Bavarijas Latviesu vestnesis, September 11, 1948

              tembri
i i
'1 k
I i i
"'V- "V'"
M
Vijami,'
Mm
m
b|l||-^rii •
\i0sm-diiiir,
māMii
mmni
mm y
':'''f it'!''!- • '•
^41 vil; 11;
( •li'',' i-'.' •
' i i i - '
i i i ! •
liii-ķm.
mm-mm
•
mīl
N?. 74 (179) im. g/ l l . septembrī
Ar autora parakstu vai iniciāļiem parak-
Jtuajos rakstos izteiktās domas nav katrā
f i ņ ā rtdakdias domas..
:(Turpinājums:no
tikai 300. Tagad sarunas ar armiju
atitaļ atjaunotas, bet grūtumus rada
taj5; ka' DP vidū bieži trūkst ; tieši
ticļu speciālistu, kādi vajadzīgi, pie­mēram,
tūlīt varētu novietot, darbā
100 lokomotīvju vadītāju, bet to: nav.
No paias IRO 60.000 darbiniekiem
tagad palikuši tikai.1300 vāciešu. Tie
visvairāk strādā til<ai tur, 'kur DP
negrib nākt, piemēram, B a d - K i s i n -
genā, kas ir tuvu austrumu ' joslas
robežai.
. Uz jautājumu, kā novērst nepa-matc^
tia DP darbinieku atlaišanu, pa­skaidroja,
ka visi IRO un'nometņu
darbinieki pakļauti armijas izdotam
Civ ii personai circulation Nr. 12, kas
pieletaŗns pie apgabalu tieslietu pa­domniekiem.
No jauna šai konferencē pārrunā­ja
an vairākkārt cilāto jautājumu
par DP nacionālo komiteju atzīšanu.
Paskaidroja, ka OMGUS ilgi nav at-ķildejis
u;c pieprasījumu atzīt šo ko­miteju
statūtus, bet nesen paziņojis,
kā šada lieta neietilpst OMGUS
kompetencēs. Tagad komiteju statūti
nosu t it i apstip r i n āšanal uz EUCO M..
Ja arī šī iestāde rīkosies • līdzīgi,
IRO pati centīsies statūtus legalizēt.
Praktiski jau tagad vismaz reizi mē­nesī
IRO štābs apspriežas ar nacio­nālo
komitejti pārsļāvJieiTi, tā kā de
facto tās jau atzītas.
Uf jautājumu, kāpēc D P nav dotas
tācļas psžas tiesības brīvi ceļot uz
franču un angļu joslām kā vācie-š
i e% ip^skaļidrgja, ka IRO pret ie-rpbežojumu
protestējusi, bet saņē­mumi
atbildi, ka P P nedrīkstot ceļot
ba? atļaujām ar .triju valstu nolīgu­mu.
. IRO ieteic tiem, kas grib šķēr-sQt
joslu rubei^^s, griezties pie no-metou
tieslietu padomniekiem. *
Jautfiiumu: „Ķādi plāni saga-t^
vuti veco ļaužu aprūpēšanai?", ap-rvvpe^
un tiesību daļas vadītājs at­bildēja,
ka plānus pašlaik izstrādā,
t^ej tie' vēl tik miglainā stadijā, ka
grūti.tuvāk feieikties. Pasaules baz­nīcu
' apvienība gatavojas iekārtot
vecu ļaužu patversmes DP vajadzī­bām.
Austrijas amerikāņu joslā tāds
Irtam». .)^u iekārtot?. Vācijas ameri­kāņu
ļo^lā pašlaik meklē piemērotu
vieiķu. }ŖQ Jus Ģlānus a1it)alsta. :
Yf\i v^^^^ ļaudis lai» ņ^mo^- at-
# s ? ' ~ Tas ir viens r\Q jautājumiem,
u?, ko. žadien ;^?varam atbUdēt. Pa-
^t^v ^0^^, baznīcu apvienība
ģ|ŗift(?ms v^o ļaužu aprūpi pēc tam,
aa^u cļarbību i?t)eigs..
V^i ir veļCmātu vecu
ķ^ļ\x i?ceļ(4anu? ' •
: Oi^žeļ,; nav cerī't^ii.ka vecie ļau-
4is vav^tu i?eeļQt, i?nemott W, ku-rv^
ļid?i vinu pašu piederi-p^^
avdiroj^ 5R0 4-\ŗbimeki, bet
kategoriski atsauca baumas, it ķā
mti| p l ^ o t ^ veco, m slimo, piesjpie- h ļ^m^\^m^- ļRQ Ŗo^ĀtAķa ir bi-
\m Wi W^ pr^t piespiedu re-
'^^^ %t|t)iļa^Ja> m ka» bauml^-n
ipŗ. vi^>i ŗrp Ŗ^v4etoŽ.gir\u u? Fran-s^^
oiuti n>e>ķā4a pamata, i n -
(^ajas va^HāJa Mi§s Fe-
^^Qm^Ķ yeji4t at,ŗ^ej;'ēta,s. ya\rā--
Nekas pasaulē nav mūžīgs un ne­mainīgs.
Kādreiz vācu baroni saim-
•niekoja latviešu,-lietuvju un igauņu
.muižās.' Pagāja gadu simti up ^
latviešu, .lietuviešu un Cigauņu^.v
nupat ieguvusi apsaimniekošanai
, Hitlera- varas; vīra Štreichera muižu
Pleikershofu netāJā Nirnbergas pie­vārtē.,
Muižas V ^ ^
bachas dārzkopības skolas direktors
— agr. Rūdolfs Ozoliņš. ^
Mēreni agrā svētdienas rīta. stun­dā
divi. vīri; steidzīgi jož a p Fišba-clias
barakām. . •
. ; , , , K u r palicis Ozoliņš?" viņi taujā.
• ,,Kurš Ozoliņš?"
: i,Vēl prasai Muižnieks' Ozoliņš...
meklētāji, slauka sviedrus. Viens no
tiem i r šoferis Zeltiņš,; otru — lasīr
tāji paši-uzminēs, ' : : ;
: pie nometnes administratora gal­venās
mītnes notveram meklēto.
Droši speros klāt; ;
' MĶO?- Interviju? To. var." Ozoliņš
apstājas.;',^Bet mazu gan! Zeltiņa
kungs nevaļīgs .
Pēc šāda ievada tad nu uzsāku p i l ­nīgi
bez ievada:
„Vai Pleikershofas muiža bus īsta
muižnieku lizda?"
' • „īsta! K a gan citādi?'• -
„Vai tur; arī jaunsaimniekiem, mū­ziķiem,
^rakstniekiem un vkurpnie-kiem
mācīs lauksaimniecību?*'
Ozoliņš smaida; ^,Jā, būs jāpārsko-
Ipjas. ; Mēsv pūlēsimies pakalpot v i ­siem,
kas tālajās aizjūras zemēs i l ­gāku
vai īsāku laiku gribēs ; tēlot
muižniekus un farmerus."
,,Un kādas izredzes?"
„Šeit un tur?> .<(
„Par aizjūras zemēm neteikšu ne­kā.
Panākumu prieku lai piedzīvo
katrs pats, kad būs piestājis svešajā
krastā. Bet par Pleikershofu jāteic —
mācīšanās iespējas: ir. ;Muižaš platī­ba
85 ha, apkārtne atgādina Vidze­mi,
zeme laba. ēkas modernas 'ar
elektriskiem sildītajiem, ; ventilātbr
riem un daudz: dtām labierīcībām.
Pat elektriskā spēkstacija pašiem
sava. Saglabājies arī vajadzīgais
inventārs, traktori, kūlīšu sējēji, k u -
lammašīna, sējammašīnas, arkli, ecē­šas.
Dzīvā inventārā ~ 2 zirgi, 2
ēzeļi, 36 govis un prāvs skaits sīk­lopu.
Z'^mi klāj ūdensvadu tīkls,
kas izmantojams gan laistīšanas, gan
lopu dzirdināšanas vajadzībām. Šo­brīd
saimniecība gan atrodas ne v i ­sai
labā stāvoklī. Pirms mums tur
saimniekoja tautas grupa, kurai
lauksaimniecības darbs nav tuvs. Nu
mūsu vīriem būs laba izdevība pa-rādīt
savas organizatoru spējas un
neatlaidību. Darbību pilnā mērā
sāksim 1. oktobrī. Darba programmā
paredzamas šādas nozares: lauksaim­niecībai
mecbanizācija, lopkopība un
putnkopība, dārzkopība un biškopī­ba
un mājturība. Gik varu vērot,
skolēnu netrūks. Ceru arī jūs reiz
un pārmācīt . .
ķ ^ i j e ^ ī ^ i i x ^ Ŗ^^iOrcv
Wi ©veJD^tiA^i v^ēs rast
\\<%M^ DŖ ^UiCteņt.H $itķ9,ķti|.anai,
?ii#rt;u^ tikai tad, ia ar
tiem varē% Y^cm|t studentu izceļo­šanu
vai repatri^^^^s, bet ne palik-
Saiau VScijā, '
ņākapiņe divi
. m uz Austr^ij u, • aties 20.
ifl. ^Ŗtembrl. Faliņgbo^teles
^ a ^ a 9 , y ^ un
i^^E^jĻi^. t a ^ d iaoeļosaņai iiz A u s -
l i sapulcēti; arī poļi,
Ckpii^as izceļotāju ņom.etņes
Qa\Ņr % ^ ( ^ b a f e n a s ostu uz-^aņādu
aizbrauca .'850 DP, to vida gan tikai
35 ļ%tvieši; Sajās dienās uz Kanādu
m feazaiģu atkaļ dosies 1200 DP.
Bŗa^z^ļijas iraosppŗtā ir daudz bērnu.
11^ Ķanadu aizceļojušo DP ģimenes
\oQ^u^ no. Faiingbostedes tagad pār-,
ved vts^ V ^ t o r f u iDie Hambiu'gas, ka-.
, mēi^ Aus^aiijas b piederīgie
;dzvVP ?!|do^ā. Ģimenes locekļi ūz
Ķa^ ^ i ^ varēs doļies tikai tad^ kad
tp, ^p|ādnii^i būs sagādājuši attie-atļaujas.!
. C^onas izceļotāju
UĢp^tnf rosīgi darbojas pasaules
YļSĢyžV. S^pļ^i^bŗa sākiunā atklāj
l ^ i ^ ^ārzu, ļd&iotēķu,. lasītavu
m^i uoda?bību un b.ezmak-
R. T.
Iedūcās motars, I Auto aizrauj ne­vaļīgo
d i r e k t o ^ kārtot nebeidzamo
pienākumu virkni.
Kas ir šis vīrs^ k am uzticēta mui­žas
vadība? Fišbachiešiem tāds jau­tājums
šķiet lieks un gandrīz nepie­dienīgs.
'..Kad mēs pirms t r im ga­diem.
ieņēmām Fišbachas barakas,
mežmalas 'pauguros spīdēja dzelte­nas
smiltis. Tagad tur saulē mirdz
siltmiinīcu stikla jumti, apkārt sil­tumnīcām
r. zeļ ;puķu,i tomātu, gurķu
un tabakas jlauciņi, izmēģinājumu ūn
<oku skolas dob'es. To paveica Fiš­bachas
dārzkopības skola, jo direk­tors
Ozoilņš I i r ne vien uzņēmīgs
organizators, bet arī labs speciālists
neauglīgu zemj'u kultivēšanā. Šo vei­kumu
pienācīgi novērtēja arī IRO
un pārskolosaņās daļas vadītājs mis­ters
Stregels un bez šaubīšanās atzi­na,
ka labāka kandidāta muižas d i ­rektora
postenim par. agronomu Ozo-iņu.
būs grūti sameklēt," — ne. bez
lepnuma stāsta sirms Fišbachas vīrs.
Varu tikai piebilst: labas sekmes
jaunaļiem muižniekiem —. traktoris­tiem,
sējējiem, pļāvējiem, kūlējiem,
malējiem! J ān i s S t a i k a
nība turpinās
darboties
Par spīti gandrīz nepārvaramiem
grūtumiem, ko izraisījuši apstākļi pēc
valūtas reformas, amerikāņu joslas
DP laikrakstu izdevēju apvienība
'•pilnsapulcē, kas notika IRO štābā
Bad-Kisingenā. nolēma turpināt or­ganizācijas
darbu. L a i to iespētu, DP
laikrakstu izdevēji, kas vēl cer savu
darbu turpināt, vienojās pārkārtot
statūtus un budžetu vislielākai taur
pībai.
: Pilnsapulcē, kas ilga divas dienas,
pārrunāja grūtumus, kas radušies ne
t i k a i tiešā līdzekļu trūkuma, bet ' i r i
citu nelabvēlīgu apstākļu dēļ. Izska­nēja
doma, ka tikai nelielai daļai t a ­gadējo
laikrakstu varētu izdoties pa­stāvēt
ilgāku laiku.
Izraugot jauno vadību, prezidijā
ievēlēja par priekšsēdi līdzšinējo J .
Bjalaseviču (poļu laikraksta „Kroni-
•ka'' redaķtoroi), par viņa vietnieku
igauni Dr, Jasku un lietuvieti J . V i -
tenas, par sekretāru A. Liepu, par
mantzini ukraiņu red. Milanču. Par
otru latviešu pārstāvi valdē ievēlēja
„Latvijas" apgāda vadītāju K. Irbi.
Alberts taisa karjeru
KADI CILVĒKI TAGAD LATVIJĀ IR NOTEICĒJI
, — Kādas Ar^glijas draudzes māci-ājs
savā baznīcas laikrakstā šādiem
vārdiem izsaka vilšanos par moderno
i v ^ i : „20. gadsimta cilvēks iespēj
visātrākajā laikā apceļctt visu pa-kuU,
no jļūdzēm M a tāluma noga-fiāt
citt^ eiiv^us, no vMielākajiern
d:?iiumiem izsūknēt eļļu, vienā stun­dā
"iespiest miljoniem laikrakstu, ie­mācīt
vistu dēt 3G5 olas gadā un su­ni
smēķēt pīpi, iedresēt lauvas vai
uķas veikli spēlēt bumbu. Bet iedo­dat
viņam piecui klaipus maizes un
Ivas^iv-is vm nostādāt līdzās piecus
;^lķušus p4eaug;UŠos un divus bēr­nus,
kuriem nevienam nav naudas
lai noļpdrķtu Vivis. un mai4/tad cil­vēks,
tūdaļ sasauks konferenci, iecels,
ķom,isAJ,vV m vairākas apakšķomisĪT
jas, sarĀķOS: vēlēšanas un žēļosie<^
^ar S^mago ķrizi,' kādā viņš nokļuvis.
i a lu gala vlņ^. atmetīs visam aŗ ro­ku,
bet pa t.Q laiku Pieci pieaugušie
uu diyļ ķēļ*ņi javi būs nomirusi badā
un ņiiaize un ?rvis kļuvušas nelieto-iams\
3. •;;;?•,. (CND.)
.;; — p.esmit. un divpā<Jsmitgad\gi f e l -
iachu bērni Suecas. kanāla pilsētā
Ismailijā spēlēja karu. Kad spēle
bija beigusies, trūka m^zā' Abdula.
Vecāki atrada viņu uzkārtu pie kā­das
ēkas. Rotaļu biedri paskaidroja:
,.Abduls bija' sakautās partijas vado­nis.
, Mēs viņu notiesājām kā. kara
noziedznieku, jo ar tiem taču tā'
dara.^^ ;'v;>/ (D.Sp)
-— No 13 uz, 12 gadiem kāda angļu
tiesa samazināja kāda notiesātā soda
mēru, jo pēdējais pierādīja, ka ,,'ļ3'•
iŗ viņa' nelaimes skaitlis. . (D,E).
— Ko,žlājamās • gumijas tirgus
Amerikā pēdējā laikā piedzīvo nere­dzētu
uzplaukumu.' • Pagājušā gadā
amerikāņi sakožļājuši H ; raīHardus.
gabaliņu: gumijas,: ax;kuviei^
izstiepjot. 23: reizes var apjozt ekva­toru.
Kožiājamās gumijas karalis
Railijs par lielā patēriņa iemeslu
min vispārēju. nervozitāti, kas radu­sies
strīdu dēļ ar Padomju Savienību
un saspīlētā Palestinas ' jautāluma
dēļ. (AP) ,
Neatkarīgās Latvijas laikā Van­dzenes
pagasts Ibija viens no priekš­zīmīgākajiem
Taļs'u apriņķī. Toreiz
nebija retums; kad; Vandzenes pag.
lauksaimnieki lasīja i |lekcijas Rīgas
radiofonā. Spriežot pēc padomju
laikrakstiem un radiofoniem, tagad
Vandzenes pagasts 'esot pirmais un
vienīgais Latvijai ' k u r visas indivi­duālās-
saimniecīi)as jau likvidētas
un iekļautas sovchozos vai apvieno­tas
kolchozos. Tagad Rīgas.radiofo­nā
vairākkārt runājis . klusais van-dzenietis,
kalpa vīrs Strazdiņš, kas
agrāk tāpat kā daudzi citi centās
tikt pie sava stūrīša zemes,,bet nu ir
kolchoza vadītājs un gudri un gari
prot runāt par rudzul mākslīgu ap­augļošanu
un tāsi nozīmi ražu cel­šanā.
I
Daudzkārt pieminēts arī izpodkoma
priekšsēdis Alberts Vītoliņš, panīku­ša'
saimnieka izlutināts ākstīgs dēls,
kas agrāk nekādu nopietnu darbu
nestrādāja, i Viņš rāva laukā savus
veselos zobus im atvietoja tos ar
mākslīgiem zelta. Kadi citi ezermalā
pļāva sienu, šis staigāja apkārt gar
ezeru japāņu peldmēteli vēžodams.
Pirmajā komūnļstu okupācijas laikā
Viņš peldmēteli pāi'mainīja pret garu
sarkanu kreklu. ko!nē|S^ja virs bik­sēm.
Amatos tomēr netika, bet 10
ha zemes ga-balu, nd kaiimiņa dabūja.
Istabā pakāra milzīgu Staļina bildi
zeltītā rāmī. Komunistiem bēgot no
Vandzenes laukā, ar Staļina bildi un
sarkano k r e k l u padusē viņš aizskrēja
tēva krūmainā aj)lokā, uzmeta šo
mantu skuju čupai un pielaida ugu­ni.
Visu šo darīšanu netīši noskatī­jās
turpat aplokmalā Ip^slēpusies daži
pretkomūpistiski partiz.āni. „Neskrej,
Albert, stāvi! Pašreiz l u arī sācis pa­reizi
rīkoties,' rīkojies tā līdz ga­l
a m ! " viņi sauca. Alberts apjuka,
nosarka un teica: „!Ņemiet mani arī
savā vidū!" Tad aizskrēja mājā,_pa­vēlēja
mātei sarkanā karoga vidu i e ­šūt
baitu svītru, uņ stundu pec t am
sarkanbaltsarkans' karogs mastā
plandīja Krūmkalnu sētsvidū, bet
pašam Albertam a,p kreiso roku bija
tāda pat l e n t a ' u n plecos draugu pa-
Ivenētā medību bis.e.
Pēc tam Alberts bija centīgs jo
centīgs bēgošo komunistu vajātājs
un gūstekņu sargs.' Taisni viņš no­tvēra
to.reizēj6 izpildkomitejas pr-di
Neimanļ, aizveda uz ļ'^alsiem un no­deva
vāciešu rokās. K a d daži van-dzenieki
aizsteidzās arestēto pa­glābt
— bija' j au par vēlu: Neimani
vācieši bija nošāvuši. Alberts par to
neskuma. Viņš drīz JDēc |am nodzēra
kāzas un v i su vācu iokupācijas l a i ku
ar
LATVIEŠU ROSfB.^
VĒSTULE ĻATMJAI NO UUENOS.
AIRESAS
Buenosaires ā j auniļ?vēlēta Latvjiļ
savienības valde naigi ķērusies n,.
darba. Jau noorganizēta bēgļu
gaidīšana (R. Klaviņš) un izvietoja'
na (A. Gusts). Lai iegūtu līdzek^ul
..tramvaja naudas" aizdošanai maz
turīgajiem iebraux>ēiiem. 7. augustā
sarīkoja „tibvinašanās" vakaru.'^Pat-laban
notiek priekšdarbi Apruoes
centra un Palīdzības ^fonda izveidn
šanai. >
Par lielāko notikumu, kas "atbal-.
sojas ne vien šejienes latviešu un
lietuviešu kolonijās, bet ko atpimēja
ari argentīniešu pre^e, ^ U7.skatāms
piemiņas aizlūgums par Va.singtv)nā
mirušo sūtni Dr. A. Bīlmani. Aizlū­gums
notika 22. augustā lietuviešu
dievnamā, kas bija ziediem izrotāts
Pie katafalka Latvju, savienības
valde nolika lielu lauru vaiņagu ar
Latvijas karoga lentu. Aizlūgumu
vadīja un uzrunu par Dr. Bīlmaņa
dzīvi un darbiem teica mons. J , Grļ-sāns.
Skaisti dziedāja lietuvju baz­nīcas
koris. Aizlūgumā Diedalījās
arī Latvijas Cherge ,d' Aff^ires, Dr.
P. Oliņš un loti daudz latviešu,' lie­tuviešu
un igauņu ar saviem drau­giem
— argentīniešiem.
Šis dievkalpojums arī tādā ziņā
neaizmirstams, ķa tas bija pirmais,
ko vadīja latviešu garīdznieks lat­viešu
valodā.
Buenoairesā, augusta beigās
P e r i s k p p s
visu
min
ari
i), vai
u. Ja
. tikai ve!
'& 0 ^ kdosies no-
Bet tā
, \(o doma pa^ • ..^
tecināja un •• veiksmīgi tirgojās
„mežrozīti".
Izpolkoma priekšsēdim • Albertam
Vītoliņam neatvietojams palīgs ta­gad
esot partorgs kurpnieks Brinte-nieks.
Arī vecs vandzenieks. Ienā­kot
komunistiem pirmo reizi, viņš
zaudēja vairākus tūk^ošus bapkā
noguldītu latu. Kādā boļševiku sa­pulcē
viņam viens strādnieks svieda
ar zābaku, jo atzina, k a Brintenieks
plēšot nekaunīgas cenas par pazo­lēm.
Brintenieks ievilkās savā na­miņā'
un šķeiļdējās par nebrīvību un
badu. To pašu viņš darīja vācu oku­pācijas
laikā. Sita arī pazoles, iedzē­ra
un patirgoja Alberta tecināto dzē­rienu.
Vienu savu dēlu paskubināja
brīvprātīgi iestāties vācu SS vienī­bās.
Beidzamās l i k u m ī g ā s saei­mas
vēlēšanās komunistiem Vandze­nē
bija mazāk par 20 balsīm. Savā
pirmā valdīšanas gadā komunisti no
Vandzenes paguva likvidēt un izsūtīt
16 cilvēkus. Komunistiem līdzi aiz­bēga
5 pagasta, iedzīvotāji. Vācieši
divus no pirmā komunistu gada dar­biniekiem
nošāva. Taisni vismazāk
vainīgos. Kas tagad noticis ar Van­dzenes
„kulakiem" un „budžiem", to
nepasaka ne padomju avīzes, ne r a ­dio.
Tomēr tādu tur. vairs nav un
arī kolchozos viņi nav uzņemti. Arī
uz Zviedriju UU Vāciju aizkļuvušie
nebija p i l n i 20. Bet senāk, bez ģi-
. meņu piederīgiem, tādu bija pāri par
300 Bez tam., konļīmistu termino­loģiju
lietojot, Vandzenē bija daudz
„podkulačņiku". Tajā pašā laikā par
Vandzeni runājot un rakstot, tagad
komunisti piemin ļoti daudzus, kuru
tur senāk nebija, im t i em i r sveši ne­latviski
uzvārdi. A. A,
Kas ir zpme, kurā
dzīvojam ?
Kas ir Bavārija? - Atbildei uz
šo jautājumu sniedzam, sekojošos
augstāku Bavārijas amatpersonu
un politiku izteicienus:
. Ravārijas izglītības ministrs.
Dr. Hundbammers: ..Bavāri­ja
jau bija kultūras, valsts, kad
tur, k i u tagad stāv Berlīne, me­ža
cūkas berzēja dibenus . gar
priedēm . . i
,,Bavāriešu partijas" vadītā]?'
Dr. Baumgartners: Bavārijai
iau bija likvuui. kad pārējie vēl
dzīvoja kokosļ.' . ."
Alinchenes pilsētas padomnieks
D,r Gričaeders; ..Bavārijas kul­tūra
pastāvēja'jau tad. kad citur
vēl, skrubināja misionāru kauli­ņus
. . . " ' (
-g'^ ••' : i ^ . '- -NZ '^
MASU
HALLUCINĀCIJA
VAI NEZVĒRS ?
No Azāmas apgabaliem, petalu T i -
'bctas dienvidu robežai, ziņo par kā­du
līdz šim vēl neredzētu parādību,
par ko veltīgi galvas lauza kā rietu­mu
psīchiatrļ, tā Tibotas iestādes,
Tūkstoši iezemieši apgalvo, ka sa^
stapuši savādu cilvēkam vai lie­l
am cilvēkpērtiķim līdzīgu būti,
ap septiņi metri lielu — pec citām'
ziņām pat līdz 25 m — kas ņe kaut
cik nelīdzinās kādam zemes ļpd^s
pazīsta^mam apdzīvotais- Pēc ap-galvojumiw
nezvēra locekļu apiDērj
esot līdzīgi zilonim, čūskas veida
aste, bezzobaina mute. Pr^t cilvē­k
i em up zvēriem nesvērs izturas p i l -
n\gi vienaldzīgi, pārtiekat lielāko
tiesu nolāpām, k u f ^ plūcot ņo k p -
ku augstākajiem zariem-
Tā kā šāds milzīgs un savāds r a ­dījums
vēl nekad nekur nav redzēts,
daudzi psīchologi domā, k a nav iz­slēgta
masu hallucināeijas iespēja,
kas, kaut ..reta, tomēr vairākos gadī-.
jumos piedzīvota. Azamas valdība
policijas iestādēm un citiem vecāka­j
i em izdevusi pavēli nekādā gadīju­mā
nešaut uz nezvēru, ja tas parādī­tos
vjnu apkaimē.
S I L
lEPIUPKŠFJAS KRUSTVARPU
IVIlKLAS ATRISINĀJUMS
Līmeniski. 1. Sega. 5. Vācele. 11. Ataug
13. Riuas. 14. Maltuve. \h. Viļ. ^6. Āpsis
17. Nahi. 18. Ni r.ikulis/. 19. La. 20. fa
21. Damaska 25. Tc. 20. A i . 27. Kr krip
:ons'. 28. Sukas. 29. Omari. 31. Oja. 32
Ko.kalis. 33. Danic. • 35.. Pr.oza.- 36. Asistē
37. . A i c s . — Stateniski. 1, Samaņa. 2. Etapi
3. Gals. 4.;-Autiņa. 6. Arēnas. 7: .Cu'vaj'a/
-8. EtMia. 9 Lrtiva. 10- Esli. 12 Gūs. 10
Lai. ^ 2 1 . Dvkā. i ! 22. AUskēt 23. KnniUia
24 i t U , ^ i . 25. Tujas 37. Kiize. 26. :ioda
30. Alot. 34. ' i . s.
Ž^^n 2 pieprasījuma pa^
S>?^S!t SoUs un viņa tuvā^
^-*'iTWrisSkā ee!Stieva- noteicēji Ja
Hf'Svaāu nevar sastādīt
ipelnās uniformas,
V A L K A S nometnē pulcējās §p lOO
ameriķāriu joslas mazpulku darbi­nieku,
to vidū L C K loc. I. Zubāns un
J . Venners, lai pārrunātu savas or­ganizācijas
jautājumus un atcerētos
mazpulku virsvadoņa K. Ulmaņa 71.
dzimumdienu. Pēc referātiem:un
pārrunām mazpuiku dalībnieki ^gr.
Vizuļa vadībā demonstrējj^ dfiž^das,
nodarbes -
; v ? i
1^
" irsiļieķu au­tos
aicme-kā
D P iekārto savu ijM^M^M^^-'^^ ,
kaktiau nometnē uc. '^l^ f i!i{|ŗl,BQH^
E Ŗ l ^ N G E N A S , studenta m^l^^s' '.'urēt, krievus nolamāja "
rieciens ir ļoti plāns, un nau4^s j
maks vēl plānāks. Latviešu uzņlnii-ba
un sīkstā izturība tomēr ieļ p|fl
grūtumiem. Šai vasarā ļlŗļangen^s
universitātes medicīnas fakultāti
beidza Ilga Saltupe, Gunārs Satups
un Uga Preimane, bet medicīniskās
fakultātes zobārstniecības nodalu tī-dija
Braunfeld^, Marija Kautol,
A i j a Cīrule un Irēna Riekstiņa,
GĒSTACHTA 4. septembrī' cj^ŗbu
sāka Diaugavas mazpulks. T • v^4^ S.
Aume ar palīgiem V. Z'^r rgu UP
V, Kalniņu. Mazpulkā ' Anz ir 23
dalībnieki im 15 vecbiedrf.,
B A L T I J Ē S U invalidu nams Ķļ^iļs-tālē-
Cellerfeldā, Harca kalnos, rosīgi
ŗvirsnieki atstāja
tm H^^^. s.*te?Ur.. Pēc-mm.
imm^\mT\\n.
fjaip;ai^lld^U?|as vārtos,
'1fļm sarkano karogu ar vi|ļjĻ m^stu
'iija tg- adeģzināt, Kāds
k mm
KO
• V.
saļvākt (ļe-Ķ
r i M M H "
. krievu
vairākas
z i - 1r. • turpina invalidu pārskološanas (ļar- -.fM
bu. L a i iegūtu līdzeklu.s un i^^iiom^•'^MmWŠ^
iepazīstinātu ar saviem sasniegu- '3^5%.''^
miem, invalidi rīkoja kultūras dip- ^iļ^lil
nu, sevišķu ievērību izpelnoties ar *r i ^ f e l
tiešu invalidu namā pakāpenislii tur- WY§S
pinas iemītnieku uzņemšan^. Tuv|- ' '
kā nākotnē gan neuzņems sudrab- ^^^«HSiem^ %
kalu un pulksteņmeistaru nodalos -||i|ļļ
Ja latviešu ^nometnēs vajaga k^rp-J?^ | r f e e | ^ |^
nieku, drēbnieku vai citu amaļnieķu, ' fc^ | ^
tad Ķl^ustālē-Celļerfeldā tādi iŗ un ^irfiiKS gaida palīdzīgas rpkas.l^iizvietotps
cļarbā.' Amatnieki jāpieprasa pēc {^-1
adreses: (20b) Clausthc^l-Zeileŗfeld,
Johann^s^ŗ Kurhaus, P'^itļc Ŗeiļ^t?!-
litatioņ Centrē.
L A T V I J A S Sarkanā Krusta medicīniskās
aprūpes nozar^ ^(n^rikāņu un franču jo&ļā
sqņ^rnusj jaiļni^s n^edikamentus, arī prfi^sp"
līšu Hti' pretcērmju Iļdzekļus. Daļa medika­mentu
paņemama bez maksas. Uz pjepri^ī' _
JVimu izsūta galvcnp medIkamentM s^r^ķsiji./,'^a
Klāt jāpieliek p a s t m w ģ i l d e i . ļ^S]( inc-dicīnisk^
s aprūpes nozare no līdzšinējam w-pām
Hčidelburgā pārcēlusies uz ļ^tviejii D'^" -
metni Manhpim^. J^unā ^ d r m : M^^^^fe*
Mannheim. . .
LATVIEŠU juristu sanāksme, uotiks
\9i sept. Esslingenā. fiui^ik^^nās m
maksa DiV^ ^0 jānokārto pie mag. iuŗ-rauda:
(14a) Egsiingen/N., Pfarfa».
REDAKCIJAI
zem
, . aizstāvēs
^ neielaidi-
A. A t r ēn s, Ingolšt^tē
DAMOKLA ZOBENS
Nesen kaut kur avīzē pavī40J8 P^'
ris rindiņas, it kā invalidi un kritu- m
šo karavīru vecāki
vācu iestādēm pensiju
skaidri tur izlobāms nebija, vai '
šām tas tāds sīkums vai tik vienkār-ša
lieta, ka avīzē par to nevar sniega <
pilnīgākus paskaidrojumus un norā­dījumus,
kas, k u r un kā darān^',
Bezdarbība invalidu un karā k i r
tuio vecāku aprūpē ir ass~ Damofei^
zobens, kas var atriebties.
,.Bērninl" vāķēedaaammaa kKāaduaa n»"a»»r*n-e^t - > ; : m ' / « t a -^^^^^^^
nes amatvīra un ' I RO darbmieka ber- ",»e||{^i i^^^^^^^^
nus, vēl šodien sacīja mana kainfii
niene uz vecāku puisēnu: ,,Tu
neei nekad karā. Redzi, cik
ar Rudzātu māti tagad grūti, kad dē­liņi
apšauti.** „Es jau nebūiu^n^"
kads muļķis!^' nemaz neapdom$4^*
mies, atsaucās ?ēns. '
par gai-llni
• ].[.
aii-
^ sapulces
; par p i l.
% i i u ,
namā
m
mr'^Mi'^n. J^^^tātuS.
^ ap-
.1 I
mm
oisti |ļ
fefetūrv
t^ PUlķ
Kotiko^
sies.
1
ties ne
lies uz
mm\'
strltj
māc
nelikui
nīstisl
Tojs m
griezlsoi
starBg^c
^ie Pils,
st^cij^
mumu
teikušas
nātāj\Ā^-
kas ŗun
W izviļ
^^tctŗ;4z
rā kads
angļu ļi(
rinv, par
policistu
visas • ār
Ameŗil
jasi
ņēn
ar
panākt
v.uk|ŗt M
laaoistu
Biešus ai
nas svēlc
1
piri
būt
to«\u dri:
t u . b i j i '
mus arlii
spriēdēs
Paņaķunail
Hietumi
%Yas aic
P^gandas
platībā
3u •
la jau
tie tr
ŗietumv^ļs'
" a i r p
?^stru pad
tpiniekiļ;.
mm