Bavarijas Latviesu vestnesis, August 13, 1947

              mm
4
mm \ ^'t «is \
% 4m
1
i i i
VT .1
1
EK-ime
mm
m
'm i
s
i
mm
IM
f
i
Bdttjas tmimsltites paldftgoftljös
js^esors Ed. Peterson^ s I Ä pulbli-c
§t pStljumits par Pestalocijat paida-g(^
ju un vl^as ietekini Vs^kaireia^
paa/zemSs un ar! mfLsu ddmt^me.
Pestalodjs — Sveices bäri];nii namu
dlblnat5j8,'vlens no leviroj^mäklem
dlvSklem audzlnäSanas vSstiorg,
lestfbas paldagogs. Vi^a darbibas
kvlntesence — vlmi tuväkatai, sev
neko: Vlflia dzlmtenS, toreiz Ikara Iz-postl
», Ik ciema, ik pils§tji daudz
pakllduäu, neapgädätu bSrnu. No
§lem likte^a pab§n;uem vix^i pttlas
Izäudzlnät gälSus un labufl itllv§kus.
Tas vli?am lielä m§rS arl^ Izdodas,
bet prasa vlsu-personigo un i^mmea
labklfijibu,- bezgallgu attiikäanos,
amagaa neveiksmes un UdzcUväcu
apsmleklu. Bet Pestalocijs riieäaubäs
un^ neatkäpjas: kattam cilvSkam tie-i!
ba uz labti audzinäSahu jim \1pa
fippjäm atbllstofiu Izglitlba Kur sa-äcaräs
perisonigäa vajadzibaäi ar 'iris-*
pirlbas interesem un augstäkäm
v5rtibfim, tur pa5am jäplekäpjas.
Tas viss sagädä Pestalocijam daudz
rQgtuma, bcl;^ vii^a slava aplldo visu
Eiropa Vlsur mostas praöiiba p§c
labakäm skolSm un humani^ö au^äzi-liäSanas*
No visäm zem§m aata, uz
Sveidl jaxmus cilvekua pie Pestalo-dja
izglltoties par skplotäjiejm. .
• 1804 g. Pestalociju aleina uz Ter-batu,
lal,vli:i8,organlzetu latirleSu un
IgauTjiu skolas. Pestalocijs mivar pa-mest
savas dzimtenes bärli;iU8 un at-tekäs..
Tad me^na satit kädlus jau-nekjus
no Baltijas turp, bet tie ne-grleSas
atpaka). TS tieSa celä iiaskarl
ar lielö paidagogu neizdodaiä nodibi-nlt.
JämeklS citl ce|L
19. g. s. plrmajä pusS tauta^ Izgll-t!
ba slt .augstu viini Ziemltelväcijas
zem^s — Prfisijfi un Saksija. Se jau
darbojas daudzl Pestalodja Izglltotl,
apdävlnäti un energiskl sk<>lu dar-binleki.
Diblna akolcrtfiju setninJlrus
'm tautskolas, kur strädä piip. janina-
'äm metodem. Saksija rodaiJ paztsta-mäls
Veisenlelsaa flemlnära pai-dago^
ijcus augstskola ikolotilju semi-naru
d&i^binleku sagatavoSanal Ber-
Iines unlversltäte saista pi^t sevis
kmtartautu veribu ar H^geija^ Slei-erm^
cherä filozofiju un Dist&rvega
paldago^skäm lekclj&m. Skolils v a l -
da Pestalocija gars, strSdä jpec vii;ia
iriietodem, cenSas modinät bemos
aEiauda§(^ garlgos späcus, izveidot
vili>u personibu.
1833. g. arl mösu dsdmteni — Cira-vm
Dzi§rves akolä uzsäk darbu Väci-i&
sagatavojles akolotäjs Andrejs
Bergmimis. Viijfimaca ne vien ber-nii2s,
bet a n jaunek|\is, sagatavodams
tCM5 pajr skolotäjiem. Divi vipa au-difceki)
i pecäk i r k o l o t a j i p a t Irlavas
sicolotaju seminära. Pie Bergmai^a
lalglitojas ari jatmekU no Iek§krievi-jas.
1839. g. Valflaleras skolotäju se-ndnära
vadibu uz^emas Jänis Qm-ze,
kasi savam amatam sagatavojies
YelseMelsas seminärä un pgcäk Ber-lines
UEniversitäte. Vi2?a tieäie sko-lotaji
— pestalQcieäi Hamiäs un Dis-tcjrvegs
— Pestalocijas Ideju un me-t
o ^ istenotäji Väclja. Cimzes semi-nlrs
lidz 1881. g. izlaida tauta 348
latvieSu un 104 igau3;^u skolotajus.
1840. g. uzsäk gaitas irlavas skolo­täju
seminärs teologa — skolotäja
Karja Sadovska vadlbä. Ari Ms pal-dagogs
darbojas pie jauno skolotäju
sagatavoSanas, kaut gan vii:iam grQ-täki
ar tiem saslegties, jö vii;i5 ne-prbt
latvleäu valodu. Driz Irlavas
seminärs atduyas uz stipru kritiku
LATVIJA, 1947, g. 15. ^]\
LATVIESI ZVm
LATVMAS KOEESPONDENTA VESTIJLE NO ZVIEDRUAS
noteicgjäs aprindäs. Tie domäja, ka Gluii tapat kä Rigä, ari Stokholmä Uekäm. Ceturtaia strädä pie
täda augsta Izglltlba latvleäu skolo- ir restoräiii vin restoränos trauki. izväkäanas no kastem, saäljdn
täjam v51 neesöt vajadziga. Un se- Kas tos Rigä mazgäja nav z i - un apslaucläanaa^ Vlenmer jä
minärs bija splests daiädi lerobeio- näms, tak laikam arl divSklj bet, ka näs, IM neapdedzinStu pirkstuj
ties un no daudz kä atkäpties. Stokholmä pie äi darba nodarblna kärstajiem Sjjivjiem vai tne~
.tautas izglitibas Ueta tomer ievir-^
zitalabässUedesurinavvairsneap-^ Ä «^b^^ dauciäanas.
turama, ne gallgl saböjäjama; Näk Pie §i darba grtbu pakaveties 9 l - | * i ^ ^ un ,
gan dazädi laiW m puädaiädiveji,käktädel,^^k^
bet Pestaloclja gars no Latvijas sko- dala Zvifedrijas kt\Heäu/ un v a | ^ ^ vii:
läm vairs nelzzud. NeatkarTbas ga- äobrid daja strädä vlrtuv§s gan ««^,tam /r-6 cusKan strada pie
dos izveidojas smalki nlans&tä un pastävigi, gan ari lai pec parasta vixtuv)u paimu un vara kaUu
kupH izzarotä skoluslstgma öobem-dienas darba papUduS Ueki nopel- sisanas, mazgaS^^^^ un spodrli
därza lidz universitätes audltorijäm. nitu kronii?u. U n daudzi par §o lieko >tarpiauca tie tira kartuj
Kä nu M s turpmäk är^ ^^!"
miziedu - tairtas IzglTtibu? Vai niekiem^^^u^
skolu täd§Väo sainiSu saijemSjiem Ue var »^^
. v p . un rapeties par savas tautas bQt divkärt tik därgL bi
jaunathes audzinäSänu? Vai Pestä- gätäju zviedrlskl sauc <«skaru ]^ »tpustos,jr
iocija gars mus pavadts ari turpmä- im mazgääanu latvieSi lesaukuäi par ^ T\«r^
käs masu gaitäs? Ticesim uri c^^^^^^
A u g u s t s R u d i t is kums Zvledrijä Ir llels, bet 1945. 8 » - Sf wS^97^l f«»
dä pat So darbu blja lotl grQtl da-bQt,
lal gan atalgojums minesi bija P f .^^P]?» darbu, tlnbu,p;
paT/isan» niecigs, apm. 146 k«ma9 un « ^ « » i f PeJU^
ISaria. Sodien par katru ,4iodi*a- äiem .U^^^
r§tu" stundu Izmaksä 1-1,25 krönuH atlfujlin 9tokhpl^^^^^^^
Diskära darbs nav nemaz tik v i e n - | P ^ S | ' S ^ ^
sun.
käräs. Visur^ta^^^
tomer pamatS vlsur — trauki. S t o k - 1 ^ T «kBi,,, t ^ , ^ . ^ «aL i
(Losandielosas tuvumä iekärtota
moijema ameril^aijiu kapseta, kas
siBvi deve par jjAmerikas visakaistä-ko
piemii^as parku" im prospektä
sevi reklärtie sädi: „Musu pasäkums
aizpem ap 300 akru. Tajä ir 28 ekas
un tris nelielas baznlcas, 20.000 kokU
un kriimu, 80 jadiu pazemes udeiis-vadu
un drenu un 7,5 judzes asfal-tStu
ceju. Forestlaunas daudzo no-dalijumu
nosaukumi paSi par sevi
jau ir simboliski, im katrs no tiem
rpida svetas un maigas asociäcijäs:
/kkäcija, Bebiju zeme, Miizibas p a i -
sums un begums, MuJIgä mila, 2e*
lastlbas zeme, Miera osta, ledvesmes
n,ogäze, Saldäs atmiijias, Uzticibäs
triumfs, Snaudas zeme, Atmii^u leja,
BriniSl^ä gaisma, Bräja mllestiba,
ÄItdienas ausma un Svetitä nogaze*'.
Täläk prospekts jusmigos to^ös le­tille,
ka Forestlaunä ir vienigäis
pirmklaslgais ugunsdrosais liljcu
kiambaris visa Losandielosa. bQvets
hotSrauda un betona, pllnip:i droäs
pret zemes trlcSm un apgädäts är
automatisko vedinääanu un apkuri.
Kaut gan ar vasaraa attiäkäiahu
usjlabojusles ari elektrlbas ple^tade
tals apgabalos, kur elektrl%; legQst
galvenokärt no udens spSkfötiicljäm,
datldzu Valstu salmnieciba Joprojäm
cieS no elektrlbad trdkuma» Pie tam
QdensspSks sadtäda hiecfgu' da}u no
pasaules ener^ijas saimniedb^s bu-dieta.
No visa ener^jas däudzuima,
koidgOst no oglSm, nafta&z adens,
veja speka un pärdjlem iavotiem,
udens izmantoäana dod tikai apme"
ram vienu tukstoSo . daju. I Akutais
pglu trukums, ko vei palieliriäja
bargä ziema, daudzu valstu jsaimnie*
clbai nodarlja milzu zaud^ljums un,
piemSram, Anglijä draud6;)a radit
smagu krizi.
»Baltö oglu" prlekSrocibaig! arl nor-itiälos
laikod mudinäjuSas iv^alstis äo
dabas bagatibu plaä&k izmantot, Ipa-*
äl tas, kam nav nedz savu oi^lu, nedz
naftaa* Tft Latvljä radäs l^feguma
spekstacljai Bet arl ASV, ku^äm ir
bagätlgas og
80.000 urbum
u rezerves mi kaö ar
em. gadä, meklijot ;|au-nus
naftas ävotUs, ir pnek$ä visäm
pSr§Jäm valstim, lielu uzmanibu
veltl udensspeka izmantoäaiiM. Lai
minam kaut tlkai daudzlnllto Tene-sijas
ielejas projektu ASV nustru-mos,
kaa visumfi uzskatäms par pa*
beigtu. Bet valdiba jau pläno vai-räkus
citus lielprojektus ASY vlde-
Jos un tfilSkos rietumos — tosarl
un Kolorado baselnä. MiisiCirl pro-
Jekts apmSms vairäkkärt pärspes
Tenesijas ielejas projektu. un ap-tvers
pavisam ap 20, spikutaciju ar
100 uzstädinamiem ezeriem, kalpos
an apadei;ioäanas vajadzibäm, plu-du
nov§r§anai, zvejnieclbasr im kug-nieclbas
veicinäSanai, palielinot A sV
dnerlpijas gada produkdju vismaz
divkärt.
Plaäus plänufl gatavo lEirl ]^!na.
Milzigä Jangce aizsprosta bdve IJli-nai
dotu ärkärtejus saimMeciskus
ieguvumus. Sis projekteMi alz
sprosts apmgru zl^ä sasnlegtu ASV
Grankull aizsprostu, Helako pasaul§,
un ari kalpotu piadu apkäfoäanai,
käs i r Iflnas lielä nelalme,, bez tam
apUdei^oäanai un ku^ecibas; leäpe-
Ju papla§inä§anai. Projektisi! reälize-
Sana padaritu Jangce upl kii^SDjamu
ku^lem lidz pat 10.000 t tilpmnam
v ^ u s 2400 km gayä posmä. sakot
no grivas; Plänotie 96 ii;<ä!nbrltorl
raSotu 10,3 milj. kllovatu'enerijijas
un yarStu. levadit ?:inas industriäli-zädju.
i ?linas adenssp^ka bagäti-bas
.v81 stlpri nelzmantotas, ipaS
ziemejos, fizeltenäs upes baseinEu
Eiropas energijas saimnieclbä j u -
un pötSriija pieaugums mäjsaimnle
olbä. Kaut gan Francija patlaban
ie8 no ogju trökuma, tä tomer ie^
gtist 80% no pirmska^a daudzuma itn
spetu ar ogJu trökumu tikt galä tik
Ilgi, kamer patSrii^S nepärsnlegtu
pirmskara apmerus. Bet tas nepär^
traukti pieaug. Peckara laikä —
aptumi§o§anas, evalcuäcijas im kata
postljumu dSl — samazinätä pate-rl];
ia elektribas paterii;i§ taagd se-visljii
pieaug mäjsaimnleclbä. Pran^
cija tagad patSrS 80 miljonu kilova-tu
elektribas dienä, par 250/0 vairäk
nekä' lepriek§§jä gadä.^ Iztrdkumus
pilnibä nespes novSrst ar! pirms 10
gadi^m säktäs Ronas spekstacijas
böves pabeigäana. Spekstacija spes
raiot 1,5 miljarda kllovatu gada, kas
atbilst visas Italijas kopigai kapaci-tätei
pagäjuää vasatä un par ceturto
dalu uzlabos Francijas ener^jas
budietu.
Austrija Sakusi reälizet projektu
vei pavisam neizmantotäs Donavas
ener^ijas uztveräanai jaunä speksta-cijä
pie Ibsas. Bez tam Austrija
strädä pie.vairäku citu spekstaclju
pfojektiem vai bavem, kas dotu
Auötrijai plaäas elektribas eksporta
lespejaa Varenas spekstacij as izba-v
§ ari Zviedrija un Norve^ija, kuvas
Biropä pärspgj vienigi Krievijar A r l
Polija velas elektrificeties, bet gan
uz oglu bazes, lai ar to reize samä-zlnätu
oglu transportus 'uz Varäavas
un Lodzas rapniecibas rajoniem.
lomer pamaxa visur — trauia. ÖWÄ- T^nKisirii k i i T n f M i t ^OT&A^
, , . holmä i r vairäkas restoränu sabled- lt^^L^^^J^L„, KllenUeirrpieeiamas lieliski iekärto- ribas. Latvieäos lemnöt8kä: te
tas iridividuälas sagatavoäanas telpas , N ^ ^ ^
un kosmetologijas kabineti ekas sau- ,Norina N^^
lainajä tresä stävä, kas iepojas ar centrä uz Kungsgatan un i r S n l ^ ^ f f Ä ^Ikll
g ^ I g a s slimnicas tiriba
spodribu. gan Sobrid nav nevlena latvleäa, be* ninaia Stokholmaa i n t v ^ ,
Sädi leteiktais Forestlaunas pasä-sa^
kiims atrödas li^lä parka, ar lielu ^ t ä s y i s s tur notika.^^^^^^^^^^^;^ humoru tikt U
mauzoleju paää vidU. Mauzplejä ir p&si 6,30 no rita lerödas pirmäl gaj.|m^^^^^^^ ^^^^ utundäm, net
ga^i un Kalifornijas tveice patikami maina. Rita darbiis sarunä vai iz-1 trauku;. kaudzeni, pilnÄjam ^«
vesi gaitei;d, izlikti ar marmoru, kur loze: viens mazgä sievieäu personäla ar ap^epuSajiem naäem,
abäs puses rlndäs novietotas kape- klozetus un garderobi, otrs to paSu karotem, atkritumu tvertjjiu
nes. Pie katras kapenes sienu grez- virieäu dajä, treäais virtuvi un Iznes 12etu tlriSanai, gridu berL
no dazädi bronzas rotajumi a r z i - edienu atkritumu tvertnefl. Papirus,^^^^^|^ piistoSu trauku
ijiäm par tur apglabäto personu. T e l - matus, edienu paliekas, naeslixs > - tiem virtuves trokä^iem, siko
pa, kur izstäditi zärki aiJmekletäju visu sasläiiä, uzslauka, iiztjeri^ äp- ves JäuÄu ,^varigajiem** rikoju:
izvelei, iekärtota Jöti dekorätivi mi 1 slauka. Pec tam tikai lj:evas pie lieläs^l^ steigai, Klgl
atgädiha elegantu veikälu, Turpätlt virtuvet
var izrvrgleties ari näktsterpus uh pi-J^ Va- täm un ^aimniecem, läi izs|
d^amas, kufäs iikt sevi apbedit. kara. Tos visus saälfiro, tad tnaz-j g^rgigäku kumosu niecigam a
,,Öusietkopäar zvaigzriem--^^k^ «lorällsk
drenetä z Ä ' ieteic^^ -F Diskarulola
sliidinäjumi, atgädinot, ka tur apbe- ar latvleäu,
dltastädaskinoslavei^baskl^^^ PMejais loias.
K a r l o k 4 Kaä)la Lombarde. K l i - Sn Sl^Ä^l^ ^^^^ baletmeistars A|
un tasites stiepju sietu kastes un | Kozlovskis.
iestumj ipa luku aparätä. Karsta Diskaru' sarakstos var atras|
duäa un tvaiks traukus mazga no vieäu tiesneSus, advokfitus,
augsas un apakias. Aparata yienmer ^g^^^ ärstU5, baletdejotäjus,
atrodas 2 kastes, lestumjot treSo, täjus un daudz citus.
P^^^! iznäk ara. I ^ z tas
Jösakts ta<i tas ta turpmas^^ lidz pus g^jg^^^^^
12,nakti, kÄd^maSmu ar SJutem i z - g^^j^j^^j^^^^^^^j^^^^
Darba v1k -a r.t-ibua :* j.p.iir mai.s d^i.s1k a^^^r^s N • , . : ' '
sai^Gm hö apkalpotäjäm uetiro trau^ [
ku paplates un traukus sasl^iro uz|r W OriMUFTI
darba galda, iepriekä ar plaukstu
ediena atliekas iegruiot atkritumu
tvertnes. Paplates noslauka, Otrais
diskars'traukus saliek kastes im I p g c j u i ^ ^^
„Slaidas jaunayas i r labäk pieme-rotas
laullbätn nekä drukrias," pa-skaidrojis
Cikagas universitätes pro-fesors
Burgess, kas ir speciälists so-ciolo^
ijas un laulibu jautäjumos.
Vii;iä izstudejis 526 laulibu laimi un
saraksitijisgrämatu par saviem pe­ti
jumiem. Burgess sarakstij is ; ari
profesljas, kas piemerotas un kas
nav plemerotas laimigai laullbas
dzivei. Piemerotas prof esijas ir:
inäehiefl, ^imil^i, ministrl, universi­tätes
profesori, atleti, studenti un
vislda veida biroju ieredi^i: „Slik-täs"*
prof^ljM ir: cejojoäi alenti,
atsleda?nieki, galdnieki,; skärdnieki,
muziljj;, frizleri, zurnälisti, dzelzce
nieki, advokiti un fcafavlh
ari ieteic jaunaväm nekad neprecet
vienigii> delu vai pastariti. Bez tam
, vi^s jsiaka: ,,Sievasmäte. kas dziv^^
tamu robu sitis kafä — tiesie ka^a • jaunä pä^a dzivokli, ir drosa garan-postijumi,.
jaunbuvju aizkavesanäs ti ja laulibas laimes izputinäsanat.
ents, kas, teiksim^ par 400 dolariem
iegädäjies kapa vietu Forestlaunä,
var but droäs, ka par vii^a labo i z -
skatu pec nävies röpesles pirmklaslgs
kosmetologs un k a vi^u, terptu jau­nä
uzvalkä vai elegantä pidSamä,
pussedus ieguldis ar spozu satinu
oderetä zärkä. Vii;ia kapa vietu tad
apbrinos tGkstoäiem amerikä^u, jo
„Forestlaunu apmekle diyreiz vai-räk
cilveku nekä Metropolit 2na mQ-zeju
JSIujorka**. l^iaudis pat nakoi uz
turieni lauläties un kristit savus ber-nus,
Pörestlaima esot
svetäienas pastaigäm.
Ko pie visa tä piebilst? Pretcji ve-caj
am sakämvardam: „Labäk dzivs
suns, nekä beigts lauva" gandriz vai
gribetos teikt: „Läbäk but par mi-ruBO
Forestlaunä, nekä par dzivu t)P
joslä ine B 1 a
Väcu prese nesen zL^oja, kä Ber-lin
§: nodibinäta jauna organlzäcija,
kuras uzdevums ir yeicinät vispla-ääko
väcu tautas masu iepazisanös
ar padomju kulturu. Tä i r rakstu-riga,.
bet ne tuvu vienigä iezime
plaäajiem padomju okupäcijas ie-stäiu
cehtieniem. Si' kampai;ia cen-äas
parädit väcieäiem, ka Padomju
Savieniba Izveidojusi civilizäciju,
kas ir päräkä par to, ko var piedä-'
vät rietumi. :v
Agräkä dziedääanas akademi ja
pie Unter den Linden, kur parasti
notika ko)ni koncerti un kas kapa
bija gandriz pilnigi izpostita, tagad
atjaunota. Koäi balti kräsotä eka
lielu koku paenä tagad pärvgrsta par
„Padomju kulturas namu Berling".
Tur tagad notiek krievu mäkslaa iz-städes,
padomju filmu izrädes, re-teräti
par krievu dzivl un politisko
filozofiju to bezmaksas krievu va-lodas
leiccijäs. Pirms daiäm nedS-
|äm äini nama atkläja „lepnäko te-ätri
Berline", ar marmora sienäm
un lieläm apgalsmoäanas lusträm.
500 Vietu lielo teätrl atkläja ar
krievu un ukrai^u tautas • deju de-monstrejumiem.
Padomju kultiiras nama direktors
Ir 34 gadu vecais Maskavas univer­sitätes
vestureslektors Georgijs Go^
Jikovs. Nams atverts publikai Ikdle-nas,
un to apmekle caurmerä
500—600 väcieäu dienä. bet daiu
dienu apmekletäju skaits sasniedz
2000. Apmekletäju vidu nesen bija
agräkais amerikäi^u . militäräs valdl-bas
informäcijas kontroles vaditäjs
lenerSiis Mekklurs. Pirms doäanäs
uz ASV, Mekkiars GoUkovam iztei-cies,
ka vinä veletos, lai amerikäi?.!
Berline varetu sniegt kaut ko lidzi-gu
amerikä^u civilizäcijas demon-str^
äanai.
Padomju kulturas eenträ padomju
virsniQki ik nedem nolasa refsrätus
laiz mäsinä, tresais stäv pie 2 bal- junia, gajSs dlenäs atpakal uz;
Jäm un stipri taukainos traukus un äpmju Savienfbu pärvests 4 td
paplates iepriekä apniazgä. Pie äl giYiagais Gotorpa globs, ko väcit
darba parasti visas drebes ir ap- nibas uzgäja 1942! g. Krievijä Uf'
äjakstitas un rokas pari elkoi?iem gädäja Väcijä. MinStaifl globs,
aplipusas ar taukiem un edienu at-1 tagad jau otro reizi cejo uz at'
miem, Ir mazeja retunpis. 17.
vidQ to Adama Oleariusa uzrau^
pagatavoja mechanil}:is Ane
Beäs, p5c kam to uzglabäja käc^
priecu parka Slezvlgas tuvum||
väcu publikai,. kino zäl§ notiek Jau-1 K|rla.^l^^
näko padomju 1^^^^^
rädes. Nama iekärtota ari .krievu <P^a biblioteka Namq ancädäts eleflan- r^^®^ ^^^^^ Pöterim LlelajS
tnm msLörl^^ tä laika Ootorpa globs at
tam mebelem, aargäm gridsegam, U , ^^^^^ , psterburgas.
bet Pie gaiteiiiu un zälu ^sienäm
redzami I^ei^ina, Stalina, Molotova^^^^^^^
un krievir militäro varp^^
Nama vestibilä apmeklitäjiv riclbä^^^^^^
ir telefonl, no kuriem viet§jäs saru- t/J.?
n»a l7Hfiramoa hoi molfaoe 1STa+rnire+ «Zeri, UpCS Un ZemCS. GlOba 16
arv bära, kur tzräzu starpbrlfcs var r^^^
nobaudtt dzPrienufi veidota debesu telpa ar visani
-^^^"^^^ dzerienus. ^ ; ^ ^ laikä pazlstamajäm zvalgznSiti.
^ Krievu lestades bez tam uzturUg^gg apzeltlta sudraba,
krievu gi^matnfcu Unter^^^^ kristalla. No i
den^ netalu n^ sola 10 pm
ves^ieabas.^eit^^^^y^^
daties komutnstu lU^^^^^^ IpaJs
togos^reckamä vietä ^ izliktt ar fldens
daiW, ^evi«^^ . dtui)5cilas kupas apgri
vals^s Berllne^^^^^^^^^^^^M^^^^
daudz pdju savu kulturas sasniegu-mu
demonstreäanai. 1 Q I l^^KciC
Padomju lestädes ari vairäk h ö lÄU 11D35
j^bkura cita okupäcijas vara at-balsta
un uzmudinä mäksliniekus.r^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
Väcu aktieri, komponlsti,^^^r^ ww.fi.^
un gleznotäji no padomju iestSdem 1 „Dueseldorfer FreiheiV* t
saijiem Ipasas pärtikas kartltes. Pa- Käds BÄ draudzes tnäf
zistamäko un Izciläko Berllnes säticis Ruras apgabala sleviett,
naktsklubu „Kaija'* uztur krievu nesusi 60 märcii;iu smagu mais
iestädes, nodarbinot väcu artistus. kartupeliem. Sieviete patelkusl
Seit vakaros satiekas Berlines pa- citSjam, ka kartupeU vajadzift
zistamäkie väcu mäkslinieki un äk- pas 5 berniem. Viijia par tiem aj
tieri, un Seit par ^ämgrä l§tu maksu^l^v^^^ savu zelta laur
dabujami edieni un dzgrieiil bez gredzehu. Mäcitäjs näkoSä svet
kartläu kuponiem. Bez yäcu mäk- no kanceles is^ästljis gadiiumt
sliniektem un padomju arhiijäs virs- nosodijis Bayärijas zemnieka
niekiemklubspieejamsvienlgl mg- karibu. Vi!;i6 nav nosaucis vai
tiem yiesiem. No visäm Berlines värdä;b pieprasljis, lai tas n(
okupäcijas varämkrleylvarbQtirgrekus un atdod netaisnl iegutö
visnepopuläräkie, kä nesen konsta- ta gredzenu Ja zemnieks r\eM
tets kädä amerikäiiu valdlbaspär- gredzenu ar labu, tad mSdtfij^^
skatä, bet väcu mäksliniekuvidakoSäsvltdienä no kanceles pat^
krievi neap§aubämMeguvuäi lieläko ari viijia värdu
populäritäti, — spriei sr pärskata^^^^^^^^^^^^Ö^^ svgtdienal mäcH
autors, New York Herald Tribune*' mäjäs bija nodoti astoni zelta 1^
korcspondents Eljots. NYHT bas gredzeni
mm-ii
0^
T J I I T -
vareta_ g
r^Vara T^i Iparfciju izr
Ä . j.=mit eados Pims
Gandriz I
tonosiegne ligunii ar 1 pläni- esot'
iUrteproblSnias sroa- Vienigais ,
ri paSl izceloJanal nepre-alaädlja
Bonoml, iz- tm apsv^
& dtäm m attistitäm un ra gädijuj
taiten zememkavejot stur- padomju
Softms, kas vletira esot balstu. .
• pat arodbledrlbas.. ' väcu kaTaj
"las Imzes stävokll cen- tas Masi
psi, taiantot itaju koinu-Ä
tälli viiju riciba tieäi Italijä /'
iW arr jäunu- komunistu .
ipafemienu, ko Sveices lailc- iZSpSi
1 ^ler^Nadiricbten'' ralc-jt
«eiHKPadomju sirpis Lm ^f.^
ips par ämuru. ' p * ."
ijis plem&u laikraksts pa-
,b taM^, kufus lidz äim • Fiesa»
•Ätit gandriz vai vienigi •!
Itoibas proletärläta partlju, saiinnlecib
iMä veto lielu uzmanibu Mieu P ^ i l
te Daudzäs vletäs vero- Jas pärti]
Noäs agrärkomiinisms. A r i Pärskats. j
iliiiiiiiilsms zaudg atbalstu i n - nesos tädäj
äjJB aemejos, bet uzzej agrä- stitas 650 j
bvidoj, Par pamatu tam dzekju, 87J
«ite min Dienviditalijas ra, 132 t j
il älbinäto nemieru par jö- kartupe^UjJ
pastävtÄo pusfeodälo iekär- tejas, QOOfl
l«eni veiHl izmanto itaju miljons' o;
iradonisToliati, ar saviem Jä tirgQ i<
MKjaniem traucejot De- kilät/un
m robeiäs pltoojamo 9am '^75 i
«as projektu iedzivinääa- baribas 11
waPlraTvaritajukomii- t sviesta,^
mmi trieclenu," raksta sakiju, 85i
«IJ» komllijlsma uzplau- kärbi^u c
mm v t e . Otrklrt, därzeuu k l
'»•"aslgudri.lal sapras- un citu a|
«tt let^etai valdl- liellopu;
nckadus kreditus ne- 1000 t k(
hliC pärmet
"JodpatverumuBaii.
d X Ä f Piekräpa
X Pretpa- säkä darb
tauti, r - * ' ^ ' ' » ^
t^*^ m esotTtbr? ^^^^en'
' tikai 1% "^^S^^