Bavarijas Latviesu vestnesis, August 21, 1948

              •S
»NezV vai tika! V. V
,.Vaitad . ; es*!!^^^^^
bēdams klusināt tel^^'^^'^iā^l^
.,Ko tad tu; d o M i i i \ l :
3]s/ Es noslīgu i ; , "^r^^^^^^
|jttoott ppāārrvvaārrīīgšuu atvi^,^5^*^^^ ^]l
Jksmu atslābšanas «fi?""»"^
l^am un viegli kā ^^^'«i» W
etņu lēcēji noblen^;.l'«"%
Tikai tagad sajutu, *
Jenu uztraukumi 4 ^i**',
l^gurdioājušas. VērniS'"*^^^:
:[yfes trīcēju no 4riei%'« ^, stiga, tagad,
«edos savā kaktā un £f
kal sāka braukt mJ!^.J^
:aiim miegā, PimoreizS"^ ^
(ierīga un dziļā, -^''salaii
2.
•••• t'ļ^^V
••••
n
t D
I
.:, •••.11..:
u sākās ceļošana no vim:» •.
knometnes otrā. KS^-
iem ;un' Pārpraturolem ^ .
BVisa.kā^trūli'S^^^
im arvien vairāk redzētu 1,^*
fot likās, ka vai visa^pi^^l
divīzija sala'sīta a«'5 ļ
ķecais vmsfeidfēbefe no hw ^
Mja _pu&ā. Nevācus 2
vieto]a_ vienkopus m m *
I
bns: klajas visl*^^^^^
komandants saprata, ka esau
iespiesti karot ar varu, bija visj^
bveligs, m,liķa nesenajieinfe
em izpletņu lēcējiem. mūs apka!^
^t; .Visvairāk tas derdzās vecaias
ļ „Sasodītie svešzmnieikif* viri
ļaea, slaiicīdams mūsu istabai
psu dēļ mēs zaudēļjām šo kafuH
ļ^Mīļais Gumprian, kas neprot bot
ings,. tas kļūst kalps," mierinā.i
ņu Druvājsim savā koja gulto
^ozofēja: : „Tāds, cilvēk, irkaji I
inīga irkaļ^a laime: Te tu s
csēzelis, te atkal tikai ēzelis."
Labā dzīve neviilkiās ilgi: mussa-dināja!
kuģī un paziņoja, ka ij)-
ķtīs uz lielajām gūstekņa nomet' ,^
jm Ēģiptē. To dzirijot, visai iztra-1
tiājāmies.
Mēs zinājām, cik smagi krievi i
ķci strādināja savus gūstekijiij;
I darba nometni vajadzēja sami^
aāties, bet. ~ Ēģipte! Tas nii biji
vska par daiudz. To mēs ne'"
lies peilnījuši;, ; -
(Turpinājums sekos)
- Es gan tev atspītēšu -r teio ]
ieturiene un nemazgāja ba* •'
liteni. jo kaimiņienes puika M*
^nei nebija padevis labrītu;
Ū Kas jums te par izstādi -- ja»
a barakās vecākais, ar .Pi*:
idīdams uz gružiem gaiteni,
'rikojums? ...
- Vakar Mieturiene. nemaiSV
viņai atspītēju un nemazgāju
jn — atsaucās Pietoiene.
- Tā kā pēc' stundas butuk»
,! - pasludināja barakas^ve»^^ ^
aiziāja. : Pēc stundas_Pie5
tādās komitejā un meklēja saofr I
tkās tiesas priekšsēdeta,iu.,
L Es viņai tomēr, atspit«'>'"*
lz:£>Szēšos,bet:laiv^^^
Saš'gaitenī f i u ^^
iiājās. Visi kaut kam. eji
kas nebija Mietunene.^^,^
^is, dzīvoja svilpo^^a^^^^^^^^^
:ot: „PiemuiM,iettoģ^,;j
5 vaļā, būs jāsaka veeii»^
U2 Austrāliju." ^ ^ . ^ ļ ^ ^ t t »^
i
i
i;>
II"
,5-:
s.: -
m. •
A Vai*',
ba ar ģimeni izbraugl^^ij,^
iz1ē5t.s sleepktdenjuib nci tAis. 2 i s a s ^ fLe '
rMtātē parpoliti^'^":- .
jcibas jautājumiem^. -,3. pie* I
Preses bir(^s nodJ^Biroltl
teu-lietuviešu^vieng k
Ies iedzīvināt lat^^
Ķu presē: regu^^.Geest«:fc
^ , DP Camp Spai^"" . I
P^iīls-Skuj^i^nākie* Ķ
iiens no
šu komponistiem j"is
ļ: saņemtām.
ā Lietuvā. : .., ŗrese ^
Kaniste Verond^^J^ig c^-ļ
Wieru klasi. ^^^^eP^• % Lijas konservatora.
LlDombrovskg^33 .r^^^^^
fena Sirmaņa t^\. ķ
pā, miniatūr ormate ^.^ij al^' |.
ipu vainags fJ*"**^ Ml
LATVIA
• .• • '
Latvian Newspaper
published under EUCOM Civil
Affairs DivisioD Au<horisatioD
Number UNDP 196. Publisher
and Editorŗ Kārli? Rabacs,
DP Camp KleinkStz near
Caniburg/D. Printer: „Schwāb.
Volksbl.". Gfinzburg/D., Bgm..
L^dm.-PI. 7. Circulation: 4000.
Publisbed thrce times • weekly.
Editorial off.ice: Giinzburg/Do.
Dominikus-ZimīnermaTin-Slr. 2. LATVIAN NEWSPAPER
Nr. G5 (170)
Sestdien, 1948. Ķ. Z \ : aug.
liiiāk tvU nnzes nedēļā,
lidevējs: BALK uzdevumu:
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildisais re­daktors:
K. Rabacs. vieta. .\.
Liepa, redaktoriirZ^ Bfirda.
M Čulītis. H. Mindenbcrgs,
A.Smiti. Adrese: Guniburj;-
Do.; red.*: Dominikus-Zimmcr-mannstr.
2 (tālr. 50). aps,:
Marktpl 25 {i. 84), spicēt:
Bfftn.'Undmann.-Pl. 7 (t. 92)
domās par
jJM^^^ anektesan^
,,NewVork Journal K. H. von VīgandL
sensacionālu ziņojumu no Itālijas, it kā Staļins gatavojot „miera oi'en-bīvu'\
ar kufu nākšot atklātībā laiku, kad ASV notiks
jaunā prezidenta vēlēšanas. Staļiriapriek paredzēšot Reinu par
iespaida sfairu robežu; pie kam Vācija un Austrija paliktu padomju
iespaida sfalrā. Kremlis' rēķinoties ar to, ka ASV valdība un sabiedrī­ba,
vēlēdam*āš mieru, ieskatīšot, ka ir labāks nekā kafš".
Rēķinoties ar to, ķa par prezidentu ievēlēs republikāni Djuiju, kanl bū­šot
jārāda ^vas partijas labā griba panākt Kremlis domājot, ka
šiem Staļina priekšlikumiem varētu būt panākumi.
saruna ar
samazinās izre
uz
BBC piektdienas: rītā ziņoja, ka
nākamā; tikšanās.;;ar;vadltājie pa­domju
valstsviriēm laikam biīs pēdē­ja.;
Londonā šolond vēl^ nav zināms,
vai sarunas notiks^ ar Padomju Sa­vienības
ārlietu ministru Molotov
vai pašu Staļinu. Katra ziņā, tas
gaidāmai vēl šis;'nedēļas beigās: La­bi
informētas britu politiskās aprin­das
izsakās, k ā Bevina. privātsekre-tārs-
Robeits, kas samnās ar padom­ju
valstsvīriem aizstājis vēstnieku,
rietumu: diplomātu "vārdā ļūdžis
audienci. pie Sta.1 ina. Ar.. Mo 1 otovu
līdz:šim pārrunāti nevis, visas Vāci­jas
j ā ut ā j umi vai nncier a iz redzes p a-
.saulē, bet gan Berlīnes blokādes at­celšana-
-un, eventuāla četru ārlietu
ministru kanference. Interesants
esot tasjtti^tāklis, :ka, pēc Robertsa
infoi;]3ņ||i|lļS saņemšanas • par _ pēdējo
likS)|(^S- ar Mplotovu, mērenais :op-timišī%
britu galvaspilsētā lielā mē^
i'ā. samazinajies. Esot kļuvis zināmsv
ka abas 'sarunu; vedēju puSes. līdz
Mm stingri aizstāvējušas savus vie­dokļus:
un nav mainījušas tos ari
pcc pretējās puses argimieritācijas.
Trīs rietumu di£)lGmāti cetui-tdien
Maskavā saņēma jaunas savu valdī­bu
instrukcijas un apspriedās ASV
vēstniecībā. Tāpat apspriedes noti­kušas
Vašingtonā, Londonā un;, Pa­rīzē.
Atskaitot īso notici par ame­rikāņu,
britu: un franču pārstāvja
vizīti pie Staļina, pārējās sarunās
Kremlī padoimju; prese im radiofons
līdz šim pilnīgi noklusējuši. Kāds
ASV tautās pārstāVju nama depu­tāts
uzaicinājis valdību .publicēt pa­skaidrojumu
par līdzšinējām sarunām
Kremlī.;:-•"
.Laikraksts piebilst, ka Staļinu uz
šādu projektu iedrošinājusi Ruzvelta
un Cērčila piekāpība jau Jaltas
apspriežu laikā, kur abi rietumu
valstsvīri likuši saprast, ka būtu ar
mieru -j,upurēt Staļinam 3 neatkarī­gās;
brīvas un demokrātiskās Balti­jas
republikas — Lietuva, Latviju un
Igauniju — lai nodrošinātu sabie­droto
uzvaru otrā pasaules karā''.
jorkas nedēļas laikraksts
,,Collier" 14. augustā, publicēdams,
Ruzvelta tuvākā drauga un padom­devēja
nelaiķa Harija Hopkinsa sle­penos
; papīrus, pieskaras Baltijas
valstu jautājuiTiam: Publicētajos do­kumentos
minēts, ka Anglijas torei4
zējais' ārlietu ministrs Idens 1943. g;
12. martā būdams Višingtonā, bažī­jies
par: Krievi j as tiu-pmāko rIcību'
sevišķi tādā gadījumā, ja ASV pēc
kara JEiropai pagrieztu mugtirUļ.
Hopkinss" jautājis;, kādas prasības
Padomju Savienībai varētu-būt 'mie­ra
konfcfrencē, uz ko Idens atbildē-1
jis, ka. tās vispirms prasīšot Baltijas
valstu aneksijas atzīšanu. Ruzvelts
tad izteiciesv ka pret šādu Krievijas
prasību Savienotās Valstīs un Angli-i
jā būšot liela pretestība, bet reā­listiski;,
domājot, jāatzīstot, ka pē'c
Vācijas krišanas neviens nespēšot
Padomju: spēkus izdzīt no Baltijas
zemēm. Prezidents piebildis, ka viņš
domājot,' ka Savienotās Valstis tādā
gadījumā prasīšot ,.lai Krievija
neaņeķtē Baltijas valstis bez jauna
plēbiscīta.
Ņujorkas sociāldemokrātu lai'k-raksts
:„The. New Leader" jau 31.
jūlija numurā Ivana Mareka aprak­stā
par Beneša likteni apgalvo,) ka
Ruzvelts 1943. g. jūlijā sarunā cv
Benešu pirms pēdējā došanās - uz
IMaskavu lūdzis Benešam, • lai. tas
Staļinam^ M dara zināmus
Ruzvelta uzskatus par Baltijas val­stīm:
„SavlenotāS: valstis nedz var,
nedz - grib : aizkavēt Baltijas ' vaIstu
inkorporāciju Padomju Savienībā,
•bet Savienotām Valstīm jāi'ēķinās lar
pasaules sabiedrisko domu. TāpēC: ir
nepieciešami atrast pareizo formu un
procedūru, kā sabiedrisko domu no-mieritiāt."
as
Francijas valdība trešdienas sēdē nolēmusi iestāties par Eiropas par­lamenta
sasaukšariu. Šis lēmums paskaidrojuma veidā jau nosūtīts
U2 Londoiiii Odbritanijas Mi^^n ^n^^^ Bevinam un pārējām
Briseles pakta valstīm. Pēc BBC informāci,jas, Bevins paskaidrojumu
pārbaudīja ceturtdien. Nekāds oficiāls komunikē par Lielbritānijas i no­stāju
vēl nav publicēts. Labi informētas politiskās aprindas Londonā
izsakās, ka britu valdība pagaidām izturas rezervēti, iekām nav pār­baudīti
visi priekšnosacījumi un noskaidrota domīniju nostāja. Beļģijas
ministru prezidents AnrīSpāks Eiropas pāJrlamenta dibināšanu siltij at-t>
alsta. Tāpat par to iestājas sociāl demokrātu vadītāji darbinieki Ho­landē.
Pec Vācijas ķapitulācjļjas' un īpaši
P^." Maršala ;'-plāna :vP^
.kas prasīja' cieķi sadarbību saimnie-
. . laukā/ aktuāla, kļuva ari Ei-
^P^iš. Savienoto- valstu jeb • Eiropas
ūnvipc ideja. Par to iestājās daiidzu
Vi vadītāji, 'polītiki. • ar Čerčilu,:
_^ Ramadjē im Reino pi'iekš-
3iā,; Priekš pāris; mēnešiem Hāgā;
pat īpašs kongress.: kurā^
ka ; Eiropas; ūnijā būtu •pā.plaši-rianm
ar;; Eiropas parlamentu.^^
.Pašreizē j am Franci jās.' ierosanā ju-
; '^^am. autora tiesības-pieraksta Rei-
^- Tagad būdams Franci jas saim-:
^""cības-noteļcējs, viņs:cieši nolēmis^
stabilizēt saimniecību un -padarīt sa-;
;V^i -zenai- atkal stipru. Līdž^ otram
;:>as^Ules karam Francijā bija ;liel-•
l - ī'^^^^ •
"^aŗs. šīs pozīcijas, ievērojāini satri-
;^^ājis:.no pirmās š ķ i i : a s ; š^
•^'^a- Francija kļuvusi par saimnie­ciski
īrn; politiski vāju valsti. ReLno
labi .zina, ka stiprs var būt vienīgi
tas. kas'stāv droši uz savām kā^ām
Līņ. tāpēc, nolēmis vispirms nostipri­nāt
Francijas saimniecību. iBet rei-;
zē ar:.saimniecisku 'Stabilitāti Fran­cija,
atgūtu arī politisku nozīmību,
• • Bezv; Franci ja s tīri s ub jektī vām
•vēlmēm' atgūt kādreizējo vadītāju
vietu;-: ^Vecajā - Kontinentā. Eiropas
.parlānientimi būtu vēl cita. daudz lie-lāka;
nozīme. Ja izdotos Eiropā rddīt
kompaktu apvienību, komunisma
;briesma;š ievērojami samazinātos.
Maršala plāi-ii; liek meklēt. Eiropas
.valstīm sadarbību saimniecības lau­kā.'
;Briseles pakts Lielbritānijas.
Francijas un Beneluksa valstu star­pā
radījis militāru savienību... Pro-i
jektēta.is- |liropas parlaments jau eso­šo
valni pret komunismu nostipoinā-tū-
vēl.vairāk.-
3. IPP.)
I Miera balodis
saucas šī Talbeita karikatūra ,.New
York World Telegram"
Berl ines krievu
sektora policija
šauj pūlī
KATRAS 3 MINŪTES PADOMJU
(pALVENO MĪTNI PĀRLIDO ASV
LIDMAŠĪNA
11 Francijas okupācijas Iestādes pa­ziņojušas,
ka lielāks skaits franču
ierēdņu un viņu ģimeņu tuvākā lai­kā
atstās Berlīni. Tas notiek taupī­bas
dēļ, kāpēc esot smieklīgi krievu
licencēto vācu laikrakstu apgalvo­jumi,
ka Francija paredzējusi no
Berlīnes izvākties. Krievu okupāci­jas
pārvalde ceturtdien iesniegusi
amerikāņu iestādēm protestu, ka
ASV lidmašīnas pārlidojušas padom­ju
galveno mitniKarlshorstā tikai
100. m augstumā. Kāds amerikāņu
militārās pāi'valdes ierēdnis paskaid^
rojis, ka tas varot gadīties, jo gaisa
koridors ejot tieši šai vietai papi
E^ot iespējams, ka augstākiem
krievu virsniekiem; ļoti nepatīkami
ka katras trīs minūtes pār viņu gal­vām
aizlido kāda' ASV lidmašīna.
Britu iestādēm krievi, paziņojuši, ka
ijau tuvākās dienās; viņi atļaus at-
, griezties angļu pilotam, kas bija
spiests nolaisties padomju joslā. Arī
turbolidmašīnu varēšot saņemt atpa­kaļ.
Ja nekas nemainīsies, tad Ber­līnes
maģistrāts izdos Ipažu naudu
lai varētu samaksāt ierēdņiem algas
un atbalstīt tos, kam pabalsts nepie­ciešams.
.|' • • • • • • .
SED oficiozs .J>feues.I>eutschland'
raksta.^ka partijas vadītāji saņēmu­ši
rīkojimiu izdarīt drastisku tīrī­šanu,
kas jānobeidz līdz 25. au­gustam.
Sis rīkojums saņemts- 14
uņ 15. augusta konferencē Tīringā
„Tā bija ļoti nozīmīga konference,'
apgalvo laikraksts. Sagaidāms, ka
šī apspriede iezīmēs; jaunu ceļu visā
līdzšinējā SED darbā. .Partijā esot
iefiltrējusies ne. vien. sociāldemokrā­ti,
kas dara - visu; lai kaitētu attiok-smēm
ar Padomju Savienību, bet no­vērota
arī komunistu opozicija-KPO/
Līdz 25. augustam visi diversanti un
nodevēji jāatmasko un jāizslēdz no
SED rindām.ASV sektora pilsētas
komandants plkv.. Haulejs preses
pārstāvjiem paziņoja, ka dots rīko­jums
.sadursmi nekavējoties izmeklēt.
Ceturtdien Berlīnē notikušas.- sa­dursmes
policijas un iedzīvotāju
starpā. Austrumu sektDra vācu kār­tības
ierēdņi Potsdamas .laukuma
rajonā izdarījuši spekulantu kontn>:
li. Tā kā šai vietā robežo krievu un
britu sektors, lielāks cilvēku pūlis
m.eklēlis patvērumu pie angļiem un
no turienes sāci? anmētāt policiju
akmeņiem. Pēc i.'=a brīža, kad pa­līgā
atsteidz'is ari krievu militārā
policija, vācieši sAkuši šaut pūlī. ie­vainojot
6 personas. Starpgadījums
likvidēts, kad ieradās britu un 'ame­rikāņu
MP.
BBC. St
TERRORA CIENĪTĀJI SAVAS M.\JĀS APSŪDZ TITO OTOZlCl-
JAS LIKVIDĒŠANA UN TERRORA METODE
Pagājušā Latvijas numurā īsumā
jau ziņojām,, ka uz Dien\ddslavijas -
Rumānijas robežas nošauts ģenerālis
Jovanovičs. kas kapa laikā bija Tito
štāba priekšnieks. Kādam viņa pa­vadonim.
. arī virsniekam, •• laimējies
pārbēgt Rumānijas pusē. Trešā per­sona
izbēgusi.
Rumānijas un Ungārijas radiofons
ārkāiiigi asos vārdos nosoda ģene­rāļa
Jovanoviēa nošau^-mu. Slep­kavībā
esot vainojanis mai-šals Tito,
kas visiem līdzekļiem mēģina apklu­sināt
opozīciju. Rumāņi apgalvo, ka
Dienvidslāvijā valdot vēl nepie­redzēts
terrors. Noteicēja par valsts
likteni esot nevis komunistu partija,
bet gan Tito un viņa tuvākie līdz­strādnieki.
Ungārijas radic^f'Mis kon­statē,
ka ģenerāļa Jovanoviča vienī­gā
vaina bijusi tā, ka viņš sekojis
Marksa un Ļeņina mācībai. Popu­lārā
ģenerāļa nāve radījusi milzīgu
sašutumu tautā. ,
Ģenerālis Jovanovičs bija meln­kalnietis,
tāpat kā melnkalnieši bija
viņa abi pavadoņi. Kara laikā viņš
bija tas, kas uzturēja sakarus un
apspriedās ar,.britu un amerikāņu
militārajām misijām. Kad Triestā
notika sarunas par demarkācijas
līniju, Jovanoviēs aizstāvēja Dien­vidslāvijas
intereses. Sabiedn)tie
viņu atceras kā ļoti neiecietīgu un
uzstājīgu apspriežu dalībnieku. To­reiz
tā vien licies, ka vienīgais ģ<^-
nerāļa uzdevums Ir sagādāt pēc
iespējas vairāk nepatikšanu sabied­rotajiem.
Kāds britu • virsnieks iz­teicies,
ka ģenerālis Jovanoviēs bi­jis
drosmīgs kavavīrs Viņš ^ ļoti
augstu vērtējis sarkano armiju un
vēlējies, lai dienvidslāvi izveidotu
savus • bruņotos spēkus padomju
virsnieku vadībā. /
Tas apstāklis, ka ģenerālis Jova-novičs
un abi viņa pavadoņi bijuši
melnkalnieši, pēc BBC domām, lie­cina,
ka Dienvidslāvijā, neraugoties
uz visiem apgalvo.jumJem,. tomēr
pastāv zināma opozīcija. Iespējams,
ka pagaidām tā nav liela, bet .šoreiz
svarīgāks pats fakts, ka Tito nemaz
tik droši nevar paļauties uz savu
armiju. Ka opozīcija tiešām ir, to
apliecināja nesenais Tito rīkojums
atlaist četrus Melnkalnes minisirus.
kas bija nostājušies kominforma
pusē. • Arī Dienvidslāvi jas sūtni s, kr. s
atteicās atgriezties no Rumānijas,
bija melnkalnietis. Politiskie novē-rotāji
Londonā domā. ka Huka!\\<M
ir kāda organizācija, kas pul -i'.vi
Tito pretiniekus, lai. īst;\m^br'.a.ni
pienākot, tos vcu'ētu ' i/rs/fk-l^i ]
Dienvidslāviju.
Ģenerāļa Jov^movica,.^adi^ains
balsi radījis, arī britu p:\\^ē'^:.i\'l ~
chester Guardian" raksta, Ti^o
u'/^ācis atigstu spēli, likviiļējoi <.r!-u
opozīciju. Par r e z u l l ā f - o m , ^ ' i ' ^.
esot' grūti spriest'. Skai_dŗ\ tv>>il;''
esot' tas, ka s;iprašanas \\v l\l^>'-^AKf
kļūstot - aizvien probU-inaii>k,rA','',
Laikrakstu korespondenti 'u^ r.» 1-
grades ziņo. ka pagaidām D i o i u i J -
slavijā nav manāma iK^kada atklā"..i
opozīcija pret Tīto. Ari . u i ' i i c r ī l a .'i,^-
vanoviča nāve liekas pa.v,aiu-i n.r-manot,
lai gan esot .skaidrs, ka v;;;^-
maz melnkalnieši to d/..]i no.u'In.
..Tiuies" konstaie. i.)opulara
nušau.šana' mazliet pacēUr^; {>> n;,>-
slēpumaino aizkaru, kas iiolaiiiics !)i;r
Dienvidslāviju. Pagaidām n \ ' i i -
rot zināt, vai opozirijn ļu-fl 'r-ln .r
tik spēcīga, lai tās loci^kļi van-ui u'/.-
sākt "atklātu ciņu. BHC d r j l ' ' ' n - i!
kais redaktors, donva, ka J n ' M i i n v -
ča gadījums ir iiu/am'r.aks \\'\\-
kāršu :šaudiš;vnos nu.'ž;iiiiaia
nijas pierobo/.a. Tas lirciiiii.
vairs nevar pilnīgi'palaulK-,
armiju. ^^alickot
slepena pulirija 07NA
Par tās d a i ' b i b u hd/
visfantastiskākie nusta,'-! i
ku liecību pai- OZNU n<>(i(
D i (.m v i d s 1 a \* i j a s \' 11 >' n ' ' •! > •
vičs, kam laimējies i y b i ' "l
mēm. Sloļjonā pnlicii; i i
dienvidslāvu -komūnistii
mug"urkauls. Da/ā zin.i V i ' ] ) . ! ! 'o -
spēj .slavenu Padoimu Sa\"'
N K V D , lai }-^,an oi-;-iani/f'la per !• •\
j)ašiem principiem, O'/NAs ''^'i
darbojas visur: val'^.t.^ ii^-la-iJ. ~, ^ -
ganizācijās^ baznīca, (i C M V H I ^ ^ I ; ! .• i
diplomfvtisKājas nār^-.lāvniu-l) • • \
pat katrā iVimcnT'. .mcnma :
jā ir apmēram lOOOOn
gan oficiāli to s]:ait'a ' !'.<•" •
na. OZNAi ir divi galvcnif;-
mi: pasīvais un a]di\-;i;^
šana un prc^tspioao'ana .A);' V . M
uzdevumiem ]')i(\<kaitani,i
izraudzīšana, ārzemju i \ ' r ; - l,
bu izsekošana,, un spic'o ai^-n
na. OZNAs ioksojais dari)-. k<>]ij>'
trejas opozīcijas apspiešan;i un
' A O - . !
1,.
.1 :l •. -
1) -
1••
nīdēšanā.
Nacionālas nometnes angļu joslā
SVARĪGS PĀRKĀRTOJUMS ANGĻU JOSLAS DP DZiVF.
Šinīs dienās Augustdorfas nomet-'
nē notilva paplašināta Baltijas Cen­trālās
padomes latviešu pārstāvības
sēde, piedaloties ari. apgabalu pār­stāvjiem.
No ziņojumiem, kiM'us
sniedza J. Miezis, A. Trapāns un V.
J anums, un pārrun ām noskaidroj ā s,
ka atvilkumi par uzturu un telpām
,angļu joslā pieskaņoti algām un no­teikti
samērīgi; ar tām 60—70^*/g ap­mērā,
nosakot reizē arī zināmas
maksimālas likmes, piem., DP ar
dienas algu DM 5 maksā maksimāli
DM 3 dienā, bet ar mēnešalgu līdz
DM 120, maksā DM 70. Taču no­kārtojums
vēl nav galīgs un tanī
gaidāmi pārgrozījumi. Tāpat pro­jekts
par DP apgādes pāriešanu uz
vācu kartītēm, speciālām pārtikas
kaii;itēra vai īpašu normētu apgādi
pagaidām izstrādāts tikai vienā ap­gabalā
un ir pirmpi-ojekts, par.kuru
tiek ievāktas atsauksmes un kura
realizēšana vēl neniaz nav apsvērta.
Uz Vāciju atpakaļ no Anglijas at­sūtīti
DP, kas ilgāku laiku dzīvojaši
^Anglijcis trans itnometnēs un nav
pieņēmuši piedāvāto darbu. Tagad
viņiem draud izslēgšana no nomet-nējii.
Kas attiecas uz emigrācijas akci­jām,
aktuāla kļuvusi emigrācija uz
Argentīnu, kas pieņem arī ģimenes.-
Pavisam no 83.500 baltiešiem pēc
IRO datiem uz 1. maiju no angļu
joslas tālāk emigrējusi 27.000. bet re-patiaējuiies
2.000. Sardžu un darbu
vienību organizēšana norit sekmīgi.
Vienības uz darba vietām izsūta ti­kai
tad, kad tās apmācītas un ietērp­tas.
Tā kā revīzijas nozares va^iitājs E-Gi^
osbergs izceļojis uz Angliju, kur
jau strādā viņa piederīgie, tā viotā
izraudzīja mag. iur. K. Li''M)i!:u. ^
Lielākas parmaiiias ri<'in"tnrs
pašreiz notiek U^jas.saksijas a p i ' . a h ļ i -
lā. Seit projektē radīt Ijōlākns nJ/--
cionālas nometnes un '\ l a t m
viena no tādām iekārtola^^^/'n^n-ai-denas
kazarmās, netālu no Villiol/n'-
hāfenas. Seil modernās varu j i o -
nieku kazarmās ar muŗa i-kan'i !);••
vieta 2.000 DP. Pirmo tur pārcel V ' -
nenas nometni no Oldenliurua.:;, kanī
sekos 1000 Mērbekas latvi<'^;u. Li'j/.
ar to Mērbekas nometni i)av;sa!n
likvidē. Nacionāla nometne l i e t u v i e ­šiem
angļu joslā/ izraudzīta I)!ļ)h<.vl-cā,
bet igauņiem — Oldenbm'M. n/.
Sengvardenu paredzēts ])arcolt ari
vairākas mazākas latviešu nometn<:"-
no Hamelna.s un E.semas apkaj-lof,-
Sengvardc^nā līdz šim uzturcļa.s Žīdu
DP
Bija p<aredzets p<irviot/)t latvi<'šu'
ari no citiim Oldonburgas nr)n:KfK'
nēm," bet, jadoma, .š<; akciju izdosi*;:-;
novērst un Uiutiesiem cilās (;l(l^'n-burgas
nometnes. nāksies tikai^ rnaz-liet
sašaurināt ies telpu ziņā. l;d dotu
vietu igauņu ģimnāzijas un intern-'i-ta
novietošanai. T.'f'
Kffl biis ar mušu skolām?
Ar pārkārtojumiem nometnēs no vairākām pusēm izteiktas bažas
par mūsu skolu, īpaši ģimnāziju nākotni Autentisku pārskatu un no-rādijimius
par šo jautājumu lasi-^ 2. Ipp. LCK izglītības nozares vadī­tāja
L Zubana rakstā.
ATLIKUŠO ..GALVAS NAUDU'
IZMAKSAS LIDZ 11. SEPTI<:>mRIM
Galvas naudas'*' atlikušf/ dalu —-
DM' 20 katrai [x?r.9')naj. ko bi-a \/.\-
redzēts • izmiiksāt "'vakar. Vachjas
rietumjoslu iedzīvotāji .saņem-; ]]()/.
11. .septembrim. Izmak.s<as ti(-.'o di^-n i
paziņos vācu iestādes. Domā. ka t-'i
bus tikai septembrī, kad v ; ; C . ^ ' : ' ;n
izsniegs jaunā perirxla pārt:/.a.- i:ar-tītes.
Mūs infor.mē. ka tad ])at
redzēta ,,galvas naudas" i/,mak.-/j
DP nometnēs.
Ar 31. augustu visa v^r:, rr^j^ia,
nederīga, atskaitot 10 an .V) f-ni.oj.
l a b a l u s . ka,^ • i r m-jk-^a.';!.-!.;
1 un 5 fenmu v^"-rt:ba. L 'lv.
tembrirn jāapm.^ina ,vf-cā:-. i
zīmes, o k u p ā c i j a s nauda.i 50
un 5 un 1 feniņu gabali
..';/.^-.::i
V) .-.-'-
.T!;;;'.':u
feniņu