1948-09-09-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
-•LATVUA.1948.g.,. N 0 VEL E u, tad pārlūko mēbeļu ar,=, • tur neka nav. Beidzot .^^'^s. as uz- krēsla un na^i.'^ ja augšu un nSef no^?"^ ^ vlepdi; tas ir ru^- ^"^«nes as gabals, bez 7^ '^'^''^^ -liekas, gluži ai galvā. "^ftemērota •kaia to pamatīgi non^tr . as krēslā u, liek'mir^g ^ pagriežos proīri no izsi^rt,-. sarŗietas mazliet savTd?!.^'' atumSa, tikai tur, kur RHU •eptā rokā, kvēl ii*"""' l^m^ v i l c i e n i e S S i eĒ ImotBriksnas iegādāto viepli. Tumsā es dzird» •:,.Spīd, vai ne?" ^ ^^a ^ • • es nomurinu. jjo osfors! Kas cirts?" Brikšņa no- . „Paliekiet pie durvīm- S dzes, leslēdziet gaismu!" teisni j,atlaban atgriežas Tv , es dzirdu viņa gāzelīgos sote lažu. drebelīgo šķindoņu u z^ s. Viņš paver durvis un paM ^^no gaiteņaIkrītošās gaisn^ .ļļiJCaste — tn.mšs?" āciet vien^iekšā, laikam izdegu* m. .Bnksna piebflst navs ienāk dziļāk istabā un paraktā, kur sēd' Brikšņa. Es u saskiatīt Janava sejas iz-mdi, varbūt tā arī nebija nfkas ķs, bet viena glāze džinkstēda- ..oripo no paplātes . . Viiiš tū-saivaldās, atHek paplāti uz galda 3alkar„Ak . . . feur'jīis to rā- • . . . Vispār, kādi nepiemēroti Briksnas kungs!" grieziet gaismu!" Brikstia man uc. Spuldze iedegas, un BriksDa tieši pretī krustdēlam, piegrūz- •es viņa, sejai, kā ostīdams, i ir glļiži- piemēroti, vismaz tik-labi kā jūsējie;: . . Piesēžietie» astāstiet, kur šovakar bijāt." as . , . kas; jums padomā! Kl an uzdrīkstaties tā jautāt?" a negribat — varu to likt pajau-āidara ;citāim >- varbūt izmeklē- • tiesnesim, bet — mēs vēl va-apskatīt ;šo jautājumu prātīgi, s' ir tiešām bēdīgs fakts, kā jūs t, un daudz kas būs atkarīgs no ā es uz šo faktu skatīšos." avs mazliet atmikst.,,Nezinu, ūs domājat, Briksnas, kungs, - smu pārāk satraukts, kaut ?• ūs jau zināt — esmu kluss u/. bet arī raani nervi, ar; pedi-m, pārdzīvojumiem iedragāti. Es m neaptveru, ko Bet ja jūs interesē, es nevarēju vairs pa-ļ šo drūmo noskaņojumu mājās; 'tam, kad Makušā kungs saņēma ķ pār savas mātes nāvi, visu die-braiukāju viņam līdzi pa pil5ētu, t>dams zārku un vainagus . . . Es ikārši: aizmuku uz pāris ^^stun-i no mājām un iegāju .. Cur?"'-: [•irokadero." :ik ilgi jūs tur liīdz četriem, apmēram toi liekas^ jūs atnācāt agrāk, bet ii^āni vienalga. €>abi. Kas pa to u notika ar Makuša kungu ^ ^iņš bija miris." Jh ko jūs darījāt?" livanīju ārstam " Pam^ vecajam . . . " V i c^- :il5us nevarēju nakts laika it."- •• uŗiemi jūs zvanījāt?" v iriavs drusku stomās. „BeŗzKaj ta 'as taču ir Pārdaugavā!" ^ :an mtraukumā citi:^^ ru saidet, dJvēksl - ļ^^^^^^ rs ieglraāsm airt a Dpeillvnigas ,_a^rkfa^m^ ^.jŗJ ušs, tioja portretu, tas droSi atsteidzies." •- tiču >īu<Men - - biju apjuc^ ,t iedomāties?" ;,.^ aru gan . . • Bet P^^^-;^, laiks , uzturēšanās un ^ ^ ' ^ uz-n^ rokadero nesaskan .^^ J |āse- , ka5 tādā gadījuma bu*^J" ezinu - J«s pārāk ^a^^^ ,s te;nESi nejasuka tītjioešsa:,m v^ai.l^;m2^a;n^^a ^j3 .uties prātā, ka pa noticis ar tēvoci..._vai esmu viņu noindējis. i izslējās. , . (Turpin^Murns sekos) Chrōn ļomponists Jēkabs ^Jļ^ ^• ^ J.- Adamsons un ^ ' ^ ^ ^^ saņēmusi f'"..„,so.t lufct uz irāņu. I^g j, P. bļlsē"āš, ojta r" sMtr^āaidmoānetns oemmnsū. z'ik^asJA '^^'^ ^^ ^'Z^ LATVLA LatviaD Newspaper o hīished oDder EUCOM Civil A H a r t DivisioD AuthorisatioD ^"!;^r UNDP 196. Publisher EdUof. Kārli? Rabacs. y dm . P l . 1- Circulation: 4000. Oomtnikus-ZimmerniaTm.Str. 2 lATVIAN KEWSPAPEIl Ceturtdien. iy4K .g. 9. sept^ IntSk tris reiies nedēļā. Iidcvēts; B.^LK ozdev-nma Ut>ieJu preses darbinieku sadarbības kopa. Atbildijsais redaktors: K. RabTies rieta. A. Liepa, reilaktori: L . Barela M. Culili*. H. Mindenberjjš, A. Smits. Adrese: Gānzburs- Do.;. ffcd.: Dominikus-Zimmer-tDannstr. 2 (tālr. 50). aps-: Markfpl, 25 (t. 84), spiest: Bgm.-Landmann,-Pl, 1 (L 92) Rietums^kiofu policistus saslēdz dzelios un aizved ' Angļu prese runā par gangsteru me odeiņ un saKa, Ka vairs nav no^ī mes sarunas ar krieviem turpināt C«tru Vācijas okupāčdjas joslu augstākie virspavēlnieki ar veselu padomdev^u un lietpratēju' stabu joprojām nopūlas apspriedēs pa-oākt vieneianos Berlīnes jautājumā. Otrdienas vakarā viņi sanāca jau septītajā rVedē kopš atjaunoto sarunu sākuma, par kuru gaitu un paret o iznākumu vēl arvien dzirdami tikai minējumi. Bet kamēr tris ģenerāli viens padomju maršals_p roblēmas iztirzā kabinetā pie zbjā galda, aktivi sākuši darboties speķi, kas mēģina notikumu ,faktlsko iz'- iķiršanu pārnest uz ielas. Ģenerāļu un ministru lēmumiem piilas aiz-i gteigties priekšā pūlis, kas jau trīs reizes ar iebrukumiem izjaucis Berlīnes maģistrāta sēdes. AP trešdien ziņoja, ka rietumvalstis plānojot kopīgu protestu pret atkārtotajam kornūnistu demonstrācijām Berlin^^ Kā otrdien Londonā paskaidrojis kāds diplomāts/ protestu iesniegšot vai nu krievu militār- «ubernātoram maršalam Sokolovskim, vai ari tieši padomju valdībai Ilaskavā. Londonā valda pārliecība, ka krievi mēģinās savā sektorā sa-jtaditipašu maģistrātu pēc tam, kad liltumigā pārvalde spiestā mainīt •••.OT-miteldi,:;;'-:^ : ^ . Pūļa uzbrukurnus^^^^ m komunisti mēģina attēlot^^^^^i^^ y,tau-t^^^ bet kad maģistrāts pirmdienas vakarā otru reizi ;-sanāča angļu sektorā, lai: nolemtu 14. novembrī sarīkot Berlīnē pašvaldības vēlēšanas, SED frakcija tur nepiedalī jās, jo komunisti un vinu priekš- ; niecība nav ļ ieinteresēta dzirdēt t;o^^H • kratiskās vēlēšanās, SJ;āvakli. Berlīnē pēc^ pēdējiem komunistu' eks- ; ceslem oficiālās aprindas vērtē ļoti nopietni, un angļu presē atskan balsis, vai šādos apstākļos vairs kāda nozīme tur- •pinālsarunaspie:apspriežu:galdav^ • v r-'-.:^'-- Desmit dienu laikā komunisti izjauca jau trešo maģistrāta sēdi/ pirm-: dien; ar vaiii iebrūkot; pilsētas valdes namā krievu sektorā. Komunistiskā prese runā par. ,,niierigām un-' dis-clplinetārn delegācijām", kas ieradušas izteikt pilsētas tēviem savas p:;a- :siba3,vbet šī y,miera"lun ,^ nas" ; spilgtie / liecinieki ir pilsētas nama izdauzītie logi, sadragātie dielzs režģi pie ieejas, uzlauztās ozola, durvis, piekautie vācu lin amerikāņu žurnālisti un pilsētas Un rie-tMu sektoru.poļicijaS;Ierēdņi. Raksturīgā loma piirndienaš hoti-kiimos bijusi krievu, sektora vācu ai. kas vērsās nevis. pret; ie-- iiem, bet tos aizsargāja,; lai gan pilsētas vecākajam Frīdensbur-gam pirrns tam bija ^ dots solījums,: ka policija rūpēsies par maģistrāta aizsardzību. Krievu ^sektora policisti smiedamies; noskatījās, kāv iebrucēji-demolēja namu,; uzbruka ierēdņiem un toiālistiem, samīdīja reportieru foto aparātus un padzina radio: reportieri no irukrofoņ^^^ kaņu ziņu aģentūras pārstāvi tā pieļāva; kā viņu aiznesa, asinīm noplū- M\ķ Pūlis- pievāca;'ari - kādu pie sakani virsniekā 'biroja ;piekautu ^merikārm kareivi i^^^ izdeva • tika i v^āķ,: pēc virsnieka 'pieprasījuma. Vairākus 'žurnālistus, krievu- sektorā Pjļ^ciia apcietināja,; tāpat; daudzus ' "" us. vecākais 'Frījdensburgs ,Pļnns maģistrāta pirmdienas sēdes olja izsaucis uz pilsētas valdes na- »nu,krievu; sektorā 30 rietumsektoru ^cistus ;iTama. apsardzībai. ' Pūļa «Jrukuma laikā daļa no tiem mek-; ^ja patvērumu; amerikāņu sakāru :ļļrsnieka.birojā, aizbāris : ļ^v ; Namā esošiem, amerikāņu, ļ w un franču militārās valdības lajiem un; virsniekiem krievu ;ļaoa virsni<^s^^^^^^^ izkontrolēt rietumsektoru poli-, aokumēntus. vai viņu vidū. ne- ^noziedznieki, Pēc;6 vakarā pie kur ļ policisti: atrādās, iera- • ^P: 60 padomja joslas krimināl- . bet ap ; 500 citu poHcistu ļļ^nca namu un nosprostoja visas . Nama aplenkums turpinājās arī otrdien, kad eka vēl uzturējās 26 rietumsektoru:; policisti, amerikāņu, angļu ūn franču sakaru virsnieki 'un seši . arnerikāņu ;korespondeņti, |kas nevarēja izkļūt no nama bez; aficie^ tināsanas.: Par spīti virsnieku: protestiem, krievu kareivji: namu pār-mek 1 ēja, ]ai ātrastu tur palikušos po^ licištus.;;: Otrdienas/vakarā vēlu^i^ ma izejas noslēdza galīgi, pārtraucot jebkādu kustību. -Frariču sakaru virsnieks; protestējot paziņoja, ka viņš ^ņāv: nekāds; gūsteknis un brīvi var'atstāt ;namu, bet krievu sardzes virsnieks atbildēja: ; .^Tilcai; pāŗ manu un manu kareivju .līķiem'' Pēc telefoniskas sazināšanās; ar 'franču komandantu ģenerāli •Ganevālu,..;sakaru .virsnieks tomēr palika nĶņā. tikai ;trešdienas rītā pl. 5 namu; beidzot atstāj a; rietumu; sabi e dr 6t o; per - sonāls, kopā 11 personu,; dodoties franču- sektora virzienā, bet 19 policistus aizveda krievu kareivji. Tas notika pēc Ganevāla un Kotikova vienošanās; Maģistrāta^^^/ē^^^^ ielenkuma l^ikā už^ turieni devās amerikāņu; komandanta vietnieks Bedkoks, bet viņu ceļā •: apcietināja: krievu; militārā poŗ licija un /aizveda už komendantūru. Pēc laika Bedkoku atbrīvoja, . Maģistrāta ;sēžu^ pārcelšanu uz angļu sektoru SED .vadītājs Libke apzīmēja: par nelikumīgu. /Viņa partijā ^ piedalīšoties; tikai sēdēs, kas notiek pilsētas, valdes namā krievu ;/ (Mgas 3; ipp.) at'o X r'"^^^ P^^^'^^'l^ bija armieru dokumentu kontroli :iin: apņē- /netumpdieistus aizgādāt pro- ^vas; mašīnās:. Krievi tomēr V;|^^^ia,;;lai visas personas-sabi^ .x^};^o for^nās namii: atstāj ,un pbli- /^^l'^rtol: noprata : Pusdeviņos^ .'ģ^ ;^aiTiu okupēja -masiripisto-bruņoti krievu; militārie. :poli- • =V,V^^^^^^^^ca'mašīna, no kuras roku: dzelžus. - • Amerikāņu iut^ izvešanai: atsūtītos ; divus 'rafa ^ievi apķīlāja,: bet Mark- . 2^^^^'^^cisti, ^ rīkojumā, "^^J^ ^^^s un. apcietināja: poli- .-v^uvsaslēdza tiem rc^as ' ^ ^ ^ u sabiedroto virsniekus, .^HJ^^^S savus birojus atstāt, j^V^ apsūdzēja noziedznieku slēp- Rezerves darba centri mm i t » 3L Austrālijas valdība ^pagājušajā nedēļā : apstiprinājusi . 6000 DP darba rezerves radišaiiaiļ kam jāsekmē valdības : centieni rūpniecības produkcijas; palielibā^ šanaL No šīs rezerves darba spēku sadalīs tālāk rupmeeībāi, un .•rezervi; kārtēji papildinās • ar jau-, niem imigrairtiem; no/Eiropas; . :V Ieradušos strādhiekus novietos hosteļos im ;pārbūvētās .armijas :iriitnēs::/ galvenajos::/ Austrālijas rūpniecības - ;ceniTos.^^:.;.B^^ 1:948.—1949.; gādā 10.000 DPizvie,- tos.darbos tajos -uzņēmumos,;• kur apmešanās/..; .iespējas :; nodrošinās paši uzņēmumi,' paskaidro .nistru prezidents Ciflijs. ;;./ : • Saskaņā ar AustrāHjas/valdīs un .IRO vienošanos, Austrālija sagādās ' izvietošanas iespēj.as un darbu 200.000 DP. pie kam,; ka paskaidrons." imigrācijas ministrs Kalvels ik .gadus užņenos 20.000 Eiropas DP. ^f^ ' Ārkārtēja valsts aizsardzības pado mes sēde ASV Baltajā namā Vašingtonā; pēc •prezidenta. Trumena speciāla aicinājuma',; otrdien notika valsts aizsardzības padomes ārkārtēja sēde. Bez paža prezidenta tajā piedalījās ārlietu ministrs Mar-šals,_ aizsardzības ministrs Fo-restāls. armijas ministrs Rojals, aviācijas ministrs Saimingtons un flotes ministrs Salivans. Lai gan pēc padomes sēdes, kas ilga 45 minūtes, nekāds oficiāls pa-ļSkaidrojums' nav publicēts-, Vašingtonas politiskās aprindas domā, ka apspriesti pēdējie notikumi Berlīnē. Kanādas ārlietu ministt^s San-lorents Toronto teiktajā runā oficiāli uzaicinājis' steidzami dibināt Ziemeļatlantijas ūniju, kurā ietilptu Savienotās Valstis, Lielbritānija, Kanāda un Briseles pakta valstis— Francija, Holande, Beļģija un Luksemburga. BBC Sensacionāls angļu ziņojums par krievu nodomiem Austrumvacijā An^ļu ziņu aģentūra ..Reuter" publicējusi sensadomīlu inforināciju, ka Padomju Savienība pilnīgi mainījusi savu politiku Paliju. Vujr-šavā jan Ilgāku laiku klīda baumas, ka. Maskava PSRS vēlas iekļaut arī tos Austrum Vācijas apgabalus, kas pievienot! Polijai pēc otrā pasaules kara. Tas nozīme, ka Austrumprūsija un varbūt ari bijušais „Po(u kuridors" kļiis vai nn Padomju Savienības satāvdaļa, vai ari ietilps Auis-trumvācijas komiimstiskajā valstī, ku Kremlis ^rib dibināt ka ai^^ard/ii-bas valni pret rietumu imperiālismu. Netieši šo Liilormaciju apstiprina arī poļu valdības protesta nota. ko otrdien Polijas vēstniecība publicējusi Londonā. Varšava tajā vēr-prēt bēgļu likinnu, ko jūnijā pieņēma Ziemeļreiiias-Vestfāles landtāgs. Likuma tekstam pievienotajā paskaidrojumā landtāgs atzist. ka bēgļu problēmu. varētu radikāli atrisināt vienīgi tad, ja tiem būtu iespējams atgriezties vācu austrumu apgabalos. Pret kādu agrāku poļu protestu britu okupācijas pāi'\'alde paskaidrojusi; ka Ziemeļreinas-Vest-fāles pieņemtais bēgļu likums ..n a v u2 s k a t ā m s par p r o.v o k a c i - i u'/ Nule publicētajā notā Polija apvaino Lielbritāniju, ka: tā atbalsta TĪTO ZAUDĒJIS SAVU STIPRĀKO GOMULKA PUBLISKI NOŽĒLO GRĒKUS UN ATZIST PARTUAS NEMALDĪBU Poļu komūmstu partijas ģenerālsekretāra Vladislava Gt>mulkas atcelšana radījusi lielu ievērību visā pasaulē. Vairāki britu laikraksti atzīmē, ka Tīto viņa persona zaudējis vienu no spēcīgākajiem draugiem, kas iedrošinājās nostāties pret kominformu. Izšķirība abu komii-nistu starpā Jr vienīgi tā; ka Tito cīņu pret IVIaskavu vēl turpina, kamēr Gomulka, kā tas Padomju Savienībā parasts, jau dienu vēlāk publiski nožēloja sarvus grēkus. Pretēji ieprlekSejo dienu ziņām, Gomulka toraēr paliek ministru prezidenta biedra an jannatgū to apgabalu ministra amatā. „vācu revizionistu bistarap darbību". Londona jau ag4"āk esot • deklarx.-;uBi. ķa tā neatzīst par tiesi,uu PuJijLts:-'^; pārvaldi Vācijas austrumu ap^jubu- 1os. §is jautājunis kārtojams, nitir ficejot miera līgumu ar Vāciju Labi infc)i*^nētas politiskās a])ri,ii-das Londunā sakās zinām, ka P(^li-jas bažiis' par Austrum vāci ja.-> apili'i-balu atņemšanu nav be/ parnaiu. Konflikti satelitvaistu komumštu partijās Kremlim likuši i/^^kirlļ,cs par pilnīgi jaunu kur.su Ma^'kaļVa tāpēc pi rmām kartā in ;nolemusi u])|U-rēt ŗx>|u intereses. Ari Gojiuilkas ļt-celšana no komunistu partijas iļe-nerāisekretāra anuita nenu/.unO \Ms tik daudz kaut kādas ncb^askanas ļur kominlorinu, bet s^an to, ka vinjljia-pratis M;i.skava.s jaunos plānus un ksatēgoilski' nostājies pn^ļ Kronļla nodonui radīt s{><K'if,u. cciUrali/utu Vāciju. Keutcra scnsārionārcKJņlor-māciju Londonā novertč pai- vlsriu-zimīgāko kopš .kara bcii^ani. Ari BBC trešdienas rītā apstiprināja, ka Gomulka atcelts nevis par Tito atbalstīšanu un nosta.^anos pret kollek-tīvizāciju, bet gan par Ma.-kavas plānu apkarošanu Vāciia \ BBC. F^euter Otrdien Varšavā notika partijas apgabalu un nodaļu vadītāju masu sanāksme,:, kurai valsts prezidents Boļeslavs. Bieruts paziņoja Ģomul-kas atcelšanu un pieteica nesaudzīgu tīrīšanu. No partijas izslēgs: visus tos, pai* kuru lojalitāti ir šau-, bas un kas ; pretojas kooperatīvās sistēmas (lasi koldiozu!) ierikf^šanai Sādžās. Sapulce šos valsts prezidenta ierosinājums pieņēma „vienbalsī-gi". Tai pašā sanāksmē grēkus nožēloja arī Gumulka. ^Es atsakos no saviem līdzšinējiem tizskatiem,** deklarēja viņš, .Jo. tie nesaskan: ar. partijas politiku. Pi^et mani vērstie centrāll^omitejas apvainojumi ir pa-tiesiv jo es biju no\drzijies no marksisma ceļa." ,BBC diplomātiskais redaktors, komentēdams pēdējos notikumus Poli-^ jā, izteicās, ka Gomulka bijis tikai Maskavas; ieliktenis, kas kopā ar padomju armiju ieradās Varšavā. Tito, turpretim,, tids iiz' augšu pats saviem spēkiem Bez tam Dienvidslāvijas ģeorgafisko stāvokli nevar salīdzināt ar Poliju, kas atrodas ; par daudz tuvu Padomju Savienībai :un kur ir tik daudz krievu karaspēka. Gitos apstākļos varbūt arī .Gomulka būtu sekojis sava drauga priekšr zīmei un mēģinājis pret Maskavu cīnīties. Bet vienā ziņā varbūt viņa drosme vērtējama vēl augstāk, jo, ari zinādams savu atkarību no Kremļa, viņ5 tomēr uzdrošināji^ pacelt balsL Londonas politiskajās aprindās domā, ka Gomulkas krišana nozīmē jaunu robu kominiormā. Vienā ziņā tas varbūt ir vēl bīstamāks nekā Dienvidslāvijā. Maskavai jāatzīst, cik vāja tomēr izrādījusies ^tautas demokrātiju" konsolidēšana un. ,dk lipīgas ir nadonāiisma sērgaS; , Kādi tad īstenība bija .Gomulkas grēki? Vispirms viņš nevēlējās atzīt Maskavas vadītāju lomu aīistru-mu blokā. Bet tas nozīmē, ka Gomulka nostājas pret Kremļa : visvarenību. Otrkārt, viņš' pretojās kol-chozu • ierīkošanai un treškārt:, nepievienojās : kominformam,' kas nolādēja Tito. Maskavas uztverē tie ir smagi grēki. .,Ne\vs Gironicle" šai saķariba raksta, ka Maska\*a vēla'=', lai tās satelīti dara vienīgi to. kas pavēlēts. Gomulka vispirms bijis polis un tikai tad komunists. Bet Ivas ir nacionāls ^Jn aizliegts satelītiem, tas atļauts tikai Padomju Savienībā ^TLmes" domā, ka Maskava iiek saviem padotajiem nojaukt .visus tiltus ar' rietumiem. Jo to. ko šodien dara. Tito un Gomulka, rit Var atļauties Koļarovs Bulgārijā vai kāds ungārs Budapeštā. .,New York Herald Tribune*' 'komentārā par notikumiem Varšavā, kuram likts zīmīgs virsraksts .,,Titoisms Polijā'', ironizē, ka Dienvidslāvijas ,.slimība'* izrādījusies visai lipīga. Ka krize poļu komunistu partijā ir daudz nopietnāka nekā sākumā Ūkās, pierāda paša valsts prezidenta^ Biemta pūles plaisas atkal salāpit. „New York CBeigas 3. Ipp.) Nekomūnistiskas i .• • • -- • . • •: . . . • - . • • . - , .1. z - • '. • . : ••• • -•: • • - . '-- - •.- . •• . • ' ' •'. ; 'i ; arodbiedrības atbalsta ERP ''\ ASV .sevišķajam " pilnvarotajam ERP lietās, Herimcnam. piecas nekomūnistiskas Eiropas, /arodbiedi ibu apvienības piesūtījušas rakstu, kuja apsolīta visa icspOjainā palifizība. lai realizētu Mar.salu plnuu. Hak:iu parakstījusi franC'u. ita]U---brii!u, zviedru un holandiešu arodbicdi ;b'u apvienība, Pats Herimens, pčc B(l>ļ-ģijas ministru prezidenta S])āka aicinājuma, otrdien ieradās Brisclč lai apspriestus par ASV palīdzības sad'alīšanu. No Briseles vii;š d(.'vles tālāk uz Londonu. BBC DRAUDĪGS STĀVOKLIS FRANCIJĀ Sumana valdības mūžs — tikai 64 stundas Pēc nepilnu trīs dienu pastāvoša-^ nas otrdienas vakarā Francijā atkal atkāpusies Sumāna valdība, kuras sastādīšanai vajadzēja vairāk par: nedēļu. Valdība atkāpās pēc tam,,, kad nacionālā sapulce, nobalsojot par kādu tīri tedīnisku jautājumu, izteica kabinetam neuzticību ar 295 pret 289 balsīm. Valdībai pietrūka tikai sešas balsis. Pret valdību balsoja komunisti, degollisti un ari daļa radikālsociālistu-. bet to atbalstīr ja katoļu tautas partija un sociālisti-. Nacionālās sapulces pr^dents Erio pēc nobalsošanas paziņoja, ka atkāpšoties no radikālsociālistu parti- .as priekšsēža amata, jo viņa frakcija parlamentā pametusi koalīcijas valdību, kurā piedalās arī pšti. • Jau pirms valdības krišanas Su-māns izteicās, ka jauna • kabineta krize būtu ne vien iekšpolītiska problēma, bet •nepaliktu bez sekām ari Francijas ārpolitikā, BBC Parīzes korespondents trešdien izteicās, ka stāvoklis Francijā tagad esot ne-: drošāks kā jebkad', jo notikumi franču tautu ievirzot tādā stāvoklī, kur tai rodas tendence nosvērties vai nu pa kreisi uz komunistu pusi, vai arī pa labi, pievienojoties degolHstlem. Stāvokli vēl grūtāku padara komū-: nistu organizēto streiku tālāka izplešanās. Jaunās valdības sastādīšana, ko, varbūt, uzdos kādam radikālsociā-listam sagādās lielus grūt^umus. Sāds stāvoklis labvēlīgs komunistiem un, arī degoJJLstiem. Kreisie laikraksti norāda, ka valdība bez komunistiem neiespējama, bet .labie prasa,pēc de Golla atgri^anās pie varas. Piektdien de Golls sāk savu plānoto lielo- propagandas braucienu pa Francijas provincēm, kurā grib propagandēt tautā prasību par parlamenta atlaišanu. Kreiso ai'odbiedrību apvi<;^1iba liz-. aicinājusi Parīzes un apkāi/tncs publisko iestāžu . stradiiiekus \pārU"aukt darbus uz 24 .stundām; AicHņājuins skar ielu' aptīritājus, slimnīcu p(ļr-" .soiiālu., ūdens iestāžu un apbeduja-nas biroju darbiniekus. ; Šķiet, 'ka nemiciiJ un streiku (ļ)r ganizē^sanas rīkojums saņoīnlj^ E^O kādas aug.stākas instances. Par to liecina ari itāļu komunistu vadoiņ.'i Toļati bijušajiem partizānio'm setaijs ve.stījums. ku^ā apgalvota, ka pašreizējā Itālijas valdiba nccs^jt ^- da, pār ko vipi cīnījušies. Bft nevi enas^ valdības mOž.s n^^-sot bezļ',a-līgs, tāpēc cīņa jāturpinol, • i Strādnieku masām rielnramzeities esot jāsagatavojcis smagām^ cii)dm, teikts oficiālā kominfonxui( 6r<^cina:; levadralcstā. ko publicēja Md,.skaya.s; raidītājs. Nodevēji un zinriini elementi, kas vēl uzdrošinoties .sauk-, ties par marksistiem, darīšotv^ vLsu: iespējamo, lai vājinātu demokrātiju; un pai-iļautu strādnieku:-^ savai li^;-; lēkmei. Tādēļ esot nepieciciam.'-i p<,'- niitīgs" komunistisko parti.}U naskaj-drosanas un propagandas darl^. ' Parīzes sociālistu laikraki^t.^ ,,L^.'. Franctrieur" zii;io, ka 1. scTJtembr Londonā vajadzēja notiļct sl^jr)-:;/ piecu RietumeiroDct? pakta vaĻr . apspriedei, ko izj<jukusi vy]d;;b'^ . krize Francijā. Darba kārtfoā u. . paredzēts jautājums par pakta vc;iy/, ģenerālštāba priekšnieka nomjn';- šanu, BlakiJs' britu feldmianš^jķ^'ŗ;- Montgomerijam franči minēju:'i ;iT,- savu kandidātu ģenerāli ^^iēn-j. k'j-mēr Beneluksa valstis ie.si.ā-o:-; pa; kādu amerikāņu militār;.^ v;. ?J:''):.ri~\ eiropas pakta pijnvaro^--GI^dv.JKS ļ DželDS nesen izbrauc^ J'Z A SV un \ Kanādu, la: jr^vadin sarunas p ^ r l abu valstu ^-estāianoi Rictu/ne:ropj:-;^ militārajā ^y vienībā. V^BIiC, IvI, i\Z , i'.f.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 9, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-09-09 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480909 |
Description
Title | 1948-09-09-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
-•LATVUA.1948.g.,.
N 0 VEL E
u, tad pārlūko mēbeļu ar,=, •
tur neka nav. Beidzot .^^'^s.
as uz- krēsla un na^i.'^
ja augšu un nSef no^?"^ ^
vlepdi; tas ir ru^- ^"^«nes
as gabals, bez 7^ '^'^''^^
-liekas, gluži
ai galvā. "^ftemērota
•kaia to pamatīgi non^tr .
as krēslā u, liek'mir^g ^
pagriežos proīri no izsi^rt,-.
sarŗietas mazliet savTd?!.^''
atumSa, tikai tur, kur RHU
•eptā rokā, kvēl ii*"""'
l^m^ v i l c i e n i e S S i eĒ
ImotBriksnas iegādāto
viepli. Tumsā es dzird»
•:,.Spīd, vai ne?" ^ ^^a
^ • • es nomurinu. jjo
osfors! Kas cirts?" Brikšņa no-
. „Paliekiet pie durvīm- S
dzes, leslēdziet gaismu!"
teisni j,atlaban atgriežas Tv
, es dzirdu viņa gāzelīgos sote
lažu. drebelīgo šķindoņu u z^
s. Viņš paver durvis un paM
^^no gaiteņaIkrītošās gaisn^
.ļļiJCaste — tn.mšs?"
āciet vien^iekšā, laikam izdegu*
m. .Bnksna piebflst
navs ienāk dziļāk istabā un paraktā,
kur sēd' Brikšņa. Es
u saskiatīt Janava sejas iz-mdi,
varbūt tā arī nebija nfkas
ķs, bet viena glāze džinkstēda-
..oripo no paplātes . . Viiiš tū-saivaldās,
atHek paplāti uz galda
3alkar„Ak . . . feur'jīis to rā- •
. . . Vispār, kādi nepiemēroti
Briksnas kungs!"
grieziet gaismu!" Brikstia man
uc. Spuldze iedegas, un BriksDa
tieši pretī krustdēlam, piegrūz-
•es viņa, sejai, kā ostīdams,
i ir glļiži- piemēroti, vismaz tik-labi
kā jūsējie;: . . Piesēžietie»
astāstiet, kur šovakar bijāt."
as . , . kas; jums padomā! Kl
an uzdrīkstaties tā jautāt?"
a negribat — varu to likt pajau-āidara
;citāim >- varbūt izmeklē- •
tiesnesim, bet — mēs vēl va-apskatīt
;šo jautājumu prātīgi,
s' ir tiešām bēdīgs fakts, kā jūs
t, un daudz kas būs atkarīgs no
ā es uz šo faktu skatīšos."
avs mazliet atmikst.,,Nezinu,
ūs domājat, Briksnas, kungs, -
smu pārāk satraukts, kaut ?•
ūs jau zināt — esmu kluss u/.
bet arī raani nervi, ar; pedi-m,
pārdzīvojumiem iedragāti. Es
m neaptveru, ko Bet ja jūs
interesē, es nevarēju vairs pa-ļ
šo drūmo noskaņojumu mājās;
'tam, kad Makušā kungs saņēma
ķ pār savas mātes nāvi, visu die-braiukāju
viņam līdzi pa pil5ētu,
t>dams zārku un vainagus . . . Es
ikārši: aizmuku uz pāris ^^stun-i
no mājām un iegāju ..
Cur?"'-:
[•irokadero."
:ik ilgi jūs tur
liīdz četriem, apmēram
toi liekas^ jūs atnācāt agrāk, bet
ii^āni vienalga. €>abi. Kas pa to
u notika ar Makuša kungu ^
^iņš bija miris."
Jh ko jūs darījāt?"
livanīju ārstam "
Pam^ vecajam . . . " V i c^-
:il5us nevarēju nakts laika
it."- ••
uŗiemi jūs zvanījāt?" v
iriavs drusku stomās. „BeŗzKaj
ta
'as taču ir Pārdaugavā!" ^
:an mtraukumā citi:^^
ru saidet, dJvēksl - ļ^^^^^^
rs ieglraāsm airt a Dpeillvnigas ,_a^rkfa^m^ ^.jŗJ ušs,
tioja portretu, tas droSi
atsteidzies." •- tiču
>īu |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-09-09-01