Bavarijas Latviesu vestnesis, August 21, 1948

              m
m
i \
m i
i '
m
i
ko.
be
pa
ro;
lie
pr
mi
ba,
žā
ko
ni.
dā
š«
ril
nā
Qc
m.
Pi
sa
n>
vi
ja
m
' m
bi
nl
tr
te
Cl
m'
tē
ni
W
ki
IT.
b(
P'
IC
IT
ei
b
K
c:
d
k
n
c,
n
a
^ r
r
r.
s
1
'1 H.S'
4 LATVIJA, 1948. g. 2i.
PAEI LATYIJA
B U . SABIEDRISKO LIETU MINISTRA ALFRĒDA BĒRZIŅA ATMI­ŅAS
PAR LATVUAS BOĻSEVLZACIJU ..POSTA GADI"
Pēc tam, kad komunisti sagrābuši varu XatvUā; bij. sabiedrisko lietu
ministru Bērziņu Višinska uzticības virs Vietrovs izaicina konspiratīvā
dzīvoklī uz satikšanos un mēģina izspiest atzīšanos, ka Latvijai bijuši
slepeni līgumi ar ārtaistīm. Vietrovs Bērziņam draud ar „tautas" prasī-bāifi.
X
A ī d a N i e d ra A n š 1 a V s E g 111 i s
„Tauta neko nav prasījusi. Tauta
ir spiesta klusēt," es atbildēju. „B^t
ko uz ielas pržisīja pūlis, to es zinu:
tur prasīja pakārt prezidentu, mani
un iekšlietu ministru Veidnieku."
„Pēc jūsu domām tas ir pūlis, pēc
mūsu tauta. Bet' lai kas tas būtu,
varu sacīt, ka tauta savu dabūs. Un
ne tikai jums trim būs jāatbild.
Mūs neviens nepiekrāDs Arī Balo­dis
nē. Veltas viņa pūles pēdējā
laikā mums pielabināties. 15. maija
varoņi!"
Atbildēju, ka nebūšu ne pirmais
un arī ne pēdējais, kam komunistu
iestādes saīsinās dzīvi un ka palik­dams
Lavijā ar tādu iespēju esmu
rēķinājies. Tālab veltas ir Vietrova
pūles ar līdzīgiem paņēmieniem pie­spiest
mani uz melošanu vai citu
kādu nelietību.
Līdzīgos uzbrukumos, draudos un
pielabināšanās mēģinājumos Viet­rovs
mani bi'ja aizturējis jau vairāk
stundu, neko tomēr nepanākdams.
Pēdīgi, paskatījies pulkstenī, Vietrovs
teica:. ••••/V.
„Laiks iet uz priekšu. Jums būtu
jāsaprot, ka ar savām muļķīgajām
nmam jūs nekā nepanāksit. Jums
vajadzētu būt pietiekami skaidram,
kādas ^ būs sekas, ja jūs turpināsit
liegties un neatzīsities. Bet es gribu
jums palīdzēt. Dodu jums vēl trešo
unvpēdējo reizi aodomāties• un ceru,
ka kļūsiet prātīgāks. ' \
: Par .ŠP trešās.-sltikšanās dienu
V i etr0vs m in ēj a pi rmdienu, , jū 1 i ja
pirmajā vai otrajā dienā.
Man bija pavisam skaidrs, ka lab­prātīgi
uz jebkādu satil^šanos! vairs
aeieradi.šos. Vietrova nolūki. ār
draudiem un ar vēl „efektīvākiem;'
pārliecināšanas līdzekļiem . pataisīt
mani pār provokatoru, bija pilnīgi
skaidri. Bet man vajadzēja laika.
Tālab atbildēju, ka man nav iebil-clumū
satikties; ar VietŗOvu arī turp­māk,
bet patlaban uz' laukiem ievā­cams
āboliņš un' darba roku trūku­ma
dēļ ne pirmdien, ne otrdien, ne
-arī kādā citā nedēļas darba dienā
nevarēšu pie viņa ierasties. Ja Vietr
"ova vēlēšanās ir ar nriani vēl runāt,
lad vai^u būt ^pie : viņa nākamajā
svētdienā.''
•Vietrovs laikam bija: t
nāts, ka robeža ir tik cieši noslēgta,
ka no T^atvijas nav iespējams- izMūt,
un maniem iebUdumiem piekrita.
Tā es ieguvu 7 dienas.; 7 dienas, ku­rās
jāizšķiras, kō darīt, un •lēmumi
arī jāizpilda; •
Izejot uz ielas, 'bija tāda sajūta, it
kā būtu atkratījies no glodenes skā­vieniem..:
:', v;--'"
Sajās dienās pēdējo reizi izdevās
nokļūt pie valsts" prezidenta pilī.:
Prezidentu atradu viņa darba ista-
)ā, bet citkārt paniriem un grāma-
'^m apklātais galds bija:, tukšs. L i -
• ns, aiz ārējā miera: slēpās dziļas
"vēseles mokas ^ un. runājot par: sl-ām,
maznozīmīgām lietām, prezi­denta
skati klīda kaut kur tālumā.,
lenaldzīgivviņš stāstīja, ka Rotas
;\gāda-vadītājam Ansonam! bijusi
•iruna ar ;„Gīņas'- redaktoru Jab-
•nski. Jablonskis apgalvojis, ka
aevienam nekādas briesma.s nedraū-
'iot, - atstāšot ari/. īpašumus, varbūt
Izņemot vislielākos. vPrezldenta stās­tījumā
bija jaužam'a ēvelēšanās, lai
las tSbi^'tu. bet blakus tam;arī šau-
Vms un:;neticība. ' .
Uz citu tematu pārejot,; viņš • pie^
peži teica::.
:; Jums jāmēģina til
. vēl šonakt pat •jāatstāj: Rīga. Rīt
' ): Maskavas.: atgriezīsies -.Višin;ikis
:i: '1 varbūt jau vedīs līdzi apcietinā-š
n a s ; pavēles, Tad būs -par vēlu,
vadījāt: ai-sargus.. pāi^zinājāt
:,.^::ba kameru un presi;: : saprotiet.
• •\ ) tas nozīmē,: To jums ir pateicis
.a:n'. Vietrovs.'' • , :-;v, ,: .v- •;:^ /
. ^iju ar.mieru. Tikai pa kādu ceļu
: u . kā izkļūt no Latvijas, tas Palika
r -na pašai: brīvai •inprovizācijai...:
^\ilkstenis bija :septiņi.>• Bija : D ? -
r'.;uša$ divas-stundasr un .vaj
::U-adī^i^s. Manu; roku. 'paturēdams
savējā, kā domas minēdams, klusi
un mierinādams, prezidents teica:
,.Ir grūti, pat ļoti grūti ar visu to
sarast, kas mūsu zemē tagad notiek.
Bet tam jātiek pāri. Jums priekšā
vēl viena atvadīšanās, varbūt vis­grūtākā,
bet arī tai jātiek pāri. Šķi­roties,
varbūt uz vi5u mūžu, mieri­nājumam
es gribētu jums dot ko lī­dzi:
nav virs zemes tādas varas, kas
no latviešu sirdīm spētu izraut neat­karīgā,
brīvā valstī nodzīvotos div­desmit
gadus. Mūs var apspiest, da­ļēji
iznīcināt, bet kamēr vien kāds
latvietis dzīvos, dzīve būs arī: dziņa
pēc tiesībām un brīvības dzīvot
savā brīvā valstī.. Tas lai ir ganda­rījums
mums visiem, kam liktenis
devis laimi pūlēties Latvijas valsts,
celšanas darbā."
Rokas atraisījās, bet mutes palika
mēmas. Vārdiem vairs nebija riekā-:
das nozīmes.
Jau pirmdien, ceturksni pēc pīkst.
10 vakarā, aiz sevis aizvēru sava: Rī­gas
dzīvokļa durvis. Ko nozīmē pē­dējo
reizi acīm pieskarties visam,
kas bijis mīļš, to tagad zina daudzi
trimdinieki.
Gauri Rīgas ielām vakara krēslā
kāda uzticama aizsargu auto, manas
ministrijas ilggadīgā darbinieka Ed.
Žubura, pavadībā pa Vidzemes šo­seju
devos ziemelu virzienā. Otr­dien
2. jūlija rīta pusē jau citi aiz­sargi,
tāpat droši cilvēki, mani pār-gādāja-
pāri Igaunijas robežai Un tā­lāk
uz Tallinu. Man nav citas iespē­jas
šiem krietnajiem vīriem un uz­ticamajiem
aizsargiem, kas man pa­līdzēdami
riskēja ar savām dzīvībām,
pateikties, kā vien šajā vietā. Viņu
gatavība man deva iespēju izkļūt
brīvībā.
: Kad, pa šauru meža ceļu braucot,
auto šķērsoja Latvijas-Igaunijas ro­bežu,
sirds sažņaudzās — no šī brī­ža
varēju sevi skaitīt par politisku
bēgli, par cilvēku, kas savas pārlie­cības
dēl spiests pamest senču zemi.
A If r e d ? B ē r z i ņš
: _ Nākamjijā nijrnurā lasiet
KA ES KĻUVU PĒTERIS KOKS.
ilo upes kāpj viegla dvesma,
dzestrs skalbju sakņainais gaiss,
Deg rieta atspīdums kalnā,
' kv'ēls, sarkans un mūžīgi baiss. .
Dreb vakara vizmainā straume,
dzirkst ūdeņu dzīles un zied,
Dej sudraba zivis.un šaudās
un ēnas zeltainas vied.
Ap pīniju augstajām galvām -
plīv vasaras vainags košs,
Un (ļelinieks noliek spieķi,
rimst viņa gājiens drošs.
Skolēnu
• • UZDEVUMU ^BURTNĪCAS :•; . •;
oicdāvā „Latvijas" apgāds. Cen
DM 0,30 gabalā. Atkalpārdevējiem
•;• atlaide
: Pieorasīt vairumā Gūņzburg/Do
Marktnļ-atz 25. . '•:•".•:
Dāilāmatnieki
pošas izstādei
Ņņjorkā un
Toronto
ARI PĒC NAUDAS REFORMAS
CILVĒKI GRIB MILET UN GREZ-I
NOTIES
CIRi m TASTS
Kanādas latviešu i ā i k r a k s t s \
;,::, BRIVAIS:LATVIETIS;:,•.•
un Anglijas latviešu laikraksts , ' •
- V ' , • : . . ' ; LOND0NAS;:-.A^!ZE'; ^' .
pa:?ū;ināmļ D A U G A V A S V A N A G U grāmat­nīcā
: (13a) Nu.rnbcrg 2, AC Valka.; Abonē­šanas
rnaķsa: Brīvais latvietis — kolļektī-viern
aboncrnentiem DM 2,— un ind. a.bon.
DM: . 2 , 5 0 m ē n e s ī ; : Londonas. : A V Ī - C .-:.: kolR-k-
:līviem abon. DM 1,50 un ind.: abon. DM 1,75
mēnesī.. Kolektīviem abonementiem lOo/o at­laide.
Turpat dabūjamas visas Vācijā . i z n ā ­košās
!::rv!C£u; rrāmatas:^ ^Iz^uta grāmatu
katalo!:u. > ; ' ; : ļS6)
pc:iRo s:rAiiF:TAUTis^k^^^
ŠAŅAS APVIENĪBA AROLSENĀ
•••::-;:^-:':;/:V •:••:• MEKLĒ: '':;•;•• V:-.-'
Barbaru Dankani, dz. 1. 2. 1924. Rēzeknē,
pedēiās: .'iivas no Celles; Liliju Dunduri, dz..
30. (i: ;1919/ Rīga; A^aldcmaru.G
1. 9. 1924., p. 2. no Ver t ē r z ē ; Persiju Artu­ru
Fens'kobu. dz. .1883. Rīgā. • p. z. no Bcr-pari
•r.bb'^zni .L.i;n:5: ;s;vn^sm 2. 1911.
'B.jr„|:.'v :paf!., p, z. no Rīgas; Pauli Reinsonu,
dz. 7. 5. 1910. vai 1911., p. z. no Jclt^avas;
A n d r c u Rciznieku, :d2, 25. U . 1911, Jumurdas
pag.; Jāni Rcirnicku, dz.. 10. 7. 1919. JuiTiur-das
pui^.; Haneīu . .\'andu : Renck'ulbergu, dz;
24.: 7. 1913.; Jāni ./Retriti, p,:.z.. no Sviircmin-dcs;
Annu Seici, .60 :g. v., p. z. .;:.o Gīzcnes
A r n i . Vanagu, dz. in, 4 1 . : 1924. Jelgavā; p. z.
rio Skulte?; Ireni Titūvu^: dz. • 2 1 : ; lO.; :i9r9:•
Rujfe-nā;: Anatoliju Turlo. dz. 23: 11. 1919.
Liepājā; .Ir;mu Gdriv-dz. ;9: 3^ 4924. -Ropažos,
p.. j ? . no :Bavari'as; Jelisavetii Tušovu. dz.
1SS7.T SS. .Rī;;ā. p'. .z. ņo Sjnoiensl'as; Lūcim
Upenicci, 35. jv; v.; Liliļu Upaiani,:,dz. 2. .8.^
.1926,, p. z. : no Nirribergas ;; Vanaču Aiju,' dz.
2. 2: l93l.yincukalnā, p.: z.. no Skultes; Kārli
r- v'āru : V a r tu, : dz. S. 9.: 1924: ^ Vccgulbcnē :
^Mīlestība nav pārvērtēta 10:1, un
kaniiēr cilvēki mīlēs, tie gribēs. būt
skaistļi un mums, sudrabkaļiem, dar-li^
netrūks," par .^konjunktūru" pēc
naudas reformas savā allaž opti­mistiskā
dzīves skatījumā saka lat­visko
rotu kaldinātājs L. Upenieks,
n tiešām, darbnīcā no agra rīta
līdz vēlai nakts stundai kausē, vir­po:
un vīlē un, veiklu pirkstu pīti un
vīti, top gredzeni, saktas un aproces.
Arī latviešu daiļamatnieku savienī­bas
ppekšsēdis H. Mercs pārlieci­nāts
ka valūtas maiņa īstos daiļ­amatniecības
.meistarus nav satrici­nājusi
un savienības organizator
riskais darbs turpināsies pat vēl
sekmīgāk kā līdz šim. \ :
Naudas reforma daiļamatnieku
savienības darbu skārusi samērā
maz, jo visi līdzekļi bijuši ieguldīti
izstāžu priekšmetos. Noskaidrojot
pašreizējās pārdošanas iespējas, sa­vienība
atzinu.si, ka agrāko un taga­dējo
, cenu. attiecība var būt 10:1. ;
' „turpmāk • lielāka vērība jāveltī
sīkāku priekšmetu gatavošanai. Vis­vieglāk
pārdot priekšmetus cenā no
DM 5—20: Jābūt augstai darba kva­litātei,
ļ jo tagad konkurenci izjutīsim
daudz vairāk kā agrāk. Eslingerias
mākslas salonā pašreiz: visvairāk
pieprasa sudraba izstrādājumus, tad
ādas izstrādājumus un mazākus
kokā darinātus .priekšmetus pūra
lādes, cibiŗias utt, Cieņā vairāk ir
kokgriezumi, intarsijas pieprasa ma­zāk..-
Meklē priekšmetus ar praktisku
nozīmi
^ Tieši tagad, kad daudzi pošas lā-lakai
em.igrācijai, derētu padomāt,
vai dažas reizes neatteikties no kino
izrādes apmeklēšanas un nenopirkt
latviskas piemiņas lietiņas, kas vē­lāk,
dzīvojot savrup svešumā, pati-,
kami saistīs skatu un domas.
Lai paplašinātu tirgu, savienība ar'
savām kopām uri pārstāvjiem rīkos
lielākās nometnēs un:: armijas . un
IRGi 'centros īslaicīgas izstādes
(3. turpinājums) ļ damies, izlēcu rio gultas un līdz ai
„Puikas, nu ir vakars!^' pavisam h^ani arī pārējie biedri no savējām
saj^lacis vaidēja pat Druvājs, kas ^Skoipions! Skorpions!'^ es kUe^
nekad līdz šim, arī visgrūtākajos dzu, sagrābis mugui'u, un draugi \
brīžos, nezaudēja labo omu, „lai nu steidzīgi meklēja uguni. Skorpiona
kur mūs sūtītu, bet tikai ne uz h^^^ darbojas drausmīgi ātri.
Ēģipti, kas jau no bībeles laikiem sajutu, ka mani_ apšļāc auksti svie»
pazīstama kā briesmīgu mocību dri, ka sak trūkt elpas un sirds
zemei" dauzās arvien smagāk un sāpīgāk
Drīz kļuva zināms, ka mūsu no- Es nespēju vairs nostāvēt un saļimu
metne atradīšoties pie paša Suecas [gulta, gan ne sava, kur droši vien
kanāla. § 0 Ijaba vēsti saiīēmuši, mēs vēl grozījās ^arpis, bet b l ^ g ū i ^.
ilgu laiku klusējām kā notriekti. ^^J^- ^ledii uztraukti kūņojās pa
„Kanālis!" beidzot nopūtās Dru- ^^n^su, Druvajs skaļi lādējās, ka ne^
vājs, .,taisni tā mmiis vēl trūka!" vienam nav pieticis tik dauz saprāta,
„Jā, nevienai lietai visā pasaulē ka turēt sērkociņus pie rokas; sma^
laikam nav tik slikta slava kā ka- ķermeņi vairākkārt zvēlās man
nāļiem," nācās atzīties arī man. P^'i ^ gandrīz izgāza no gultiņas.
„Vai atceraties slaveno Fergānas Tad uguns bija sameklēta, mani'
kanāli,' ko krievini slavināja pie steigšus apvēla uz muguras un Dru<
mums pirmās okupācijas laikā?" vajs, nokaitējis kabatas nazi, dziV
sauca kāds biedi-s. izdedzināt dzeUena vietu, kaut'
„Vai atceraties Baltās jūras ka-U^ n bija pārāk šķaidies, ka palīdzi-nāli?!"
sauca otrs. ba nāk sen jau par vēlu. Pilns rūg.
„Un Volgas - Maskavas kanāli," h^im"^ Dievs man ļauj iet bojā
sauca trešs, ,k^xr brīvprātīgajā darba tik nožēlojama veidā, es sakodu zo^
sajūsmā spaidu darbinieki miruži kā bus, gaidīdams nokaitētā asmens
mušas? Un kas gan nezina, ka no Pieskaršanos, bet DrUvājs iekMe-visiem
spaidu darbiniekiem visļau- <izās, briesmīgi pikts:
nāk klājās kaļ^agūstekniem?" zūdī- »Ak, tu ziepju Mārtiņ! Tev pja
jās ceturtais un beidzot Druvājs pa- apakšbiksēm vēl palikusi firmas eti-teica
to, ko domājām visi: ķ^^^, un kniepe iedūrusies aiz ādarf
„Kas gan Apenīnos zīlēja, ka mū- Celies augša un neāksties!"
su kauliņi balos Ēģiptē?" .Es neticēdams pieceļos, apgrābāju
: Portsaidā, visdrūmāko nojautu no- muguru, kur patiesi tūskas nemani-māktus,
mūs pārvietoja vilcienā. Ja. Tad ari sviedri mitējās bdr^
Vagoni bija pasažieru, un katram iz- sirds klauvēs norimas un beida»
nāca pat sēdvieta. Mēs pateicāmies zobgalību un izsmiekla krusā, njžai
liktenim vismaz par to, ka uz elli neatlikās nekas cits, kā līst gulta
mūs aizved pieklājīgi, un grūtsirdīgi atpakaļ. .
vērojām palsos smilšu laukus, ku- Skorpionu tik daudz nemaz nebi-ŗos
neredzēja kustam nevienu vie-Jsī. Pa visu laiku dabūju redzēt t4«
riīgu dvēseli. kal divus — grozāmies ugunsloioi
- Nometne Rūgtā ezera malā — i vidū, ko gūstekņi bija ap tiem sa-m
. Mx«kavā sarunas ai
. t.«iinnā un rarizt-ica,
ka ša<
FnMr a t s a u k t i em
savu spied^ienuj
cialkorespondents na
ies uzzināt, ka marša
-visiem līdzekļiem mf
liels, trejiem dzēļoņžogiem apdozts kūruši, lai novērotu, kā skoipiotīs tei
klajurns, atradās līdzenā tuksnesi, dara leģendāro pašnāvību. To viņi
kur saule spieda kā elles speltē. Pie totnēr nedarīja.
vārtiem vecais vācu virsfeldfēbelis Ari Ēģiptes spaidu darbu mocības f
Gumprians skali nopūtās: izrādījās vieglāk panesamas ndd'
„Te nu es atkal esmu! Bet vai domājām Darba diena iesākSs ar
1915. gadā šeit sēdēdams es varēju veseM stuiKiu vingrošanas. Tad va- ^
iedomāties/ kā 1945. gadā sēdēšu te- jadzēja ļoti rūpīgi salocīt un satīt ;§
pat atkal?" gultas drēbes un pēc kaitras ēdiena ^
Pirmais, ko rionietriē ievērolām, rēi^
bija liels melns dēlis ar rīkojumiem bļodiņu. Tas arī bija viss. Par^
un pavēlēm, uz kura visredzamākā- laiku vajēja veltīt atpūtai : ^
jā vietāfgarās adatās uzspfausts^^^^i^
gojās riebīgs dzeltens skc^ionsu^^ m
milzīgs melns zirneklis ar piezīmi, stiepjas līdztelcus Suecam, ari gar
ka no šiem abiem aplam jāsargās, Rūgtā ezera malu un savā laikā iz-jo
tie smiltīs bagātīgi atrodami un rakts, lai apgādātu nulzu uzņēnruma |
to kodieni indīgi. Tas mūsu gara- strādniekus ar dzeramo. Puskilo*, ; ^
stāvokli, saprotams; necēla metru platā josla gar saldūdens ka-
Tad mums, sešiem latviešiem, ie- nāli aug zāle, palmas, redzami ie- . . ^ . ,
deva lielu telteni un norādīja vietu, dzimto ciemi. No nometnes ar skau- ' ^ s i a s^
kur tā uzceļama. Mēs saņēmām arī dību vērojām,' ka ciemieši ikdienas M ^ t t
iine skan šāvieni
ns
gjte laikā
noslepunļ'ainības pliv
jānsedz Maskavas sarui]
rienigi tas, ka pagājušā-:
:iļi svarīgas • apspriej
a, Londona un Parīze, ļ
ai
am.
,eta vizīte Kremli tot
Piektdieii diplomāti sāi
tirgus. i-Esliņgenas:.salons
dēļu :ar labiem panākumiem rīko pār-došanu
virsnieku: klubā; Nupat s^-.
vienība .daudzus darbus nosūtījusi
uz 'Heidelbergu. kur notiks pārdoša­na
I amerikāņu • klubos. Notiek . arī
gatavošanās 2 izstādēm ārpus Vāci­jas.
18. novembrī izstāde notiks Ņu­jorkā.
Darbi jāiesūta vēlākais;līdz
15. septembrim. . Otra izstāde pa­redzēta
Kanādā, Toronto, saziņā ar
mūsu goda konsulu R. .N Brisonu
lun rūpnieku R. Hīršu. Abām izstā­dēm
savienība dos' savus darbus, be*
lūdz - ari daiļamatnieku kopas bez
pārdošanai nod-otiem darbiem ziedot
zināiņu skaitu pr.ickšmet;us.;kas pēc
izstādēm kā reprezentatīvs m^iteri- i
ālsy'paliks :aiūsu sūtu ie
Ansbachas\ kopa un .nometne ka ;•
pirmā zie^ojasi:darbus DM 300 vēr- 1
tība. Abās izstādēs pārdošanai do­mātie
darbi : visvēļamaki: cena n :
1—5 d l •' un otr.ā .'^^"up? 5--^
.••'•':•• • ::• -V'^-'':''••":-.:•;:•• ; r
ļ Pārvedot mums naudu pa pastu
neaizmirstiet uz pārveduma tā.... ...... •.
otra puse atziniet, • pa r •: ko , J u " •\.;^F<(CF;/^^:;;*
m ak s ā j a t ^ ' ^ ^ ^ - / - - ^ - ŗ - ^ ^ ^ ,
nometnes drānas • - visu gluži jaunu kanālā peldas. Tuksnešai karstuma
kā no noliktavas: īsas nātas bik- peldēšanās likās visjaukākais,: kas ^
ses, kreklus īsām piedurknēm, zan- p i ^ n ar cilvēku var notikt. ^ ;:
dāles un tropu ķiveres. Pāģērbu- . (Turpmāk beigas)
šies, aplūkojām viens otru un atzi-:
nām, ka nemaz neatgādinām Ijanā-1 šā ' u f f ©
ļa darba vergus,:bet drīzāk izskatā­mies
pēc vergu tirgotājiem eksotis- ļ . :::.;:.:::*^:: ;:'';.•:
kā filmā. Tad pēc visiem telšu cel- : „Še desmit markās uh gādā, lai
šanas mākslas likumiem,:izrakām ap mūsu bērni būtu. paēduši!" teica
metru dziļu bedri, rūpīgi pārbaudi- Mieturiene. Mieturs nopirka vienu
j ām, vai kur smiltīs, nav pailēpies cigareti par 25 feniņiem. Palika 9 •
kāds skorpions un izplētām pāri be- markas 75 feniņi.: Par 7 markām noŗ | |
drei telti. Tā kā starptautiskie gū- pirka 2 paciņas sviesta/Vienu paci*
stekņu mitināsanas noteikumi pa- ņu pārdeva par 4 markām. Otru pa- ^
redz, ka gūsteknis nedrīkst gulēt tu- ciņu iedeva sievai, ko bērnus. barot ^
vāk zemei par 15 cm; tad visiem iz- Palika 6.75 markas.
sniedza saliekamas gultiņas. • , Tad .Mieturs izgāja piecus kilomet- g
; Pirmā nakts bija baiga. Arā svil- rus ārpus nometnes, nopirka par t :ļ
pa karsts vējš, slīpēdams smiltis gar markām. 12 kg^ ābolus. Divus kg ie- ^
telts audeklu. - Es grozījos kās nātrēs,' deva sievai, ko bērnus barot, atliku-•: ^
ļo • likās, ka visur smiltīs čabinās I mu pārdeva Un dabūja 8 markas :J
skorpioni un tarantuli. Tikai:pama- Nu bija 8:75 markas. Par 7 markam . ^
zām kaut: cik n o m i e r i n ā j o s B e t , sestdienas rītā Mieturs:• nopirka di-griežoties
uz otriem sāniem, pēkšņi vas pudeles vīna. Vakarā viņam vi-sajutu
liktenīgo dzēlienu ; mugurā nu atpirka par 9 markām. Nu bija ^
pret jostas vietu. Briesmīgi. iebļau-ļ 10.75 markas. . V ' • /
10 markas Mieturs noglabāja ka-ritam
tātoiner nav.n<l
ar iespējamu vi
vai Staļina pirmdi'
s politiskas aprinc
eikusāš, ka jau sa
abas puses vienoj
ā tās: jābeidz.:Pē
.vi vēstnieki atstāšot
ties:uz.savām zem
SfijMā nav
'^^llomati tie
minēts, ļtā<
^ava, kļuvis pavisam
Wl!iiopirraiiieni nedēļas
*%wka|tninācijusasi
spUgtāko piem(
=Observer" redakcii
\ 1^1 gan tas attiecas'
- g a nosi,
Visu br
mums".:
LATVIJAS" ABONEMENTS,
pa ? ii tinot laikrakstu pa atsevišķiem ek­semplāriem
(līdz 3 eks. iesk.), maksa
DM 3.- mēnesi •+• DM 0,50 par piesū­tīšanu
• pasūtinot kollektivi vairāk par
3 eks. — DM 3.— mēnesī par eksem-plfirti;
pasūtinot uz ārzemēm un maksājot
Vācijā DM 3 . - mēnesī + DM 0,80 par
^ ?iesūti§anu. Sludinājumi maksā DM 0,70
§ "ar vienslejigas nonparejlle iespiedrindas
* !?ņemto telpu. . Darba meklēšanas siudi-
•umi par puscenu.
•Vbonementa pieteikumi. sludinājumi,
•ielas oārvedumj un korespondence adre-inTņa
.,Latvijai |l3b) Gunzburii'Do.,
\'ermeistef-l andmaunplatz :7. : - .
Latvija iznāk trīs reizes nedēļā — otr-nās,
ceturtdienās, un sestdienās.
•; Sākot ar 25. augustu, dabiāļama A. Dangava
^ĀNU VALODAS PA^MAC?
• '[•.:_ .• ••:^'^V' (rotatora technikā' ;;/.•:.
Mazā .eksemplāru J2ļ'grāmatu , izsūu.sim.ļvisp,
DM .5,--, ar p'csūūšanu b.\\ .5,30. . G r ā m a t n i e k i em •rai-.;:,;a :.:Ķ;;V:C.
batā, par; atiikumu nopirka 3 ciga- ]ļ
retesV uzvilka kuplu dūmu un teica: ^
,.Nevar ja.u pārdot vien, j^p^^^ " • ^
Bet .Mieturiene: virtuve
nāia: „Vai. vai- kā- mums.tā naudiņa'
kūst.'g:iuži::kā/"sis sviestie-;Vis3t^ ^
jāpērk!" ; ,Mets Metu»** . N2, AZ
ne
.^kšc'.u' s a r j k s u . Cena
157)
• ļ.' • J. Kadi'a apgāda,
' , : (14a) Esslingciv :a: ^^.v Stuttgarter Sir. 27—2
Tautas gara mantas — trimdinieku bibliotēkas lepnuiņs!
:• •• :' " Izmantojiet izdevību ' l ē t i iegādā: : , . : : • ;:
SKAISTĀKĀS LATVIEŠU PASAKAS
Prol P.Sinita izlase.
i grāmata i o r a n ž ā krāsā) nupat iznākusi . •'
.. H grāmata (Zilā krāsā) iznāks augusts b e i g ā s ' •,•
III grāmata (zaļā krāsā) iznāks septembra, sākumā ;
•Ka'.ra_ grām_a!a n.u. . ā DM l.ai,. pū pas'u piesūtot DM 2,--. ':'::. : ' ,:-
Natūrā: Zvēru pss . k . . i , TriPUI T ,U. ^Ak: 5, J j u pasakas. .
|: '^: J. Kadiļa apgāds.
Āfrika sniedzas tālāk uz dienvidiem nekā
D ienvida m er i ka, un. V en ē ra ir tuvāk s a u 1 ei
nekā Merkurs šīs ; bija vienīgās kļūdas,
ko amerikāņu radio sabiedrības CBS ..zināšanu
^'Vrba.udes, konkursā .pielaida .V\argarete ; Hola
SčKija kundze. Bet tā kā :viņa bija vērīgi
ia?ijusi laikrakstus, viņai laimējās . p a r e i zi
r!bildēt pašus, g r ū t ā k o s jautājumus un iegūt
pirmo godaleu, Tā ir: divu nedēļu ceļojums
kapā; ar vīru. Velejstrīmas veikala "pārdevēju,
uz .Birmudas salām, auto ar piekabināmo,
mo;tocii:ls. būru laiva, radio un ičlevlzijas
a p a r ā t s , p,redzens par 1000 dolāriem un tikpat:
dārgs pulkstenis, bez tam par velti. izbūvē-jam.
s peldbaseins . d ā r z ā , dzīvojamās istabas
UD virtuves pilnī:^a iekārta ar piederumiem,
sudrablapsu kažoks un vēl šis tas — kopā
17,000 dolāru vērtībā.
N
• Parīzes., nacionālo konserva ^ ^^^^
ar laureāta grādu:par stigu kvartetu • g
. .b.adzis Tālivaldis Ķēniņš.; Ķ:^
. ;ās sāka Latvijas konservatorija, nia- |
: c īdami es harrhoniju pie prof. t
' bet kontrapunktu, fugu. un : mi
;.Vs formas pie prof. Vitola. Par.ize «
Ķēniņš studēja kopš 1945.. g. Ķ stigu
kvartetu nākamajā sezonā atskc
Pariies radiofonos. Bez si darba lau-^jj^
nais; komponists, pabeidzis an kop- ^
; cērtu klavierēm, dažas^ solo dziesiiaas ^
un instrumcntāImūzikas so)o
1us. Iecerēts, ari kāds lielāks, s i ^ ^
nisks: darbs. . . , \ '':'\'y-r\' ^'""-^
Aktieris Jānis • Priede; kā ^ ; p
,.Cīņa^\: miris Rīgā. Viņš bija-ol
V. un' ilgus gadus darbojās Daile» ; | |'
teātrī. • ':r-f.:y'[: •.•:• ;'v.::-: ^
. Mūzikas studija;. A.. Snornieka-^ļ^ Ķ
N. Zvejnieces vadibā: dar' " " "
denes.latviešu .nonietņ^. N ^ .
kušajā otrā audzēkņu vakara T"'^'^^' . i
lijās 20 mazie, pianisti, •
6-16 g. :
umu;p
Iii
Igā
ka Gom-
:sanatdrijā
'j^ esot
s Bie
d
k