Bavarijas Latviesu vestnesis, August 1, 1947

              ^1 5 '
0r
X A T V Ö A . 1947.
»m
iliiei ari pret §3^5
feas i)Ilnas ir p^J^
par 4mäm
jau uzräda ap ain
g,^;;Jau. 1-322. S""?!*^
mi
5niece. Magdalena no T r ?^
lostet4;,apstäk}or& ftlJpäMiai ir daudz n^t^ ää.
[a§ äsi^oäana^ fakteL^'?"'*'»
Sldanj_ Päsels. Lidz ar to ,^
ko nevarXXl^J
Maspins, Dei5^u£
^ f ° a ? s stigmas Ä
,„ .oabigam kkäm. To tui*
« ahso imiedmar bdibzuied UzeEr iem S
i(ia^,.asitiu.i2pludiimu$ ^
shrntii^kiem ir maksKsar
%JQ^ panäcis Dr. gindlefe
. i^deyies.äri:izarstet ar hip.
•:Pälidzibu gadiem ieilgulus
nrtejamus"' asi^u izpludumus.
.s:'brQces visäs Kristus retu^^
hi|)noz^; palidzibu ir pa- ^
Dr; Lechfei^s pie histeriskas
let^ K. Terezes gadljumu
toib izskaidtot lidzigi: * bruces
|)ä§hipnoze no dedzigas vele-but
lldzigai Kristum. Uzskai-ibs
:uh^ citus modemäs zinäte
rtm, Buchbergera baznicas
:ons Sai sakaribä saka: „Teze,
4lais Jj:enne^a asii?o§anas fakts
vietäs iin . tulznu. veidoSa»
Qtu.Jäu neapstrldams brmums,
iidz ar > §0. galigi apgäzts." (9,
lp.). (Turpiiiaiums sekös)
i i i ha abönesanas
in siudinajumu
nmak^ai
igata^Vosaiias izdevtimiem pa-löties
laikraksia MLät-
Sk" a b ö n e s a n a s maks^s
i« afagnstu noteikta:
kollektiviem abonentiem RM
Pär eksempläru menisi;
Individiiäliein abonentiem, lid2; a eks. ieskaitot RM 7r
W menesi;
ttdihajuinu maksa RM
.par Vienslejigu sludinSjuma
aedrindii. Kcäerigo meklesa-sluffinajumi
par puscenu, m
aazak ka RM 6.- par sludi-menUmk,
käs samaksajrfi
iekitt par angustu, ceaa
rpiba jänokarto liflj
filijam, piesutot naudu P»
m Qss apgäda adresi.
böi^ementii pieteikmni, slu J
^-Ä aaildas pSrvedmal
pimdence adreseJama ^
leist^ - Landmann-PIatÄ 7.
snigi pateicos.Memäng j^^,
k(^ai un tautieäiön.
^ manas mäsas, svames.
B, skölotäjas
I M A R T A S REICHVALDES
S«t,,,„,.-.<,._,
Aiithorized by - Llaenz -
KdofenÄi atlaoja: ICD-nMBO
Atbildigais redak-
Jljg - Editof in-Chlef:
gSrUt Babäcs. vietnleks:
Ale&sandrs Uepa. redakci-g0feretä
«: Maksls Cull.
^« re4aktori: AndrSJs Ru-flzji
(MincÄene). Harlfi Min-denbCTp
(EsUÄgeiiä). Ar-
Boldfi ömlti (sports). Zlgurds
0§fda 'teduiiskais iekirto-lÄTVlÄN
KEWSPAEER
Nr. 56 (6a)
Pii^tdieii. 1947. f. 1. augusli
Qä» ;s MevSJst BavStlJai
äpgalMila lat^rleSn tomltejas
ozdevitks LatvteSo pmes'
darblolelca sadarbibas lM»pa:i
Redabcljai GOnsborg/D. Bfir>
gena te? • Landmaan r PU 1
t 0& t: Priated bir Scbwib.
Totksblait GQnSborg/Oea..
BargeniL • Laadmaim^PL f::
Mf>tiea9 * otrealaticia: 11^
au
Jaunieveletais LCK priekssedis
prof. Vilis Vitols Memingenä 7 me-neäus
kärtojis latvie§u gaitas xm, at-jQcJcrties
turieiies komitejas priekS-galä,
labi iepazinies ar mii?u trimdas
dzives trukumipm un vajadzibäm.
„Vispirms darbu, un tad runäsim
ir ncäonjieni/* pimo aviznieku uz-brukumu
cenSas atvairit prof. V. V i ­tols..
(Öficialo paziijiojumu par ieve-leSantt
profesors vei nav sapemls uh
iSAe\ sarunä Izteikto pasvltro par
iaväm privätäm domäm. Uzzinäjis
par däväto. uzticlbu no sesijas atre-^
fergjumiem, prof. V. Vitois devies uz
Frankfurti, kur ticie^ ar LCP prlek§-
däi Au Valdmani. , ^ l ä stavet im
faitizet, ir viegli," leni, katru värdu
apdinhäjot un laiku pa laikam jau
leabrmos matus saglaudot, savus uz-
^at?as par trimdas dzive verotö^ un
n^ötn§ yeicamo säk risinat prof..
t i Vitols. ,^a runäjam par LQK
äarbu, tad vi^pirms man tuväki jäib-i)£
dst£is ar viisiem pärejiem ITdzgatt-sl^^
em uH darboSanäs iespejam.
l&n& pirmais tiodoms ir panäkt sa-sni^
rinoSu. un izlidzlnoSu garu lat*
vie$u trimdas saime. Ja tas man ne-izdösiesy
tad ilgi nevareSu palikt
LCK .priekSgalä. Mums visiem tacu
Viens merlps, un täde^ visus aicinu
koplgä darbä. Stiradät v^r it visi, bi-
}u$ie poiliti^ sabiedriskie darbinic-ki,
tie, kas savas spejas pierädiju^i
tagad trimdä. Llelas cer^bas lieku
urmusu jaunatni ar viipias organizä-dJSäL
Jaunatne cieSäld jäiesaista
jä darbä. Nav pareizi
ttes säjiiis un Ätrunäti^ Persb-
II myi' • di
prof. T. Gnnbergs
^mekles ari Däniju
Archibiskaps prof. T. Grinbergs ar
savu sekretäru mäcitaju E. Rozlti
Zviedrijä apmeklejis vairäkas lat-
VieSu un ari zviedru draudzes. 23.
Julijä archibiskaps piedalijäs mäci-taja
J.. Terii?a 25 gadu amata jubi-tejas
svinigä dievkalpojuma Stok-holmä.
Tai pa§ä dienä archibiskaps
iesvetija Stokholmas latviesu skautu
vienibas karogu. 2. augustä archibis-kjap?,
izbrauks uz Däniju, kur apmek-
:Ks latvieSu nometnes, un Eslingenä
.atgriezisies 5. vai 6. augustä.
nigo pat&u vai nepatiku pret vienu
vai otru cilveku atstäsim pie malas.
SvarTgäkais ir darbs, ko veicam, vai
tas näk par labu visai musu saimei
trimdä. So pamatdomu me^inä^u
atdzivinät tuipmäkä darbä. Kädi bus
rezultäti, to rädis näkoiJie."
Täläk sarun^ risinäs par emigräci-ju,
jaunajiem notilcumicm LGP vele-s&
nas un L G K darbibas i izveidoSanu.
Prof. V. Vitols pievienojas vairäku-irnä
paustam uzskatam, ka atsevi§Jj:u
gimei^u izcelo§ana nav velatna. DP
izvietoSanas jaiitäjumi kärtojas leni,
bet neviehs paSreiz nevar apgalvöt,
ka neradisies iespeja Väciju^ atstät
lieläs vienibäs. Sajä virzienä ener-
^skaki jasträdä an pa§iem.
Par vieninieku aizbraukSanu prof.
V. Vitols izsakäs: ,Jhx>tams, patika-mäki
ir redzet jaunos laudis kopejä
saime, bet tä kä pa§^eiz Vädju va­rain
atstät vienigi, pie^emot mazäk
vai vairäk izdevigus darba piedävä-jumus,
nebutu pareizi spiestvienl-niekus
dzivot mazraiigi. Pärejas
posmä, kamer izkärtojas musu ko-puma
turpmäkäs gaitas lielos vilcie-nos,
vieninieki varetu strädät tur,
kur pe}2?a vislieläkä un darba ap-stäkli
piei:iemami, un tad ar ietaupi-jumiem
atgriezties pie pärejiem.
Darbä ärpus dzimtenes ir braujkuäi
daudzu tautu piederlgie, piem., itaji,
un nevaram apgalvot, ka savai tau*
tai tie visi zuduäi. Vieninieku aiz-bra\;
dc§anu u^skatu kä „do$anos pel-i;
iä".. N^drUcstam tikai zaudet ar vi­siem
viscieääko kontaktu.**
LCP izraudziäanu tieääs yeleSanäs
prof. V. Vitols yerte atzinigi, norä-;
döt, ka\§ädu lemiimu jau sen ga^di-jusi.
vifiä trimdinieku saime. P§c
pfOf. V. Vitöla uzskata g^ozämi art
noteikumi apgabalu komiteju vele§a-näm.
Lidz turpmäkam prpf. V. Vitols
paliks Memingenas nometne. „Ja
nebusiebildumu pärejiem LCK lo-cekliem,
labprät par darbibas centru
izveletos Eslingenu vai Hanavu.
Privätäs sarunäs esmu noskaidrojis,
ka piemerotas telpas LCK sedeklim
Eslingenä var atrast. LCK darbibai
jäklust ^intensiväkai, un tas bus ie-spejams
tikai tad, ja LCK locekji ne-dziyos
päräk izklaidus viens no otra
un imusu centräläs pärstävibas izpil-doää
ilnstance atradisies satikstnc-s zi-ijiä
erti sasniedzamä vietä, pec iespe-jas
tuvu täm iestadem, kas kärto
musu lietas." H. M.
Francijas ärlietu ministrija pie-kritusi
Baltjjas DP skautu lidzda-libai
Vii^pasaules skautu miera
dzamborejä, kas säksies Parizes
tuvuma 9. augustä. Starptautis-kais
skautu birojs segs visus ce]a
un uzture§anäs izdevumus. Lat-vijas
skautu vienibä izraudziti 95
zeni, kas Dienvidväcijas skautu
vaditäja V. Kletnieka iizraudzibä
2. augustä pulcesies IRO lekärto-tä
nometne Hanavas tuvumä.
Pirms aizbraukSanas uz Parizi,
kas paredzeta 7. vai 8. augustä,
nometne kopä ar latvieSu skau-tiem
dzivos igaui;ii im lietuvieSi.
Vispasaules diamborejä pare-redzeta
ari skautu darbu skate.
Katrai tautai bus 2 m* novietne.
Musu skautiem lidzi bus tautiska
stila darinäjumi un priekSnesumu
vakariem tautas dziesmas un de*-
jas, Pateicoties ASV skautu gä-dibai,
visi latvieSu reprezentäci-jas
vienibas dallbnieki bus terpu-
^ies jaunäs formäs. H. M.
S3SS
Padomja parstivis U N DroSlbas padome vienpadsmito reizi isUetoiis
savas veto ties!bas.yi^ izteicis veto pret padomes lemumo dlbii^t pa-staiigu
Balkänu robelu komisljii* Lemums bija pie^emts ar 9 pret vienu
(PoUjas) balsi, pa$am Gromiko no baisoSanas atturoties.
Gromiko riciba izraisijusi vislielä-ko
saSutumu, rietumu prese. „Anie-rikas
balss" ceturtdienas ritä zli^oja,
ka IjTujorkas laikrakstu pirmajäs lap-puses
rakstits gandriz tikai par Gro-mikOi
kura riciba atstäjusi <§nä visus
citus notikumus. Lieläkais demokra-tu
laikraksts „New York Times"
raksta, ka lidz pedejam mirklim vei
visi cerejuSi uz sapraSanos. Tagad
atliekot tikai iespeja apspriest Grie-
Ijdjas jautäjumu pilnsapulce. Re-publikä^
u ,>New York Herald Tribu-ne"
raksta, ka vienpadsmitais Gro­miko
veto atkal pierädot pasaulei, ka
ar Padomju Savienibu sadarbdties
nevar. Tiem, kas gribot atrisinät
Grielj;:ijas problemu, tagad esot jäat-zist
fakts, ka järelpnäjas ar Balkänu
valstu cieSo apvienibu, kam pretim
stäv rietumu pasaules intereses.
Vai Belgrade runä par
nslavu federäcijas^^ dibinäsanu
Ang]u nm amerikä^u prese zi|^o,ka Belgrade paSlaik top jiauna Dien
vidslavifos un Bulgarijas apvieniba, kas veläk varbiit tikSot paplasinäta
par Eiropaiis di(mvtddavir vai Biilkänu valjsta federaciju* Par aipviembu
runä marSais !0to im Bulgarijas mlnistruprezidents Pimltrovis.
JAXJNÄ Ä R L I E T U MINISTRU V I E T N I E K U K O N F E R E N C E OKTOBRI
Padomju Savieniba piei;iemusi
Anglijas aicinäjumu piedalities öetru,
lielvalstii ärlietu ministru vifetnieku
konference oktobri Londohä, otrdien;
paziijioja Anglijas ärlietu ministrijas
pärstavis. Konference piedalikies tie
ärlietu ministru vietnieki, kas kom-petenti
Väcijas jautäjumos. Konfe-rences
uzdevums bUs sagatavot pa§u
ärlietu ministru sastap^anos Lon-donä.
'
Fraiicija otrdien UN saimniecibas
tm sociälo lietu padome aicinäj a Pa-domju
Savienibu atmest neuzticibu
vn pieda'Tties Maräala Eiropas jaun-uzbuves
pläna reälize§anä. Francija
cenloties panäkt v i s p ä r e j u vie-noSanos
Mar§ala pläna^ lietä un pas-r^
ejo stävokli nekädä zii;iä neuz-skatot
par galigu.
Angju un amerikäi;iu sarunas par
abu Väcijas joslu saimniecisko nä-kotni
Londonä pastiprinäjuSas uz-skatu,
ka cetrvalstu vienoSanäs par
yäcijas saimniecisko vienibu tomer
vei ir tikpat tälu no Tsteno§änas, ka
visu laiku. Pozitivi gan verte Pa­domju
Savienibas gatayibu piedali­ties
ärlietu ministru vietnieku ap-spriedes.
No tä secina, ka Padomju
Savieniba nepläno nekädus groziju-nius
tais lemumos par Väcijas prob-lemu
kärtosanu, kädus pieijema är­lietu
ministru vietnieki Maskavä un
kas jävirza täläk novembri Londo­nä,
käirt ari Parizeneizdeväs panäkt
vienoäanos galvenajos Eiropas jaun-uzbuves
jautäjumos. Maskavä är­lietu
ministrm vietniekiem Väcijas
jautäjumos nodeva apsträdä§anai
Väcijas^pierllguma sagatavo§anu^
Väcijas »äkosio politisko uzbuvi un
UN dalibnieku valstu atlidzibas in­tereses
Väcijä.
Eiropas sadarbibas komisi ja nole-musi
iesniegt ari visiem öetriem
Väcijas okupäcijas joslu virspavel-niekiem
täda pat satura aptaujas
lapu, käda nodota 16 Parizes konfe-rences
dalibniecem valstim. Aptau­jas
jautajumi par atsevi51^o valstu
rupnieclbas spejäm un vajadzibäm
jäatbild lidz 3. augustam.
„New York Herald Tribune" ko-respondente
Higinse zi^o, ka ame-rikäpu
militärä valdiba Väcijä ietei-kusi
VaSingtonai panäkt tädu stä­vokli,
lai Padomju Savienibai nepie*
§lj:irtu turpmäk vairs nekädas jau-nas
reparäcijas, iekams Padomju, Sa­vieniba
nav armieru pildit Potsda-mas
llguma nosacljumus par Väci­jas
saimniecisko vienibu, Padomju
Savieniba pedejä nedejä pieprasljusi
vei seSas teraudrupnlcas ar 13 iftil-jonu
tonnu i:^zo§anaskapacitäti. Pec
generäla Kleja un citu amerikäi^u
domäm visu turpmäko reparäciju
pie§lj:ir§ana, ieskaitot ari Francijas
un citu Rietumeiropas valstu prasi-bas,
jäatliek, lidz guta galiga skaid-riba
par to, vai izveidosies divas Vä­cijas
ar atsevi§l5:u pär\'aldi, vai ari
vienota Väcijä. Tapat ari svarigi zi-nät
Väcijas näkoSäs robezas, lai iz-sl^
irtu, kädas ir täs elenientäräs
rdpnieciskäs vajadzibas un kas at-iiek
reparäcijäm. Ja izveidotos pat-stävlga
Rietumväcija, tad Padomju
Savieniba, kä izteikusäs dazas amat--
p§rsonas, nedrikstetu vairs saijemt
„ne kripatii^äs no rietumu joslu rup-niecfbas
iekärtas".
NYHT, BBC
Anglu laikr^sts „Evening News"
raksta, ka pirmä vietä ir sarunas par
savstarplgu Dienvidslavijas un Bul­garijas
palidzTbas paktu. Pec §i laik-raksta
zipäm, sarunas ir tikai daja
no plaää Padomju Savienibas pläna
radit Eiropas dienvidaustrumu valstu
bloku, ku^a specigäkäs mllitäräs val-stis
butu Dienvidslavija un Bulgäri-ja.
Näkoäais plähotäs federäcijas lo-ceklis
buSot Albänija.
Pec amerikäi;iu radio informäcijas,
Anglijas ärlietu ministrijas speciä-listi
sagaida, ka Dimitrovs un Tito
Belgrade vienosies par jaunas „Ma-l^
edoni jas republikas" dibinä§anu.
(Malj:edonijas territorijas lieläkä daja
pieder Griel^ijai). Ari „New York
Herald Tribune" raksta, ka Mal^edo-nijas
jautäjums katrä zi^ä bus viens
no svarigäkiem Belgrades apspriezu
tematiem. Dienvidslavija jau Pari­zes
miera konference pieprasijusi sev
Malj:edonijas austrumu daju, bet Bul-gärija
täs rietumu daju Trälj:iju.
Laikraksts piebilst, ka plrms divi
gadiem pieijiemtä Dienvidslavijas sa-tversme
izsträdäta tä, lai tai katrä
lailcä varetu pievienoties ikyiena
valsts vai zeme, kas to veletos.
„Evening News" papildus izsakas,
ka lidz §im Dienvidslavijas un pul-gärijas
tuvinäSanos kavejuSas perso-
Holande noraida
prasibas
uzlabot darba
Atgrieioties no apskates brauciena
pa Holandi, 7 DP tautibu pärstävji ie-sniedza
Holandes valdlbai kopigu lu-gumu
pärkärtot noteikumus par dar­ba
ligumu sleg§anu. Galvenä prasi-ba
bija — saistit darbä ari inteli-
^entäs profesijas un uzpemt ^me­nes.
Tagad ar amerikäi?u galvenä
itäba starpniecibu sai^erata Holandes
valdlbas noraidosa atbilde. Holande
grib tikai fiziska darba strädniekus.
Ginienes holandi^i nevelas uzpemt.
Ja darbä aizbrauc virs un sievä, ari
taci Holandes valdiba negarante, ka
abi vares strädät vienä vietä.
Augusta sakumä Holandes pär-stävji
apmekles lieläkäs nometnes
Väcijä, lai slegtu ar ieinteresetajiem
darba ligumus. Holandes piedävä-juma
noraidoSu lemumu pieijema
nupat notikusä LGP sesijq Darm-
§tate. H. M
nigas dabas nesapraSanäs starp Di-mitrovu
un Tito. Tagad tomer krem-lis
esot abiem pazipojis, ka §ls nesa-skapas
jäizbeidz.
Reuters zii?o, ka Dimitrovs ap­spriezu
laikä Belgrade teicis runu
augstäkajiem Dienvidslavijas valsts
ieredi?iem. VipS paziijojis, ka pienä-cis
laiks radIt „praktisku, konkretu
un iedarbigu pamatu musu brällbai
VipS teicis dienvidslavi^m: „Ju^esat
realisti tapat kä mes; un täpec mes
nevaram apmierinäties tikai arbrä-llgäm.
jutäm vien.v Pasaules mie-ram,
pec Dimitrovadomaim, esot ne-piecie
§ams tas, lal Balkäni beigtu
but„pulve|:a muca". Vi),i§ gan ver-sies
pret apgalvojumiem, ka esot
plänpts „slavu bloks", un pieminejis,
ka Bulgärijai ir ]oti labas attieclbas
ari ar Rumäniju un Albäniju, kupu
iedzivotäji nav slavi;
Dienvidslavu laikraksts „Borba"
(CIi;ia) pec tam rakstlja, ka bulgäru
un dienvidslavu tauta par savu vie-nlgo
patieso draugu atzit Padomju
Savienibu. Lielbritanija un vei lie-läkä
merä amerikäpu imperialisti
yerojot Bulgarijas un Dienvidslavijas
republikas vienreizigos panäkumus
ar vislieläko skaudibu. Abas xietumu
valstis esot ar savu rlcibu GricliLijä
pierädiju§as; ka visiem iidzckliem
grib veicinät pilsoi?u kajus un in-n-gas
pret Dienvidslaviju, Buigäriju un
Albäniju. Atbilde uz iiemkapitälis-tu
mesinäjumiem varot > but vienig
tä, ka jaunäs republikas sasledz sa­vas
rindas vei cieSäki un apoemi-gäkL
INS zino, ka Albänija apspiesta
militära sacelSanäs pret paSrelzej
ministru prezidenta Envera Hod^as
valdibu. No Atenäm ziijojot, ka sa-zverestlbä
iejaukti ap 1200 virsnieku
un kareivju. Daudzi karavlri eso
ieslodziti aiz dzelopstiepulem. Sa-zverestIbas
vadonis esot bij is agrä-kais
Albänijas pretestibas kustlbas
vaditäjs Radoviöika, kas bijls opo-zicijä
Enveram Hodlam.
Stutgartes radiofons ziijo no Prä-gas,
kä, pec turienes neiträlo novero-täju
uzskatiem, Gedioslovakijas tirdz-nieclbas
llgumos, kas p)edejä laikä
noslegti ar Poliju, Dienvidslaviju,
Buigäriju un Ungäriju, esot ietver-tas
ari pblltiskas klauzulas, kädas
paredzetas ari citu Eiropas austrumu
valstu savstarpejos llgumos.
Berominsteras radio sniedz Reute-ra
zii;iu, ka Padomju Sayienlba pie*
prasijusi atlikt Väcijas satelitu valstu
miera llgumu parakstii>anu lidz tam
laikam, kamer ils vabtis pa§as bu-
.5ot ligumus ratificeju§as. Principä
Padomju Savienibai pret ligumiem
vai to parakstiSanu iebildumu ne-
5 esot. BBC, NYKT
Gromiko izteicis savu veto pret
emumu, ko pierjema pec ASV
priekälikiima. PriekSlikums bija ra-^
dit pastävigu Balkänu robeistrl-du
izmkleSanas ^omisijuV ar piln-v
varäm darboties visäs Balkänu \
valstis. Dro§Ibas padome\^kas bijat
debatejusi par §ö priekälifeumu jaU
piecas nedejas, otrdien stäjäs pie bal-
S0§anas. Balsoja atsevl§lj:i par katru
}riek§likuma pantu. Sis nobalsoSanas
.aikä, kas ilga vairäk kä pusstundu,
Gromiko mierigi sedeja un katrreiz,
kad batsöja par kadu pantu. pazii;io-ja,
ka viij§ atturäs. Tikai kad no-jalsoSana
bija galä un priekSlikums
ar 9 balsim pret vienu pie\:iemts, Oro-mikb
izteica pret to >adom]u Savie­nibas
veto. ' \
ASV delegäts DroSibas padom^
D2onsons tad pieceläs un pazlpoja;
ka §1 ir vienpadsmitä ]?eize, kad pa­domju
Savieniba izmantojusi savas
vetotieslbas DroSibas padome. Dipn-sons
pieprasija, lai padomes sedi pär-trauCi
jo „neparasti nopietnä stävok-la
deV* atsevi§lj:o valstu delegätlem
esot jäapsprieias ar saväm valdibäm»
Amerikäiju /priekällkumu pärtr^ukt
sedi atbalstlja ari Anglijas delegäts/
un sedi närtrauca ITdz ceturtdlenai,
Ceturtdien säkäs debatcs par Gro­miko
priekslikumu, kas, kä zlnänis,
prasa; lai Droälbas' padome atzist
Grjelj:iju par vainljju savu zietneju
kaimipu provoce§anä.
Otrdienas sede pirms nobalso§?mas
Dro§ibas padome iepazinäs är Albä-hijas,
^Dienvidslavijas un Bulgarijas
valdlbas pazipojumu Apvienotäm Nä*
cijäm, ka täs nepiekritis DroSibas^
padomes nodomam radit pastävigu
robeik6misiju. So pazir?ojumu tris
valstis pamatoju§as.ar to, ka I. Grie^
l^jijas pi]soi:iu kara esot liri iekSej^s
dabas, 2. Apvienoto Näciju s charta
nedodot DroSlbas padome! tieslbas
kontrolät neatkarlgas yalstis, 3. char­ta
neuzliekot nevienai vaktlj par
pienäkumu atzit DroSlbas padomes
lemumus par saistosiem.
ASV pärstävi^ Dionsonspec sedos,
kura Gromiko i^eicisvetQ, paskaid-rojis
presei, ka ASV nekäda gadiju-mä
neuzskatot Griel^ijas probl^Qiu
par atrisinätu. Veto nei^ro/.ot stä­vokli
Balkänos, noticis gan esot tas,
ka käda lielvalsts ar savu veto iz-jaukusi
vairäkuma gribu, un varbut
ar to uzkurinäSot „miera traucetäju"
darblbu Balkänos. Padomju riciba
esot radljusi loti nopietnu situäciju,
jo padomes vairäkums atzinis, kä
stävoklis Ziemelgrieli^ijä ir; drauds
pasaules mieram.
Reuters zipo no Atenäm,' ka gai-däma
Grielj:ijas valdibaf» pärkärtoSa-ria.
Tä laikam( notiksotitiklidz mi­nistru
prezidenta^ vietnicks un är­lietu
ministrs Caldariss atgriezisies
no Tifujorkas. DroSibas un sabiedris-käs
kärtibas ministrs is:eneralisZer-vass
nedejas sakumä at^täjis valdi^
bas sedi un pazipojis, ka ir neapmie-rinäts
ar Griel^ijasienerSlStäba rl­cibu.
BBC, NYHT
Indija nostäjas pret
holandiesiem
Indijas pagaidu valdlbas ^vlcepre-zidents
Pandits Neru pazipojis, ka
Indija pieprasis Indonezijas konflik-ta
pärrunäSanu^UN Dn>§ibas pado­me.
Austrälijasyvaldiba savukärt sa-gatavojusi
pieprasijumu UN pilnsa-pulcei.
Holandes pärstävls paziijiojis,
ka Holandei navviebildumu pret jau-täjuma
apsprieianu DroSibas pa­dome.
^
Pandits Neru pakcaidrojis, ka In-dijai
nav nodoma atbalstit indonezie-
§us militäriem lidzekjiem, kä ari, ka
nav domäts pärtraukt diplomätiskas
attieclbas ar Holandi. Esot gan ap-sverta
iespeja visdrlzäkä laikä pär­traukt
holandieSu gaisa satiksmi päri
Indijas territorijai.
Par pa§u kara darblbu Indonezijä
ziijas joprojäm pretrunlgas. Holan-dieSi
zii?o, ka tuväkäs dienäs vipu
militäräs operäcijas x^bus ^ala. bet
indonezieSi zipo, kd sapemuSi ho-landiesus
gustä un guvuöi panäku­mus
vairäkäs vietäs. BBC, NYHT