Bavarijas Latviesu vestnesis, September 12, 1947

              /
•LÄTVIJA, 1947. ff. 12. septembil
Le Havre samaksä par Aleksandru Vana^-u
0 1
[ S B S ^ B Ä I O M Ä O T S T E E N I liFRÄNCU B M E E T E O L A VBENl-
E Ä S ' — K Ä B I ^ S Ä E M S U N H A E I J S ' G Ä I U S A P M E R I N A F R A N CU
FCraC&Ä SFEipiÄUSTUS
1 .
mä
i i s
Aleks^dis tTdina^ no sava bijuSä
Mtiba lU:. I^asbouig pärgajis uz X^;
Havru, im tagaä a n dziVo.. Stras-bargie
§i p^r vi];^i aiziesanu ^ e m a
1 mflj. öianku , ^ j u naudu". Le
Havre pa&reiz spele^ 2. H ^ , bet ^
i^l^gai vienlbal i r vislielak^ izre-dzes
atgriezttes 1. Ifea; fetaTsensa-
; dja blja Le Haivre RCj Paris
;draudz!bas sacikste. ParizieSi Havrä
ieradas är visäm saväm jaunam sla-'
^yenfbäm, io mn Kirii Ärenu, taöu
zaudeja M (0-3)! Le Havre pus-kreisais
uzbrucejs A. Vanags te c i -
nijas paret RC. Paris labo aizsargu
;BL £r^^. Vanags speleja briljanti,
iegSstot 2 värtus. A r i Äreoi izrädi*
jas viens nb teicamakajiem viriem
laukumä. RC:, Paris par savu glä-
/ biajrti läsicataslavenä uzbrucejä Bor-
, d«omi: at^eäanos no Italijas. Le
Havre meistarsacScstes pägaidäm ir
bez zaiuiejumiem. BC. I^ris debija
xrieistarM: ar K. & e n u ierpadä bija
Parizes Parc 4e Prince stadionä. P a -
^ g ä p ä gäda k a u ^ iegilvejsi Lille vei-
(ÄÄrena v i ^ i b u , 4 - l Tas
bija iiellsks futböls. Ärens gus vei
äikz läb^us pai^kumus, kad uzla-bos
savas fiziskäs spejas m. ätrumu.
TrclSais lätvi^u futbolists Harijs
Gidtis^tagad i r Racing Club Len^s
sastavi Viijfa-deMja bij^ Denkerkä,
RC/l»ehs draudziba? saciksfc<§
tiaiVargja SK. Dinkirch^i' 10-^-0
, 0H»t ' Nakamajä dienä Gailis^ipa-ra&^
ija ligumu un jau 17. at^ustä>r
V-savu vienibu ViesojäSf Bejäijä, uz-
: yiarot Kurtua izlasi 3-^2, pie kaa:Q
GaQif ieguva ^ pirmc^ värtus. RC.
'' 1^9 säsfcavS' spaS daudz, slavenu
\futbollstu. Vienibä ir ari 7 polu
^ ^ l e t a j i ^ i ^ u vecaki. pinna pasaii-
/ : l e i : kara laika JeraduSies Francija
f
•f
i •'•X
^ "i
1-1 ?
h ^
— f
un s ^ d a o ^ a k t u v ^ . Meistarsa-ciksu
ievadijtinliä RC, Lens zaudeja
Troyes vienfeai 1-^2.
FranSu fiijtjbqflla vienibas jc^rojam
miekle pastipririajumuis ärzemes, Ipa-iSJ
Cedioslovakija un Italijä. Unga-ijjifem
un au$trie§iem Francija ' ie-bräukt
aizliegts. Po(pidäritäti sak
gut latvie&i fu^*olisti. Musu sporta
darbinieks V. Baumanis §ajäs dienäs
siä!;^ema FC. Rouen prezidenta rak-stu*
FC. Roi|en pie sevis velas 2
latvfegu futbola uzbrucejus. Bet
kur tos dabut?
Pzivot Francija paigäjis ari viens
no izcuäkiem latyieSu basketbola
ppeciälistiem Voldemärs Baumanis,
yh)ä stästa: Jf>zivojUt Francijäs oträ
itnalä, mazaij| Lorenas pilsetiijia,
Icas kara stipiri sapoistlta. Lidz 1948.
g. 15. septembrim esimu saistits par
CEP Lorient basketbola feeneri. Jä-trene
6 virieäu un S sievieäu vieni­bas.
Mani auldzek^i vei paväji bas-ketbolisti,
bet ceru, ka driz tie spe-r
les jau pa „latvieäu,.modei". Fran-i
ci jas sporta savieniibai i r tiesibas
mani pieaicinit ari par izlases spor-
^istu trenetäju. Jau septemb^a Pienesi fränöu v valoda bus iespiesti
airaki tukstpSi^ eksempläru manas
«Paraugstund^* basketbola". Jutu,
ka te ieveroj;ams^^ä^ba lauks."' A r
dgivi esriiu apmieriiiäts.**
Interese pjir basketbolu Francija
loti Hela. Fijanöu basketbolisti jau
posas 1948. i . olindipiskäm spelem
Londonä. Treni^us vada R. Busnels
un M.^ Lesma2u — |^bi izcilie valsts-ivienibas
speletäji. | Amerikäijiu l i e -
tuvieiis M. Huzgis tagad no Parizes
aizcejojite uz IMonäko,.
.; Psi-rize, sepbmbrii
K
• - k '
ä r l i s D r e i m a n is
äOBIEN MOSU I Z L A S E ' I 2 } B R A U C U^S A U S T R I J U
^ Nedeju nodzivojuSi treni^u iiomet-n
§, musu i d a s ^ peldetäji 6. un 7.
, sept' Vertze sacentäs pirmajäs meis;
tarsäcikstes < trimdä. Sasriiegtie re-ziiitäti,
salidzihot, är ^ttfK; speto,
apmierina. Sävas spejää i. iieJdjlitlgi
kSpiiiäjusi J . . Piame un vii?ia bija ari
.vlenigä, kas sasniedza divus jaunup
Latvijas rekordus. I^oti' citigi gata-vöjies
ari T. Ozolcejms. Pec sacensir
bäiii .sportistl palika vei daäas dienasi
i^bmetne un äodien izibraiftc uz sa^',
. Cflcstem Austrijä.
T.. Plumes rezultati butu krietnl
labäki, ja sacehsibäs spbrtistei neva4
l jadzetu aizvien peldet vienai. Jau-
' nos rekordus T. Plume veica 2001 m
' kraulä 3:01,9 min. s,{19AZ. g. rekpM^
3:10,4 min.) uh 400 m kraulä 6:25,1
min. (1943; g..rekords 6:51,6 min.,
bet liäz§inejais labakais trimdä sa-
^snie^ais rezultäts. 6:35,0 min.). Sai
grätaja distance T. Plume sasniedza
pat' 1,1 sek. iafaäku laiku par V.
Mieziti! 100;m T. Plume veica 1:2Q,4
min. un 160 m uz muguras 1:43,4
min; , Ärpus, koidcurences piedalijäs
' Mindienes väcu peldetäji; j;ä3lave
peldetaju lielä interese. E. Paicuri-
Stokholma ir tikai
basketbola vienTbas
Veslule Latvljai no Zviedrijas
%äk dzivojot Zviedrijä arvien
vairäk jutu, ka esmu nokjuvis ne-pareizä
zeme, jö interese par manu
iemilotäko sporta veidu basketbolu
te loti nieciga. Zviedrus gan maz-liet
vei vairäk interese volejbols.
Stokholma patiesibä ir tikai 4 bas­ketbola
vienibas Viena katrai bal-tie
§u tautai un- amerlkä^u studen-tiem.
Amerikani' mums zaudeja ar
prävu punktu starpibu.
jBez manis, latvieäu vienrbä vei
spele Renesläcis, Ritums, KlaiSis un
kädreizejais izlases basketbolists T.
Grir*bergs. 2el, k a pedejais pilnigi
nod-omäjis atstät sporta laukumu.
Bedigäkais, ka mums nav rezerves
speletäju, atskaitot no Väcijas at-braukuso
Struij]j:i.
Nevar gan teikt, ka Zviedrijas lat-vie
§uvidu nevalditu sporta gars. Ta-
6u vei paies gadi, kamer panäkumus
gus iejiehes^ jaunäs paaudzes spor-tisti.
Lidz tam laikam jä^inäs
mums vecajiem.
Stokholma, septembri.
V a l d e m ä r s S m i ts
skis bija merojis pat talo ce}u no
iBremenes. Pateiciba näkas äri V .
Lagzdi^am, Jcas noorganizejä trenl3?a
nometni un i priekäzimigi vadija sa-bensibas.
. Pirmie miusu niieistari pelde^anä
trimdä ir: ,100 m kraulä viriesiem
hJ, Silijjs" 1:09,9," 2. G. Däbols 1:13,0
3. V. Miezitis 1:18,3; 200 m kraulä
1. Miezitis 12:54,4, ^ 2. Däbols 3:01,8,
3. Silipg 3:0,3,2; 400 m kraulä 1. Mie­zitis
6:26,2,,!2. Silii;i§ 6:51,8, 3. Däbols
6:55,1; 200 m uz kmtim 1. Ozolcelms
3:03,2, 2. A;, Grasis 3:43,0; 100 m uz
krutim 1. Ozolcelms 1:25,3, 2. J . Ro-nis
1:37,8, 1 Grasis 1:39,8; 400 m uz
krutim 1. Qzblcelms 6:37,4, 2. Grasis
8:07,2, 3. Ei Pacuiiskis 8:19,3; 100 m
uz mugurijis' 1. J . SiliT?l§ 1:36,4;
4X100 m ktaulä sjtafete xizvareja lat-
'vieäi (Däbqls, Bii^kerts, Miezitis, S i -
lii^iS) 4:57,8;,' 2. väciesu 1, vieriiba
5:02,8;;. 6X90 m ä^tafete päräkä bija
väcu vienifea 3:17,0, 2. latvi^u izlase
3:17,5 min.;
Sacikstesf. ni&pie^ialijäs musu rekor-dists
Z. Cukainis, ka^ septemb^a bei-gäs
ttodomajis emigret uz Venecuelu.
, H. M i n d e n b e r g s
T l k a l ärzemnieki!
VESTULE LATVIJAI NO SVEICES
Pasaules akademiskä jaunatne ne-sen
Parize aizvadija savas 9., meis-tarsacikstes
visdazädäkos sporta v e i -
dos. Kädel Parizei nestarteja Svei-ces
studenti?^ Nepiedalisanäs iemesls
bija basketbols. Jölijä Sveices aka­demiskä
sporta komisi ja pietcica
savus sportistus sacikstem Parize
vairäkäs hozares, Jto vidu 9 r^eletä
jus ari basketbol^. Tos izr.vudzija
pärbaudes sacikstes, Lozanä. Izrädi-jäs,
ka SO 9 basketbolistu vidu nav
neviena äveiciela, bet i r tikai är-zemnieki
— 4 amerikäi^i, 1 e^ptie-tis,
1 öedis, 1 ig^unis, 1 lietuvietis
un es — 1 latvietis. Tas §veitie§iem
nqpatika. Vi^iatsauca savu vienibu
nevien basketbola, bet vispär nole-ma
studentu pasaules meistarsacik-stes
nepiedalities. ' '
Nupat Bemes' universitäte sai;ie-ma.
uzaicinäjumu §igada beigäs star-tet
basketbola turnirä Parize un
Grenoble. Tätad braucie^s uz Pa-rizi
man tomer nepaies secen. Bez
manis Bernes vienibä vei speles
Hahsis. Vitvichs, kas gan i r Sveices
pavalstnieks, bet dzivojis Latvijä un
uzskata sevi par latvieti.
^Pedejo dienu lieläkais starptautis-
, kais, sporta notikums Sveice bija E i -
ropas meistarsacikstes airesanä
skaistajä Lucerr^as ezerä. Lai gan
SveiöS ir daudz ezeru ar ideäliem
aire§anas apstäkjiem, tomer Iis spor­ta
veids nav populärs. Sveicie^iem
vajadzeja noskatities, kä, citu valstu
sportisti sadala Eiropas meistartitur
lus. Starptautiskäs aireäanas savie-nlbas
kausu labäkai näcijai ieguva
Italijä. Aiz italiem kopvertejuma
sekoja-fran^u, däi;iu un ungäru spor-tisti.
Beme, septembri.
J . L a i p n i e k s
medioina
. Ve^cmas fiziolo^jas laborät(»^jäs
Kkenhemä, Kentas gräliste, zinat-mieki
atraduSi pa^emiepiu, par ku|:u
doma, ka ar to bus iespejams ärstet
garo kiepu,' ziijio ,rDaily Mail", Si
siimlba prasa M^airäk upuipi beimu
vidu nekä visas^ parejäs bemu slimi-bas
kopa. 1946. gadä ar §o slimibu
Anglijä miruä 908 bemi, bet d i t e -
s i ^ prasljusi 531, skarlaftma 46 un
gnasalas 224 upuyu.
Bekenhem&s laborätorijas atrastais
teäHiroinämais lidzeklis, ko ieteikts
QQsaukjfc par aerosporii^u, dzivniekus
fzSxstejiiS da2u diemi laikä. Tas izrä-dljies
noderigs ari dzivnieMem,, kas
sUmo ar ti£a dhidzl un lietojams t i ­kai
mäzos daudzumos. Preteji strep-tomicinain,
aerospofina lietosana ne-i^
pdraud bakterijas ar laiku nejuti-gas
pret So lidz^kli. Organismi, kas
raio jauno vielu, itono reizi izoleti
2K> därza zemes.
Tas pats laikräcsts zi3^o no I^u-jcirkaSjka
Vaäingtonas. §täta slimni-cä
izdaritas jauna veida sarez^itas
anadze^u operäcijas devu;iiem psi-diiskiem
sliinniekiem, kas tädä mera
fidlmojuSi ar Mzofr^ju, ka bija
pastavigi jätur trako kreklos. Visi
d e v i ^ .sliimnieki ar jauno diinir^jas
paoemienu izars>tetl un atlaisti mä-j£
s* Operädjai lieto instrumentu, kas
sAgadina äkas adatas, un operejot to
i ^ a d a starp acs äboluun plak;sti]:LU.
iJlew York Herald Tribune" zii;io,
ka Parize. ieradusies amerikäi^u är-
Dr. Helena Täusiga, kas vienigä
s^Jot gläbt vismäz däju no apme-
Tdsä «etrdeänit franöu bemjlem, kas
siimo ar ta saiiktö „zilo slimibu". Dr.
Tausiga i r D2öna Hopkinsauniver-
„Time** korespondentam Rumänijällai giäbtu savu väisti. Zinu,kä jus
bijusi iespejk noklausities ska^u pla- uzskatat mani par stulbu, stostigu
§u aiska^ojumu. Vi3;i§ par to uzrak- b^mu. Par Anani tiesu spriedis mani
stijis garu rakstu, jo §is sksiya p l a - rumani. Bet, ja sagaidät, lai kjustu
tes nav nekädas parastäs — täs irlnodevejs, tad maldäties. Es esmu
vaska plates, ku^räs Rumänijas kara- savas valsts karalis un ari j u ^ kä*
Iis Michaels pirms trim gadiem uz- ralis. Es gribu gläbt savu väisti un
ijemis savu sarunu ar toreizejo Ru- j (sisdams duri galdä) neviens mani
mänijas marSalu Antonesku, Tä bi-|nekaves to daritl" .
ja saruna, kas iz§lj:ira, Rumänijasl Antori^ku: ,, m^ajestäte fr
likteni un varbut lielä merä i e t e k - j a u n s u ^ nepiedzivojis."
meja ari pärejäs Dienvidaustru- Michaels: Jus maldäties. Ciega*
meiropas turpmäkäs dienas. nas i r pieredze." ,
Rumänijä toreiz vei bija 100.000 Antonesku: „Jus nevarat lemt par
Hitlera karaviru. Väisti valdija H i t - väisti, ja . . . "
lera uzticamäkais vasalis marsals Michaels (pärtraukdams)': „Es esmu
Jons Antonesku. Moldävijas piero- armijas virspävelnieks un mana pa»
bezä — 180'km ho galvaspilsetas Bu- vele jau izzihota."
karestas — nHnäi;iu kayaviri cinijäs Antonesku (strauji): „Izzii;iota?|
ar krieviem. Käda pavele? Vai jusu majestäte
Tad Viena dienä rumäi?i piepe§i ^P^inäs. ka majestäte var zaudet
pagrieza savu §autei;iu stobrus pretp^5^?^* , TT - ^
väcie5iem, un Hitlera dienvidu Micha^lsi. »Vai jus man draudat?
flangs, ko visvairäk sai^äja rumäi^i, jedomajaties, ka junjs vei vara
pagriezäs, lai palaistu garäm ^ lielu h^P^^^adam pavelet? No §i briäa
padomjiTarmijas gruou. Aiz Si ves- ^ j ^ ? ^ ^ , .
turiakä pagrieziena slepäs vesturiska Kiabmeta durvis atveras un ienaca
saruna: Viena no täm sarunäm, k u - h^iraki bnjnoh k a r a ^ i m ^ ^ sargL
ru uzrakstisanai drämatiski noska-l ^^^^^^^^kU (perkona balsi): Ko?
^oti rakstnieki lauzä galvas. Si sa- M^ni? Rumani]^^
nma tomer palikusi vestureisagla- Midiaels: ,J^ieki. .Vediet vi^u
bäta vi^ä pilnibä, jo viens no runä- . , . , ^ .
täjiem, bija jauhais karalis Michaels, , Y?^, Antonesku un teda-kas
arvien milejis visäda veida tedi- ^ naudas skapi, ko BJtdiae^a
niskus trikus Karols agrak bija lietojis pa^t-
Sarunu, ka'# saglabäta vaska pla- ^ ^ ^ ^ koUekci^u uzglabääanai. ,
tes, „Time" korespondents äpraksta Täläk „Time" raksta, ka apversu-sädi:
— Gara auguma; plecigs jau- mu karalis Midiaels bija gatävojis?
neklis, vei nepilnus 23 gädus ve<^, kopä ar Qpozicijas partiju lide|iem;
i944. ,gada augusta beigäs sojöjr nacionälo zemhieku lideri Juliju J
äurp un turp pa savu^^kabinetu Bu- Maniu, nacionälo liberäju -r- Kon-karestas
pili. Piepeäi vii?S apstäjäs stantinu Bratianu un sociälishi Ti»
un nospieda apslepta ska^iu plaki tehi PetTusku. Komunistiem viijrti:
uzoemsanas aparäta pogu. Viria va- nieciigä ^ i t a del .:visa Rumänijäl
ligi Sutie sväriu, paburzitäs pelekas bija tikai 2000, un ari tamdej, ka
bikses, *^aisäs äcis un cirtainie mati viijoi vadoi^i jöprojäm bija detmnä,
darija vi3:ia izskatu vei jaunekligäku. bija tikai maza lomfea. Apversuma^
Bet vii?5 bija izSl^iries, par savu pir- tre§ä gada dienä tik-al nedaudzi no
mrf un — varbut ari pedejo — pa- tä dalibniekiem bija brivibä. Maniu |
tie§äm svarigo lemumu. Tagad vi]?§ bija cietumä, Bratianu mäjas ares- |
gatavojäs säkt lielo speli. tä, Petresku nemitigu komunistu. |
Pie duryim atsl^aneja ilgi gaiditals preses uzbrÄumu vajäts. VairS
klauvejiens. 'Kabinetä ienäca A n - kums no augstakajiem vtesni^ött j
tonesku — elegants, spo2s^ savä pa§a bija vai nu apcietinäti, vai trimdä,
izgudrotä Rumänijas maräala un vai vismaz izslegti no armjas. • |
»vado^a" uniformä. Jaunais karalis Vecajä koncerta zäle iepretim ka-velreisj
pärliecinäjäs, vai ska^u plaSu ra^a pilij, valdilbas locekli.pulcejäs,
aparäts ieslegts, tad pagriezäs pfet [ lai apvSrsuma. gada dienä' noverotu
ienäceju.- Turpmäkais atska^ots vienu no loti retajiem gadijumiem^
plates. ^ kad karalis Midiaels parädas publl^
Antonesku: „Lai ilgs mufe' jusu kai. Ministru prezidents Petru Gro-majestäteil"
Ua teica vienu no saväm daudzajäm j
Michaels: „Mums nav laika ilgi | runäm. Zäle sagaidija . Grozu viS'
sitätes bernu. sirds slimibu klinikas
direktrise im ieradusies Francija,pec
turie13.es sirds slimibu speciäliku
lugum'a,^lai apmäcitu tos saväs „zi-läs
slimibas" kliniskäs diagnozes un
operäcijas metodes, kas ^kjuvusas
slavenas visä pasaule. Ar so kaiti
saslimuÄiem savelkas plauäu arteri-jas,
aisdkaVejot s';raigu asii^u pievadi-lahu
plauu^äm. Slimibas nosaukums
radies no tä, ka slimniekiem i r sazi-lejuSas
lupas, ^ i l i plankumaina äda
ar putitem un violeti peleka miesa
zem pirkitu ^agiem.
Fran§u ärsti, nespedami slimibu
äri^et vm lasijiiöi par Dr. Tausigas
metodenti nolema lugt to talkä. Iz-
^emot septi^UB laimigos franöu ber-,
nus, kas iidmasinä nogädäti^iz Dzo-na
Hopkinsa •universitäti opereäanai.
visi pärejie sliannieki lidz Sim roi-ruSi.
Dr. Tausiga atzist, ka apme-ram
divas tresdalas slimibas gadl-jumu
ir ,ärstejami.
Parize' gsfida ierodamies minetäs
uriiversitiätes diirurgu Dr. Bleloku,
kas sarez^ito „Tausigas operäciju"
veicis j au 475 reizes uh patlaban uz-turas
Londonä. Kopä ar Dr. Tausigu
vi^i apmäcis firaneu chirurgus savos
paijemienos. Operäcija ir Joti sarez-gjta;
täs laikä pärtrauc asinu pieva-diäanu
plausäm un aortas galveno
asi]:iu vadu pievieno plausu arterijai,
tä padarot fespejamu svaigu asii^u
cirkuläciju plausäs. Tausiga sädu
operäcijli iecefi^ejusi jau 1940. gadä,
bet Blelöks to. pirmo reizi izdarijis
1944. gadä. Fran(5u medilj^u apmäclba
prasis vairäkuis mene§us, sakot ar<
dzivniel^:u operäcijäm.
NYHT, DM
2aniks Smlis boksa sacikstes Augs-burgä
6 gajienos ar punktu i)äräku-mu
Uzvareja *yäcieti Nerlingeru
(Mindiene). ,
Ziemas sporta sezonu Garmisä-
Fartenkirdienä äogad ievadis 15.
oktobrl.
Feruänietis Daniels Karpo pärpel-de
ja Lamansas kanälu 4. sept. no
Francijäs piekrastes 14 st. 46 minu-tes,
veicot visu distanci kraula stilä.
Däniete Elna Andersena "un eäiptie-tis
Famijs Atalabs 5. sept. kanala
pärpeldesanas me^inäjumu beidza
nesekmigi. Pec gandriz 22 st. pelde-sanas
apm. 10 km np Anglijas krasta
lieläs juras straumes de] viijii pa-säkumu
pärtrauca.
35 dienas turpinäsies motociklistu
sacensibas,, kas säkäs 7. sept. Maskä-vas
800 gadu jubilejas gadljumä.
Giklisti brauc ar Padomju Savieni-bä
gatavotäm maSinäm un §l^ersos
ari Rigu.
Jauns pasaules rekords svara cel-sanä:
Grigorijs Novaks (PSRS) pus-smagä
svarä abrocigi uzsipieda 140,4
kg. Oficiäli apstiprinäts e^iptiesa
Mochmeda Faida pasaules .rekords
spalvas sv. ajbr. rauäanä — 132 kg.
Sagäida jaun^s väcu
sTknaudas izlaidumu
Pedejäs sesäs nedeläs sabiedroto
kontrolpadome parrunajusi jautäjd-mu
par jaunu monetuun sikäkas pa-pimaudas
izdosanu, paskaidrojis
amerikäi^u militäräs • valdibas . finan-cu
nodajas vaditäjs Berline, bet vie-nosanäs
sabiedroto starpä vei neesot
panäkta. Esot tomer cerams^ ka
kontrolpadome tuväkä laikä atjaus
jaunas siknaudas izgatavosanu.
Pirmo reizi kops ka^a beigäm
Hamburgajs naudas kaltuve atkal
säksot kait monetas, zi^o „Die Neue
Zeitung". Pec dazäm nedejäm säk-soties
jaunu aluminija 50 fenii^u ga-balu
kalsana pec 1935. gada kaluma
parauga, Jir Väcijas ergli xm gada
skaitli. Pec tam kalsot ap 2 miljoni
10 un 5 feni^u monetu..
terzet. Par spiti maiiiem aizrädi- gkaläkiem aplausiem. * Ret tä k h i - |
jumiem, jus esat novedis väisti stä- Ueja, kad paveräs sarkanäs loiaS'^^
vokli, no kura izkjut varam tikai durvis un ienäca karalis Galvu at-nekavejoties
pärtraukdami ka^a dar- nxetis, nopietnu seju karalis noklau-'^!
bibii un padzidami väcieäus.* sijäs, kä Groza pierakstija visus ap- ^
Antonesku: „Jus maldäties . . v e r s u m a hopeln-ias sev un pilnigi aiz-1
Michaels: „Ladzu pierodiet pie tä, mivssi vispär pieminet karali. ' ''
ka jums jäuzrunä mani korrekti. Ko g-^^^a teica: .Mes tuvoiamies bri-nozime
3 u s r ^ . . J . dim, kad varesim'likvidet pedejas .|
Antonesku:, „Jusu - ]usu majes- j^g^^^ paliekas." P@c äiem värdiem |
tate. ^ Jusu majestäte äodien ner- ^ ^rniigi kluseja. Norädijums « u -
^^^f- . Mic hua el^s :;„Ja.^ Tmap-e -c k1a ,^ kt a^d va.^ ^v.^e^i ^s k^a^id^r^ö^c^s,^ k^a d RumänPijaausk kejfoe-.g
piezvanyu jums sorit jus runajat ar p^g^ezäs savä kreslä pret kara^ ^
lozu mi nicigi noskatija Midiaelu.
MANA APGÄDÄ IZNÄKUSI:
1) Skatu alb. JLatviM", papild* ar
Latv. karti (^ices vietä) tm;,
pärskats par Latviju ari zviedru
un franöni valedä. Cena HM.
20.— (ies.) tm RM. 17.—
^ Tas pate albuaas, papildinäts ar
latv. tautas terpiem (18 novadi) .|
un Latv. piliitu (59) gerboijieni;
kräsäs. Cena R M 40.— (sept.) j
3) A. Daraa^as „Taulas terpi" U
2. un 3. der, ä RM. 5.r- (pastk.).
^ A, mnxi^ ^Tautas terpi" v i -
sas 3 ser. (18. nov.) atseviälj:a v
grämatä ar pilsetu (59) ^erbo-^;|
i:dem. Cena RM. 20.— fsept.)
§) ^Bema dienas gäjums," bilM.
gräm. ar Raii?a, Saulieäa, BäP»;
das uc tekstieÄ. Cena RM, 6.—
mani kä ar nuUi, (sit ar duri pa
galdu). Es nelauäu jums nekädas
ndcaunibas pret manu personu! Vai
iedomäjaties, ka Jauäu jums piesa-vinäties
manäs prerogativas un pec
tam noskati§os kä mujljis, kamer
mana valsts aizies bojä?" /
• Antonesku: ,,Kas tad posta vii;iu?"
Michaels: „Jus visi. Bet kad es a i -
cinu jus pie sevis, jums nav laika,
Sis.zemes karalim."
Antonesku: ,jGribu velreiz v^pateikt
jums, ka jus maldäties,^ja iedomä­jaties,
ka varat gläbt väisti ar pa-miera
noslegSanu."
Michaels: „Es neesmu izsaudÄ^ jiis,
lai prasitu jusu padomu vai jusu do-mas.
Esmu saucis jiis, lal uzdotu
jums nosutit äo telegrammu par ka^a
darbrbas izbeigäanu Apvienotäm N a -
cijäm."
Antonesku: „Kas to sacerejis?**
Michaels: „Kas jums tur par daju?
Ja jus to nepie^emsit, es nosutiSu te-legrammu
pats." J 2. un 1 p-tS mineto sai^ems
Antonein: „Kä gan varat iedo-1 ieprie&SpasötisiiaföjL
mäties,, ka marsals varetu nodot sa- Izdevejs Janis Liepugts: (14a) Ess-,
vus väcu sabiedrotos un mesties lingen/Neckar, Plochingerstrasse 11
krievu rokäs?" Pärstävis Libekä: J , MeMis, Mee-^
Michaels (kliegdams)i „Ku|« ku^u senkaseme, Latv. teätri.
pievil? Jus vai väcieSi? Vai JUS
garant§jät Väcijas robeä^ ,vai va-cieäi
musu?"
Antonesku: »JEs neesmu kurls. Ne-kliedziet."
Michaels: „Jus esat kurls. Citädi
jus butu sadzirdejis rugäanu tautä.
Isi un skaidri, marsal, vai nosiitisi*
SO telegrammu, vai ne?"
Antonesku: „Tädä fonnä nS.**
Michaels: JCädä tad?"
Antonesku: „Man jäsazinäs ar vä-ciesiem."
Midiaels: '»Ko?! Vai mes te tirgo-jamies,
Antonesku kimgs?"
Antonesku: ,,Margals Antone^u!"
' Michaels: »Antonesku k u n g s!
Getrus.gadus jus esat piesavinäjis
manu v a ^ , jus nebaudat ne manu
uzticitou, ne simpatijas. Jau maie-
§iem esmu sadarbojies ar opoziciju«
pasutinot laikrakst» pa aiscvis-l|^
em eksanpläciem (iidz 3 eto.
iesk.), makssi RM 7.— menesi; pa-satinbt
koUektilvi vairäk par 3 ^ -
semplari^ — BM 6.— menesi p^
^s. Sludinäjumu maksa: RM 3.^?.
par vienslejigu iespiedrindu vai
tai atbUstoSu telpu; piederigo
meklgsanas sii^iuajumi par pus-,
cenit, bet ne m a ^ kä RM 6^
par sludinäjumu.
Abonementu pieteikuml sludi-näjiimi,
naudas pärvedumi un ko-respondence
adresejama Jiatvi-jaf*,
a3b) Giinzburg/Do., Burger-meister-
Landmann-^Platz 1.
; cenirälä
Grickijas jai
55 y^^vte l?u-stiprinot
Tefa
MlJui»*""-^»!^ par Säs^i gal
K S S BulgSas. p
10 teixw«* y Aibamjas at- Zi
AsTvaoties pus
mi^\Sl, pie tam äis itr^ina UN ietvaros.
ietvaros atrisinäms otrs ba
I-., • ^^esmsts jautäjums, bas
fjetamarriine?atzistot to par. - äo^ kapsapuld U N A S
Kpiot iaunä posmä, jo liozsi- c"
E o s a kritika, leverojot to,
Ä a t r a d u s ä s izveidosanäs
rMSiteaUNdarbampiega- ^
Elielupacietibu.'Tagad, tur- ä
E^ a i d L s , . ka. kritika klus^ bij EJO UN-tagad säks savu isto tas
E ASV ' neesot ieintereseta re'
Uledralät.Ult.vaino täm iegut n
mk k^mvs,m~Am-m -lie-pot,
ka UNkaut kä savä labä y
kädas citas -valstis.
/pa-viel
Sa
pm-tuJit izdarit visas pasauies.
liB^otö spSoi skaitSanii. Tas esot na
m^m . tikt päri „näves bij
lilaDi" atbru]?Dsanas jautäjumä, %Q
jau veselu g^du. ASV de- gii
il angju ierosiöajumu apzimeja si
iPjVis^mteresanitu". NYHT, N2 ka
Cilveku nozus
DR. PAULAM Al^EMT
te va nezijja kläj bijusä T i - ne
i - * ministru prezidenta Paula n i
P^maipo pazuäanu,.,no padom- de
|IÄnäk zi]jas par vei citu pro-ipersosu
pazusanu. Jenas ti
»«tekais Heinkchs Mer- n
I .azudi^, pirms tam izväcot -
hm dzivoHi. Vi^a partijas •
» f a s uzmambu v i ^ i g i J
E - S f G l u z i täpit k(
l^^tajB pie Elca. Uz UP S e - w
,jfpf U-'apstiprinäjis. Isi -
m « 5 .
e s n t f r ' ^ a . ka Piiv-
Pec De-m
^ täiZi ^p?^audot tä