1948-05-25-02 |
Previous | 2 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1 i|«''.!"ļr;.
i i i
Min m
' l
• •ļ-ii| .?V ,' • • • ' . • i - I
i. A7jf
rM^T"-ii^-
li • - j') • £ • ,
• •., .irt..-;.' • •;
• m m
. , • 1 , , , k \ -.ķtiH
«''' .«1
ii- ,
11
1
1 vi! 51
llllļlļ
iii'
i'!'i
• i
i i i
Iii fl;'i
•.'I
li
H
Mm
mmmm i
mšm
II:
iii'
.11 i h - '
Nr. 40 145) 1948. g. 25. maijā
Ar autora parakstu vai inlelāllem parakstītajos
rakstos Izteiktās domas nav
featrā ziņā redakcijas domas.
UZMETUMS KĀDAS TRIMDINIEKU PILSĒTAS VĒSTUREI
\ļ Pa laikam. ir patīkami padzīvot
ViSSTULE LATVIJAI NO
AUSTRAL^
pa. atmiņām,: kaut ari tajās ri
kaloriju, ne vitamīnu. Atmiņām tuva
rada ir. ieradums. To nereti izjūt
ari trimdinieks, kad, gribēdams, piemēram,:
runāt par Minchenl, izsaka
Rīgas vārdu; Tādēļ tagad,; kad Rīga
ir aiz deviņiem kalniem vai, politiska.
• valodā runājot, aiz. dzelzs
priekškara, .prātīgi; darījušas tās
nometņu valdīšanas, kas savas trimdas
„pilsētas un pagastus** nosaiiu-
MOsu ļaudis Austrālijā izvietoti šas dzimtenes vārdos. Un tā mums
darbā dažādos novados. Augļu tm šeit ir sava Rīga, sava Sigu^^^^
rftžas vākšana beigusies un daudziem vete un Mežotne; bet visreālāk kā
nācies saistīties smagākā fiziskā lieluma, tā nosaukuma zinā savam
darbā, kur laba izpeļņa, bet gandrīz vārdam atbilst Valkas nometne Nim-visur
nepierasts dzīves veids un ie- bergas pievārtē. Ar savām vairāk
rasas. Visiem gadu jāstrādā ņolik- kā trīs tūkstoš dvēselēm tā, gandrīz
tais daitsv Sākusies ari ttri patiesi-trešā
transporta dalībnieku izvieto- ir LCK kancelejas priekšnieka J.
šona.: Vairākas grupas nosūtītas uz Vennera Valkas administratoram
ķieģeļfabrikām uii spēkstaciju bū- reiz pa jokam teiktie vārdi: Kad
vēm. Ģimenes novieto vienkopus Valkas iedzīvotāju skaits pieaugs
lauksaimniecības.. Lieli pieprasījumi vēl par pāris simtiem, tad pie pār-ir
pēc telefonistēm. valdes - barakas durvīm liec uzrakstu
Bonegilas nometnē saplūdušas —^^V valde^ bet pats
daudzas vēstules, k i i r tautieši raksta saucies par pilsētas galvu."
par savu darbu uri- dzīves apstāk- rn^. ju , . V '•'•^
ļiem. Gribu iepazīstināt ar 4 v ē s t i i ^ ^ ^S
ļu izvilkumiem. ; : Iesaka visu.. .^^^^
1. . „Braucot uz: savu darba viV etu, , iI. r rSn;"-^. ,^, ^ , iiļ^aViv'"m''^ie^mx' nebūtu
domāju, ka būs gatavā elle; Jo vil^
clens gāja tikai ^ g r a n ī t a it^em,^^^^^^
bēt kad^^^^
apkārtne kļuva - citāda, ir skaista ' īstenībā Valkai būtu daudz iemes-
«tādžiņa af 200 iedzīvotājiem. Mūs lu saukties: ari; Rīgas vārdā, kaut
novietoja mazā baraciņā, kur dzīvo- .^an „galvaspilsētas" godu par sev
jam tikai 4 cilvēki. Sliktākais, ka t)iederlgu jau no laika gala uzskata
nav elektrības un pašidml jāgatavo Eslingena.Protamš^^
ēdiens. Darbs koku zāģētavā nav do, vienaldzīgo, namsaimnieku bied-grūts.
Jāstrādā 8 stundas impel-^ļ neviena 'ministra,'/bet p^^^^
nām 7 mSrc. nedēļā. lesākiimam to tai ir citas^^^p^
visu dod uz pēcmaksu. Viena trakā ta tiesības uz ,,,gaļva9^ vārdu,
lieta: šeit ir krodziņš un ar to pie- Platības ziņā Valka ir lielāka lat-tļek,
lai naudiņa aizietu." | viešu nometne iin tās; paj at-^
2. ;„Ir pagājusi nedēļa, kamēr
strādāju. Izolētiba ļun vientulība.
Tuvākā ; dzelzceļa stacija 42 jūdzes,
: pilsētiņa 32 jūdzes uri Adelaide 250
jūdzes. Sādžā 500 iedzīvotāju, veikals,
pasts, baznīca, kino un restorāns.
Virs zemes rokam dzelzs rūdas
kalnu. Nav smagi jāstrādā, bet
Visu laiku brūni, netīri piitekļi sū- ļ Bavārijas apgabalu latviešu pado-
: cas cauri drēbēm. Labi, k a i r siltas me jauj savā pirmajā sēdē jaunajā
dušas. Dzīvojam mūra ēkā, pa 2 cii- sastāvā 22. madjā Minchenē pārru-vēki
istabiņā. Alga ir 11 mārc. par nāja jautājumu par padomes pārvei-
2 nedēļām un uzturs. Ēdiens labs, .došanu par apgabala nometņu komi-trauki
nav. pašam jāmazgā, bet šaus- teju priekšsēžu • sanāksmi. Jautāju-mlga
garlaicība, jo no „maigā" dzi- ma izlemšanu atlika uz nākamo pa-,
muma redz tikai strādnieku sievas." domes sēdi, uz kuru aicinās pārstav-
3. „DzIvoju Austrālijas Alpos, kas jus ari no tām nometnēm, kur pado-šeit
ir sl^aisti un apausfuši kokiem; mes locekļi nemaz nav ievēlēti. Sa-
Visapkāŗt zaļa zāle, mežs, upe un ņāksmes dalībnieki izteica pārme-pļavas.
Jāstrādā koku zāģētavā, irumus BALK revīzijas komisijai
Saplākšņu griežamai mašīnai jāpie- par neaktīvitāti, norādot, ka komi-gādā
koka kluči, kas jādara ar cel- sija nedod ziņojumus par savu dar-šanu
un velšanu. Darbs sniags. Al^a bibu un neizdara ari revīzijas. II-
15—18 mārc. par 2 nedēļām. Ēdienu gākas debates> izraisīja Bavārijas ap-gatavojam
paši. Mājiņa no dēļiem, gabala komitejas mājokļa jautā-vietām
spīd cauri. Domāju, ka gadu jums. Vairāki padomes locekļi pas-te
nenodzīvošu " | vitroja, ka komitejas" mājoklim vai-
. 4. Tagad ,suņu dienas'; beigušās,
un nekā nedarīšanu nomainījis
darbs. Sākumā tas, nelikās rožains.
Sadeva rokās lāpstas, laužņus, kapļus
un pēc tam ar virvēm bija jārāpjas
stāvā, klinšainā kalna, kur
priekšā ,jau strādāja šejienieši un
.; grūda lejā visu, kas tur atradās - i j^ziESMU svētkos Fdšbachā god-atoieņus,
zemi, kokus un pareizos tautas
Tikar tagad, p e c ^ a u ^ ^ Godalgošanas komisijā būs
nedēlam, varu teikt, .ka mans darbs ,^1 A. Annuss, arch. V: Lamsters,
nav no sliktākajiem. Esam novietoti M.. Āboliņa un E. Pūriņa. Ir iespē-koka
barakas, kuŗas^^^v^^
atrodas 1-3 jūdzes.^^^^ ™H Mnchehes radiofon :
dienu strādājam tikai lai kustētos, . , v
šejienieši tomēr norādīja, ka mēs pā- ^SV darbojas pazudusp ^ personu
r ā k „ r a u j o t " . Atalgojums ir 15-18 H^^klesanas liga The Missing Per-mārc.
par 2 nedēļām. Katram sava ^ f^^^^^^
atsevišķa istabiņa (2.96 X 2,56 m). INC' 20 Garfidd Pl.,_Lynbook, New
Tajās pabaidām ir tikai gulta, gultas Y
.maiss, krēsls un.2 ļoti spožas elek- musu sutmm Dr. A . Bilmanim, _ka
triskās spuldzes - viena :pie^^:g
: otra pie: griestiem. Mūsu dzīvokļu ratiem i a t v i e š i e n i j a m e M e t ^ ^ un
izbūve vēl nav pabeigta. Sola ierīkot drau^^^sASV un Kanāda. Sūtnis le-
/ katrā istabiņā skapi, galdu,' elektris- tautiešiem ^ar^šis organizācijas
ko apsildāmo un kontaktus. Segas ftarpn^^
izsniedza uz pēcmaksu, bet par veļu jo lie_ var butlabi_ palīgi
jārūpējas pašiem. Darba vieta atro- salakas emigrācijas gadījuma,
das ļoti tuvu. Darbu sākam pl. 7.50 BALK izstrādā iesniegumu
un beidzam 16.50,- ar stundas pār- štābam Bad Kisingenā, par ne
traukumu pusdienas laikā. Pusdie- kamas kvalitātes uzturu : nometnēs,
nas ieturam kopgaldā. Uzturs labs lūdzot stāvokli .uzlabot. Šaj a • jautā-un
.pietiekami daudz. Pastāvīgi 2—3 jumā :informēti' arī ,Latvijas sūtņi
ēdieni. Daudz au^ļu. Uz medu un ārzemēs. BALK ziņo, ka uztura pa-visādiem
saldumiem netīk vairs ska- pildināšanai no ārzemēm saņemto
tīties. Virtuve ļoti spodra, tāpat cukuru izsniegs .ar tbc. slimiem tau-
, ēdamtelpa izkrāsota eļļas . krāsās, tiešiem sanatorijās un slimajiem bēr-
Publiskās telpas svaigi krāsotas, niem nometnēs. Cukuru Bavārijas
tumsai, iestājoties katrs stūrītis gaišs, nometnēm sadalīs Minchenē • , un
Tieši pretim atrodas Viktorijas Valkā tuvāka laikā,
augstākā kalna Bogongas klinšainā PIRMO latviešu dziesmu svētku 75
^ GlOO pēdas augstā virsotne, kas, lie- ļ g. atcerei 27. jūnijā Fišbacriā jau pie-
^ kas, iestiepjas mākoņos. . Visapkārt teikti 24 kori ar 934 dziedātājiem.
; stāvi, apdrupuši, no apakšas ar eika- AR! Austrijas latvieši, rīkos pir-liptiem
noauguši k a b u masīvi;,kur^^ļ^m^
' līku loču aizvijas strauja kalnu upīte Notiks dziesmu diena Glāzenbachā.
. ar ledus aukstu ūdeni. Tajā satek • ANSBACHAS mazpulka dalībņie-
.; : vēl daudz mazāku strautiņu un avo- Ivus apmeklēja Ansbaclīas milit.
: tu. Rītos te brīnišķi koncertē visādi pārv. virsnieks Tomsens,. kas bija
sveši putni, no kuriem dažu dzies- iepriecināts par mazpulka darbu un
mas atgādina mūsii lakstīgalu. Daba trimdā at\^esto 477. Nautrēnu mazp.
gan nav vienmuļa, tomēr no Eiropas karogu, ko izglābusi A. Jurkāne.
kalnu krāsu mirdzuma te daudz kā Notika priekšlasījums par amerikā-trūkst.
Sevišķi jauki Izskatās mē- nu mazpulkiem. Viesis atstāja .arī
ness naktīs, vienīgi žēl, ka te dzīvo literatūru un adreses, lai varētu sa-tilcai
vīrieši . . .zināties ar baltzalā. karoga saimi
Boneffilā maijā ASV. Ansbaclīas mazpulkā ir jau ap
^ ' ' A. S t r . 1120 dalībnieku.
sana
oine
d z ī v e
rodas LCK njātne vai, kā paši val-cenieši
saka, 'pagasta māja. Mazie
puikas, kas žogmalē sit bumbu, par
ievērojamākiem savas pilsētas vīriem,
protama, atzīs Bebri, Seibeli
un Laumani, bet pieaugušie, kuru
interese par bumbu nav tik liela,
atbildēs: Mūsu ļaudis ir Mirdza Gri-ķe
un prot Ādolfs Ābele, mūsu baznīca
ir pirmā trimdā gleznotā altāra
glezna, prof. Annusa darbs, mums ir
Dziesmu Vairogs, izcilākais koris
amerikāņu joslā, un dziedātāji, kas
gada laikā nav < nokavējuši nevienu
mēģinājumu, pie mums ir Bavārijas
apgabala komiteja, dala prof. Maltas
dārzkopības skolas, modema teātra
zāle, ko'rekorda tempā uzbūvēja pāris
nedēļ ās, mums ir divi lieli grāmatu
veikali, mums ir ceļojumu birojs,
kur jūs varat pat pasūtināt
istabas kalnos, par dzelzceļa biļetēm
un atļaujām vai kino kartēm nemaz
nerunājot. '
Tā būtu Valkas ārējā seja, bet arī
iekšējā ir ibsmes un darbības pilna,
par ko liecina darbs,, kursi, mācīšanās
un sabiedriskā dzīve.
Valkai ir arī savi laudnieclskl
vaibsti, kas šodien tik nozīmīgi dl-pīša
eksistencei. Tie ir ģimeņu dārziņi,
kuriem-baraku starpās un žogmalēs
vietas; papilnam, un vistu bariņi
ar cienīgu gaili vidū.
Valkak iepazīšanai nepietiek ar
stundām, bet vajadzīgas dienas. Un
kaut ari sava tiesa tās pilsoņu devušies
uz svešām zemēm, Valkas vārds
tik drīzi no Nimbergas tīreļa nepazudīs.
Taču vislaimigāki valce-nieši
būtu, ja varētu dzīvot mazajā
provinces pilsētiņā pie igauņu robežām,
lai ari agrāk, Rīgas bulvāros
staigādams, dažs ar pārākumu izrunāja
tās vārdu. : '
• '^'.. Arb0
Rīgas un citi padomju raidītāji"
diezgan bieži sniedz raidījumus baltiešiem
. ārzemēs. Ir vērts salīdzināt
šajos raidījumos sniegtos ziņojumus
ar īstenību, ciktāl tas katram pašam
iespējams no savas tiešās pieredzes.
Nesen vienā šādā. raidījumā tika
teikts, ka pēc tris gadu nodzivošanas
ārzemēs dzimtenē atgriezies sportists
Arnolds Fridenbergs. Viņa
dzīvē tagad esot sācies „jauns brīnišķīgs
pavasaris". — Tad stostīdamies
-pie mikrofona stājās pats Fridenbergs
un teica: - •
„16 gadus vecu vācieši mani mobi-a
1943. g. un aizsūtīja uz Vāciju
izpalīgos. Kritu angļu gūstā. No tā
izticis, -mitu NeiŠtates nometnē. Tur
uzsāku boksera treniņus. Drīz tomēr
pietrūka spēka. Ar 150 g maizes dienā
nevar boksēties, Ārzemnieki sāka
DP nometnēs uzpirkt baltos vergus.
Sevišķi iecienīti bija spoHisti. Nīma-ni,
Stendzenieku, Riekstiņu,. Veide-mani,
mani un citus — ap divi simti
— vienā reizē - pārdeva uz Angliju.
Hallā ievietoja dzelzs bunkurā. Pa-
„Vi&i man jautā, kāpēc tik iliH
esmu klīdis un kavējies s\'eiuriv
Paši sapratīsiet - bija bailes al''
griezties. Pēc gūsta iestājos Bab-^
hauzenas slimnīcā, vēlāk nōIr.e''^^'
darbā. Saņēmu DP uztiuu
kungi nekā nedanja. Tikā^k61110:1* '
dēja. Amerikāņu virsnieki sāka nvi '
dināt uz Beļģijas .ogļraktuvēm : '
tātori tām dzie_dāja slavas diie^nas. -
Līgiuns bija jāslēdz 112 2 gadiem
Kādi 200 sadomāļām un aizbraucaitt
: Norīkoja Limburgas baseinā Tu-' '
līt lika .dar}3ā: — nākts maiņa." D^'e-nas
a ķ a bija. 140 franku, bet nagiem
beļģiešiem otra tik. Par apģērbu im
citu no algas atvilka 20 fr. :D?.ivoklis^
• maksāja 15 fr. Uzturu gādāju pats
Tam izdevu 60 fr Par cigar.etem ^ .
10 fr. Veļas, mazgāšanai lin anlai)^- •
šanai vajadzēja āp 40 fr. nedēļā. Ne-kas
daudz pāri nepalika. Biju ietai- .
sījis parādus. Atlika vienīgs'izeja 1
>^,as rīta ^'^^Ļ
lāgus un segas nedeva. Bija
ravēt pie angļu budžiem. Tie ir vēl
lielāki izkalpinātāji kā latvieši. Paši
ēd apartamentos nezin ko, bet mūs
baroja ar maizes druskām, kafiju un
zaļām kāpostu lapām. Darbs . ļoti
smags. Izpeļņa zema. Cenas ārkārtīgi
augstas. ; . :
Apnika. Saskaitāmies.. Kādi 50 atgriezāmies
Vācijā. Bet tagad ari tur
visiem jāstrādā jāvāc gruveši un
netīrumi. Nometnēs valdīja pilnīgs
bads. .Sacēlām, bunti. Tās sekas ;~
dabūjām katrs 150 g kukurūzas maizes
vai 5 gabaliņus sapuvuša kēksa.
Viena grupa uzvllkām melnas drānas
un pacēlām karogu ar uzrakstu:
,;5eit angļu; koncentrācijas nometne."
Uzsākām bada streiku; Skotu majora
telpai izsitām visus logus. Ieradās
policija. To padzlnām ar akmeņiem.
Trīs policisti palika guļam. Pēc tam
es un Vladislava KonošonoKs nakti
izzagāmles no nometnes un devāmies
pie padomju pārstāvja, -r- Tagad
strādāju Rīgas vagonu rūpnīcā,
Kad atkopšos — sākšu atkal nodar^
raku apstākļu dēļ vajadzētu atrasties
Minchenē. Ja tas nebūtu iespējams,
tad' komitejas filiāle Minchenē
jāpaplašina. Padome izteica arī
velēšanos, lai, apmeklējot" tautiešus
slimnīcās un sanatorijās, apmeklētāji,
censtos apdāvināt visus attiecī-
.gās slimnīcas latviešus,-, nešķirojot
tos pēc konfesijām. -'
Sēdi' vadija jaunais BALP priekšsēdis
zv. adv. O. Kārkliņš;. BALP
vicepriekšsēdis ir' A. • Richters, bet
sekretārs R- Poruks. . A. B.
icn
urna
The . Christian Science Monitor,
atreferējot abu .republikāņu • prezidenta
amata kandidātu Stasena un
Tafta vēlēšanu kampaņu Klivlendā.
ziņo, ka ..abiem. esot domstarpības
dažādos . iiekšpolītikas un ārpolitikas
jautājumos, bet abi prezidenta amata
kandidāti .vienprātīgi atbalstot
DP ieceļošanas likumu. •;
boti es ar sportu." : •' \
Kādā citā pārraidījumā latviešiem
ārzemēs runātājs teica: • ; ?
: ,.Pie mums ir. strādnieki, kas savu
darba :ifte.vumu'jau .• veikuši' 10 j^a-dus
uz' _priekšu.' (Tad ta rāvuši!)
Strādnieku skaits nemitīgi pieaug,
b et d arba ne vi en am netrūk st. Bezdarbs
.ir tikai, kanitālistiskās zemēs,
ko aiz dzelzs priekškara slēpj reakcija.
Visādi skribenti iin radiokomcn-tātori
vaiga . sviedros .nopūlas, v lai
slēptu faktuspar PSRS. Padomju
cilvēkam nav jābaidās, vai nogrieztais
maizes rieciens nav par biezu;
: ^ Arī latviešu tautas nodevēji Vācijā
kalpo reakcijai. Sos, no vēstures
izskrīnētos, nebūtu vērts nemaz
oieminēt, bet vini ar varu aiztur ei-tus,
kamēr tos pārdod vergu tirgū.
Tur visus tura pretpadomju propagandas
valgos." /
3. maijā Rīgas radiofonā runāja
Gunārs Briedis,. kas atgriezies no
Beļģijas. 17• gadu vecumā vācieši
viņu aizveda darbos uz Vāciju. K r i tis
amerikāņu gūstā. Pēc atbrīvošanas
saņēmis putna brīvību. Briedis
Pieci: Janševiskis, Vēvers, Būnvv -
nis, vēl viens un es slepus savāclim
savas lietas uņ devāmies pie ^ •
domju pārstāvja. Un jau 24. maurta
biju pie mātes Rīgā." (Kur tie dti
palika?).
un spoirta
žurnālists, 6. maija stāstīja: ;,l94i;g^
vasarā man nācās atstāt Rigu, jo iu.
raudzības iestādes man kā bij, aiz-sargam
un Rigas--^Berlineš ^gai^^^^^^^^^
satiksmes, lidotā jam nevarēja uzticēties.
(Kāpē nē?) Tas mani jļan
ļoti sāpināja, bet, • Izjuzdams d^iļu •
cieņu pret padomju iestādēm, sapratu
iestāžu stāvokli. Bija j5atsalcfis
no žurnālistikas un lidošanas. Ķēros
pie; meža darbiem. Ar pārtiku.nobijā
poži (Vai tas var būt Padomju Savienībā?),
ko sevišķi grūti sajutu tfi-pēc,
ka agrāk biju paradis ēst R(> •
mas ;.pagrabā, (kapitālisma palle. '
kas!). Beidzot, kad manu lietu ska-tija
cauri (Kas? Ceka?), man lerfl.:
dījā dzīves vietu Tomskas
Apguvu .jaunus arodus,
'priekšniecība beidzot uzzināja; ka:
protu, svešvalodas. Deva tulkot uz.
krievu valodu. .Divos gados izlaulju
vairāk grāmatu, kā visā ieprlckl!§]5
mūžā. •(Stachanoviski),
Kad karš bija beidzies, i^ribejāii uz
dzimteni. Negribēja atlaist (Tam var
ticēt).'Beidzot tomēr atbraucu Rīgā,
„Vai•nesapņoju?" jautāju pats sev..•
Drošības pēe iekniebu : vaigā. Ks
dzimteni atguvu aiz Urāliem. Tagad,
•esmu padomju p i l s o n i s . ' ' .,
Vēlf !-tn no Hoto a^^
• R*l«'^.SKrtā teicis^*»:
'"f f no 468 pieau^L
Melošanas w«^r-_^
'ia vēl j u n i j | | o . ?'
: . r u „ izceļošot
mm
ml
riens
vicu
!«u 1942. g., kad
•niimTeākaJiem angļu
'••f ne^mit ASV senatoru
*aHĒkii|u.;žīdu parv. Ķ
"irs S' ^etnes Vāc ķ
""illu'ka sabiedroto l i d «
to ^ kara laikā nog
" - --un 1944. g. yl
^mrm f- et•r u's - ' jnopļ
iem v-^£,t" •
;m Maltas .1^
^Itas vien;vviiņņsšj nuoug^āazzi^s '
iidm^lnas. Buerlings nas:
Sl£ar2d^aK-^ogh-jņ^u^,^ ^k^as ; kļuva sla
43 ig., icac/mašīnas bojājuma
Ja" Jplesi? nolaisties itāļu J
etoSr Paiitelarijas. salā, jbet
m& tik D&rsalvīgi, ka sal
andas jiķsti
eki, ļadzivo
: „Dķīve Parīzē šodien vairs gandrīz
ne ar ko. neatšķiras 'rib pirmskara
laikiem — tā pati. greznība, t ā pati
kustība: 'un tā pati. / pārpilnība,"
raksta kāds latvietis, kas no Eslin-genas
kolonijas ieradies darbā, Francijas
galvaspilsētā.
^ Daži pārtikas, līdzekļi tomēr ir
: norrnētļi. Tā. piemēram,; maizi . saņem
tikai 200 g, sieru 10 g, margarīnu
10 g. un cukuru 25 g dienā. Dažs
teiks -j-. tas taču nav vairāk kā DP
nometnēs Vācijā. Līdzšinējās 2 nedēļās,
kas pavadītas Francijā, tomēr
esam pārlieku labi paēduši, jo brīvajā
tirgū var pirkt loti daudz gaļas.
Samērā lētas arī zivis. •
Ļoti bēdīgs stāvoklis .dzīvokļu
jautājumā. Sākumā dzīvojām kādā
;; • FIŠBACHAS latviešu. • nometnes
' komitejā ievēlēti'A. Gulbis, P. Diš-lers,
' V. Vārpa, . A. Dučkens, A.
Strautnieks : un'; J. Zariņš.: No 1189
balstiesīgiem: iemītniekiem: vēlēšanās
niedalījās. 891. Komiteja par priekšsēdi
ievēlēja Gulbi. /: Padomes locekļu
vēlēšanās visvairāk balsu: bija
K. Bimbaumam.
' VALKAS nometnē,. piedaloties nometnes
latviešu komitejas priekšsēdim)
māc. J. Turkam un pasaules
YMCAs pārst. K. Dzirkalim nodibināta
YMCAs nodala. Par tās pasaldu
valdes oriekšsēdi ievēlēja Erv.
Smitu, bet valdē māc J. Turku. A.
Līrumu. Al Kesneru. E. Biti, E. Bro-ži
un A. I Apsi.
viesnīcā, kur par istabiņu maksājām
250 franku diennaktī. Tagad esam;
pārvākušies lētākā viesnīcā. Maksājam
120 fr. .dienā un vēl 10 fr, par
apkalpošanu. Parīzē ir ģimenes, kas
viesnīcās. dzīvo pat vairāk nekā 20
.gadu. Par'istabas īri caurmērā mēnesī
jāmaksā 3000 franku.. Var: dabūt
ari.dzīvokļus,, bet tad jāmaksā
liela -atkāpsanās naudā.; Sī maksa,
atkarībā ': no labuma un pilsētas
rajona, par. 1istabu ar virtuvi ir
100.000—150.000 fr., bet par 2 istabām
pat. 250.000 franku Braucot uz
Franciju, ir labi, ja par dzīvokli var
parūpēties :jau iepriekš. Arī tās pašas
. istabiņas viesnīcā var sameklēt
tikai ar pazīšanos. ;:
; Kāds . tautietis / man lūdza
noskaidrot, vai viņam Francijā būtu
darba iespējās, ja tas tur aizbrauktu
ar savu smago auto. Apjautājos par
to Francijas zemkopības .ministrijā..
Man. atbildēja,, ka neiespējami neesot,
bet tad jāslēdz darba līdums
uz 1 gadu. • Mēģināšu vēl:runāt ar'
kādiem privātiem uzņēmējiem. Jāsaprot
:;• tomēr, -.ka ārzemniekiem, arī
sajā lielajā emigrantu zemē daudzas
durvis ir slēgtas. Smagā auto cena
te ir apmēram 1—1,5 miljonu franku.
Benzīns normēts. Taksometriem
oar 27 fr. litrā mēnesī izsniedz 300
litru benzīna."
Vēstules nobeigumā lasām: ,.Dzīve
Francijā normāla. Arī nopelnīt var
labi. Vajaga gan jau ieprie-kš padomāt,
kā šeit iekārtoties." M.
, No Maskavas vadīiās padonviir
Igaunijas, Latvijas un Lictu\'ns valdības
atjaunojušas pūles aicināt.m^.:
jās Baltijas zemju\DP, ziņo ..Tiie;;
Baltie ; Re vi e\v".: ^ Padomju ' i o K t ^ d ? ? ::
ne vien atļaujot,-bet .pat .veicinot
pārtikas sainīšu nosūtīšanu no, Bal-;
tijas zemēm, lai rādītu, ka tur nckii ;.
netrūlvst.--Sainīšu'saturs, ka^^^
ņemti Vācijā, esot bagāti.g.^ Kid^
:Getinģehaslatvie§ū-:DP vienā-F^^^
saņēmis 1 kg bekona. 1 kg svic-^a,
2 kg cukura, 0,5 kg medijs un ap 2
kg biskvītu. Sainīti • viņam -sūtijun..
māte no Slokas. ^.v :
„The Baltie Review" tālāk. .zino.
ka paidomju joslā vēlatlifeišicip^^
ni izmisuši .cenšoties pāriet .horme-.
tiski noslēgto robežu uz rietumu jos-;
1ām. Kāds igauņu :krāsotājs, kaltas
izdevies, stāstījis, ka viņam r^^r
domju joslā klajies samērā labi un-
Viriš: mācījis vācu •vidUi^sl<olā;k^
valodu, kaut gan nekad ^nnr,.skoio-tāju
nebija .strādājis: Visienr..ķnevu.
valodas pratējiem .padomju • jO?:^v
esot jāreģistrējas. . Padomju . a ŗ n -
ar vācu komunistu atbalstu past'iv;r ^
gi • meklējot.: Balti jas vaistļi: n^f^:^-
gos, tādēļ minētais igaunis. uzdevies
par zviedru; Atrastie, baltieti P^i^-
dot, pie tam ne vien igauņi.-latvļv>'
un^ lietuvJe.&i, : bct-arī. RaUij:)^^
eieši.>^v •:^:.:.::^
atsevSkā
kalnā
'slevidt
no 1. Ipp.)
Ciņb „no telpas telpā" notiek ļ
Jeruzalemes ēkās, kur
turai iķ istabā. „Daily .Mļ
U 700! židi, kas ielenktie
Jeruzalemes vecpilsļ
..rtM, centušies izkļūt no ap]
"rok|t tuneļus: zem vecpilsļ
iBiiŗijm, laiivpa; tiem nokļūtu piej
rfipas, kas turas ^Cia
No šiem 700 žīdiem 200 >
bērni. BBC speciāl
pirmdienas rītā ziņļ
aļrodas Jeruzalemes anļ
baznīcā; kopā ar vēl 20 d
no tiem esot Palesti
skaps, kas uzņēmies
mi sta pienākumus /un
ari ziņojumu. Visaplļ
esot^ arābi, bet Hagaļ
dažus • simts sc
ne vij
_ es
respōhīents'
ka V
Ang: u
netearot.
No ^f>:m^ Jeruzalemē
ģenerālkonsuls Vasons.
Jļ^ kad viņš atgriezās
apspriedes fi
«f-ta. Nav konstatēts, vai
" ' ^ " "M tara nogalināts ai
3ralkonsulāta radiot
b ii
ar,or,
si 40 ASV
Uz kl
-ii, =H?„.'-''.°J^. ka Liba
jo tie na
mmm
P, B ē r z i ņ š ; ^ Augsbuiģa : :
K.\ IR AR I>.\SE.MV
r|3'~-^=" un Visi kara S
.•1'
,i
•i
-'i
1
' Dažos: laikrakstos; nc^en la^lJ
mums visiem, jāpasteidzas
vijasvārzemju pasu iznenišan^^^^
šis mudinājums: nav ist' skaidrs, .v-būtu
..mazinā.iusies.; Lobp.rāt .d'i.r.^^-.
tuvākus paskaidrojumus.' . ; .
R e d a c i j a s ; p i e z i m.c :
K. Zariņš paskaidro, ka:;ĻatvU'^^;^-
zemju pases pasteidzinaU
"tikai Anglijā un citur ārpus v^^-^^
un Austrijas dzīvojošiem
Teiktais neattiecas uz
Vāciiā un Austrijā. Tie ^'ŗļ^;^^
kārtībā ārzemju pase. var da^^ut
kai izņēmuma gadījumos.
Mm Pan
Dek:
i
— i
Dek rets
1 Jēros
^jie
.^zsākta ^fizam:
l kolh
norādot
inajuši
ozu
ka
nabac
ŗaku^^L^as kol
•Pārej as Balt ijas
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 25, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-05-25 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480525 |
Description
| Title | 1948-05-25-02 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
1 i|«''.!"ļr;.
i i i
Min m
' l
• •ļ-ii| .?V ,' • • • ' . • i - I
i. A7jf
rM^T"-ii^-
li • - j') • £ • ,
• •., .irt..-;.' • •;
• m m
. , • 1 , , , k \ -.ķtiH
«''' .«1
ii- ,
11
1
1 vi! 51
llllļlļ
iii'
i'!'i
• i
i i i
Iii fl;'i
•.'I
li
H
Mm
mmmm i
mšm
II:
iii'
.11 i h - '
Nr. 40 145) 1948. g. 25. maijā
Ar autora parakstu vai inlelāllem parakstītajos
rakstos Izteiktās domas nav
featrā ziņā redakcijas domas.
UZMETUMS KĀDAS TRIMDINIEKU PILSĒTAS VĒSTUREI
\ļ Pa laikam. ir patīkami padzīvot
ViSSTULE LATVIJAI NO
AUSTRAL^
pa. atmiņām,: kaut ari tajās ri
kaloriju, ne vitamīnu. Atmiņām tuva
rada ir. ieradums. To nereti izjūt
ari trimdinieks, kad, gribēdams, piemēram,:
runāt par Minchenl, izsaka
Rīgas vārdu; Tādēļ tagad,; kad Rīga
ir aiz deviņiem kalniem vai, politiska.
• valodā runājot, aiz. dzelzs
priekškara, .prātīgi; darījušas tās
nometņu valdīšanas, kas savas trimdas
„pilsētas un pagastus** nosaiiu-
MOsu ļaudis Austrālijā izvietoti šas dzimtenes vārdos. Un tā mums
darbā dažādos novados. Augļu tm šeit ir sava Rīga, sava Sigu^^^^
rftžas vākšana beigusies un daudziem vete un Mežotne; bet visreālāk kā
nācies saistīties smagākā fiziskā lieluma, tā nosaukuma zinā savam
darbā, kur laba izpeļņa, bet gandrīz vārdam atbilst Valkas nometne Nim-visur
nepierasts dzīves veids un ie- bergas pievārtē. Ar savām vairāk
rasas. Visiem gadu jāstrādā ņolik- kā trīs tūkstoš dvēselēm tā, gandrīz
tais daitsv Sākusies ari ttri patiesi-trešā
transporta dalībnieku izvieto- ir LCK kancelejas priekšnieka J.
šona.: Vairākas grupas nosūtītas uz Vennera Valkas administratoram
ķieģeļfabrikām uii spēkstaciju bū- reiz pa jokam teiktie vārdi: Kad
vēm. Ģimenes novieto vienkopus Valkas iedzīvotāju skaits pieaugs
lauksaimniecības.. Lieli pieprasījumi vēl par pāris simtiem, tad pie pār-ir
pēc telefonistēm. valdes - barakas durvīm liec uzrakstu
Bonegilas nometnē saplūdušas —^^V valde^ bet pats
daudzas vēstules, k i i r tautieši raksta saucies par pilsētas galvu."
par savu darbu uri- dzīves apstāk- rn^. ju , . V '•'•^
ļiem. Gribu iepazīstināt ar 4 v ē s t i i ^ ^ ^S
ļu izvilkumiem. ; : Iesaka visu.. .^^^^
1. . „Braucot uz: savu darba viV etu, , iI. r rSn;"-^. ,^, ^ , iiļ^aViv'"m''^ie^mx' nebūtu
domāju, ka būs gatavā elle; Jo vil^
clens gāja tikai ^ g r a n ī t a it^em,^^^^^^
bēt kad^^^^
apkārtne kļuva - citāda, ir skaista ' īstenībā Valkai būtu daudz iemes-
«tādžiņa af 200 iedzīvotājiem. Mūs lu saukties: ari; Rīgas vārdā, kaut
novietoja mazā baraciņā, kur dzīvo- .^an „galvaspilsētas" godu par sev
jam tikai 4 cilvēki. Sliktākais, ka t)iederlgu jau no laika gala uzskata
nav elektrības un pašidml jāgatavo Eslingena.Protamš^^
ēdiens. Darbs koku zāģētavā nav do, vienaldzīgo, namsaimnieku bied-grūts.
Jāstrādā 8 stundas impel-^ļ neviena 'ministra,'/bet p^^^^
nām 7 mSrc. nedēļā. lesākiimam to tai ir citas^^^p^
visu dod uz pēcmaksu. Viena trakā ta tiesības uz ,,,gaļva9^ vārdu,
lieta: šeit ir krodziņš un ar to pie- Platības ziņā Valka ir lielāka lat-tļek,
lai naudiņa aizietu." | viešu nometne iin tās; paj at-^
2. ;„Ir pagājusi nedēļa, kamēr
strādāju. Izolētiba ļun vientulība.
Tuvākā ; dzelzceļa stacija 42 jūdzes,
: pilsētiņa 32 jūdzes uri Adelaide 250
jūdzes. Sādžā 500 iedzīvotāju, veikals,
pasts, baznīca, kino un restorāns.
Virs zemes rokam dzelzs rūdas
kalnu. Nav smagi jāstrādā, bet
Visu laiku brūni, netīri piitekļi sū- ļ Bavārijas apgabalu latviešu pado-
: cas cauri drēbēm. Labi, k a i r siltas me jauj savā pirmajā sēdē jaunajā
dušas. Dzīvojam mūra ēkā, pa 2 cii- sastāvā 22. madjā Minchenē pārru-vēki
istabiņā. Alga ir 11 mārc. par nāja jautājumu par padomes pārvei-
2 nedēļām un uzturs. Ēdiens labs, .došanu par apgabala nometņu komi-trauki
nav. pašam jāmazgā, bet šaus- teju priekšsēžu • sanāksmi. Jautāju-mlga
garlaicība, jo no „maigā" dzi- ma izlemšanu atlika uz nākamo pa-,
muma redz tikai strādnieku sievas." domes sēdi, uz kuru aicinās pārstav-
3. „DzIvoju Austrālijas Alpos, kas jus ari no tām nometnēm, kur pado-šeit
ir sl^aisti un apausfuši kokiem; mes locekļi nemaz nav ievēlēti. Sa-
Visapkāŗt zaļa zāle, mežs, upe un ņāksmes dalībnieki izteica pārme-pļavas.
Jāstrādā koku zāģētavā, irumus BALK revīzijas komisijai
Saplākšņu griežamai mašīnai jāpie- par neaktīvitāti, norādot, ka komi-gādā
koka kluči, kas jādara ar cel- sija nedod ziņojumus par savu dar-šanu
un velšanu. Darbs sniags. Al^a bibu un neizdara ari revīzijas. II-
15—18 mārc. par 2 nedēļām. Ēdienu gākas debates> izraisīja Bavārijas ap-gatavojam
paši. Mājiņa no dēļiem, gabala komitejas mājokļa jautā-vietām
spīd cauri. Domāju, ka gadu jums. Vairāki padomes locekļi pas-te
nenodzīvošu " | vitroja, ka komitejas" mājoklim vai-
. 4. Tagad ,suņu dienas'; beigušās,
un nekā nedarīšanu nomainījis
darbs. Sākumā tas, nelikās rožains.
Sadeva rokās lāpstas, laužņus, kapļus
un pēc tam ar virvēm bija jārāpjas
stāvā, klinšainā kalna, kur
priekšā ,jau strādāja šejienieši un
.; grūda lejā visu, kas tur atradās - i j^ziESMU svētkos Fdšbachā god-atoieņus,
zemi, kokus un pareizos tautas
Tikar tagad, p e c ^ a u ^ ^ Godalgošanas komisijā būs
nedēlam, varu teikt, .ka mans darbs ,^1 A. Annuss, arch. V: Lamsters,
nav no sliktākajiem. Esam novietoti M.. Āboliņa un E. Pūriņa. Ir iespē-koka
barakas, kuŗas^^^v^^
atrodas 1-3 jūdzes.^^^^ ™H Mnchehes radiofon :
dienu strādājam tikai lai kustētos, . , v
šejienieši tomēr norādīja, ka mēs pā- ^SV darbojas pazudusp ^ personu
r ā k „ r a u j o t " . Atalgojums ir 15-18 H^^klesanas liga The Missing Per-mārc.
par 2 nedēļām. Katram sava ^ f^^^^^^
atsevišķa istabiņa (2.96 X 2,56 m). INC' 20 Garfidd Pl.,_Lynbook, New
Tajās pabaidām ir tikai gulta, gultas Y
.maiss, krēsls un.2 ļoti spožas elek- musu sutmm Dr. A . Bilmanim, _ka
triskās spuldzes - viena :pie^^:g
: otra pie: griestiem. Mūsu dzīvokļu ratiem i a t v i e š i e n i j a m e M e t ^ ^ un
izbūve vēl nav pabeigta. Sola ierīkot drau^^^sASV un Kanāda. Sūtnis le-
/ katrā istabiņā skapi, galdu,' elektris- tautiešiem ^ar^šis organizācijas
ko apsildāmo un kontaktus. Segas ftarpn^^
izsniedza uz pēcmaksu, bet par veļu jo lie_ var butlabi_ palīgi
jārūpējas pašiem. Darba vieta atro- salakas emigrācijas gadījuma,
das ļoti tuvu. Darbu sākam pl. 7.50 BALK izstrādā iesniegumu
un beidzam 16.50,- ar stundas pār- štābam Bad Kisingenā, par ne
traukumu pusdienas laikā. Pusdie- kamas kvalitātes uzturu : nometnēs,
nas ieturam kopgaldā. Uzturs labs lūdzot stāvokli .uzlabot. Šaj a • jautā-un
.pietiekami daudz. Pastāvīgi 2—3 jumā :informēti' arī ,Latvijas sūtņi
ēdieni. Daudz au^ļu. Uz medu un ārzemēs. BALK ziņo, ka uztura pa-visādiem
saldumiem netīk vairs ska- pildināšanai no ārzemēm saņemto
tīties. Virtuve ļoti spodra, tāpat cukuru izsniegs .ar tbc. slimiem tau-
, ēdamtelpa izkrāsota eļļas . krāsās, tiešiem sanatorijās un slimajiem bēr-
Publiskās telpas svaigi krāsotas, niem nometnēs. Cukuru Bavārijas
tumsai, iestājoties katrs stūrītis gaišs, nometnēm sadalīs Minchenē • , un
Tieši pretim atrodas Viktorijas Valkā tuvāka laikā,
augstākā kalna Bogongas klinšainā PIRMO latviešu dziesmu svētku 75
^ GlOO pēdas augstā virsotne, kas, lie- ļ g. atcerei 27. jūnijā Fišbacriā jau pie-
^ kas, iestiepjas mākoņos. . Visapkārt teikti 24 kori ar 934 dziedātājiem.
; stāvi, apdrupuši, no apakšas ar eika- AR! Austrijas latvieši, rīkos pir-liptiem
noauguši k a b u masīvi;,kur^^ļ^m^
' līku loču aizvijas strauja kalnu upīte Notiks dziesmu diena Glāzenbachā.
. ar ledus aukstu ūdeni. Tajā satek • ANSBACHAS mazpulka dalībņie-
.; : vēl daudz mazāku strautiņu un avo- Ivus apmeklēja Ansbaclīas milit.
: tu. Rītos te brīnišķi koncertē visādi pārv. virsnieks Tomsens,. kas bija
sveši putni, no kuriem dažu dzies- iepriecināts par mazpulka darbu un
mas atgādina mūsii lakstīgalu. Daba trimdā at\^esto 477. Nautrēnu mazp.
gan nav vienmuļa, tomēr no Eiropas karogu, ko izglābusi A. Jurkāne.
kalnu krāsu mirdzuma te daudz kā Notika priekšlasījums par amerikā-trūkst.
Sevišķi jauki Izskatās mē- nu mazpulkiem. Viesis atstāja .arī
ness naktīs, vienīgi žēl, ka te dzīvo literatūru un adreses, lai varētu sa-tilcai
vīrieši . . .zināties ar baltzalā. karoga saimi
Boneffilā maijā ASV. Ansbaclīas mazpulkā ir jau ap
^ ' ' A. S t r . 1120 dalībnieku.
sana
oine
d z ī v e
rodas LCK njātne vai, kā paši val-cenieši
saka, 'pagasta māja. Mazie
puikas, kas žogmalē sit bumbu, par
ievērojamākiem savas pilsētas vīriem,
protama, atzīs Bebri, Seibeli
un Laumani, bet pieaugušie, kuru
interese par bumbu nav tik liela,
atbildēs: Mūsu ļaudis ir Mirdza Gri-ķe
un prot Ādolfs Ābele, mūsu baznīca
ir pirmā trimdā gleznotā altāra
glezna, prof. Annusa darbs, mums ir
Dziesmu Vairogs, izcilākais koris
amerikāņu joslā, un dziedātāji, kas
gada laikā nav < nokavējuši nevienu
mēģinājumu, pie mums ir Bavārijas
apgabala komiteja, dala prof. Maltas
dārzkopības skolas, modema teātra
zāle, ko'rekorda tempā uzbūvēja pāris
nedēļ ās, mums ir divi lieli grāmatu
veikali, mums ir ceļojumu birojs,
kur jūs varat pat pasūtināt
istabas kalnos, par dzelzceļa biļetēm
un atļaujām vai kino kartēm nemaz
nerunājot. '
Tā būtu Valkas ārējā seja, bet arī
iekšējā ir ibsmes un darbības pilna,
par ko liecina darbs,, kursi, mācīšanās
un sabiedriskā dzīve.
Valkai ir arī savi laudnieclskl
vaibsti, kas šodien tik nozīmīgi dl-pīša
eksistencei. Tie ir ģimeņu dārziņi,
kuriem-baraku starpās un žogmalēs
vietas; papilnam, un vistu bariņi
ar cienīgu gaili vidū.
Valkak iepazīšanai nepietiek ar
stundām, bet vajadzīgas dienas. Un
kaut ari sava tiesa tās pilsoņu devušies
uz svešām zemēm, Valkas vārds
tik drīzi no Nimbergas tīreļa nepazudīs.
Taču vislaimigāki valce-nieši
būtu, ja varētu dzīvot mazajā
provinces pilsētiņā pie igauņu robežām,
lai ari agrāk, Rīgas bulvāros
staigādams, dažs ar pārākumu izrunāja
tās vārdu. : '
• '^'.. Arb0
Rīgas un citi padomju raidītāji"
diezgan bieži sniedz raidījumus baltiešiem
. ārzemēs. Ir vērts salīdzināt
šajos raidījumos sniegtos ziņojumus
ar īstenību, ciktāl tas katram pašam
iespējams no savas tiešās pieredzes.
Nesen vienā šādā. raidījumā tika
teikts, ka pēc tris gadu nodzivošanas
ārzemēs dzimtenē atgriezies sportists
Arnolds Fridenbergs. Viņa
dzīvē tagad esot sācies „jauns brīnišķīgs
pavasaris". — Tad stostīdamies
-pie mikrofona stājās pats Fridenbergs
un teica: - •
„16 gadus vecu vācieši mani mobi-a
1943. g. un aizsūtīja uz Vāciju
izpalīgos. Kritu angļu gūstā. No tā
izticis, -mitu NeiŠtates nometnē. Tur
uzsāku boksera treniņus. Drīz tomēr
pietrūka spēka. Ar 150 g maizes dienā
nevar boksēties, Ārzemnieki sāka
DP nometnēs uzpirkt baltos vergus.
Sevišķi iecienīti bija spoHisti. Nīma-ni,
Stendzenieku, Riekstiņu,. Veide-mani,
mani un citus — ap divi simti
— vienā reizē - pārdeva uz Angliju.
Hallā ievietoja dzelzs bunkurā. Pa-
„Vi&i man jautā, kāpēc tik iliH
esmu klīdis un kavējies s\'eiuriv
Paši sapratīsiet - bija bailes al''
griezties. Pēc gūsta iestājos Bab-^
hauzenas slimnīcā, vēlāk nōIr.e''^^'
darbā. Saņēmu DP uztiuu
kungi nekā nedanja. Tikā^k61110:1* '
dēja. Amerikāņu virsnieki sāka nvi '
dināt uz Beļģijas .ogļraktuvēm : '
tātori tām dzie_dāja slavas diie^nas. -
Līgiuns bija jāslēdz 112 2 gadiem
Kādi 200 sadomāļām un aizbraucaitt
: Norīkoja Limburgas baseinā Tu-' '
līt lika .dar}3ā: — nākts maiņa." D^'e-nas
a ķ a bija. 140 franku, bet nagiem
beļģiešiem otra tik. Par apģērbu im
citu no algas atvilka 20 fr. :D?.ivoklis^
• maksāja 15 fr. Uzturu gādāju pats
Tam izdevu 60 fr Par cigar.etem ^ .
10 fr. Veļas, mazgāšanai lin anlai)^- •
šanai vajadzēja āp 40 fr. nedēļā. Ne-kas
daudz pāri nepalika. Biju ietai- .
sījis parādus. Atlika vienīgs'izeja 1
>^,as rīta ^'^^Ļ
lāgus un segas nedeva. Bija
ravēt pie angļu budžiem. Tie ir vēl
lielāki izkalpinātāji kā latvieši. Paši
ēd apartamentos nezin ko, bet mūs
baroja ar maizes druskām, kafiju un
zaļām kāpostu lapām. Darbs . ļoti
smags. Izpeļņa zema. Cenas ārkārtīgi
augstas. ; . :
Apnika. Saskaitāmies.. Kādi 50 atgriezāmies
Vācijā. Bet tagad ari tur
visiem jāstrādā jāvāc gruveši un
netīrumi. Nometnēs valdīja pilnīgs
bads. .Sacēlām, bunti. Tās sekas ;~
dabūjām katrs 150 g kukurūzas maizes
vai 5 gabaliņus sapuvuša kēksa.
Viena grupa uzvllkām melnas drānas
un pacēlām karogu ar uzrakstu:
,;5eit angļu; koncentrācijas nometne."
Uzsākām bada streiku; Skotu majora
telpai izsitām visus logus. Ieradās
policija. To padzlnām ar akmeņiem.
Trīs policisti palika guļam. Pēc tam
es un Vladislava KonošonoKs nakti
izzagāmles no nometnes un devāmies
pie padomju pārstāvja, -r- Tagad
strādāju Rīgas vagonu rūpnīcā,
Kad atkopšos — sākšu atkal nodar^
raku apstākļu dēļ vajadzētu atrasties
Minchenē. Ja tas nebūtu iespējams,
tad' komitejas filiāle Minchenē
jāpaplašina. Padome izteica arī
velēšanos, lai, apmeklējot" tautiešus
slimnīcās un sanatorijās, apmeklētāji,
censtos apdāvināt visus attiecī-
.gās slimnīcas latviešus,-, nešķirojot
tos pēc konfesijām. -'
Sēdi' vadija jaunais BALP priekšsēdis
zv. adv. O. Kārkliņš;. BALP
vicepriekšsēdis ir' A. • Richters, bet
sekretārs R- Poruks. . A. B.
icn
urna
The . Christian Science Monitor,
atreferējot abu .republikāņu • prezidenta
amata kandidātu Stasena un
Tafta vēlēšanu kampaņu Klivlendā.
ziņo, ka ..abiem. esot domstarpības
dažādos . iiekšpolītikas un ārpolitikas
jautājumos, bet abi prezidenta amata
kandidāti .vienprātīgi atbalstot
DP ieceļošanas likumu. •;
boti es ar sportu." : •' \
Kādā citā pārraidījumā latviešiem
ārzemēs runātājs teica: • ; ?
: ,.Pie mums ir. strādnieki, kas savu
darba :ifte.vumu'jau .• veikuši' 10 j^a-dus
uz' _priekšu.' (Tad ta rāvuši!)
Strādnieku skaits nemitīgi pieaug,
b et d arba ne vi en am netrūk st. Bezdarbs
.ir tikai, kanitālistiskās zemēs,
ko aiz dzelzs priekškara slēpj reakcija.
Visādi skribenti iin radiokomcn-tātori
vaiga . sviedros .nopūlas, v lai
slēptu faktuspar PSRS. Padomju
cilvēkam nav jābaidās, vai nogrieztais
maizes rieciens nav par biezu;
: ^ Arī latviešu tautas nodevēji Vācijā
kalpo reakcijai. Sos, no vēstures
izskrīnētos, nebūtu vērts nemaz
oieminēt, bet vini ar varu aiztur ei-tus,
kamēr tos pārdod vergu tirgū.
Tur visus tura pretpadomju propagandas
valgos." /
3. maijā Rīgas radiofonā runāja
Gunārs Briedis,. kas atgriezies no
Beļģijas. 17• gadu vecumā vācieši
viņu aizveda darbos uz Vāciju. K r i tis
amerikāņu gūstā. Pēc atbrīvošanas
saņēmis putna brīvību. Briedis
Pieci: Janševiskis, Vēvers, Būnvv -
nis, vēl viens un es slepus savāclim
savas lietas uņ devāmies pie ^ •
domju pārstāvja. Un jau 24. maurta
biju pie mātes Rīgā." (Kur tie dti
palika?).
un spoirta
žurnālists, 6. maija stāstīja: ;,l94i;g^
vasarā man nācās atstāt Rigu, jo iu.
raudzības iestādes man kā bij, aiz-sargam
un Rigas--^Berlineš ^gai^^^^^^^^^
satiksmes, lidotā jam nevarēja uzticēties.
(Kāpē nē?) Tas mani jļan
ļoti sāpināja, bet, • Izjuzdams d^iļu •
cieņu pret padomju iestādēm, sapratu
iestāžu stāvokli. Bija j5atsalcfis
no žurnālistikas un lidošanas. Ķēros
pie; meža darbiem. Ar pārtiku.nobijā
poži (Vai tas var būt Padomju Savienībā?),
ko sevišķi grūti sajutu tfi-pēc,
ka agrāk biju paradis ēst R(> •
mas ;.pagrabā, (kapitālisma palle. '
kas!). Beidzot, kad manu lietu ska-tija
cauri (Kas? Ceka?), man lerfl.:
dījā dzīves vietu Tomskas
Apguvu .jaunus arodus,
'priekšniecība beidzot uzzināja; ka:
protu, svešvalodas. Deva tulkot uz.
krievu valodu. .Divos gados izlaulju
vairāk grāmatu, kā visā ieprlckl!§]5
mūžā. •(Stachanoviski),
Kad karš bija beidzies, i^ribejāii uz
dzimteni. Negribēja atlaist (Tam var
ticēt).'Beidzot tomēr atbraucu Rīgā,
„Vai•nesapņoju?" jautāju pats sev..•
Drošības pēe iekniebu : vaigā. Ks
dzimteni atguvu aiz Urāliem. Tagad,
•esmu padomju p i l s o n i s . ' ' .,
Vēlf !-tn no Hoto a^^
• R*l«'^.SKrtā teicis^*»:
'"f f no 468 pieau^L
Melošanas w«^r-_^
'ia vēl j u n i j | | o . ?'
: . r u „ izceļošot
mm
ml
riens
vicu
!«u 1942. g., kad
•niimTeākaJiem angļu
'••f ne^mit ASV senatoru
*aHĒkii|u.;žīdu parv. Ķ
"irs S' ^etnes Vāc ķ
""illu'ka sabiedroto l i d «
to ^ kara laikā nog
" - --un 1944. g. yl
^mrm f- et•r u's - ' jnopļ
iem v-^£,t" •
;m Maltas .1^
^Itas vien;vviiņņsšj nuoug^āazzi^s '
iidm^lnas. Buerlings nas:
Sl£ar2d^aK-^ogh-jņ^u^,^ ^k^as ; kļuva sla
43 ig., icac/mašīnas bojājuma
Ja" Jplesi? nolaisties itāļu J
etoSr Paiitelarijas. salā, jbet
m& tik D&rsalvīgi, ka sal
andas jiķsti
eki, ļadzivo
: „Dķīve Parīzē šodien vairs gandrīz
ne ar ko. neatšķiras 'rib pirmskara
laikiem — tā pati. greznība, t ā pati
kustība: 'un tā pati. / pārpilnība,"
raksta kāds latvietis, kas no Eslin-genas
kolonijas ieradies darbā, Francijas
galvaspilsētā.
^ Daži pārtikas, līdzekļi tomēr ir
: norrnētļi. Tā. piemēram,; maizi . saņem
tikai 200 g, sieru 10 g, margarīnu
10 g. un cukuru 25 g dienā. Dažs
teiks -j-. tas taču nav vairāk kā DP
nometnēs Vācijā. Līdzšinējās 2 nedēļās,
kas pavadītas Francijā, tomēr
esam pārlieku labi paēduši, jo brīvajā
tirgū var pirkt loti daudz gaļas.
Samērā lētas arī zivis. •
Ļoti bēdīgs stāvoklis .dzīvokļu
jautājumā. Sākumā dzīvojām kādā
;; • FIŠBACHAS latviešu. • nometnes
' komitejā ievēlēti'A. Gulbis, P. Diš-lers,
' V. Vārpa, . A. Dučkens, A.
Strautnieks : un'; J. Zariņš.: No 1189
balstiesīgiem: iemītniekiem: vēlēšanās
niedalījās. 891. Komiteja par priekšsēdi
ievēlēja Gulbi. /: Padomes locekļu
vēlēšanās visvairāk balsu: bija
K. Bimbaumam.
' VALKAS nometnē,. piedaloties nometnes
latviešu komitejas priekšsēdim)
māc. J. Turkam un pasaules
YMCAs pārst. K. Dzirkalim nodibināta
YMCAs nodala. Par tās pasaldu
valdes oriekšsēdi ievēlēja Erv.
Smitu, bet valdē māc J. Turku. A.
Līrumu. Al Kesneru. E. Biti, E. Bro-ži
un A. I Apsi.
viesnīcā, kur par istabiņu maksājām
250 franku diennaktī. Tagad esam;
pārvākušies lētākā viesnīcā. Maksājam
120 fr. .dienā un vēl 10 fr, par
apkalpošanu. Parīzē ir ģimenes, kas
viesnīcās. dzīvo pat vairāk nekā 20
.gadu. Par'istabas īri caurmērā mēnesī
jāmaksā 3000 franku.. Var: dabūt
ari.dzīvokļus,, bet tad jāmaksā
liela -atkāpsanās naudā.; Sī maksa,
atkarībā ': no labuma un pilsētas
rajona, par. 1istabu ar virtuvi ir
100.000—150.000 fr., bet par 2 istabām
pat. 250.000 franku Braucot uz
Franciju, ir labi, ja par dzīvokli var
parūpēties :jau iepriekš. Arī tās pašas
. istabiņas viesnīcā var sameklēt
tikai ar pazīšanos. ;:
; Kāds . tautietis / man lūdza
noskaidrot, vai viņam Francijā būtu
darba iespējās, ja tas tur aizbrauktu
ar savu smago auto. Apjautājos par
to Francijas zemkopības .ministrijā..
Man. atbildēja,, ka neiespējami neesot,
bet tad jāslēdz darba līdums
uz 1 gadu. • Mēģināšu vēl:runāt ar'
kādiem privātiem uzņēmējiem. Jāsaprot
:;• tomēr, -.ka ārzemniekiem, arī
sajā lielajā emigrantu zemē daudzas
durvis ir slēgtas. Smagā auto cena
te ir apmēram 1—1,5 miljonu franku.
Benzīns normēts. Taksometriem
oar 27 fr. litrā mēnesī izsniedz 300
litru benzīna."
Vēstules nobeigumā lasām: ,.Dzīve
Francijā normāla. Arī nopelnīt var
labi. Vajaga gan jau ieprie-kš padomāt,
kā šeit iekārtoties." M.
, No Maskavas vadīiās padonviir
Igaunijas, Latvijas un Lictu\'ns valdības
atjaunojušas pūles aicināt.m^.:
jās Baltijas zemju\DP, ziņo ..Tiie;;
Baltie ; Re vi e\v".: ^ Padomju ' i o K t ^ d ? ? ::
ne vien atļaujot,-bet .pat .veicinot
pārtikas sainīšu nosūtīšanu no, Bal-;
tijas zemēm, lai rādītu, ka tur nckii ;.
netrūlvst.--Sainīšu'saturs, ka^^^
ņemti Vācijā, esot bagāti.g.^ Kid^
:Getinģehaslatvie§ū-:DP vienā-F^^^
saņēmis 1 kg bekona. 1 kg svic-^a,
2 kg cukura, 0,5 kg medijs un ap 2
kg biskvītu. Sainīti • viņam -sūtijun..
māte no Slokas. ^.v :
„The Baltie Review" tālāk. .zino.
ka paidomju joslā vēlatlifeišicip^^
ni izmisuši .cenšoties pāriet .horme-.
tiski noslēgto robežu uz rietumu jos-;
1ām. Kāds igauņu :krāsotājs, kaltas
izdevies, stāstījis, ka viņam r^^r
domju joslā klajies samērā labi un-
Viriš: mācījis vācu •vidUi^sl |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-05-25-02
