Bavarijas Latviesu vestnesis, February 28, 1947

              1947. g. 25. £,b,^j
>ECEMB]^
Iturpiriät uzbrufe.
Iniegt lielos mS;
Icäs kaaäla. ^
istä^Edaskar,
teikdam_a, ka manj
k vaciesu vidQ ka,
, fteiski
[Edai par to »
, Skaidrs, ka kän.
AtbildefteJÄ
klu galä vilja M
liietä domäju. Un
^IS • • •
„ustä--KomieSu
Idiena.'Pilseta tufc
Ivekl nemil grozit
veläs-padzivotla-lgrib,
to aizmirst-teustä-
vakir.
jasto^os Rommela
|vVii>§ lzraudzl]l8
poti izdevigi tä'd|
f uzbrukumu ne-
Ku galdkm s§ka
Musolini loti op,
• • .• • •• V • • " - •
[ « m b r l ^ Eom.
jts degvielu tru*
lienas noj^remdetl
:uiiem. Kavalero
fgrozis musu ope*
j e m b r l — Boä.
mrtraukums tuN
Itas, ka turpihas
)mde§ana. Muso,
)iumä. Viriu mo-
^akar vii;i§ lika
jnölogam. Vmam
ns.! -y;::;:^
tija telegrammu
jm. Vin§ s]jveja
Ilja rijigäs, egois*
M iedomäjäs, ka^
|r§as pret vidus<
|ä uzbrukums dO'
e m b r i — P§c
Itkal satiku duSi.
:u,, bet speclgti
^ierigs, bet atzist,
li nopietniiedra-lorali,
it sevi§y
imi, kas lielajäm
Ida^ krievu tautas ;
valdfbai. Mani
kas pateica, ka
atyalinäjunia. ^
|s, ka Rommels
atzist, ka Rom«
tgi samzts.
' r i — Musolini
|iztur§§anäs oku--
|lj:i Gi^iel?ijä,^a.
5kärtibas un sa-cenu:
DuÖe
idä riipes kapa
^t, ja mes §0 k>
notiks tikai va^
:as pärvertls Ei»
vulkänu."
r i Angjiuz*
laik ziijias murns
r i — Duöe, kas
Mbeja uzruriät
ju sanäksmi, pa^
Käds iemesls?
ka ärsti duöem
ar gajru runii,
fä^ teikt, iekams
lofensivas Ä
5 izdärit plaSus
jjä. Personigl
is otrs izskaidv
b r i — Jäuns
izbrukums
.ibijä sliktäku.
piegades #
sekös)
ma
debesskräp,
savu vecumv
lekligs un
Irmenis atlau^,
:t bez lidzlnie*
läkos triki^
jvienas tag
Isaväm
Idesmitajos f
b§ prata.sagl^
lei pavairot ^
lieguldiiutniei^
pppreceja sav
idredi Devisu.
Tm meltam,
Iveikusi P <
Sella Donna^'
l peldbaseiij
lizveidots P|
.iva^s^ ^b^^r ^a ^l
Aatborized by — Lizenz —
izdoäanas atläuja: . ICD.
OMBG Atbildlgais redak-tors:
— Editor !n-CWef:
Kärli» feabäcs, vieCnieks:
AleKsandrs Lie»ia, redakcl-
Jas sekretSfs: Maksis CuU-tlsi
re^iktoriJ AndrejsRu»
dzis (Mincbene), Harijs Min-denbergs
(Eslingenä), Ar-nolds
Smits (sports), Zignrds
Bärda 'tecbniskais tekärto-
Jums)
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 16 (23)
Ptektdien, 1947tg.28.IL
Iznäk otrolenSs an plektdie-nä8
IbEdevSJs: Bavärtjas
apgabala latvieSu komitejas
ozdevnmS LatvieSa preses
darbinieko sadarbfbas kopa:t
aedakclja: Ganzburg/a. Bilr*
germ^ ter- Landmann • Ph 7,
t Printed by Scbw&b.
Volksblait, GQnzbnrg/DoiL,
Bflrgerm. * Landmann-Pl.
Metiens - Ofrcnlatloii: \m
m m
DENA sniedz „Sunday Times" zii^u, I ma un apieäanäs zinä tie batu nie-ka
AngUjas valdTba. visdrizäkä laikä lldzinäti angju strädniekiem. Valo-örganizeSot
därba birojus Väcijä un das grutlbas cerot pärvaret ikvienä
Austrijä. Pirmos birojus laikam at- fabrikä katrä arzemju strädnieku
versot Berline un Vine, Pec laik- grupä ledalot vismaz vienu pietie-taksta
domam, si nciba dodot ceri- kami labu anglu valodas pröitelu
bas iegut vajadzigos 100.000 DP dar- bet pär§jiem sarikojot valodas kur^
bam AngHjä, par kuriem bijusi runa sus. Jautäjums par §o ärzmju
pagäjugäs nedelas zli;iojumä par dat- strädnieku täläko näkotni, ieskaitot
ba speka ' iztrukumu. Väcijä. un natur^izäcijas iespejas, vei tiekot
Austrijä paredzet$ sastädit piemero- apsverts. Vii:iiem paredzeta iespeja
tu DP sarakstu, lai tos, rodqties no- katrä laikä atkal atgriezties mäjäs.
darbinä§anas iespejäm, pärvestii uz go plänii Angliias darba ministrija
AngUju, vajadzibas gadijumä ar vi- patlaban izsträdäjof sikäk^ un darba
sSm gimenSm. Säkumä iebraucejus ministrs to drlzumä celsot priekää
öovletotu uzi;iem§anas nometn§s, bet apakänamä. Saskaijä ar Reutera zi-p
§c tam sadalitu pa arodiem, novi^- k ä m , Anglijas iekälietu minfstrs! iz-toJQt
atseviäljiäs grupäs. Atalgoju-1 teicies, ka ari ipa§i izraudzitiem vä-cu
kara gusteln^iem, pienäkot vii;iu
repatriäcijäs laikam, atJauSot briv-prätigi
palikt darbam ÄngHj
j ^ U j a atskan^^^^^b^^ kas lidz§i-nejo
valdlbas ricibu ärzemjju darba
speka sagäde un DP novietoäanä
darbä Anglijä uzskata par nepdetie-kamu.
Remeram, „Daily Mail"
sniedz Elstera Forbesa räkstu, kura,
asi kritizeta valdibas politika Indi-
Galvena problema —
atrast piemeroto
nodarbo^anos
DENA 24. februäri zi^o, ka pec
amerikäi;iu armijas galvenä §täba
paskaidrojuma angju joslas mili-tärgubernätora
pazi^ojums par
DP piespiedu iesaistl§anu darbos
anglu jöslä 112 amerikäi^u joslu
neattieeas, jo §os lautajumus kat­rä
okupäcijas joslä kärto atseviS-Galvenä
§täba paskaidrojuma
täläk teikts, ka no DP puses gal­venä
problema esot nevis nevele-
§anäs strädät, bet gan piemerotas
nodarbpSanäs atraSana. Puse no
apmeram 376.000 pärvietotäm per-sonäm
jau sti^däjot, un tiekot
darits viss, lai So skaitli vei pa-lielinätii'
RltlHIIHltHiililiiilllRIIillllll^^^^^^
AMERIRÄiyU BALSIS FAR PÄRVIETOTO PERSONU mCEt^OSANAS
PROBLEMV "
izbrattks
DARBÄ VAR PIETEIKTIES
UNRRAs VIENIBÄS
ilaoos
ÄTVEiJiii pmmE
DARBiBAS li^SÄkSANAl
„Nöw York Herald Tribune** 23.
februäfa numurä sniedz „Washington
Post" ievaclrakstu, kas veltits DP
jautäjumam. Rakstä pieminets" är-lietu
ministpa Maräala izteiciens, ka
viriam esot „ipagas rupes" par mil-jonu
DP Väcijas rietumu josläs. Sä-du
jutu izpaudumiem DP gandriz
vai pärpludinäti, bet vienigi riclba
tagad spej pierädit §is rupes reäli.
Bez tam Mar§als ar saviem izteiku-miem
iidu organizäcijai bez nodoma
atbalstijis apläm ijiplatitö uzskatu, it
kä visl DP butu iidi. Patiesibä
200.000 personu lielä iidii grupa ir
tikai tregä vietä, aizbaltie§iem un
poUem. Kopiga visdaiädäko tautibu
DP ir vienigi. atteikSanäs dzivot to-tälitärä
iekärtä, vai tä butu fasis-tiska
vai komunistlska. Viss, ko vii^i
prasa, ir iespSja säkt jaunu dzlvibri-vä
zeme. Un tä ir ideja, ho kuras
radusies.visa Jäunä pasaule. ,,Sai
brivTbas milestlbai noteikti butu jä-iesilda
musu sirdis §o nelaimigo }au-zu
labä," teikts rakstä. Esot ari
aplamä doma, it kä visi DP veletos
doties U2 Ameriku.
un citäm Rietumeiropas zemem
IRO darbu sSktu 1. julijä, un pra-rl trukst darba roku, kamer DP hö-sija,
lai:j^SV 5äi Jautäjumä ätri un
tieäi. uz^emtos'Vadibu^ jOin4audzas
pärejäs IRO dalibnieces valstis uz-mariigi
vero ASV ricIbu, pirms iz-metn
§s atrodas neizmantotas darba
speka rezerves.
Tädel ASV „ipa§äs rupes" butu
izpauiamas aktlvä ricibä, saska^ä ap
§is zemes tradicijäm un nepiecieäa-mibäm.
Tä vei arvien ir brivo }au-hx
zeme, kur cilveki uzceluäi lielu
väisti uz tiem ideäliem, kädus kopj
un lolo DP. Neviens neprasa.atihest
visus imigräcijas ^beäojumus, lai
palidzetu atrisinät x>P problemu, bet
varetu pärlabot kvotes tä, lai täs
pilnibä izmantotas uh butii ari
m izmaritojanis^s.; PastävoSala
likums ätjauj iecejot 153.879 pOTSO-näm
gada, bet paäreiz ASV uz k5«>tu
rel^na lece]o BO.OOO. Prezidents ap-solijis
atbalstu tädam nokärtoju-mam,
kas atjautu uz^emt 39.000 beg*-
lu gadä. Bet pedejä gadä uz^emta
tikai sestä dajä §i skäita. Tädej, ho-beidz
autprs, tä butu ASV „ipa§o
rOpju" pierädläana, ja izbeigtu uz-lukot
beglu problemu tikai par ab-strakciju
un atvieglotu cöju vismaz
tai m^ajai pretimnäkSänai, käda ir
padoim prezidentam.
Par ieceJoSanu ASV izt^icicis ari
agräkais imigräcijas un nat^räliza-cijas
komisärs Herisons, ko cit§ po|u
laikraksts „Jaunä Pasaule" 15. jan-vära
numurä. Lldzjutibas' trOkunia
pret vajätiem neatbilstot ASV ideg-
Visas koloniju zemju bagäti-radiju
§i imigranti. Bija laiki,
kad labä Amerika apsveica iece^o-täjus
atplestäm rokäm. Ari tagad
jäatrod atrisinäjums pärvietoto per­sonu,
problSmai. Nevien ASV, bet
ari daudzäs dtäs briväs valstis vie-tas
ir diezgah, vajadziga tikai la!b®
griba un lidzjatigas sirdis. Jagrozi
imigräcijas likums.' . NYHT v
vienoti paskaidroiumi par Bel^i^slkami stingri un steid^ami neuzsve- 'Ppbjemu. No apmeram miljona .^Ka^cf» «o
Ädlbas^aizsardi Jgarant^. U vajadzlbu sagädät apmäcltu un P j | | ^ ^ u . ^ c r ^ ^
Täläk paskaidrots, ka uzvisäm no- neapmacitu arzemju darba speku no ^J^m visma^^^^^
metnSm, kur bUs pieteikuäies vlsmazJ visiem pieejamiem avotiem. Autors "«r??^' sSdS^^2l?K^lriiS M4i?uiAa'sledzSii, izbrauks Bel^ias at?idina sayu pirms da2äm nedejäm f.^^^'e<^pto
S a s pärstäv i'.nokärtot v Ä - h^teikto bridinäjuniu, ka darba mi- Ä t l ^ Z' kalal^vaf M i e s T e J S a Ä
gis formälitätes: Pietdk§anäs UN- nistrijas gausuma dej Pän^ietoto W
IRAS vienibU darba daläs. Pirmais personu darba speka ta^äjumi tikäot f^,^™-^^^ Ta irlaikmeta iromja, ka Ang-
Dp: oglraCu transpprts paredzets 15. «nokrejoti» pirms, vei Angliia pa-l^^staka merä svangi panakt, lai|liäai
inärtl. Cik päredaams, tad jau pir- speiot tajos labi palQkoties. Sis ba-
'a§''gä11enä U2 BeJiälu no amerikäTj dkrba mlnistra Aise-
Ifu jösläs alzbfauks 5000 DP. les^e- ka paziijojums pär tikaiftupat säka-
Ja shSdät Bel^jälldz.Sim vislieläko mo akciju DP arodu un speju klasi-toteresl
radijusi poju, ukrainu un Cdäanai Väcijas. un dtäs DP no-,, „ .
dienvidslavu nometnes. Baltieäi bi- metnes. Aktiva riciba tagad säkta '"^"'i.rr^.''"- ., . . . .
S Ä Ä S T Ä , ^ iSn" n^e?Su bergs un Kohelijs iesniedza rezolur nakff uz syetdienu, turpinäjäs vairä- bijusi plagäkf äpcletin^has kdja
ÄTjvilL^^f^^^^ w ^ ' • , ciiu, pieprasot -akceiDtu ASV lidzda- kas dienas vin^^^^^^^^^ visu anglu un kopS Vädjas okupäcUas säktm» un
ma teksti, galigo lz§lyir§anos tomer Forbess talak rakstä, ka vipS ne- ubai mo un pärstävja izraudziia- amerikäpu joslu, piedalotios ap 1000 skärusi visvairäk angJu joslu, kur
veiatUeRot _^ _ varot vien pietiekamx stmgn aiz- nuäaiorgänizäciiäar 12.000 dolamsabi^^ apcietinits
ArogJraktw]ufedCTaci}unOTl^o^s^^^ baUieäu prasibu apsveräanu. g^^g gj^^ ^^^yet^j ministrija pa- vairSkl simti väcu nacistu pagrides viens vai vairäki pagridnieki. At-
. ^ . ^'^ strad- virieSi, ta sievietes, un visada zii>a bas nozare, pie kam galvenä da|a §is izlukosanas dienesta virsnleki un no sakars ar toakteriolöiisko karu. Starp
baudis tos pasus dzlves un yertigi Ai|gli]as_ PavalstmecibasLammas aizie^^
aarba apstaklus un sanems lid^igu kandidäti. Turklat Anglija kop§ Atbildot uz IRO sagatavosanas ko- Atklätäs pagrides organizäcijas tä- väcu brui^oto sp§ku virspav^lnieei-ap^^
ka bel^ Bel^ijas valdiba 19I8. gada neesot bez sayas mora- L^igij^g steidzamu lugumu, UN ge- läkais merlps bijis atjaunot totäli- bas bakteriolofeijas nodajas virsnieks
garante visas tiesibas un ^ brivibu, hskas atbildibas par §0 cilveku lab- nerälsekretärs Lijs pazii^ojis, kä Ap- täro valsts iekärtu Väcijä, bet tuvä- Eidmans. Nacistu vaditäji ari gribS-mu
hkums iwdro§i^ alemme- klajib^^ vienotäs Näcijas gatavas nodot orga- kie - pärtraukt fabriku un citu ie- juSi^aizkavet väcu rfepeno' iero&l
Mem^k^ apmetuäies-BeJgija uz pa- Bazas par to, ka citas yalstis^v^i-Ui^gcijas rici^^ : ^
2^^. Mcumisko un poli- retu ptois Anglijas izmeklet^verti^U^^g^ varetu sakt darbu. Lijs dzibäm, atbrivot intemetos nacistus, Amerikäi;iu slepenä dienesta iered-tt^
o aizstavibu bez^ teni vei uzi;ie- gako DP daju savam vajadzibam, iz- JJ^Q sagatavösanas komisijai uz Ze- pilmgi pärtraukt Väcijas og}u izve- pi gan, pec UP zii^äm, paskaidro- ^fl^ ;^'^'^Ä ^f^^ ari mrlainenta liberaju frak- pevu jau pärvedis tuväk neminetu dumus, izbeigt svarigäko rupnieci- juM, ka vir^iem neesot nekas zinäms
^ Krmaa 90 oienas Ms izme^Sa- cijasvadilfijs Deviss. Runajot par naudas summu no UN lidzekliem, bas noza^u sociälizäcijas politiku, kä par kädiem bakteolologl^iem kau-nas^
ms. Ja strädnieku atradis valdibas mipat Pasakto ncibu,jiijiäh^iietodam&^^^s^^^^
5ii^?'^®f^*^^' vm§ vares AXZ saka: „Kälab valdiba nerikojas ta L ^ ^ ^ ^^tlauj krizes apstäklo
B^^u^aicinat sievu un bernus. Bel&3aJo darija, Fran-L^^^^^j^^^
tus piederigos UZ Bel^ju vares par- cija tapat. Abas tas ir nosmeluSas * '
Vest. tikai ar atsevi§ku valdibas at- krejumu, un käds tagad bus §is no-jauju
iin Starpvaldibu begju komite- krejotais piens? BeJ^ja un Francija
las starpniecibu,' pagläbäs, piesaistot nabaga DP, kas
Pärye§änu lldz Beliijas robeiai bija dabujami. Mes, vii;ius ignore-lE^
enips amerikäpu armija. Lidz jäm, un musu arodbiedribu vaditäji
atjauts, ^emt visas likumigi iegQtäs negribeja piejaut pat saujipu poju,
ö|antas. Ligums jäsledz uz 2 ga- kuruis mes turam Anglijä nenodar-oem
darbäm apakäzeme. H. M. I binätus." DENA, DM
hm
mm
mm 'm
pf
.v.i||?l|t|
^•••••IlSllÄi
•mm
dzeklu fondiem. NYHT, DENA | Käds augstäks anglu izlukoäanas
«DaUy Mail" speciälkorespondents
Vines zii;io, ka pec Austrijas
Kanclera Pigla rikojuma , iekslietu
tt^ni3trija izsträdäjusi memorandu
Austnjas pärvietoto persotiu jautä-
Jumä. ÄrUetu ministrs Dr. Grubers
i^emorandu iesniegsot Mru.lielval-
^ l ^ pärstävjiem Londonas konferen-ce.
Austrijä paslaik esot 520.000 DP,
aeskaitot 45,000 zidu,.. un tie radot
^^lu morälu un saimniecisku apgru-
«najumu Austrijai. Täs budzets esot
öoslogot& ar 6,5 milj. dolaru DP ap-
^des un pärvaldes izdevumiem. No
J^siem Austrijas DP nometnes dzi-vo3ot
tikai 70.090. Memorandä täläk
^syerts, l^a lielais DP skaits, kas
sastadot gandriz desmito dalu visu
JJ^ustrijas iedzivotäju, vei vairäk sa-
"^finot jau tä nelielos pärtikas pie-veaumus
Austrijai. . Vienigie pärti-
^j[S pievedumi zidu nometnem nä-m
no UNRRAs, 2Idu organizäcijäm
^ amerikäiju armijas, un tie nespe-
M ietekmet Austrijas pärtikas köp-
„Daily Mai". sniedz gapäku rakstu
par apstäkliem Väcijas amerikäpu
joslä, norädoi, ka tä k]uvusi par ei­päs
lauku naidigiem poju nacionä-listu
novirzieniem. Pec augstäku
amerikänu amatpersonu izteiku-miem,
josläi pärkläjies vesels poju
intrigu, spiegoäanas un propagandas
rezerves. Visi pärejie DP, turpre-|tikls Sm ni^^^
tim, sai^emot pärtiku no iekäzemes vot Var§^vas v v a l^
krajumiem vai ari tädiem UNRRAs un apmeram 284.000 polu Rietum-kräjumiem,
kas nodoti visas Austri- airopa, kas tai naidigi.
jäs ricibä. Austrijas pasreizejo pär- Poju DP vidu darbojas Var§avas
tikas devu, 1550 kaloriju dienä nor- valdlbas atbalstitäji vai iespejami
mälpateretäjam, varetu palielinät „aienti." Ir zinäms, ka repatrieju-par
veseläm 10 proc, ja visi DP at- Uies ppji atgriezuSies §eit, telodami
stätu Austriju. Par UNRRAs krä- it kä Varsavas valdibas pretiniekus.
jumiem memorands vei piebilst, ka Iekluvu§i nometnes, tie m§^näju§i
tie tä kä tä nfebutu biju§i mazäki, pärliecinät opoziciju ar „argumen-ja
DP butu repatrieti. tiem, propagandu vai skaidru iebai-nFNA
7ino ka käda Amerikas il- ^Iraudot ar atrieb§anos Po-
D p A zipo, ka kaaa Amen^^^ Ujä esoSäm Ömenem," paskaiditDts
du komiteja m e m ^ a A u ^ a s ^o autoritäti^m avotiem.: GitiVar-ariietu
niim^am l e ^ "S^t^p" 5avas atbalstitäji rikojas lidzigi,
totas personas Mstrija p^^^^ vie- ^udami par melnä tirgus spekulan-nigi
?abiedroto jms^^^^^^^ an ^ ^ Sarbodamies to 40.000 polu
attiecigai ^ ^ ^ ^ ^ ? f ^ ? ^ vidu. kas dzlvo: väcu säimaiecibä.
tam sabiedrotiem leteikts radit ^du| . pretizlukoänas die-organizäciju,
kurai buti nododama
visa bezmantinieku un neviena lie-pieprastta
i i d u manta, lai atbalstitu
nacistu rezimä cietuSos zidus.
DM, DENA
nesta zii;?iojumiem, §ie melhä. tirgus
alenti caur Väcijas franöu joslu sa-pem
ierochis no Polijas. ; ^
Bet ari Var§avai näidigie speki
stipri nodarbojas ar propagandu DP
Tapat ieredpipavIpsnäJUSi par bau«
mäm, ka organizäcijai varetu bdt
biju§i sakari BT bez vests pazuduSo
tm Nimbergä aizmuguriski notiesäto
Martinu Borrhanu, bet arl Sädu ie-speju
izmekle§anä ieyeroäot. JÖaily
Mail,** zipojot par Keselringa privu
Itälijä, atzime anglu> izlQ^^
pulkve^a Skotlenda izteikumu, ka
pec yipa domäm Bormans vei esot
vidu. „Mes nezinäm pilnibä vecas 1 dzivs un slepjoties Urugvajä, Brazl-polu
armijas virsnieku ietekmi, bet lijä vai Spänijä, uz kurieni agräk l i -
gandriz ikvienä nometne ir naidigu cis pärvest savus lldzeklus. Pec
ietekmju ciiias ar§nä," izteicies käds Skotlenda domäm, däudzl mekleU
amerikäpu virsnieks. Var§avas vai- kara noziedznieki vei Södien slepjo-dibas
atbalstitäji blakus propagan- ties väcu kafa göstekpu nometnes,
dai ari celo tuip un atpakaj starp maskeju§ies par vlenkärSiem kareiv-
Poliju un Väciju, cenSoties izspiegot, jiem. Ari Himlers bijis maskejies
vai nav konstatejarhas kädas organi- par vienkäräu SS viru, bet pap§mis
zetas opoziciias pazimes. Nelieli ne- lidzi sievieti, un tä bijusi vipa k^uda.
mieri izceluMes da^s ppju nometr Qenerilis Klejs par angJu m
nes, ierodoties repatriäcijäs virsnie- amerikäpu kopigo apcietinä§anas ak-kiem.
Tos pastävigi izsvilpj vai ig- ciju izteicies, ka tai neesot pie§10ra-nore.
Piespiedu repatriäciju, izpe- ma seviSl^a nozime. Organizäcijas
mot^^mekletus. kaj-a noziedzniekus, | aktivitäte noverota, kamer no-lemts
tai darit galu. Sis Kleja pa-skaidröjums,
zipo UP, hozimejot to
.S:
ASV armija aizliegusi.
Propaganda un izspiegosana rietu-iTvos
ir abpusiga. Ari VarSavai nai-digäs
grupas vaditäji nometnes un
ärpus täm nosuta a^entus uz Poliju,
Ari tie celb turpu un. ätpakaj, lai,
atgriezuSies Väcijä, zipotu par ap­stäkliem
Pplijä. Pec vipu apgalvo-minejumu
noraidi§änu, it kä akcijaa
noluks bijis pirms Maskavas konfe-rences
izcelt angju un amerikäpu
pules eipä pret näcisma^ atdzIvoSa-nos
Väcijä. Krievu kontroletä väcu
prese pedejä laikä vai ikdienas pär-jumiem,
tie arvien apstiprinot vipu h^^^usi, ka rietumu okupäcijas jos-aunäkäs
baias; las §inl zipä nekä nedarot.
Pec DENAs informäcijas 1. febr.
DENA zipo, ka 1947. g. no Franci- hzsludinätäs ieroCu nodoganas am-jas
Polijä atgriezisoties pavisam 6000 nestijas laikä Bavarijä nodoti: 3
POlu läuksträdnieku, 8000 kalnraöu, tanki, 22 lielgabali, 30 lozmeteju, 31
kä ari 3000 citu arodu pärstäv ju ko- masinpistole, 117 tanku dures, sim-pä
ar saväm ^menem, pavisam ap tiem rokas un Helgabalu gränätu un
33,000 persopu. bumbu, p ä r i par 3000 Säujamo un ap
DM. DENA, NYHT | 5000 du^amo ieroöu. : DENA, DM
•..Mmm
^^^^^^^^^^^