Bavarijas Latviesu vestnesis, November 21, 1947

              |r
lAntuāns to
vas glāzes
ptaad rāudī,d amas ^viPc^^^'^s'^ i?'' tet^i. "
savām vec
Antuaaam. . . . .^
ej.', Bet.,gans-ji^^j^j??'^ts,
Demišels pagrāba-J^^?'
ap 30 Mtni dienā • Bet Jw ; "
pietiktu,, tām byk M^.ž*^»
ierasties'gaimaX'ft»
uemt papildus devu.' ^ • *
pie kuriem viņi
būjot . n e k l d u X S ? p f SS
lestības romānu ar amiSf»!
dīkdieņu apžrSft
memuārus IjercogJS
^kadsdts. jo.Viņš pats S l
nu esot redzams spēlējam goK
peldamies „Seininoiidfe°..^j \
nhikia
I
iLlttesisId: 1... Dzinējsp.ēks. 4. Lst*
Hešu kokgriezējs. 8. Pilsēta Laivi-
'jīžiutājmns; 10;- Ēdiens. 12, Ji-rums.
14..;Ziyi.s. 16.Me2.17.»
Izejnieks.; 19. Kaŗa;"c(ievš;-«:-l!p(
.iitvija.- 24. Dabas .::vei(Jojiin!S,J
5iks. 29. Garīgas dzisinās, t
Jvaiģi^āļš. • ~ 33.:; Noteic -masas .te
Izuinti,. 34.. EļOTeiits; ,35. Praa*
da, 36, Ieslodzījums: 37.
I'Statenlskit' 1;-Latvieštt_gra»
; .Latviešu -dzejniece. ,3. I »
iārstāviš.' '4.. Juŗa Ņ » s W
r ^ s . • 5.- Geltaes. J.i'MiF^
ijā.- .13.- Elements.: iB-#?^"^^|
•aspilsetā. Eirop.ā.,;19, Aužs.*^
letes,•Vārds, s a s t o p a i 3 ^ : k«
itvea-2 rāEggalī.š-ģa:o>v.-sd.a-;r2b5ā.-. .M.a2ŗt2ļņva||- .«
-s-i-A-.- 0-7 soti'Vomes varos, i^- 'r
I
i
f
•:MffiLAS:.AT3lISlŅ5fr.-
5. Atstari. 19; Oslosnujs). ^.Jj
š.3B.Tavu5.31AS;(a2.j,,
Bet. 41. Muk. 42
eptūns;.. 6.Brr.(^"-ota. H»^
ip. 36. Vel. 37. Au].
„V ž - barometrs jjaii'
S^dienur3..^SJf^'.5^
rātūrasr, 0. I^^^etrs
• termometrs.' " ^ aug^
: anemometrs ^^et^. jr^iiā^
prurou;- l'-^„srinetĶ 'lilJ»'
prumu; 19- „^ seisn«"^JS«trs'
. stiprumu; 2U. -. maņof^jK ^
iika spiedienu, 'ļ^^a.m^ti»
trurou.un
ij£^,: stipra»»* ,
7'
1^'
LATVIJA
Latvian Newspaper
pnblisheij twice weekly.
iStborlzed by EUCOM HO.
rivU Affalrs Dlvision. H-th
, july. 1947, AG 383, 7 GEC-AGO
Editor: Kārlis Ra-bācslf
Printerji „8chwābi.
gdies ' VoUcsblatt". Ģfliii!-
burg'Docuia. Bitiŗgermeister
- LandmaiiiiplEitz 7. Popu-latlon
to be served:
LATVIAN NEWSPAm
Nr. S8 (»5)
Pi^tdleo. m7. g. 2L &oir.
ixnā^ otnUesās ea ple&i*
dienās, Isdevējs: BALS
mdevumā Latvieša preses
darbinieka ^darbites lio*
pa. AtbUdigais redaktors:
Bab&cs, vieUL A» Ue|»a,
redaktori: 2. Bārda, M.
CttUtis, B. atindenberss,
A. Smits. Adrese: Gdns*
borģ/Donaa^ JUatvlJa*. -
TSlruņi; apg. l i , red. 83,
spiest »t
IRO • finances ari
Kā nprit ģimeņu pārvietošana un kādas
izredzes uz ģimeņu apvienošanu
S A R U N A A R B C P P Ā R S T Ā V I P R O F . A . S V A B I
Latvijas redakcija lūdza Baltijas ļ tekstilrūpniecībai un mājsaimnieci-centrālas
padomps latviešu pārstāvi ^^^b^ ka daudzos gadi-prof.
A. Svābi informēt par aktuālā- juirios baltiešu inteliģenti, pretēji pa-
Idem trimdas dzīves jautājumiem, rakstītajam līgumam, bija atteikušies
Visvairāk tie skar mūsu tautiešus pieņemt viņiem Anglija piedāvāto
angļu joslā, bet i r svarīgi arī t r i m - melnstrādnieku darbu, dots rīkojums
diniekiem arrierilcāņu joslā. Uz mūsu pagaidām vairs nerĢkrutēt un nepār-
Kdzstrādnieka jautājumiem prof. A. vest uz Anf^liju jau reģistrētos inte-
Svābe deva šādas atbildes: liģento profesiju, biroja un veikalu
Jautājums: Kā norit ģimeņu l o . r^^^^^!V' izi>emqt^ gadījumus; Ja
ceklu pārvietošana uz Angliju? attiecīga persona i r fiziski piemēro-
* ' ta smaeam darbam.
Atbilde: Pēc Darba ministrijas Jautājums: V a i atļauta ģimeņu ap-
Londonā sastādītiem sarakstiem, kas .vienošana no britu un amerikāņu
tiek'nosūtīti uz Vāciļas britu joslas joslām?
trim apgabalu pārvaldēm, pārveša- Atbilde: Sai jautālumaiau ilgāku
nai izlemtos ģimeņu locekļus no pa- ļlaiku bija sarunas abu joslu okuT^ā-mata
nometnēm nosūta vispirms uz ciias iestādēs un panākta nrincibinla
Pogenhāgenas un Ventorfas transita vienošanās apmainīt v i e n ? d u s k a i t 'i
nometnēm, bet no turienes i-?. M i n - p P . bet tā kā vēl nav nokaHoti daži
steri, no kurienes tos apm. pēc 7—10 techniski jautāiumi, tad ģimeņu ap­dienam
kopējā transportā ar West- vienošxina praktiski' nav sākusies.
ward Ho akcijas strādniekiem nosū- Arī IRO galvenā mftn^ ?.enēvāizdēw
ta tālāk caur Holandi uz Angliju, vusi 30." seot. oaeaidu rīkojumu Nr.
Minster?s nometne bērniem ierīkota 12 par ,.polītiku attiecībā uz | i ^ ^
īpaša nometne, un ģimenes piederi- Lanvienošanu TRO darbības aoloķa",
gie ar apstāklieŗn šai nometnē i r ap- bet, diemžēl, tur noteikta tik sarež
mierināti. • P i m a i s piederiE^O tran- birokrātiska kārtība, ka nav^^^^^^^
sports ar 17 ģimenes locekļiem no izredzes, ka laiitālumutūvākā laikā
Slezvigas-Holšteinas apgabala at- varēs tā kārtot, k^ to vēlas fe^
stāja Vāciju 29. oktobrī, otrs bija Jautājums: Kā paredzēts nokārtot
paredzēts ap 17. novembri. Sai t r a n - nometņu kultūras dzīvi pēc tam,^^
sportā būs pavisam 261 persona, kas nodarbināto skaits jāsamazinŗ līdz
pēc tautības sadalās šādi: 16 pie- 10 ^'n no iemītnieku skaita?
auguši igauņi un 21 bērns, 47 pieau- Atbilde: A r K(5ntrolkonŗiisljas 25.
guši latvieši un 5^5 bērni, 19 pieaugu- oktobra pagaidu rīkoluniū no minē­si
lietuvji un 31 bērns, 30 pieauguši tiem 1 OVo atļauts izslēgt un Ieskaitīt
ukraiņi un 41 bērns.. Pēc plāna pa- nodarbinātos virs šīs administrātī-
.redzēts turpmāk ik nedēļas pārvest |vām personālam paredzētās normas
uz Angliju ap 100 piederīgo.
Jautājums: V a i Westward HO ak­cija'
paredz^i grozījumi vai papla-
'šinSjutni? ^' "
Aibilde: Anglija paziņojusi IRO
galvenai mītnei, k a tuvākos 9 mēne­šos
tā domājusi visās 3 Vācijas rie­tumu
joslās vēl rekrūtēt ap 60,000
DP oglraktuvēm.t lauksaimniecībai,
(BeiRas 2. Ipp.)
ārpus nometnēm
dzīvojošo-izvietošanu
Aicina nesniegt palTdiTbu
valsfīm, l^as neusnem DP
IRO sagatavošanas komisija 15. no­vembrī
Frankfurtē paziņojusi, k a tā
segs ari to pārvietoto personu izvie­tošanas
izdevumus, kas dzīvo ārpus
IRO nometnēm uri nesaņem I RO
aprūpi. Sl pārmaiņa skars ap
150.000 pārvietoto personu amerikā­ņu
joslā, kas pašas sagādā sev i z t i ­ku
vācu saimniecībā.
ASV kongresa speciālā apakško­misija,
kas atgriezusies no divu mē-nešū
ilga inspekcijas brauciena pa
Eiropas D P nometnēm, 15. novembri
Vašin^onn pieprasīja, lai palīdzību
Maršala plāna ietvaros liegtu visām
tām Eiropas valstīm, kas liedzas uz­ņemt;
oiemērotu skaitu D P no V a - ļ miljohtf "^^^^
ciias, ItalPas un A_ustri}as. Apahš- p^ndzībai Austrijai, Itālijai un
komīBPas ziņojuma inaši noradīts uz p,a„,^ Republikāņu senators
^innnr^^ aizturot ciarbam vandenbergs. ieteica likumprojektu
450^000 vācu kara gūstekņu, bet pje^emt arī kongresam,
hedzoties iizņenU
lu skaitu. Gūstekņi esot valadzm atgādināja, ka izšķiršanās par palī-pašas^
Vācijas launuzbuv^^ J ^ dzibu Eiropai var būt pēdējā iiespēja
eso^jasuta malās,
parstaviiem izteicas,^ ^^^^^^ teica Trum
^^1^^^^.:"^^^^^^ saules vēsture ar lieliem burtiem-
Vandenbergs ieteic kongresam pieņemt šo
likumprojektu ' v
TRUIVIENA VESTUUI^IS KONGRi;SA ĀRKĀRTĒJĀ S E D E IETEIC
SAIMNIECISKO KONTROĻU ATJAUNOŠANU
Nopietnā klusumā un ņ<i bes pārsteiguma ASV k o n g s ^ t i l o r i iiii
deputāti liongresa āŗkart^ā sēdē pirmdien noklaiisijis pimideiita Tru*
menavēstUumu^kttiik prezidents amerik^^
Mķirties par plašu un^^t^^^^ Eih>pal luī i^e^^^^
ieteikto 10 ptinktuprogranjunu^^^^^^d prei inflāoūu ASV» ar svarīfiem
saijmnic^Rias pārkartpjinņiem^^^ programma p a i s ā t*
jaunot lielu dalu no Pēdējos divos gados at^^
nieclskiem lerobiežojumienv starp citu, daļējas preču radonēSaņās ua
cenu un aJu kontroles atjaunošanu. P^^
puslīdz vienis pratis ka rep)iiblikāņi, tā demokraU; kaniēt^l^^
sltie drastiskie 82Mnle<^aii ierobežo pa daļai sastop lidu prelet»
• tību,:
Senāta ārlietu komisija trešdien
vienprātīgi pieņēmusi Tinamena r u ­nā
aizstāvēto likuifeprbjektu par 597
kurni vācu saimniecība, kas rodas | rg^īļ- Tn,mpn« n»e^^
Rustekņu aizturēšanas dē], otrkārt. S S . l a S ^ v S u rSf ^STI
ar IRO starpniecību jāmaksā par DP !ortt «H, «^^^ KK,^!
uTturēSanu, kurus nav kur n ^ e t i - ™ilA^1,"J^!^"l^-,.'^f ^'"^
nat.
aldības niaina
LEONS BLUMS SASTĀDA JAUNO VALDiBU
dzīvotu ilgstošā mierā,
ļ Trumens uzsvēra ^kārību starp
« X n i I £ļj.Qpgg vajadzībām ^ un inflācijas
briesmām /vSV. „Ja mēs'neveltīsim
pietiekamu uzmanību mūsu saimnie­cības
paŽrelzējiem trūkumiem," teica
Trumens, „mēs nevarēsim apturēt
pieaugošo Inflāciju un radīsim de­presiju,
no kuras mūsu saimniecības
Nemieri Itālijā
vēršas asumā
Trešdienas vakarā pēc ilgām apspriedēm demi^onējis lldzSinējais sistēma, liekas, vairs neatkoptos.*
Franoijas ministru prezidents Ramadjē un visii viņa valdiba. Ceturt- Svarīgākie Trumena ļO punktu
dienas vakara noskaidrojās, ka jaunās valdības sastadISana uzdota so- saimnieciskajā programmā i r : l to
ciālistam Leonam Blumam. Streikiem ejot plašumā, piesardzības dē| patēriņa preču racionēšana, kuru
pret Iespējamiem nemieriem atsauktas karaspēka vlentbt^ no Austrum- trūkst un kas visvairāk ietekmē
franoijas un Vācijas franču joslas, novietojot tiis kazarm&s Parīzes ra-J dzīves dārdzību, 2. c^nu kontroles
joņa. Bez tain iesaukts atpakaļ pēc 6 mēn. apmācībām atvaļinātais] atjaunošaria dažām svarīgām preču
1947. g. karavīru iesaukums, tā pastiprinot arnūju par 140.000 vim* | griipām, lai apturētu bīstamo inflā-Ņeziija
p a r ' tPy kas vadīs jauno
Francijas valdību, pastāvēja vēl ce-
Nemieru ,centrs Itālijā pārsviedies ļ turtdienas rītā, lai gan pie valsts
no ziemeļiem uz dienvidiem un prezidenta Oriola un daudzās Parī-vissaspilētāks
stāvoklis pēdējās die- zes politiķu mītnēs bija notikušas
nās bija Sicīlijā. No Palermo i z - daudzas apspriedes. Trešdienā Oriols
sauktas lielākas karaspēka daļas, lai bija ilgi apspriedies ar sociālistu
nomierinātu iekarsušos zemnieku Leonu Blumu, Blums pirms tam ar
un arodbiedrību biedru prātus. Ramadjē. Erio savukārt aospriedās
Dienviditalijas mazāk izglītotie a r ' P o l u Reno. Pēc Sīs pēdējās ap-iedzīvotāji
izrādījušies viegli satra- spriedes kļuva zināms, ka Reno un
cināmi ar viltus ziņām un propa- Erio būtu ar mieru sastādīt labā
gandu. spārna valdību. Blums savukārt pa-
Italiias mini^tmi nrP7idont«; de ^ii^oja, ka i r ar mieru sastādīt visu
o i s^eTpēS dlenirf^^^^^ T^^'''" komunistiem un
ar valsts prezidentu de Nikola par goUistiem.
iespējamu valdības paplašināšanu. I Lielākās grūtības tomēr radīja ne-
Pēc INS ziņām, viņš esot aicinājis vis personu jautājums, bet gan ne­labā
spārna sociālistu vadītāju Sa- spēja vienoties par to, kāda saim-ragatu
iestāties valdībā. A r neofa- niecības politika butu jāatbalsta
sistiem tomēr de Gasperi migribothamīajai Franc^as valdn^aL Jau
sadarboties. Viņš paziņojis, ka gā- n^^^^p sakunria biia - no.kaidrones.
tavs atkāpties ar visu valdību, tik- P^^ Blums, kļūdams vald;bas galva,
līdz viņam to liktu darīt pariamenta h^i^^^atu atbalstīt
vairākums, bet vlņš^ nekādā gadlļu-Ulflistu politiku stingri feontro-mā
nedomājot „dezertēt no posteņa^* valsts saimniecību,
komunistu draudu dēļ. Komunistu Pec daudzajām apsoriedēm, vēl
līderis Toļiati-izteicis, ka stāvoklis iekams biia radusies skaidrība, a t -
Italijā esot ^neparasti nopietns", kāpās Ramadiē valdība. Pēc 3 stun-
Italijas valdība esot kļuvusi „ame- du' fl^as ministru kabineta sēdes
rikāņu izspiedēju upuris". De Ramadjē devās pie valsts preziden-
^^asperi atbildējis, ka aiz nacionā- ta un paziņoja, ka viņš un visa viņa
las neatkarības, par kādu runājot valdība noliek pilnvaras.
Toļiati un Neni, slēpjoties Staļina j ^ ^ ^ ^^^^-^^^
sarkana zvaigzne, konstatēts, ka Francijā jau streiko
Nemieru uzkūdīšanai, pēc .,NewUandrīz miljons strādnieku. Parīze
York Herald Tribune" ziņām, pie- vien streiko 300.000 metallstradnie-
^tojot loti daudz tīšu melu. Tā ku. Visumā streikotan orasa 25«/o
Homā bija paredzēta bij. Kri^^vijas algas paaugstinājumu, bet nav šau-
^istekņu sanāksme.- Policija zina- bu. ka īstais strejiku i e - ; ^ l s ir k o -
dāma, ka gūstekņus, kas atgriezu- mfmistu velēšanas galini satricināt
^ies no Krievijas, uzskata par ^nsan- valdības prestižu un ar nekārtībām
tikomūnistiskākaiiem elementiem, pretoties Maršala plāna reahzeša-jau
gatavojās sadursmju novēršanai, nas iesnē=-5m. Ziemeifrancņa lesa-
Sapulcē sanākušas apm. 200 pēr-ļ^ies^ ogļr^_f_V!l'J']^?^^
sonu.- Drīz namā gribējuši' ielauzti
1000 jaunu komunistu. 200 policistu
12'^līdināiuši komunistus ar gurni*
jas rundziņu palīdzību.
Neziņas un chaosa pavairošanai
nemiernieki daudzās Itālijas vietās
^'j^i pārtraukuši telefona satiksmi
un vietām pat pārgriezuši telefona
vadus. Dženovā streiko ostas strād­nieki,
bet B a r i jau izsludināts ģe-oerālstreiks.
BBC, N Y H T
Pinās ostās strādnieku streiks un
. . , . . . . . . . .dju. kā arī algu kontrole, 3. spe­ķu
ģu Izkraušana norīkots ziemeļ- K ^ i g c i j a s ierobežošana ar labīl:>u un
afrikāņu karaspēks. ^ \ cHam precēm.
Pa to starpu Panzē par pilsētas Trumena pieprasītie soļi i r stipri
vecāko ievelēts ģenerāla de G o l h i ^^ij^^j^^^ nekā bija gaidīts, un viņa
brahs Pjers de Golls. Vu)š ievelēts vēstījumu kongress uzņēma ļoti no-ar
51 balsi, par komunistu kandida- pj^^^^j ^^.^ parastaiiem aplausiem,
u nodotas 25 bet par socia īstu ^p^^^,. atskanēja vienīgi tai vietā,
kandidātu B^balsis. Tikhdz kļuva ^^^.^^j Padomju Sa­zināms
rezultāts, ^komunistu dom- ^„ Trumens norādīja,
nieku vadītais asa mna apgalvoja, h^^ ^^^^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ jj^^ ^^^^
ka parīzieši pievilti balsot par I ^^-^^^ mērķiem un neat-
^agrākiem kalobonntiem^ Pie ,^3^ ^^^^^^^ domstarpī-visa
esot vainīgi golhsti un ajneri- K ^ g ^ ^^^^^^^ ^
kāņi. Pēc šiīs runas 25 komunistu'
domnieki s«§di atstāja. Palikušie
ievēlēja vēl 4 pilsētas vecākā
biedrus 3 M R P un vienu so­ciālistu
pārstāvi. Drīz pēc tam so­ciālisti
paziņoja, ka no viņu vidus
ievēlētais vecākā vietnieks no pos­teņa
atsakās, jo ievēlēts ar de ^ o l -
listu balsīm, un tas neesot
ciālistiem pieņemams.
darboties un atbalstīt tās nācijas,
kas, tāpat kā A S V , augstu vērtē
brīvību un pūlas sekmēt pasaules
mieru un stabilitāti/
Eiropas diplomātiskās^^' aprindas
Vašingtonā Trumena vēstijumu ap­sveikušas,
ar sajūsmu, svl^nīglizsa»
kot bažas, ka Maršala plānu varētu
novājināt tas, ķa kongress tā pārru­nas
saistītu kopā ar A S V lelčšējām v
lietām. Izteiktās šaubas, vai ķ o n -^
gress vismaz pirmajā laikā gribēs
piekrist sevišķo pilnvaru piešķirša­nai
valdībai racionjāšanas un cenu
kontroles lietā.' Sis metodes Tru­mens
vēl nesen pats apzīmējis par
policejiskas valstu metodēm. Sena­tors
Tafts Truniena kontroles pro-grarnmu
apzīmēja par soli virzienā ui
pilnīgi totalitāru nāciju; jo tā ņozi-mējot
iestādes ārdīšariu, kur sim­tiem
tūkstošu ierēdņu un aģentu
diendienā pētīs amieriķāņu lk4le\ias
dzīvi. -.^
Londonā Trumena vēstījums visu­mā
uzņemts kā drosmīgs solis pret
padomju apņēmību vlsiein ļidzek-jiem
aizkavēt A S V palīdzību Eiro­pai.
Nemierus Francljg un llalii!^
īsi pirms palīdzības Jautlljuma no­spriešanas
kongresā uzskata par
drošu pierādījumu, k» • padomju
protsoļiem i r ciešs sakars ar ameri­kāņu
pūlēm Maršala plāna realizē­šanai.
Trumena runa esot mēģinā­jums
kongresa izšķiriģo lēmumu
laika secībā sasaistīt ar Londonas
ārlietu ministru konfereiicl Anglija
apbrīno arī Trumena drosmi, pirms
prezidenta vēlēšanām ieteikt repub­likāniski
noskaņotajam kongresam
tik nepopulāro prpgramnniu ķā $aim-niecisko
kontroļu atjaundšanu^'r"T>e-^
mokratu deputāts Kleins plŗrndienas^
vakarā kongresam iesniedza likum­projektu
par visu kara ļalka spe-ciālpilnvaru
atjaunošanu ' A S V pre--
zidentam racionēšanas, cenu un algu
Inntroles jautājumā.
Kongresa ārkārtējā sēde pirmdien
biia pirmā kopš 1939. g. ārkārtējās
sēdes, kuru sasauca, lai ^nullētu
1935. g. pieņemto A S V heitrālltātes
Ilkumu.v NYHT, B BC
i-
1^1 i
-
h ^ i '
- i»S
-.mi
l m
• • « i M
•
- Ilļļ
••Iii ..teia
•: m m
. l i f i l
:i mmm
•: l i t i
."S'-fiS:?-
Polija apsūdz zviediru diplomātus
opozicionāru bēgšanas atbalstīšanā
.,TIRISANAS" POLIJĀ UN RUMĀNIJĀ
IIIHilllI'iilI
, . . ,^ , Polijas valdiba oficiālā notā
Ap Parī?es pilsētas domi biia sa- ^ v i e d r i j a s valdībai pārmet, k a ?.vied-pulcināti
500 policistu, jo gaidifa ko- ^ diolomātii esot palīdzējuši poļu
mūnistu demonstrācijas. Kad t a s^^^^^^^5^.^^^ ^^^^ ārzemēm,
tomēr nenotika, polidias kapteinis U^^j^^^^j^-^g pa^-^ijas biedram K o r -
lepni teicis: ,.Te nav Mar,<?eļa, MesK^^^,,^,^^ j^^^. aizbēga no VarSavas
zmām, ka U3rturet ^ ^ ^ ' ^ ^ i ' " ^ ^ vienā laikā ar Mikolaičiku, esot pa-
BBC, NYHT l]|fj7ģjis zviedru konsuls Dancina.
Pēc Berominsteres radio z!!ņām,
Zviedrijas valdība i z j u k u s i savu
, sūtni Polijā uz Stokholmu paskaid-
20. novembri vajadzēja beigties rojumu došanai, bet konsuls Danci-ārlietu
ministru vietnieku apsprie- g§ atkaukts,
dēm Londonas konferences sagata­vošanai.
Tā ka gandrīz nevienā j a u - Speciālā Polijas parlamenta i z -
tāiumā nav panākta vienošanās, nav meklēšanas komisija parlamentam
zināms, vai sarunas tuminas vai i z - ziņoja, ka M.ikolaičika un viņa sep-beigs.
Vietnieki vienojušies, ka kon- tiņu biedru bēgšanu esot atbalirtiju-ferencē
apsoriežaml šādi jautāju- šas kādas ān:emju vēstniecības Vār­mi:
Austrijas miera Ilgums, Vācijas .^avā augstas amatpers<jnas un bēg-politiskā
stiiiktūra. saimniecības šana financēta ārzemju līdzekļiem,
prineini. Vāci'as miera līguma iz- Komisija tomēr vēstniecību vārdā
strādāšanas kārtība. Nav panākta nemin; Parlaments formāli iz-slcdzls
vienošanās par to, kādā secībā mi- Mikolaičiku no deputātu vidus; par
nētos jautā iumus apspriest I viņa ,.nodevigo ricrbu" un plepra-būs
valodu p r a s m e un arodzināšanas, k
dzīvodami nometnē
iegūsiet,
sijis valdībai atņemt viņam Polijas
pavalstniecību. Tāpat parlaments
izslēdzis uz Zviedriju aizbēgušo Ķ o r -;
bonskl un anullēja irnmūnitātcs tie­sības
zenmieku partijas deputātam
Prigam, ko kopā- ar vēl dilviem viņa
partijas biedriem arestēja, kad tie
mēģināja pāriet robežu uz Čedioslo-vakiju.
Poļu zemnieku partijā, pēc
tam, kad .^augšgalā" tīrīšana jau
pabeigta, gaidāma vispārēja tīrīšana
ari mazāko biedru rindās, izteiku­sies
partijas jaunā vadība/ Slēgtā
angļu apakšnama sēdē 18. novemJMI
Mikolaičiks ziņoja par stāvokli Pt>
lijā.
No amata atkāpics ŖijniapiJasHJ^-
lomātlskās misijas vadīj^js Londonā
Franasoviči. Viņš t u l i l pēc āriietu
ministra Tataresku atk|ip§anas un -
Paukeres stāšanās amatā^esot iesnie­dzis
Rumānijas valdībai atluglSn
kas tagad pieņemts.
Atkāpies esot a n Rurnānijas sūt­nis
Buenos AiresāDĪmitriu, tāpat kā
visi liberāļi, kas ārzemēs pilda dip­lomātiskus
uzdevumus. Franaso­viči
varbūt došoties uz ASV, Jauna
Rumānijas ārlietu m i n i s t r e Anna
Paukere nolēmusi atlaist l ^ ārlietu
ministrijas ierēdņus; kam mirīistru ;
kabinets jau pieiultis. AUaiSamiv
vjdū tr 12 sūtņu. '
i .
' i' iii
= - I i i
"• l >\
pil,
• ^ l i t^
•mmmm .
m
.mM.
Ī l i
'-'•^••r. /:/;:/^n..;mf^^
|-'-' '-—^i'i7iļiiMļM