1948-12-28-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
ļl^TVIJA, 1948.8.22. decembri a zviedru lljonu vis- ' m i 'E8IONSLO SAIME īSartJusi to gluži vitDMpa.- . - j - , daudz dzirdēju^ Bar Xi's*^''^ Minām itālietēm. BM'^to fateto. k« tik trakiZ „ m » nav"^ » • • ._,:a to darām, jo EiroDas fLsn^ WW 'y^?US Ziemsvētkos jāpierod nf^ NhofceJĶ. Pranc^as futbola a r ^ LT ļšreiz saistīta ^ virzienos r^a^^viS^^ l^jposma ievirzās kau^a spēleTuS bkLl Lim"I?aI t^sr.'^ P'JT'a''^ ^n ' lcieši nom reeVizsiutdalutrāsstjauūcsrI akssb te«STt^i bos pie 3ebjii vienības uz BzZ ti bci)as .spēcīgo klubu Lille, tad dien-ļn^ gluži vienkārši salst. Kad Lllt ļsalā pieveica Nizza viesi teii« Ijuši tikai sala dēļ. Pagā [Marseille nekad* nespV uzvlrlt k ļaudis viņu skalstaļā pihētinl [ad marselieši beidzot v i r ē j a ^S L«^^»/"8|tā ar 2-1 uzvaru Fagi L iT?a^ Jā ilga bJij a•.^ š"ā'dl!?i .*r emzuelitsāttair: saRcīakcsintēgs tis (ar Arēnu) Montpellier l -i F-Strassbourg^(^ Bebri) 3-0, ibalx. 10-2. St. Etienne-Lille 2--? ļ Fran9ais ,1-0, Metz-Nlzza 2-2 kncy 4-1, Rennes-Toulouse 2-0 un teļms 2-1. Vadībā ir Racig Club Pa. par. A rn. S m. laulības. Miisu izlases basketbo- 1)8 Igenbergs 18. decembri Neištatfi ar Maigu Stulpiņu, basketbolista tulpiņa nāšu latvieiļu, otrajās raeistarsacrkstēs iflā Bairlngberijā vienspēlē Virleštem A. Llepiņg, 2. V. Zilberta, 3. V. • viensp. slev. L J.Kāpostiņa, 2. V, I. K. VIksne; divspēlē vir, 1. Vv .Bērziņš, 2. R.Veinbprg8, J. Za- A. ^ LiepIņS, V. Paukgoņs; jauktā .^•Z Iberts, J. Kāpostiņā, 2. M. Ka-ļAdmine, 3. E. Skujlņš, B. Bencone. nu nometnes, tMGAs Sacha meistar-uzvarēja Brants, t anī,tis. achists M. JurSevskis šekraigl spēlē biedrībā Vi»ncouver City Che*3S Club. 9 basketbolisti valstu sacīkste Bū-varēja -Efropas n\eistaru Čečhoslo* •41. «Ungāru panākumiem Lonc^naš 19 spolēs , nav bijis gadījuma \9 S'^' T ^ fSMIT JAUTAJUIVtt AT-pilBAS PARBAUtoM ļ, ka cilvēkam dztvē par vi^u vairāk iecieSamas zinnā^nas, kuras visur ļtaču daudzkārt pfle'rādljIes, ka ne )zlme ir asam: krātam un izmanigari un situāciju aptveršanai. Sniedzam ļmus, kaš būtībā ir pavisam vien-tajos paslēpts kfids Kas Jļespējami ātri atpod, tas var cerēt, ļēviens tik viegli «maisā neiebāzis", ļSnoilnūtēs pareizi spējat atbildēt uz Jitājumiem, tad jūsu attapība ir lle-ļareizas atbilded tajā paŠa laikā ji^ns ļkai,'8 jautājumiem, ari tad neesat kritis", bet ja varat atbildēt tikai ijumiem, tad jāuzmanās, ^ lai kāds Ivēks jūs ,,neirpved ap stūri". Pa-ļļdes sniegsim nākamajā namurā. rīs kaķi trijā* minut^š apēd trīs \ ilgs laiks vajadzīgs simts Kaķiem, 100 žurkas? br likumu ir atļauts vīram precēt ļitoes māsu? ļlr divas minūtes laika, lai sasniegtu Līdz stacijai ir 2. km. ia jus plr^ ļtru: Aoejaj ar trīsdesmit kra stundas Idā tempā jums jāiet otrs iiilometrs, ļāiegtv vilcienu? ļkaits Ģ*ozā katrā nākamajā minūtē Vienā stundā grozs ir pilns. Kad" pusē?. .•• •• "•:' iģa klāja nokarājas 5 m garas ļnes, kuru spraišļi atrodas 30 cm tra. AjJakšējais spraislis pieskaras nlm.; Paisuma dēļ ūdens kāpj par indā* Pēc cik stundām augšējais ļūs zem. ūdens? Ir miazākals piļu skaitos, kas var kārtībā; divas piles pirms vle-divas piles aiz vieaas piles ua Jtarp divām pilēm? iens no otra 100 km atstatumā esoši ^uc viens otram pretim: oirmais Strumu stundā, otrs ar 40 km. Ta)ā ilidojumu sāk bite, kuras ātrums ^ ida. Cik lielu gabalu bite Ir noH' tam tridim, kad abi vilcieni sa-grāmatā bIbelS ir stāstīts, kā Vū savu brāli Ķainu? nē atrodas desmit melnas un des-z& ķes. Ied6m'Sjoties,, ka tumsā inas krāsas pāris, cik|^ zeķu vis- - lai katrā ziņā dabūtu* vienu vie- 8 ncstspēja ir 100 kg, Rā ļupei var pārcelties virs, kas sver ^ viņa divi dēli, ka» katrs šveŗ 1 LATVIA Latvian Newspaper Published under EUCOM Civil Affairs DivisioD Authorisation Number UNDP 196. Publisher and Editor: Kārli» Rabācs. PP Camp Kleinkdtz near Giinzburg^D Printer: „Schwāb. Voli<8bI.' G(inzburg/D.. Bgm.- Landm -Pl. 7 T i r c u l a t i o n : 4000. Published (bree fim<»3 weekly. Editorial ofHce\: Giinzburg/Do. r) n ' ' • ' ' r•l'((lS-Zirllmļ^m.T.n- ' ^ t^ ? X. iMVIAN NEV^SPAPER iNr. 118 (223) Otrdien, 1948. g. 28.; dec. Iznāk tris reiz«s nedēļu, Izdevējs: BALK uidevumā Latviešu prests darbinieku sadarbības kopa. Atbildīgais redaktors: K. Rabācs, redaktori: L. Bērziņš, M. Gulitis, B. Ķi-selis, A. Liepa, H. Minden-bergs, A.Smits. Adrese; Giini-biirg- Do.; red.: Dominikns- Zimmcrmannstr. 2 (lūlr. 50). apg.r MarkrpL 25 (t. 84). • Vi.»! Kā paredzēta nometņu apvienošana Amerikāņu joslas IRO apgabalu (Area) 'direktoru pēdējā konferencē Bād Kisingenā nolemts, ka nometņu pārvietošanas un* koncentrēšanas gaitā pirmo likvidēs 1.. (Frankfurtes) apgabalu. Likvidēšanas datums, paredzēts 1949. g. 1. aDrīlis. Baltiešu nometnes paredzēts pārcelt uz Virtem-bergu- B^deni, bet žīdu uz Bavā-rliu. Pēc tam līdzīgā veidā domāts pārcelt yircburgas un Am-berf^ as IRO apgabalus. Nav tomēr domājams, ka nometņu pārcelšana uz lauksaimniecības apgabaliem varētu noritēt strauji, Kaseles aokārtnes žīdu nometnes bija paredzēts likvidēt jau decembra vidij, bet.tikai 24. decembrī kļuva zināms, ka ņirmāstrTš nometnes var domāt pfir likvidēšanos, bet nav zināms, uz kurieni tās pārcels. Nometņu pārcelšanās plānu pamatā ir izcei\Dšaņas akciju norise, lai;patvtķšotās ;nometnes : varētu apviervL)t. Taču ne uz vienU; valsti izceļofena; nenorit tik veicīgi vk paredzēķ. i bl: izvietošanas un citos svešniecibas jautājumos SARUNA AR LCP PliljfeKgSĒbi H, KLARKU PĒC ANGLIJAS APMEKLĒJUMA No Anglijas atgriezies L c K priekšsēdis H. Klarks. Divas nedēļas viņs bija sūtņa Lļelbritanijā K. Zariņa viesis apspriedās ar vinu par bēgļu aprūp^^s lietām Vāctļā, ipformējās par sūtņa viedokli tālākās emig-rācijas jautājumā, iepazīstināja visu trīs Baltijas valstu sūtņus ar LCK vēlējumiem šaja virļzienā un vēroja tautiešu dzīvi Anglijā. Sūtņa K. Zariņa viedoklis ir, ka tautiešiem ieteic;mis Vāciju atstāt, bet vēlams palikt Eiropā. Ja tas Inebīitu iespējams, tad ieteicamākās zemes aiz okeāna būtu ASV un i Kana(la._Par Argentīnu kā izceļošanas zemi sūtņa atzinums bijis, ka tā ir labākā starp Dienvidamerikas valstīm, bet tautiešiem vispār stipri tālas zemes nebūtu izdevīgas. Londonā H. Klarkam bijusi izdevība piedalīties kārtējā Jvisu trīs baltiešu sūtņu sanāksmē. Tur viņs sūtņus plaši informējis arī par LCĶ pūlēm tā 1 akas- emigrāciļas ; jautājumā panākt labvēlīgākus nosācījii^ mus ģimeņu cilvēkiem, speciālistiem nn darbā : nespēj īga jieni tautiešiem un . iūļdzis par to rūpēties arī siltņus. Ar sūtņa K. Zariņa starpniecību iz-iiiropa MAR§ALU PAGAIDĀM AIZSTĀS LOVETS Pec otrreizēja apciemojuma Vā cijā ASV atf^riezies agrākais amerikāņu kara ministrs Vudrings. Pilnīgais informācijas trūkums par ^^i-ņa brauciena uzdevumiem devis vielu dažādiem minējumiem drpl^^^ aprindās, pie kam atkārtoti pieminēta versija, ka viņš esot izraudzīts par nākāniio ģenerāļa Kleja pēcnieku Vācijā. Tāpat ho jauna dzird ŗu-nā| am P3^r šl'^li^itu niinij^tra Maršala it kā gaidāmo aiziešanu bet feī in-- formācija vēlreiz atsaukta. Bez tam minējumi par iespējamiem pāŗ-kartojtunipm amerikāņu ārpolitikas vadītāju amatpersonu sastāvā saistās arī ar vēstnieka Maskavā Bedela Smisa braucienu uz Vašingtionu. i i I •m i •i ::• •it,. M •: l i : 9m. M m m mi w 11 8 karalis grib tikt vaļā no sava riņš ielkk cepurē divas zīmītes ua bim, ka ministrs var palikt, ja iz* ar uzraksni .^allecr' Bet ja mi; t zīmīti ar uzrakstu ,,61"» iļvalsts jāatstāj. Viltīgais karalis imilēm uzrakstīja ^Ejl", bet, kad Qdams vēl ;,glumāks'V par javu neS'im,' kias -nezināja par karaļa, •adīja; izvilkto zīmīti, pēdējais lietu labu ministram. Ka ministrs pic^ gp karali? kR;PTAUTISKAIS MEKLE-^ i DIENESTS, AROLSENA, ,;'MEKLĒ:.:; . : ersoīiu, \ dzl 2L 3.' 1923. Ven(S|)iIi, as no Aosbachas; Ainu Bisenieci, 1929. Latvijā, 'p. z. no Drezdenes; ci, :dz: 12. lU 1898. Latvijā, p. ^ . ļes; Ēriku' Hausmani, dz. 22. 8. i no S t e t i n a s J u l i ā n u Ernestīni Ja* 20. 7, 1905., Rīgā; Veltu Kar- Kopseli; Veru Philipu, dz. 23.10. I .Ritu Putniņu, dz. 3. l. 1914. Rīga, ingas; Juri Kobežnieku, dz- 10. l. no LaušeSi TIringā; Helēni Ru" . 6. 1899., p. z. no Eisenbergas; 1 Sēju, dz. 32. 4. 1912: Sigulda, Ihauzenas; Aiju- Svāni, 24 g. v.,; lutseli, dz. 1907.; Valdi Svāni, •nrieti Tomu dz. 24. 5. 1000., Lie- , Elmāru Vārtu,, dz. 8. 9. 1024., Gvido Veisu,d2. iS. 1.2./1917., Tgenes-Belsenes; Georgu Zižikini, 18., Ūrievijā, p. z. no Rīgas* ; Ķā ziņo no Vašingtonas, ārlietu ministrs Maršals pēc sekmīgi pārciestās nieru operācijas tomēr nebūšot ifeāku laiku spējīp^s intensīvam džtrbam, tādēļ viņu aizstāšot viee-miņislTs 'Lovets-v • Vašingtonas valdības anrindām paskaidrots, kā šis apstāklis atkal esot radļjis bau^ mas,; i i ķā Mam^ stāšot pavisam. Tas neesot tiesa.; Lovets Maršalu aizstāšot tikai uz laiku, kamēr vdņšbns tik tālu uzlabojis veselību, lai atkal varētu no Loveta pārņemt pārlietu ministra pienākumu pildīšanu. Prezidents Trumens intervijā presei atsaucis arī baumas par it kā paredzamo Bedela Smiša atkāpšanos no vēstnieka amata Maskavā. Viņam, Trumenam, neesot informācijas par šādu vēstnieka nodomu. Tradīcija Vašingtonā ^an: esot tadā, ka pēc prezidenta vēlēšanām valdības. loc,ekļi un diplomāti iesniedz formālus atlūgumos, bet tos parasti neievērojot. Bedels Smiss ceļā no Maskavas uz Vašingtonu uzturēiās Berlīnē, • kur piedalījās ' ģenerālā Kleja Tīkotās pusdienās. Tajās bija klāt arī. amerikāņu aviācii as ministrs Saimihs^tons, kas Ziemsvētkus pavadīja Vācijā, kopā ar Berlīnes ,jgaisa tilta" lidotājiem. Šai sakarībā Sai- • min^tons paskaidroja, k* Līdzšinējās C 54 transporta lidmašīnas Berlīnes apgādes vajadzībām apmainīšot pret C 97 tipa lidmašīnām, kas 10 tonnu kravas vietā spēj uzņemt 20 tonnu. Reizē ar aviācijas, ministru svētkus Vācijā Pavadīja arī jaunais ASV v i ceprezidents senators Bārklijs.; Viņš Berlīnē presei paskaidroja, ka neredzot nekāda iemesla, kāpēc gaisa tiltu" nevarētu uzturēt neierobežotu laiku un , tādos apmēros, kā tas būtu nepieciešami. V- ; Visvairāk politisku minējumu to- 1: ssicelties pret Titō Ziemsvētku pirmajā dienā Sofijā beidzās bulgāru komunistu pai'tijas kongress, kurā piedalījās arī pārstāvji nQ 17 ārvalstīm. Noslēguma runā ministru prezidenta vietnieks Kostovs vēlreiz ierosināja ; dibināt Balkānu ' valstu federāciju, tiklīdz būs gāzta „Tito nodevīgā valdība" Pēc Kostova apgalvojumiem, federācijas ideju atbalsta arī Padomju Savienība. Runas turpinājumā ministru prezidenta vietnieks paziņoja, ka bulgāru komunisti ari uz priekšu purpinās ,.beznoteikumu cīņu" pret Helsaimniekiem un aizstāvēs draudzību ar Maskavu. Kongresā nolemts, ka līdzšinējo strādnieku partiju turpmāk atkal sauks par komū- »iistu partiju. 3BC mēr saistās ar Harija Hainsa Vudrin. <^a ceļojumu. Vudrings no 1936. jlīdz }40. g. bija amerikāņu kaļ^a ministrs un bez tam bijis no demokrātu parti/as ievT^iētais Kanzasa.s štata 'Gubernators. Viņš šogad aociemoja Vāciju jau divās reizes. Vēlēdamies no Vācijas saņemto informāciju paj niidināt ar sava person'^ā pilnvarotā novērojumiem, prezidents i Trumens jau septembrī nosūtīja Vud-rinf? u, uz Vāciju, pie kam šīs brauciens biiastinri nos-lēņumaiņs. Parīzes \„Mōnde"^ Vašingtonas .kores-nondents šo ; versiju, ka Vudrings Vāciju anciemoris:ar:sevišķu Trume-na uzdevumu, dibina vUz: informāci- (Beigas 3 Ipp.) ' I i devies noskaidrot arī Austrālijas viedokli par Vācijā izplatītajām: valodām, it kā no turienes ilgāku laiku neviens' netiekot projām, Austrālijas :?iialveņās komisijas - vadītājs ; ton-donā - paslcaidrojis, ka : aizbraukt no Austrālijas gari; būs; grūtiv kamēr spēka darba' llguiTiS;•bet - vēlāk; ne-- kādu ierobežojumu nav. Aplamas ir ari valodasVpar to, kā aizbraucot 70l'/o • ņiantības: jāatstāj;! Tāda noteikuma -nav. Austrālijai neesot iebildumu ; pret ieceļotai u -"nacionālām kppībām. (National:Gornmunity) tā nevarot atļaut dibināt nacionālas koloīnijas: Londonā ar sūtni,: K. Zariņu un Bci^iļā ar sūtņi 0. Grosvaldu LCĶ priekšsēdis, vinformējies- par viņu viedokli izceipšanas: jautājumā uz iFraņciju. Sūtnis:K> Zariņš: vispārējā nozīmē Franciju uzskata" par līd?;- vērtīgu Anglijai, bet materiālā, ziņā ieceiotāji; pasaidam tur; nevar^ būt tik labi situēti kā Anglijā; Franciiai ?an ir priekšrocības arodu ziņā: Sūtnis 0. Grosvalds turpretim Franciju neieteic. Viņa viedokli atbalsta ari citi i atviešu pārstāv ji Beļģi iā — konsuls Rācenis un māc, Romāns. •• • .';;../':^' I Par pieredzējumiem Anglijā LGK i:>riekš3ēdis saka: ,,Tautieši ;tur, salīdzinot ar mums Vācijā, labāk nostādīti materiālā ziņā, bet nav ne-; kādu avansēšanās iesoēju, jo valdībai jārēkinās ar arodbiedrību pretestību. Arodbiedrību ietekme Anglijā ir milzīga. Taču vienam otram tautietim jau izdevies kaut ko da^ rīt,: lai strādātu • savā specialitātē. .^Varu minēt kaut vai zobārstus. Latviešu zobārstu Anglijā ir ap 200 un 8 zobārstes strādā savā arodā. Vai- (Beigas 3. Ipp.) APTURĒTA ARGENTĪNAS AKCIJA No Argentīnas konsulāta Frankfurtē mūs informē, ka, saskaņā ar valdības rīkojumu, Austrumeiropas beglu izceļošana uz Ai'gentīnu pagaidām pārtraukta. Šo personu izceļošanai^ līdz turpmākam neizsniegs ne ieceļošanas atļaujas (t. s. „Lan-ding Permit") no Argentīnas valdības, ne arī vīzas tiem,Jvam šādas atļaujas jau ir. Minētais rīlvojums tuvāk nav paskaidrots, bet domājams, ka Argentīnas valdība vairākos gadījumos nav apmierināta ar ieceļotāju nostāju un tagad izstrādā jaunus noteikumus. Gaidāmi arī stingri noteikumi ģimenes lieluma resp. piederīgo vecuma zij)ā, lai ie-celotāji neuzņemtos gādību, par tik lielu personu skaitu, ko tie nevar uzturēt; Līdz šim katru tādu gadījumu izšķīra iconsuls pēc saviem ie-wSkatiem. • •;• . •^.•••;';;;"'-;:-^'-;7-: Uz jautājumu, kādēļ pirms divām nedēļām no kādas (ransitnomet-nes atsūtītas atpakaļ apm. 50 ģimenes, konsulātā paskaidroja, ka nepareizs e.sot uzskats, ka ierašanās transitno-metnē nozīmē, ka vīza jau iegūta. Daudzi DP ieceļošanas atļauju, ko viņiem atsūtījuši piederīgie vai labvēļi, un sarunu ar konsulu uzskatot oar zīmi,ka viņu dokumenti jau kartībā. Nevienam DP vīzu personīgi neizsniedzot un tāpēc pieminētajā gadī^ jumā noticis kļūmīgs pārpratums, jo noraidītajām personām vīzas neesot 'tas. ; bl. Mazāk policistu, BALTIEŠU CENTRĀLO KOMITEJU IESNIEGUMI IRO Latviešu, igauņu un lietuviešu centrālās .komitejas, pēdējā laikā iesniegušas vairākus memorandus IRO amerikāņu joslas direktoram Raianam. Tajos lūgt^;: nesamazināt darba iespējas pārvietotām-personām, jo tādā veidā tiek atņemta iespēja apgādāt ģimenes, bet pārvietotām personām^'iz-, sniegtā pārtika nav pletiokama./ tiek sekmēta morāiislvVi līmepa pazemināšanās, kā arī pārtrauktas izglītības iespējas skolotāju, svītroi^anas dēļ. Pasvītrojot izglītības nozīmi, aizrādīts, ka skolotājus varētu atalgot, s^u-nazinot nometņu;; pol i ci jas darbin ieku skaitu. . ''::''•:]••:'': Privāti dzīvojošiem DP ;• lugts atļaut ārstēties DP slimnīcās, jo viņu materiālais stāvoklis nekādā ziņā nav labāks par nometnēs dzīvojošiem. Bez tam lūgts panākt braukša- . nas maksas pazemiiiāšanu tiem studentiem uri skolniekiem, kas apmeklē skolās ārpus savas nometnes? tādā pat veidā Kā tas ir vācuvstudoiļtiem.V: kas^^a^^ skolas; ārpus savām pilsētām. > LCK inf. 0 «• iva diplomātu Londona Londonā nākamajā mēnesī būs lielas diplomātiskas rosības centrs. Jau janvāra sākumā sagaid^ ierodamies franču ārlietu ministru §u-mānn, kam paredzētas apspriedes ar britu ārlietu ministru Bevinu par dažādiem jautājumiem. London^ apspriedīsies arī Lielbritānijas, Francijas un ASV pārstāvji par i RietumVācijas okupācijas statīitu. Tā kā trīs militārgubernalori nevarēja par to galīgi vienoties, projektu ar vē! neskaļdrajiem punktiem tie nodeva savam valdībām. Sevišķi nozīmīga biis četru lielvalstu sarunu atjaunošana par mierlīgumu ar Austriju. Maijā ; izjukuša sarunu atjaunošanu ierosināja pati Austrij^. Lielbritānija, Francija: un ASV tūlīt izteica gatavību sarunas atjaunot tīri; drusku vēlāk savu pievienošanos paziņoja arī Padomju Savienība. Sairiē-r ā ātro VM^kavas; atbildi-Vīnē ^u^^ skatīja par „labu zīmi", bet Londonā apmierinātība ir tikai .,mere-na". Sa<?aida, ka Maskavas-Belgrar des konflikta dēl krievi varbūt šoreiz vairs neatbalstos Dienvidslāvijas plašās territoriālās un citas, prasības pret Austriju, kas bija viens np galvenajiem iemesliem, kādē četru valstu sarunas pirmo reiz nonāca strupcelā. Times" domā, ka Padomju Saviemba laikam apsveikšot visu okupācijas armiju izvākša-nu no Austriias, jo tā ieinteresēta, lai rietumvalstu karaspēks iesnēja-mi drīz pazustu no austrumbloka ietekmes joslām. ;„News Chronicle'" norāda, ka rietumniekiem jārūpēiasi nar pietiekamu policijas spēku izveidošanu Austrijā, kas spētu stāties pretim eventuālam komunistu minoritātes mēģinājumam; pārņemt varu. I Komunistu gruoa Austrijā i nav liela, bet nav tomēr nenozīmīga. Kā nesen paskaidrota valsts prezidents Figls, austriešu strādnieku masas jr sociālistiski noskaņotas, bet komunistu partijai maza piekrišana. Kon-servāl5vāk noskaņotie pieslejas tāu-tas partijai. Ceturtā partija r ī jā neesot vajadzīga. • ;; Austrijas attieksmes ar rietumiem raksturo Maršala plāna saistības. Austrieši . ļoti apmierināti, ka neviens franču, britu, ne amerikāņu ģenerālis rietumioslāš ;" neiejaucas austriešu ; iestāžu korripetencēs. Stipri grūtāk- šai ziņā esot ar padomju okupācijas iestādēm. Austrieši atzinīgi novērtē rietumu palīdzību, atzīdami, ka bez ASV, Dānijas, Zviedrijas un Šveices palīdzības saimniecības atveseļ ciānās pēc Austrijas valūtas reformas, nebūtu bijusi iespējama. Arī šobrīd Austrija saimnieciski un pārtikas zinā atkarīga no Maršala plāna palīdzības. Liela nozīmē saimniecības atveseļošanā bija ne vien palīdzībai no ārienes, bet arī pašu austriešu darba gribai un enerģijai. Rezultātā vairākas reizes izdevies pacelt pārtikas devas, atvieglot preču rajonēšanas noteikumus, kāoināt rūpniecības produkciju.: Dažās nozarēs tā gan nepārsniedz 50'Vo no 1937. fīmeņa. bet daudzās to pat nāt^nie-gusi." Austrijā šobrīd producē 9 reizes vairāk vara rūdas nekā pirms kara, 5 reizes vairāk alumīnija _un 6 reizes vairāk telefona aparātu Turpretim ogļu produkciia sasniedz 74«/o. dzelzs rūdas — tikai 59°/o. Liel nozīme rūpniecības atdzīvināšanā (Beigas 3., Ipp.) INDOl^ĒZIEŠļ NEIZRi^ PRETESTĪBU --KlimS PĒDĒJAIS REPUBLIKĀŅU ATBALSTA PUNKTS Drošības padome pagājušajā piektdienā pieņēma lēmumu uzaicināt abas puses Indonēzijā nekavējoties izbeigt kara darbību. Sis lēmums telegrāfiski paziņots UN šķīrējtiesas komisijai, kas savukārt pēc tam informējusi kā Holandes, tā Indonēzijas republikāņu valdības. Hāga un Djokjakarta apstiprina, ka Drošības padomes lēmums tai zināms; Neraugoties uz Anvienoto Nāciju iejaukšanos, konflikts Indonēzijā tjirpi-nās. Holandiešu vienības, nesastopot nekādu indonēzie.<^u pretestību, ieņēmušas pēdējo, svarīgāko atbalsta punktuJāvas salā. Tā ir Madjunas pilsēta, kas līdz šim skaitījās par indonēziešu nemiernieku centru. Ōrošības padomes lēmums radījis lielu vilšanos. Indijā, Pakistānā, Siāmā un Burmā. Visas šīs valstis cerēja, ka starptauti.skais forums uzaicinām Holandi atvilkt savu karaspēku tais robežās, kādas paredzētas paihiera noteikumos, bet nekas tamlīdzīgs nav noticis. Drošības padome tāpat nepieņēma Padomju Savienības formulu kvalificēt konfliktu Indonēzijā kā draudu pasaules mieram. Pakistānas ārlietu ministrs izteicas, :ka Holandes rīcība i r „ b a r - barifika akcija". Pašreiz ceļā uz Indonēziju atrodas vairāki ŪN novērotāji. Apvienoto Nāciju šķīrējtiesas komisija paziņojusī, kankara darbības atjaunošanā ' t ā l a j ā s Klusā okeāna salās vainojama Holande. ;: Vienas^ nedēļas cīņu bilance Indonēzijā šinitprpcentīgi runa par labu holandiešiem. Jāvā viņi pārvalda Visus sVarīgākos satiksmes ceļus, pilsētas un saimnieciski nozīmīgos apgabalus. Tikpat lieli panākumi Holandei ir arī Sumatras salā. Djokjar kārtā :atbrīvoti vairāki indonēziešu valdības locekli, atskaitot valsts prezidentu, kas vēl joprojām internēts. Hāgā oficiāli paskaidrots, ka holandiešiem līdz šim i r tikai ap 60 kri.tu-šu un ievainotu. . Par Indonēzijas eksilo valdību Holande nekas nav zināms. /•';•':; '^.-'^••";:• Pēc AP informācijas, • tuvākajās dienās Jaundelhijā, Indijā, notiks indonēziešu politiķu apspriedes ar J n - diešiem. lai radītu „apviēnotu Āzijas fronti pret holandiešu agresīvo imperiālismu". So ziņu kādam amerikāņu i žurnālistam pateicis Indonēzijas pārstāvis Rangūnā Dr. Mar-joenani. Āzijas tautas tagad skai^dri saprotot, ka tām jābūt vienotām lai pasargātu savu neatkarību. Miers Tālajos austrumos, beigās piebildis Dr. Marjoenani, vairāk atkarājas no pašiem āziātiem nekā no Drošības padomes. Kamēr holandiešu vienības ār panākumiem turpina pasākto akciju Indonēzijā, Amstcrdam_ā otros Ziemsvētkos notikušas lielākas demonstrācijas, kurās piedalījušies vairāki tūkstoši cilvēku. Demonstranti iesniedza valdībai īpašu memorandu, kurā prasīts cīņas tālajā? Klusā okeāna salās nekavējoties pārtraukt, AP zina stāstīt, ka demonstraciijas organizējuši kreisie sociālisti. Pēc edēiām informācijām no ; Porīzes, UN šķīrējtiesas komisija paziņojusi, ka tai nav iespējams uzņemties uzraudzību par pamiera noteikumu respektēšanu Indonēzijā. Kopš konflikta sākuma agrākā demarkācijas līnija vairs nepastāv un to tik ātri nevar arī atjaunot, "ŗ BBC, AZ Gadskārtējā Ziemsvētku vēstijuņiā yisas pasaules katoļiem pavests Pijs XII attēloja pašreizējo situāciju pasaulē, kur trūkst īsta miera, un izteica divas gaivenās prasības, kuru pildīšana vienīgi var palīda^t radīt īstu mieru: nesatricināma ticība baznīcas patiesībām un taisnības un mīlestības baušļa pildīšana. Tautu vienotībai pret agresijas garu jāizaug nevis kā vājuma pazīmei, bet ļoti reālā un spēka pilnā veidā. Viena dala pasaules saredz visu lietu atri-sinžiumu jaunu brdņu kaldināšanū, bet otra puse sauklī — mieru par katru cenu. īstenībā abas puses liek. uz spēles mieru, '.-v . Svētais tēvs sava vēstījumā pieskārās arī bēgļu problēmai, vaicādams: „Kādēļ ar milzīgiem izdevumiem piegādāt pārtiku bēgļiem uri cieši saspiestām iedzīvotāju masām, ja varētu atvieglot ģimeņu izceļo.šanu un ieceļošanu apgabalos, kur tās ar mazāk pūlēm varētu sev dzīves iztiku sagādāt? 'Kāpēc kādai tautai neatstāt iespēju i^ažot pēc savām .faktiskām darba spējām un ^ savu dienišķo maizi iegūt» kā sava darba augļus: nevis saņemt dāvanas vei-dā?" ' Bez tam pāvests nosodīja lotalitf:*-; rās iekārtas, kas tautām uzspiestas; e.sot^ jāiz.šķir tautas, ka?^ savu brīvi-: bu zaudējušas, u^' sif^tēmas^kas par: tām valda. - i Itāļu komunistu prese pāvesta vēstījumu apzīmēja loar ..neiespējamu, nu provokatorisku.pret Padomju Savienību". ' OZ, M ' .,r.-:> V.. .
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 28, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-12-28 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari481228 |
Description
Title | 1948-12-28-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | ļl^TVIJA, 1948.8.22. decembri a zviedru lljonu vis- ' m i 'E8IONSLO SAIME īSartJusi to gluži vitDMpa.- . - j - , daudz dzirdēju^ Bar Xi's*^''^ Minām itālietēm. BM'^to fateto. k« tik trakiZ „ m » nav"^ » • • ._,:a to darām, jo EiroDas fLsn^ WW 'y^?US Ziemsvētkos jāpierod nf^ NhofceJĶ. Pranc^as futbola a r ^ LT ļšreiz saistīta ^ virzienos r^a^^viS^^ l^jposma ievirzās kau^a spēleTuS bkLl Lim"I?aI t^sr.'^ P'JT'a''^ ^n ' lcieši nom reeVizsiutdalutrāsstjauūcsrI akssb te«STt^i bos pie 3ebjii vienības uz BzZ ti bci)as .spēcīgo klubu Lille, tad dien-ļn^ gluži vienkārši salst. Kad Lllt ļsalā pieveica Nizza viesi teii« Ijuši tikai sala dēļ. Pagā [Marseille nekad* nespV uzvlrlt k ļaudis viņu skalstaļā pihētinl [ad marselieši beidzot v i r ē j a ^S L«^^»/"8|tā ar 2-1 uzvaru Fagi L iT?a^ Jā ilga bJij a•.^ š"ā'dl!?i .*r emzuelitsāttair: saRcīakcsintēgs tis (ar Arēnu) Montpellier l -i F-Strassbourg^(^ Bebri) 3-0, ibalx. 10-2. St. Etienne-Lille 2--? ļ Fran9ais ,1-0, Metz-Nlzza 2-2 kncy 4-1, Rennes-Toulouse 2-0 un teļms 2-1. Vadībā ir Racig Club Pa. par. A rn. S m. laulības. Miisu izlases basketbo- 1)8 Igenbergs 18. decembri Neištatfi ar Maigu Stulpiņu, basketbolista tulpiņa nāšu latvieiļu, otrajās raeistarsacrkstēs iflā Bairlngberijā vienspēlē Virleštem A. Llepiņg, 2. V. Zilberta, 3. V. • viensp. slev. L J.Kāpostiņa, 2. V, I. K. VIksne; divspēlē vir, 1. Vv .Bērziņš, 2. R.Veinbprg8, J. Za- A. ^ LiepIņS, V. Paukgoņs; jauktā .^•Z Iberts, J. Kāpostiņā, 2. M. Ka-ļAdmine, 3. E. Skujlņš, B. Bencone. nu nometnes, tMGAs Sacha meistar-uzvarēja Brants, t anī,tis. achists M. JurSevskis šekraigl spēlē biedrībā Vi»ncouver City Che*3S Club. 9 basketbolisti valstu sacīkste Bū-varēja -Efropas n\eistaru Čečhoslo* •41. «Ungāru panākumiem Lonc^naš 19 spolēs , nav bijis gadījuma \9 S'^' T ^ fSMIT JAUTAJUIVtt AT-pilBAS PARBAUtoM ļ, ka cilvēkam dztvē par vi^u vairāk iecieSamas zinnā^nas, kuras visur ļtaču daudzkārt pfle'rādljIes, ka ne )zlme ir asam: krātam un izmanigari un situāciju aptveršanai. Sniedzam ļmus, kaš būtībā ir pavisam vien-tajos paslēpts kfids Kas Jļespējami ātri atpod, tas var cerēt, ļēviens tik viegli «maisā neiebāzis", ļSnoilnūtēs pareizi spējat atbildēt uz Jitājumiem, tad jūsu attapība ir lle-ļareizas atbilded tajā paŠa laikā ji^ns ļkai,'8 jautājumiem, ari tad neesat kritis", bet ja varat atbildēt tikai ijumiem, tad jāuzmanās, ^ lai kāds Ivēks jūs ,,neirpved ap stūri". Pa-ļļdes sniegsim nākamajā namurā. rīs kaķi trijā* minut^š apēd trīs \ ilgs laiks vajadzīgs simts Kaķiem, 100 žurkas? br likumu ir atļauts vīram precēt ļitoes māsu? ļlr divas minūtes laika, lai sasniegtu Līdz stacijai ir 2. km. ia jus plr^ ļtru: Aoejaj ar trīsdesmit kra stundas Idā tempā jums jāiet otrs iiilometrs, ļāiegtv vilcienu? ļkaits Ģ*ozā katrā nākamajā minūtē Vienā stundā grozs ir pilns. Kad" pusē?. .•• •• "•:' iģa klāja nokarājas 5 m garas ļnes, kuru spraišļi atrodas 30 cm tra. AjJakšējais spraislis pieskaras nlm.; Paisuma dēļ ūdens kāpj par indā* Pēc cik stundām augšējais ļūs zem. ūdens? Ir miazākals piļu skaitos, kas var kārtībā; divas piles pirms vle-divas piles aiz vieaas piles ua Jtarp divām pilēm? iens no otra 100 km atstatumā esoši ^uc viens otram pretim: oirmais Strumu stundā, otrs ar 40 km. Ta)ā ilidojumu sāk bite, kuras ātrums ^ ida. Cik lielu gabalu bite Ir noH' tam tridim, kad abi vilcieni sa-grāmatā bIbelS ir stāstīts, kā Vū savu brāli Ķainu? nē atrodas desmit melnas un des-z& ķes. Ied6m'Sjoties,, ka tumsā inas krāsas pāris, cik|^ zeķu vis- - lai katrā ziņā dabūtu* vienu vie- 8 ncstspēja ir 100 kg, Rā ļupei var pārcelties virs, kas sver ^ viņa divi dēli, ka» katrs šveŗ 1 LATVIA Latvian Newspaper Published under EUCOM Civil Affairs DivisioD Authorisation Number UNDP 196. Publisher and Editor: Kārli» Rabācs. PP Camp Kleinkdtz near Giinzburg^D Printer: „Schwāb. Voli<8bI.' G(inzburg/D.. Bgm.- Landm -Pl. 7 T i r c u l a t i o n : 4000. Published (bree fim<»3 weekly. Editorial ofHce\: Giinzburg/Do. r) n ' ' • ' ' r•l'((lS-Zirllmļ^m.T.n- ' ^ t^ ? X. iMVIAN NEV^SPAPER iNr. 118 (223) Otrdien, 1948. g. 28.; dec. Iznāk tris reiz«s nedēļu, Izdevējs: BALK uidevumā Latviešu prests darbinieku sadarbības kopa. Atbildīgais redaktors: K. Rabācs, redaktori: L. Bērziņš, M. Gulitis, B. Ķi-selis, A. Liepa, H. Minden-bergs, A.Smits. Adrese; Giini-biirg- Do.; red.: Dominikns- Zimmcrmannstr. 2 (lūlr. 50). apg.r MarkrpL 25 (t. 84). • Vi.»! Kā paredzēta nometņu apvienošana Amerikāņu joslas IRO apgabalu (Area) 'direktoru pēdējā konferencē Bād Kisingenā nolemts, ka nometņu pārvietošanas un* koncentrēšanas gaitā pirmo likvidēs 1.. (Frankfurtes) apgabalu. Likvidēšanas datums, paredzēts 1949. g. 1. aDrīlis. Baltiešu nometnes paredzēts pārcelt uz Virtem-bergu- B^deni, bet žīdu uz Bavā-rliu. Pēc tam līdzīgā veidā domāts pārcelt yircburgas un Am-berf^ as IRO apgabalus. Nav tomēr domājams, ka nometņu pārcelšana uz lauksaimniecības apgabaliem varētu noritēt strauji, Kaseles aokārtnes žīdu nometnes bija paredzēts likvidēt jau decembra vidij, bet.tikai 24. decembrī kļuva zināms, ka ņirmāstrTš nometnes var domāt pfir likvidēšanos, bet nav zināms, uz kurieni tās pārcels. Nometņu pārcelšanās plānu pamatā ir izcei\Dšaņas akciju norise, lai;patvtķšotās ;nometnes : varētu apviervL)t. Taču ne uz vienU; valsti izceļofena; nenorit tik veicīgi vk paredzēķ. i bl: izvietošanas un citos svešniecibas jautājumos SARUNA AR LCP PliljfeKgSĒbi H, KLARKU PĒC ANGLIJAS APMEKLĒJUMA No Anglijas atgriezies L c K priekšsēdis H. Klarks. Divas nedēļas viņs bija sūtņa Lļelbritanijā K. Zariņa viesis apspriedās ar vinu par bēgļu aprūp^^s lietām Vāctļā, ipformējās par sūtņa viedokli tālākās emig-rācijas jautājumā, iepazīstināja visu trīs Baltijas valstu sūtņus ar LCK vēlējumiem šaja virļzienā un vēroja tautiešu dzīvi Anglijā. Sūtņa K. Zariņa viedoklis ir, ka tautiešiem ieteic;mis Vāciju atstāt, bet vēlams palikt Eiropā. Ja tas Inebīitu iespējams, tad ieteicamākās zemes aiz okeāna būtu ASV un i Kana(la._Par Argentīnu kā izceļošanas zemi sūtņa atzinums bijis, ka tā ir labākā starp Dienvidamerikas valstīm, bet tautiešiem vispār stipri tālas zemes nebūtu izdevīgas. Londonā H. Klarkam bijusi izdevība piedalīties kārtējā Jvisu trīs baltiešu sūtņu sanāksmē. Tur viņs sūtņus plaši informējis arī par LCĶ pūlēm tā 1 akas- emigrāciļas ; jautājumā panākt labvēlīgākus nosācījii^ mus ģimeņu cilvēkiem, speciālistiem nn darbā : nespēj īga jieni tautiešiem un . iūļdzis par to rūpēties arī siltņus. Ar sūtņa K. Zariņa starpniecību iz-iiiropa MAR§ALU PAGAIDĀM AIZSTĀS LOVETS Pec otrreizēja apciemojuma Vā cijā ASV atf^riezies agrākais amerikāņu kara ministrs Vudrings. Pilnīgais informācijas trūkums par ^^i-ņa brauciena uzdevumiem devis vielu dažādiem minējumiem drpl^^^ aprindās, pie kam atkārtoti pieminēta versija, ka viņš esot izraudzīts par nākāniio ģenerāļa Kleja pēcnieku Vācijā. Tāpat ho jauna dzird ŗu-nā| am P3^r šl'^li^itu niinij^tra Maršala it kā gaidāmo aiziešanu bet feī in-- formācija vēlreiz atsaukta. Bez tam minējumi par iespējamiem pāŗ-kartojtunipm amerikāņu ārpolitikas vadītāju amatpersonu sastāvā saistās arī ar vēstnieka Maskavā Bedela Smisa braucienu uz Vašingtionu. i i I •m i •i ::• •it,. M •: l i : 9m. M m m mi w 11 8 karalis grib tikt vaļā no sava riņš ielkk cepurē divas zīmītes ua bim, ka ministrs var palikt, ja iz* ar uzraksni .^allecr' Bet ja mi; t zīmīti ar uzrakstu ,,61"» iļvalsts jāatstāj. Viltīgais karalis imilēm uzrakstīja ^Ejl", bet, kad Qdams vēl ;,glumāks'V par javu neS'im,' kias -nezināja par karaļa, •adīja; izvilkto zīmīti, pēdējais lietu labu ministram. Ka ministrs pic^ gp karali? kR;PTAUTISKAIS MEKLE-^ i DIENESTS, AROLSENA, ,;'MEKLĒ:.:; . : ersoīiu, \ dzl 2L 3.' 1923. Ven(S|)iIi, as no Aosbachas; Ainu Bisenieci, 1929. Latvijā, 'p. z. no Drezdenes; ci, :dz: 12. lU 1898. Latvijā, p. ^ . ļes; Ēriku' Hausmani, dz. 22. 8. i no S t e t i n a s J u l i ā n u Ernestīni Ja* 20. 7, 1905., Rīgā; Veltu Kar- Kopseli; Veru Philipu, dz. 23.10. I .Ritu Putniņu, dz. 3. l. 1914. Rīga, ingas; Juri Kobežnieku, dz- 10. l. no LaušeSi TIringā; Helēni Ru" . 6. 1899., p. z. no Eisenbergas; 1 Sēju, dz. 32. 4. 1912: Sigulda, Ihauzenas; Aiju- Svāni, 24 g. v.,; lutseli, dz. 1907.; Valdi Svāni, •nrieti Tomu dz. 24. 5. 1000., Lie- , Elmāru Vārtu,, dz. 8. 9. 1024., Gvido Veisu,d2. iS. 1.2./1917., Tgenes-Belsenes; Georgu Zižikini, 18., Ūrievijā, p. z. no Rīgas* ; Ķā ziņo no Vašingtonas, ārlietu ministrs Maršals pēc sekmīgi pārciestās nieru operācijas tomēr nebūšot ifeāku laiku spējīp^s intensīvam džtrbam, tādēļ viņu aizstāšot viee-miņislTs 'Lovets-v • Vašingtonas valdības anrindām paskaidrots, kā šis apstāklis atkal esot radļjis bau^ mas,; i i ķā Mam^ stāšot pavisam. Tas neesot tiesa.; Lovets Maršalu aizstāšot tikai uz laiku, kamēr vdņšbns tik tālu uzlabojis veselību, lai atkal varētu no Loveta pārņemt pārlietu ministra pienākumu pildīšanu. Prezidents Trumens intervijā presei atsaucis arī baumas par it kā paredzamo Bedela Smiša atkāpšanos no vēstnieka amata Maskavā. Viņam, Trumenam, neesot informācijas par šādu vēstnieka nodomu. Tradīcija Vašingtonā ^an: esot tadā, ka pēc prezidenta vēlēšanām valdības. loc,ekļi un diplomāti iesniedz formālus atlūgumos, bet tos parasti neievērojot. Bedels Smiss ceļā no Maskavas uz Vašingtonu uzturēiās Berlīnē, • kur piedalījās ' ģenerālā Kleja Tīkotās pusdienās. Tajās bija klāt arī. amerikāņu aviācii as ministrs Saimihs^tons, kas Ziemsvētkus pavadīja Vācijā, kopā ar Berlīnes ,jgaisa tilta" lidotājiem. Šai sakarībā Sai- • min^tons paskaidroja, k* Līdzšinējās C 54 transporta lidmašīnas Berlīnes apgādes vajadzībām apmainīšot pret C 97 tipa lidmašīnām, kas 10 tonnu kravas vietā spēj uzņemt 20 tonnu. Reizē ar aviācijas, ministru svētkus Vācijā Pavadīja arī jaunais ASV v i ceprezidents senators Bārklijs.; Viņš Berlīnē presei paskaidroja, ka neredzot nekāda iemesla, kāpēc gaisa tiltu" nevarētu uzturēt neierobežotu laiku un , tādos apmēros, kā tas būtu nepieciešami. V- ; Visvairāk politisku minējumu to- 1: ssicelties pret Titō Ziemsvētku pirmajā dienā Sofijā beidzās bulgāru komunistu pai'tijas kongress, kurā piedalījās arī pārstāvji nQ 17 ārvalstīm. Noslēguma runā ministru prezidenta vietnieks Kostovs vēlreiz ierosināja ; dibināt Balkānu ' valstu federāciju, tiklīdz būs gāzta „Tito nodevīgā valdība" Pēc Kostova apgalvojumiem, federācijas ideju atbalsta arī Padomju Savienība. Runas turpinājumā ministru prezidenta vietnieks paziņoja, ka bulgāru komunisti ari uz priekšu purpinās ,.beznoteikumu cīņu" pret Helsaimniekiem un aizstāvēs draudzību ar Maskavu. Kongresā nolemts, ka līdzšinējo strādnieku partiju turpmāk atkal sauks par komū- »iistu partiju. 3BC mēr saistās ar Harija Hainsa Vudrin. <^a ceļojumu. Vudrings no 1936. jlīdz }40. g. bija amerikāņu kaļ^a ministrs un bez tam bijis no demokrātu parti/as ievT^iētais Kanzasa.s štata 'Gubernators. Viņš šogad aociemoja Vāciju jau divās reizes. Vēlēdamies no Vācijas saņemto informāciju paj niidināt ar sava person'^ā pilnvarotā novērojumiem, prezidents i Trumens jau septembrī nosūtīja Vud-rinf? u, uz Vāciju, pie kam šīs brauciens biiastinri nos-lēņumaiņs. Parīzes \„Mōnde"^ Vašingtonas .kores-nondents šo ; versiju, ka Vudrings Vāciju anciemoris:ar:sevišķu Trume-na uzdevumu, dibina vUz: informāci- (Beigas 3 Ipp.) ' I i devies noskaidrot arī Austrālijas viedokli par Vācijā izplatītajām: valodām, it kā no turienes ilgāku laiku neviens' netiekot projām, Austrālijas :?iialveņās komisijas - vadītājs ; ton-donā - paslcaidrojis, ka : aizbraukt no Austrālijas gari; būs; grūtiv kamēr spēka darba' llguiTiS;•bet - vēlāk; ne-- kādu ierobežojumu nav. Aplamas ir ari valodasVpar to, kā aizbraucot 70l'/o • ņiantības: jāatstāj;! Tāda noteikuma -nav. Austrālijai neesot iebildumu ; pret ieceļotai u -"nacionālām kppībām. (National:Gornmunity) tā nevarot atļaut dibināt nacionālas koloīnijas: Londonā ar sūtni,: K. Zariņu un Bci^iļā ar sūtņi 0. Grosvaldu LCĶ priekšsēdis, vinformējies- par viņu viedokli izceipšanas: jautājumā uz iFraņciju. Sūtnis:K> Zariņš: vispārējā nozīmē Franciju uzskata" par līd?;- vērtīgu Anglijai, bet materiālā, ziņā ieceiotāji; pasaidam tur; nevar^ būt tik labi situēti kā Anglijā; Franciiai ?an ir priekšrocības arodu ziņā: Sūtnis 0. Grosvalds turpretim Franciju neieteic. Viņa viedokli atbalsta ari citi i atviešu pārstāv ji Beļģi iā — konsuls Rācenis un māc, Romāns. •• • .';;../':^' I Par pieredzējumiem Anglijā LGK i:>riekš3ēdis saka: ,,Tautieši ;tur, salīdzinot ar mums Vācijā, labāk nostādīti materiālā ziņā, bet nav ne-; kādu avansēšanās iesoēju, jo valdībai jārēkinās ar arodbiedrību pretestību. Arodbiedrību ietekme Anglijā ir milzīga. Taču vienam otram tautietim jau izdevies kaut ko da^ rīt,: lai strādātu • savā specialitātē. .^Varu minēt kaut vai zobārstus. Latviešu zobārstu Anglijā ir ap 200 un 8 zobārstes strādā savā arodā. Vai- (Beigas 3. Ipp.) APTURĒTA ARGENTĪNAS AKCIJA No Argentīnas konsulāta Frankfurtē mūs informē, ka, saskaņā ar valdības rīkojumu, Austrumeiropas beglu izceļošana uz Ai'gentīnu pagaidām pārtraukta. Šo personu izceļošanai^ līdz turpmākam neizsniegs ne ieceļošanas atļaujas (t. s. „Lan-ding Permit") no Argentīnas valdības, ne arī vīzas tiem,Jvam šādas atļaujas jau ir. Minētais rīlvojums tuvāk nav paskaidrots, bet domājams, ka Argentīnas valdība vairākos gadījumos nav apmierināta ar ieceļotāju nostāju un tagad izstrādā jaunus noteikumus. Gaidāmi arī stingri noteikumi ģimenes lieluma resp. piederīgo vecuma zij)ā, lai ie-celotāji neuzņemtos gādību, par tik lielu personu skaitu, ko tie nevar uzturēt; Līdz šim katru tādu gadījumu izšķīra iconsuls pēc saviem ie-wSkatiem. • •;• . •^.•••;';;;"'-;:-^'-;7-: Uz jautājumu, kādēļ pirms divām nedēļām no kādas (ransitnomet-nes atsūtītas atpakaļ apm. 50 ģimenes, konsulātā paskaidroja, ka nepareizs e.sot uzskats, ka ierašanās transitno-metnē nozīmē, ka vīza jau iegūta. Daudzi DP ieceļošanas atļauju, ko viņiem atsūtījuši piederīgie vai labvēļi, un sarunu ar konsulu uzskatot oar zīmi,ka viņu dokumenti jau kartībā. Nevienam DP vīzu personīgi neizsniedzot un tāpēc pieminētajā gadī^ jumā noticis kļūmīgs pārpratums, jo noraidītajām personām vīzas neesot 'tas. ; bl. Mazāk policistu, BALTIEŠU CENTRĀLO KOMITEJU IESNIEGUMI IRO Latviešu, igauņu un lietuviešu centrālās .komitejas, pēdējā laikā iesniegušas vairākus memorandus IRO amerikāņu joslas direktoram Raianam. Tajos lūgt^;: nesamazināt darba iespējas pārvietotām-personām, jo tādā veidā tiek atņemta iespēja apgādāt ģimenes, bet pārvietotām personām^'iz-, sniegtā pārtika nav pletiokama./ tiek sekmēta morāiislvVi līmepa pazemināšanās, kā arī pārtrauktas izglītības iespējas skolotāju, svītroi^anas dēļ. Pasvītrojot izglītības nozīmi, aizrādīts, ka skolotājus varētu atalgot, s^u-nazinot nometņu;; pol i ci jas darbin ieku skaitu. . ''::''•:]••:'': Privāti dzīvojošiem DP ;• lugts atļaut ārstēties DP slimnīcās, jo viņu materiālais stāvoklis nekādā ziņā nav labāks par nometnēs dzīvojošiem. Bez tam lūgts panākt braukša- . nas maksas pazemiiiāšanu tiem studentiem uri skolniekiem, kas apmeklē skolās ārpus savas nometnes? tādā pat veidā Kā tas ir vācuvstudoiļtiem.V: kas^^a^^ skolas; ārpus savām pilsētām. > LCK inf. 0 «• iva diplomātu Londona Londonā nākamajā mēnesī būs lielas diplomātiskas rosības centrs. Jau janvāra sākumā sagaid^ ierodamies franču ārlietu ministru §u-mānn, kam paredzētas apspriedes ar britu ārlietu ministru Bevinu par dažādiem jautājumiem. London^ apspriedīsies arī Lielbritānijas, Francijas un ASV pārstāvji par i RietumVācijas okupācijas statīitu. Tā kā trīs militārgubernalori nevarēja par to galīgi vienoties, projektu ar vē! neskaļdrajiem punktiem tie nodeva savam valdībām. Sevišķi nozīmīga biis četru lielvalstu sarunu atjaunošana par mierlīgumu ar Austriju. Maijā ; izjukuša sarunu atjaunošanu ierosināja pati Austrij^. Lielbritānija, Francija: un ASV tūlīt izteica gatavību sarunas atjaunot tīri; drusku vēlāk savu pievienošanos paziņoja arī Padomju Savienība. Sairiē-r ā ātro VM^kavas; atbildi-Vīnē ^u^^ skatīja par „labu zīmi", bet Londonā apmierinātība ir tikai .,mere-na". Sa V.. . |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-12-28-01