Bavarijas Latviesu vestnesis, January 9, 1948

              LATVUA
ļLatviaD New8paper
Pnblisbetf ^ twlee4 ^e«kly.
AaUiorized l)y BTOOM BO.
CivU Aflairs Dtvtsioa< u-tb
td49t AO t OEC*
AGO. Edltort Sārils Ra-bScd.
Prtotert ^Scb^ābl*
fidief Volkflblatt««. Gilfi2*
btirg/DoiiBii, Bflrgennelster
tanAMaimplati t. Popa-l
a t l ^ to be servetf:
'īsaāli eMleaā» īsa p l ^
osdevaļBBfi IcaU^ pi«se9
aasbinllebis egSlarbIbas to*
^ AlblkSgals reSalrtm:
redalEt<mt & BMa,
CnOtUif O.. Batartenbergs,
A. SttUsL A4iQ3«; oans*
bar$/DimaQ«, Jtiatviļa**.
6pi9St St.
pāŗsudziba ne^^ izšķirta
eneya
PRESISS KONFERENCE
H12n)iiLBEiGĀ patCgO
fjlotoikil Jir atbUdiJa augittākle IRO vadītāji amerikāņu Jo^» kad
preses konferencē, kas mutilKa 7, Janvāri, Jautāja» vai Ir ceri
tuvākos mēneSos ASV, Kaiiādļn^ un citas valstis uzņemtu l i ^ ku
PP; Bez tam IRO vadība |n!|>rnj|ja par jamilem papijdinfijumlaii
r^istrēlan^ m^efkumlem, piar gaidāmu «Ņ^mu inskukcUn bijušo
UC'
AtblIdot^ m jautājumu par
ieceļot ASV un Kanādā^
iliHJ^fl^^ Joslas šefs Pauls
, Bdvards paskaidroja, ka IRO ar In-
ASV kongresa tēmumiu
S ^ ieto^ llkimiprojektiem
Dl^ lielākā slcaitģ. IRO
n i v ^ S ^ iespakiot ķongresta,
1^ ir d lai sniegtu ASV
H l ņ ] ^ ^ iespējami pla5u tri-fcirii^
kas var klQt vēr-
^ ikvienā zemē.
ļ i | i ^ daļas vadītājs Seder-leidW>^
papildinot šo im-
; ftai^ piebilda, ka ASV nekad
Sļva nav bijis tik labvēlīga noskaņo-
Imis pret DP, kā tagad, kad par
laikrakstu .ievadhlekl
amerikāņu informēžianai izlie­ci
tm filmas. Par to,
kad kongress varētu pi
cte^ vēl In-
Izvietošanas daļas vadītāja
MW savukārt ziņoja, ka Kanā­das
pieprasījumi pēc DP arvien val-rojpties.
Heidelbergā jau darbojas
daudz kanādiešu pārstāvju im ierī­kots
pat Ipa5s kanādiešu nams. Iero­das
ar! daudzi Kanādas darba mi-nistrijas
pārstāj
V ;SvarIgs bija direktora Edvarda
paskalcJroJums, ka visiem areati
mēneša laikā paziņoti!
l^aun$ nbtelkunis: ja reģistrēšanai
' neskaidrības par kādas
gpers^as DP tiesīgumu, tad tomēr
g nevienu DP nedrīkst no nometnes
I Izraidīt; iekams viņa pārsūdzība
nebūs izspriesta tikko nodibinātā
jaunā jui'idiskā komisijā piie IRO
. ļgalvenā ifāba Zenevā. So komisiju
;Vad(l beļģu jurists De Bērs (Baer).
|; IRO, ari neesot zināms
^' amerikāņu Joslā
būtu no nometnes iz-ŗaldlts.
Reģistrēšanas akciju IRO cer
' pabeigt līdz 15, martam, lai datus
; varētu izmantot, sastādot jauno
gadam,/kas sākas
„Vai IRO ir kāds pēdējais termiņa
;DP izvietošanai?" „Tada termi^^a
nav»" atbildēja direktor^ Edvards;
„Mēs cerami ka Izdosies i^vie^:>tyi-
> suSi iekams tāds termiņa bOtu jā
jo tas bQtu traģiski."
vienību parsonāla^^ un atgādināja,
ka| spridbt pārsūdlzibais par armijas
skiļiniņgu • rezuUfitiera, IRO vairāk
gadījumus esot izžķirusl labvēlīgi
neltā nelabvēlīgi
Aprūpes un apgādes daļas vadi-tāļ
«r Dcfnns 0urin) vēl piebilda, ķa
arī visiem area timlem paziņots, ka
na^f jāprasa, lai reģistrējamie sniegtu
ziņ^īis par piederīgiem austrumu ze­mei,
bet gto jāziņo par tiem railcsm,
kas atrodas aizjūras zemēs rietum<»
(Beigas 7. Ipp;)
% un 4. janvāri Pinebergā fatvdešu
vēsturnieku pirinajā trimdas kon­ferencē
darba sēdēs atzīts par ne­pieciešamu
izveidot zinātni^u or­ganizāciju,
kas apvienotu un kāpi­nātu
visas l a t v i s humanitāro zi­nātņu
dari)u un izstrādāti un pie­ņemti
tās pagaidu statūti Latvieša
humanitāro zinātņu asociācijas uz­devums
k ^ t^
dicijas, ko sākušas Rīgas latviešu
biedrības zinātņu kiMņiteJa, Latvi­jas
vēstures institūts ut brīvās Lat*^
vijas zinātņu akadēnaijas priek^ēēl
Asociācijas dari)s ^^troritēs 12 Mei­jas:
vēstures, 8lzvēstoes, t i e s^
tautsaimniecības, valodniecības, l i ­teratūras,
mākslas, folkloras, filozo­fijas,
psīcholdģijaa, ģeogrāfijas un
teoloģijas. Asbciādjas locekļu ^aitu
konference noteica xiz 75. Asodācļ^
Jas pirmajā valdē ievēlēja par
priekšsēdi prof; A Svābi^ pār
priekšsēža vietnieku prof E. Sturmu
un par sdaetāru prol B. Ehinsdorf u.
Pilnīgu konferences gaitas atre­ferējumu
sniegsim nālcamajā nti-
'.murā.-
identa vēstījums kongresa
i- sesp
AB! SPAinJA MARŠALA PLANS
VaSi&^toni oter^m^^^^^^^^^^s^^ kongresa Slg^to pirmo kārtējo
^ u , IV^ pr^dents Trumi^ tautas pārstāvju nama un senāta ap«
v^^ito^ fadsk^tējo vii^umu, ar p ā r o tu
par i^dibis d^blb]^ paiāJuSa^^^^ un vadiUdjim ASV valdības no»
todem 51M ārpoRtIku, Trumens aisimējs^ ēei*
nīs gsdveim ^ poUtikas 1) a t t » ^ t UN dariiu, lai palidiētu
Mffl^ spraustos mērķus; 3) lai iedzi-v
i ņ ā t o ^V iniers oe^ radīt stipru amerikāņu
niUn, kād^ vMidzIgs dbU^ dienēsi likums; 3) M masli^tu otra
pasaules kara radīto postu un t i sekas, preddeato aicināja palīdis DP
-problēmas ii^iārtoāanā, a t v i e s noteitiumiis ASV; 4) ^
papluina ASV tirdzniecības 1 tikls ar eltām valstīm.
Trumens aicināja amerikāņu tau^
tas pārstāvjus atbalstīt valdības ie­teikto
palīdzības plānu Biropait kuru
realizējot, ASV radīšot
tom pasaules «mposthfissaln^
atjaunošanid« Sin! nolūkā/ T r^
aicināja ari visu pārējo pasauH uz
sadarbību un lūdsoīķongre^ visīsā­kajā
laikā aps^prinlt Maršala pa-lidzn^
plāna Tālāk iMtaidents pa­ziņoja,
l i ASV valdība ārpus Mar­šala
plāna izsti^dāSotuņdzizā laikā
celšot pridtšā .taut^ pārstāvjiem
īpaSu palīdzības plānu Ķitiai, Japā­nai
un Ķorejai,^^^^^^^^^^^,^
Idcšpolītikas laukā Trumens pra­sīja
kāpināt produkciju vismaz par
100 proc^ to atkai^^
jušo anšerikāņu^^^^č^ standartu^ kā
hm PIESĶIŖ 15 Miu* DOLARir c»tt^^ PASTīrami-
8ANAI - ĀŅGLUAS W ASV^ N O I ^ B I J L G S l I ^ DISNVtD
; ::'^::.:-BĻAVUAii^;v : •--^;
Pēc Miurkosa psf&iņņ ,,vaicilb^^ p ^ u M i i^
Jaiinā gadā ievērojand s a ^ n^
paziņojusi, ka nodos 15 milj. dolāru, kas s^okiSfi bija imi^^^
ķlJas saimnieciskai Jaunuzbāvd, mlMtārām vajadMUIm» lai pastiprli^to
grieķu kafiispēku/Lldz ar to tagad tirl militārām vajaddbām l i ^ ^
2i milj. dolāru nb Grieķijas Jaunuzbāvei domātām paHdzIbas summām*
Politiskās aprindas Vašingtonā tāpēc doma, ka ASV valdība piep^^^
kongresath piešķirt Grieķijai veļ Jaunas papildu summ^ jaunusb^vi^
Jaunais lēmums par militāru at-balslu
pieņemts saziņā ar ASV xni-vadītāju
Grieķijā Grisvoldu,
kas paskaidr()Jis, ka Grieļ^a izlietos
15 milj. dolāru nacionālas gvardes
' daļas vadītājs Den-fjjllngeŗs
papildinot paskaidroja, ka in-
: y nespēji^HP izvietošanu cer
vai rc-
/ ; patriācijas ceļā, bet > gritti atbildēt'
!;-;U[ž jautālumu, kas notiks: ar tiem,
; kuri nevēlēsies atgriezties'vai ncva-
:v.'rēs izceļot,- • •
t ',JKas notiks ar tiem DP. kuri at-
: tejtaies rcģ:lstr^^^ kads
nepieprasīs palīdzību, tad I,Rp vareš
vienīgi pieņemt, ka 3t persona pa­līdzību
nev^^las. Tie nezaudēs Di^
statusu, bet nešaņeins apj^adi un, ja
viņi :velej^iōs izcciot, reģii^trācija^
Jautājumi būs jāatbild tik un t^i. In­divīdam,
kas vēlas palid/.lbu. jānāk
. pie organiMciļa^. bet no orjumiviāei-
;^ jai pie Individa.'' atbildēja direktors
Edvards. paskaidrodanis. ka nevar
prasīt, lai IHO, kas ir starļMauUska
-;' organizāci ja; katrā' zlņā akceptetu
: V ASV ^ armijas noteikvunus vai atd-
; humus, kaut ari ASV dod 70 pi:<x:.
: np IRO lidzekļiem, Viņš tomēr ple-
• bilda: ,vi^9,P9 proc. no nometņu ic-^
mitniekienv nav ko bažities oar ao-
.1 , gades . zauJēsanu.'' Uz. jautā jumu.
kas notiktu ar personām, kas neva-
V rētu atbildēt uz jautājumiem reģis-trēžanas
aptaujās tāpēe. ka aizmir-vp
suSās pareizās atbildes, direktors Ed^
• vārds atbildēja, ka atsevišķo gadīju­mu
izlemšanas tiesības ir apgabalu
dibināšanai ar 100 bataljoniem un
ārm^ljas palielināšanai līdz 1B1(K)0
^ligllja un Francijas valdībās
atsaukušas ziņas/ka esot
ai>svērta starptautiskas policijas spē­ku
iutUana uz Grieķiju partizānu
apkarošanai. Sādu soli varot izlemt
vienīgi UN, bet neesot zināms pat,
ksis to Ierosinātu, Uelbritanijai ne­esot
ari nodoma pastiprināt savu
karaspēku Grieķijā. Reutera gan zi­ņo,
ka uz Grieķijas ūdei;iiem izbrau­cis
viens ASV aviācijas bāzes kuģis
un 3 vieglie kreiseri no bāzēm Itā­li
j ā. Kuģi izdariilot apmācības brāu-deniļis
grieķu ūdeņos un apmie­lot
Pitejas ostu pie Atēnām.
Anglijas un Francijas valdības
ķti^i ari amerikāņu preses ziņas,
ka ASV būtu uzaiclnājuSas lielbri-laņiju
radit kopīgu flotes att)alsta
punktu Bengazijā Llbljas piekrastē,
lai no turienei st.ātos pretim komu­nistu:
tilta; gala ppzicijai Grieķijā.
Itālijas koloniju nākotni varot iz­šķirt
tikai četru lielvalstu komisija.
Anglijas valdība gan oficiāli ie­sniegusi
asu riotuBul^āFijas un Dien­vidslāvijas
valdībām; t)ridinot 5Is
valstiis no Markosa valdības atzlša^
mĶ Ikš nesasikanctu ar TJN chartas
principiem un varētu vērsties pret
paiām Balkāņu valstīm. Pēc BBC
2it>ām„ līdzīgu notu esot iesniegusi
arī ASV valdība.^^^^^^^ ;
.ŗNe^svveek** ziņo, ka drizuma to-tner
sagaidāms, ka Baikānu valstis
paijlutlinas Markoiia %?ald\bas atzi-sariu,
vTnpat sa^aidanis.- ka to atzī-iot;
Mas!<ava; .Ncc^sot:, skaidri :..pare-dimmiiļ:,
ko tāda; gadījumā darīšot
ASV. valdība;:Ta^^' varot-vai-^ nu \;ūz-
^ņoint to i^ulēdama", .vai ari'celi.i<:?\Ml-dumm
UN Drošības' padome, nosau­cot
šadu atzīšanas aktu par agresiju
,pretvGrieķijas:• i'ald'ba; 'Ticamāka
esot pjrotei:ts Drošības padomē. Krie­vi:
jas atbilde uz protestu Drošības
padomē tad skaidri parādīšot. • va
Ma^^kava vēlas ii^ķirigu lūzumu ar
rietumiem -vai.ari;• "cen{īloties nota'
vairjlilis.
Pašā Grieķijā valdības k^rasp^s;
Dēc BBC ziņamv Konicas apgabalā
ielenci$ lielākus nemiernieču ^)e-
\mi laelā sniega dēl karaspēku va-
1^ apgādāt tikai ar lidmašīnām.
Nemiej^nieki atsisti arī citās vietās»
bet Grieķijas v a l d ī s esot ziņas, 1^
gaidāms jauiis užbnikums^^ -^^^ l o i ^
no Bulgārijas pierobežas puses.
UN Baikānu izmeklēšanas komi^
sijas locekļi lidmaSInfis devuSies no
Saloņiklem už kauju apgabaliem Ja-nicā,
lai tie§i pāri!ecināt(ffi 1^ ciņu
gaitu uņ stāvokli dažu komi­sijas
ldoek)u atzinuma» c l i ^ Grie­ķijā
tuvojoties izSķīrēJad ste^
Albānijas valdllni no jauna noral-
UN ģenerālsekretāra trigves
LI iūgiunu atjaut UN izmeklēšanas
koihisijal darboties ari Albānijas ter-rltDriJā.
Atbildes rstotā teikts, ka
ASV un Ueibritanija cenšoties Jz^
raisīt akiitu konfliktu Balkānos". Ja
komisijās locekļi ieradīšoties, Albā­nijā
tos tiesāšot i„ātri uri bargi*V ASV
āriietu ministrija publicēju;^ kādu
izmeklēšanas komisijas ziņojumu,
kas ŗāda^ka Grieijdjas kaimiņvalstis
apgādā nemierniekus ar ieroēient
Ieroči esot piegādāti pat tei laikā,
kad Grieķijas jai^ājumu apsprieda
Drošības padomē.
Amerikāņu preses uzskati par nā^
kotnes attīstību Grieķijā ir visai da­žādi
Kamēr ,JIewsweek'* jau runā
par iespēju, ka Grieķija varētu iz-vlirstles
par jaunu Spāniju" un at­gādina
AngUjas ministru prezidenta
EtUjJa un ārlietu ministra Bevina
vārdus, ka Jebkādas valsts atzīšana
nemiernieku valdībai varētu izraisīt
,.nopietnas briesmas starptautiskai
situācljai",„NeW York žTlmes",
garāka pārskata par Grieķijas stra-t
e ļ ^ o nozīmi un Krievijas mūžīga­jiem
centieniem iegūt noteikšanu
Dardanelos un Vidusjūrā, secina, ka
V^situācija Grieķijā atkal atvēMnā-siesv
vismaz Itz laiku, ja Ma^va
redzēs, kā tai pretojas". Sis laik-rai^
sts uzskata Markosa valdības pa­sludināšanu
par Maskavas izmēģi­nājuma
balonu un pareģo, ka Mar­kosa
valdību gan atzīšot Albānija
un Bulgārija un, domājams, ari
Dienvidslāvijā un Rumārdja, bet ne
pati Padomju Savienība, vismaz līdz
tam laikam ne. kad Maskava būtu
pārliecināta par panākumiem. Ja
izrādīšoties, ka Trumena doktrin
spēkā un Grieķija saneniSot vēl tā­lāk
u palīdzību, tad esot domājams,
ka Markosa valdība atkal pazudisot
Maskava, pēc ..New York Times'
domārņ, ne tikai nevēloties karu, bet
pat neuzdrošinoties ar to riskēt. Tā­pēc
nees? t sevišķi ticams, ka Grie­ķijā
varētu izvērsties par „jaumi
Spāniju". \ •
BBC. NYHT, Net95we^
ari ieteica paaugstināt minimālās al­gu
Hkn^ no 45 līdz 75 centiem par
stundii uzsvēra, ka ASV
t£uxtai j§uz3Q^naš vadība pasaules
jauņua±^ē un pārējo kutu attīstī­šanā,
trumens atgādināja, kā ASV
politika ir konsteiiktlva naiera poli­tika^
balstīta uz ^^1^^
Hdzibaa prindi>a un cflvēoi cieņas
i«5|«&tj§amt^^^ W politika
i^Set uz mieru, nevis karu. Savu
v^jimm ASV pr^dentB nobeidz^
ar atgādlnāj\mtm, ka ir pi«^
apUecināt savu ticību Dievāmv
Tnmiens savu vēstījumu pirms no­lasīšanas
koniŗesā otrdienas vakarā
vēl bijā pārrunājis valdības sēdē.
Kongresa sesijas darte īsteni
tikai pēc prezidenta vēsKjumi^^^^^S^^^
rīgākais no visiem apsēžamiem
jautājumiem būs lemšana par Mair-
Ma plānu likumprojē
pārstāvju nama ārpdīti^ās komi­sijas
priekšsēdis Itons otrdien ie­sniedza
tautas palāvju nama^^^^^
kumprojektā ilģternļiņa palīdzības
apmēri E i i ^ a i paredzēti 17 miljaaŗdu
dolāru četriem un ceturidaļgadam.
Sagaida tomēr, ka kongress likumā
varbūt nefUcsēs visam šim terminam
noteikto summu. ?
Senāta ārlietu komisijas prie
dls repidjliķāriis Vandenbergs pirm­dien
pa^āidroja, ka noteicējas vjd
dības aprindas šādam viņa priekš­likumam
p ^ esot piekritu­šas.
I^jektā tornēr pal fiksēta
summa pirmajiem 15 palīdzības
progmmmas mēnešiem — 6,8^
di dolāru. Tagadējais kongress ne*-
drīkstētu saistīt ar noteiktu summu
nākamos kbngresusy jo tagad vēl ne­varot
paredzēt nottounu attīstību
nākamajos gados. Vandenbergs iz­teica
domas, ka arī 8,8 miljardu
summa kongresa vēl ā
pretestību. ?^^ ^-v
kā atgrieztos pie stingras valdības
kontroles. Pieaugušā dzīves dānķi»
ba ASV esot iaijskaidrojama ar ,,iz«
šķērdigo palīdzību E i n ^ ' ' . tādēļ
varot sagai<&t, ka. kongress ārzem^
ju palīdzību ien>bežos un samazinās
noddclus.
Amerikāņu ai*odbledrību savienī­bas
AFL pārstāvis Eiropā Brauns
paziņojis, ka gandrīz visu Hietum^
eiropas valstu iirodbiedrības Šīgadt
>lrnfiajos mēnešc» piedalīšoties kādā
congresā, kura uzdevums būtu no­drošināt
Eiropas strādnieku atbalstu
Maršala plānam. Sis kongress arī
varētu kļūt par iedīgli jaunai starp^
tautl£^ai arcNinieclskai kustībai, jo
lūzums pasaules arodkustībā divu
pretējo novirzienu starpā esot ne*
pārprotams. Jaunā kustība varbūt
baudītu kā AFL, tā arī otrās ameil-kāņu
lidās arodbiedrību savieno
CIO atbalstu.
Spānijas ārlietu ministrs Ertaho
paskaidrojis, ka lielvalstīm, ja tās
visiem Hdzekļlem atbalstīt
as Jaunuzbūvi, vajadzētti, Mar«
saia plāna ietvaros dot ari Spāni­jai
i^pēju ieplrict izejvielas un ma«
Šīhas. TASS minēja |wreseš ziņoju­mus
no Madrides, it kā ASV finarn
ciālā palīdzība Spānijai jau esot
neoficiāli izlemta pozitīvā garā vai
nu Maršala' plāna ietvaros, vai ār­pus
tā. Pirrnajā gadījumā, raksta
TASS, tas nozīmētu Spānijas uzņem­šanu
rietumvalstu ^dmē un neofi­ciālu
Franko ležlma atzīšanu.
NYHT, BBC
Arī vairāki dti vadītāji republi­kāņu
pārstāvji radioraidījumā pirms
kongresa sesijas pfnndicn brīdināja
no Maršala plān?,„pāršpnējūmiem,
Izšķērdības un pārāk tāliem mēr­ķiem".
Republikāņu partija gribot
pnjijektu rūpīgi pārbaudīt, lai pa-lldzfba
ārzsMēra nenotiktu uz ASV
cenu o^l^ifif rēķina. Republikāņu
frakdji^ ^/adītājs senātā Tafts fetei-eās,
ka dk ilgi. kamēr būšot „iz-
Sķērdlgie Maršala plāni", 'ASV ari
bū5ot,J\rlaršala plānu cenas'V^^^F^^
cijas vadītājs tautas pārstāvjtir namā
Martins izteicās^ ka am-^riķāņu tau­ta
gan gribot^ visiem spēkiem pa­līdzēt
visām draudzīgām zemēm at­kopties
un iaizturēt komunismu, bet
tā ari vēlas, 1 ai kongre$.s rīkotos uz­manīgi
un neiegrūstu ASV bankrotā,
Jumi netumii
demokrātiju valsts^*
vīriem un pāvestam
Četru lielvalstu ārlietu ministru
konferences gadījumā Londonā sūt­nis
K. Zariņš kopā ar pārējo Balti­jas
valstu sūtņiem nodevis Lielbri­tānijas
ārlietu milnistrijai ministru
prezidentam Etlijaim adresētu Latvi­jas,
Lietuvas un Igaimijas centrālo
organizāciju memorandu. No latvie­šu
puses memorasidu parakstījis bīs­kaps
J. Hancāns kā saeimas i^i^cS-sēdētājs
un valsts prezidenta v. i ,
četru Latvijas lielāko konfesijas gal­vas
un piecu lielālco politisko partiju
pārstāvji. Līdzīgi memorandi nosū­tīti
prezidentam Trumenam, Franci­jas
valsts prezidentam Oriolam, Ķī­nas
valsts galvām CfmgkaiSekam un
pāvestam.
Sūtnis 0. Grosvalds Londonas k<m-ferences
gadījumā savukārt nodevis
notu Francijas āriletu ministram,
kurā izteikta cerība, ka Francijas
pārstāvis konferencē paliks uzticīgs
franču politikas cēlajām tradīcijām
un aizstāvēs Latvijas un pārējo Bal­tijas
valstu tiesības uz neatkarību*
Pret sākumā paredzētās program­mas
kaut kādiem ierobežojumiem
vai atlikšanu izteicies demokrātu se­nators
Bārklijs. kas pirms kongresa
sesiJas pārbaudijis stāvokli Franci­jā
un Vācijā. Šāda ricība varētu
bīstami bremzēt Eiropas saimniecību.
Senators Tafts un vairāki citi va­dītāji
republikāņi otrdien kritizēja
TrumeUa nodomus šai; kongresa se­ši
jā prasīt pretinflācijas pilnvaras.
Viņi nepieļaušot» Ica ASV miera lai-
Parcgo Baikānu
valstu^^iedcrāciju
Turcijas laikrakitti svētdien publi­cēja
ziņas ,^o ti<:amiem avotiem",
ka drīzumā gaidāma Baikānu valstu
federācijas pasludināšana, kam Mas­kava
esot gatavojusies jau vairāk
mēnešu. Vienīgais šķēnslis esot bijis
Rumānijas karalis Michalls, kas ta­gad
no troņa atkāpies. Daži laik­raksti
sakās zinām, ka federācijas
galva būšot maršalls Tito, Pēc turku
ziņām, paredzēts sagatavot arī Un­gāriju,
lai tā pievienotos Dienvidslā­vijas,
Bulgārijas, Rumānijas un Al­bānijas
federācijai. Ungārijā tāpēc
esot gaidāmi notik;umi .,ar smagām
sdcām".
NYHT