Bavarijas Latviesu vestnesis, April 11, 1947

              Attthoi±Bed by ^ Uzeoz —
izdoSanas aQaiiJa: ICD.
OMBQ M Atbildlgais redak-tora
T- Editor In-Chicfr
Kärli» Rabäcs, vietnieks;
Alelss&ndrs Uepa, redakci-
Jas sekretärs: Maksis Cnll-tb}
reiiktorl; Andrejs Rti>
dzis (MincbenS), Hari js Min-denbergfl
(Esiingenä), Ar-fiolds
Smlts <8ports), asigurds
BSrda 'teduiiskals lekärto-t
. • NEWSPA
Nr. 26 (33)
Pielrtdfeii,1947.g.U,IV.
ISI1&& oUdlenäs nn piektdlQ-nis
:: iBdeviJs: BaWMJ@
apgabala latvleSa komitejii
Q^devaiiii LatvieSa prts^
darbinieke fiadarbib&s bopai:
Redakclja: Qansbarg/D.. Bfl»*
gerni' te? - Landmaim • Pt 1«
t 92 s: Prioted by 8eliwib.
VolksblatS» Oiliisbiirg/Doä.,
BQrgerm. • Laadmann-in. 7::
Metiens • O^rcnlatioii:
e n
llddieiia priekivakara ä^^ pi«;^eiim vieau no
milgäkajiem iemiimiem §is, konlerences laika. Viehojäs par planu
ra^l Tacljas centraln parvaldi, kas sastaditos no 7 oenMläm iestadem.
pai l i ^ ärlleki ministri vienojas, ka 3 menesus peo §o iestazn no-dil^
inSSanas^ Jädibina padome» ki^s tad v e l ^ --- pec apmeram 9 me-n
e i i ^ — varila iSkt parversta par VScijas pagaidu valdlba.
Minetas 7 centrälis iestädes Imtu:
transporta, satiksmes, finanöu, rup-niecibas,
partikas, lauksalnmiecibas
m ärejSs 1drd2andeclb parvalde.
TQHt p§c svarigä ISmiuna piei^em-ianas
tDm|r izradljäs,; ka grQtlbas
tada vienoianäs par §o iestä^koni-petencem
un pilnvaräm. Svariga-kais
äljierslis, kä raksta „Die Netie
Zeitung**, bijapadomju prasiba pie-äjdrt
okupäcijas joslu virspavelnie-kiem
tiesibas grozit vai atceh ceht-rälo
iestaiu rikojumus, Ja tie pec
virsp^velnieku domäm neatbilstu sa-bieäroto
kontrolpadomes norädiju-miem.
Bevins iin Margals aizradija,
ka tadä gadijumä' centräläm iesta­dem
nebutu nekädas nozimes. ASV
un Anglija esot ar mieru atstät sa-viem
virspavSIniekiem itikai okupä­cijas
spikuokomaridiejni tiesibas.
Ärlietu ministri nevareja vienoties
ari par centräläs padomes sastävu.
Molotovs pastaveja uz to, ka padome
jäaicina ne vi^n väcu valstu pär-fltävji,
bet ari pärstävji no arod-biedribäm,
politiskäm partijam un
antifaSistu organizäcijäm.
Diskusijäs, kas turpinäjäs pec
lieldienäm, Molotovs no jauna iero-sinäja
}aut väcie§iem paSiem tautas
nobalso§anä iz§lprt jautajumu,/ vai
Vädjai vajadztgä centrälizeta ' vai
federäla valsts iekSrta. Bevit;is uz to
atbild€jis, ka väcu tauta iev^jusi
ari Hitleru. yäcijas valsts iekärtä
esot leintereseti ari citi — proti, tie,
kam Vädja uzbrukusi.
Francijas ärlietu ministrs Bido
paskaidrojis, ka vii>§ sakuma neesot
bijis pret padomju priek§likumu, bet
tagad, kad dzirdejis Molotovf pa-skaidrojumu,
vii;iain raduSäs bazas,
it ^vi51p attieclbä u:^ ta\itas nobaK
soSanu. Ja Väciju vienreiz apvie-noiot
tautas nobalso§anai, tad tä pa-lik
§ot apvienota uz vislem laikiem.
Angju delegäcija lieldienäs rau-dzijäs
uz konferences iznäkumu v i -
sai pesimistiakL ,^aily Mail**, piem.*
rakstija, ka esot pielaiSama konfe­rences
izbeig§anäs 20. vai 23. aprili.
Tädä gadijumä esot sagaidäma jai;-
na konference julijä vai nu Londo-nä,
vai Parize. Bevins esot izteicis
vel§§anos sarikot konferenci Londo-nä,
bet saimnieclbas ministrs Sta-fords
Kripss baiijoties par to, ka
Löndonai nebuäot iesp§jams pärva-ret
ar konf erenci saistltäs pärtikas
uh degvielu grutibas. Krievu valsts-viri
tomier domäjot, ka konference
turpinäsies. > Jau notiek priekädarbi
ärzemju viesii novieto§anai gar I^e^
nina mouzoleju Sarkana lauktpnt 1.
maija paräde.
Blakus lielajiem jautäjumiem
Maskava pammäts ari jautäjums
ad säksies
pärvietosana
Lai gan Anglijas valdibä iz§lj:iru-sies
par DP i^aiäanu ho Vädjas b r i -
tu joslas darbam Anglijä, t©m§r
praktiski M akdja vei nav sakta un
atklätibä izteiktie mingjumi par pär-vietoäanäs
kärtibu, kur nosauktas
pät atsevis^as nometnes, kas it kä
paredzatas pärcelt vistuväkajä laikä,
ir tikai mingjurtd.^ Puslidz ^aidrs
vienigi tas, ka doties darbä uz Ang-liju
viflpirms varis v i e n i n i ^ un
tie, kas bus ar mieru pagaidäm
menes atstät Vädjä. Visa pärvietosa-näs
akdja, cik spriezams, bus pabeig-ta
lidz oktobrim. Jäsecinä, ka nodoms
darba nespgjigos DP koncentret no
yisas anglu joslas atsevisl^äs nomet­nes,
piem,, Grosenbrode, ari sais-täms
iar §o pa§u darba akdju. '
Nb Ijbekas mums 2ii;^o, ka turie-nesUNRRAsvieniba
2. aprili stei-dzigi
Sakusi formet DP 90 perscHiu
lielu darbinieku vienibu, ku^ai 19.
aprili paredzeta izbÄiukäana uz Ang-liju
transitu nometnes iekärto§anal
Londona, Izteikti ari norädijumi,
ka aprila vida sastädi§ot darbinieku
vienfeu, kiqras uzdevums butu ieri-kot
Anglijä DP nometnes. Darbam
plieteikusos pärvieto§ananb Vädjas
uz Ajftgliju it kä säkSoties maija; To­mer
§ajä gadijumä nav skaidru no-rädijumu,
kädas grupas un kädä
kärtlbä vares pärcelties pirmäs.
VALTERS LIPMANS PAR ,,STRATGQISKÄM OPERÄCUAM**.
Padomju pärsfövis Andrejs Gromiko 7. aprili paskaidrojia DroSibaa
padomei, ka prezidenta Trumena plans palidzSt Grie^ijai on Taroi«
jai väjinäs Apvienotäs Näeijas un sagrans to autoritati. DasSas dienas
pirms iam ASV senäta ärlietu koinislja pie^emusi Xnnhena priekSU*
kumu on» kä zi^o ,,New York Herald Tribune**, senata vadiföji pareirö"*
jusi, ka priekilikumnpaSä senäta paredzams pie^emSot ar lielu balsa
yairäkumu, jo neesot sagaidäms, kift pret to balsoSot vairak kä kads dnds
senäti»iL^
ljd)a un Turdja esot izveleta tie§i
täpec, ka täs ir strate^skais ce}§ U2
Melno juru un Padomiu Savienibas
sirdi. Pärsvie2ot speljm. uz §o yis*
värigäko Padomju Savienibas puxik-tu,
amerikäiji gribot Vmazinät spie«
dienu gar visu Eiropas pierobeiu un
mazinät an padomju tverienu Ei»
ropä. Ar sojiem, kas skaidri par^«
ditu, ka ämerikä^i gatavi ieiet M$l»
nä jurä, tie nodro§inätos ne vieh
pret to, ka krievi ieietu Vidusjupä,
par padomju pilsonem, kas kaya
laikä salauläjuääs ar angliemr Ne-senais
pazii;iojums, ka padomju pil­sonem
aizliegts salauläties ar är-zemniekiem
un ka ari dajai no täm
padomietem, kas ka|:a laikä appre-ceju
§as ang^us, neat^aus izcejot, r a -
dijis lielu saäutumu Anglijä. Jautä­jums
pärrunäts parlamenta deba-tes
un Anglijas valdiba pazi^ojusi,
ka no. jauna säks intereseties par 15
ang]u sieväm, l a i gan Bevins jau
vienreiz §o jautäjumu Maskavä ie-rosinäjis,
vii;i§ nedomäjot lietu pa-mest.,
Reuters zii>o, ka Bevins par
to runäjls ari ai: Stajinu, taöu bez
sekmöm. DENA, NYHT, DM
Paredzams, ka IRO tomer säks
darboties kä projektets, 1. julijä, lai
pec UNRRAs darba izbeig§anäs jiX-nija
beigäs palidzibas darbä heiestä-tos
pärtraukums, — paskaidrojis
UNRRAs äeneräldirektors Rukss IjTu-^
jorka. „Daily Mail" zii;io, ka Fran-djas
valdiba apsolijusi 60 dienu pär­tikas
"devas visiem DP, kas velesies
§ini pavasari repatrieties no Väcijas
vai Austrijas franöu joslaf. Väcijas
franöu joslä atrodas päri par 36.Q00
,DP, bet Austrijä tuvu pie 4000. l i e -
läkäs grupas ir poji un dienvidslavi.
Sabiedroto militäräs valdlbas, armi-jas
iestädes un UNRRA tagad atjau-
; no rudeni pärtraukto repatriädjas
* akdju. Ari tagad XTNRRA cerot lidz
darbibas izbeigganai repatriet dau-dzus
tukstoäusDP no Väcijas, Aus-
'trijas, Italijäs un Videjiem austru-
' miem, , Lidz vasai^s säkumam Poli-jas
valdiba cer repatriet apmeram
50.000 poju no Francijas, galveho-kärt
raktuvju un lauksträdniekus.
So akdju kave domstarpibas ar Vä­djas
amerikäi^u joslas iestädem par
poju transitu cauri joslai.
Atbildot Polijas vestniecibas Lon-
^ donä pazi^ojumam, Anglijas ärlietu
ministrija pazii;iojusi, ka po^u agrä-kie
kajraviri, kas nevelas atgriezties
Polina, nedz ari icstäties nometina-
§anas korpusä, var izcejot ari savru-peji,
nebudami korpusa loceklL Poju
vestnieciba bija «ipgalvojusi, ka po-jus,
Jicas nodomäjusi izcejot, spiezot
iestätles nometinä§anas korpusä, ar
ko tie riske zahdet Polijas payalst-niecibu.
Ärlietu ministrijas sekretärs Ren-dels
no Londonas devies uz ItaUju
pärbaudit DP uh begju ^tävökli Ita-lijä,
ieverojot noslegto mierligumu.
Rendels ari pärliecinäsies, kädä me-rä
Starpvaldibu begju komiteja un
IRO spes uznemties atbildibu par
siem cilvekiem. Rendels ir Anglijas
pärstävis UNBRAs Europas nodajä.
Reuters zi^o, ka deputäts Viljems
Stretons iesnied/is ASV kongresam
likumprojektu par 400.000 DP uz:-
i;iem§anu ASV no UNRRAs nomet-neoa.
Plänä gadä paredzets uzi^iemt
ne yairik par 100.000 personu, pie
kam priekäröka butu dodama ASV
pavalstnieku radiem. Bi^azilija vie-noj^
sies ar Starpvaldibu begju ko-miteju
par 5000 DP izcejosanu uz
Braziliju tuväkajos menesos. Ipasa
misija jau izmeklejot kandidätus,
kas buäot galvenok-ärt v|cie§i, aus-trieSi
un p D j i ; Ja pirmo lÖÖO perso­nu
pärcelsana do§ot labus rezultä-tus,
vareäot sekot pärejie. Venecue-las
misija tai pat laikä ved sarunas
ar Starpvaldibu beglukomiteju par
15.000 DP uzijiemSanu Venecuelä Si­ni
gadä,
Francijas ärlietu ministrs Bido
ierosinäja väcu strädnieku izce}o§a-nu
uz Frandju. „Daily Mail" rak-^
sta, ka §äda izcejosana jau notiekot,
tikai ierobezotos apmeros un nele-gäli.
Daudzi väcieäi, kam dzi-^
ve pecka;-a Vädjä liekasbezceriga,
raugoties uz Franciju kä uz savu ap-solito
zemi. Galvenä lietä esot' däbut
dokumentus. Tos vädeSi iegustot
vai nu ar viltojumiem, vai loikujo-
§anu.. i;iaudis, kas apgädä daiädus
dokumentus, paSreiz Frandjä varot
atr^st bez grutibänu Parize vien
dzivojot un strädäjot vismaz 50.000
izbeguSu väcu kaj^a gusteki^u. Zi-näms
skaits väcu techni^:u un zinät-niekuuzi:
iemti Frandjä ofidäli un
nodarbinäti petijumos, Gustekhiem
iespejams p ^ t brivprätigi darbä
Frandjä, bet dazädie ierobeiojumi
viijiis nevilinot. Daudz labäk varot
iekärtQties nelegäli un ar' viltotiem
papiriöOQL DENA, NYHT, DM
Väciesu streiki
aidami an
amerikä^u joslä
,,New York Herald iTribune" rak­sta,
ka pärtikas streiki, ^kas skäruSi
Vädjas rupnieclbas centrus Rurä,
draudot päriet ari uz amerikäijiu jos­lu.
Amerikäi^u izlukoSanas virsnieki
zii;io, ka joslas väcu arodbiedrlbas
un politiskäs partijas apsvefot jau­täjumu
par islaidgu streiku organi-ze
§anu Manheimä, Darm5tate un
Frankfurte. Streiku galvtoe rosi-nätäji
esot vietejie komunisti, it
ipa5i Manheimä, kur tie ieguva vis-vairäk
balsu' amerikäijiu joslä, Strei-^
kus nevareäot uzskatit par tie§u i z -
aicinäjumu amerikäx;iu militärajäm
iestädem, Komunisti tomer projek-tejot
izsludinät Manheimas k u ^
strädnieku streiku, kas tie§i traucetu
amerikäijLU pärtikas piegadi pa
iidensce}u no Bremepes uz Virtem-bergu
- Bädeni un HesenL Streiki
domäti kä protests pret, nepifetieka-mäm
pärtikas deväm, bet pärtikas
piegäzu aizkave§ana stävokli vienigi
vei pasliktinätu. Streiki töiner ne-sp^
äot nopietm kavet amerikäi^u jos­las
sainmiecibas atjauno§anu. Sva-rigaks
par to tomer ir kpistatejums,
ka väcu strädnieku pölitiskie vadi-täjl
amerikä^u un ang^u joslä jutas
atraduäi lidzekli, ar kufa palldzibu
panäkt no okupäcijas iestadem da-zädu
prasibu l ^ i l d T ^ u . '
NYHT
CkcMniko piemin§tä runä apvaino-jis
ASV par UN apieäanu un „in-formesanu
pec notiku§ä fakta". Vii>a
runa, kä zii;io AP, bijusi viens no
skarbäkajiem uzbrukumiem ASV.
Senätors Vandenbergs iesniedzis
papildinäjumu pie »Trumena prieks-likuma,
kas paredz, ka ASV jäatsauc
palidziba Grie^jai un Turcijai tai
gadijumä, ja to prasitu Droäibas pa­dome
„proceduras kärtibä vai UN
pilnsapulce ar balsu vairäkumu**.
Valters lipmans aizräda, ka §is pa-jbet ari nodroSihot, ka varetu ar pa
pildinäjums aizpilda vienigo robu näkimxiem runät par padomju milx-
Trumena priekälikumä, jo at^em ie- täro speku atv}lk§anu no Eiropas,
roöus visiem, kas apgalvo, ka ASV Militärais risks nostäties pret pa-gribetu
apiet.Apvienotäs Näeijas, bet domju spekiem tleäi, pec Lipmaha
tai pa§ä laikä esot skaidrs, ka UN domäm, esot mazäks nekä tad, ja iz--
nevaretu pret palidzibu iebildumus §lj:ifas par ötru iespejU, t. i . , ja tur-celt,
jo ASV un Lielbritänija (nemaz pina tikai atbalstit mazäkas vasa}u
nerunäjot par viijiu veto tiesibäm) valstis. Lipihanis uzsvep, ka ist;äs
nekad nebalsotu pret palidzib^ ka- kara briesmas, kä to jau izteicis g^!-
mer tä vei vajadziga. [nerälis Eizenhauers, draud täisni-no
Sakara ar §im debatem ASV iz- tä, ka kadu mujkigu mazo val^tii
skanejuäas ari jaunas domas par konfliktu vairs nevaretu lokalizet.
UN vispär. Demokratu senätors Briesmas, t a Tito vai kädsgrielj^u
•3airds senätä pieprasijis „nokärto- faSists uzsäktu kaut ko, ko varetu
sanps" ar kneviem un' to vasajvals- izbeigt vienigi kar§, esot daudz lie-tim,
pieminedajtns iespeju pärorgani-iläkas kä täs^ ka Stajins un Molotovs,
zet UN bez padomju palidzibas. Pret ja tiem tieSi pretim nostätos Tru-to
versies otrs demokratu senätors mens un Mar§als, labprätigi iz§lj:ir-
Dzordzs, kas apgalvojis, ka §äds iz- tos par kapu. Ari Lipmans §ai rak-skaidrojumsraditu
tikai jaunus va- stä izsakäs, ka butu jäpanäk Eiropas
ru blokus. Republikäi;iu senätors brivo valstu apvieno§anäs un krievu
Vilejs pieprasijis, lai kongress pie^ karaspeka atvilk§ana. Ja to nepä?
i>em lemumu, ka ASV ärlietu minis-^ näkSöt, vairosoties chaoss, naids un
trijai. jäatbalsta Eiropfes Savienoto sasprindzinätiba.
Valstu radiSana, pie kam savienibä Jauns pagrieziens Tuyo atustrumu
jäietilpst visäm Eiropas demokratis-1 politikä varetu but Trumena priekS*
kajäm valstim. Senätors paskaidro- likums uzi;iemties starpniec^ibu U^ip*
jis, ka tädejädi §is valstis apvieno- tes un Anglijas sarunäs, kas kä z i -
tos „ideolo^skä ka^ä pret diktäto- näms, pajukusas. £§iptie§l gatayo-riskäm
valstim un skaidripieräditu jas jautäjuma iz§l^Lir§anu nodot UN.:
Krievijai demokratijas spgku". V i - „Daily Mail" zino no Kairas, ka par
lejs, kas ir ari senäta jurisdikcijas Trumena priek§likumuzii;iojis arabu
komisijas priek§sedetäjs, piebildis, laikraksta „A1 Misri" yasingtohas
ka §äda valstu savienibä lielä merä korespondents, piebilzdams, ka Tru-veicinätu
komOnisma ierobe2o§anu. mens neveloties jautäjuma nodoSa».
Savienibä, pec vii;ia domäm, vaja- nu UN un tä priekSlikums esot
dzetu ietilpt Ariglijai, Francijai, jauns meiinäjums ierobezot Padom-
Sveicei, Somijai, Norve^jai, Zvied- ju Savienibas iespaida izple§anos.
riiai, Dänijai, Holandei un Beläijai. Tuvajos austrumos. „Daily Mail"
Visas Eiropaff valstis vei nevarot ap- piebilst, ka Egiptes valdiba negribot
Vienot „asu preteskibu del starp de- .arabu laikraksta zi^u ne atsaukt, ne
mokratiskäm un diktätoriskäm vai- apstiprinät, bet gan paskaidrojot, ka
stim". vienmer butu gatava apsvert jaunus
Eiropas valstu sadarbibu piemine- angju priek§likumu5, ja tädus ie-jis
ari ^enerälis Degols, Strasburgä | smegtu. NYHT, DM
vii>§, pec „New York Herald Tribu-ne"
zii^äm, teicis, ka, „3a Eiropu ap-izcelo
uz Palesfinu
Sakusies zidu DP regulära izcejo­sana
uz Palestinu no Väcijas ang^u
joslas. Pirmaiä transportä bija ap
400 personu. Ieverojot vairäkkärt
dzirdetäs nmas, it kä Eiropas i i du
DP gatavojoties' masveida izceJoSa-nas
„gäjienam uz Palestinu", pa-domdevejs
zld'i lietäs pie amerikäijiu
armijas galvenä stäba rabins Bem-steins
paskaidrojis, ka neviana at^
bUdlga zidu organizäcija vai amat-persona
neatbalsta, nedz a r i organi-z
§ §ädu masveida izcejo^anu, kas
bötu katastrofa. Tuväkajos menesos
tomer pastiprinäsoties zidu izcejosa­na
no Väcijas im Austrijas ameri-käijiu
JDsläm, jo zicLi, par spiti visam,
turpinot meklet s ^ mäjas Pales-tina.
draudetu jauna tiranij^", ^rancijai 1 T p | I T I I I I i l ^ i r i 1
un ASV jäcinäs kopä kä cilvekiem, ^ U 1 \ * 1 J U C ? &II£IAi;iIAU
„kas ir brivi un grib palikt brivi". . ^ i 1 v
Laikraksta speciälkorespondents pi^- Ät^ f Ä K
zime, ka generäja runa it seviäl^i ie- F * ^^IVt^Uiiia UU^O^
vero jama täpec, ka to teicis f ranöu Turcijas ministru prezients Pe-valstsvurs,
kam ka^a laika bijis L , ^ ^ parlamenta paskaidrojis, ka
daudz griitibu ar amenkaniem. Spe- L^urcija neprasa no saviem kaimi-cialkorespondents
an piezime ka L ^ ^ ^ ^^^^ ^ri nevelas, lal citi
Degols neparprotami pateias, ka, Ja hejaucas täs iekSejäs darisanäs. Tur-
,oauna tiranijä draudötu , tad taL».^ draudziba ar Angliju turpinä-draudetu
no austrumiem. §^^^g^ ^ Trumena priekSHkumi
Prezidents Trumena teids lielu stiprinäSot ari draudzibu ar ASV.
politisku runu Dzefersona piemii;ias Tomer ari pret Padomju Savienibu
dienas sarikojumä, kura ealda kar- xurdjai neesot nekäda naida,
tes maksäju§as 100 dolani gäbalä. „New York Herald Tribune**
Runä, kas pärraidita ari pa radio, sniedz A P zii>u, ka Pekers noraidi-prezidents
pateicis, ka „vairs nepie- jis turku tirgotäju pieprasijumu at-tiekot
ar to, ka sakäm: mes negri- kai atjaut izvest kvieSus, kas Turci-bam
ka^u. Mums järikojas laikus — ja esot uzkräti lielös vairumos. Uz-pirms
laika - r - lai iznicinatu jebkä- runädams tirgotäjus Izmirä, pekera^
dus kara draudus". AP 2di;iojumä pateicis, ka Turdjaijoprojäm jäbut
par runu teikts, ka Trumens neesot Uagatavotaikatram ga<Öjumam. B u -
pieminejifi Krieviju, bet zimigä kär- tu gan lb|iski piepemt, ka neviens
tä salidzinäjis savu ricibu ar prezi- U o lielajiem kain^emnegatavotos
denta Monro ricibu. >Ionro doktri- uzbrukt Turdjai, bet ar lö^ku vien
na radusies' visvairäk täpec, lai vers_- nevarot apmierinäties, „Mes neva-tos
pret krievu prasibäm , Ajaskä. ^am apsvert visus jautäjumus ar sa-
Trumens uzsveris, ka ASV jäatbabta yu l o ^ u . Ari Hitlers vareja ap-
UN, bet tas vienigi panäkams, at- Uyert Anglijas speku un iespeju, ka
balstot brivas tautas. ASV varetu piedalities kara. Ir lo-i;
iOti interesants ir viens no Valte- ^iski, ka musu lielais kaimii^ ne-ra
Lipmai;ia ärpolitikas apskatu rak-1 gribetu säkt karu, Bet tomer iespe-stiem,
kura vi^ä u^cver, ka ameri- jams, ka mes kadu ritu varam pa-käi;
iu intervendj as istos nolukus va- mosties kara". \ Uzsverdams,^ ka
retu panäkt daudz drosäk, ja skaidrikviesus izvest nedrikst, Pekers vei
paräditu amerikäi;iu militäräs varas piebildis, ka var näkt daudz grutäki
nostäsanos pret krievu varu. Risks gadi. „Pasaules ap^ttäk}! var mainl-bil^
ot nevis lieläks, bet mazäks, ja ties pek§i>i."
ASV valdiba atkläti parädisot Mas- Padomju Savienibä iesniegusiofi-kavai,
Eiropai un pasai amerikä^u ciälu protesta notu Griel^jas valdi-tautäi,
ka iejauksanäs Griel^ijas un bai par to, ka valdibai tuvi griel^u
Turcijas lietäs ir „strategiska operä- laikraksti ievietöjusi kadu interylju,
dja, kuras noluks ir ne vien ierobe- ko itin kä butu sniedzis Stajins. No-zot
padomju varas ekspansiju, bet tä teikts, ka §i intervija esot izdomä-ari
izbeigt täs koncenträdju". Grie-1 jums. NYHT, DM, pENA