Bavarijas Latviesu vestnesis, April 6, 1948

              m
I!
i . .
m
mm
-Mii
mi m •-•> -i iv >:i'
Iii
m
r-' - V .
t '.n li
1^
Vi
•liii:
JA-
•ii?!;
'Cl ī.Sit
M
li
: i . ,•
I i i
'ilill'
•m
••ļlli
i i i
••••;
1111
m
! •• r
:'i • ^
. •- >•
• i i i
m
••'Tr-i
••'M .wMJ
1 i . ' ;
• 1
• . . i ' - •!'•;?•
ī l
•• I '5
m
m
ai
1
Nr, 26 (131) 1948. g. 6. aprūī.
Ar autora parakstu vai Iniciāļiem pa­rakstītajos
rakstos izteiktās domas nav
katrā zlņS redakcijas domas
Eiropas rietumi organizējas.. Ir
dzirdētas gaviles, ka sai3 grūtajos
laikos ārēja, bīstama spiediena ie­tekmēta,
beidzot sāk vērsties isteņi-bā
Eiropas mazo valstu un mazo cil­vēku
sapnis — .Eiropas vienotība.
Jāsaka gan, ka ar visu cienību pret
vaMsvīriem, kās tādus un līdzīgus
vāMus tell^uši — pagaidām nekas
vairāk par militāru aliansi vai valstu
koaliciju rietumos nav nodibinājies,
un — lai cik mēs, kas ar visu sirdi
un dvēseli esam rietumu pusē^ arī
šo vienošanos neapsveiktu — ne­drīkst
aizmirst,: ka alianses, antan-tes
un koalicijas pastāvējušas-uz pa­pīra
jau a^rāk unpie; tam vēl pļa-iākos
apmēros. ;
Ir teikts; arī,: ka jaunā : Rietumu
savienība,: kuras sākumi tikko iz­šķīlušies
no Briseles konferences, v a ­rētu
būt varens ierocis ne vien, lai
novērstu briesmas vēl citām v?!ilstīm
aizkļūt aiz dzelzs aizkara, bet, a ri
instruments šrv:,aizkāra atritināšanai
atpakaV\; Vēl nezinām, kā šis i n ­struments
,praktiski varētu aizkaru
ritināt, 'un daudzas vilšanās mus pret
šādieiti pareģojumiem padarījušas
skeptiskus. Arī Atlantijas charta reiz
tika pasludināta par • līdzekli tautu
pašndteLkšaņās tiesību sargāšanai,
un daļa no mums, kas toreiz vēl ne­bija
tik skeptiski, gavilēja, i :
• ;Bēt ar visu slcepsi; mums tomēr
jāraugās notikumiem acīs un mūsu
pienākums ir sekot visiem tiem at­tīstības
virzieniem,. kas tieši vai ne­tieši
ska|* mūs un mūsu zemju lik­teni.
Un tad mēs nedrīkstam neie­vērot,
ka visa pasaulē norisinās pro­cess,
ko varr tu dēvēt p a r pretējo po­litiku
un n saules uzskatu sfairu
konsolidēšanos, vai par: vienādi do­mājošo
rioviŗžienu; grupu apvienoša­nos.
Sis process turpināsies. Jau t a ­gad
tas neskar vairs tikai to vien,
kas, brīvi un neatkarīgi būdami, var
lemt par sevi, bet mudina vienoties
un gatavoties nākotneļ arī tos, kam
pašlaik praktiski nav iespējas datidz
reāla darīt.
Jau pagājušā gada beigās ukraiņu
DP laikraksta „Cass" licenciāts Ro­māns
Iļņickis, kas bija pirmais DP
preses apvienības; priekšsēdētājs, bet
tagad ir Internacionālās politisko
bēgļu komitejas ģenerālsekretārs,
savā laikrakstā rakstīja: „Liekas, ka
ir pienācis laiks stāties pasaules
priekšā ar kopīgu deklarāciju, kurā
būtu izteiktas tieši ieinteresēto do­mas
par jauno kārtību Eiropas aus­trumos
un vidienē tai gadījumā, ja
notiktu vēsturiskas pārmaiņas. Tāda
kopīga deklarācija.būtu pietiekami
spēcīga manifestācija pret Kerenska
ievadīto akciju :„brīvas krievu tau­tas
ūnijas" radīšanai, kaut arī v i ­ņam
pagaidām izdevies^ gūt labvēļus
Amerikā un Rietumeiropā." Raksta
turpinājumā Iļņickis uzsver visu E i ­ropas
austrumu un vidienes • tautu
likteņu ciešo sakarību un vēršas pret
domu, ka ar kārtības maiņu vien
Krievjjas imperijā varētu nodroši­nāt
patiesu brīvību tautām, kas
kļuvušas. imperiālisma upuri. ^
Kādreizējās īslaicīgās Krievijas
demokrātiskās pagaidu valdības gal­va
Kerenskis tātad sācis atdzīvināt
ideju par „brīvu krievu tautu ūni­ju".
Mums pietiek zināt, ka
Kerenska plānā latvieši, lietuvieši
un igaui;ii pieskaitīti ,,krievu tau­tām",
tāpat kā tas bija paredzēts
Vlasova un vēl agrākos plānos, lai
būtu skaidrs ka šī „ūnija" nav
mums pieņemama.
Otrs jau diezgan vecs un daudz
popularizēts plāns, ko visvairāk izceļ
un propagandē poļu trimdinieki ar
centru Londonā, ir tā sauktā „Inter-iri^
rium konfederācija". Jau 1945. g.
Londonā publicēta t. s. „brivŠs i n -
termarium charta". Tā^ ievadījumā
norādīts, ka pie „intermarium" tel­pas
pieskaitāmas visas Eiropas ze­mes
un tautas starp Baltijas, Melno,
Egejas im Adrijas jūru, zemes, kas
arvien gribējušas patstāvību, bet ne­mitīgi
visos kaļ'os kļuvušas gan vā­cu,
gan. . krievu iniperiālistiskas
ekspansijas upuri. Tagad visas šīs
zemes apdraud boļševisms. Tikai
nodrošinot šīm zemēm brīvību, neat­karību
un pietiekamu spēku, va rētu
nodrošināt arī ilgstošu mieru • Eiro-'
pai. Tautas, kas veido neatkarīgas
valstis „intermarium" telpā, saska­ņā
ar diartas 6. pantu ir: albāņi,
baltkrievi bulgāri, čedii,- igauņi,
grieķi, kroāti, latvieši, lietuvieši,
poļi, rumāņi, serbi, slovaki, slovēņi,,
ukraiņi un ungāri. Saskaņā ar diar­tas
ideju šīm tautām jāatgūst
valstiska neatkarība, bet pēc tam jā­apvienojas
„intermarium Ivonfederā-cijā",
vienojoties par principiem, kas
iekļaujami ne vien visos starptau­tiskos
nolīgumos, bet arī konfederā­cijas
valstu satversmēs un pašas
konfederācijas satversmē. Visām
valstīm jāvienojas par ietekmīgu sa-dai^
bību vienotā ārpolitikā, vienotā
aizsardzībā, vienotā saimniecisko
lietu Izkārtojumā, kā arī vienādotā
izglītības f sistēmā un kulturālo vēr-
ASV ārlietu ministrija ar rakstu
paziņojusi visiem 48 štatu gubernato­riem,
ka amerikāņu valdība vēl jo-projām
neatzīst Baltijas valstu Lat­vijas,
Igaunijas un Lietuvas iekļau­šanu
Padomju Savienībā. Ierosinā­jums
šim rakstam bijuši padomju
konsulāta- Ņujorkā mēģinājumi
pārstāvēt ārpus ASV dzīvoiošu,^ šo
t r i j u valstu pavalstnieku intereses!
R\ma bijusi par A S V mirušu perso­nu
atstātiem mantojumiem.
Sniedzot šo SPD aģentūras ziņu
1. aprīlī, amerikāņu izdotā ,.Die
Neue Zeitung" niezīmē. ka ziņas no
Balt'^as esot trūcīgas. Arzemiu ko­respondentiem
: neesot • iespējams
sniegt ziņojumus no turienes, un
laikrakstiem šaipus „dzelzs aizkara"
jāapmierinās ār zinu avotiem, kas
dažreiz arī apšaubāmi.
Tā Dati „Die Neue Zeitung" jau 25.
martā, ievadrakstā komentējot Čīles
apsūdzību Drošības padomē pret P a ­domju
Savienību Cechoslovakiias
lietā, pieminēja, ka padomju ,lokā
iekļauto tautu sarakstā ieskaitāmi
vēl igauņi latvieši., lietuvieši un
Kaukāza tautas, pēdējās jau pirms
oirmā pasaules kara. Metodes, ar
kādām šīm:tautām atņemta brīvība,
neesot pilnīgi aizmirstas, un šo jau­tājumu
diskutēšana Drošības pado-mē
padomju politikai sagādātu ne­patīkamus
jautājumus.
Aug.-^burRā iznāKošā ..Sch\vābische
Landcszeitung-', .savukārt, 2. aprīlī
sniedz AEP aģentūras rakstu, kas
veltīts Igaunijas, Latvijas un Lietu­vas
neatkarības ^tcerei. Rakstā no­rādīts,
trīs Baltijas valstis savu
neatkarību izlietojiLŠas 'ļoti sekmīgi,
līdz tai 1940. g. galu darij uši krievi,
okupējot šīs zemes un iekļaujot Pa­domju
Savienībā.i 1941. g. 10. ian-vāra
līgumā Plitlors atzinis Baltijas
valstu aneksiju. Krievu valdīšanu^uz
trim radiem pārbraukusi vācuokunā-cija.
Šajā starptautiskajā tiesiskā
stāvoklī^līdz širģinekas neesot grozī­jies;
tālāk teikts rakstā, izņemot to,
ka Zviedrija vienīgā atzinusi de jure
Baltijas valstu iekļaušanu. De facto
to gan atzinusi, lielākā :daļa valstu.
Tikai .vispēdējā laikā, : sakarā ar
starptautisko stāvokli,., esot jūtama
tendence pievienoties A S V piemēram
uz^ atdot Baltijas ,yalstu diplomātis­kajām
pārstāvībām viņu tiesības.
Baltiešu emigrācija , sevišķi rosīgi
darbojoties ASV un Parīzē'.
Baltiia krieviem vispirmā kārtā Ir
stratēģiska josla, un ar to arī esot
izskaidrojams,: k a il„dzelzs' priekš­kars"
tur ir vēl ciešāks nekā jebkur
citu padomju ietekmes joslā.
,..... MW^^^^^
T E O D O R A B R I L T A R A K S T S P A R T O , K A A T R A S T D A R B U K A N A D A
Svētdiena. To šeit stingri ievēro
un visi atpūšas. Pat kino slēgti.
Tikai pie baznīcām stāv garas auto
rindas.
' Eju pie sava amata brāļa Mārisa
Vētras, kas jau ^ otru dienu „pūšas",
jo ir iekārtojies tā, ka sestdienās
konservatorijā nestrādā. Man no
viņa, kā „veca kanādieša", vajadzīgi
daži padomi, lai atbildētu uz vēstu­lēm.
Durvis ; atver; tēviņš, bālu seju,
galvu sāpēs berzēdams, neskūtu
bārdu, acis iekritušas. . „Briesmīgi
sān galva, neesmu nemaz pagājušo
nakti gulējis," — .ir viņa atbilde :uz
manu labdienu.' Turpat uz galda
atrodāf) rūpīgi salikta .vēstuļu guba
— 40—50, aplioinātas ar gaisa pasta
markām. Tātad tur tautiešiem
aizies ziņas par salīgtu darbu Kanā­dā,
vai padomi, kā pie tāda tikt. Bet
tas nav viss turnat guļ bieza mape.
kur sakārtoti dokumenti. Visu nakti
strādājis, pulksten divos Vētra gaida
savu privātsekretāri un tad atkal
rakstīs, tulkos uņ lipinās markas.
Tāoēc mūsu saruna it Īsa Viņš man
atdod man sūtītas vēstules un saka:
..Tur neko nevar darīt, trūkst svarīgu
ii
Mums abiem loti žēl. bet ar vēstu­lēm,
kas tikai • prasa, bet nedod
konkrētas ziņas, pie. .svešiem cilvē­kiem
neko nevar iesākt.
Ārā spīd silta saule. Nejauši nāk
prātā saule kādreiz . Nacionālās
operas priekšā Rīgā. Tur uz. soliņa
dziedoņi mēģinājumu starpbrīžos
Priecaiās par pavasari. Atceros vienu
tādu dienu, sēdēju im sauļojos. Te
iet; garām kāds; • bijis opemicks.
Viņš apsēžas man / blakām un iesāk
nmāt, elpa neliek šaubīties, ka viņš
nuoat baudījis kādu spēcīgāku
dzērienu. Saņēmis manu roku, viņš
saka: —..Zini, Brilt. es jūtu, ka man
tagad jādzied. Vai, kad tu zinātu, kā
man tagad s k a n ! . . ." Un viņš mē­ģina
aizsniegt Faiistam domāto c.
Arī es šodien jūtos drusku līdzīgi.
...Zini, latvieti, es jūtu, ka man šo­dien
jāraksta, kaut gan nekad - rak­stīt
neesmu kāroji S;" '
• Es atkal redzu vēstuļu gubu uz
Vētras galda, aptaustu to arī savā
kabatā, redzu to savās mājās, un
daudz ko nevaru saprast. Pašlaik še
izredzes atrast darbu iaul^saimnie­kiem
ar visām ģimenēm — varbūt
vēl pāris nedēļas, jo tad zudīs cerības
šos vli-us ar ģimenēm še atvest uz
vasaras darbiem. Bet cik viegli vēl
1 audis skatās uz izceļošanu! Gubām
vēstuļu, bet lielāko tiesu tajās
trūkst datu. I r ' l a b i drukāti, dažreiz
angļu valodā apstiprināti dokumenti,
noraksti, ieteikumi, bet labi. arī, ja
uzdots vecums, kad un kur dzimis
'—• ko parasti^ aizmirst, sevišķi par
bērniem. Ko ļai mēs iesākam ar tā­dām
vēstulēm, k u r nav pat šo datu?
Ir arī tādi, kas raksta un lūdz darbu,
bet to jau saņēmuši citādā ceļā. §āda
rīcība atņem ieceļošanas iespēju c i ­tiem
un mums rada nepatikšanas.
:: Pārnākot mājās, mani gaida „lat-viešu
kartotēka", jāatbild uz pie­prasījumiem,
jāreģistrē jauniebrau-cēji.
Tā ir mana svētdienās atpūta,
bet daudz darba paliek arī nalvtīm.
Un atkal es jūtu, k a man jāraksta.
Citu adreses pieorasa ikviens, bet
pats savu allaž vis nepaziņo. Un at­kal
bez dzimšanas datiem, bez dzī­ves
vietas un nodarbošanās Latvijā
ūn neminot; pašreizējo nodarbošanos.
Jānis : jPērziņš,; Vilis; Skuja. Milda
Liepa, —- tādu i ir vairāk, kā lai zinu.
kuru no viņicm un viņām ķatrs grib
atrast. Tomēr pāri par 700 .gadīju­mos,
esmu varējis palīdzēt tautie­šiem
sameklēt citam citu visās pa­saules
malās 'un arī vienā im tanī
pašā pilsētā.' Vēl šodien kāda tau­tiete
raksta un sūdzas, kā viŗiā esot
viena pati N.' pilsētā un jautā nēc
savas draudzenes adreses. Izrādās,
ka meklētā arī dzīvo tanī pašā N.
nilsētā. ka tur dzīvo arī vēl citas
latvietes. ; ^••..•/•'?
: Mūsu kartotēka ir privāts pasā­kums,
bez veikala .interesēm un
neuzticība tai ir arī neuzticība man
kā viņas vadītājam.
: • Vi..su vakaru esmu rakstījis. Mana
vēstuļu guba .sasniegusi; - solīdu aug­stumu^-
Paskatos pulkstenī — pus­nakts,
jau pāri.. Eiropā ļaudis tagad
sēž piē brokastu galdiem. Es 'taisos
iet pie miera. Arī es: esmu tikpat
bāls un. noguris, kāds no rīta bija
Vētra. Svētdiena i r galā.
Halifaksā, martā.
Te o d 0 r s B r i. 11 s '
Senators P. Stērste mūs informē,
ka 13. martā apspriedušies Latvijas
Senāta senatori J . Balodis, R. Alks­nis,
P. Stērste un M. Ratermanis,
lai dotu atbildi uz saeimas priekš-
Nometņu
d zive
L C K INFORMĀCIJAS BIĻETENS
nometņu organizācijām, amatperso­nām
un presei iznāks regulāri, sākot
ar 1. aprīli.
MELLES latviešu ģimnāziju šogad
beidza Dagmāra Plūme, Vija Tidri-ka,
Jadviga Golovizņina un Vald-miers
Skude.
PAPILDINĀJUMUS latviešu va­lodas
pareizrakstības vārdnīcai no­domā
j usi ; sakopot latviešu humani­tāro
zinātņu asociācijas valodniecī­bas
sekcija. Latviešu valodas krā­tuves
apgādātās un V. Beķera pag.
no jauna izdotās vārdnīcas l i e -
i, kam gadījies šai vārdnīcā
novērot trūkumius un sadurties ar
pareizrakstības grūtībām, lūgti pazi­ņot
papildinājumus uņ ierosināju­mus
sekcijas vadītājai E. Sturmai:
(24b) Pineberg (Holstein), Study Cen­trē.
•:•:.••••;••-,.•::;••••'; ••V^^
MAIJA pirmajā pusē Libekā no­tiks
kultūras nedēļa. Programma pa­redzēti
arī prof. J . Vītola un J . K a l ­niņa
kompoziciju pirmskaņojumii '
MEMINGENA IRO reģistrācija ga­līgi
pabeigta. Visi reģistrētie atzīti
par tiesīgiem uz DP st<itusu un ap^
rupi. — Meniingenas nometnes lauk­saimniecības
kopas vadībā V ievēlēti
K.: Krieviņš, E. Kleinbergs. un Ed.
Miķelsons. — Nometnes audēju kur­sus
pēc 2 g. darba beidza A. Apine,
A. Bočka, A. Dzilna, V. Inspektore,
M. Poruka, M. Richtere, V. Richtere,
M. Ule. A. Vieglā un A. V i l k a .:
VILTOTA nauda, okupācijas ŖM
100 zīmes lielā daudzumā izplatīta
Hamburgas apgabalā. Par naudas
viltotāja uzrādīšanu vācu .iestādes
izsolījušas R M 5000.--- atlīdzību. V i l ­tojumu
redzamāka pazīme ir vāji
vai gandrīz nesaredzami iespiestās
naudas ūdens zīmes. Arī sēriju nu­muri
nevienādi un saspiesti. ,:
L I B E K A darbību atsākusi jau Lat­vi
jā pazīstamā krāsu fabrika
„6zolzīle", kuras īpašniece L. Dā-vide-
Puriņa saņēmusi vācu iestāžu
atļauju krāsu un ķīmisku fabrikātu
ražošanai.: Firmu .pirms 30 gadiem
Rīgā dibināja kooperātors A. Pūriņš.
VEIDENES latviešu komiteja ie^
velēta pilnīgi jaunā sastāvā: priekš-,
sēdis mag. iur. A. Snornieks, viņa
victn. K;; Damrozē. sckr. māksli­nieks
T. Pucīriuss, locekļi māc. A.
Buģis, Dr. V. Ņāgels, bet nometnes
komandanti A. Neiburgers. un sko­lotāja
V. Gozītc.
: AUGSBURGAS Hodifeldas no­metnes
latviešu komiteja nesen sāka
priekšdarbus arodskolas iekārtoša­na
i. Audzēkņu iepriekšējā rcģi.strā-cijā
pieteikšanās tomēr bija mazāka
nekā varēja gaidīt. Mechanikas nod.
pieteicās 5 audzēkņi, būvniecības un
krāsotāju 6, eiektrotechniskajā 10
un šūšanas 22. Arodskola .tādēļ
sāks darbu tikai ar 2 nozarēm. Elek-trotechnikas
nozarē mācīsies 19, bet
šuvēju darbā 22 audzēkņi. • ::
KARAVĪRU kapu komiteja pie
LSĶ sirsnīgi pateicas ; tautiešiem,
kas sekmējuši komitejas darbību. Ar
iegūtiem līdzekļiem Eslingenā iekār­tota
darbnīca, kurā izgatavo vien-veida
kapa pieminekļus. Darbā grū­tības
rada nepilnīgās ziņas par trim­dā
mirušajiem latviešiem. Organi­zācijas
un tautieši lūgti šādas ziņas
piesūtīt pēc::adreses: (14a) ,Esslin-gen'N.,
Uhlandstr. 7, Lettisdies Ro­tēs
Kreuz.-
tību apmaiņā. Lai to veiļvtu, pa­redzēti
šādi kopīgi orgāni: 1. ārpo­litikas
saskaņošanai konfederācijas
padome, kas sastādītos no. vienādi
daudz delegātiem no katras valsts,
2. iekšējo lietū Ivoordinētai' izkārto­šanai
konfederācijas izpildkomiteja
saimniecisku, kultūras uc jautājumu
kārtošanai, 3. likumdošanas saskaņo­šanai
.. starpparlamentāra apvienība,
kas sastādītos no speciāl.āna atse­višķo
valstu ; parl a mentu' deleg aci-jām,
4. kopīgo' konfederācijas aiz­sardzību
saskaņā ar chartu vajadzē­tu
nodrošināt ar pienākumu ik vie­nai
konfederācijas valstij pieteikt
karu agresoram, kas uzbrūk jebku­rai
citai konfederācijas dalībniecei.
Bez tam charta paredz pastāvīgu v i ­su
valstu ģenerālštābu delegātu pa­domi,
kopīgu virspavēlniecību kara
gadījumā un kopīgu konfederācijas
armiju, kas veidotos- no atsevišķo
armiju dalām' ar uzdevumu .ne tikai
kalpot aizsardzībai, bet arī konfe­derācijas
iautu- tuvināšanai.
Ja Kerenska plānus nekrievu tau­tas
noraida, tad .,intermarium." plā­ni
ir diskusiju un par .un pret. ar­gumentu
temats. Jau pieminētā
ukraiņu trimdas prese, piemēram,
noteikti atzīst sadarbības nepiecie­šamību.,,
bet šai ziņā grib iet tālāk
ne vien plašumā, bet ari tīri ģeo­grāfiskā
attālumu, nozīmē, taču izsa­ka
arī bažas, .ka lielais valmms m i -
nēto \.intermarium" zemju ir tādas,
kas atgūtu brīvību arī tad, ja tikai
atjaunotu to valfetisko stāvokli, kāds
Eiropā pastāvēja līdz 1939. gadam.
Tādā. gadījumā! Ukrainas prasības
pēc neatkarības paliktu, neapmierinā­tas.
Šo un : citu apsvēruinu ' dēl
ukraiņu:vidū ir populāra -tā saukta
..Prometeja • koņcepsija", kuras gala
mērķis i r .,Prometfeja bioksV.-::ieb ..no
komunisma atbrīvoto tautu bloks",
kas saskaņā ar šiem plāniem antver-tuBaltijas
valstis.Baltkrieviju.Ukrai­nu
(ar Krin^u). Kazaku zemes. Kau­kāzu,
Kazachstanu.' Turkestanu un
Tālo austrumu zemes Sibiriiā. ka­mēr
Polija ivarētul pati izšķirties par
pievienošanos šim blokam vai pasu
poļu ieteiktajam ..,intermarium" blo­kam.
Par Somi:u un Kareliju ukrai­ņi
domā, ka tās pēc sava ģeogrā­fiskā
stāvokļa vairāk piederot Skan­dināvijas
kompleksam.
Ja konsolidēšanās process turpinā­sies,
un nav iemesla to anšaubīt. tnd
skaidrs, ka Kienam vai otram blo­kam
būs jāpieslienas arī ņiums. Da­biskais
celi? būiU' tas, ka visnirms
spēkus apvienotu trīs tautas un
valstis, kas patiesi vienotas jau kopī­gas
vēstures dēļ — Igaunija, Latvija
un Lietuva. Musu bēgļu aprūpes, or­ganizācijas
• sākušas mazdrusciņ: sa­darboties,
lai gan vēl ne tik lielā
mērā, cik tas būtu iespējams. Ārpus
tā no latviešu puses ir redzēts pa
rakstam no sūtņa; Bil maņa spalvas
un vairāki bijusā;:' ārlietu 'ministra
•Cielēna • raksti . Zviedri jas latviešu
.presē par Baltijas federāciju. Tas
ari. cik zināms, ir viss.
Neviens laikam neapstrīdēs raksta
sākumā citēto vārdu patiesību: „. . .
ir pienācis laiks stāties pasaules
priekšā ar deklarāciju, kurā būt^a i z ­teiktas
tieši ieinteresēto domas . , ."
No mū.su viedokļa, saprotams, tie­ši
ieinteresētie esam pirmām kār­tam
mēs paši. un tad mūsu tuvākie
kaimiņi un nešķiramie likteņa
biedri igauņi un lietuvieši. Bet, lai
tiktu pie kopī^^a lēmuma lielajās lie­tās,
mums jātiek pie kopīgas valo­das
sīkākos pašu māias jautājumos.
Vai arī tas nav'mu:1ināiunis steidzi­nāt
tādas organizāciias radīšanu,
ķas nerunātu vairs tikai par trim­dinieku
ikdienas problēmām, bet ar
autoritāti varētu pavēstīt arī latvie­šu
viedokli tais nākotnes problomu
jautājumos, kuru izšķiršanu atlil.t
vairs nevaram?
A l e k s a n d r s L i e pa
sēža v. 1 bīskapa J. Rancāna seko-jošiem
jautājumiem: 1) Vai a t v i ­jas
1922. g. satversme ir spēkā un"
apstiprinošā gadījumā, 2) kādi Lat^
vijas satversmē paredzētie valsts
orgāni tiesiski un faktiski pasfāv
vēl tagad?
Vispusīgi apsverot augšminētos
jautājumus, senatori vienprātīgi at-ziniLŠi,
ka 1) Lat\ajas valsts tiesiski
pastāv un tiek atzīta joprojām. Lat-vijas
valstij tiesiski eksistējot," lid^
ar to no starptautisko un valststie-sibu
viedokļa spriežot, spēkā ir ari
valsts satversme, kas ietver sevi
Latvijas valsts suverenitātes pama­tus,
1934. gadā notikušās valsts iekš-:
politiskās pārvērtības, nedz ā^ ne­legālā
okupantu vara ar savu ricību
nav iznīcinājušas Latvijas republi­kas
satversmi. Tādēļ uz.jautājunuu,
vai Latvijas 1922. g. satversme ir
spēkā senatori savā atzinumā dod
noteikti pozitīvu atbildi,
2) Kas attiecas uz otro' jautājumu,
tad, ievērojot, ka Latvijas valsts
satv^ersme ir spēkā, jāatzīst, ka tie­siski
pastāv visi šajā satversmē pa­redzētie
valsts varas orgāni, bet
faktiski darboties no vtsiem var tie,
kuriem tas pašreizējos apstākļos
iespējams. •'•••••"
Notorisld zināms, ka Latvijas
valsts prezidents ir kavēts izpildīt
savu amatu, jo viņš Latvijas oku­pantu
arestēts un deportēts. Tādos
apstākļos valsts prezidenta . amatu,
pienākas izpildīt saeimas priekšsē­dim,
bet, tā kā viņš miris, tad viņa
biedram lidz tam laikam, kamēr sa­eima
izvēlēs jaunu valsts prezidentu
vai arī tagadējo saeimas priekšsēža
vietnieku: atvietos jaunievēlētais ^
eimas priekšsēdis.
Šādam valsts preziderita vietas
izpildītājam ir visas satversmē Pre­zidentam
paredzētās tiesības.
§im atzinumam pievienojās arf
senators A. Rurnpēters; Līdzīgu at«
zinumu jau agrāk devis senātŽrs ,11t
Čakste Zviedrijā.
Vet.. ā r s t s A. M e d e n i s ,
Oldcnburgā •'•::;,:••
VAI lESPĒJAMS^
'^•y.m'\m AIZLIEGUMIEM
' . - ' : • • • ' ! • ': ļ ofHktā sešu ..
^'•''^ tindā skataint/^ koka, rH,er
sudrabkaļu «ri gas
• M a r i e l ^ t - ^ ^ o i ka brīva- deju
pa- cM€l|
^^-| ļVti
ir
' " ^ « K ^ ornamenta^ lali
u ^ S ^ d e s un Ber. Ojtu
' Sumi. Ievērības cie-
J r o t u festra- i i
>9
SU H^ ^ v " / - ne Kļ
S ^ t U s t u daļ|bperē g a l \ ^
ar tiri dekoratīvu Ba
: k Mumos redzam. gmtako,hm i
S S i ) veidk & tēloja- [ķēņi
rakstUTOšahu ar šķiedras kos
• ādzibu. M^^^
. {.^atu.^arpā jāatsimē:V. Bne- amal
/•j3- m pēc Z.Vidberga meta vei- mi
>»3i5 škivis. Sna ^ (ja • nemaldos):r^ruJ
ji-ivis balto: tautij. meitu (pēc j v i e iJ
AiiiaBēdna
.1
K. Berga vēstulē Latvijas redakci-
(Nr. 19), runādama par Jaukto
laulību jautājumu, ierosina „alzliegt
11
: Ja runājam par alzliegSanu,
neaizmirsīsim, ka kuitiaras ^cilvto
sabiedrībā ir daudz \ kas aizliegts,
piem., zagSana,. laulības pārkāpSana, •
slepkavošana, tautas nodevība utt.
Pateicoties šiem: likumos .notGlktlem
aizliegumiem cilvēku sabiedrība tUr:• ;
ras uz sava morāliskā līmeņa. Sa- ;
protams, šādus aizliegumus, ne vien­mēr,
izpilda. Nemorāli unmoziedzīgi :
cilvēki dažkārt tos pārkāpj, bet tad
arī par. tādu nodarījumu saņem li­kumā
noteikto sodu. Dabīgas, nor­mālas
un veselīgu instinktu izraisī­tas
darbības nevienam nav tiesība
aizliegt. Nevienam neienāk pritS.
aizliegt zīdainim raudāt, sunim riet,
putniem ' dziedat utt. Sīs darbības
nevienam ļaunu nedara. Bet tiklīdz/
kāda cilvēku vai dzīvnieku darbība
ir sabiedrībai kaitīga, tā tūdaļ ar
likumu vai ar tikumisko normu ,val
paražu palīdzību tWk apslāpēta vai
arī ievadīta normālās gultnē,'?. Tā­dēļ
nevarēsim vis. aizliegt vārdiou
„aizliegt", jo cilvēku normālas sav­starpējas
attiecības bāzējas tieši U2 .
aizliegumiem. ,- .
Ja nu šobrīd mēs visi domājam ik
brīdi pār savu tautu ū
tas pa.stāvēšanu, tad arī bez aizlie­gumiem,
visvairāk morāliskiem,
neiztiksim. Ne vi.si tautieti ir .pie­tiekami
stingrā nacionālā /?ara au-dzinātl
ne visi šobrid tur savnstau-. .
tas likteni par svarīgāka: problēma . •
Daudzi, apprecēdamies arrsveštau-. /
tieti, nemaz neiedomā, ka-ar to jau
ir pirmais solis sporta; ceļā uz- tau- ;
tas kapu.
' Ja mūsu tautas svētumu
nas pienākuma-apziņa daļl
šu sāk zusi un .nelīdz vairs ne au­dzināšana,
ne padomi, tad bez
cin.ašanās jānāk aizliegumam — .
tautas sirdsapziņas nāku.^am* neno-dot
• savu tautu un ncizlaist.it; mušu ^
tautas asinis pa svešām grāvmalēm. •
īsizce i.U(iuic,iaiō un krāsās d z i u i a io
: ēnas efekta-meklējumi Luča.kundzes ļ jas
malējas
; Samērā skopi:ŗeprtzentēta kokā
Lfgm tedinika, pie kam izstādi-
: tie tai 3 arī diezgan ^ nevienādas
sbeidzdt, niāiJ
dzidiais -]|a^
kundzēs iac 1
- — iii
•••i ••: •, ... }
I
Jo plaži pārstāvēta
fDetalla plastika. Tā gi
* irKleinkecas -
iemeta KOi^āi \ŗus.<i-M
, ķām izstādi-jļ^^^^
...u.: ... diezgan ^nevienādas kā m
,:valitatC'Liela | meistarībā•rredza-rŗa^ I
ml Mērca un tam hķkiis Rieksta, ināk
Estikeni ;ces, Gutmai; aļ darix)S. V i r - tuos
m apdare te vispisigi izmantota ari.
i^S slip, tā dobtā Vezuma technika; atšlj
teicami pasvītrots smalkais vairāk- ŗil:
MM\ driiiiTUfl telpas dobjuina jģe^
Jo.plaŽi pā
ca.
n k v . . ,
un jāsaka,
vie
m:
P. R u d z ī t i s , Hanoverā
PIRMAIS U N OTRS
LCP sesija Babenhalizcnā nolēmu­si
meklēt ceļus uz vi.su latviešu ^
ganizāciju sadarbību. To patiesi vi­si
gaida. .
Bet trimdinieki gaida, kad UKp^^
enerģiski padome ķersies ari F-otra
jautājuma — pie jautājuma, K
apkarot nometnēs noziedzības.
par to 'ir runāts .sc.-ijā. Ja cii^u a
dažādām noziedzībām nometne ne-
.sāks, tad savstarpējā neuzticčšan^
augs un pēdīgi tiešām būs tā,
visi sāksim apšaubīt, viens o^^^,^.
dīgumu. Tad kļūsim ne vien sm^'
l i g i , bet arī n e v a r i^
:*ļ'5fl*'
nevar
pret 2
'e-sā­tā
pal
• r.
nic
ra!