1947-12-02-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Illlll I *5 Mci ^ : .Okupācijas 'ā-^ m ^ !f ļabnkas, kas dod w ^Pstrāj^?* » š« arvien nia^^i"«ncitj ^ kas dodas uz k o n c S S H ; viņu vidij iesaSl?lj^?°t'laa^ esot zināms, kaT^t^""^'"'' 'n J kas. ap^lvoi! \ f ^^^^^^^^ n c^emontē- stratēS\ ? - ' ' ' * « ' 'B ^^kre.ar§čij?S^rCsit':^ ka caurmēra v3n, - o v ^ ^ : džu tikt p S S j u 3?! ^ reiz 33 gados' ^ * |sķ9ts,;kas publicēts dSS : Pirmsf'ārlietu; ministruTnJf^^ •raja ziņojumā pirmo.reiz s S ^ U nas Dar saimnieciskiem aris^S 2 visas četrās okupācijas io llfvS I Pfd^kcija visās čeU S kopā tagad esot sasnie.cnisi tikai ^ - E ""P, ^ P^d^kci^Hs, k a m l vis^s citas Eiropas zemes, par ku- l P^^5ami dati, jau sasniegušas - ap 90 Droc. no priekškara Brodukcj. - jas. ZTu^ojuma norādīts, ka^ visliela» ^ ķavĢklis produkcijas kāi^ināša- "^nai.bijušas,joslu jobežas, jo Vācijas • - rūpniecība ir. stipri specializēta un J viena apgabala ražojumi neDiecieža. mi otra apgabala rut)niecibas veici- J nāŠanai un papildināšanai. 1 -Amerikāņu ziņolumā konstatēts, , J k a vislabākie panākumi gūti ameri- 1 kaiju .un padomju joslās, kas abas • sasniegušas ao 45 proc. no 1936. g. - produkcijas. Piebilsts, k a v a i r f k ne- 5 j kā puse no padomju joslas ražoju- - • miiem tomēr domāti Krievijai repa- 3 ļ rāciju segžanai. Padomiu , .akciju sabiedrības^ ražo ap 25 lidz 30 proc. • no visiem krievu joslas ražojumiem • ļ Angļu joslā ražo tikai 34 proc. no i\ 1936. ga^a produkcijas, bet franSii • joslā vēl mazāk, NtHT ' Veikala sadeg i 42 cilvēki Vismaz . 42 personas nogalinātas , visbriesmīgākajā veikala ugunsgre- I kā kāds piedzīvots Jaunzēlande. De- • dzis lielākais universālveikals Jaim* ralaridēun pie veikala durvīm atrasti 28 sadegužu pārdevēju unpir-ļ'cēju liķi, bet pārējie vai nu minļii r^lirihīcās; vai pazuduši ēkas drupas. Uguns sākusies milzu veikala da-voklu. Iekārtu nodaļā, kur aizdeg^^ \ drapērijas, logu aizkari un istabl^ ļtas. Nelaime sākusies pēcpusdiena, kad Viss veikala nams bijis stav,r^ dām pilns pircēļu. Gajeji pēkšņi pamanījuši melnus dumJ k a s n o vairākiem loSie-nP^^S simtiem pēdu gaisā,^ bet jau nu» vēlāk liesmu gaismā sarkani. Kamēr uguns sprak slāpējuši kliedzienus, paējušies pacelt l^'^f^Jļ^Ļ nama augšējiem stāviem lai« pircējus un Pārdevējus, i j\iši Ieslodzīti uguns » mīgais karstumos un bie^e ^om ņu daitu ārkārtīgi aPg^^^^^^ Ugimi ierobežoja tika 1P« , ^ stundām « " . . t s f v e S nodalS* cijušās atsevišķās f ^^i» un sākās meklēšana-pēc sadg^ij darbs ievainotiem. P ^ ^ ' J S i i , k»»' bijis galā, iebrucis aas jumt, d i domā. ka upum ^'^^ pM izrSdIUes vēl UelSks. m iesk... maksā ŖM7-J^;^;rs el<- satinot kollekUv.va.raKJ^esiP»' Ss. Sludinājumu o a^mj» ^ pa, vienslejiiru S % e d e r i f toj atbilstošu telpm V Meklēšanas sludmaju^' P ^ 5.. cenu. bet Bc mazāk Ka par sludinājumu. i. SJP*- •Abonementu PieMJ^Jļ w- «UumL naudas parjjJJ Spondence adrŗy;S-„» Bfir."- -.«««ter-Landmano-P»'» . LATVIJA Latvian Nevvspaper pbbitsbed iwice weeHy. AOlbocacl) b> E U C O M HO. :lvU A/fairb Djvtslon 14-ih IS47 A G 383 ? G E C - Eclilor: Kārlis ftaV P r l n i e h .,Scbwābl' Volksblati" Gūn?- burg Danau pOrgernielsier - Labdroannplatz 7. Popu- Jatlon to be served; WM LATVĪAN NEWSPAPER ^ N r . 91 m dlen&s. ItdevCJs: BiiLS oidevfUBS Latviein >res«s daibtsiebn sidarbIMs I ». 1^ AtbildljiaU rtdatuortK K. fUibics, vieto. A./Uepa, redaktori: Z. Bfirda, M* CuUtis, B. Misdilt&berss, A. tolts. Adrese: \QQii8* Tilroņij Aps. tl, r ^ spiest^ iS. Zāras apgabala, centrāfās valdības u apspnesani ministru konference Uzsakot diskusijas par Vācijas turpmāko likteal — tās vienotību vai sadalīš^mu, ārlietu ministru konference Londona pagājušās nedēļas beigās ieviļizījās vissvarīgākajā faz5. Vienošanos tomēr nevienā jautā- Jumā neizdevās panākt. Padomju Savienība par vissvarīgāko un vls-iteldzamāki izlemjamo Jautājumu uzskata Vācijas centrālās valdības fli-blnā$ anu« Ikt Francijas ārlietu ministrs Bldo kategoriski atteicies runāt par Vācijai({ Valdības izveidošana, kamēr nezinot, kas īsti ir Vācija, Bldo pieprasījis, lai vispirms izškiŗ robežu jautājumus. Arī Anglijas ārlietu ministrs Bievins ierosinājis dibināt robežkomisijas. un vina domām, ka Vācijai ttil Polijas robeža revidējama, pievienojies ari ASV ārlietu ministrs Marials. Francijas ārlietu ministrs savā runā pieminēja ari ]>P. kas pēc viņa domām no Vācijas Izvācami Pirmās pSiiTunas p«ir Vācijas centrālo valdību sākās Jau trešdienas apspriedē, kad inlnisftri gan visvairāk deklarēja principus, kas jau agrāk izteikitl Maskavas konierencē. Visi ministri vienprātīgi aoliecināla, ka atbalstīs vienotas Vācijas valdību, bet „New York Herald Tribune" līdzstrādniejcs Resels sēdes aprakstā piezīmēja, -ka trīs rietumu v l l s t i s un Padomju Savienība nekad nav spējušas vienoties par to, kas i r saprotams ar vārdu ^demokrātisks". Cits tā paša laikraksta līdzstrādnieks uz-svej-, ka vienprātība ir tikai procedūras principiālos jautājumos. Katrs ministrs sžiiprdtot Vācijas valdības centralizāciju citādi. Molotovs domājot par Btin^ru centrālu administratīvu izpildvaru. Maršals un B e - vins par Vācijas valstu federāciju, kuras koptg^l valdībai ]oti Ierobežota vara. Visvairāk ar citu uzskji-tiem nesaskanot Bido domas, jo viņš, par federāciju runādams, domājot par kaut kc|i pavisam vaļīgi savienotu gandrīz beji; centralizētas administratīvas varas. Par visām lietām Bido visu laiku esot aizdomīgs pret citu valstu nodomiem, jo uzskata, k a kā Padomju Savienība, tā A S V gribētu iegūt vācieišu atbalstu un simpātijas Neatkarīgi no tā, vai Vācija kjūtu Agrākais angļu fašistu vadītājs organizē „vienības kustību" Agrākais! angļu fašistu vadītājs sers Osvalds Moslejs, kas kara laiku pavadīja drošības ieslodzījumā, preses konfer<i,sncē Londonā paskaidroja, ka viņš ar saviem piekritējiem nākošā gada sākumā dibināšot „vienī-bas kustību*'. 51 organizācija, kas piekrīt Mosleja mērķiem, esot viņu pamudinājušas uz šadu rīcību un paziņojušais, ka pašas likvidēsies, ieplūstot jaunajā organizācijā. So or« ganizāciju vidū esot agrāko kapa d a lībnieku līga, Kukluķsklana Anglijas nozare,'britu brīvības ūnija uc. ..Vienības kustības" mērķi i r šādi: panākt Eiropas tautu vienību, novērst internacionālā komunisma un internacionālā finanēu kapitāla'draudus, iegūt tautas entuziasmu jauna veida civilizācijai, ar demokrātiskiem līdztikļiem tikt Anglijā pie v a ras, likvidēt partiju politikas' sistēmu^ šķiru privilēģijas un mantotu bagātību, sekmēt visu ierobežojumu atcelšanu angļu tautai, radīt jaunu . valsts morāli un nacionālo garu, kā arī Izmantot Āfriku Eiropas saimniecisko pmblēmu atrisināšanai Organizācija, tiklīdz vien būšot iespējams, arī izraudzīšot savus kandidātus parlamentam. Par „vienības kustības" biedriem varēšot kļūt Ikviens Lielbritānijas iedzīvotājs, izņemot žīdus, 2īdiem, kas Anglijā nedzīvo Hgi, pēc Mosleja- organizācijas programmas būšot Anglija jāatstāj. Viņa ' organizācija stāvot tālu pāri kā fašismam, tā demokrātijai, kas abas esot miruf^as 1939. gadā. Moslejs žurnālistiem izskaidroja arī savu stāju pret Padomju Savienību.' Pēc viņa domam, tai vajadzētu skaidri pateikt, k a tai jāpieņem amerikāņu priekšlikums iznīcināt visus atomieročus un jāizvācas no visām tām Eiroļ^as daļām, kuļ^m ar P a - - domju Savienību nav nekāda saka-^ ' ra. Ja Padomju Savienībai izteikšot ultimātu, pirms tā ieguvusi atomieročus, tā piekāpšoties, bet ja gaidī- .šot, līdz vācu zinātnieki zem krievu spiediena šo ieroci izg\idros, tad esot <iro,^i gaidāms karš. NYHT vienota 1 vai sadalīta. Francilas vienīgā Interese esot pašas drošība, vai citiem vārdiem sakot — vāja Vācija. Pēc INS zinām, Bido šo savu viedokli sevišķi skaidri izklāstījis, pusdienoiot k<^ā ar Maršalu A SV vēstniecībā. Konferencē Bido So Francijas viedokli ļoti skaidri Izcēla, pieprasīdams visDirms izlemt Zāras ao'^a-bala saimniecisko pievienošanu Francijai, citus robežu jautniun-^us Un plašāk pakavēdamies arī pie Vācijas iedzīvotām oroblēmas. ^ai sakarībā vinS pieminēja arī DP, kaut gan pilnīgākos Bido runas atreferējumos redzams, ka DP jautājums viņu intercsēns daudz mazāk, m^kā tas varēla izlikties pēc pirmajām saīsinātaiām telegrammām. Bido uzsvēris, ka Vācijai ir pārāk daudz iedzīvotāju un, to sablīvējums riats par sevi Ir drauds kaimiņiem. Viņš piebildis, ka lielākā da'a v ā c i e šu rietumu joslās pēc būt^as Ir pārvietotas personas un būtu vedamas atoakaļ uz savām īstajām mājvietām vai arī būtu jāorganizē vīnu Izcelo- Sana uz citām zemēm, tānat kā vēlama DP izceļošanas veicināšana. ASV un Anglijas ministri piekrita Zāras an^abala saimnieciskai iekiaušanai Franciiā, bet Mohtovs atbildēja, ka runāt nar robežām vēl esot pāragri. To pašu viņš atkārtoja arī nākošās sēdēs, kad B i d ^ palika pie sava. Reuters, komentējot konferences pirmās nedēļas rezultātus, i;;csa^ kās. ka Bido ar saviem draudiem novilcināt sarunas pār centrālo valdību līdz tam laikam, kamēr būs atrisināts Zāras jautājums, esot nostādījis Molotovu neērtā situācijā. Ja Molotovs piekristu Bldo prasiliiāmv viņš kaitētu padomju centieniem ie- ,fTūt vāciešu simoatijas savai politikai. Ja, turpretim, Jvlolotpvs noraidītu Francijas prasības, tad vtņi'i ar to kritiskā brīdī kaitētu Francijas komunistu nopulāritātei pašu zemē. Bez tam vēl noraidījums varētu ietekmēt Francijas nostāju pret krievu nriekšl i kūmiem Ŗūras. apgabala kontroles jautājumā, kas i r vienā no turpmākajiem koniercņces djiirba kārtības .punktiem. Sarunas konference kļuva asākas, kad Molotovs lielā runā apvalnbja A S V un Angliju par plāniem Mse-višķas Rietumvācijas valdības dibināšanai tai radījumā, ja ārlietu m i nistri nevarētu .vienoties par kopīgu valdību Berlīnē. Viņš aicināja to nedarīt un pieprasīja nolemt, k a Vācijas miera līgumu nedrīkst iziitrā-dāt, iekāms nav nodib 1 ņāta centrāla Vācijas valdība, kas varētu pieiiall^^^^ ties sarunās par miera līduma sastādīšanu un šo likumu pēc tam pa-rakst't un ratificēt: Molotovs, atsaukdamies uz angļu radio ļziņvīm, teica, ka ^ngļu un amerikāņu m i l i tāras valdības jau izstrādājot pliniLS Rietumvācljas atdališanal. Visu trīs rietumvalstu ministri paskaiidroia. ka šādu plānu neesot. Bevins paskaidroja, ka Anglija vienmēr vēlēj''Lisies un arī tagad vēlas^ lai Vācija Itļūtu vienota, bet gan ,,Uz demokrātiskas bāzes, .tādā nozīmē., kā mēs ;saprotam demokrātiju, un ne ar pār-centrālizētu valdību". Viņš 'tad piebilda, ka neviens tomēr ne^'^rot prasīt no Anglijas, lai:tā bezdarbīgi noskatās, kā ..sabotē mieru''. A n g l i ja nevarot piekrist tāda veida centralizētai Vācijai, kas * atkal varētu kļūt drauds. Miera ligurns jāuzraksta skaidri uh noteikti, )o vienkārša vienošanās par demokrātisku visas Vācijas valdību'V esot pārāk neskaidrs jēdziens. Maršals i izteicās, ka arī Molotovam esot zinānii amerikāņu domas un centieni V l d j u apvienot Bet, l a i to panāktu,, ^ t jāatrisina praktiski jautājumi. Ar runāšanu vien nepietiekot. ASV jau sen aicinājusi citas valstis apvienot un sakausēt okupācijas joslas. Tagad rinda kaut ko darīt esot pienākusi cildem. Kad Molotovs atkārtoti pieprasīja nolemt, ka atsevišķu .valdību dibināšana nav pieļaujama, Be-vins piebilda, ka dzirdējis baumas par separātu valdību padomju joslai, bet neesot šīm baumām ticējis. A r i ārpus konferences teloām r u nas un minējumi par Vāciias d a l " - šanu aizņem ļaužu, prātus un laikrakstu sleias. INS zino, ka rietumvalstis sabaida nadom^u prio!c5- likumusarīlcot Vācijā tautas nobalsošanu, jo krievi ar to.gribot iz-'aukt rietumu plānus atsevišķas valsts d i bināšanai un nostād't našl .<jevi Vr>- cijas vienot^Das aizstāvju lomās, līdz ar ko vieglāk būtu sasniedzama komunistu varas nostiprināšana Vācijā. , ^ Padomju joslas informādias šefs oulkvedis Tulpanovs, nēc „Tae^liche Rundschau" I ziņām, oficiāli atsaucis amerikāņu joslai „Neue Zeitung'* ziņu par baumām, it kā padomju joslā gatavotos aibināt atsevišVu vācu. valdību. Amerikāņu joslas laikrakstā starp citu teikts, ka past?5vot plāni ne vien austrum^oslas vald'bas dibināšanai, bet ari to darīšanai tādā veidā, l a i šai nadom'u joslas vācu vald'bai pieSklriu it kā visas Vācijas valdības nokrāsu. Tulpanovs noliedzis S'ldus nlānus un noliedzis arī zinas, ķa viņš būtu sa* runās ar vāciešiem piedāvāils tiem ministru posteņus. Berlīnes laikraksts „Der Abend" tai pašā laikā zino» ka padomju jo?lā jau esot s^kta gatavošanās naudas, reformai. Kādas Leiņcl<?as sniestuves darbinieki esot liecinājuši, ka jau sat^a-tavotns pat jaunās naudas iespiešanas klišejas. ,J^ew Yo>k Times" raksta, ka. nēc amerikāņu militārās valdības pārstāvju ziņām, pienesa Vācijas sadalīšana neesot caidāma arī gadījumā, ia izjuktu ārlietu ministru konference. Daudzi vācieši un nedaudzi amerikāņi taisni cerot, kaut tāds ICrzums notiktu, jo sagaida, ka tas savukārt izraisītu krīzi A S V un Padomju Savienības attiecībās. Citi vācieši — it sevišķi berlīnieši par šādu iespēju tik ļoti nobažījušies, ka gandrīz burtiski drebot aiz ballēm. ^^^^^^^^^^^ ^ reizi Pēc tara; kad itāļu komunisti M i lānā izsludināja 24 stunda protesta streiku un organizēta 5000^^ ^^^^ zānū" grupa bija okupējusi Mi 1 āņas prefektūru, pilsētas kontroli pārņē^ ma militārās iestādes. Sakāri ar pilsētu bija traucēti, sati^;šme pārtraukta, fabrikas uh veikali ^lē^i. Ielās partulēja partizāni ar īpašam rokas saitēm. Streiks bija Izsludina tSv lai protestētu n r c t ^ i 1 āiias prefekta Trpno atcelšanu no a^m^ Valdība pēc tam paskaidroja, ka Troilo nav vis atlaists, bet atsaukts no Mllanas, l a i pārietu dinl^; nni\:.kā dienestā: Kad pārpratums nosķaid-rx} jās^ noniierl piisētā, norima un kaŗasņēks atstāja prefektūru, ķo bi a okupējis. Atjaunoti arī; darbi' yisos uzņēmumos: O^nerāltrelkš izšbtdi-nāts Dieņviditalljas oj?tā A n ^ siņanp pilsētā policija, anspicž^ nemierus, šāva pūlī. Kf^d5 itāļu valdības loceklis izteicies; ķa vaj-jiba es^vt sagatavojusies militārai rīCibai iespējama vispārēja generālstr(^i;ca g a - itāļu valdība jau ceturto: reizi kopš kara beigām deva 1Vēja ; ] : s k ursu- Ja unai s ķ u i*ss Ir si^9 47 i i r par dolāru, agrāko 350 vie*ā: i/ārc> ņā pēc jauna kursa maksā U)G1.30 Uras/bet Šveices franks 149 20 l i r a s. Jaunie oficiālie kursi ir l'dzīiŗi vai pat'•augstāki/.par lldzsi.nē1:f:m- .^brivā tiŗgvis*' maiņas kursiem. Tā c'omat^ izbeigt valūtas m^ līdzēt itāļu saimniecībai. Itālija noslēgusi tirdzniecības paktu ar Dienvidslāviju U2 5 gadiem bet de GoIIa piekritēji pare^p, ka pec dažam nedēļām ģenerālis pārņems varu Francijā : " ' . . ' : III' IlllllIIIIIIiiiiiiiii!iiiiiii8«w^^ _^ ; •' : - •.\^. Nacionālas sapulces šcde ilgst 27 stundasi kamēr visi vilcieni Francija apstājušies Francijas nacionālli sapulce pēc 27 stnndn Ogas sēdes piešķiru najal Sumana valdībai ārkārtējas pilnvaras streiko apkaŗoSanal^ Ko* munisti tai bridi apgalvoja, ka Franciju jau streiko 4 miljoni strādnl^i^ valdība to apšaubīja un vērtēja streikotāju skaitu oa 2 I I& S l a i i j o a i^ Londonas „Sundav Times" nosaucis stāvokli visā Rietumeiropā par loti nopietnu. Kamēr prezidents Trumens darot visu, M pasteidzinātu nalīdzibu šīm zeniēm,, komū* nīsti Francijā un Itālijā rīko streikus, lai sagrautu valdību prestižu. ,.Sunday Times" domā, ka notiek skriešanās starp ASV im Maskavu nar Rletumeirooas brīvības cenu. Francijas un ItalHas streiki vairs neesot Iekšēji notikumi, bet lieta, kas skar visu pasauli. | Francijas komunistu līderis To-rczs, kas atgriezies Parīzē, kS tagad noskaidrojies, ceļā 2 dienas uzkavējies arī Berlīnē, kur ansDriedios ar vācu komunistei līderiem Pīlcu un Grotevolu. No Romas uz Parīzi Izbraucis Ita^u ,,strfidnieku cars" Džusepe dl Vittorlo, kas apspriedīšot plānus kopīgiem franču un lta}u streikiem. INS zlņoium.ā teikts, ka decembra sākumā plānots reizē Itālijā un Francijā rīkot 2ļf stundu U TU tenerālstreika ,.mēģlnājumu". Franču laikraksts „Aurore" :dņo par pa- «'ājušā nedēlā no Francijas izraidītiem četriem padomju pavalstniC'- ķiem, ka tiem „ma3diet nar daudz intensīvas iejaukšanās dēļ franču Dolīti&kās lietās, pieklājīgi, bet noteikti palūgts izlietot, savas aģitatoru spējas kaut kur citur". Sumana valdība, kurai nacionālā sapulce tikai piektdien izteica uzticību ar 322 pret 186 balsīm. 86 atturoties (tikai 13 balsis vairāk nekā ne-plecle.^ amais absolūtais • vairākuņis). jau sestdieh ^ s n i c r f z a ņaāonalatai sapulcei oiēpi^junau pēc ,,aūtorltā-r tivām" pilnvarām streiku apkaroša^ nai nākošos 6 mēnešos. Sumans prasīja liesmas vērsties pret visiem streiku kūdītājiem. Ieskaitot' laikrakstus, tiesības atlaist no valsts dieneeta visus, kas atzītti par vāinī- -'iem streiku veicināšanā (visi elektrības, dzelzceļu un Francijā skaitās vaht^ dienestā) un beidzot tiesības sodīt' siabotierus ar cietumu no 6 mēaei^em ļidz 5 ga- Tai pašā dienā komtūni.stu laikraksts ,.Humanite", pē<j A P ziņām, izaicināja komunisma ^cīnītājus" sargāt partijas ēkas un vadītājus, ķo gribat apcietināt, jp tiekot plānots .;reakclonāri5 valsts apvērsums". Otrs komunistu laikraksts ,,Ce Soir" ap- ^alvdja. ka stāvoklis e<nt tāds pats kā dažas dienas pirms Napoleona 3; uzkāpšanas troni. Nacionālās sapulces šēdl, kurā bija jālemj par Sumana prasītām ollnvarām, atklāja scsildieņ pL 14. Komunistu obstrukcijas dēļ tā ilga vi 5 U nakti. Lai ka vētu likuma pieņemšanu, komunisti ne tikai bezi^a^ l»gi gari runāta - bet āri rīkoja tračus. Kad iekšlietu ministrs nolasīja valdfbas likumprojektu, komunisti idešmit rnrnūtes dziedāia sava^ ]as dziesmai: Valdība prasīja, lai s M i tumina, kamēr l i k u m s pieņemts. Tas notika tikai svētdienas pēcpusdiena pL 16. k a d naddnālāsapuļ^^ ar 408 orčt 184 balsīm piešķīra valdībai i^pnekš minētās pilnvaras. Anstlprināja/ ari valdības jau agrāk izdoto rīkojumu par 1946: gada iesaucamo mobilizēšanu no jauna pol i c i j as sr^čku stiprin^iianni. . Ar ' šo noteikumu mobilizēti 80:000, bet kopā ar ci tiem. kas lesauķ l i arrņi iā kops 20; novembra, Francija papildus mobilizēti jau 1B') aOO. Neraugoties uz šicni Sumana velci Ib a s pirmaj i cm paņākum 1 em parlamentārā plāksnē, kāds dc Oolla pārstāvis izteicās JNS lldzstrādhiē-karn. ka d e G o l i s pārņemšot^^^v^^ Francijā - j au pcc dažām ņedēļāni. Pašreizējo anārchiju ģenerālis esot pareģojis, tiklīdz pim^%mai i^t^um^ I De Collām esot piaiāds laiks atkid reiz glābt franču tautu. P & d a i ^ nedēļām kritīšot Sumana valdība. Tad atlaidīšot ari nadonālo"wulci un izsludināšot jaunas vflēšas^ kurās uzvarēšot de GcUs. Viņš bOSc^ stinirrs pret komtolstlem, kas vie* nī<?ie valnigl pašreizējo n^tt^lOTi^t!» košanā, jo patiesībā lau tagad Frfn-cijas strādnieču vairākums atbalstot 2ou grupu. Viņi negribot streikot,^ bet komunisti piespiežot viņus fitrei» kot ar draudiem piekaut pošus un nodarīt postu $:lmenēm. Micijaa aizsardz^ja .strādnieki vairs ņebaidī» šotles balsot pret saviem ap.^iO- • dējiem arodbiedrību Vadībā. A r i Sumana valdība jau sākusi rīkoties pret komānistiem. Atlaisti 60 policiias komisāri, kas slmpatiz<ē-juši komunistiem, )o Sumans baidās no policijas nokļūšanas komunistu pārvaldē, kā tas noticis Balk&au zemēs. Atlaisti ari 2200 droSības^rot^l dalTbnieku, kas komūnistļ^d noskan ņott Pēc pirmdienas zinām, streiku vil» nils Francijā arī jau bija sācis atslābt - t darbus atjaunoja Bordo un Havras ostās, Parīzes ' dzeliōceļu mezglā, pa.stā. Vispārējā aina tomēr joprojām bija neskaidra. Pirms tam — svētdien un pagājušās nedēļas beigās, ziņoja, ka streiku vilnis sasniedzis kulmināciju 21 no 39 Francijas arodbiedrībām bija pievienojusies centrālai streiku komisijai, ko, pēc UP ziņām, grib izveidot nar ifenerālstreika g a l ^ StSbu. Visā zemē bija apstājtSles vilclenĻ Karaspēks sargāja dzdzceļa^^^^^ pret sabotiēriem^ DaftH^ bila pāf^ traukti gandrīa; Wsās r a k t m ^ J t i l es ogļraktuvēs notika ŗ u » ^ kauja iHarp streikotājiem u« streiklauži^ Kāt^spēķs bija ieņēmis pasta i ^ t i - des, bet nespēja nodrošināt m a l^ plejādi, Parīzē ar streiku draudēja atkritumu novācēji, apbedīšanas W* roju darbinieki un pat slimnīcu pei^ sonāls. Arī Parizes bende pioteico streiku un atteicās izolldīt sodu afJto-ņiem uz nāvi notiesātienvP^^ tera ziņām, viņš prasīja sctr ml« nistrijas biroja direktora algu un prēmijas par k i t r a nāves sdda l 2 - •pil^diianu-:" •-^^^^^^^ ^ BBC, irraTrti^ Pēc vairāku dienu strtG^aplekt dien atgriezās darbā daļa ^ 0 streikojošie]^ Sbmljās;4t).0^^ līdz ar ko izdevās atjaunot pārtraukto telefona un telegrāfa dienēs-' tu. Ministru prezidents pekala r a - dlorunā bridlnāja streikotājus; Lauk-salumiecības ministrs' Vesterincns pa^kaidroļavk^ streikojošie ierēdņi un strādnieki, noraidot valdības piedāvāto algu paaugstinājumu par 500- markām mēnesī, esot pieteikuši k a ru parlamentam'* Streikotāju komitejas sēdē arodbiedrību Juriskonsu^d nolēma tiesā apstridēt t M ^ ļ b a s ^ muma likumību, ār ko kr^kotājien^ b i j a iw^ots nekavējoties^ atgriezties :-darbā.--\-"'v--^ Streika laikā S o i n i j a s s v a i n g s t f^ telefona centrāJes un telegrāfa iestādēs okupēja policija^^^^^i^^^^^^ daļēji atjaunojot telefona un telegrāfa satiksmi. Pirms tam bija ieejams dabūt tikai tādus tāļrupa savienojumus, ko bija atļāvusi streika komiteja. Valdības uzaicinājums atgriezties darbā bija izteikts ultimāta veidi, draudot ar atlaišanu n» NYHT, BBC \ Ir • 'S • m vil?! Ml iii i • mM - teli- 1^1' i t i j i ' i t .1 m
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 2, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-12-02 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari471202 |
Description
Title | 1947-12-02-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Illlll I
*5 Mci ^
: .Okupācijas 'ā-^ m ^
!f ļabnkas, kas dod w ^Pstrāj^?*
» š« arvien nia^^i"«ncitj
^ kas dodas uz k o n c S S H
; viņu vidij iesaSl?lj^?°t'laa^
esot zināms, kaT^t^""^'"'' 'n
J kas. ap^lvoi! \ f ^^^^^^^^
n c^emontē- stratēS\ ? - ' ' ' * « ' 'B
^^kre.ar§čij?S^rCsit':^ ka caurmēra v3n, - o v ^ ^
: džu tikt p S S j u 3?!
^ reiz 33 gados' ^ *
|sķ9ts,;kas publicēts dSS
: Pirmsf'ārlietu; ministruTnJf^^
•raja ziņojumā pirmo.reiz s S
^ U nas Dar saimnieciskiem aris^S
2 visas četrās okupācijas io llfvS
I Pfd^kcija visās čeU S
kopā tagad esot sasnie.cnisi tikai ^
- E ""P, ^ P^d^kci^Hs, k a m l
vis^s citas Eiropas zemes, par ku- l P^^5ami dati, jau sasniegušas
- ap 90 Droc. no priekškara Brodukcj.
- jas. ZTu^ojuma norādīts, ka^ visliela»
^ ķavĢklis produkcijas kāi^ināša-
"^nai.bijušas,joslu jobežas, jo Vācijas •
- rūpniecība ir. stipri specializēta un J viena apgabala ražojumi neDiecieža.
mi otra apgabala rut)niecibas veici-
J nāŠanai un papildināšanai.
1 -Amerikāņu ziņolumā konstatēts,
, J k a vislabākie panākumi gūti ameri-
1 kaiju .un padomju joslās, kas abas
• sasniegušas ao 45 proc. no 1936. g.
- produkcijas. Piebilsts, k a v a i r f k ne-
5 j kā puse no padomju joslas ražoju- -
• miiem tomēr domāti Krievijai repa-
3 ļ rāciju segžanai. Padomiu , .akciju
sabiedrības^ ražo ap 25 lidz 30 proc.
• no visiem krievu joslas ražojumiem
• ļ Angļu joslā ražo tikai 34 proc. no
i\ 1936. ga^a produkcijas, bet franSii
• joslā vēl mazāk, NtHT
' Veikala sadeg
i 42 cilvēki
Vismaz . 42 personas nogalinātas
, visbriesmīgākajā veikala ugunsgre-
I kā kāds piedzīvots Jaunzēlande. De-
• dzis lielākais universālveikals Jaim*
ralaridēun pie veikala durvīm atrasti
28 sadegužu pārdevēju unpir-ļ'cēju
liķi, bet pārējie vai nu minļii
r^lirihīcās; vai pazuduši ēkas drupas.
Uguns sākusies milzu veikala da-voklu.
Iekārtu nodaļā, kur aizdeg^^
\ drapērijas, logu aizkari un istabl^
ļtas. Nelaime sākusies pēcpusdiena,
kad Viss veikala nams bijis stav,r^
dām pilns pircēļu. Gajeji
pēkšņi pamanījuši melnus dumJ
k a s n o vairākiem loSie-nP^^S
simtiem pēdu gaisā,^ bet jau nu»
vēlāk liesmu gaismā
sarkani. Kamēr uguns sprak
slāpējuši kliedzienus,
paējušies pacelt l^'^f^Jļ^Ļ
nama augšējiem stāviem lai«
pircējus un Pārdevējus, i
j\iši Ieslodzīti uguns »
mīgais karstumos un bie^e ^om
ņu daitu ārkārtīgi aPg^^^^^^
Ugimi ierobežoja tika 1P« , ^
stundām « " . . t s f v e S nodalS*
cijušās atsevišķās f ^^i» un
sākās meklēšana-pēc sadg^ij darbs
ievainotiem. P ^ ^ ' J S i i , k»»'
bijis galā, iebrucis aas jumt,
d i domā. ka upum ^'^^ pM
izrSdIUes vēl UelSks.
m
iesk... maksā ŖM7-J^;^;rs el<-
satinot kollekUv.va.raKJ^esiP»'
Ss. Sludinājumu o a^mj» ^
pa, vienslejiiru S % e d e r i f
toj atbilstošu telpm V
Meklēšanas sludmaju^' P ^ 5..
cenu. bet Bc mazāk Ka
par sludinājumu. i. SJP*-
•Abonementu PieMJ^Jļ w-
«UumL naudas parjjJJ
Spondence adrŗy;S-„» Bfir."-
-.«««ter-Landmano-P»'» .
LATVIJA
Latvian Nevvspaper
pbbitsbed iwice weeHy.
AOlbocacl) b> E U C O M HO.
:lvU A/fairb Djvtslon 14-ih
IS47 A G 383 ? G E C -
Eclilor: Kārlis ftaV
P r l n i e h .,Scbwābl'
Volksblati" Gūn?-
burg Danau pOrgernielsier
- Labdroannplatz 7. Popu-
Jatlon to be served; WM
LATVĪAN NEWSPAPER
^ N r . 91 m
dlen&s. ItdevCJs: BiiLS
oidevfUBS Latviein >res«s
daibtsiebn sidarbIMs I ».
1^ AtbildljiaU rtdatuortK
K. fUibics, vieto. A./Uepa,
redaktori: Z. Bfirda, M*
CuUtis, B. Misdilt&berss,
A. tolts. Adrese: \QQii8*
Tilroņij Aps. tl, r ^
spiest^ iS.
Zāras apgabala, centrāfās valdības u
apspnesani
ministru konference
Uzsakot diskusijas par Vācijas turpmāko likteal — tās vienotību
vai sadalīš^mu, ārlietu ministru konference Londona pagājušās nedēļas
beigās ieviļizījās vissvarīgākajā faz5. Vienošanos tomēr nevienā jautā-
Jumā neizdevās panākt. Padomju Savienība par vissvarīgāko un vls-iteldzamāki
izlemjamo Jautājumu uzskata Vācijas centrālās valdības fli-blnā$
anu« Ikt Francijas ārlietu ministrs Bldo kategoriski atteicies runāt
par Vācijai({ Valdības izveidošana, kamēr nezinot, kas īsti ir Vācija, Bldo
pieprasījis, lai vispirms izškiŗ robežu jautājumus. Arī Anglijas ārlietu
ministrs Bievins ierosinājis dibināt robežkomisijas. un vina domām, ka
Vācijai ttil Polijas robeža revidējama, pievienojies ari ASV ārlietu ministrs
Marials. Francijas ārlietu ministrs savā runā pieminēja ari ]>P.
kas pēc viņa domām no Vācijas Izvācami
Pirmās pSiiTunas p«ir Vācijas centrālo
valdību sākās Jau trešdienas
apspriedē, kad inlnisftri gan visvairāk
deklarēja principus, kas jau
agrāk izteikitl Maskavas konierencē.
Visi ministri vienprātīgi aoliecināla,
ka atbalstīs vienotas Vācijas valdību,
bet „New York Herald Tribune"
līdzstrādniejcs Resels sēdes aprakstā
piezīmēja, -ka trīs rietumu v l l s t i s un
Padomju Savienība nekad nav spējušas
vienoties par to, kas i r saprotams
ar vārdu ^demokrātisks". Cits
tā paša laikraksta līdzstrādnieks uz-svej-,
ka vienprātība ir tikai procedūras
principiālos jautājumos. Katrs
ministrs sžiiprdtot Vācijas valdības
centralizāciju citādi. Molotovs domājot
par Btin^ru centrālu administratīvu
izpildvaru. Maršals un B e -
vins par Vācijas valstu federāciju,
kuras koptg^l valdībai ]oti Ierobežota
vara. Visvairāk ar citu uzskji-tiem
nesaskanot Bido domas, jo viņš,
par federāciju runādams, domājot
par kaut kc|i pavisam vaļīgi savienotu
gandrīz beji; centralizētas administratīvas
varas. Par visām lietām Bido
visu laiku esot aizdomīgs pret citu
valstu nodomiem, jo uzskata, k a kā
Padomju Savienība, tā A S V gribētu
iegūt vācieišu atbalstu un simpātijas
Neatkarīgi no tā, vai Vācija kjūtu
Agrākais angļu fašistu
vadītājs organizē
„vienības kustību"
Agrākais! angļu fašistu vadītājs
sers Osvalds Moslejs, kas kara laiku
pavadīja drošības ieslodzījumā, preses
konfer-
cijas vienot^Das aizstāvju lomās, līdz
ar ko vieglāk būtu sasniedzama komunistu
varas nostiprināšana Vācijā.
, ^
Padomju joslas informādias šefs
oulkvedis Tulpanovs, nēc „Tae^liche
Rundschau" I ziņām, oficiāli atsaucis
amerikāņu joslai „Neue Zeitung'*
ziņu par baumām, it kā padomju
joslā gatavotos aibināt atsevišVu
vācu. valdību. Amerikāņu joslas
laikrakstā starp citu teikts, ka
past?5vot plāni ne vien austrum^oslas
vald'bas dibināšanai, bet ari to
darīšanai tādā veidā, l a i šai nadom'u
joslas vācu vald'bai pieSklriu it kā
visas Vācijas valdības nokrāsu. Tulpanovs
noliedzis S'ldus nlānus un
noliedzis arī zinas, ķa viņš būtu sa*
runās ar vāciešiem piedāvāils tiem
ministru posteņus. Berlīnes laikraksts
„Der Abend" tai pašā laikā
zino» ka padomju jo?lā jau esot
s^kta gatavošanās naudas, reformai.
Kādas Leiņclk Times" raksta, ka. nēc
amerikāņu militārās valdības pārstāvju
ziņām, pienesa Vācijas sadalīšana
neesot caidāma arī gadījumā,
ia izjuktu ārlietu ministru konference.
Daudzi vācieši un nedaudzi amerikāņi
taisni cerot, kaut tāds ICrzums
notiktu, jo sagaida, ka tas savukārt
izraisītu krīzi A S V un Padomju Savienības
attiecībās. Citi vācieši — it
sevišķi berlīnieši par šādu
iespēju tik ļoti nobažījušies, ka
gandrīz burtiski drebot aiz ballēm.
^^^^^^^^^^^ ^
reizi
Pēc tara; kad itāļu komunisti M i lānā
izsludināja 24 stunda protesta
streiku un organizēta 5000^^ ^^^^
zānū" grupa bija okupējusi Mi 1 āņas
prefektūru, pilsētas kontroli pārņē^
ma militārās iestādes. Sakāri ar
pilsētu bija traucēti, sati^;šme pārtraukta,
fabrikas uh veikali ^lē^i.
Ielās partulēja partizāni ar īpašam
rokas saitēm. Streiks bija Izsludina
tSv lai protestētu n r c t ^ i 1 āiias prefekta
Trpno atcelšanu no a^m^
Valdība pēc tam paskaidroja, ka
Troilo nav vis atlaists, bet atsaukts
no Mllanas, l a i pārietu dinl^; nni\:.kā
dienestā: Kad pārpratums nosķaid-rx}
jās^ noniierl piisētā, norima un
kaŗasņēks atstāja prefektūru, ķo bi a
okupējis. Atjaunoti arī; darbi' yisos
uzņēmumos: O^nerāltrelkš izšbtdi-nāts
Dieņviditalljas oj?tā A n ^
siņanp pilsētā policija, anspicž^ nemierus,
šāva pūlī. Kf^d5 itāļu valdības
loceklis izteicies; ķa vaj-jiba es^vt
sagatavojusies militārai rīCibai iespējama
vispārēja generālstr(^i;ca g a -
itāļu valdība jau ceturto: reizi
kopš kara beigām deva 1Vēja ; ] : s
k ursu- Ja unai s ķ u i*ss Ir si^9 47 i i r
par dolāru, agrāko 350 vie*ā: i/ārc>
ņā pēc jauna kursa maksā U)G1.30
Uras/bet Šveices franks 149 20 l i r a s.
Jaunie oficiālie kursi ir l'dzīiŗi vai
pat'•augstāki/.par lldzsi.nē1:f:m- .^brivā
tiŗgvis*' maiņas kursiem. Tā c'omat^
izbeigt valūtas m^
līdzēt itāļu saimniecībai. Itālija
noslēgusi tirdzniecības paktu ar
Dienvidslāviju U2 5 gadiem
bet de GoIIa piekritēji pare^p, ka
pec dažam nedēļām ģenerālis
pārņems varu Francijā
: " ' . . ' : III' IlllllIIIIIIiiiiiiiii!iiiiiii8«w^^ _^ ; •' : - •.\^.
Nacionālas sapulces šcde ilgst 27 stundasi
kamēr visi vilcieni Francija apstājušies
Francijas nacionālli sapulce pēc 27 stnndn Ogas sēdes piešķiru
najal Sumana valdībai ārkārtējas pilnvaras streiko apkaŗoSanal^ Ko*
munisti tai bridi apgalvoja, ka Franciju jau streiko 4 miljoni strādnl^i^
valdība to apšaubīja un vērtēja streikotāju skaitu oa 2 I I& S l a i i j o a i^
Londonas „Sundav Times" nosaucis
stāvokli visā Rietumeiropā par
loti nopietnu. Kamēr prezidents
Trumens darot visu, M pasteidzinātu
nalīdzibu šīm zeniēm,, komū*
nīsti Francijā un Itālijā rīko streikus,
lai sagrautu valdību prestižu.
,.Sunday Times" domā, ka notiek
skriešanās starp ASV im Maskavu
nar Rletumeirooas brīvības cenu.
Francijas un ItalHas streiki vairs
neesot Iekšēji notikumi, bet lieta, kas
skar visu pasauli. |
Francijas komunistu līderis To-rczs,
kas atgriezies Parīzē, kS tagad
noskaidrojies, ceļā 2 dienas uzkavējies
arī Berlīnē, kur ansDriedios
ar vācu komunistei līderiem Pīlcu un
Grotevolu. No Romas uz Parīzi Izbraucis
Ita^u ,,strfidnieku cars"
Džusepe dl Vittorlo, kas apspriedīšot
plānus kopīgiem franču un lta}u
streikiem. INS zlņoium.ā teikts, ka
decembra sākumā plānots reizē Itālijā
un Francijā rīkot 2ļf stundu U TU
tenerālstreika ,.mēģlnājumu". Franču
laikraksts „Aurore" :dņo par pa-
«'ājušā nedēlā no Francijas izraidītiem
četriem padomju pavalstniC'-
ķiem, ka tiem „ma3diet nar daudz
intensīvas iejaukšanās dēļ franču
Dolīti&kās lietās, pieklājīgi, bet noteikti
palūgts izlietot, savas aģitatoru
spējas kaut kur citur".
Sumana valdība, kurai nacionālā
sapulce tikai piektdien izteica uzticību
ar 322 pret 186 balsīm. 86 atturoties
(tikai 13 balsis vairāk nekā ne-plecle.^
amais absolūtais • vairākuņis).
jau sestdieh ^ s n i c r f z a ņaāonalatai
sapulcei oiēpi^junau pēc ,,aūtorltā-r
tivām" pilnvarām streiku apkaroša^
nai nākošos 6 mēnešos. Sumans prasīja
liesmas vērsties pret visiem
streiku kūdītājiem. Ieskaitot' laikrakstus,
tiesības atlaist no valsts
dieneeta visus, kas atzītti par vāinī-
-'iem streiku veicināšanā (visi elektrības,
dzelzceļu un
Francijā skaitās vaht^ dienestā) un
beidzot tiesības sodīt' siabotierus ar
cietumu no 6 mēaei^em ļidz 5 ga-
Tai pašā dienā komtūni.stu laikraksts
,.Humanite", pē |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-12-02-01