Bavarijas Latviesu vestnesis, September 9, 1948

              mm
0
Nr. 73 CI7B) 1948; g. ?. septembri
Ar autora parakshi vai iniciāļiem parak­stītajos
rakstos/ izteiktās domas nav katra
ziņā redakcijas domas. LATVIJAS LlDZSTOĀBŅIEKA VĒST^^
Austrālijas galvaspilsētā Kanbērā
nodibināta austrāliešu sieviešU; ap-vienlba,
kuŗa. uzņēmusies aprūpēt
mājsaimniecībā tās ģimenes, kur :u2
laiku pietrūkst;, sieviešu daŗ^^ roku.:
Apvienība februāri imigrācijas mi­nistrijai
bija pieprasījusi vienu dar­binieci
ari no.baltiešu DP iebraucē-^
jām. Jau maijā darbā norīkota lat­viete
Gertrūde Ļandmane. Šejienes
laikraksts toreiz par šo lietu bija
visai skeptisks, bet tagad Austrālijas
lielākā avīzē „Daily Telegraph". pa­rādījies
raksts „Mājkalpotājas •
latvietes dārgakmens". Rakstā mi­nēts,
ka Laņdmane savu darbu vai­rākās
austrāliešu mājās veikusi ļoti
apzinīgi un. rūpīgi. : Tālāk teikts, ka
Kanbērā jau strādā par mājkalpotā­jām
ap 240 baltiešu sievietes, lielāko
tiesu hosteļos. Ari turpmāk pare­dzēts
novietot Kanbērā lielāku skai­tu
sieviešu mājsaimniecībā.
Kādu svētdienu rodas izdevība
ciemoties Landmanes dzīvoklī —
mazā, savrupējā istabā, kur jau vai­rāki
dārgakmeņi'- un mūsu tautieši
priekšā. Sievieši sasēduši gultā, bet
pati namamāte uz grīdas. Sievietēm
rokās ņirb adāmās adatas, te rodas
i?-mi, latviski vilnas kamzoļi, pēc
kuriem Austrālijā lieli pieprasījumi.
Rakstiet, lai tautieši sūta no Vā­cijas
mums latviskos rakstus un lai
sievieši šurp braucot tos paņem
līdz," ir visu „dārgakmeņu" vienbal-āņu
josla
darbojas 40 DP
m
r / 1
Gan latviešu centrālā^ iestādes,
gan atsevišķas personas pēdējos pā­ris
gados dibināti daudz interesēju­šās
par emigrācijas jautājumiem.
Tomēr jautājumam līdz šim, diem­žēl,
pieiets visvairāk teorētiski, sa­mērā
maz domāts par praktisko
pusi. •
Teorētiskās diskusijās izteiktas da­žādas
domas, pausti dažādi uzskati
un viedokļi. Ir spriests, debatēts un
rakstīts par un pret emigrāciju, par
un pret Eiropu, Ameriku, Āfriku un
citiem kontinentiem un zemēm. Bet
mūsu teorijas un uzskati, lai cik bri-
" nišķīgi neliktos mums 'pašiem, nav
atraduši dzirdīgas a'usis citur, un
maz ko mēs esam panākuši. Vienā
ziņā 'šis diskusijas tomēr bijušas
svētīgas — no lidošanas pa māko­ņiem
mēs sākam tuvoties zemei, un
no sākuma utopijas par jaunas
v^^^,U dibināšanu „kaut kur" Eiro­pas
rietumos tagad diskutējpim, kā­das
zemes mums ir piemērotākās vai
pieņemamākās šaipus; vai viņpus
ūdeņiem. Tomēr Joprojām vēl nedo­mājam
pietiekami reāli un nedarām
Iespējamo praktiskā atrisinājuma ,unļ Q , r v f^\artuc
doto iespēju robežās. Parasti aiz- ' ^ v fe: tui^iiaa
bildināmies, ka šai ziņā neko daudz
nevaram izdarīt.
Tomēr gluži tā tas nav. UŅ Aus­trijas
līga realizējusi :t.ļS.-,,akadē- ļ Evaņģēlisko svētdienas skolu vadī-miķu
akciju". Vispirms Viņa griezās taju kursus Lutheran World Federa-pie
vairāk kā 60. valstīm ar lūgumu tion studiju centrā Berchtesgādcnā
— informēt līgu, cik daudz akadē- apmeklēja 83 dalībnieki — latvieši,
miķu un citu arodu nozagu piede- igauņi, lietuvieši, ukraiņi un ungāri.
/:rI:i:o attiecīgās valstis, būtu ar mieru Dievkalpojumos un svētbrīžos, kuru
uzņemt, un ar kādiem darba un at- vajadzībām no ASV bija atvestas lu-ah^
ojūma noteikumiem uzņemtie ša- terāņu dziesmu grāmatas vācu valo-
"as zemēs varētu rēķināties. Otr- dā, tomēr katras nācijas dalībnieki
kārt — lai Ugai būtu precīzi datipard^^^^^ saplūstot
visām Ieinteresētām personām, viņa savām balsīm kopējā luteriskā me-uzalclnāja
reģistrēties un iekārtoja lodijā:
siku kartotēku:: ja kads; pieplēsijum^^
ienāktu, tuliņ- varētu ieinteresēto .^ferāts par svētdienas skolas darbu
personu iņfoniiet. r^^.^ _ • -ASV. • Pretēji .Eiropas kārtībai, kur
•^Pecļīgaspedejam publikācijām
- daudzām valstīm jau saņemtas ^^at-L^^^^^j^,- skolai: ļaudis pakļauti
as ar
entem
tnldes, kas solot pozitīvus rezuUatus,. no: šūpuļa līdz kapam. Vēl tuvāk
Vairākas ^valstis ^pie tam va^^
•šas, ka viņas Pnekšroku dod bēgļu ^-^^^^^^^^ļ^^^^^^
uzņemšanai.^ ^ ' . ^ tājs Bekers, kas> aizrādīja, kā viņa
^ Domāju,, ka :^edejais fakts rada, ;,emē ticības mācības skolās neesot,:
ka an musu speķos ir kaut kp J^rak- h^-^-^ ^is darbs, jāveic svētdie-tisku
darīt emigrācijas 'jautājuma k^as skolai ^ ^ •
risināšanā. Pieminētais ceļš būtu v ' , : _: - „ . .
ejams vēl jo tāpēc, ka'inteliģencesļ:.,^^^^^^^^
izvietošana sagādāvislidākos g r ū - s t o ^ : ^^
tuinus ' 3^^^ ^ luteriskajam ;nacijam regis-
.y ^ , : . , • , _ trētas 40 svētdienas skolas, ar 2867
jCaut ko līdzīgu 4r darījusi aŗi ^j^^^^^.^^^ j - ^ ^ ^ ^^^j,.
Austruas apgcibala latvi^^^^^^^ trūkums. Labs palīglīdzeklis
^ j i ; . J i ņ a pagājuša gac^m^
dibināja totaktu ar Baltijas, inu- ^ saņemtās reliģiskās bildītes:
grācijas^ sadarbības, koiņisms
viesu sekciju Buenosairesa. Laba sa- , . • .- _ ^
darbībā ar pēdējo līdz' šim izkārtota -^^^ kopīgiem referātiemoin pārru-
• vairāk par 800 ieceļošanas vizu pie-N'^^P^^cejas.a
šķiršana Argentīnā. Šis vīzas pie- >tavji.; Latviešu sanāksmes vadīja
šķirtas lielākai daļai tādām; perso- rnac. Rozīti^ .Referē) ;prav. Birz-nām,
kurām pēc pašreizējiem emi- M^^^^^ Krjstbergs uc.
grācijas noteikumiem citādi nav, ne- Jaunie svētdienas sl^olas vadītāji
• kādu iespēju emigrēt. Lietas tālākai Berchtesgādenā pavadīja vēseh ne-kārtošanai
pašreiz vēl i r šķērslis - - M u ; KXirsi beidzās 4. septembrī.
sīga vēlēšanās. Bet Laadroaia ea-runā
pastāsta: ^e bridi nenožēloju,
ka atstāju Vāciju un dabūju „ti^
mājkalpotājas ^vietu., vVācijā strādāģu
IRO birojā Minchenē, bet mājkalpo­tājas
darbs mani Austrālijā apmie­rina.
§0 darbu, tāpat kā pārējos,
Austrālijā atzīst, imdena.**
Pēc darba viņa katru dienu at­griežas
savā i s ļ a b ā , k i ^ pašas
rokām veidota tautasmeita — lelle.
Te . adās kamzoļi, galdsegas, : rodas
daudziem „dārgakmeņiem" papildus
alga, jo kaut ga^ mājkalpotājām al­ga
Austrālijā lielāka kā • mašīnrak­stītājām,
visumā Austrālijā sievie­tēm
zemas algas un gandrīz nekur
nepārsniedz 4 niārc. nedēļā. Brīvā
laikā ^astrādātš'ādljuiņs:dod labu
blakus pelņu. \''y^-'^
: Nesen šejienes laikrakstā bija rī­dzinieces
Lapiņas uzņēmums kāzu
dienā pie baznīcas aŗ austrāliešu
mechaniķi. T^ \, pamazām : mūsu
'gakmeņi" ari drūp, -un ir liela
taisnība kādai vecākai latvietei, kas
apgalvoja, ka sievietei vienai svešos
apstākļos grūtāka dzīve kā vīrietim,
kaut gan sieviete ir mājas labais
sargs un gādnieks. v.
Ir arī skarbākas lietas. Tā Ilgai
N. kādā austrāliešu ģimenē neklā­jas
viegli. Kaut produktu te pārpil­nība,
taču viņas darba devēja aiz
sīkumainības pārskaita katru . katlā
liekamo kartupeļa šķēli. Ilgai nav
neviena aizstāvja. 'Viņa jau bijusi'
žēloties darba dkļā, cik nu pratusi
angliski. Tur solīts pārvietot uz Ade­laidi,
bet tie pagaidām bijuši tikai
solījumi. • • Noliktais darbs jāpilda 2
?ādi un tikai pēc tam varēs izvēlē­ties.
•-v.' v^' r^^
Kanbēras tautiešu pulciņā, pava­dīti
skaisti mirkļi. Mūsu. saime te
vairojas. Nesen jaunajā noanetnē
„Capitāl Hill" npvietoti 53 baltieši,
to vidū 18 latvieši. Tur katram -at­sevišķa-
'noslēdzama istaba,. gulta,
drēbju skapis, 5 segas un veļa, elek­trība
un piedevām laba pārtika pār
32 šil. nedēlā. Siltas un aukstas du­šas.
; Darbs-akmeņlGŗuztuvē,. kanāli
zācijas un; elektrisko vadu rakšanā.
Par darba grūtumu neviens nežēlo­jas.
Alga 7 mārc^ n odēļā,: bet par
sestdienas darbu' skaita virsstundas
ar 49 .šil. Nometni arvien paplašina,
cerams, ka nākotnē Kanbērā radī­sies
prāvs latviešu skaits. '
Pašlaik Austrālijā bākas pavasa­ris.
Vecai kūlai spraucas cauri jau­ni
asni, ko kāri plūc aitu bari, kū­rām
pakaļ tekā balti I jēri. Trūkst
tikai balto bērzu, • • ; , ^'
Kanbērā, augusta beigās.
A. Str.
IKIt)RM5X)U^A^^ UŅ BEGi[JJ EUSllBtJ EDtOPi ^
lands-Curfer- pārstāvim. G€iie«. ^
konsuls uzsvēra ka Argentl^nt -I
mekie tikai darba spēku vien. K ! !
ari iedzīvotājus savai zenei kāpf
IBO noslēgusi Hfumu ar Francim
jas vaidibu psn 1000 Vācijas un Aus­trijas
DP ģimeņu nodarbināšanu
Francijas lauksaimniecībā, ziņo aus­triešu
laikraksts „Welt am Abend".
Austrijā martā bija 603.192 DP, ^ _
bet; jūlijā vairs tikai 563.892. Pēdē- ļ ģimenes nekādā ziņā nesaskaldīti/ '
jos mēnešos no Austrijas visvairāk Dānijā vēl šodien ir 3000 npv5 ' ?1 īi^
aizbraukusi dienvidslāvi (2477), un bēgļu. Latviešu pēc Vācijas ^1 «veŽU^^
uz citām zemēm devušies ari 175 lat- lācijas bija 1800, bet tacrad^ļ^-^ļ!)?^*^ -^^^
ka otrdien Sto
gģijas ārUetu
Bas»»^,tSi sadarbība
ģimeņu izceļošanai nav'^'nS t tf^''JWT%»»^ ^'ZPa,fi?i^S^''J^ ari par
tin Dānijas Iziero^vļ
. ^« notiku- protoma <
viesi. ļ tikai ap 1200. Bēg
Argentīna ir loti ieinteresēta Ei- dzīvo tālu no tām
ropas DP uzņemšanā, izteicās Ar- sībām, kādas ārzemniekiem pieiidr' ^^9^ ^^ena Mtīi po-1 nibu.
gentinas ģenerālkonsuls Vīnē „Aus- dānu kaimiņzeme Zviedrija .*s*ias»»^\.^R.rii<fls ^^ais^'M ^ = 1
1430 Ced.^^^^^^^ bēgļi, U^mS^
tautas cīņā par
mieru un brīvību
• X- 1^.?^ fehm^J^ dzīvoja Vācijas anie/%%«ra. .tā *
Eiropas apspiestas k;^^.?.^ ^^/^^^ p ^ ^ ^ ^ i n^^i/^m^^^^
^ ,mO informē, ka ?)pf kas uz A , , W S i l f e raliju .aizbrauca.^, ar
tŗansp(ŗtieiņ,:;:jau^.^^^
neni pārvest ne vien tiešos ģimenes 'M^ fi^^ '^^^^ ^ Lmiims j
Viduseiropas federālais klubs Pa- locekļus, bet ari citus t u ^ S : # ^ ^ | e^
rizē, saziņā ar federāliem klubiem Tā, piemēram, lietuvietis V i t a u t a ^ ^ ^ ^ ^^
Romā un Londonā, nesen aicināja Jagminas, kas uz Austrāliju devies'*^''M^trliW^^
Vācijas DP pārstāvjus iesaistīties no Augsburgas, dabūjis ieceļoSanaa'^'"^^^ ^ '
Viduseiropas un Austrumeiropas po- atļauju mātei, māsai, tās vīram un
ntiskās vienības realizācijas darbā viņu trim-^bērniem. Kāds aiigļu jos- yf
Atsevišķām nacionālām grupām ie- Uas DP uz Austrāliju pārvedis 12
vegu
ne vien
teica radīt vienotus politiskus cent-1 piederīgos no 4—^ g. vecumā,
rus, no tiem vēlāk izveidojot Vidus­eiropas
un Austrumeiropas sadarbī­bas
komiteju. Eiropas federālo mēr­ķu
sekmēšanai tādēļ nodibinājās jau­na
starptautiska sabiedrība Interma-rium,
kurā brīvības un miera darbam
apvienotas tautas starp Baltijas,
Melno un Adrijas jūru — igauņi,
latvieši, lietuvieši, baltkrievi, poļi,
Lauksaimniecības
zināšanas līdzina
ceļu uz ASV'
m
vēl un tā pār|
%Idzl š i ^ vaistlm
' ar rigā
Si ciņa,
ir
Berlīne.
m
ttaiDa daļai, domju H
' ^ijaš^l ; T^^^^
Sa- ģiem vēl
somi ne- ļbu, & Vķļ
ASV jaimajā likumā par Ž03.000
čechi, slovakl, ukrfeiņl, ungāri, ru- ļ DP ieceļošanu uzsvērtas sevišķas
māņi, bulgāri, serbi, kroātl, slovaki, priekšrocības kvalificētiem lauk-albāņi
un grieķi. Sl apvienība re- saimniecības darba pratējiem. Ame-prezentē
ap 150 miljonu eiropiešu. rikāņi jaunā likuma robežās tik ļoti
Intermarium pagājušā nedēļā Min- vēlas redzēt ieceļojam mācītus lauk-chenē
sasauca nacionālo grupu pār- saimniekus, ka tiem priekšroku dod
stāvju pirmo sanāksmi. No latvie-ļ pat salīdzinot ar tādiem, kam piederi-^ •
šiem piedalījās L C K vicepriekšsēdis gie jau atrodas Amerikā. ASVģene-
V, Lambergs, ĻCP loc. A. Reins un rālkonsuls Hamburgā šajās dienās >
BALK vicepriekšsēdis doc. J. Amt- paskaidroja latviešu pārstāvim Šlez- |
manis. Sanāksmes dalībnieki vie- vigas-Holšteinas un Hamburgas ap- '
nojās nodibināt Viduseiropas un Aus- gabalā St. Jaudzemam, ka angļu jos-trumeiropas
federālo klubu, kura sē- lā par vispiemērotāko atestāciju mā- .
deklis būs Frankfurtē. Kluba prezi- cita lauksaimnieka kvalifikācijai
dijā par priekšsēdi ievēlēja Lietuvas pašreizējos apstākļos jāatzīst Alt"
bij. ministru V.Sidzikauskas, par v i - Erfrades latviešu laul«aimniecības ^ d
cepriekšsēžiem dienvidslāvu ģen. R. skolas un kursu izdotās apliecības. \l
Popoviču, ungāru Dr. Moru un uk- Visiem praktiskiem lauksaimniekiem'-
raiņu prof. Dr. S. Dragomanijevu, un tautiešiem, kas lauksaimniecības 1'^
bet par ģenerālsekretāru poļu redak- skolas, vidusskolas vai kursus bei- \
toru K. Hrabiku. | guši Latvijā, bet kara apstākļu dēļ
zaudējuši . dokumentus, ieteicama ^ ^ \
Sī mēneša beigās uz Romu iz-ļ kvalifikācijai pārbaude MErfrade^ |
brauks. INKOPF priekšsēdis prof.l L^^^fs^Jf^ksaimniecibas skolu .ķ
Holijs un apmeklējumā pie pāvesta ^l^rfrade 3, gad_os_beiguši 600 tau- ;
#
psKas niagi
dzeķceļus
Tas riozi-
^pēc līguma Helsitikiem ja-ū-
uz Botnija^
tā
jūt^as lici
Maskavai
īga,
i līdz šim viskatēgo-jļ
iesiples Zviedrija. Sis. ap-
Stokholmu
ari ar
I
ūniju,
ārlietu
pārrunas DP jautājumus.
LCK Inf. d. 1
0]m laikfim
āi? Undena politiku atbalstījis
, tā
i % atklātība. Runājot par ziē-šbloku,
zviedru aspektā šī pro-divi
daļās: Skandinā-u
ciežā saimnieciskā un
arbiba, ,pret ko; Stok-rauks
bagātais
feāi, pnarvet i ekboi ldZuvmieud, ruiļnja i mviiielintā-rā
i. To Undens sa-
Ed. P.
s no as/
LATVIJAS TORTES TORONTO Vļ ESNĪCA
\ļēstule Latvijai no Kanādas
Pēc 5 atvaļinājuma nedēļām esmu
atkal atgriezies ikdienas darbā To-ronto.
Atpūta iznāca necerēti jauka.
Iepazinos ar Holandes! diplomāta ģi­meni,
un nevarēju atteikt laipno ai­cinājumu
piedalīties „mazā" izbrau­kumā
ar mašīnu uz Kanādas atpūtas
vietām. Ceļojums pa augļu dārzu
mežiem un neskaitāmo ezeru kras­tiem
ir neaizmirstams. Kanādā va-
^ sarās atvaļinājumu pavada ļoti
" daudz amerikācņu. Atbilstoši viņu
imisti Latvijā pavel novākt ražu
dienās. Nopļautie kūļi uz lauka jā­saskaita,
un jāreģistrē, lai tos naktīs
vīzas nodeva 49 dol. no personas, ko
spēj maksāt tikai nedaiudzl. Sl jau-'
tā.juma atrisiiļāšanā apgabala komi­teja
stājusies'sakaros ār Argentīnas
ģenerālkonsulātu Vīnē, sūtni Feld-mani
Zenēvā un latviešu sekcijas,
priekšsēdi Buenosairesā. Ka ari šis Lasot padomju laikrakstus un
jautājums kārtojas labvēlīgi, liecina klausoties Rīgas radiofona ziņas, ie- _ .
Argentīnas ģenerālkonsula paskaid- gūstam sādu .ainu par ražas novāk- nenozagtu. Jābūt lauku sardzei. Jā-rojumi
un tikko saņemtā informāci- ^"^^^^ ^^^^^nu Latvijā. . : v,vin>^>s...7^,i . . ^ ^ . . i >rr:..,.
Ja no sūtņa Feldmana. Komunistu partija un Latvijas
' Ja šis jautājums tiešām izkārtosies ministru padome ir pavēlējusi,
pozitīvi, tad gandrīz visiem" tiem ^ ^ š a n a i ^ o ^ ^ ^ vel_ atliku-
Austrijā dzīvojošiem latviešiem^ kas
izšķīrušies doties uz Argentīnu, i z - ^ ^ ^ ^^
ceļošanas iespēju fcūs. un līdz ar to fe^^^^ v,si,ķu-
;iatviešubēglu problēma Austrijā būs: 2^^^
kā atrisināta.
O. S i k t a rš
kuļammašīnai. jāstrādā nepārtraukti
dienu un nakti, darbdienās un .svēt-ometnu
sūdzību iesniegšana Zenēvā pieļau­jama
tika principiālos gadījumos,
kad ieinteresēti visi bēgļi. [ •
VEIDENES latviešu komitejas
priekšsēža amata ievēlēts A. Snor-
SUTNIS FELDMANIS 'Zenēvā I nieks, bet komitejā Ķ. Damroze, H.
lūdz aizrādīt visām bēgļu organizā- babulis, N. Dzelme. V. Gozite, A.
cijām. nometnēm im personām, ka Neiburgers un J. Kreitāls. Arī no-,
pēc IRO galvenās mītnes norādīju- ^^etņes padomes priekšsēdis ir A.
ma, ikvienā jautājumā, pirms grie- Snomieks. . Locekļi: Z. Puciriuss, F.
žas pie viņa ar lūgumu.'runāt par to Lavends, A. Kopmanis, Z. Ander-ple
IRO : galvenās mītnes Zenēvā, sone un T. Salcevičs.
'ini jautājumam jau katrā ziņā le-
^riekš jābūt apspriestam IRO iestā-
•ēs Vācijā. Tamdēļ sūtnis lūdz ga-iumos,
kad ar viņa starpniecību
ta pārnesta; izlemšanai ,už IRO
Vilveno mītni Zcnēvā. ziņot •. viņam
' :\v to, kādās ^^ncQ> •" . nv-
.\d caurskatīts, .Tieša lūgumu 'vai
: HAMBURGAS apkārtnē ilgāku
laiku naktīs pazuda dažādi mājlopi.
Vācu zemnieki nešaubījās, ka .^mel­nā
roka"; nāk no DP vidus Izrādi-lās
tomēr citādi.; .jo. kad nomedīja
lielu ^vilku. mājlopu pazušana izbei-
:d-^ris./ Vilks bija rets eksemplārs —
45 kg smags un 1.70 m garš.
tieši. Pašreiz mācās 106 audzēkņi,
un to lielākā daļa skolu bei^s sep­tembra
beigās un oktobra saldumā,
Oktobra vidū paredzēts >mācību sā-kūms
J gadu Ugā vispārējās lauk- M^t^M^'i^^^-
saimniecības skola, 7 menesu darz- \Jw,«i/^^ ^ ^,: -
kopības kursos, 3V. mēn. traktoru,^ ' >l J J ^ f ' f ^ ^ lf
spēkratu un lauksaimniecības mašī- .J»^^ vasaras sakuma un le-nu
vadītāju kursos un 2V2 mēn. sīk-lopkoplbas
(biškopības, putnkopības,
kažokzvēru) audzēšanas kursos. No­tiks
arī komisiju pārbaudes lauk-saimniecības
izglītības dokumentu, t
atjaunošanai. -'^
Skolā un kursos atļauts uzņemt ;ļ
i atturēties pie-blokam.
Zviedrijas nostāja i pret
svai
nās pkupi
piedzivojaļ
Zviedrijasļ
bet Norvč
drauds. bi
šanās ' tāpl
atzītu nei
tie VI
militāri,
nība būtul
Ja atcel
dzibas mi
trālitātes
kopenhāgļ
šinējo lioi
Dānija, ir
jāma zemi
rilba šp
tijas jūrāļ
būtu ap
ma, bet
• /p(
ā: OtI
nāvijas. VJ
spriedes.
nams, vaiļ
Oslo un
ārpolitiku,
ka minisi
svarlgti pri
būt kuļammašind isardzei.. Visur pa-īgi
jābūt klāt partijai uzticamiem
aģitatoriem ;U4i propagandistiem, kas
ar savu aģitāciju slaibinātu-un ietek­mētu
darba tempu un kārtību. Jābūt
ceļotājai sienas avīzei, jābūt „zibens
lapiņām". Pie kļuļamriiašlnas jāde­žūrē
ciema ugunsdzēsēju komandai.
Sīs komandas rīcībā, pastāvīgi jābūt
ratiem ar ūdens kubuiiem. Pie. ku-ļammašīnas
Jādežūrē ari citiem vī­riem
ar pajūgieni, kas tikko izkulto
graudu maisus tūlīt ar sarķankaro-gotiem
vezumiem, bruņotā apsardzī­bā
aizgādā uz labības savākšanas
vietām.Mājās nedrīkst paturēt ne­viena
grauda vairāk kā 15% no tā
daudzuma, kas nckiots valstij. Sal­mus
nedrīkst novietot/tuvāk par 200
metriem no nekultās labības un tu­vāk
par 20 metriem no ceļiem un"
ēkām. Acis jātiu- vaļā, lai atmaskotu
un satriektu „kuļakus" un „podku-lačņikus",
kas šo .kārtību gribētu
jaukt un sabotēt. v
Visu to noklausoties rodas doma.
ka Latvijā .uz laukiem laikam palicis
loti maz. godīgu un kārtīgu cilvēku..'
ja neviens vairs negrib ne pļaut, ne
kult,_ ne arī nodot i labību un •. tā jā­sargā
bruņotiem sargiem.
• V ; fr. —rs
UES1 UL£l
REDAKCĪJAl
prasībām un maksāt spējai ari Ie­kārtotas
viesnīcas. Pārbraucot mā-, _ .
jās, mani sagaidīja pārsteigums. Cie- ^5-50 g. v. audzēkņus, tad vel pari
mos bija atbraucis jaunais zeltracis, Par 50 g. v. vīriešus, ja viņiem nav
ātrslidotājs Jānis Andriksons. viņš emigrācijai piemērotu aroda zina.sa-bija
mērojis 4 dienu ceļu, lai tiktu un precētus pārus bez bērniem,
uz brīdi lielpilsētas virpulī. Sākās Visiem reflektantiem, neatkarīgi no
garas apspriedes par nākotnes nodo- uzņemšanas lūguma DPACCSa, raK-miem
un, protams, kā jau zeltracis stiski jāpiesakās ari tiesi skola: Bn-atvaļinājumā,
J. Andriksons gribēja tish Zone, Agrie. Training SchoolAlt-apskatlt
ari Toronto spuldžu gais-P'^rfrade, Post Blunk ū. Bad-Scge-mā.
Vēl tagad viesnīcā, kur bija ap- bcrg (24b). Tālrimis Blunk 42 Ra^^-
meties J. Andriksons, apkalpotāji ap- ētiski jāpieteicas ari tiem; kas veias
vaicājās: „Kad atkal atbrauks bagā- P^omisiju pārbaudes lauksaimnieciHS
tais kimgs no Rīgas?" Pēc dažiem Uzg^ītības dokumentu atjaunošana^,
mēnešiem J. Andriksons nodomājis! ^S^- ^«l^*^^
pārcelties uz Toronto, bet tad gan
pasākt ko nopietnāku.
Ja netrūkst uzņēmības im .ir pie­tiekami
stipra griba pretoties visiem
kārdinājumiem, tad iespējas še tie­šām
lielas. . Daudzi te atbraukušie
tautieši tomēr dzīvo tikai šaidienai.
Parādījušās īsākas ziņas arī vietējos
laikrakstos, ka DP pārāk cienot glā-.
zīti. Ziņots vēl par auto katastrofu,
kas gan laimīgā kārtā nav prasījusi
•cilvēku dzīvības. Daži DP esot par
180 dolāriem nopirkuši auto. un stipri
pacilātā prātā rIkojuSi dzīvākās sa­tiksmes
ielā ātruma sacensību.
No dolāriem atbrīvoties ir ļoti
viegli. Daži .tautieši; tādēļ dzīvo vis-
• sliktākajā pilsētas, daļā, t ā sauktajā
.,krievu rajonā", bet vieglu roku šķi­ras
no dolāriem, ^ kas dotu iespēju
labi apģērbties iin izmantot daudzas
"citas ērtības.
Strādāju tagad par konditoru St.
Regi viesnīcā Toronto.. Sāku cept pēc
Rīgas „receptēm" tortes un kūkas.
Viesnīcas apmeklētājos šie jaunumi,
guva piekrišanu un tas savukārt
man' nozīmē • algas . paaugstinājumu.
Drīzumā paredzēts Toronto dibināt
latviešu YMCAs nodaļu. Ne jausi, sa­tiku
kādu. amerikāņu karavīru, ar
kuru bijām Eslingenā kopā spēlējuši
basketbolu. Tā izrādījās tīkama tik­šanās.
• Toronto, septembrī.. •
I m an ts K I e i n0ps
no 1. Ipp.)
is savu
* ta^e, ka Gomulkas ,.sli- porti ar t
«.Kpirteica jau kopš laba Pēc pēdēji
angļu komunistu orgāns rasDeku
aizstāv
,.^J^:Unapgalvo, kātā nāv ne-
^^fe^ .kad pierādīsies pa?-
;:far to Kediibt ari
atzīt ,^avas kļū- sektorā,
ties atpaikj
kā rīkotie
A. K r u m i ņ š, Blombergā .
BUDŽETS
Man priekšā kādas ai ;ļu josla»
latviešu apgabala komitcfjas tnj^
mēnešu budžets. Ienākumi un izde­vumi
saskaņoti uz 6490 DM. Mēnesi
tā tad 2163 DM. Tas nekas, domāju.
Ir taču tik daudzi trūkumā; kam ne­pieciešams
atbalsts. Tad ir labi, ja
mūsu organizāciju rīcībā ir lidzekļi.
Bet liels bija pārsteigums, kad šini .1
mazās ^apgabala komitejas ; budžeta . ; . ||
pabalstiem neatradu nevienu mar- "
ku, ja par tādiem, neuzskata atļau­tos
atskaitījumus nometņu
jām no iekasētām summām. ;
Lielāko posteni budžetā $ŽIS
"'' " s
^«vajs iecēlis savu,
ito «f^-Stamboliču. Angļu pi
apcietināts Berlīnē veļ
mm.
^ ^nofA^: ar šādiem
ministrs I simisti^ākl
yi(
&2
Miu otras notiek
f^:komļānistu nātoru
oiorma ze- gribot
,,v-uyu >^odevušas; Berim§
. 3300 DM. Tā tad. vairāk ka - / | ; »
^ u s e l . Nākošais:lielākais -izdevum
postenis — 1500 ..ir trans]
.Nevaru labi. iedomāties, ko apgabala bet S"^cM un ^ ieautu]
komiteja transportē. .Jāpieņem; ka te
ir domātas ceļa naudas. ' ' ^ . - ļ ^
Netaujājot tālāk, cik algotu darbi-,
nieku šai komitejā,- kādus, atalgoju-mus
un par ko tie -saņem.., mienp ::|ļļ
var te i t. k a tad s b'.id žets nav be^ļu • :,,|
organi/.āc:ias budžets, kur lielākā
ti^na aiziet tiri administrātivieŗf jlj
devumieiA, J
oms par' ^^'^^^ā*
efe atswilw, I ^ šaubu,
.^^Qs VaTr Krieviem t
vir-