Bavarijas Latviesu vestnesis, April 11, 1947

              •
^ ^ ^ ^
i i
H
ff-
Mi
PM
.m
il
1
I
mm
tm
\
»• * tfV,
LATTU A« 1947; s ; lL aiiriB
K n u t s Lesii^S
Memiixig^, kurHetuvju koloni ja,
Par apstäklieiix,' kädos !r kompo-nets,
visuma var teikt isi, ka tie
blJuSi launi Seit bOs, plent, dazas
rezignetas un vajslfdfgas tindas no
käda komponista vestules: „Esmu
12 r^izes ar piedertglem mainljis
dzlves viettt. He klavlerSm ne^
t r a u c 61 s nosSsties ^ esmii dabfljis
Joti nedaudzas reizes un tikai uz da-
Hm minötSm. Tad ari neko uzrak-sllt
nevareja SäkumS mana yienl-gä
mözikälä nodarbiba bija latvieSu
di^vkalpojunsos sp^lSt SrÄeles . . .
Koräju grimatas öebija. Visu lietä-
Jarno koräju melodlju galvä ari n | -
blja. Vajadzija meklet melodiju
prat§Jtis, melodllas uzrakstit un ari
hannoöizöt. V§lak radäs ari ko^i.
NbSu nebija. Vienu otni kora dzies-mu
nficä% restaurSt' p§c k]adaina
diktäta. Esmu uzrakstfjis daias
dziesma^ . . . Diezgan daudzas no-metnSs
klavleres ari nemaz nebija
pieejamas. Ja tiidais .bija, tad, ple
tim nos§stottes, klausfjos kä sivihs
rudzos, vai tlS atkal nenäks kids
vai kSda laipni apvaicSties: „Pn>fe-sora
kungs, clk ilgi jQa spejesiet?"
Mttzlcet grib daudzi Lieli un mazi.
Atliek alzsist klaviejru v§ku un
aiziet. Rakstlju mö2fi, laukä, mStä-
Joties kopä ar nometnes bemiem pa
garo majas gaiteni utt/*
ApmSram tapat ritejuSas ari citu
latvie§u skaijraiu gaitas. Bez notim,
bez instrumentiem. AranäSt, har-moniz
§t, plelfigot visdaSädäkfim , iz-plldljuma
vajadzlbam — täda bijusi
vbya säkotn§jä nodarbiba. Vargtu
nbsaukt daudzus pilnigi anekdotis-kus
piem^rus, kur mQzi^dem bijis
Jiclnäs ne vien .ar trimdas apstäkju
melabvellbu, kädi vislem esam t>a-doti,
bet ari ar paSu tautieSunesa-prasmi
un neatsaucibu. Ja visumä
var teikt, ka izdevies rast kultörä-fam
darbam puslidz piei^emamus
apstäkjus, noorganizet kofus, mQzi-^
kas ansambjus, or^:est;{*us, tad 1x>mer
Sie apstSkll nav ne hohnäll, ne sta-blli.
Pär splti tam — darits }oti
daudz ir rado§ä, ir izpildoäa nozimg.
Par komponeSanu väretu piezimet,
ka tä nav bljusl ieneslga ari Lat-vijas
apstäklos, jo noäu iespieSana
därga, un pirceji. tikko sedza tedi-niskos
^ iMevumus. Ja izpilditäji
mSkslinieki tonier, tiek /par savu
sniegumu koncertos vairäk vai ma-zäk
atalgoti, tad komponistiem maz
izrediu ne tikvien uz atgalgojumu,
bet ari redz§t savus • darbus
lesplestus. Trökst ari noSpapIra
pärrakstäanai. Tä liela da}a kom^
ponStä nenokjöst diezgan kupläsiz
.pUdttäju saimes rokä8 un pirmät-skai;
iojumi ari pallek pirmatskai;ip-jumi,
bieii vien, ar tiri lokälu no-zimi.
Sai ziiiiä koncertgtäji, seviSlj:i
dziedStäJl, var§tu , bQt roslgaki.
Konceriöd jaundarbus dzi^dam reti
katit gan no zemäk minetä redzams
ka to tie§§m netrQkst. Atska^otas
tidc lielgko tiesu^ vecä, gadiem
iestud§tä repertuära dziesmas, cik
" nu kujram täs -pai^§mu§äs Hdzi,^
Par vienu no rosmigäkiem muzi-käliem
centriem jau agri izvertas
Detmolda, uz kurieni pärceläs ar
prof. Jäzeps Vitols. Nodibinäta mQ-zikas
skola^ miisu diiais vecmeistars
tur veica paidagoga darbu, vadi-dams
kompozicijas klasi. Tani pui-c
§jas ari viens ötrs no agräkiem,
vipa audz§k];iiemf kas bija iesäkuSi
kompozicijas studijas Latvijas Kon-gervätorijä.
Nav di&ä bijusi ari vipa
komponläta 'spalva. Komponetas:
^ „Tautas dziesmas stigu kvartetam*',
divas kofa dziesmas — viru korim
„Trimdä" (profesora bräja teksts)
un „LatvieSu lugäana sveSumä kllö-tot",
tris paäa koraju apsträdijurlii
— isolo balsij „Kungs paliec klätj",
duetam ar vijoli — „Kad dzi}a migla
manu dzlyes jaru sedz" un terce-tam
— „Tavs l}:§nii?5 näkdams len-prätlgi"
(visi tris koT^trapunktiskä
stlia), bez tam -^tautas dziesmas
balsij un kofiem. Detmolda noti-ku
§i koncerti ar J. VItola darbu at-ska!>
ojumiem; par sevi51j:i svinigu
un, aizkustinoSu izvertäs koncerts,
komponista 60 darba gadus ;atzi-mejot.
•
Angju joslä dzivo im darbojas
komponlsti — Jänis CIrulis un viens
lio jaunäkäs paaudzes apdävinätä-kiem
pärstävjiem — Alberts W
rums, Cirulis pavelcis 10 tautas
dziesmu apsträdäjumus, kui:^ vidu
apmeros pla§äkais — „Ligo dziesmu
virkno'^, sarakstijls elementärteorijas
un solfedzo mäcibu; Jerums, k\i|*a
ipato izdomu un harmoniskä, iii;iä
bagäto, kräsaino rakstibas veidu
iepazinäm pedejos kara gädos
dzimtene (klaviejii sonäta, dzies­mas),
komponejis ,,Meditäcijas" kla^
vierem. Opuss ir trisdä]igs: 1. SevI,
, 2. Vientuligi, 3. Veju putni. Pia-
, nistam- ne vissli vieglä tedmikä rak-
.stits (plaSos salikumos), tas ir ar
^jauku iejutu, vienmerigi, dabiski iz-
%äisitu noskaiju un käpinäjumu plu-dumu.
yain§anäs no visa trafaretä,
vieglä ir Jeruma -mekletäja garam
raksturiga. Vipa devumä vei jäat-zime
vairäkas solo dziesmas par
Strelertes vm ^ezberes tekstiem, tä-kufä
ir ari ipstninMqitfill numttrf —
tautas dejias un rota^as, starpspSles.
Tautiskai miizikai v€l kupls binims
iznäcis, A. Brastipa mlkalu „Märtix^-
diena** uzvedot: ep 50 tautas
dziesmu, dejas uc - instrumentälijiznji Mteräturas^^^^m
gabaJii^i, pie kam folkloras materiäli 1 raksts „Mintis** (»jboma**), kam iz-nav
izmantoti, bet komponistsldevejs J/Vaj^tis,^^^^^^
ieklävies mQsu tautas mCteikas rit- daktors Stepas Vikin^^^^^^
mos un garä. Vei pieminäma skatu-Ipieder masu bräju tautas preses dar-pat
dazas tautas dziesmas solo^^b
un koriem Mtkiitädtaq" nirmat^ ir i>avadijis vasaras ^ bnvlaikus
skaijöjls viens no sekmigäkiemkon-^J^ •««•^ ^ 4 « ^ . r t . 5 w » i . t. - , . , . servätoriläs nedglo ffadn iyJaidumu \ ^ ^ ^ ^ ^ri arpus teätfa vajadzibam jau senäk uzi^emU sakan ar latvieSu
nie DTof J v«ola • sudrabiiia), JTzimtenes nuajs" (K. Quniurij patlkams kä ar irtjo vei4o-
" Ari pro't J"5 pa Me<ö^a _-d ar^_ p z i l ^ ^ (K. jumu, t ä satuni. Progranunas rak-gums
un raiiginns nav atslabls. Pa- res, K. Kraujäs teksti), ..Fantäziju" kultOru un neatkaribu, pieminets lie-svitu
par «SpridiSa" mo- uas trimdlhieks MickevlCs. Salidzi-koncertetäju
- pavadltaju, plQk- tiviem, balädi CeUam „CerIba", kla- not ar latvieSu iumäUem, Sim lie-dams_^
Sai nozart^ku^^laur^^^^ I " ^ - tuvju izdevumam starptautiskäks
piamstiem par skaudibu! BQdams (raksturgabäliiji jaunätnei), klavie- rakstuKi. Ziimälä atrodama räkstä
masu Istenals OT^estya komponlsts rgni seärocigi — ,^Sen§ deja*'. Kom- jUetuva laroMis tautu BömS" se-ar
krSsainu. dzivvi Instrumentälo va- ponists aplolojis ari kSdtt operas viäkl -Izcelta lietuvas v6sturiskfi lö^
l o d u n m 8tr(V|!^kstn)as v « ^ ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ l \^ bS^«S Komponl^ m dirigehts jänis atturejamongoju^^p^^^
w Kalniul^lidzlgl. J..Medlijam kadu r^ksta i>ar Pikaso. i r ari apce^jumi
:*ÄaSSu N^Y^iri» paijerSs l i t o &r pasakto par Sovu un laureätu MSzeffldu. Äw^^5*Siri^ ?^Är^^ alzrädot, ka tagad nebQtu vairs vS^ÄeSS^^ Ä nenovidlbai ab.
nata feUanrunklavier«m.Bertas lrh^°
vei kupls birums citu kompoziciju:p?"<f^s an veltits. Trimda pagu-n^
tJ^lu ^ i A i o ^ ^ s ^ wa vis komponet stigu kvartetu (gis- viÄtä^S^ ^.Sn" dfiju VijcM, valräkag iolo
vdiijear"em fl(aruatpaslo duianca kflaovrmleärS),m ,, ,Rdaivpass^o^-^ ^«.^ ^^^^ AknM.nq" fv strSlerte^
tUaumtftct^ ndzii^esmSa?»*! d>u. oe!taTmc S. «sfl««^mee Cel- I ""'^P^ä''r'^is^"^ '^(^E llndazsi esZmälal"te, s „teEkss tin)e, z„inKuu r,
lain; Divpadsmit pazistamajäm kla-1 ;v, Ka^,V» sirrto Mt mi-,f»«
viefu „dainäm" radusies klät 13.
tautu Starpa. Latviesiem simpatisks
pärsteigums ir. red. Jäi;ia Kadija ap^
cerejums ,,Latvju proza un dräma
liktei;iu mutu}os". Chronikä atzftnets
par latvju pag. gada Kulturas fondt
läureätiem. Saistigi Dr. J. Balis rak^
sta par ticejumiem sakara ar debesu
spidekyem. Komppnists j;.-.Kaöiny »
skas äpcerelietuvju/^mui^kas parä*
dibas. Salidzinot mazäk telpas veU
titas dailliterä^^ Alantas, J,,
Krumiriasi» Publlcetkvergila^ei-das
pirmy dziedäjumi Br._A-I^
atdzejojumä, no kä var spriest, ka
lidz §im lietuvjiem Eneidas tiilko»
juma nav bijis. levietotas ari isas
ziijas par lietuvju literäto dzivl ^
Bostonä iznäcis Jurfea Baltru§ai§a,
ilggadigä Lietuvas suti;ia Maskavä,
liels dzejoju kräjums. „Brä}u Do^
meiku" autors L. Dovldenas sarak-stijisvairakus
darbus nöbeg}u d2^
ves Väcijä. Bij. Vitoas universitätes
prof. F. Mackus Vurcadiä sastädljis
Hetuvjii - franöu värdnicu ar 20.000
värdiem. 2urhäls bagätigi iUUstiitg
gräfikäm un kräsainäm un vienkrä»
sainäm gleznu reprodukcijäm' un
sniedz labulieclbu par masu kiumi« ^
I;LU gara rosml. Olfc L i e p i ^ i l
jvisl)
Ir ta notlcis, ka vairums musu
tu radies, beda?", ,,Sirds tik gruta"|skai;^^ un izpilditäju mäkslinieku
trt » ^ ^ . 1 (J. Rftii^a teksti), „Nekad** (Fr. dzlvo „aug§ä ziemelos" — ang}u
V i s v a ^ ^ ^ ^ m d a ^ k o m p o i ^ dziesma" (J. Grota) joslä. Dienvidnieki--.,,amerlkäi^"
^veikusies J ä n i em
struiperitalivUn^A^^
Wvisi^i optenras ,c,eKliuen^i (Induja Kazocii:ia . uOilddeennbbuurrg^äa doi^rlig^^ >BPf^r gkintes vadi-^ oidpnhttr^ „cmi® t6Rkl§n^mi". libretsV PlaSäkäi aT5cer§5anai un^ bä izveido ä s pirmais latvieSu operas PProjam^ir oloenDurga un. ^lom-klatibai
pilnlba äis darbs vei fiav ansamblis triiXKia. A i s K a i w o r i ^ ^ , nck^a ar rfaver^ mlk^dini
pieejamas. Bet fconeerios jau atska- ka. komplektejas aa.algotiem väcu J o l ^
n o t ä s divas äri^as divi dueti i i n muz kiem, v ss parejais pa§u entu- ^ >^"P^'"^
nistS ar tauuacu, folkloral tuvu me- Mrädäjls ari
lodikU. kas lldz 81m spilgtäk p^^^^^
Ijäs daiäs vipa kora un solo dzie?-1 zo" G-durä un diva» latviegu. Uutas
- • jäun- dejas, solo dziesmas par K. Sk^^^^^^ progranama,
avte- T/Kalves, un E. ^4
mäs. Sädu ievirzi liecina ari
komponStie dartii: rapsodija klavie-1 - -, -r— ——- . n m A o ».straiintoL-i ... i^t„sA^
rem .,Aiz ezera augstt kaM'' rapso- heä^^
dijä eeUam ar klav. ,,Vienaä rozes tekstiem (.r an o*^.tretas). K^äS^KlS^K del"; dziesmas: ,,Laiks<^ (K. Skalbes^^^^^^A^
Sf^K<» Äk n»H^WfS k!l^^'SSr;^°ä^Fnn^# \ ^ ^ ^d ziedopicm» '»S "ntaMv knoonvcaerrtit ep aar- ^Äi tkaldau isrt tfbtrjiud isa,t gkraiedi Hisetertnaf tLä.a se
•^.Vhl w?^„*V^»^^ ^ ^ ^ ^ met.s an komponeäanu. , kaVejas sarunäs ar pazii?äm, käd iz^
K r a s a s K0inpo2ia)a,,J!-rKsijuvai^ -..gi, i_„j,.:. sr*.i»;..u- ..nrnrf-.., t,i„..4»~»« »™
r . o « . " 71? v^^*^«\ ¥,^r.t^rr. „=i I fitäju Hiazäk. Izcildis er^elnieks un suiSas nometnes klavieres zem S^«m^'«?Ä • f ä|k^^^ dlri^nts.pziesmu varas" iz- Strausa pirkstiem. Abi mäksltoieki
Sri^tes*^ M ^ ^ veidotäj», prof A. Äbele, daiäd,x lik- ^aur& barakas istabi^Ä, irie^^^^^^^^^^^^
ffi^KS^ tenorL°ar laiSSi "
raK5im« — xenoram ar jauKiu ison j , , i „ _ v,„, . ; u „ : . - , a r « , „ . on. n o n c>->,f,< <.ain4..m..
rto tSti^Sanr^^^I^
tris dueti sopränam un baritonam ar ^ j j
vairäkas solo dziesmas klavifi-' ^
mas: ,,DzimtenC' un^Mesi latvju tau-a
esam -~ jauktam kor^
rem <E.5ezberes, K. DziUejas un J. 1 j^illaS^-f ä ^ ^
ösr^i^ut^^d^^^
teksti). Bez tam paprävas^ v^^^^ ^iS ' r ! . ^'AKT^^- ^I-'^ ^
instrumentälas eSizodes Blaumai^^^
,,Sestdienas vakai^i^^ un^ M ^'^^^^ darzs man garam sUd.
tra^dijas „Vara" ' uzvedumiem, Eslingenä, kas ir viens ho lieläKiem
dziesmas skolnieku korim, un itin latvieäu tfimdinieku centriem, crzlvo
laikmetigä ,,Dipitis lietus dienä" un kompone Volfgangs Därzi^s. Uz-
---«vijold^ar klavieremr , ] rakstijii sonäti kl^
Voldemärs C)zolLi;i§ jo rosigi pie- dajigu) un Jrelidi. Aranzejis 12 ta^as
dalijies Blombergas teätfa uzvedu- dziesmu solo balsij ar caurkomponetu
mos. EaiQa atceres vakaram kom- kiavieru pavadijumu. Darziri§ izman-t)
oneta solo dziesma„Meness laiva" ^^jis folkloras krätuve säväktäs vei
un mazika inscenejumam par „Spe- n^azpazlstamäs un Joti ipatäs. latvieSu
leju dancoju** motiviem, tapat prävs tautas melodijäs. Komponejis ari tris
skaits solo un kora dziesmu sarak- tautas dziesmas korim: ,,Ieseju lini-stitas
Railaa ,,Daugavas" lizvedu- h?"s", ,,Te ^bij laba saimeniecc* un
mam un A, Brigäderes „Spriditim", >/Näc; Diev% näe, Laimi^'' (siev. ko-
• • - rim).
musu
Folkloras dai}uma pasaul§ pimlgi
iegremdöjies Valerijs Berzkalns, kas
dzivo Mihdiene un kam trimdä pälai-
Eslingenas preses darbihieku kö-1 mejies pa^emt lidzi zuksniti tautas
pas sarikojums oträs Ldeldienäs melodiju — j60 Sidrabenes dziesmas,
säkäs ar literäru rltu, kura re- kuru aran^
ferätu lasija Jänis Kadilis, bet HJ ari veltljis savu brivo laiku arpus no-
Kope I i Skuji^as dzejojus. Muzi^^
F. Veiklns, Ä. Kadile un V. fiaravi- v - " ; ; , ^ , .
ka.: Pecpusdienä preses lauiuvie^^
bijane^nEsHngimaskLmjasi^^^^
mitnieki, bet taut^^i ari no^^; d^^^
apkärtejäm nometnlm. Arr^^
bija doinäts par mäkslinieciskiem^^^
priekänesumiein. piedaloties E. Mek- n^?!t-" ^^"r^^f
§ei, A. Kaktii?arri/ K^^^
Mitrevicam, baleti a^listiem un iga^
nu mäksliniGkiem - verots diezgan hels mistrs jau pa§u
^ S H S ^ # A'u^ ^ ; programmu ä a s t t o n ä , ignörgjot ele.
Brastii^u Emesta fonds nodibinäts mentäräs stila präsibas Pat izcili
anglu^joslä.^^^F^^ daäärt jauc nöbietno ar
^^^^^ ör?stii:m Ernesta idejas uA banälo, patriotisko ar leti sentlmen^
rupgties^ar virm r ^
ijiem. Parfondapne^^^ ievelets padomät Presö jau diezgan daudz
^^Namnieks, bet par^ 1^ rakstits, käda bma musu mäkslini^
? f ^ f B l - a s t i ! ; i a , J. Jaun. kiem koritaktä nodibinä§änä un uztu-sudrabii?
5, J . ^ Pi^. reSanä garigä pläksne är sabiedfotiem.
/ o h ^ piei^env^ N. Nammeks Ja dakart esam izpelnijuSies atzinibu
(20a, Hohnsenu. Hamein, Haus^^^^^
Merbekas latviesu koris, ko vada P^cteji gadijumi, par kuricm labprät
K. Liepii^s, iedziedäjis vairäkas lat- nerunäjam. Bet, neverojot reprczen-viesu
komponistu Tuin tautas dzies-r^^^i^' viens cits svarigs iemesis,
mas skai;iu plates. Plates' atskaijios r^^^^l nevaram ]aut klauiltäju gaumci
Londonas raidltäjs. un atsaucibai noteikt koncertu prog-
•Rir- X 1 ^ -ijt« X / t: - rammas: mes paSi! Muzikälä izgliti-
Menegraksta ,,Gel^i'V bä plaSäkä merogä ar! Latvijä vei
^nakusi^rX.Jauns^^^ koveleties, trimdä t ä ir
Lazdas, J. Klidzeja, P. Ermai>a, JP. ivel nelägäkä stävokli, un inäkslinier
Aigara, E., IS^beres, P. Ju^^
Darzii^as, 1. Skroderes un J. Kalmi- nes acis vienigä meraukla labajam un
tes darbiem. • vertigajam. To nevajadzetu aizmirsti
ca
Katrä vabdä ir ipatnejl izteiclehi,
citäs. valodäs ns^y burtiski tul-kojami.
Latvietis „skujaä", bet ari
„dzen" bärdu. Butu jocigi,, ja ari
krieys vai väcietis säktu ruxiät par
bärdas „dzisahu" vai saules „lek§a-
Täs butu apm§r^
n i k S . ; r - - - '^^
Neöficiäli mSkslixiieki pastasta, ka
öim braucienam sagatavotas 5etra8
daiädas nopietnas kon^ertur prog*
rammas. Spoiäkais' amerikäi^u joi^
lal atvestais dargums — Kultdras
f ohda godalgotä Jai^a Medii^ son^^
(^Uaiä ,,To väram likt starptauti^
kos' svaru kauso®, lepni saka
Teidimanis, — nebus viegli atrast
atsyaru. — Klausitäjiem jaunab
darbs jäieklausäs.- Tad naks rnUds^
tiba pret to. Pirmä acumirk^a JOsma
näkoSajä bridi aizkup, bet dl sönita
riav domäta gadijMma miletäjienL..**
Teidunanis pec spoiiem koncer^
tiem Hamburgas radiofonä koncerte*
jis ari väcu publikai Hanoveri,
Kukshavenä, Lineburgä. Vairäkkärt
sat^iemis aicinäjumu klut par mäcl*
bas speku väcu konservätorijäs,
bet, ~ es palieku pie tautas — ne-domäju
ari savrupejl mel^t laim^
krastus . . . 1 ^Z, B.
nu", giuÄi kä „Die Baume schlagen
aus" nav tulkojams ar „sitas'V b^t
„plaukst". Tomer daiu labu • tädu
ipatneju frazi esam pä^emuSi gan no
väcu, gan krievu valodas. Savä lai-kä
krievu „otnositsja" (— attiecas)
tulkoja iir „atnesas". Nu vairs tä
nesakäm, Bet vei plaiikst lidzigäs
nezäles.; Tä tas, piem., ar värdu
„apieties": „Ar uguni jäapietas uz-mänigi'*,„
Kä tu ar viesiem apejies?"
(No krievu „oboitjis"). Latvietis sa-citu:
„Air uguni järikojas uzmanigi",
„Kä tu pret visiem izturies?" Lauk-saimnieki.
zinäs gan, kö nozimS värds
„apieties*", attiecinot uz mäjkusto-ijiiem
(„Baiba}a apgäjusies").
Tädas paSas sugas ir izteicieni:
„ievest iestäde kärtibu", „savest ista-bas
kärtibä", „savest matus kärtibä"
un taml. Pareizi:„nodibiiiät iestäde
kärtibu, sakärtot (uzkbpt, uzpost) is-tabas,
sakärtot (sasukät) matus".
Kä nelietojam daudzskaitli .prozas
värdu, tapat bQtu velams rikoties ar
dzejas värdu. Varam runät par lat­vieSu
dzeju, -Poruka -dzeju, bet par
Poruka dzejojiem; BieH zem dzejoju
kräjuma virsraksta lasäm „dzejas**,
kur istenl vajadzetu sacit ,^dzejoU".
KärUs Skalbe lietojis ari „dzejois,
dzejqla". Nav lemasla nöraidit ari
Svetki nosvineti un preses balle Es-lingenä
ari garäni/ Pa to starpu esmi
sjpozi yeicis sporta apkaroSanas ia-struktöra
pienäkumus.
Därbosaiiäs bija tädä: iznäcu no
barakas un skätijps -~ jaunekji spärda
bumbu. — Kas tad tas?! saäutis
iesaucos. — TCäläb nemäcaities?^Kä*
lab spärdät bumbu? K
Mes nespärdäm; — äie \^teica, —
mes spelejäm basketbolu. \-..
Tas viss viens, — es teicu. — Vai
nezinäV ka pierädljies sporta kaitl-gunls?
Ar katru sperienu pa bumbu
jus graujat Eiropas kulturui». . .
Paej nu nost, vecit, — sauca vieni
no bumbas spärdltäjiem. — Tu stfivi
täisni soda iaukumä!
Bet e'8 negäju, jo zinu, ka sabied-riskiem
darbo^iem* jäpaliek ple sa»
viem uz^Bkatiem. Stäveju soda iau­kumä
un turpinäju skaidrot vieglprä-tigajiem
jaunekjiiem, ka d^udz teica-mäkbufu
lasit z grämatai
Siev izifiel^inäjäs neklabsities, bel
spelet. märi apkärt. Beidzot tomer
atmeti^ ar roku un äizcilpola.
formu. J . Z a r i ^ fi
un ktit?
Däi;iu rakstnieku biedribas kollS-godalga
par 1946. g. sarakstlto
labäko darbu beletristlkä— 1500
krohäs . pie§lj:irta rakstniekam St.
Kristensenam par romänu „Jekabs
Vorms".
Padomju filmaktieris Cerkovs In-tervijä
franöu zumälistam paskaid-rojis,
ka ari Padomju Savienibä
pastävot filmu„zyaigznes** jedziens,
bet padomju filmu publika neinte-resejoties
par aktien kä privätu.
personu.
PakaV vii;iiem negäju, jo tapat biju
pärliecinäts, ka bumbas spärditäji, no
sporta laukuma padziti, tQlit pieversl-jies
zlnathei un amatu mäcibäm;
^ Priecigs devos uz nometnes biroju
un zijC^olu, ka uzdeyums veikts. Ka»
butu näkoSais svarigäkais uzdevums
sabiedriskä laukä? Komiteja uzrcla;
nevareja pasacit, bet sarunäs noskaid-roju,
ka svarigäkais ir organizäto»
riskais darbs -^^^^r^^ un pani*
nieki jau savas biedribas no4ibinäju5i,
visi tie, kas nopietni domä kjöt !pat
doktorandiem vai kas kaut kädS
yeidä gribetu döktoraddus atbalstil/
ari aicinäti sasaukties. Bet tai paSft
laikä, cik man zinäms, vei nair ne­maz
par -^organizeäanos padomäjuSi
bijuSie zivju dfl^u ipaSnieki, Rigai
jurmalas silta vannu iestäzu ipaS-nieki
un darbinieki, Annir;^mui£as
menes därzii;id tomätu audzetäji, ka
ari seViS^i lielu giirljiu (domäti dfi^
zet;^i red.) cienitäji vispär.
Visus piemingto ^rofesiju pärstäv-jus,
kas nopietni domätu par organl-zesanbs,
iögaumejot organizäciju »va-rigumu
ipaäi emigräcijas gadijuma
uz Hondurasas republiku, IQdzu pi*"
teikties pie kollggas D r u m ä. Pat»
es busu pr ie ct g s par jebkupi
priek§likumu orgariizäciju lietäs «n
pägaidäm organizesu sporta apkaro*
äanas instruktöru apvienibu.
^ 0 L.,
sporta apkarosanas instruktor».,
PS. Diemzel no biroja telpäm iz­näcis/
redzeju, ka no sporta laukuma
padzltie jäunekli nebija^ vis nodcvu-sies
zinätniskam darbam, bet apflSi
kärtis. ' •im
mm. mm
!#£
un
St, cenM mm
i . . ^ ^ pan pafi
D
«StlTA KUNÖZl
iiVELTALAIK?
..^—linBjieciba
iptv^'Äis •jautäj
»uus, HU ]
, »blakiis ieuBfturou,
'"»••HuzveltB flc
» B a l t ä h a t ea
«^»dolaru no:
P.läi izh-dzinätu ,
«"ta^elts pats at
-•-.»vujiess atanis
giMJsatanleciBahe
Parlil
Hl
^ ^ ^ ^ ^ ^