam nometa visas savas
mašīnpistoles im-. padevās, skaidrof
dams: ,.Ti'ūmens .labs, Amerika laba.
krievi nav labi, ved mani uz Ame­riku!",
Viiiš tomēr nav novests uz
Ameriku pie Trūmena. bet ncKiotJs
padomju iestādēm Vīnē. kas par LnL
•cidentu atvainojušās. sabiedi"otien]i.
NYHT, DM
Vēlēšanas Somijā pēc vakardienas
BBC ziņām noritējušas kārtīgi . un
bijusi nodrošināta vēlēšanu brīvība
un slepenība.: Jaunas vēlēšanu sis-.
tēmas dēļ pirmos rezultātus varēšot
zināt tikai šodien, bet . galīgos; ^
pirmdien.
Likumu par ERP Iedzīvināšanu
parakstījis prezidents Trumens, 5
valstis parakstījušas divpusīgos lī­gumus
ar ASV par ERP palīdzību.
UN Balkānu komisija trešdienas
paziņojumā konstatē, ka Grieķijas
trīs ziemeļu kaimiņi atbalsta grieķu
partizānus. .
Amerikāņu kara kuģi ar kaujas
uiģi': „Missouri" no Portugāles pie­krastes
devušies uz manevriem V i ­dusjūrā/.
Otro reizi pēc ķaŗa «Rūrās ogļu
produl<:cija pārsniegusi 300.000 t die­nā.
\':•''^.^•••i'x'-:':
Amerikas kapitālistu interešu pār­stāvēšanu
itāļu kreiso sociālistu labā
spārna vadītājam : Romitam partijas
kongresā pārmeta partijas vadītājs
Nenni. Partijas nākotne esot sadar-bībā
ar komuni.sticm un Padomju
Savienību. ;Beigās; partijas- kongress
pieņēma kompromisa rezolūciju par
sadarb 1 bu: ar , visām partijām,; neiz­slēdzot
komunistus.
I Grieķijas valdība pilnvarojusi
vēstnieku Vašingtonā atjaunot izju-k
ušā s ;sa run as par diplo mātisk 0 sa -
karu atjaunošanu ar Bulgāriju.
Strāvas piegfādi Dienvidkorejai
pārtraukušas padomju iestādes. A SV
iesniegušas protesti),
Pēc ļ7 ; dienu streika 30.000 Lon­donas
ostas strādnieki atsākuši dar­bus
pēc tam, kad Anglijas karalis ar
dekrētu bija- izsludinājis . izņēmuma
stāvokli un piešķīris' valdībai āi'kār-tējas
pilnvaras streika' apkarošanai.
I Par 310 miljardu franku militāru
budžetu Francijai: trešdien un ce-tiīrtdien
debateja Francijas parla-ments.
Tas atbilstu .3lVo no ;valsts
budžeta. Paredzēta 760.000 vīi'U lie­la
armi'ja. ••:.•• :' • ••• •
Sākot ar yakardienu. āng]u-ameri-kāiju::
joslai Vācijā atļauts • slēgt
tirdznieciskus darījumus .ar Spāniju.
Vēl nezināmu iemeslu 6ē] F.^iptes
ārlietu ministrs atkal atsaucis savu
atkā pšanās / pāžiņojurnu. ŗ Svētdien
Ēģipte pārtrauca visiem diplomātiem
ārzemju atvaļinājumus,
Drausmīgā zemestrīcē Japānā iz­nīcinātas
3 piLsēlas un nogalināti
ap.Ono, bet., bez pajumtes .• palikuši
500.000 cilvēku. Zeme. ..drebējusi"
24 tundas. bet postu nodarījuši. at-.
sevišķi, specia grūdieni, Jkas\:ilguši
tiikai 1 minūti. :.
Lielas policijas tīrīšanas notiek
Zaksijā. padomju , joslā, ziņo AP.
Darbā' varēšot palikt tikai personas,
ko pārbaudītus i ?ED pairti ja.
Ar radaru ārstē reimatismu; ASV.
PrciL sāpīgo vietu, nepieskaŗbt^-s
ādai. novieto radara raidītāju pā­ra-
1:.^ lē":.s ta.--os li "lumā. Radara
viļņi:; racia ..lielu ^Karstūmu:isāpīgajō<
audos. •. :-
„Gaisa tilts" starp Berlīni un Vā­cijas
rietumj osi ām ar katru dienu
paplašinās, lai aizstātu trūkstošo ze­mes,
ūdens un dzelzceļu transportu.
BBC speciālkorespondents atzīst, ka
\nrs Berlīnes vēl nekad neesot re­dzēts
tik daudz lidmašīnu. Tās ar
i)uiksteņa precizitāti nosēžas ar 6
minūšu atstarpi. Kravu tālāk no­gādā
iļielie amerikāņu 10 tonnu auto­mobiļi,
bet citi tai pašā laikā pie­gādā
;uz rietumiem vedamās preces
— Berlīnes rūpnīcu ražojumus.
Amerikāņu; četrmotorīgās armijas
transporta lidmašīnas ieradušās pat
no Aļaskas, Havajas un Ka raibu jū­ras
piekrastes. Pavisam sagaida 52
šādas lidmašīnas, 10 devušās, ceļā no
.Ņujorkas ti-ešdien. vēl citas sagaida
ierodamies rīt un .svētdien. Katra
lidmašīna dienā veic divus lidoju­mus
uz Berlīni un atpakaļ. Treš­dien
transportā piedalījās 120 ame­rikāņu
un 100 ang 1 u 1 idmašīnu. Ber­līnes
angļu kom.andants ģenerālma­jors
Herberts ziņoja, ka līdz nedē­ļas
beigām gaisa tiltā" darbojoties
ap 200 angļu lidmašīnu. . Anglijas
valdība aicinājusi arī britu domini-jas.
Austrāiiju, Kanādu. Dienvid-afriku
un; Jaunzēlandi' piedalīties ar
lidmašīnāiņ, Berlīnes apiuldē. Ang-u
lidmašīnu „gaisa tilts" esot lielā-kais
kopš Burmas ielenkuma.
Amerikāņu komandants pulkvedis
Haulejs par maršala Sekolovska so­lījumiem
trešdien izteicās, ka viņam
vajadzīgi darbi, ne vārdi. Lidmašī­nu:
trajisportu pastiprināšot tik ilqi.
līdz tas būs. pietiekams. Amerikāņu
kara ministrijas vaLstsekretārs Drē-pers;
Berlīnē izteicies, ka iespējama
pat preču nomešana Berlīnē ar iz-alētņiem
Trešdien lidmašīnas sāka
pārvadāt uz rietumiem arī Berlīnes
rietumu sektoros uzkrājušos pastu.i
Pēc vācu raiditāju trešdienas zi­ņām,
padomju iestādes paziņojušcis
amerikāņu aviācijas štābam, ka pa­domju
armijas manevru novērošanai,
blīšot vajadzīgs gaisa satiksmes ko­ridorā
virs padomju joslas novietot
novērošanas balonu. Bet tā kā tas
atradīšoties tikai 400—500 metru
augstumā, tad amerikāņu 1 idmašīnām
tas nebūšot traucējums. Insbrukas
radio turpretim ziņoja, ka gar gaisii
koridoru malām esot paredzēts uz­stādīt
veselu balonu sprostu.
BBC komentātoŗs par Berlīnes ap­gādi
izteicās, ka pārtiku esot vieg­lāk
piegādāt nekā ogles, bet drīz
ogļu piegāde : būšot tikpat svarīga.
Pēc strāvas piegādes pārtraukšanas
rietumu sektoriem tie pārtraukuši
gāzes piegādi dažiem padomju s.ek-tora
rajoniem, starp citu arī Babels-berģai,
kur atrodas maršala Soko-lovska
un citu padomju aug.stāku
amatpersonu mītnes.. Pēdējās die­nās
padomju iestādes esot izteikušas
gatavību atjaunot vismaz piena pie­gādi
berlīnieSu bērniem, par ko rie­tumvalstu
okupācijas iestādes solās
dot citas preces padomju sektoram.
Elektriskās strāvas piegādes pār­traukšana
Berlīnes rietumu sekto­riem-
lielus traucējumus radījusi ra­diofonu:
darbībā. Lai dotu iespēju
iedzīvotājiem noklausīties jaunākās
ziņas, Berlīnes ielas apbraukā spe­ciāli
auto ar skaļruņiem.
Lai gan : maršals Sokolovskis, at­bildot
uz ģenerāļa Robertsona iesnie­gumu.
paskaidi\)jis. ka pēc ti'aucē-iumu
novēi^anas būšot iespējams
pakāpeniski atjaimoi satiksmi cam'i
padomju joslai, līdz ceturtdienai to­mēr
blokāde vēl pastāvēja. Bija at­jaunota
vienīgi vācu pasažieru tran^
sita satiksme, kam starp joslu ppēs
ir īpaša padomju iestāžu atzīnic.
BBC ārpoii:iskais komentātoŗs ļpar
Robertsona un Sokolovska raksiu ap­maiņu
izteicās, ka Koberlsons u.'.
zitīvu atbildi nemaz neesot cerēji.^.
Sokolovskis ,.labvēlīgi atzinis" sabied­roto
pūlos piegādāt berlīniešiem
pārtiku eraisa ceļā. bet ar apslejvu
draudu tūdaļ piebildis, ka. cera.ns,
satiksmes^ noteikumi gaisa koridorā
tikšot ievēroti līdz pēdējam punk­tam.
E.^-ot secināms, ka mnr.-^:da ."^c^-
kolov.^ku atbilde ^a-t.idita lā. ka at­stāj
vel vatā durvis uz atkai^^-mos-.
ja pretējās puses nostāja i./.rādi'os
stint^ra, /
. B B C
Latvijas sūtniecības
gtonā
Pēdējā laikā daudzi tautieši sāk
rakstīt, vēstules Latvijas goda kon­suliem
Savienotās Valstīs, lūdzot ne
tikai -materiālu atbalstu, bet pat lai
tiem;izgāJā darb līgumus resp. pa­līdz
iecelot Sav. Vaistīs. Sūtniecība
paziņo; ka.visi Latvijas goda konsuli
Sav. ;Valstīs• ir amerikāņi, kamdē
sarakstīties ar viņiem tieši var vie-nī.
ei angļu valodā. Bez tam aur^^tnk
pieminētā satura lūgumi neietilpsi
viņu; kompetencē, sevišķi attiecībā
uz darba līgumu izgādāšanu, uz ko
šeit var reflektēt vienī:zi kad darbr
meklētājs jau- pats ir Amerikā.
i Tāpat.sūtniecība paziņo, ka
ņā ar likumu visiem Latvijas pilso­ņiem,:
kaš ierod as Sa v ien01ās V al^ li ;i
visdrīzākā laikā jāre&strējas sūtnie­cībā,'
;pie.sū'tot: (pa pastu) .^eko;ošas
zinas nar sevi: vār^i^. uzvārds, dzim­šanas
vieta un la:k^ ^iimenes
vokli.-. nases numurs, izd'i-nnn^
stā­vi
e-ta
un laiks, vī/as
vieta.un . .laiks, •
adrese Savienotās
kavēi:'t;.:e?
nu nu:.-, izd^'.vjnas
kā
.4 J V u/dM;uT"j ar
arī, •••pastāvīga
:a.i'stīs;' • Tāp
a:drēse.s
:• .sējama
sūtnim uz seko;r'.;o adresi: I_,atvian
Le::ation. ^ 4704 Scv(;nteenlh ' Strecl
• N.\V., Washington 11, D.C.
maina. Visa inf.ormāriia. adr;
Divas iespējas i
rietumvalstīm
(Turpinājums no 1. Ipp.)
Bevina un_ Tdona runas vairaklvfirt
")ārtrauca skala apak^Miama depu- ;
ntu piekrišana. Tva MIIO 1)1 ^C spo-.
ciālkorespoiidents, tā • izn.au'.iusfes
m brīdī, kad "Hevins paskaidn-j .^:
.Ja l^adomiu • Savienība tui'n:h;_ts,.
īdzšir.ējo rīcibu. tad stāvāk li
:ļūt oli nopietns, 11 n
spiests
Tā esot t r a d i e i D n ā l a formviki. a^
du angļu vnkliba im. .1'
var
tad; es . būi-U
zinot par to ai^ak.^uamaui."
• ka-par-.
par lesjH'januem- kaj-a~
i . / . i n o i
! iS..
ameiitain
draudiem.
Arī • ASV ārlietu .miivistrs
trešdien deklarēia savas v.:hiibas
cieM) nodumu paliki Herlin ' ' . i -
domju blokāde i'adot kriti l'u i-vokli,
b(^t valdība dar^t \'i^'i. lai
nodrošinātu transpoi'ta uztuu*.'anu
ar 1 idm aši nānf.
Vakardioiuis an;;ļu prese gau'l "./.
vienprātīgi atbalsta Bevina un Ide~
na trešdienas apak.^nama S(MM''
teikto viedokli. LaikrakSli^^^r•v.^^ki
izceļ Bevina izteicienu: ,,i\1e.s ta'j.ui
zinām, kas mums jādara/un /inaan,
arī, kas, mums .stāv ceļā/' Arī yu^,\.
apakšnamā Bevinam oponē;'a tikai
viens vieiaīiis komMnistir\j:li:.r3Ut"'Is.
Laikraksti min arī B-^vina iru-aclī-jumu.
ka pēc Pjorlīnes kri/{\s novei-šanas
sa-saukšot četru olNur-.āci jas.;
valstu apspriedi.
Frankfurtē trešdien aiotika ap-spriedes
par Vācijas iaulajumi(\m,;
piedaloties trīs rietumjoslu militāi-gubemātoriem
amerikāņu val.stse-kretāram
Drēperam. Maršala plāna
speciālpilnvarotajam llei'imenam,
amerikāņu Eiropas štāba op(u*āt1vās'
daļas vadītājam ģenerālim Vedemeī-;
eram uc. ^Vakarā ģenerāli>- Kenigs:
sastapās ar 8 an^ļu-ameri'.^aņu jo.s-*
1as un ģenerāļi Klejs un Robertsons-.
ar 3 franču joslas vāļu: ministrui
prezidentiem. Vakar m •ka v isu;
ministru prezidentu kopīgā^-.sanai^^-
sme, kurā ģenerālis Klejs viņiem pa­ziņoja
rietumu .sabiedroto plānus
Rietumvācijas valsts izveidošanai un
Rietumvācijas valdības : dibināšanai
īx)ndonā pa to laiku turpinājās ār­lietu
ministra Bevina aps])riefji's ar
amerikāņu un franču vēstuie" u.
Berlīnes politiskās aprindās pastāvēja
uzskats, ka militāro valdību saru­nām
vien vairs nevarot būt lieli ))ri-nākumi
un būtu jāsāk runāt okupā­cijas
valstu valdībām. Sinī sakarī­bā
gaidīja norāclījumus no Va.s n{:tn-nas,
Londonas, Parīzes mrMa'-ka\'as
B B C
Drošības padoma
neveļas apskatīt
Spānijas autaiumn
Drošības padome piektllien noJ»'-
ma neapskatīt Spānijas jU4^t:i, " . / i , ^
ko bija ierosinājis padomju riOe-, '
:;āts Grom^a), Kad Argentīna \<-v<^-
sināia jautājumu .svītrot no darba
kārtības, pret to balsoja Pādnrnni
Savienība uņ IjAraina, bet pār^-a'^s
8 valstis atturējās. Gromiko'bija ve­lējies,
panākt, lai padome ap.^'kaljtu-stāvokli
Spānijā un pārbaudītu, kāt
dā mērā valstis izpildījušas GX p''f
dējās kop-^npulcēs ieteikumu atsnukt
.^avas dipl'.rnāti.'^-kos pārstāvjus no
Spānijas. Argentīnas pārstāvis, at-sa-
okdamies uz līdzīgu Grom^ko i e ­bildumu
Cccho.\!ovaki;as la'i'j nora­dīja,
ka va^ nozirn^'^u :^ an -' eV)S.
Spāniias ick.^f^ās "i^TiS. Arī Angli­jas
un'ĀSV pārstāvi .e:^ ira pariet
pif- nr..:';.'-.a darun kart.bas punkta, jb. _
^'āvoklis Spāni lā pašreiz neapdrau­dot
pja^tsiules macru- ''x^
Bs«»ii;£:;;ī*;
I,.. •-,7,1-,.•. . .f'.-
7." cz^. vT ī?
i:%i«|ffc;-l^l^|
iiiSHlIlB