Bavarijas Latviesu vestnesis, May 25, 1948

              • lii ii
' X ir
iļii(ļ|l
V ^ """"
mm
1; .V
i i
• '4 (
, 1
• • • • ,1
i'i' !
... ;u 5 i
• ' • . y 1
' . ' I I
•i
I
« i
mm',
mm
i
iii?:;-
l i :
mm:
Mi
ii
II
W
m
\ £ d. -i
t • i
III
m
if
i !
r ^ . ^ 'V iii
mm-'
liti
!V W - 'i,:'; ;ļ,; ^^-i-ŗ;:',;
^ Y ĶI
— ^ ?• .[
- >~ — "'I
.- .vi>-.f'. • -.OVSĶ
Ir! •.if-nmm.
li*:
Iii;';:
•n.iV-;,'-ļ..
4 »
1 ^
il'<;i::l: ••iilllitt'r
3^'- 3 m^^mx-
1
•
4
Ansis M a u r i ņ š,
LSFAP pārstāvis Anglijā
MŪSU REKORDISTS JAUNĀS SESONAS OTRAJĀ STARTĀ MET
SKĒPU 66,70 m. — LATVIEŠU BASKETBOLISTU PANĀKUMI ANG-LUĀ
Vēstirie Latvijai no Londonas
Ar -laikr^sta Latvija starpniecību
pirms dažām dienām saņēmu vēstu­li,
ka mūsu sportists Edgars Laipe-nieks
aicina uz Cili rekordistu Jāni
Stendzenieku. Laimīgi gadījās, ka
jau nākamajā dienā Stendzenieku
gaidīju Anglijas galvaspilsētā, jo v i ­ņam
bija jāstartē sacīkstēs Londo­nas
priekšpilsētā Vatfordā. Rekor­dists
braucienam uz Cīli piekrita un
sevišķi priecājās par to, ka viņam
tagad varbiāt radīsies iespēja pieda­līties
Ix>ndonasoll[mpiskalās spēlēs.
Esam jau sākuši kārtot dokumentu
lietas, lai varbūtējā braukša.ias ga­dījumā
vairs ne. brīdi nebūtu jāka­vējas.
Sacīkstēs Vatfordā Stendzenieks
meta šķēpu 86,70 m, ievērojami uz-
; labojot; iepiriekšējā startā; sasniegto
rezultātu. Šoreiz šķēpu vajadzēja l i -;
dināt pret spēcīgu vēju. Stendze­nieks
jūtas ļoti labi.: Viņa nākamais
starts būs pēc pāris dienām Lon­donā.
Tikko nobeidzām I947./48>'g. bas­ketbola
sezonu, uzvarot amerikāņu
vienību UŠ Marinēs 34—33 (23--^15);
Latviešu basķetlDOlisti: Anglijas kau­sa,
izcīņā un arī' meistarsacīkstēs
ierindojās 2. vietā. Labākā vienība
ir kausa ieguv^ija Latter Day Laints,
ta_d sekojam mēs, pēc tam 2 ameri­kāņu
piecnieki, un vēl aiz tiem ang­ļi.
Ar .sasniegumiem esam «oti āp^
mierināti,: jo. treniņa iespējas bija
neapskaužamas, un tikai ļoti reti
-vienībā varēja būt visi labākie spē­lētā
ii.
Jāoriecājas, ka pamazām sāk vei­doties
sporta dzīve arī Eiropas brīv­prātīgo
strādnieku novietojumos, kur
mīt latvieši.
Londonā, 18. maijā.
Neuzels uzvar
Smelingu
Dp.OOO skatītāju svētdien Hambur-
# noraudzījās divu „vecīšu^' boksa
cīņā: vairāk nekā 40 g, v. Valters
Neuzels .10. gājienos ar punktu pār­rakumu
uzvarēja 43 g. v. bijušo pa­saules
meistaru Maksi Šmelingu.
Tiepnešu lēmums Neuzela labā bija
vienbalsīgs.
AMERIKĀŅU JOSLAS
MEISTARSACĪKSTĒS FUTBOLĀ
I 29. irs 30. MAIJĀ VALKĀ
Amtrikāņu joslas.- meistarsacīkstēs futbnlā
notiks 29.-un 30. maijā Valkas nometnē. Rl--
kojāji ik vibības 13. cilvēkiem gādās nakts-mīrnesi.
un uzturu reizi d:enā — pusdienas.
Ceļa izdevumi ļāmaksā dalībniekiem. Vienību
pārstāvju apspriede un spēju izloze 28. maijā
pl. 20 Valkā. Jaunatnes meistarsacīkstēs no-tiķp
pēc mācību beigšanās skolās. A\ūsu iz­lases,
futbo;list!em šovasar, paredzēts starts
Austrijā un INKOPF: rīkotajā DP turnīrā.
1947. g. izlases futbolis-i un rezervisti lūgti
paziņot savas adreses LSFAP futb. noz. vad.
A. Pukinskim: {m Darmstadt - Ludwies-hōhe,
DP Camp 662. •
ARĪ MAL§TEINS VĒĪ.AS BRAUKT
PIE LAIPETsflEKA
Lai noskaidrotu tuvākas iespēja­mības
par ;Ed^.Laipeņieķa piedā-
;vājumu- izbraukšanai:: uz' Cīli, sajās
dienās mūsu • redakciju . apmeklēja
.igauņu:vispusīgais sportists\un^\^
.no Eiropas izcilākajiem lodes grūr
dējiem: Augusts •M'ālsteins ar k:undzi;;
Igauņu atlēts, kas pēc iprofesij as ir
maiznieks; un dzīvo • Augsburgā, pie­dāvā
jumu apsvēris im . ir ar . mieru
doties uz Dierividameriku. ;
*.wi^!wiflfMiiKaļO,mimļa'ifi iir ii n i«—iiii
4-0 ģadi*em atka! skreJGela
'14. moderno olimpisko spēļu ievadījumu
Londonā angļi gatavo :greznu un svinīgu, Arī
kāds vīrs Birmiņghainā klusībā gaida lielo,
notikumu. Tas ir 64; ļgaduš vecais itālis Pietro
Dorando — viens no olimpisko spēļu vispopu­lārākajiem
cīnītājiem. Viņš jau uzgludinājis
savu veco sporta tērpu, pie kura uzglabājies
.arī kādreizējais dalībnieka .nuipurs — 19.
Londonas olimpisko spēļu atklā.šdnā 29. jūlijā
Vemblejas stadionā Dorarido •skries godaapli.
.Arī pirms 40 gadiem olimpiskās sacensības
risinājās Londonā, ,ySpē|u" vēsturē nav otra
dramatiskāka momenta par to, kas toreiz no­tika
maratona skrējienā, Būdams tālu priek.šā'
pārējiem •dalībniekiem, stadionā pirmaiis ie­skrēja
augumā nelielais itālis Dorando. Līdz
mērķim Vairs bija tikai apņiēram lOO metru,
kad .24 g. v.i sportistu, piemeklēja nespēks.
42170. Tnetri bija paveikti, bet atlikušajam ' ceļa
gabaliņam. pāris desmit metriem vairs ne­bija
spēka.. .Nepalīdzēja arī skatīŗāju sevišķi
itāļu kolonijas neini.tīgieuzmtidinājumi. Dažus
metrus pirms mrķa Dorando saļima. Negai­dītā
notikuma aizrauti 2, tiesneši niesteidzās
palīgā itālim,- piecēla viņu uh palīdzēja iziet
cauri mērķim. Bet .uzvara izcīnāma ti":
kai paša spēkiem,.; kāpēc olimpiskā zelta
medaļa maratonā toreiz piekrihi; amerikānim-
Džojam Heijo, kaut viņš distanci veica 2 mi-,
nūtes vēlāk nekā Dorando.
"Notikums saviļņoja Visu ; sporta pasauli.
Ķeizariene Aleksandra sportistam atmiņai no
traģiskā skrējiena- dāvājat lielu - kausu^
daudzi olimpisko spēļu uzvarētāji nav "tā go­dināti
^k^ Dorando. Četrus gadus viņš pie­dalījās
visos lielākos maratona skrējienos
Eiropā, un Vienmēr palika. '.uzyarētāis. No
Londonas savā dzimtenē Ķaprī itāļu sportists
vairs nekad neatgriezās, bet apmetās dzīvot
Anglijā. Pirmajā pasaules karā viņš cīnījās
angļu armijā, ber tikko ^aizvadītajā kaļ-ā Fran­cijā
zaudēja savu dēlu. Nu jau daudzus gadus
metrus pirms mērķa Dorando saļima. Negai-
Dorandb īpašumā in maza kafejnica Birming-hamā
un saviem viesiem tas neskaitāmas rei­zes
atkārtojis visai pasaulei zināmo. stāstu par
bijušajiem laikiem.: Ta^ad Dorando cītīgi
treiiējas, jo vīram ar 64 gadiem noskriet goda
apli Vemblejā tagad būs grūtāk^ nekā kādreiz
42 kilometru garu ceļu. S i x
Kārlis Leilands, viens no latviešu visu
laiku ievērojamākiem svara cēlējiem, Latvi­jas,
sekmīgais reprezentants 1928. g. olim­piskajās
spēlēs Amsterdamā, vairākkārtējs
Latvijas meistars un rekordists smagā svarā,
tagad dzīvo Kerapjenes latviešu nometne. Vec­meistaram
drīz būs; jau. 60; gadu, bet viņš vēl
•nekad, nav nopietnāk sllmpjis,' .:
Pasaules YMCAs angļii joslas basketbola
meistarsacīkstēs Lejassaksijas meistara godā.
tika Volrčrdirigcna, kas Hanoverā uzvarēja
Braunšveigu 49~30> (18-8) un^ .Osnabriku; .57
pret. 29 . (31—12);.; It interesanta bija Volter-,
dirit^enas un Braunšveigas spēkošanās. V.:
Veiss . (8 , p.), Māclīls. (10), Kārkliņš ;(13),
Auzinš :(2),- Ozoliņš' (8), Andrejevš (8);:Br.:'
Cipulis(4), Lukstiņš (2),; Pricditis : (8), :Zas-
,tcrs (2), .Blažaitis: ,(i4). Galda tenisa mei­starsacīkstēs
. Volterdingenā . zaudēja -.Braun-šveigai
3—5 un Osnabrikai 2—5.
īpatnējs pasaules rekords šachā: bij. Vīnes,
meistdrs Iienlingers simultānspelē Feļbertā
sacefitās ar '213 pretiniekiem. Pēc .12 stun­dām.
28: minūtēra : Henlingers uzvarēja 187;
partijas, 13 spēlēja neizšķirti un.13 zaudēja,
.Pārspēts iepriekšējais pasaules rekordS. kad
argentīnietis Naidorfs sacentās, ar 202 pre­tiniekiem,.
Svara celšana F^adomju Savienībā ir viens
no populārākajiem sporta veidiem. Sa.rīkoju­mā
„Konkur.encc spēka vīriem" ukrainis
Ričkovs, kas nekad nav trenējies svara cel­šanā,
71 reizi ar vienu roku uzspieda 32 kg.
Te domīgam jākļūst pat pasaules čempionam
Novakam! "> •." • ' .• •
Anglijas reprezentanti oliiiipiska'ās spēlēs
var būt tikai tādi sportisti, kas 5 gadus pirms
olimpiskajām sacensībām dzīvojuši^ britu salās
un ir Anglijas pavalstnieki. Mūsii Stenclze-nieka
piedalīšanās tātad "izslēgta. Britu kolo­niju
un dominiju sportisti var aizstāvēt. Ang­li
jas krāsas, ja šīm dominijam nav savas' na­cionālās
olimpiskās komitejas. . •
Eiropas meistars 5000 rri slu*ējienā anglis
Sidnejs ydcrsbns ir tikai 1,65 m gaŗšv valkā
acenes uu vii;iam jau izkrituši mati. Tāds
atlēts: nevarot būt. angļu sportista ideāltips,
kādēļ. olimpiskās uguns iededzināšanai -Lon­donas
olimpiskajās spēlēs meklēšot citu .Spor­tistu.
Sākumā lija domāts' V ū d e r s o n s . . : • >
Nēģeris Carļs Fanvails, kas nesen sasnie­dza,
fainomcnālo pasaules rekordu lodes grū-šanā,
17,68 m, Ir. tikai 20 g. v.,. 85 kg smags
un 1,86 m garš. Jaunajam pasaules rekor-
/distam, blakus, lieliskajai technikai,; lodes ^iz-grūdiena'
momentā ir ti_k _liels asums, ka šajā
ziņā ēnā paliek visi parejiē pasaules; labākie
lodes grūdēji; ' '
DAŽOS VĀRDOS
Visiem 'ārzemniekiem ASV turp­māk
.reizi gadā būs jāreģistrējas, no­saka
tautas pārstāvju nama pieņemts
ļikumpr0jel<:ts,. ko; senāts bija pieņē^
mis>j aU: iepriekš. '
6 Austrumeiropas valstu politiķi
pirmdien Ņujorkā; sapulcējās, lai di-l^
inātu: >,Starptautisķuv demokrātisku
fronti" 1; ār mērķi atbrīvot savas;
dzimtenes.v
Feldmaršals Manherheiihs, aģrā-
Somijas prezidents^ kas patla-:
ban'uzturas ;rUetume:rbpā, ņo.^ Švei­ces
: ieradies Mōnaka , \:
ļ Angļu I kaujas kuģis ,>Nelson", kas
pēdējā, kaļ^ā pārdzīvoja, divus mīnu
sprādzienus un reizi torpedēts, de­vies
pēdējā braucienā . uz". Skoti jas
piekrasti, kur 33.900 t lielo kara ku­ģi
izmantos pār mērķi bombardēša­nas
manevriem.
Ķīnas nacionāliistņ tanki izlauzu­šies
i'cauri komunistu līnijām Dien-vidmandžūriļā.
Valdība ziņo par
jami...Kā Hitlers tika cauri dzīvs, tāk apliecina viiia lieluma manr"-
tas joprojām ir diezgan mīklains „Es patiešām nezinu v a i v ā c u ta's! '
jautājums. Skaidrs ir tikai tas, ka, ir manu lielo ideālu vērta.'*
ja konference būtu notikusi betona Ģenerālu pučs i7skirīcri ic^oa-do'
bunkuri, k^or Hitlers parasti rīkoja Himlera karjera Tas b i j a v i ņ a ' n'C
savas apspriedes, un ne koka barakā, rieta sākums par spiti tam. Ka
tad neviens no konferences dalīb- košajos mēnešos pēc atentāta>1caT~^
niekiem nebūtu pēc sprādziena vairs viņš bargi sodīja visus vaini^/os ii
dzīvojis. , aizdomīgos, - pasaulei v a r ē i a l i k t i -
Katrā ziņā HiUers no šī brīža zi- Himlers kļuvis varenāks ^nek§
nāja, ka armija ir pret viņu. Viņš i ^ ^ ^ ^ * ^ - , —-
tāpēc ap sevi pulcēja visvairāk ti- ^as vien, ka atentāta mf^crina-kai
flotes un aviācijas virsnieku^. J^^s vispār bija varējis notiktrp^e-
Tiklīdz kāda armijas daļa atkāpās h'adija, ka Himlers nav t ik visuvp.
vai zaudēja kādu atbalsta punktu, ^^^s. ka to cerēja. Viņš pats atmina
viņš kliedza: „Nodevība!"'Nemitīgi HiUeru šoreiz glābis tikai lik'e,'
no „vadoņa galvenās mītnes" plūda un laime. Daži apgalvoja, ka t:X
telegrammas ar nikniem- pārmetu- P^^-^^ sazvērestība vispār ne>)uiu
miem un stratēģiskām pamācībām, varējusi pastāvēt bez Himlera mas
Mārtiņš Bormans pilnīgi piebalsoja ^> ^^^^ maz ticams, bija viens'
sava kunga dziesmai. Pēdējā lielā:]^
konferencē Hitlers pateica visiem ^P^s.; Tas bija Mārtiņš. Bormans.
ģenerāliem acīs, ka tie gatav -vadOņa iaiina
vi^u nodot./- ' ;|garu'',: : ,,Hitlera; rMefisto^^^ V. ^
Tādējādi no ģenerāļieniii^^ darbīgo bruņo v eminenci",
mies un, pulcinādams ap sevi tikai
tuvākos draugus;
savas galvenās mītnes ..p tīdztam
no /virspavēlnieka rnītnes :par oriēņ- Vjsmaz ļikās^^-^^^^^ .:,
em. panākumiem. Esot
vairākas nesen zaudētas pilsētas.; '!
750' mārciņu atlīdzības par ošmas
zaudēšanu Kembridžā piesprieda tie-sa
kādam puķu audzētājam, ko
ievainoja autobusa klizmā. , .:
Bulgārijas sociāldemokrātu partija
nolēmusi mēneša.laikā apvienoties
ar komunistu partiju. ^^^^ v
Amerikāņn ģimenes no EHenvid-voŗejas
paredzēts iespējami drīzā
laikā evakuēt uz dzimteni.
3^7 garīdznieki, • kas esot sadarbo­jušies
ar ^bruņotiem bandītiem",
pagājušā gada laikā apcietināti Slo­vēnijā,
bet Ungārijā • nupat apcieti­nāti
200 katoļu mācītāji.
Naglas nn bārdas dzenamos asme­nīšus
j apvienotajā amerlkāņu-angļu
joslā no 1. jūnija varēs, iegādāties
bez jebkādām, atļaujam.
Tūkstošiem žurku tā izgrauzušas
Vīnes mākslas akadēmijas pamatus,
ka ēka draud sabrukt
Amerikāņu .seržants Mak Millins,
kas,ļ,.protestējot, pret ASV valdības
pretpadomju polītikū",:;atteicās at­griezties
Amerikā, 'kā tagad ziņo,
darbojies amerikāņu vēstniecības
šifru nodaļā. ASV ārlietu ministrija
paskaidrojusi,- ka Mak Millins' attei­cies.,
.atgriezties mīlas afērai dēļ ar
kādu. ^krievieti im kļuvis padomju
aģentu intrigas upuris. Viņš ir jau
otrs amerikāņu vēstniecības • darbi­nieks,
kas pēdējo trīs • mēnešu laik
pārgājis padomju pusē. '
8000'grieķiem, kas pēc 1944. g. at­stājuši.
Grieķiju, atņemta pavalst­niecība,
bez tam ,,ģenerālim" Mar-kosam,
komunistu partijas ģenerāl­sekretāram
Zachariadesam un vēl 13
grieķu komunistu vadītājiem. ". .
40!000 DP ielaišanu ASV savā
gadskārtējā kongresā- atbalstīja Ņu­jorkas
protestantu episkopālā diecē-ze,
kas vienā no pārējām rezolūci-jānj
nosodīja runas par jaunu karu
un mudināja valdību rast sapraša­nās
bazi ar Padomju Savienību līdz
tam laikam, kamēr UN būšot .kļuvu­si
par v-demokratisloi federālu pasau­les
valdību". ;
Hercoga Fēteŗa ģimnāzijas 1936.
līdz 1940, g. absolventus lūdz at­saukties,
sakarā ar iespējamu sa­nāksmes
rīkošanu dziesmu svētku
laikā Fišbachā, 26. jūnijā, Arv. Bol-šteinam:
(13b) Gūnzburg-Do., Re-daktion
„Latvija".
SKOLĒNU UZDEVUMU
atkal dabūjamas
„Latvijas" apgādā
Vairumnoņēmēj iem izsūta
• / uz pēcmaksu. ":
Jāni Straotniek no „Bukām'\ kas, liekas,
Un vakara stundās klusi, .»v.uoi,
Mana vientuļā sirds raud pēc Tevis . . •
Manu sapņu ilgotais tēls ir slaida auguma
izskatīgs,. 20-35 g. v. cilvēks, kuram' krūtis
a
(793) lauzējs, mīl dabu, mūziku, dejas, dziesmas,
mīl ātrumu un vēlas mllet no visas sirds un
. _ _ _ _ _ . . . : (ļveseles mani, ticēt man un nekad nepievilt.
Filmas piedāvā, attīsta, kopē, palielina, fo- Ja esi tāds, tad raksti nop. prec. nol. 23. g.
tografijas pārfotografē, palielina, pamazina,; vecai, 170 cni garai. sirsnīgai latvju meičai,
pavairo V. Zants: (14b) Tūbingen, Friedrich- '
Str.' II. Pasūtinājuraus pieņem un izpilda pa
pastu. (732)
pievienojot foto, datus pār aug., vecumu un
izglītību. Foto uz picpras. sūtu atpakaļ. Of.
„Latvi]ai" nr. 797. . (797)
t
Msu mīļais
Jānis
dzimis 1'864. g. 24. jūlijā, miris 1948. g. 13. aprīlī.
Izvadīts 25. aprijī Stokholm<^s Meža krematorija.
notārs,
meitas, dēls, vedekla, znots, mazbērni
Stokholmā, māsa dzimtenē, radi Vācija.
••^^ ••m' m---m^ ^'m'-m^^
Sāpīgās sērās paziņojam, ka Edmundstāles slimnīcā pēc ilgas un grūtas sLimī
bas pleva mierā aizsaukta mūsu sirdsmīļā meitiņa, māsiņa un māsas meitiņa
Zinaīda PūļDola,
dzimusi iTO.g. 15. novembrī Rēzeknē, mirusi 1948. g. 14. maitā. Apbedīta
19. maijā Gēstachtas baltiešu kapsētā.
Kad māte Latvija pie-sevis
Savus bērnus sauks,
Tavs gars ar mīļiem līdzi
Mājās trauks.
Skumst vecāki, māsiņa, radi nn paziņas
Vācijā, dzimtenē un Anglijā.
tālu galmu, kas viņam akli glaimotu, ^igi bija izspēlējis savus līdz.<^trād-\:
Kāda aculiecinieka stāsts par no- I ^i^^^s vienu pret ptrii, lai pats "
t-^ " ' f i bet tas va
i - * ' S u valsti par 1
vēsi'-"* "bežotu vari
• »r " " ' f līriiā bija
^' ^^^f'?:. valdniekus j
,u vietā ceļa
•' i»"-' -auca citus
P'''''!"''biia noticis,ari j
' t i desmitus au^
. tas tēvs. 1
ffribu ' beti sla
« r ^ * ' ! ' aāl™ pret
^irnvi^on^eiļ
^•^^^fle'piŽt'^P^J
: l f S i £ " - L b i 3 a . J
r r:nā ar diktatoru, ni
. . - , ..... . ts sa- •^:\v
tikumiem drīz pēc 20. jūlija atenta- M^^^batu savu varu, bet Bormnns
ta mēģinājuma liecina, cik tālu šis ^^^^^ sķina augļus par lielo, pacie-nrocess
jau bija-nogājis. : \ Nekad viņš nebija atkāpies
no sava kunga sānioin. Vin.^ pat biia
Pie Hitlera ieradies Musolini, kas pielāgojis savas darba stundas m
toreiz valdījis vairs tikai Lombar- vainajām Hitlera paražām eēMs
di jā. Hitlers sagaidījis viņu stacija j^nisdienas laikā un strādāja līdz rī'a -
^ pagrieztivviņairf
5 atkāpties atmu^s^
. i p s t n i e ķ u : , ! ^ ^
#ovērot,^
.r"j„j;es stūrgalvīga,, ļ
;kas :cienic;i-varoia' iflā-
Hi miera S.S ma^:ineiiiāļ.
esaskaņas siarn Himlcni.
paši sev pārmes_t, ka karš,vēl nav ru visām Hitlera pavēlēm' lin viK- :
galā un uzvarēts. Ribentrops un nīgo tiltu,'^pa kūru 'vispār vēi va^
Dēnlcs ; nosodījusi ģenerāļus, kas rēja tuvoties Hitleram, ka.s kļmn
pārdevuši Vāciju Anglijai, .ģenerāļi ar katru dienu nepieeiamāks Ar
savukārt sodījusies par Ribentropu sev klausīgu ^vīru iecelšanu vi^os •
un Dēnicu. Hitlers un,Musolini bi- partijas amatos, viņš bija radiiis
juši rezervēti, kamēr Graciani mašinēriju,
stāstījis viņiem par saviem piedzī- ties blakus
vojumiem Āfrikā.. Tad piepeši kāds PirrhāS r
pieminējis. otru \,puču" nacnstu un Bormaņi izpaudās 1943. t^., kad-vēsturē,
proti Rema puču 1934. g. Himleru iecēla par ielvi^llM'i nii-
30. jūnijā. H i t l e r s t ū l ī t pielecis kājās, histru. Un izrādījās. ka> Bormans •
niknuma lēkmē un sācis, kliegt,, ka tomēr .. i r s t i p r ā k s . „Mi->s .visi ar
viņš atriebšoties visiem nodevējiem, pārsteigumu • vērojām, ka .viņš sa- ,
Nupat atkal liktenis viņam parādījis, inērā īsā laikā p i l n ī g i Daralizeia •
ka viņš izraudzīts pasaules:vēstures.] jauno iekšlietu ministru^ Himleru'': : •
veidošanai. Nodevēju sievas un ber- is^teicās Spers. ' V
nus viņš eiemetīšot koncentrācijas Pēc ģenerāļu j ) u č a Bnnnans vii: '
nometnēs — aci pret aci, zobu pret vairāk izmantoja Himlera vm -
zobu! — Tievienu nesaudzēšot, kas punktus un. pēdējā k a r a ziema vniS (
sacēlies pi^t likteni. „Galms'' apklu- arī ^panāca to, k a H i m l e r u iocō.ln :3ar
sis, b e t Hitlers turpinājis trakot ve- Vlslas armiju grupas virspavOlnieku
selu pusstundu un viesi jau do- Ārīgi tas. gan izsk.atījājr pēc • ,pa-..
mājusi, ka viņš. patiešām sajucis. aug.stinājuma". bet p r a k t i s k i . no7j- .
Musolini izskatījies nokaunējies, bet mēja to, ka Himlers vairs nevariiļa,,
nerunājis ne vārda. Pa visu Hitlera atrasties Berlīnē, tiešā H i l l r r ā tu-
^Otvekicm neldājas ..lauJ
nļtrika:tomēr:;:netrfa_^2
ļlisnibas • un: a^
•rl lielai^dalai to zinaia, b(
|iJai,:javW^
tos .savaldīšu ar
•tora roku. Bet vipam
etš valstsvīrs, kas. V3
laikā Fēliksu atbalstīj
dēls urļ
s.jau pārāk.nekautrīgi
anlu; Bet Fēlikss .kāvējs
.v^ilis iejaukties. • ; | :
Vaļ nu: aiz- šiem . v^^^
nļežlje!n,:vai: vienkārši tacļ
atkal nobriedusi' ļpān
-^itavojās; revolūcija lin; b
J; v; s. Pārbrāzās neūgs, be
.pĪsiņu karš, lielākā: daļa'
pirmajā dumpinieku "pusē
liksi diktators un tautas t
T*ec un
traucēšanas laiku balti tērpti sulaiņi
staigājuši šurp un turp ar tējas kan­nām
un grozījušies starp pārsteig­tai
iem Hitlera viesiem. ;: .\
So ainu pārtraucis telefona vēstī­jums
no Berlīnes, kur kartība vēl
nebija gluži atjaunota.'.Hitlers sa­tvēris
; klausuli, izkliedzis pavēles un
Nesenos atombumbu mēģinājumos
ASV patiešām ; izmēģinātas jauna
veida atombumbas un nevis • kādi
radioaktīvu viļņu mākoņi vai ar
atomenerģiju darbināti tāļšāviņi^ kā
vēstīja baumas. Reutera aģentūras
Vašingtonas korespondents sakās
ieguvis šo informāciju no; amerikā­ņu
ģenerāļa Hola, kas pats mēģinā­jumos
piedalījies. Tie esot bijuši
loti sekmīgi. ASV tagad:, ķeršoties
pie' jaunā tipa atombumbu ražoša­nas.
Mēģināiumus turpmāk laiku pa
laikam regulāri atkārtošot.
vumā. Bormans arī n e k a v ē i e ­skaidrot
padomju .armiju vird-luor
uz priek.šu ^ar •Himlera ...ivv^^-vibii".;::;
Vēl gan Berlīnē bija Gebels.?, un
viņa iespaidu nedrīkstēja, novērtē'
pārāk zemu. Pret v i s i em Hitlera '^n- : :
dotajiem .viņam ļ)ija viena neap.^ti-dama
: priekšrocība vi.^i-> b
spējīgs.: Bez tam v i ņ š b i i a vecs per- •
sonīgs Hitlera draugs : Pat BonT^^^^
atzina,.ka naidam ar .Geb'--l'-n '"j .:
būt nepatīkamās .sekas. Arī Gcb.-;
savukārt nevēlē]ās naidu ar i B^-.:
mani. Tā abi vienojās nar sadarb^)-
šanos. .kaut arī: v i n u . .n7^^1^f\ti. un vP^^• •
sonīgie mērķi būtu dnžādl. t :'\
Trevors Ropers tomēr, pieziniē. ļka; >
ne Bormans; ne Gebebs .n^^:n^''a Pil­nīgi
pārņemt Hitleru savā i-s^n'ikic •
Līdz pat beigām Hitlers .nnlikn v'.c-, -
nīgais. kungs un pavēlnieka tr.! ..
kustībā, ko bija izraisī.iis un pat^-r
savu personīgo vadību : arī ņc^ŗ^l^> ;
dējis. Kaut arī B o n n a n s biia.tr;''rT^-.
fējis pret 'GērinGu. FIcsu un .H:;;> •
leru, pret Hitlera nevaidamo . n f ' /
viņš bija bezsnēcīgs.Vīna .rv-'^/] .
ņoiītiskoAnadomu :ats</it
un pārcelties uz : Ōberzalcber^-u j
noraidīja. Viņa au!?stāko vck':^.nv^ ;
— pārņemt varu p ē c . Bitlera.j^::'^; .
m ignorēja. B o r m n n i m biia. •
nājas ar: nogrupējumiem ^^^m/"
nartijā, un viņš zināia. k'» -If;;!'
Hitlera;, kritisku.' v ā r d u . ^'v;V ''^^r
pietiekams iemesls,:ia: p o l i t i s k i e a -.
tinleki uzbruktu un n o ž ņ a u g t u vi.,..,
f '21 no
•.a\
igi: nog
ar vinu. • „Tautj
, , stmina šo odžu :ka
• ia bija teikfs oficiālajāŗziņi
elhMiri'viņa tuv
Vaļinieku pilī .īlīrijas
'Hetā Berlin^radā diktā'^o
isedās revolūcijas vačor
Viņš jau a?rāk bija.
no kaimiņu valsts-pal^
i apvērsumu, .sazinād
iiiuas pagridniekiem.ļVi[d
bija ofieiāli .dēvēlML
^'?stās.tautas>atbrīvbiājuJ
..^Vmelnī.^sfiējs .!vīrs,
Īstiem,: lielu ::metallsk£ud
skūtu: seiu — - ^
:?Ķ;:a kaislība goda m
"mii- ^ sakāpii
ekrāna, bet V •
runas vinu d
:: Rietumeiropas apvienošanos dro­šībai
pret briesmām, kas draud no
itā, ka pasaule tagad sašķelta ar
.,baismu aizkaru", lielā, runā .britu
impērijas dienā svētdien prasījis
Dienvidafrikas ūnijas prezidents
ģen. Smats. Viņš uzsvēris, ka ..bais-p
u aizkars", kas tagad šķir austru­mus
no rietumiem, nav pasīvs/ bet
gan loti aktīvs un tāpēc pasaulei,
kas grib novērst tā virzīšanos, uz
priekšu, jārīkojas ļoti gudri; un: no-
Par svarīgāko šķērsli briesmām
Smaits ieteicis ASV un britu iņiperi-jas
spēku ciešu apvienošanu varenā
blokā. Bez tam viņš ieteicis vēl cie­šāk
, apvienoties Rietumeiropas val­stīm,
kuras jau tagad vieno Eiropas
atjaunošanas programma, • Briseles
piecu valstu pakts un muitas ūnijas.
Rietumeiropas valstis apvienodamās
varētu radīt 3 valstu bloku, kas būtu
līdzvērtīgs pretinieks austrumu un
rietumu blokiem. Tad pasaules.līdz­svaram
vairs: nebūtu /jādibinajas t i ­kai
uz divu varas faktoru spēkiem,
bet gan uz vuru trīsstūra un rastos
daucīz lieJākū :r-t.'ibilitāte.
'Austrālijas .apozicijas .līderis Men-zens,
r.mādams. tad pat kad Smats:
prasījis ciešāku britu: impērijas sa-kļaušanos
un: sadarbību ar citām
valstīm, un teicis, ka.pēc Ic "gadiem.
;britu impērijas vairs nebūs,.ja visas
britu tautas nebūs;, vienprātīgas.. ./
. • Gandrīz visi anglu^ laikraksti pirm­dien
ievadrakstos komentēja Smatsa
runu un arī prasīja steidzināt cie­šāku
impērijas sakļaušanu, lai tā
patiesi kļūtu par „trešo varas fak­toru
pasaulē-'.' . • BBC
^ja
J^^I-^ i^ņ sūtīj
wies: "ai
. • .LATVIJAS" ABONE>feT^';^_
, semplārieni (līdz 3 cks: leik.], . f
RM 7.- mOne.I ar ^^^^^
iznāk reizi nedēļā - mm-:J'-ģ:k^
pasūtinot kollektlvj ; vair.'ik . P^r \,.
. plāriem - ' R
jumu .maksa: RM^ 3.,- par
iespiedrindu vai tai at^I?^^^':" • ...ŗt.
derīgo meklēšanas sladinaļtļrni. ^J.ui.
nu, bet ne mazāk kā RM fi-; ^''^
nājumu, . . V ' \ - i.'•; , ..^^ļ
Abonementu pieteikumi, ^^Jf^ĻĻ
naudas pārvedumi un koresnn^jļļj^^^^^^^^^^^
sējama ..Latvijai", :.(13bV Gunzhir"•
Burgermeister-Landmann-Plal?.
u. Si
re^
pa
vai
a pie
uzzini
•^^>^cS. viru
''^s gie'J^ļ glezno
V , redz nnt^^^Ja mm§mp^-
Pārvedot mums naudu pa
neaizmirstiet uz pārveduma ^^^^^
otrā pusē atzīmēt, par K O
m a k s ā j a t .
kādai t^:'
2 s B
f ••||
t ^: