Bavarijas Latviesu vestnesis, August 1, 1947

              •LATVIJA, 1947. g, 1. au^u.si^
] J^. M (63) 1947. g. 1. augustä
V Af stttora virdu vai IniciSJieni pa^
;fsÄcs8taJoi rakstos iztdktis doma^
katsi 2i9S arf ridakcijas d(Hnd9.
Säkoiöt nesehas ve^tures attL^al,
Jiseäxia, ka mSfiinajumi panäkt no-skojlas
veciima bernu francu joslä UÄS Lii|>2i'MAliK A. B O l i ^ t iA iMKSn^ PAR
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
Ja pirmajt laikä amefikäpu^^^^^ m
anglti josias DP lipmetnes dafves ap-1 studetas 6--9^^^1^^ notikuSäs
stäkll bija visumä vi^ädl, tad IJ^ piein., tfilei Volterdtogehll
„. . . , - . , , . , d§jä gadä dal§ zl^ä v&rojama dau- pm Groseiibrode. Bez tam ang}u jos^
FranCi[ joslas latvieäu parstayju muma izphldisanu atbildigl knmitejuU-ejäda at§kiriba. TädeJ amerikä- la var.lepoties ar krietnlem repre-sanaksme
Ravensburga apgabala ko- prlekisezi un skolu pärzitjl. Tur, kuf pu joslas cUvekam ir interesanti pie zentatJviem koriem, piem., Lietin»
mltejas pnek&edis A. pzune zi^o- nevar noorganizet latvieäu skolu un tautieäiem.^ziemelos" palukoties un jauktaU, Zuikas, Dziedona un S i ^ -
Paf I^CP pedejo sesiju un apga- bemi apmekle väcu skolas, noorga- salidzinät, kas tur citäds nekä „dien- vigas viru koris.
bala koilaitejas daibu. No plaSajam nizejamas papildu mäcibas latvieäu vidos". | Arodu izglitibas un pärskotoäai^
p|rrun?in par ^iba jautäjim^ Pagäjuiä zlemä lasljäm un dzirde^ darbä gan laikam vairik veikilä
rietSja, jSa paärelz gandrlz visi dar- fijä. Nometnes, kur na* bemudär- j§m par trucigo un slikto pärtiku, amerikäDU josla, kur äie pasSkumi
ba spgjij|ie tautleSl atraduäi pagaldu zu, pie skoläm organlzejamas mäj- Uädu san§ma tautiesi angju Joslä, ir sistematis^ad un koncentrStäkl
nod^rboifanos. Parrunäja ari meza mäcibas kontroles klases bemlem no ^yj. jgu kopS laba laika devas ple- Anglu jodä nav tidu lekärtojumu
S T v Ä ^ Ä e S i l S ^ * ' ^ ^ l ^ f aps^akll to daudz_ shkta- komiteju hdzekUem noorganizejams Lormäm. Maize ar lielu kJkurtoas llngenä. Vlrcburgä. HanavS. Augs-vai
vaakal neveiKsmei. IMB\ viegu M, nöci >,solItl lepriekä, käpec dau- macibas gramatu rezerves fonds, ku- nieiaukumu bedlea'? kvaHtäfP<! kar- bureä Fiäbachä vai Hersbniks Aww
-saprotäMrieturaulielvalstacen^^^ daA5 vUufii^ un to atstäjuäi.. rä uzkräjamas visas paSreiz briväs tSiSsblelnei^^^^
, M katrä Bropas valstu aadarbibas paSrelz tomer verojama apstäklq no- mäcibas grämatas. Lai paceltu gara daKemUtt S ? t^Älu pSsrÄL X i i ^ ^
s&emä^ lesatetit an Austiumem>pu, L^abili^6^^ un udaboäanäs.^Öa- dzlves rosml, ple^ema izglitibas sek- S i ä Si S l diSmi S a s SmJu iSt art n S u kS^I"'
8patoWtteS, ka bez «s Jebkädiem Undu «dzlgu sarei^Ijumu de} inte- djas Ierosinäjumu oktobra säkumäjSSu^iS
^ t g ^ var bQt tiSal pa- Lese W dartnx tleäi Francijä täpec sasaukt sabiedr^^^^^
gaidtt rtksturs. . . . | gobrld^r|av Uela un to laikam lespai- ves yaditäju darbinieku sanaksml. ja ne vien pleauguäo, bet seviS^ mu visiem ledzlvotfijiem.
teteniba" aplQkoJa briesmas, käs Un ttarfenes arodbledribu celtie ie-b^
Mg no Elropas dlvi sfalram; lesakotl blldumi savukärt alzkavejuSl iz-
Elropu sadallt Ma joslSs. P§c Me-jbraukt m kolonijam ari tSm latvie-ktedera
döihäm Elropas mleram Ir §u grupäm, kas tur paredz§Ja no-vltail,
lai atarp Vaciju un Krievijii k}(it Jau marta menesi. Pec UNRRAs
a t r a ^ neaikarlga vatetu josla, kas clarbibäs izbeigganäs pgrtikas apgä-omethu
dzive
PaSreiz liekas, ka apstak]! äajä akcija, un nav nevienas nometnes,
^i>ä nedaudz uzlabojuSies un, sa*|kur §o nopletno jautäjumu. neap*
lldzinot ar amerikät;iu joslu, kurlspriestu visas variäcijas. Noskaijc^
pärtikas stävoklls ped§jä laikd ari | jums par to visumS pozitfvs, lal gm
k]uvis b§digaks, starplba ir vairs uzskatu daädlba ir diezgan liela;
tikko manäma. M^izes' devas zie- tikpat llela, kS no Anglijas rakstlta-melos,
kaut vei ari ar nedaudz ku-1 Jas v§stul§s i^titeiktäs domas un v§»
'MM
sr.
''''
Wp«dEa. 1 skolas gados esoSiem laitvleäu ber-Sc A n?i^^ NOPIHTNAS PÄRDOMAS
,Qjgrafei»oräda.ka.i^^^^^ i<^' « - P - ' ^ ^ lat-l^i^A-.^PL-L?'^!^.^^-.^.^^^ daudzumi, Parasti .ma,is
m t>Sc videjas joslas valistu neat- £ v l S S i,
katibas (valstis no Baltijas lidz Ad- SbJ^g SiSju
*SmJr,L»7 hlLÄ^ ze^. caurmgrfi ap RM h^*^"^- h*'^L^^^'l!?l.**'*i™t'^'^^ ios»» täs y^iju^ uzmäcäs jautäjums, kas no-
^ i f f i ^ Ä ' d K Ä val^ «»^"e^'- Atzina, ka jäpanäki Otra Kanädas rneiinieku reflek- iznäktu trljäm dlenSm. „ v e c W dlvSkleii. k u Ä
SfZieSSl" pSiä K a S uzlabojums un ka tantu grupa, ap 400, viru, SApulcmata ns-,™, nav apgSdnleku. un ar Invalidlem,
S S S tfidl e S m a S S i a S neapmekleäanas vainoj^ml Libeka Rigas^ transltnometne par- KO DEVU9I HÄJmift j^g ^^^^^^ daudzbSmu äJmenSm, ku^
^ ^ « t i l a m un Ssa DSM ^isvalräk bernu vecäki un pa dalal baudel. ParbaudS deäl raugäs. lal paudzäs nometnSs zlemelos tautle- ras g?n rakstos un sunäs cUdJna vai
jlmä^i^ rajonu komitejas. Kritiku n^iz- reflettanti nebutu atradu5ies vacuUi lekopuäi It prävus ^meou där- Izce} par prlekSzImi, bet kurSm, ]a ffirnkS to^firoadlttTvtena^'^ t^^vumä nav »rmija un lai tie bQtu fiziski spgcigi.U^us, kä tas, plemSram, Ir Olden- art tis tiktu Anglijä, to.apgädkei ^4 ^btoi nSnedBa m ffkla ^ Jo^l^^z äim nevie- Instrukcljä par bagälu stuädnle- burgä, tS legQstot krletnu papildlnä- Wem p6c tagad zlnBrnfim algSm Iz-ilffl*
ari bfltu loieSia tai oaklautles ^meftei ar bemiem. nav liegts kiem, kas dodas darbä uz Angllju, I jumu izsnlegtajäm deväm. Tad nu tiku un ap^u bOs Joti grQtt no- §0' teorllu labl illustrS vkstureä P^'''^®^^^^^ ^^^^ dar- notelkl^, ka strädnieku feimenes gal- pgrejo nedSJas dienu uziiurs ' bal- pelntt. Täs ir nopleta8k§9 baäas, ko
idfimirs neriödi staro abiem Dasau-P°^*^- "^^P^^ nolema, ka visi skolas väs var ijemt lidz mantas RM 3000,^- Utäs uz ISmepu därzi?)U raJbjumlem parruni un pirdomä daudzi latvie-tes
kartrai \^^^°^ ^^^^ paklaujaml obli- vertibä, bet katrs piederigais ne vai- uh papUdu^ apgädl, bez kuraa neiz- §1 - un.täs ir Joti pamatotas. Vle-
PtenS pasaulss kara noslSgumä ^'^^ mäcibai un ka par 16- räk kä par RM 250,—. Par mantäm, tlek gandrlz neviena pimene. Lauk- ninlekiem, ^enSm bez bSmlem
'M
m
Eirpp^s kontlnentfi patika tOcai vie*
ha lielvalsts — Frandja. Stävoklls
bdja vesturiskl neparasts. Pirmo
reizi Elropas kontinenta sfairu Hdz-
3vars bijsi tS' izsvatots, ka neviena
Mvd]i^ neapdraudeja olru^ Vidja
bljal sakatita; K|1evija novaj§]usl
tekSSjos hotih^os. Italija kara
Archibiskaps
Zviedrijä
kas pärsniedz RM 3000,— vertibu, 1 saimntecibas apgäbcaos ut» läläk no 1 vai ari ar vieiau bernu uh bez ve^
jädabu Ipaäa atjauja. lielpilsetäm papUdUs apfäde^^^i^^ trtt- clem cilvfiklisni^^^^^
Ziemas semestrim DarmStates nigäka, Hamburgä un tSs apk&rtne, niem, kas jau vecäki par 16 gadiem,'
techniskajä augstskolä uzijems iero- IfilS, Hanoverä grQt% pieejama un protams, perspektlvas ir dtSdas. '
beäotu skaitu jauau studentu; pie trQcIgaka. - Daudz sliktäki-stlvokli kä dienvi-kam
ärzemniekiem seviskas kvotas j TrQctgo pärtikU gandrlz visäs 1 ^SHl iofto latvieäi tr g r ä m ^ •
vairs nav paredzStas un nri vii;ius metnes uzlabo mefci ät^rfidhleku de-1
Kxsejos. nonKumos, iiasya^ Kara i zviedru lalkraksts Aftonbladet" I uzijTeraSanas vgrtgs pec xiem pa- vas, kas sasniedz 3000 kaloriju un tS doties daiäm^idaSSkäm pärstävibäm,,
laiki. Mia• pierfidljusli ka.nav veiLgr S l a s w M b ä S s archi-r*^"" noteikumiem kä vädeäus. Ie-kä gandriz nav nometnes, kur kSds rasts kaut dk pieijemams nokfirto-
Izaugusl par UdvalsU. No»<tjas bijSkapa DVT Gmi)^^^^^ nestiädätu me2a h?n«- Vei nesen i)e vien Joti p i^
IM?" Aetrijaa Jflral starp Vädju tm ffirM Saro dtu Sa-^^^^^^ veldlapäm, kas personigl darbos angju vaiadzibäm. tad lidz PrafeM iCdiraa angju valodas paS-'
«Sevlju bija hodlblnäjuäSs 13 neat- dämies'Seit no närvietotu Dersonuh^'?^""»™^^ sekretäriätä vai piepra- Lr to oilnigäka ir vkas Sjs ^menes macpias grimata m^sajusl .100
karlias valstis,-. kas neapdraudtja «Snes Väellä i S P»^"- Tuväkas ziijas pirtika. Bez tam me?.a strädnieki majrkas, bet ari daiJliterätOra un pat
P&ijte. SairarÄldtMs Dr T Gr n- ^'«<^^ ^»t^'^" «^"«^e»*" pärstävls E. sa9em ari nedaudz vairSk dgareSu dafe sSnalu grimata pirdota par
Par eiplti Sinmdjas Syetamal sta- beras biia tSroi^ vMä nodiiuSä lä- Petersons-Ruämanls Darmätates latv. kä ciU nodarblnätie dubultu c«iu,
bUitStei, ti, Joti labli apzinijis savais u S ä k^Silmes nometnes 3. ekas 6. istabä. Darmsta- Cigareäu devas (ari äng^u Joslä Lielakaja daja anglu Jodas nomet-varas
robeäas. Tai bija «kai 9V«KZdäia%ink^^^ techinskä augstskolä - pazistama izsniedz amerikä^u dfjaretes) pedg- jQnlja oträ puse rlkojuma kar-
Elropaa ledzivotäju, un tt uzijiemSfi ai^ibtckanam biia mnHat 117"stok-h"^ augstäm prasibäm un studijas nav I jos öetros, piecos m5ae§08 TJäs jos- tiba bija jäpärva komandanti. Jo •
«ttgät .^status quo«. VSdJas • un h S ^ ä teleSaflla k^^^^ « dtlem pienäku- las caurmerä vieaädaa, pie kam ang- HdzSinSjie ,.esot noska^ioti pre». ^
Klievljas vSJums bija pirejoSs 'uh ^ ölkS^^7« ko S k l ' l« Pus§ stlpri valräk sanema polldja patriädju". M pavteam mazte» te-
StamÄ^JatägriM^^^^ Franku novada latvieäu ev. M. Un visi rodarbiaätl. v5l kärtejo vä-^ ^ ^ ^ ^
polftlsko tomu, vajadzeja meklet sa- vakarä Saealditäll stadia täoSc bl- mäcitäju konferenci FiSbadiä bija cu dgareäu devu, bat an nertodar- cibu agräkaji«ntt nometiju vadltfi-
-«tettbu sifltSmii kas to pasargätu jaloti p&Srt^^^^^^ Prävests A. Rumpeteris. binätie 20 amerikSr/a cigaretes, koJiem-Visbeldept, gandanjums ir v§.
d}a iestäjas sadarb
i^alKtlm, kam g]
p i j ^ intezeses
.ii
p^tpadomju x»>stSJu, klOdama p^
h valstu intereäu sargätaju.
Krandjas baias attaisnojäs Sträk,
m to vareja domät Jau 1935. g, Vä-
^ blja atguivusl savu spSot Vä-diaa
apzinäta varas polltika labl Iz-ka
lai pldclCitu Frandjai,
vSrSas pret tis sabiedrotajlem. Ma-nefMjot
tai iasdevis radit S^elSanos
imizo valstu sti^ä, pec kam nebljä
irQtl t§s at3]j:elt ar! no Frandjas.
SO Hdzsvara p§rkärto]imiu seldneja
BAVÄftlJAS APG. LATVmSU
KOMITEJAS KANTme
idienS, Hercoga Riidolfa ielä 19,
DABtJAMA
M. Sostes
9EÖMETRIJA II. d.
(Stereometrija)
Cena RM 10.—.
ts«7sJiV47id.[«7Q«,.«v;iir^7^1^^^ diviem nometciu dzives gadiemr'
iSSasToS^ tapat kä väcu ied^ivotajiem ir kopejas domas un merlpis. Nav ma-iiem-
tL?st^m^^ amerlkäi^u joslä, täpec zums nometi;tu ang^u jcölä, kur no
Knot ari izskaidrojama latvieSu veleäanäs slrds var priecaties par vlenotibu un
I ^ nepacietiba, pec iespejas ätrak kopeju intereäu Izpratni vSlSto voH-J.
Bormanis ievelets pr komitejas Ui^^ projam no V^cijas, jo visi ar taju, katra därba darltaja im vfsa
priek§sedi latvieäu Centrälajä no- ^aJäm raugäs u^ näkamo ziemu: | latvieäu staipS.
metne Vlrcburgä. Par komitejas lo- speka rezerves un pretestlbas spejas
cekliem ieveleti G. Salnals> E. Laz-1 daudzlem sak izsTkt.
di^a, J. Glmmermanis un K Vei-
GARIGS ROSSBA
Arv. B o l S t e i ni
mers, bet revizijas komisijä A. Smil-tii;
i5, K. Ozolii;i§ un J. Zankevics.
maksa
, , , — , ^ ._ , ..^ I Ausmas latvieäu nometnes kömi-
©rt apstSkUs,' ka jaunajfim valsttm ludzam steidzami pasutmat. teja Kleinkeca nolemusi iesaistit
teOkaxpolitlÄka uzskata par savu in-1 apSl^ ioslu izsata tikai uz pec-1 amata mäclbä visus tos nometnes
^ereSu vitmtäti un täs savstarpejo
sadarbibu bieäl ujpureja maznozimi-gis
l^däs. Otrs iemesls bija Liel-tarltanijas
tmdidonalä polltika, kas,
Imidldamas no specigas varas Eiro-
Jäpriecäjäs tomer, ka materiälä
puse maz ietekmejusl latvieäu sa-biedriskäs
un kiilturäläs dzives
VESIULBS
REDAKCIJA!
BALK kantine | neapmekle skolu.
Abi aprakstitie piemeri r äda di vas
p& (Frandja bija spedgäkä), ^äva | iespSjas lielvaktu attieksmes pret
Vädjai ,4zaug!t** pret Frandju, ka- §0 joslm Tä ir vai nu pozitiva, izvei-mer
t i patl vairs, nespeja Vädjas dojot §0 valstu joslu kä lidzsvaru
varas pleaugumu kontrolit un bijä miera uztureäanai, kas prasa atse-
QStesta ieiet uz pidcäpibas polltiku, viflj:o valstu neatkaribu, vai negä-ki3
belgis abäm Vietumvalstim un 1 tiva, izlietojot täs kä svaru ekspan-vJsal
pasauled kJitBva löcteniga. Isijai, kas prasa §0 valstu okupäciju,
'\ No 1937. — 1941. g. VSdja kjuva Laiks, kad videjäs Elropas valstis
Austrumeiropas saimnieks. Samak- uzskatija par nezinämu. un mazsva-i
S j i ^ Italijal ar Albaniju un irfiekri-^ rigu lielumxi, pieder vesturei, pie
lot Rrtevijas intereäu sfairai, viijia kam nespeja saskatit to isto nozi-lievica
visu pärejo Eiropu. mi maksajiisi smagus zaudejumus
ICä Frandja, tä Vädja (\m äobrid visai pasaulel Modemä polltika §0
5 dtas valstis} pilnä merä ieskatija valstu lomu ne tikal Joti labi apzi-l^
licpas videjäs joslas lielo nozimi. näs, bet pat pieälpi» tai izcilu vietu
lSa6u staip. franfiu im väcu eru irjnäkoää miera problemä,
fida staU>!ba, Frandja, pati budama Frandjas era räda, ka viena Ei^
bez i^eslviem nodomiem, attistlja ropas lielvalsts, kas leintereseta
tä saucaimo diplomätisko dominand.] miera uztureäanä, nav spejiga speka
Satoiedi^to mazo valstu iekäSjäs lie-1sadalijumu,Eiropä lidzsvarot un tas
tis Frandjai neblja nekädas varas jagri vai velu nosve^as agresiväs
un tida to ar! nevareja Intereset lidvalsts puse. Iemesls meklejams
Är€Ji ä! erä raksturojäs ar mazo apstäkli, ka Eiropas videjo valstu
valstu neatkarlbas periodu. Väcu josla nav v i ^ lielums, bet sastädäs
&a §!s valstis bija tikai darba rlki no atsiiviälj:äm mazäm valstim, ku-agresljas
sekmiäanai un Vadjas ri- ^as ar1[ simmiejot nespej sevi no-nmzajas
vaMis näcsturoja iero- droäinät pret agresiväs varas uz-atbalstlta
mllitära okupädja. bnicumiem vai citädiem varas ak-amaia
macioa visus xos nomexnes j^^j^^ ^ aktlvitäti, un, cik gadi-U^ r r T n h ^ > « t o iwr<t./4,^a
3aunieäus.sakotarl4g.vecumu,kas|^gg ^^^^^^ ^^^^^^ ^ieäi tajäs n o m e t - C J r i n b e r g s , Mindxene
nes, kur uzturs tröcigäks, bijis vai-1 INFORiWÄÖOÄa^^^^I^^
l ' i ' i£rSärÄäp^?- fie. LCK Pa«tiv infarmädjas M-tiem.
Bailes ho specigajiem kaimi- T^^^ir^f^tc^^^i^^l^f^ ™ ^1 biroja pinnaJs uadervums
piem spieduäas täs pi^Ueties vienai blbliogi^iflsku zi;m väk&p»
vai otrai llelvalstij, tä izjaucot yisul^'^^ ^"^^ ansambli,|T^t„„„ .4„,.fa4„„5 ^
kodolu (\m lidz ai* to spScu lidz-svaru).
atklst, lÄtvljM jautajumä. Jöpiojiih vä
trilkst pärskatamibas, käds ifiti ir
svaru). Politikl atMst, ka vlenigais
1 -^-.-^1 I? 7 • y | mOsu jautSjutna nbstidijunö pasau-atrislnäjums
te ir deäa So valstu l U u l S prOI. E». Z«annS les publldstikl. Sekas.tam — mSs
•unija". — I ' 'nezinäm k]udas mflsu jautijuma i2-
Otrs secinliums - ka Eironas rie-1 nometne pie Vezeras 70 gadu 1 tirzäjumos un Hdz ar - to nespSJam
t u W v S X S ^ v stSSkon-r^P""^ P"»*- P * ' ^ savlaidgi 1 ^ un
Set VMU k^ SSrinä^^ P^™«** ^^^^ °^erstu nevSlamäs sekas. Nökad
AÄusjtriuTmdfräSäT SÄ ea^r an.Ätoi. ToH^^^^^^"'^ ^P*J?^^? ??m^^e di^iclrnmasm f?a^ku lutnät eusz - nedvoamjaadsz netouz imai lzmmttierust cesnatibeineudr visirkzisle -
o a « trorsf,. i« ^ 3 « i l i i o i t tuTvielu ^mi)Si UH uztuTvlclu labo- nl ti m S e S S S m ^nduSh^^^^^ ^^^"^3s. yipä sarakstl- SeviSki nozmiga uh nepiede§ama
xSstS kS tSdrsnäu^S 3^ P ' ^ ^ ^ S^^^matu par uz- butu ari sarakstlSanäs ar sabledris-e
S n S Ä S i T S h"^'®^^ 'alodä un ap 70 käs domas petiäanas institatiem
S ^ p a s a S Ä u n i e m kari^ Ar h^^^^^ ^^«'•bu gan Latvijas. gan ASV, Lielbritanijä, Pr^idjä, Angör
to kliS S c S kS' S- '^^"^"^ zinätniskajos Jumälos. Par jä, Zviedrijä utt. Tie, varetu dot
binäs ideja par Eiropas Savienotäm P°P^^^®"1 ^f^^ijas universitäte, ku- mums \<M svarigus materlälus. I^ts
Valstim, kur pat Vädja nevaretu^ sevi saprotams. biroja uzde-gädät
briesmas, jo to katrä bridi f^^J*'^.!^^,^-P^^^^
varetu savaldit Ir äcaidrs. ka agri 1°'^? H*^".-. Daudz laika prof. Za- ar faktisko materialu mOsu jauta-vai
velu lielvaMis paSas ^vas d^- P5f nedojls ari sabiedriskiem pie- jumä.
äibas labä bik sDiestas EiroM., Sa-P^^^™' ^"^^ galvenas Vei Joti nepiedeäama Ueta ir ma-avrif
eoSasrteriz Ä veiW M^Vl SDr5ik4:a!täumti r"^»'^la'is~v'^tr^s ^un^ ^A/S Farmacijas valdes varettt novest mOPsu" tla^"l^ä käs gaitas^.
H<LekU to lanSrt. P ^ * ^ bloiceedkrUs s. un Ndaikis bija Letgalijas Vienpusiga informädja Saiä zipä ir
Vebess | priek£sedis.
täs filistru biedrlbas j-ne vien bistama, bet vi
Imtastrofu.
lut par
m ..,„
a5 P^t^v'
Utti)
C^affl _
atskasjias,
mi^Ea S a a » >^
,§ par
p ä i a aaudz.atstasta.
jifti? ja; kaut ok a
^^jaxitlH jos. saapui^
S S u » vi- tistibas gaitu,]
ka- Kacionalisptö 'ftäTi psidiologlsku savus uzplSa^
- * ' " te r^äft töjOiyia
a|,irlartrgrWirjii6kÄas tau
ä#as ;^p:4^p3lNo vienas pu
immhiW-.l ]fägX atrisinot;
i&iitoblanas. iieiiodatbi- blemas, na^ ] ' '••mmi'^ kadii; kiätpier
itic|;nea|> jäi^stiadä^llt,
,„,^ah(& M a izdodama' k l
1/'kl pftaiabigais •W tfsrbs, ofldpa
MehÄni^^ Vitjpifdomltäs
'•"MatrlBÄöra-touuiiigjis pret ki
Tj^sjfeii jgiii. |rii-.rgarä"dziVes:V
vielas iBuflSjf. |; - Täutas'' Iti
s, .-'vÖ^^filSlt^v uzskatäi
«a mm, w rad' saules rämjOs,
Äbraaa nav. Tauta 4r|
M msk Udcas, kupas aug:
o Ir sjömes v«
M^^^nööt ar Lartttiam- sta^
, ivld^1§löjumu^^^^ ,
^^^^fiepazisine
savä at^l /
.w - - ---21- -^^ r-.-K=^-- if-:
NftJ'''*«psci-
"\S«^itu \m he- -Bavlrijaa
, ™„. ~ W a löis. kopi 1 mii
&a»les
'SS»?^t08
^ . Gaseta
ta.rä valdiba
meho tirgu,
b l l c ^ 7
^u^^izdevumu
%lna}ä
PSrÖku un
Kädimäp
föban izstSi
pi^fesora
Sitlera m
^jums ir
^adstUNvado
^ tos HiÄ
fe^cg ar »
5?
R.Q^«nga
ii^dtoiies Tä
izdevM
sanäksd
Portretos. ^