1947-02-28-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1947. g. 25. £,b,^j >ECEMB]^ Iturpiriät uzbrufe. Iniegt lielos mS; Icäs kaaäla. ^ istä^Edaskar, teikdam_a, ka manj k vaciesu vidQ ka, , fteiski [Edai par to » , Skaidrs, ka kän. AtbildefteJÄ klu galä vilja M liietä domäju. Un ^IS • • • „ustä--KomieSu Idiena.'Pilseta tufc Ivekl nemil grozit veläs-padzivotla-lgrib, to aizmirst-teustä- vakir. jasto^os Rommela |vVii>§ lzraudzl]l8 poti izdevigi tä'd| f uzbrukumu ne- Ku galdkm s§ka Musolini loti op, • • .• • •• V • • " - • [ « m b r l ^ Eom. jts degvielu tru* lienas noj^remdetl :uiiem. Kavalero fgrozis musu ope* j e m b r l — Boä. mrtraukums tuN Itas, ka turpihas )mde§ana. Muso, )iumä. Viriu mo- ^akar vii;i§ lika jnölogam. Vmam ns.! -y;::;:^ tija telegrammu jm. Vin§ s]jveja Ilja rijigäs, egois* M iedomäjäs, ka^ |r§as pret vidus< |ä uzbrukums dO' e m b r i — P§c Itkal satiku duSi. :u,, bet speclgti ^ierigs, bet atzist, li nopietniiedra-lorali, it sevi§y imi, kas lielajäm Ida^ krievu tautas ; valdfbai. Mani kas pateica, ka atyalinäjunia. ^ |s, ka Rommels atzist, ka Rom« tgi samzts. ' r i — Musolini |iztur§§anäs oku-- |lj:i Gi^iel?ijä,^a. 5kärtibas un sa-cenu: DuÖe idä riipes kapa ^t, ja mes §0 k> notiks tikai va^ :as pärvertls Ei» vulkänu." r i Angjiuz* laik ziijias murns r i — Duöe, kas Mbeja uzruriät ju sanäksmi, pa^ Käds iemesls? ka ärsti duöem ar gajru runii, fä^ teikt, iekams lofensivas Ä 5 izdärit plaSus jjä. Personigl is otrs izskaidv b r i — Jäuns izbrukums .ibijä sliktäku. piegades # sekös) ma debesskräp, savu vecumv lekligs un Irmenis atlau^, :t bez lidzlnie* läkos triki^ jvienas tag Isaväm Idesmitajos f b§ prata.sagl^ lei pavairot ^ lieguldiiutniei^ pppreceja sav idredi Devisu. Tm meltam, Iveikusi P < Sella Donna^' l peldbaseiij lizveidots P| .iva^s^ ^b^^r ^a ^l Aatborized by — Lizenz — izdoäanas atläuja: . ICD. OMBG Atbildlgais redak-tors: — Editor !n-CWef: Kärli» feabäcs, vieCnieks: AleKsandrs Lie»ia, redakcl- Jas sekretSfs: Maksis CuU-tlsi re^iktoriJ AndrejsRu» dzis (Mincbene), Harijs Min-denbergs (Eslingenä), Ar-nolds Smits (sports), Zignrds Bärda 'tecbniskais tekärto- Jums) LATVIAN NEWSPAPER Nr. 16 (23) Ptektdien, 1947tg.28.IL Iznäk otrolenSs an plektdie-nä8 IbEdevSJs: Bavärtjas apgabala latvieSu komitejas ozdevnmS LatvieSa preses darbinieko sadarbfbas kopa:t aedakclja: Ganzburg/a. Bilr* germ^ ter- Landmann • Ph 7, t Printed by Scbw&b. Volksblait, GQnzbnrg/DoiL, Bflrgerm. * Landmann-Pl. Metiens - Ofrcnlatloii: \m m m DENA sniedz „Sunday Times" zii^u, I ma un apieäanäs zinä tie batu nie-ka AngUjas valdTba. visdrizäkä laikä lldzinäti angju strädniekiem. Valo-örganizeSot därba birojus Väcijä un das grutlbas cerot pärvaret ikvienä Austrijä. Pirmos birojus laikam at- fabrikä katrä arzemju strädnieku versot Berline un Vine, Pec laik- grupä ledalot vismaz vienu pietie-taksta domam, si nciba dodot ceri- kami labu anglu valodas pröitelu bas iegut vajadzigos 100.000 DP dar- bet pär§jiem sarikojot valodas kur^ bam AngHjä, par kuriem bijusi runa sus. Jautäjums par §o ärzmju pagäjugäs nedelas zli;iojumä par dat- strädnieku täläko näkotni, ieskaitot ba speka ' iztrukumu. Väcijä. un natur^izäcijas iespejas, vei tiekot Austrijä paredzet$ sastädit piemero- apsverts. Vii:iiem paredzeta iespeja tu DP sarakstu, lai tos, rodqties no- katrä laikä atkal atgriezties mäjäs. darbinä§anas iespejäm, pärvestii uz go plänii Angliias darba ministrija AngUju, vajadzibas gadijumä ar vi- patlaban izsträdäjof sikäk^ un darba sSm gimenSm. Säkumä iebraucejus ministrs to drlzumä celsot priekää öovletotu uzi;iem§anas nometn§s, bet apakänamä. Saskaijä ar Reutera zi-p §c tam sadalitu pa arodiem, novi^- k ä m , Anglijas iekälietu minfstrs! iz-toJQt atseviäljiäs grupäs. Atalgoju-1 teicies, ka ari ipa§i izraudzitiem vä-cu kara gusteln^iem, pienäkot vii;iu repatriäcijäs laikam, atJauSot briv-prätigi palikt darbam ÄngHj j ^ U j a atskan^^^^^b^^ kas lidz§i-nejo valdlbas ricibu ärzemjju darba speka sagäde un DP novietoäanä darbä Anglijä uzskata par nepdetie-kamu. Remeram, „Daily Mail" sniedz Elstera Forbesa räkstu, kura, asi kritizeta valdibas politika Indi- Galvena problema — atrast piemeroto nodarbo^anos DENA 24. februäri zi^o, ka pec amerikäi;iu armijas galvenä §täba paskaidrojuma angju joslas mili-tärgubernätora pazi^ojums par DP piespiedu iesaistl§anu darbos anglu jöslä 112 amerikäi^u joslu neattieeas, jo §os lautajumus katrä okupäcijas joslä kärto atseviS-Galvenä §täba paskaidrojuma täläk teikts, ka no DP puses galvenä problema esot nevis nevele- §anäs strädät, bet gan piemerotas nodarbpSanäs atraSana. Puse no apmeram 376.000 pärvietotäm per-sonäm jau sti^däjot, un tiekot darits viss, lai So skaitli vei pa-lielinätii' RltlHIIHltHiililiiilllRIIillllll^^^^^^ AMERIRÄiyU BALSIS FAR PÄRVIETOTO PERSONU mCEt^OSANAS PROBLEMV " izbrattks DARBÄ VAR PIETEIKTIES UNRRAs VIENIBÄS ilaoos ÄTVEiJiii pmmE DARBiBAS li^SÄkSANAl „Nöw York Herald Tribune** 23. februäfa numurä sniedz „Washington Post" ievaclrakstu, kas veltits DP jautäjumam. Rakstä pieminets" är-lietu ministpa Maräala izteiciens, ka viriam esot „ipagas rupes" par mil-jonu DP Väcijas rietumu josläs. Sä-du jutu izpaudumiem DP gandriz vai pärpludinäti, bet vienigi riclba tagad spej pierädit §is rupes reäli. Bez tam Mar§als ar saviem izteiku-miem iidu organizäcijai bez nodoma atbalstijis apläm ijiplatitö uzskatu, it kä visl DP butu iidi. Patiesibä 200.000 personu lielä iidii grupa ir tikai tregä vietä, aizbaltie§iem un poUem. Kopiga visdaiädäko tautibu DP ir vienigi. atteikSanäs dzivot to-tälitärä iekärtä, vai tä butu fasis-tiska vai komunistlska. Viss, ko vii^i prasa, ir iespSja säkt jaunu dzlvibri-vä zeme. Un tä ir ideja, ho kuras radusies.visa Jäunä pasaule. ,,Sai brivTbas milestlbai noteikti butu jä-iesilda musu sirdis §o nelaimigo }au-zu labä," teikts rakstä. Esot ari aplamä doma, it kä visi DP veletos doties U2 Ameriku. un citäm Rietumeiropas zemem IRO darbu sSktu 1. julijä, un pra-rl trukst darba roku, kamer DP hö-sija, lai:j^SV 5äi Jautäjumä ätri un tieäi. uz^emtos'Vadibu^ jOin4audzas pärejäs IRO dalibnieces valstis uz-mariigi vero ASV ricIbu, pirms iz-metn §s atrodas neizmantotas darba speka rezerves. Tädel ASV „ipa§äs rupes" butu izpauiamas aktlvä ricibä, saska^ä ap §is zemes tradicijäm un nepiecieäa-mibäm. Tä vei arvien ir brivo }au-hx zeme, kur cilveki uzceluäi lielu väisti uz tiem ideäliem, kädus kopj un lolo DP. Neviens neprasa.atihest visus imigräcijas ^beäojumus, lai palidzetu atrisinät x>P problemu, bet varetu pärlabot kvotes tä, lai täs pilnibä izmantotas uh butii ari m izmaritojanis^s.; PastävoSala likums ätjauj iecejot 153.879 pOTSO-näm gada, bet paäreiz ASV uz k5«>tu rel^na lece]o BO.OOO. Prezidents ap-solijis atbalstu tädam nokärtoju-mam, kas atjautu uz^emt 39.000 beg*- lu gadä. Bet pedejä gadä uz^emta tikai sestä dajä §i skäita. Tädej, ho-beidz autprs, tä butu ASV „ipa§o rOpju" pierädläana, ja izbeigtu uz-lukot beglu problemu tikai par ab-strakciju un atvieglotu cöju vismaz tai m^ajai pretimnäkSänai, käda ir padoim prezidentam. Par ieceJoSanu ASV izt^icicis ari agräkais imigräcijas un nat^räliza-cijas komisärs Herisons, ko cit§ po|u laikraksts „Jaunä Pasaule" 15. jan-vära numurä. Lldzjutibas' trOkunia pret vajätiem neatbilstot ASV ideg- Visas koloniju zemju bagäti-radiju §i imigranti. Bija laiki, kad labä Amerika apsveica iece^o-täjus atplestäm rokäm. Ari tagad jäatrod atrisinäjums pärvietoto personu, problSmai. Nevien ASV, bet ari daudzäs dtäs briväs valstis vie-tas ir diezgah, vajadziga tikai la!b® griba un lidzjatigas sirdis. Jagrozi imigräcijas likums.' . NYHT v vienoti paskaidroiumi par Bel^i^slkami stingri un steid^ami neuzsve- 'Ppbjemu. No apmeram miljona .^Ka^cf» «o Ädlbas^aizsardi Jgarant^. U vajadzlbu sagädät apmäcltu un P j | | ^ ^ u . ^ c r ^ ^ Täläk paskaidrots, ka uzvisäm no- neapmacitu arzemju darba speku no ^J^m visma^^^^^ metnSm, kur bUs pieteikuäies vlsmazJ visiem pieejamiem avotiem. Autors "«r??^' sSdS^^2l?K^lriiS M4i?uiAa'sledzSii, izbrauks Bel^ias at?idina sayu pirms da2äm nedejäm f.^^^'e<^pto S a s pärstäv i'.nokärtot v Ä - h^teikto bridinäjuniu, ka darba mi- Ä t l ^ Z' kalal^vaf M i e s T e J S a Ä gis formälitätes: Pietdk§anäs UN- nistrijas gausuma dej Pän^ietoto W IRAS vienibU darba daläs. Pirmais personu darba speka ta^äjumi tikäot f^,^™-^^^ Ta irlaikmeta iromja, ka Ang- Dp: oglraCu transpprts paredzets 15. «nokrejoti» pirms, vei Angliia pa-l^^staka merä svangi panakt, lai|liäai inärtl. Cik päredaams, tad jau pir- speiot tajos labi palQkoties. Sis ba- 'a§''gä11enä U2 BeJiälu no amerikäTj dkrba mlnistra Aise- Ifu jösläs alzbfauks 5000 DP. les^e- ka paziijojums pär tikaiftupat säka- Ja shSdät Bel^jälldz.Sim vislieläko mo akciju DP arodu un speju klasi-toteresl radijusi poju, ukrainu un Cdäanai Väcijas. un dtäs DP no-,, „ . dienvidslavu nometnes. Baltieäi bi- metnes. Aktiva riciba tagad säkta '"^"'i.rr^.''"- ., . . . . S Ä Ä S T Ä , ^ iSn" n^e?Su bergs un Kohelijs iesniedza rezolur nakff uz syetdienu, turpinäjäs vairä- bijusi plagäkf äpcletin^has kdja ÄTjvilL^^f^^^^ w ^ ' • , ciiu, pieprasot -akceiDtu ASV lidzda- kas dienas vin^^^^^^^^^ visu anglu un kopS Vädjas okupäcUas säktm» un ma teksti, galigo lz§lyir§anos tomer Forbess talak rakstä, ka vipS ne- ubai mo un pärstävja izraudziia- amerikäpu joslu, piedalotios ap 1000 skärusi visvairäk angJu joslu, kur veiatUeRot _^ _ varot vien pietiekamx stmgn aiz- nuäaiorgänizäciiäar 12.000 dolamsabi^^ apcietinits ArogJraktw]ufedCTaci}unOTl^o^s^^^ baUieäu prasibu apsveräanu. g^^g gj^^ ^^^yet^j ministrija pa- vairSkl simti väcu nacistu pagrides viens vai vairäki pagridnieki. At- . ^ . ^'^ strad- virieSi, ta sievietes, un visada zii>a bas nozare, pie kam galvenä da|a §is izlukosanas dienesta virsnleki un no sakars ar toakteriolöiisko karu. Starp baudis tos pasus dzlves un yertigi Ai|gli]as_ PavalstmecibasLammas aizie^^ aarba apstaklus un sanems lid^igu kandidäti. Turklat Anglija kop§ Atbildot uz IRO sagatavosanas ko- Atklätäs pagrides organizäcijas tä- väcu brui^oto sp§ku virspav^lnieei-ap^^ ka bel^ Bel^ijas valdiba 19I8. gada neesot bez sayas mora- L^igij^g steidzamu lugumu, UN ge- läkais merlps bijis atjaunot totäli- bas bakteriolofeijas nodajas virsnieks garante visas tiesibas un ^ brivibu, hskas atbildibas par §0 cilveku lab- nerälsekretärs Lijs pazii^ojis, kä Ap- täro valsts iekärtu Väcijä, bet tuvä- Eidmans. Nacistu vaditäji ari gribS-mu hkums iwdro§i^ alemme- klajib^^ vienotäs Näcijas gatavas nodot orga- kie - pärtraukt fabriku un citu ie- juSi^aizkavet väcu rfepeno' iero&l Mem^k^ apmetuäies-BeJgija uz pa- Bazas par to, ka citas yalstis^v^i-Ui^gcijas rici^^ : ^ 2^^. Mcumisko un poli- retu ptois Anglijas izmeklet^verti^U^^g^ varetu sakt darbu. Lijs dzibäm, atbrivot intemetos nacistus, Amerikäi;iu slepenä dienesta iered-tt^ o aizstavibu bez^ teni vei uzi;ie- gako DP daju savam vajadzibam, iz- JJ^Q sagatavösanas komisijai uz Ze- pilmgi pärtraukt Väcijas og}u izve- pi gan, pec UP zii^äm, paskaidro- ^fl^ ;^'^'^Ä ^f^^ ari mrlainenta liberaju frak- pevu jau pärvedis tuväk neminetu dumus, izbeigt svarigäko rupnieci- juM, ka vir^iem neesot nekas zinäms ^ Krmaa 90 oienas Ms izme^Sa- cijasvadilfijs Deviss. Runajot par naudas summu no UN lidzekliem, bas noza^u sociälizäcijas politiku, kä par kädiem bakteolologl^iem kau-nas^ ms. Ja strädnieku atradis valdibas mipat Pasakto ncibu,jiijiäh^iietodam&^^^s^^^^ 5ii^?'^®f^*^^' vm§ vares AXZ saka: „Kälab valdiba nerikojas ta L ^ ^ ^ ^^tlauj krizes apstäklo B^^u^aicinat sievu un bernus. Bel&3aJo darija, Fran-L^^^^^j^^^ tus piederigos UZ Bel^ju vares par- cija tapat. Abas tas ir nosmeluSas * ' Vest. tikai ar atsevi§ku valdibas at- krejumu, un käds tagad bus §is no-jauju iin Starpvaldibu begju komite- krejotais piens? BeJ^ja un Francija las starpniecibu,' pagläbäs, piesaistot nabaga DP, kas Pärye§änu lldz Beliijas robeiai bija dabujami. Mes, vii;ius ignore-lE^ enips amerikäpu armija. Lidz jäm, un musu arodbiedribu vaditäji atjauts, ^emt visas likumigi iegQtäs negribeja piejaut pat saujipu poju, ö|antas. Ligums jäsledz uz 2 ga- kuruis mes turam Anglijä nenodar-oem darbäm apakäzeme. H. M. I binätus." DENA, DM hm mm mm 'm pf .v.i||?l|t| ^•••••IlSllÄi •mm dzeklu fondiem. NYHT, DENA | Käds augstäks anglu izlukoäanas «DaUy Mail" speciälkorespondents Vines zii;io, ka pec Austrijas Kanclera Pigla rikojuma , iekslietu tt^ni3trija izsträdäjusi memorandu Austnjas pärvietoto persotiu jautä- Jumä. ÄrUetu ministrs Dr. Grubers i^emorandu iesniegsot Mru.lielval- ^ l ^ pärstävjiem Londonas konferen-ce. Austrijä paslaik esot 520.000 DP, aeskaitot 45,000 zidu,.. un tie radot ^^lu morälu un saimniecisku apgru- «najumu Austrijai. Täs budzets esot öoslogot& ar 6,5 milj. dolaru DP ap- ^des un pärvaldes izdevumiem. No J^siem Austrijas DP nometnes dzi-vo3ot tikai 70.090. Memorandä täläk ^syerts, l^a lielais DP skaits, kas sastadot gandriz desmito dalu visu JJ^ustrijas iedzivotäju, vei vairäk sa- "^finot jau tä nelielos pärtikas pie-veaumus Austrijai. . Vienigie pärti- ^j[S pievedumi zidu nometnem nä-m no UNRRAs, 2Idu organizäcijäm ^ amerikäiju armijas, un tie nespe- M ietekmet Austrijas pärtikas köp- „Daily Mai". sniedz gapäku rakstu par apstäkliem Väcijas amerikäpu joslä, norädoi, ka tä k]uvusi par eipäs lauku naidigiem poju nacionä-listu novirzieniem. Pec augstäku amerikänu amatpersonu izteiku-miem, josläi pärkläjies vesels poju intrigu, spiegoäanas un propagandas rezerves. Visi pärejie DP, turpre-|tikls Sm ni^^^ tim, sai^emot pärtiku no iekäzemes vot Var§^vas v v a l^ krajumiem vai ari tädiem UNRRAs un apmeram 284.000 polu Rietum-kräjumiem, kas nodoti visas Austri- airopa, kas tai naidigi. jäs ricibä. Austrijas pasreizejo pär- Poju DP vidu darbojas Var§avas tikas devu, 1550 kaloriju dienä nor- valdlbas atbalstitäji vai iespejami mälpateretäjam, varetu palielinät „aienti." Ir zinäms, ka repatrieju-par veseläm 10 proc, ja visi DP at- Uies ppji atgriezuSies §eit, telodami stätu Austriju. Par UNRRAs krä- it kä Varsavas valdibas pretiniekus. jumiem memorands vei piebilst, ka Iekluvu§i nometnes, tie m§^näju§i tie tä kä tä nfebutu biju§i mazäki, pärliecinät opoziciju ar „argumen-ja DP butu repatrieti. tiem, propagandu vai skaidru iebai-nFNA 7ino ka käda Amerikas il- ^Iraudot ar atrieb§anos Po- D p A zipo, ka kaaa Amen^^^ Ujä esoSäm Ömenem," paskaiditDts du komiteja m e m ^ a A u ^ a s ^o autoritäti^m avotiem.: GitiVar-ariietu niim^am l e ^ "S^t^p" 5avas atbalstitäji rikojas lidzigi, totas personas Mstrija p^^^^ vie- ^udami par melnä tirgus spekulan-nigi ?abiedroto jms^^^^^^^ an ^ ^ Sarbodamies to 40.000 polu attiecigai ^ ^ ^ ^ ^ ? f ^ ? ^ vidu. kas dzlvo: väcu säimaiecibä. tam sabiedrotiem leteikts radit ^du| . pretizlukoänas die-organizäciju, kurai buti nododama visa bezmantinieku un neviena lie-pieprastta i i d u manta, lai atbalstitu nacistu rezimä cietuSos zidus. DM, DENA nesta zii;?iojumiem, §ie melhä. tirgus alenti caur Väcijas franöu joslu sa-pem ierochis no Polijas. ; ^ Bet ari Var§avai näidigie speki stipri nodarbojas ar propagandu DP Tapat ieredpipavIpsnäJUSi par bau« mäm, ka organizäcijai varetu bdt biju§i sakari BT bez vests pazuduSo tm Nimbergä aizmuguriski notiesäto Martinu Borrhanu, bet arl Sädu ie-speju izmekle§anä ieyeroäot. JÖaily Mail,** zipojot par Keselringa privu Itälijä, atzime anglu> izlQ^^ pulkve^a Skotlenda izteikumu, ka pec yipa domäm Bormans vei esot vidu. „Mes nezinäm pilnibä vecas 1 dzivs un slepjoties Urugvajä, Brazl-polu armijas virsnieku ietekmi, bet lijä vai Spänijä, uz kurieni agräk l i - gandriz ikvienä nometne ir naidigu cis pärvest savus lldzeklus. Pec ietekmju ciiias ar§nä," izteicies käds Skotlenda domäm, däudzl mekleU amerikäpu virsnieks. Var§avas vai- kara noziedznieki vei Södien slepjo-dibas atbalstitäji blakus propagan- ties väcu kafa göstekpu nometnes, dai ari celo tuip un atpakaj starp maskeju§ies par vlenkärSiem kareiv- Poliju un Väciju, cenSoties izspiegot, jiem. Ari Himlers bijis maskejies vai nav konstatejarhas kädas organi- par vienkäräu SS viru, bet pap§mis zetas opoziciias pazimes. Nelieli ne- lidzi sievieti, un tä bijusi vipa k^uda. mieri izceluMes da^s ppju nometr Qenerilis Klejs par angJu m nes, ierodoties repatriäcijäs virsnie- amerikäpu kopigo apcietinä§anas ak-kiem. Tos pastävigi izsvilpj vai ig- ciju izteicies, ka tai neesot pie§10ra-nore. Piespiedu repatriäciju, izpe- ma seviSl^a nozime. Organizäcijas mot^^mekletus. kaj-a noziedzniekus, | aktivitäte noverota, kamer no-lemts tai darit galu. Sis Kleja pa-skaidröjums, zipo UP, hozimejot to .S: ASV armija aizliegusi. Propaganda un izspiegosana rietu-iTvos ir abpusiga. Ari VarSavai nai-digäs grupas vaditäji nometnes un ärpus täm nosuta a^entus uz Poliju, Ari tie celb turpu un. ätpakaj, lai, atgriezuSies Väcijä, zipotu par apstäkliem Pplijä. Pec vipu apgalvo-minejumu noraidi§änu, it kä akcijaa noluks bijis pirms Maskavas konfe-rences izcelt angju un amerikäpu pules eipä pret näcisma^ atdzIvoSa-nos Väcijä. Krievu kontroletä väcu prese pedejä laikä vai ikdienas pär-jumiem, tie arvien apstiprinot vipu h^^^usi, ka rietumu okupäcijas jos-aunäkäs baias; las §inl zipä nekä nedarot. Pec DENAs informäcijas 1. febr. DENA zipo, ka 1947. g. no Franci- hzsludinätäs ieroCu nodoganas am-jas Polijä atgriezisoties pavisam 6000 nestijas laikä Bavarijä nodoti: 3 POlu läuksträdnieku, 8000 kalnraöu, tanki, 22 lielgabali, 30 lozmeteju, 31 kä ari 3000 citu arodu pärstäv ju ko- masinpistole, 117 tanku dures, sim-pä ar saväm ^menem, pavisam ap tiem rokas un Helgabalu gränätu un 33,000 persopu. bumbu, p ä r i par 3000 Säujamo un ap DM. DENA, NYHT | 5000 du^amo ieroöu. : DENA, DM •..Mmm ^^^^^^^^^^^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 28, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-02-28 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470228 |
Description
Title | 1947-02-28-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | 1947. g. 25. £,b,^j >ECEMB]^ Iturpiriät uzbrufe. Iniegt lielos mS; Icäs kaaäla. ^ istä^Edaskar, teikdam_a, ka manj k vaciesu vidQ ka, , fteiski [Edai par to » , Skaidrs, ka kän. AtbildefteJÄ klu galä vilja M liietä domäju. Un ^IS • • • „ustä--KomieSu Idiena.'Pilseta tufc Ivekl nemil grozit veläs-padzivotla-lgrib, to aizmirst-teustä- vakir. jasto^os Rommela |vVii>§ lzraudzl]l8 poti izdevigi tä'd| f uzbrukumu ne- Ku galdkm s§ka Musolini loti op, • • .• • •• V • • " - • [ « m b r l ^ Eom. jts degvielu tru* lienas noj^remdetl :uiiem. Kavalero fgrozis musu ope* j e m b r l — Boä. mrtraukums tuN Itas, ka turpihas )mde§ana. Muso, )iumä. Viriu mo- ^akar vii;i§ lika jnölogam. Vmam ns.! -y;::;:^ tija telegrammu jm. Vin§ s]jveja Ilja rijigäs, egois* M iedomäjäs, ka^ |r§as pret vidus< |ä uzbrukums dO' e m b r i — P§c Itkal satiku duSi. :u,, bet speclgti ^ierigs, bet atzist, li nopietniiedra-lorali, it sevi§y imi, kas lielajäm Ida^ krievu tautas ; valdfbai. Mani kas pateica, ka atyalinäjunia. ^ |s, ka Rommels atzist, ka Rom« tgi samzts. ' r i — Musolini |iztur§§anäs oku-- |lj:i Gi^iel?ijä,^a. 5kärtibas un sa-cenu: DuÖe idä riipes kapa ^t, ja mes §0 k> notiks tikai va^ :as pärvertls Ei» vulkänu." r i Angjiuz* laik ziijias murns r i — Duöe, kas Mbeja uzruriät ju sanäksmi, pa^ Käds iemesls? ka ärsti duöem ar gajru runii, fä^ teikt, iekams lofensivas Ä 5 izdärit plaSus jjä. Personigl is otrs izskaidv b r i — Jäuns izbrukums .ibijä sliktäku. piegades # sekös) ma debesskräp, savu vecumv lekligs un Irmenis atlau^, :t bez lidzlnie* läkos triki^ jvienas tag Isaväm Idesmitajos f b§ prata.sagl^ lei pavairot ^ lieguldiiutniei^ pppreceja sav idredi Devisu. Tm meltam, Iveikusi P < Sella Donna^' l peldbaseiij lizveidots P| .iva^s^ ^b^^r ^a ^l Aatborized by — Lizenz — izdoäanas atläuja: . ICD. OMBG Atbildlgais redak-tors: — Editor !n-CWef: Kärli» feabäcs, vieCnieks: AleKsandrs Lie»ia, redakcl- Jas sekretSfs: Maksis CuU-tlsi re^iktoriJ AndrejsRu» dzis (Mincbene), Harijs Min-denbergs (Eslingenä), Ar-nolds Smits (sports), Zignrds Bärda 'tecbniskais tekärto- Jums) LATVIAN NEWSPAPER Nr. 16 (23) Ptektdien, 1947tg.28.IL Iznäk otrolenSs an plektdie-nä8 IbEdevSJs: Bavärtjas apgabala latvieSu komitejas ozdevnmS LatvieSa preses darbinieko sadarbfbas kopa:t aedakclja: Ganzburg/a. Bilr* germ^ ter- Landmann • Ph 7, t Printed by Scbw&b. Volksblait, GQnzbnrg/DoiL, Bflrgerm. * Landmann-Pl. Metiens - Ofrcnlatloii: \m m m DENA sniedz „Sunday Times" zii^u, I ma un apieäanäs zinä tie batu nie-ka AngUjas valdTba. visdrizäkä laikä lldzinäti angju strädniekiem. Valo-örganizeSot därba birojus Väcijä un das grutlbas cerot pärvaret ikvienä Austrijä. Pirmos birojus laikam at- fabrikä katrä arzemju strädnieku versot Berline un Vine, Pec laik- grupä ledalot vismaz vienu pietie-taksta domam, si nciba dodot ceri- kami labu anglu valodas pröitelu bas iegut vajadzigos 100.000 DP dar- bet pär§jiem sarikojot valodas kur^ bam AngHjä, par kuriem bijusi runa sus. Jautäjums par §o ärzmju pagäjugäs nedelas zli;iojumä par dat- strädnieku täläko näkotni, ieskaitot ba speka ' iztrukumu. Väcijä. un natur^izäcijas iespejas, vei tiekot Austrijä paredzet$ sastädit piemero- apsverts. Vii:iiem paredzeta iespeja tu DP sarakstu, lai tos, rodqties no- katrä laikä atkal atgriezties mäjäs. darbinä§anas iespejäm, pärvestii uz go plänii Angliias darba ministrija AngUju, vajadzibas gadijumä ar vi- patlaban izsträdäjof sikäk^ un darba sSm gimenSm. Säkumä iebraucejus ministrs to drlzumä celsot priekää öovletotu uzi;iem§anas nometn§s, bet apakänamä. Saskaijä ar Reutera zi-p §c tam sadalitu pa arodiem, novi^- k ä m , Anglijas iekälietu minfstrs! iz-toJQt atseviäljiäs grupäs. Atalgoju-1 teicies, ka ari ipa§i izraudzitiem vä-cu kara gusteln^iem, pienäkot vii;iu repatriäcijäs laikam, atJauSot briv-prätigi palikt darbam ÄngHj j ^ U j a atskan^^^^^b^^ kas lidz§i-nejo valdlbas ricibu ärzemjju darba speka sagäde un DP novietoäanä darbä Anglijä uzskata par nepdetie-kamu. Remeram, „Daily Mail" sniedz Elstera Forbesa räkstu, kura, asi kritizeta valdibas politika Indi- Galvena problema — atrast piemeroto nodarbo^anos DENA 24. februäri zi^o, ka pec amerikäi;iu armijas galvenä §täba paskaidrojuma angju joslas mili-tärgubernätora pazi^ojums par DP piespiedu iesaistl§anu darbos anglu jöslä 112 amerikäi^u joslu neattieeas, jo §os lautajumus katrä okupäcijas joslä kärto atseviS-Galvenä §täba paskaidrojuma täläk teikts, ka no DP puses galvenä problema esot nevis nevele- §anäs strädät, bet gan piemerotas nodarbpSanäs atraSana. Puse no apmeram 376.000 pärvietotäm per-sonäm jau sti^däjot, un tiekot darits viss, lai So skaitli vei pa-lielinätii' RltlHIIHltHiililiiilllRIIillllll^^^^^^ AMERIRÄiyU BALSIS FAR PÄRVIETOTO PERSONU mCEt^OSANAS PROBLEMV " izbrattks DARBÄ VAR PIETEIKTIES UNRRAs VIENIBÄS ilaoos ÄTVEiJiii pmmE DARBiBAS li^SÄkSANAl „Nöw York Herald Tribune** 23. februäfa numurä sniedz „Washington Post" ievaclrakstu, kas veltits DP jautäjumam. Rakstä pieminets" är-lietu ministpa Maräala izteiciens, ka viriam esot „ipagas rupes" par mil-jonu DP Väcijas rietumu josläs. Sä-du jutu izpaudumiem DP gandriz vai pärpludinäti, bet vienigi riclba tagad spej pierädit §is rupes reäli. Bez tam Mar§als ar saviem izteiku-miem iidu organizäcijai bez nodoma atbalstijis apläm ijiplatitö uzskatu, it kä visl DP butu iidi. Patiesibä 200.000 personu lielä iidii grupa ir tikai tregä vietä, aizbaltie§iem un poUem. Kopiga visdaiädäko tautibu DP ir vienigi. atteikSanäs dzivot to-tälitärä iekärtä, vai tä butu fasis-tiska vai komunistlska. Viss, ko vii^i prasa, ir iespSja säkt jaunu dzlvibri-vä zeme. Un tä ir ideja, ho kuras radusies.visa Jäunä pasaule. ,,Sai brivTbas milestlbai noteikti butu jä-iesilda musu sirdis §o nelaimigo }au-zu labä," teikts rakstä. Esot ari aplamä doma, it kä visi DP veletos doties U2 Ameriku. un citäm Rietumeiropas zemem IRO darbu sSktu 1. julijä, un pra-rl trukst darba roku, kamer DP hö-sija, lai:j^SV 5äi Jautäjumä ätri un tieäi. uz^emtos'Vadibu^ jOin4audzas pärejäs IRO dalibnieces valstis uz-mariigi vero ASV ricIbu, pirms iz-metn §s atrodas neizmantotas darba speka rezerves. Tädel ASV „ipa§äs rupes" butu izpauiamas aktlvä ricibä, saska^ä ap §is zemes tradicijäm un nepiecieäa-mibäm. Tä vei arvien ir brivo }au-hx zeme, kur cilveki uzceluäi lielu väisti uz tiem ideäliem, kädus kopj un lolo DP. Neviens neprasa.atihest visus imigräcijas ^beäojumus, lai palidzetu atrisinät x>P problemu, bet varetu pärlabot kvotes tä, lai täs pilnibä izmantotas uh butii ari m izmaritojanis^s.; PastävoSala likums ätjauj iecejot 153.879 pOTSO-näm gada, bet paäreiz ASV uz k5«>tu rel^na lece]o BO.OOO. Prezidents ap-solijis atbalstu tädam nokärtoju-mam, kas atjautu uz^emt 39.000 beg*- lu gadä. Bet pedejä gadä uz^emta tikai sestä dajä §i skäita. Tädej, ho-beidz autprs, tä butu ASV „ipa§o rOpju" pierädläana, ja izbeigtu uz-lukot beglu problemu tikai par ab-strakciju un atvieglotu cöju vismaz tai m^ajai pretimnäkSänai, käda ir padoim prezidentam. Par ieceJoSanu ASV izt^icicis ari agräkais imigräcijas un nat^räliza-cijas komisärs Herisons, ko cit§ po|u laikraksts „Jaunä Pasaule" 15. jan-vära numurä. Lldzjutibas' trOkunia pret vajätiem neatbilstot ASV ideg- Visas koloniju zemju bagäti-radiju §i imigranti. Bija laiki, kad labä Amerika apsveica iece^o-täjus atplestäm rokäm. Ari tagad jäatrod atrisinäjums pärvietoto personu, problSmai. Nevien ASV, bet ari daudzäs dtäs briväs valstis vie-tas ir diezgah, vajadziga tikai la!b® griba un lidzjatigas sirdis. Jagrozi imigräcijas likums.' . NYHT v vienoti paskaidroiumi par Bel^i^slkami stingri un steid^ami neuzsve- 'Ppbjemu. No apmeram miljona .^Ka^cf» «o Ädlbas^aizsardi Jgarant^. U vajadzlbu sagädät apmäcltu un P j | | ^ ^ u . ^ c r ^ ^ Täläk paskaidrots, ka uzvisäm no- neapmacitu arzemju darba speku no ^J^m visma^^^^^ metnSm, kur bUs pieteikuäies vlsmazJ visiem pieejamiem avotiem. Autors "«r??^' sSdS^^2l?K^lriiS M4i?uiAa'sledzSii, izbrauks Bel^ias at?idina sayu pirms da2äm nedejäm f.^^^'e<^pto S a s pärstäv i'.nokärtot v Ä - h^teikto bridinäjuniu, ka darba mi- Ä t l ^ Z' kalal^vaf M i e s T e J S a Ä gis formälitätes: Pietdk§anäs UN- nistrijas gausuma dej Pän^ietoto W IRAS vienibU darba daläs. Pirmais personu darba speka ta^äjumi tikäot f^,^™-^^^ Ta irlaikmeta iromja, ka Ang- Dp: oglraCu transpprts paredzets 15. «nokrejoti» pirms, vei Angliia pa-l^^staka merä svangi panakt, lai|liäai inärtl. Cik päredaams, tad jau pir- speiot tajos labi palQkoties. Sis ba- 'a§''gä11enä U2 BeJiälu no amerikäTj dkrba mlnistra Aise- Ifu jösläs alzbfauks 5000 DP. les^e- ka paziijojums pär tikaiftupat säka- Ja shSdät Bel^jälldz.Sim vislieläko mo akciju DP arodu un speju klasi-toteresl radijusi poju, ukrainu un Cdäanai Väcijas. un dtäs DP no-,, „ . dienvidslavu nometnes. Baltieäi bi- metnes. Aktiva riciba tagad säkta '"^"'i.rr^.''"- ., . . . . S Ä Ä S T Ä , ^ iSn" n^e?Su bergs un Kohelijs iesniedza rezolur nakff uz syetdienu, turpinäjäs vairä- bijusi plagäkf äpcletin^has kdja ÄTjvilL^^f^^^^ w ^ ' • , ciiu, pieprasot -akceiDtu ASV lidzda- kas dienas vin^^^^^^^^^ visu anglu un kopS Vädjas okupäcUas säktm» un ma teksti, galigo lz§lyir§anos tomer Forbess talak rakstä, ka vipS ne- ubai mo un pärstävja izraudziia- amerikäpu joslu, piedalotios ap 1000 skärusi visvairäk angJu joslu, kur veiatUeRot _^ _ varot vien pietiekamx stmgn aiz- nuäaiorgänizäciiäar 12.000 dolamsabi^^ apcietinits ArogJraktw]ufedCTaci}unOTl^o^s^^^ baUieäu prasibu apsveräanu. g^^g gj^^ ^^^yet^j ministrija pa- vairSkl simti väcu nacistu pagrides viens vai vairäki pagridnieki. At- . ^ . ^'^ strad- virieSi, ta sievietes, un visada zii>a bas nozare, pie kam galvenä da|a §is izlukosanas dienesta virsnleki un no sakars ar toakteriolöiisko karu. Starp baudis tos pasus dzlves un yertigi Ai|gli]as_ PavalstmecibasLammas aizie^^ aarba apstaklus un sanems lid^igu kandidäti. Turklat Anglija kop§ Atbildot uz IRO sagatavosanas ko- Atklätäs pagrides organizäcijas tä- väcu brui^oto sp§ku virspav^lnieei-ap^^ ka bel^ Bel^ijas valdiba 19I8. gada neesot bez sayas mora- L^igij^g steidzamu lugumu, UN ge- läkais merlps bijis atjaunot totäli- bas bakteriolofeijas nodajas virsnieks garante visas tiesibas un ^ brivibu, hskas atbildibas par §0 cilveku lab- nerälsekretärs Lijs pazii^ojis, kä Ap- täro valsts iekärtu Väcijä, bet tuvä- Eidmans. Nacistu vaditäji ari gribS-mu hkums iwdro§i^ alemme- klajib^^ vienotäs Näcijas gatavas nodot orga- kie - pärtraukt fabriku un citu ie- juSi^aizkavet väcu rfepeno' iero&l Mem^k^ apmetuäies-BeJgija uz pa- Bazas par to, ka citas yalstis^v^i-Ui^gcijas rici^^ : ^ 2^^. Mcumisko un poli- retu ptois Anglijas izmeklet^verti^U^^g^ varetu sakt darbu. Lijs dzibäm, atbrivot intemetos nacistus, Amerikäi;iu slepenä dienesta iered-tt^ o aizstavibu bez^ teni vei uzi;ie- gako DP daju savam vajadzibam, iz- JJ^Q sagatavösanas komisijai uz Ze- pilmgi pärtraukt Väcijas og}u izve- pi gan, pec UP zii^äm, paskaidro- ^fl^ ;^'^'^Ä ^f^^ ari mrlainenta liberaju frak- pevu jau pärvedis tuväk neminetu dumus, izbeigt svarigäko rupnieci- juM, ka vir^iem neesot nekas zinäms ^ Krmaa 90 oienas Ms izme^Sa- cijasvadilfijs Deviss. Runajot par naudas summu no UN lidzekliem, bas noza^u sociälizäcijas politiku, kä par kädiem bakteolologl^iem kau-nas^ ms. Ja strädnieku atradis valdibas mipat Pasakto ncibu,jiijiäh^iietodam&^^^s^^^^ 5ii^?'^®f^*^^' vm§ vares AXZ saka: „Kälab valdiba nerikojas ta L ^ ^ ^ ^^tlauj krizes apstäklo B^^u^aicinat sievu un bernus. Bel&3aJo darija, Fran-L^^^^^j^^^ tus piederigos UZ Bel^ju vares par- cija tapat. Abas tas ir nosmeluSas * ' Vest. tikai ar atsevi§ku valdibas at- krejumu, un käds tagad bus §is no-jauju iin Starpvaldibu begju komite- krejotais piens? BeJ^ja un Francija las starpniecibu,' pagläbäs, piesaistot nabaga DP, kas Pärye§änu lldz Beliijas robeiai bija dabujami. Mes, vii;ius ignore-lE^ enips amerikäpu armija. Lidz jäm, un musu arodbiedribu vaditäji atjauts, ^emt visas likumigi iegQtäs negribeja piejaut pat saujipu poju, ö|antas. Ligums jäsledz uz 2 ga- kuruis mes turam Anglijä nenodar-oem darbäm apakäzeme. H. M. I binätus." DENA, DM hm mm mm 'm pf .v.i||?l|t| ^•••••IlSllÄi •mm dzeklu fondiem. NYHT, DENA | Käds augstäks anglu izlukoäanas «DaUy Mail" speciälkorespondents Vines zii;io, ka pec Austrijas Kanclera Pigla rikojuma , iekslietu tt^ni3trija izsträdäjusi memorandu Austnjas pärvietoto persotiu jautä- Jumä. ÄrUetu ministrs Dr. Grubers i^emorandu iesniegsot Mru.lielval- ^ l ^ pärstävjiem Londonas konferen-ce. Austrijä paslaik esot 520.000 DP, aeskaitot 45,000 zidu,.. un tie radot ^^lu morälu un saimniecisku apgru- «najumu Austrijai. Täs budzets esot öoslogot& ar 6,5 milj. dolaru DP ap- ^des un pärvaldes izdevumiem. No J^siem Austrijas DP nometnes dzi-vo3ot tikai 70.090. Memorandä täläk ^syerts, l^a lielais DP skaits, kas sastadot gandriz desmito dalu visu JJ^ustrijas iedzivotäju, vei vairäk sa- "^finot jau tä nelielos pärtikas pie-veaumus Austrijai. . Vienigie pärti- ^j[S pievedumi zidu nometnem nä-m no UNRRAs, 2Idu organizäcijäm ^ amerikäiju armijas, un tie nespe- M ietekmet Austrijas pärtikas köp- „Daily Mai". sniedz gapäku rakstu par apstäkliem Väcijas amerikäpu joslä, norädoi, ka tä k]uvusi par eipäs lauku naidigiem poju nacionä-listu novirzieniem. Pec augstäku amerikänu amatpersonu izteiku-miem, josläi pärkläjies vesels poju intrigu, spiegoäanas un propagandas rezerves. Visi pärejie DP, turpre-|tikls Sm ni^^^ tim, sai^emot pärtiku no iekäzemes vot Var§^vas v v a l^ krajumiem vai ari tädiem UNRRAs un apmeram 284.000 polu Rietum-kräjumiem, kas nodoti visas Austri- airopa, kas tai naidigi. jäs ricibä. Austrijas pasreizejo pär- Poju DP vidu darbojas Var§avas tikas devu, 1550 kaloriju dienä nor- valdlbas atbalstitäji vai iespejami mälpateretäjam, varetu palielinät „aienti." Ir zinäms, ka repatrieju-par veseläm 10 proc, ja visi DP at- Uies ppji atgriezuSies §eit, telodami stätu Austriju. Par UNRRAs krä- it kä Varsavas valdibas pretiniekus. jumiem memorands vei piebilst, ka Iekluvu§i nometnes, tie m§^näju§i tie tä kä tä nfebutu biju§i mazäki, pärliecinät opoziciju ar „argumen-ja DP butu repatrieti. tiem, propagandu vai skaidru iebai-nFNA 7ino ka käda Amerikas il- ^Iraudot ar atrieb§anos Po- D p A zipo, ka kaaa Amen^^^ Ujä esoSäm Ömenem," paskaiditDts du komiteja m e m ^ a A u ^ a s ^o autoritäti^m avotiem.: GitiVar-ariietu niim^am l e ^ "S^t^p" 5avas atbalstitäji rikojas lidzigi, totas personas Mstrija p^^^^ vie- ^udami par melnä tirgus spekulan-nigi ?abiedroto jms^^^^^^^ an ^ ^ Sarbodamies to 40.000 polu attiecigai ^ ^ ^ ^ ^ ? f ^ ? ^ vidu. kas dzlvo: väcu säimaiecibä. tam sabiedrotiem leteikts radit ^du| . pretizlukoänas die-organizäciju, kurai buti nododama visa bezmantinieku un neviena lie-pieprastta i i d u manta, lai atbalstitu nacistu rezimä cietuSos zidus. DM, DENA nesta zii;?iojumiem, §ie melhä. tirgus alenti caur Väcijas franöu joslu sa-pem ierochis no Polijas. ; ^ Bet ari Var§avai näidigie speki stipri nodarbojas ar propagandu DP Tapat ieredpipavIpsnäJUSi par bau« mäm, ka organizäcijai varetu bdt biju§i sakari BT bez vests pazuduSo tm Nimbergä aizmuguriski notiesäto Martinu Borrhanu, bet arl Sädu ie-speju izmekle§anä ieyeroäot. JÖaily Mail,** zipojot par Keselringa privu Itälijä, atzime anglu> izlQ^^ pulkve^a Skotlenda izteikumu, ka pec yipa domäm Bormans vei esot vidu. „Mes nezinäm pilnibä vecas 1 dzivs un slepjoties Urugvajä, Brazl-polu armijas virsnieku ietekmi, bet lijä vai Spänijä, uz kurieni agräk l i - gandriz ikvienä nometne ir naidigu cis pärvest savus lldzeklus. Pec ietekmju ciiias ar§nä," izteicies käds Skotlenda domäm, däudzl mekleU amerikäpu virsnieks. Var§avas vai- kara noziedznieki vei Södien slepjo-dibas atbalstitäji blakus propagan- ties väcu kafa göstekpu nometnes, dai ari celo tuip un atpakaj starp maskeju§ies par vlenkärSiem kareiv- Poliju un Väciju, cenSoties izspiegot, jiem. Ari Himlers bijis maskejies vai nav konstatejarhas kädas organi- par vienkäräu SS viru, bet pap§mis zetas opoziciias pazimes. Nelieli ne- lidzi sievieti, un tä bijusi vipa k^uda. mieri izceluMes da^s ppju nometr Qenerilis Klejs par angJu m nes, ierodoties repatriäcijäs virsnie- amerikäpu kopigo apcietinä§anas ak-kiem. Tos pastävigi izsvilpj vai ig- ciju izteicies, ka tai neesot pie§10ra-nore. Piespiedu repatriäciju, izpe- ma seviSl^a nozime. Organizäcijas mot^^mekletus. kaj-a noziedzniekus, | aktivitäte noverota, kamer no-lemts tai darit galu. Sis Kleja pa-skaidröjums, zipo UP, hozimejot to .S: ASV armija aizliegusi. Propaganda un izspiegosana rietu-iTvos ir abpusiga. Ari VarSavai nai-digäs grupas vaditäji nometnes un ärpus täm nosuta a^entus uz Poliju, Ari tie celb turpu un. ätpakaj, lai, atgriezuSies Väcijä, zipotu par apstäkliem Pplijä. Pec vipu apgalvo-minejumu noraidi§änu, it kä akcijaa noluks bijis pirms Maskavas konfe-rences izcelt angju un amerikäpu pules eipä pret näcisma^ atdzIvoSa-nos Väcijä. Krievu kontroletä väcu prese pedejä laikä vai ikdienas pär-jumiem, tie arvien apstiprinot vipu h^^^usi, ka rietumu okupäcijas jos-aunäkäs baias; las §inl zipä nekä nedarot. Pec DENAs informäcijas 1. febr. DENA zipo, ka 1947. g. no Franci- hzsludinätäs ieroCu nodoganas am-jas Polijä atgriezisoties pavisam 6000 nestijas laikä Bavarijä nodoti: 3 POlu läuksträdnieku, 8000 kalnraöu, tanki, 22 lielgabali, 30 lozmeteju, 31 kä ari 3000 citu arodu pärstäv ju ko- masinpistole, 117 tanku dures, sim-pä ar saväm ^menem, pavisam ap tiem rokas un Helgabalu gränätu un 33,000 persopu. bumbu, p ä r i par 3000 Säujamo un ap DM. DENA, NYHT | 5000 du^amo ieroöu. : DENA, DM •..Mmm ^^^^^^^^^^^ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-02-28-01