Bavarijas Latviesu vestnesis, January 9, 1948

              • i. . j .•
i
i - i
i
^ ^ ^ ^
^ 1
i
i
^ ^ ^ ^ ^
t^SvU^ IMS. g. & Jaa^
gads ir klāt!
— ^ftoilasi cinītis lidfāiiē^
H o^^H^is r^irdlsts ^ km so-
^ ^ ^ ^
Klemants
sporta jaunatni
ollnriptekaja gadi
britani)^soltmpyiSskc««illeļasoti-clālaĶ
Izdevumā „World Spom*
ajiw©ic jiosaalt^ sportia jaunatnd
1948, gadā un pdecāJa^Ļ ka Ang­lijai
w:ti«^ēt8 godai mlk(Ā p^'kāra
pirmās olImplskāJi S|)ēlei(t, kur pul-eēke
» vairāk nekā 80 vtlstu spor-mi
„U lim, k^» c>llrntpi^ā» isi-cfiiailia
» organlitētas iie vien
starptautiski li<?lto s][?orta
mi^gumiem. bet iim sarīkojumam
jāierāda ari cilvēceai griba agstoM
dzīvot mierā un^ brfvlbā," saka
Etllj^; ,.World S|3K)r1is*' Izteic gar»-
dari ļumu, ka pēc 40 gaidliem olim-piiiko
sp^fu vietai atkal bO»
dona.
cc
9J
KA NOVĒRSA BSEĢINAJUMŪ IZVEST HO KANĀDAS ATOMBUMEāi
(6. turpinājums) parlamantS
. _ .auguma virs bija iecej<^ KaaMl
mspekk*^ Uopoidam no Ļubliiias. PokļĶ kopā ar^av^ tēja pat Gnavas tdefomf^ ^ ' . . . . . «««
atšķirt, lai pārliecinātas par
„M^ asvērara, kia oUiiipiakajās
BpC»iC*iJ vbQ$|m godfet cīnītāji un ie­vērosim
^ l u notelkumiiiB. Mēs sa-centlaimiea
bruņiiieciskā garā -
par godu mOmilēvzen^i un par
slavu sportam/* tajj ir jau ilk ve­cais,
bet sporta pasaulei vlemner
Jaunais un uvteils olimpiskais
zvērests, ko visiu ,,.$p|ēiu** diUibnļeku
• vārdā !$aka vlem no tāir zem^es i
cllākajiem sportistiem, ķuŗ sacemi-baā
notittk, Si^ ^vērestst MtMV olim-pl.^
k5s idejas auptillko izpratni un
pauž ilelo *ittcen.ņ!bu n#Jmi 01im-pbkai^
kārogji, ar 5 kapā savi tiem
apļiem, simbolizējot 5 piisaules kon­tinentu
sadarbību,, p^&c. 12 gadu plir-tnuikuma.
brīvi pirvo<|amiJ, Jogad
otkal tticiniJ.s ?.eme» lo^ltin Jmunatni
draud/Jgām sacensībām, »^is karogi»,
kas otra pašaulei kara ugunis Ber-
1 lx\m drupāl palicis ne.^lk liris, ir sa­ticības
spC»ka un mieni gribas pau-
. d^jjt. Taču pasaule Iŗ laun^ un
olimpiskā karoga cC'lajIfm aicināju­miem
i^ajā mikipjā tiilpA; ko ap­dzīvo
cilvēki, netrCikst ari pulgotllju:
Baital.^ karoga ftirmoj'eijlipUvoja
pēc lepHekMjā kara — 1920. g/.^Mp^-
l^'v Antver|>en/r un v i « i zemes lo­dei
it kā V i l i j a : Kara nekad vairs
nebCb!** TaC^u briedim igāk iii iiJ PO
vēstures briesmīgajiem kariem nilca.
Tagad, laļā tik joti satrauktajā pa­saule
oUmpfjikaiii kafogiB atkal grib
v^jttlt to paj§u, ko t«;>reii: „Kaŗu ne­kad
valr^nebd**!'V Un dlvecel^
nev^aa nekā cita, kā tikai J^I m\U
juma piepildīšanos. Olimpiiikā^ sp*^-
k$ tādēļ Ir uporta jauoatnet miera
grtbaii maniteiāčija. Un 51» akai-
MaiA oUmpIj^aia |ad^ nu ii- klāt!
FraoCu barona Pj^ra dc Kuberte-
, na ģeniālā •'Ideja-^^ŗmt: :".sengrieķu
olimpisko spēļu m^tKlemizēlianu
1996, g. 6. aprīli bDld^ot kļuva īste­nība;
Atēnu marmorā būvētajā sta­dionā
risinājās modeiTiā laika pir­mās
olimpiskās sacensības. Vairāk
nekā pussimts gadās aizvadītas jau
11 .^pēles*', kas vēlākām paaudzēm
atstājušas stāstus
ciskām sacenalbāra, šajībmu, lieilemi
sporta sasniegumiem \m uzupurējar
m)(S tēvijai. Pa^i grieķi /savu visu
laiku, lielāko triumfu moderno olim­pisko
spēļu vēsturē piedzivoja jau
18^6. g. Att'nā5. Saulaina jā 10. aprll 1
notika maratona ^rējiens Khh
virs vieglā gaitā Ieskrēja stadionā
Tā-H bija grieķu aiiu gans ŠpirīdoniJ
Lulss no Amarusas, Sajūsniai ne­bija
robežu. PēdēJo,'i 200 metrus
sportistam līdzi skrēja abi grieķu
prinči un pirmo vislielāko olimpisko
sp^ļu uzvarētāju j^veica pats Grie­ķijas
karalis. <
Ap maratona skrējienu saistām
ari lielākā traģēdija olimpisko sa-censību
vēsturē. Tā norisinājās
1908. g. Londonā. Paguris stadionā
pirmais Ieskrēja itālis Dorando, taču
dažus rnetrus pirms mērķa nespēkā
sabruka. iHjrandp tautieši un ties­nesī
vipu piecēla un palīdzēja Iziet
cauri mērķi m. Sportists atžirga un
bija priecīgs, ka izcfnijls uzvaru
Itālijai, jo neapzinājās vēl īstenī­bu:
uzvaras lauri. piekrita amerlkā-aim
Halsam, kaut viņš mērķi
sasniedza tikai otrais, bet grūto ceļi
bija veicis paša sp^kļem. ;
dzeja pat Ota%^ telefona «n?^^ ļ vecāklein, kad v^^^^
parhecmatos par dus vecs. 1926. g. viņš bijā legi^
ir Lunans Kada Guzei^ f ^ f KimMas pavalstniecība
dokumentā no padomju vestniecmas^r^^^^^^^^^^^^^^
bija minēto ir \nņa adrese īrnodar-bošanā^
Vi!>š bija armi)asj^aiak^a
Xanadian Affairs' ^dz^rādnie^
Ddcumentā bl)a lasāms ari, ^^^^^^^^^
bUis spjegu organizācijā kopS p^t kā citi ķomanisti.^^^v^^^
g. marta. • bija sivipretoji^ karam ar
Ainu vel nuapajo ^'^^ Viņu pā^rēlēja imernēt, bet v i ļ ^
oojums Rog^vam, kas b^a ļ f ^ H bēga un slapsti^^
martā dalaunents iecma^jj^^^ ^^^^^^^ ^^^^^^
ka jau vairākus mēnešus P^n^^-h^nas komisija pāi^
mās atoīnbumbas sprāgsani^ ķ ī v i ņ u vērsto apsūdzību un^^^^^^
mā. jjkgi bi)a m t o ^ h ^ £ ^ lēja āādii lēmumu:
amerikāņu un kanādie^ P « ^ > « ^ siju nespēja i e^
atomenerfc)as lauki _ I spīlētā i<edomiT>a, tā t c m i ē ^ ^ ^
,.Jusu rakstīto ^ j ^ ^ j " ^,^."1 sapraUs un daius ciarbus k l a j ās
nozar^ esmu jau ievad^s^ ^ cUu, un tāpēc viņa a t bS
f Ef^^^l Vēlāk izrādijās,^^^k^^
bombard^anu ««f^^''^f^S* WT 8 &
Jgste. un.ve.itat. S l k M c ^ ^ ^ ^
ciens no turienes uz A t ^ n gāJaP mja v^ citi doku^nentl KMā J^^^^^
10 sturuias. Kad amerikāņi beidzot H(wva roku rakstītā zmute Wja^ zvērēja ari «ner^o^
nokļuva Atēnās, Hdz pirmās sacen- teikts: .,Bodo lQdz atļauju malnitP^^
sibas - tri^^^ ^^^b'l^.^Jri^^^ tās sabiedmtS? "St
vairs bija Ukāil stunda laika Har- Kādā ,Oanta^' telegrammā . nai^aksts zem 5iem sollhimi^
vardas sporiists Džons B. Konolijls,l4irektoram" bija zlņ^ots: .No^Bodo ^ ^ P ^ ļ ^ f ^ .^^^ f j . »
kas vēl'nekad savā mCiiā nebija I saņemta 17 noslēpumi un slepeni | y f f l ^ ^ ^ J^t ^
startējLs trissopēkžanā, ātri sapt^ās, angju, amerikāņu un kanāc
lēca {13.71 m) un kļuva modernā M^^^ti^^ 700 laiH>uses
laikmeta pirmais olimpisko spēļu uz- Pagiivām visus nofotografēt ^mco- . ^ giTinās.
varētājs. Vēlākajos gados vi^am dienās saņemsim ap^^
slavenāki pat daudz ddcumentu iemantošanai
uz ēetrām vai plt^cām stundām.! uzmmjijās n<^it TT,CI,O*,, ... ZZr^a, \ i ^^ tāda. kas varētu pamudināt
Kā a
vaigzne ollm-
)iska jās cīņās
visvairāk ap-rinotō
nāciju
.'IdCi mirdzma-
Somija Tās
4ava.sākāsl9i2.
m d u , s p ē l ē s
Stokholmā, kad
5000 m ārējie-nā
gandrīz vLsu
ceļu vadībā bi-a
francDzis
Dzens Bujēns,
bet pa5ās bei­gās
viņam ga
Hm aizsteidzās
omu pirmais
ielaiš skrējēj
Hanif^esKoledi
mulnens. 14:3(1,6 min. rezultāts: v^
ghdlem ilgi liecināja par viņa lie­lisko
skrējienu, un toreizējā sajūsma
Somijai palīdzēja izaudzēt aizvien
lielākus dēlus, kas prata cīnīties par
godu tēvzemei un par sla^ni sper­tam,
Nūrml, Ritola..^
Jervineni, Salmincns, Nikancns, He-kcrt$
-~ k t»s gan var spēt saskaitīt
,.Suoml* • virus, kuri savu tautu pa­darījusi
par s[K>rta Itelvalsti! Somi
daudzkārt apliecināja^i bezpiemēru
cīņas sparu un uzupurēšanos. Viens
ho^jpUgtnkajlem šādiem momen^
tiem bija 1932. g. olimpiskajās ša-cehsibās
Losandiēlasā, Kad soms
Ijechtincns 5000 m skrējienā absol­vēja
nepiedzīvotu ciņu ar amerikāni
HIlu. Viņi skrēja plocu pie pleca un
tikai par knl^u tiesu uzvarēja l^d>
tlnens (14:30.0 mln.)^ Si ciņa fran-cCizim
Džuļē Noclam maksāja-Už-varu
diska mešanā. Tiesneši; aiz­rāvusies
no dramatiskā 5000 m
iikrēlicņa, neredzēja Noela 1 iellskako
metienu. Viņani lika t».) atkārtot.
b<^t francūzis ottii reizi vairs nespēja •
tā :koncentroties un par uzvarētāju
:diska• mo^anā'• izvirzijās;^ zvledrs • H-Andersons
(49,48 m),
Vis49 11 lldz-
Mnējās ,3pē
uzvaras masti
visvairāk • p i r - | ^ ā
vojis: ASV .ka-v
ir / amerikāņu |1
aporti4>tu: brau-ciens
- .^^UZ' piŗ-mājām
oUm- | S
piakajām sa-censibām
18^*6
g,Atēnā5.Tā ga­da
20. nvirtā ar
kādu noiēlora- ^1
mu preiJu ku^'r ^ft^
a.merīkāni ^it-sta'a
VjH>rk'.
Kad \'\n\ i
bija daudz — cits par citu
pēcnācēji; ,^ ..««va LoiLia ivuo v a l s t u , Uzskatu par svarīgu pārbaudīt viau -j^J^i^,,..
. Dētilumu^ntra b^Uotku" ^^*t aizdomigam, ka viņadu
Latvijas lielākie panākumi .3pē- f ^ ^ ™ kmū zināma. Viņš tuiplnfija
lēs- sasniegti 50 km soļošanā, J^aut J ^ ^ ^ ? ^ S ^ ^ a P^^^^tl,^ parlamenta jiikiēs un dar-Ķrūkllņu
par nepareizu iešanu to­mēr
,jioņ&na no dēļa'*.
• • f
savās olimpis­kajā^
spēles
dieviem upurē­ja
vērtus Ar-
Argentīnas
olimpiskā ko­miteja
tagad
ziedojusi ver-lUS,
bet gan ti­kai
pārtikai
papil ddevām
saviem spcjr-tlstiomUnfran-ēu
.sporta žur­nālists
Morir
Pfeferkorņa sn-ka:
JL^ikižmaf-
;nās ..:-^••;•..KInā!c;•
vēr5uS;:.:upurēj^
.a^i." Laiku ritu-
..Tāds rs iESl[;aU^^ pagiU vasari;
kad bija t bedēla^ pairadijis filiml-tJM
Ķvm. Ta«ad lajialbU mtm \m
asinām,** saka i . VMx^ (augiēia ux-ņeisiiiitiK
VlņS repraeiititēja Laivijo
1931 ģ. ollmpiktjis Sļpēlēs Lojsao-aori^
li '
dieviem, tagad
to« apēdis ciivi^ i
mā plimplsko spēļu norisē bijis
daudz pārmaiņu un pāFgrozrou, taču
vienā ziņā nekas nav mainījies: .^o-gadSt
Moricā un Londonā cLņas
bus tikpat god igas un bruņnie­ciskas,
kādas tāj; bija pirms p'a55-imts
gadiem, pirmajās nrjodcmā laika
V^pēles' Atēnās — par godu tēva^
mei un par slav'u sportan^
A r n o l d s So4i
N\^ār<>Iē. atklā- A
jis nepatika-mas
I.et^ Pcc ^
amerikāņu ka]cnd*ira olimpis-kajarn
spēlēn-\ va:ad;.ē:a s^kiies 18. apriU,
kas .pēc• grieķu-kaleiidāra...izrādi)as^
jau 6, aprUL Līdz sacensību Saku­mam
tad nu vairs atlika tikai 5 die­nas.
Amerikāņi „pa kaklu, pa gal^
\"^u'' VKy -..Neapoles .'dev^s; uz-.'•Atēnā.rtL..
Vairāk: nskā,4;.dieij; -llfa. nepstika-rnais
brauciens,'...t^dā 'ka latvav^..k3
lidz ; fet. Patrasal bet' vH-.
J*ATVUAS" ABONEMENTS.
{msiitiiioV laJ^kraksta pa atssViš­ķiem
ekBempIlrlefn (lids 3
maksā RM 7.— mēned; pa-fōtinot
kolleldivi vairāk par 3 ek-lemplāriem
— RM g,— mēnesi par
ekf Sludinājuma maksa: !LM 1—
par vicn&Icjigu iespledrinda vai
tai aU>UsMu teipa; pMeHgo
mekIBdAas ftludinajuml par puft-
»»na« bet ne maiok ka RM 6,—
par siodinijama
Abonementii pieteikumi aiudi-oajtunL
oaodaa pārvedomJ an ko-re^
ndetice adresējama ,Xaiv1-
iai** (iSb) GilniburtBo. BĀrger-tneisler-
Latidiaann-fnsts 7.
$ixD oamftram pievienotas 2 lapas*
karas AITŪTAl
gais kT>mQnistu deputāts Kanādas (Turpmāk beigas)
Musu mijais trimdas lidzgait-nieks
HUGO 8TALS,
dzim. 1924. g, 13. augustā, miris
1947, g, 5. decembri. KremStizēts
1947. g. n. decembri Mlnchenē,
Ostlridhofā.
Sēro
RemptesK^ latvteSii kotonlM
1W7. gada 23. decei^bri trai^-
ka nāvē miris blj. Jelgavas Lauk­saimniecības
Akadēmijas asis­tents,
agronoms
VERNERS GRINBERGS,
dzimis 1913. pda 9. martā.
Apbedīts 1947. g. 27. decembri
Aa^chas Mcia kapos.
Pēc grūtas op0^ci)as un Ugām dēšanām no mums Aķiries milum
••mi:ļaia .vlr5:,uri;tmi^'^^ :^-':•':;•;-.':^'^^^^^^
Pēteris Andrejevs,
dzimis 1881 g. 1. okt^ miris 1947, g. 2. decc^ibri Vircburgā-viņa
sēro
dēts
vedekla.
tecē, eieva, meita, dēls,
V&,t%\\t smiltefileil
valmleH^i
tiO
Vilis Zvanītais no Ziru pagasU
fneklē draugus un paziņas. Adresēt:
--Vrtur* Tilmanis, (13b) Stadtbergen
bei Augsburg. Oberer Stadtweg 23.
(500)
. Pienotavas vadītāju Artuni Men-ģeil
(Vanira ..Ierastos") meklē māte.
Ja kād-s ko zinātu, lūdz rakstīt A
Taubem: {14b) Ravensburg. Blei-cherstr
10. ^497;
Meklēju sievieti ar >eb bez bēr­niem
25—35 g. vecu, kura vēlētos
bm^i^st uz Angliju kā mļaaa nākošā
sieva. Augusts KubuJs: AgricultaraJ
Hostd N. Cave Bai?t Riding, K.
Vorks, Englancl (4^.
Ja kādam latvju zēnam butu vē­lēšanās
gut sirsnīgas dra«dzeo«^
tad lūdzam ^ rak^slīt Renātei
AidaJ: {14a) EsfJingcn^NeckarA Tan-nenbergstr.
6—11, (487).
Voldemāru Vllsonu no Griezes pa­gasta
Kalniņu mājām. .Annas SmO*
gas dēlu, meklē tanta A Skipare:
3120 - Brightoi, 5 St h'lāT^ 24.
N, Y, USA.
ari zelta medaļas tur vienmēr izcIH H « t ^ W T ^ vnT^ irP^J&fi ««vfi birojā parlamenta
nlju5l angli. Jānis Daliņš no Sf^. X^ Neviens neaizkāra ari viņa glauao
sandželosas pārveda mājās »udraba>°ļ;P ' ^ u^t^^ ^ ^ dsdvddi. kur viņš mitinājās ar al^
bet Adalbei^^^ B^^^^^ Noskaidroja, ka Lunans .Bekii*' h"^^ T*^' Bet viņa paziņas rii.
brqnzas medaļu. SoloSana i PinnoL Canadian Aflaira** novēroja, un nebija vairs ae-reizi
sacensību programmā bljaP^^^^^^^ Tā k ^ ^ ^ ^ i i a ^ ^ ^"^^ vai nakts stundas, kad
.spēlu'V 10 g. jubilejas sarīkojumā t^L S Dle n S ^^^^^ ^^^^^ ^^^^«^
1908. g, Atēnās. Pats grieķu karalis ^ kur viņā pats ^Vtodm un ko
Konstantīns pildija viegiaUētikas P^"'^^^^,,^^^^^ \
tlesne^ pienākumus tm sojoSanāh^ "^^^^^^^^ ^^^^A Kaut ari GuA^nko nevienUo ka-par
nepareizu stilu kādu sportistur^(?.":f . > . . . . . . i n » M^ādleSu aģentiem pats ^ nebija re- ^
diskvalificēja. Sākumā soļoja īsajās I ^f»^^^ Wfi ^ ^ W bija jāveic
distancēs, bet allai bija daudz strīdu "^^^^^f h^fn nr^n^o^f^^^^^ ^ «^d»^^ «orādl-par
stila ņepardzlbām. To gluži la^ ^ff u L , l^^^n^^^^ f^M jumiem dokumentos.' drīz no^ld-bi
atceras ari latvieti Alfrēds R^kssP^j^ ļ^^^^^^ roja, ka viemi no svarīgajiem afe^n^
un Alfrēds Kalntņ.1 kas 1924. g. Pa-r^^^^^^ ir InMeds feeolop
rlzes olimpiskajās spēlēs sojoja 10 f^^n/^^^^^^^^ ^ua U < ^ « ^ P^ts gan dzUnis Kanā-kitometrus.
Vēlāk tāpēc Program- ^««i; dā, b ^ kura vecāki bijuši krievi,
mā ietilpināja tikai gap un loti g^^^^^^^^^
griito 50 km solojumu: sak, ^un^^ontn^^^ vnft^^^^ departamenta direktors ar 4200
grib. lai tad āri .skrien! Nē, tā glu:^.i ^^^^ gadā. .Forstertf'. W
nav! Lūk. 1936. g. oUmplskajās sa- M^^f ZabotL savās piezīmēs bUa
censībās Bedfnē mūsu Arnoldu | - J d e ^ J .,masējals^ izrādījās Ge^
radara l a ^ v L ^ ^ «^^^^ atklāja ari, ka [^a^LuZiST ^"^'^^ Was^^^ tik daudzi visp&rp.
nr^^^ w^*-»L..,*« ,ī,^rf«-* Kr*fl I zistaml un cienitl kānādii^ intea*
'Žlan. BX^' 30 dota^ B«- C " ^ ' Anglijas. apaMnainā Ieto!
iekain" bija izmaksiSti 100 dolāri. P*'-^^^^^*'*^^™^^-^
.Summas bija tik niecīgas, ka 3piegi;P^^'^™*^'f« ^
acim redzot, nestrādāja Mudas dēļ! P ^ . ^ ^ ^ l^"".^^^^
sv^t daud/un da^dai P i - i ^ n r S t e ^ ' c ^^
noskaidroja, ka vims no svarīgāka- t^ll/i ^^n^ i^i^^
lem aģentiem - Prcds, bija vieni-ļ^^^^^^^^^^^^^^^ ^
ilkss zvfi
iiK) skaņu ,
- 1 atdalīji
«dzigs
vleas viesis,
tfijs.: Ta6u p^^
ļlj^^^jja pazust pleci
Hailadriķls Pakāpsi
ApdiluSfi mēteļa ai|
plvfi uirnauktftjai m
--»*rurslti8, w kura
bufetes pienāca cllvf
desodi ladlem, kura
pletūkuSfi seja viņa
tijim lika to vismaz
plSnSs Iflpasr KiJ
todJ neatdalījās noj
pel5clguina/sav5di n(
deli un glāzi!"
„Val nauda ir?"
ildilgi nosēca uņ pas
korķu vllķa.>
NepapQiyics atblldļ
droSu
kauV kur tālumā uj*ļ
atsita novalkāto mēte
pļikstlem, kuru nei
nikotīns b U a#
sāka meklēties pa $\
Beid£(^ atradis meki!
sMama un ar acīm
meta naudas gabalj
skārda klājuma.
Dziedoši noskanēja
rabs,)un tartv; vēsi n(ļ
no pudeles ķaklaļ
^^bguldza degvīns
kaklā, Likās, ka nei
pSkSņi bdtu pazudi
taiļu Izteiksme. Vi
kas maktī un sfikā tl{
l^ukslzniSinfiJa;
vēl rienosmēķēta
tesļinuda sev mutē
W šķiltavas uguni,
?arē8 aizdedzināt vi
/ . f f t ^ e s a pirkstiem
Wni saraujoties; clga-
^JfgrOda gandrīz
« i ^ ^ . tur ^
viņi mani panāks.
Nepiegriezdams ne
tej^ likmes k r o d z l i^
^ i ) a nekas: n^ar.^^
g;Wiilķutavupie
f ^ » ' ' » jau kā]8g3