Bavarijas Latviesu vestnesis, December 2, 1947

              m
mi--
Ameri^ vairojās nā-ves
gadījumi sportā. Futbola sezona
ir vel tikii puse,^^ 1^ nonāvēti 15
•sportisti; Boksa šajā gadā ASVjao
dzīves šķīrušies 7 viri, Austrālijā 2,
bet JM^iija uri^^
ir I>ENAs iss ziņojums. ^ 1 ' 'T'
ASV armijas un militārās valdības ļ izceļot, pēdēja paskaidroja, ka
pārstāvju pavadīl® 24; noveru
Valteis nometni apmeklēja vairāku ne pašreizējos apstākļos. Citā dz
amerikāņu laikrakstu un žurnālu vokll amerikāņi bija pārsteigti p a ļ^
redal^ŗtori un korespondenti/^ y
pārstāvēja Saturday Eveņing Post, kuras apmeklēja, atzinīgi izteie4?:-«-^
Post Dispadi St Louis, The Atlanta par tīrību. Grāmatnīcā viešiem u « tf
un Bbstpnas un ' ^ J ^ IO^L. . I »T»WA K T » . . . T T T ^ „ J ^ ^t?^
rakstus.
Jāzina, ka visi negadījumi re,
profesionālo sportistu saimē. Ameri­kāņu
futbols bez tam ir tiešām asa
spēle, kas ārpus ASV nav pazīstama.
boksā tomēr var intere­sēt
ari mūs. Sporta statistikā nāves,
ģadļjunii ringā piedzīvoti arī agrāk.
T^u gandrīz viemnēr bijis^^k^
īpatnējs iemesls, vispirms pasu spor­tistu
nepiemērota sagatavotība. Nāvi
parasti neizsauc pretinieka spēcīgs
sitiens, bet gan tas, ka bokseris kri-tiaiā
pret ringa dēļiem sasit galvu.
Ringam tādēļ jābūt pārklātam ar
speciālu segu, kas kritienus padara
nekaitīgus.
Un vēkeiz: vai bokss ir Distams
sports? Zviedrijas laikraksts „Stok-holms
Tidningeh" uz šo jautājumu
nesen lūdza ievērojamā zviedru
«iņadzeņu speciālista profesora Oli-
• v^crona'atbildi;\;:^^;
Profesors teica: ,JProtams, ka teo-rētlfiki
ķņodc-out sitiens var būt nā-ved
iemesls, bet praksē šādu gadīju­mu
gandrīz nemaz iiav. Būtu tamdēļ
aplami boksu uzskatīt par bīstamā-ķu,
neka ir citi sporta veidi. Parasti
k.0. nekādās ilgstošas im ļaunas se­kas
neatstāj, bet katra atsevišķā ga­dījumā
niecīgs smadzeņu saviļņo­jums
tomēr rodas, pat tad, ja sitiens
nav sevišķi spēcīgs. Bezsamaņa pēc
k,o/sitiena ilgst apm.^r
ja tā vel turpinās, tad ieteicama pie-
^rdzlba. ICnock-out uzvaru visla­bāk
izcīnīt ar tieši trāpītu sitienu.
Tomēr ari spēcīgs trāpījums dažkārt
var palikt bez redzamām sekām, bet
ja pretinieks trāpa zodu (angļi saka
—- the Point), ,tād pat ar relatīvi
vājU'' sitienu, it viegli var pieveikt
pretinieku. Pilnīgi nejūtīgs pret si­tieniem
nav arī vislabāk trenētais
bokseris, jo smadzienes šādam tre­niņam
nepadodas. Tamlīdzīgi mē-
^ājumi paliks veltīgi. Daži spor­tisti
pret sitieniem gan ir gandrīz
l ^ l g l immūni, bet tas nav treniņti
nopelns. Piedzīvojuši un labi
seri nekad nepiedzīvos mirkli^ kad
varētu būt bažas par nāvi
Viņi ātri uzminēs saVu pretinieku
nodomus un spēs sitienus mīkstināt,
j^&vlšķi tos, kas vērsti pret zodu. Ne­maz
nevajaga galvu atraut talu atpa­kaļ,
lāi sitiens zaudētu efektu.'*
Jautāts, vai jauniešiem ieteicams
nodarboties ar boksu, profesors 01i-vecrons
atbildēja: „Kāpēc gan nē!
Es to tieši ieteicu. Sis sporta veids
nekādā ziņā pav bīstamāks par
bolu, rokas bumbu vai laušanos. Tā­dēļ
vien^ ķa bokss liekas mazliet
asāks nekā dažas citas sporta nodar­bes,
tas nav jāignorē!** Six
Pasaules slavenais diriģents Arturo Toskanīni, kas sajūsmina klausītā­jus
pie diriģenta pults, pazīstams arf kā liels sporta entuziasts. Ar sjivu
televīzijas aparātu viņš vienmēr ir „klāt'' ievērojamākiem boksa, bas­ketbola
un futbola sarīkojumiem.
Ēslin§enas pa^^^
i lai reiz tiktu ga^?^ *.
mazākus laik-ļdāvin^
jas Man in Ēxile Un Ga Bet - n - . ^ ,,7 n
žumāUsti apskatīja_ skolas, darbni- ; Valkas nometnes •latvieŽukomitl^apsti^^^^ giuži sievietes |
cas, nometnes iedzīvotāju mītnes, jas priekšsēdis mācētājs J. T u r k j r « ; | 3 > t t jjde- ica tev pa
, . TZ '-«i^' -^"^ifa 11^9. '-^^
vēroja gatavps izstrādājumus, legrie- militārā apgabala komandierim ģ ^.
zas N. Maltas dārzkopības sko- | Vatsonam. Viens no amerikāņi
1as mācību siltumnīcā un nopriecā-ļ žuAālištiem teica: „Jūsu *
jas nar daudzajām puķu dobēm un grūts, bet panākumi neizpaliks!
apstādījumiem, vaicājot, vai tās biju- Beidzot žurnālisti iegāja nom
šas mJau pirms latviešu ienākša- sieviešu komitejas darbnīcā,
nas. Ģimnāzijā amerikāņu žumā- viņiem parādīja arī iemītnieču
listi iLzteica sajūsmu par priekšzī- tās baltās jaciņas, kas domātas ato
ēc iespējas
zinu.
Trimdas meistarsacīkstēs pauko- ļ Dāniete Ragnhilde Hvegere, pasau-ar
floreti vienībām 29. nov. Ies visu laiku ievērojamākā kraula
Vircburgā Eslin^enas YMCAs izlase peldētāja, vairs nevar atgriezties ak-
(Kaktiņš, Krastiņš, Andersons, Putns) tivo sportistu sainti, jō dāņi viņai ļniīgo tīrību, skolēnu kārtīgo apģēr- ļr^^
uzvarēja sastādīto vienību (Kichno, vēl vienmēr nespēj piedot kādreizējo bu un labo stāju. Žurnālisti apvai- Nnmpfr»PQ vicnSr rmimc •nor»Q+-^
Kvants, Aizstrauts, Beehs) 10—6. sadarbošanos ar vāciešiem. «'Hvegere cājās, vai latvieši cītīgi mācoties bpt^-ļSfT^^^^
Vecmeistars Kaktiņš Eslingenas sa- tāpēc saistījusies par olimpisko tre- angļu valodu. Skolēni^^^^
stāvā bljav ierindojis jaunās paau- neri zviedru peldētājām, ^ r nas pierādīja, nodziedot vairākas» aizoraucoi leica A^V zumaiisti
dzes paukotājus. Esiingeniešu uz- Džo Luiss 5. decembrī Ņujorkā 24. dziesmas^ angļu valodā, ar kp izpel-varu
gan visvairāk sekmēja pats reizi aizstāves pasaules meistartilrulu hiijās atzinību. Viesi uzklausījās arī
Kaktiņš, pieveicot visus savus pre- boksā, smagā svarā pret savu izaici- pavadoņu paskaidrojumus par bēr-tiniekus.
Aiz viņa individuāli labā- nātāju. Džo Valkotu. ,,Ēs pašreiz nu vājo veselības stāvokli un norā-kais
Cīnītājs bija Kichno, kas kopā esmu labāks nekā savās pēdējās cī- dījumus, ka vairāk kā puse bērnu
ar Krastiņu un emigrācija . pirmo ņās ar Biliju Konu un Tomi Mau- nepietiekamā uztura dēļ Ir zem nor-
.1 liegtu
- 3Uo brīdi/^va:
i J ^ n reizi te ienākot
ēaiā. Nemēģini u«
fautu, es to tagad _zi
iam noticis vteniņer.
a s!
1
un
reizi startējošo Kvantu veidoja sa­stādītās
vienībās % galveno kodolu.
Sarīkojumā visvairāk iepriecināja
Eslingenas jaiiriō paukotāju progr^
Veemei s t a rs
', pasaules čempions teicis avīž­niekiem.
aneiu
svara.
Kanādas 50.000 ledushokejijjtus
mi.
Apskatot pārtikas sadali, kur paš-
^ e+ Tv/r • V . V . , reiz nometnes iedzīvotājiem izsnie-g.
St. Moricas olimpiskajās 7ae- ^za gaļu, kāds žurnālists vaicāja, cik 1 Angļu filmu rūpnieks Arturi
mas_^eles reprezentēs kara Mptajung^jn laikam paredzēts sveramais Renks paredz intensīvizēt angļu "
vienība. daudzums. P§c paskaidrojuma, ka tā I mu rūpniecību, nākošo 12 mēne
ASV 1948. g. olimpiskās spicēs >.^^;::ii. « . I i^^irs . « S K O c^.A^^r^.. i.«o+«.,^*^*
Londonā reprezentēsies ar 415 sper
ia^u&iurgS
kuras sastāvā ir 6 latvieši, Leinve-bera
kausa' izcīņā Ķelnē uzvarēja, . . - n n r ^ t - - , , , , , , ,
EV. Koeln 16-4. ļ choslovakijai pa 284, bet Šveicei 7.70. tei apjautājās par ģimenes sastāvu, ^"^^
140 zviedri aizvadītajā vasarā dis-ļ nodarbošanos un nākotnes izredzēm, [angļi, tāpat aktieru vidū nav
zvai
Latviešu izlases futbolļ^sti 7. dec.
aicināti spēlēt Austrijā.
ban nepilnīgi izmantotās studij^
būs noslodzē tas pilnībā. Visi šo •'^'^
Anglijas meistarsacīkstēs basket-I 14U zviedri aīzvamtaja vasara cns-ļ nodarbošanos un nākotnes izredzēm,
bola :amerikāņu studenti uzvarēja ka mešanā pārsnieguši 40 m tālumus kur latviete vēlētos vienas amerikāņu kino
latviešu vienību 61—22 (26—6). Mū­su
piecniekam visvairāk punktu (12)
ieģuvi^M. Kazaks. ^
Atmts aizļiegunis latviešu basket­bolistiem
sacensties ar lietuviešu
vienību Kovas, bet amerikāņu joslas
latviešu sporta vadītājs A. Celms
ndteicis, ka sacīkstēm ar citu tau­tību
baltiešu sportistiem vienmēr iz­prasāma
mūsu sporta vadības at-niba
g
Bez tam Renks paredz ražot lielā]
skaitu īsfilmu un dokumentārfilmiļ|
Lielo fitoa akciju atvieglo apstāl
aviC- I hs, ka Renka organizācija pirms d a^
žiem mēnešiem sākusi pati ražot
mu ierīces — uzņemamos un prOj^
cējamos aparātus un to piederumi
^ . . ela-ānus, lēcas un zinātniskus instr^,^.
M b a s formulējis šādi: „Vācijaimentus. Vismaz 6 no 43 Renka l i ef
]?atsakā^ no savam interesēm Somi- |famām būs krāsfilmas. Aktieru vid"
ja,
is, Pe
*'^un drebošiem.
Uz rSts no viņas
s divains nug-gnejas
nedzirda-i
jas ' militārā tribunālā pagā­juša
nedēļā pirmoreiz atklāti nola-slts/
šteno^trafēts. ziņojums, kiiŗā
Latvijas rekordists J.Stend7enieks|^.'=l'l\.l!^ P^do'nju Savienība «in-ii7nir
«ināt<! nar npl^ka<;it,priinas anelu pievienoļusies ass valstu W^m'ŠSMx^ arī filmas „Hamlets^ .
'Rotveilas latviešu š a ^ tēlos g a l v e n^
w ^ V , , « .* A I tās i7T)ildīt. Dnkiimpnts Ir 5?t(anoffra-r "RpriTnS nsimn ' lomas vairakās citās lielfilmās, '^^^
i):
mežs, V. Rožukalns, Z. Kiēžeris, A. f.J ^^P"^"- Dokumentsjrstenosra- sūtni Berlīnē Ošimu.
Treiinanis. J. Liepa, J. Straģis, A. f^^^ ziņoiums mr bnusa Vacras ar-l
Megne,ļ.'Ķāiiliņš) uzvarēs
vācu vienību 6 - 2 . \ n^ o ^ J J o ^ - infi „ ļVLato.nRas
Angļu un amerikāņu joslas lai- f ^P^'f! maŗ •,. R;.ben-viešu
šachistu sanāksme notiks h f ^ f ^ ^ e i ^ ; ! ' ••K^^evi-a bulu pievie-
7. dec. pl. 10 Rēgensburgā, tanh- tns valstu naktm, bet tas
* 'prasības nav izpildāmas."
Steno<^rammā, ko atstāsta DENA.
tālāk teikts, ka Ribsntrops krievu
_ Aivars no-platoalL
Viņa
zem biezajām uz-žsat
k§: " " '
srievu. . _ .
-degiaid: „Tas
tas )i tiešāin. ... j
JSd. r b s n u . f r nesatatavota." -
5r īsti svet- ..Raida!
ļa savāda. Vāi esi ::^r- ..l^r^^^
S Jāmzē? 'Bet I Rft. es tevi -tur
kaserne nometnē,
Lībekas latviešu tenisistiem šo­ziem
būs iespējās ziemas nodarbēm
izremontētajā Lībekas sporta namā.
Nav bēdu arī par teicamu skolotāju,
jo Lībekā dzīvo Igaunijas vairākkār­tējais
meistars K. Lasns,
IJK KOPSAPIJLCE^^^^ PALEStiNAS DALĪŠANAS PLĀNU
UN kopsapulce 29. novembrī ar 33
pret 13 balsīm, 10 valstīm atturoties,
pieņēma Palestīnas komisijas izstrā­dāto
plānu Palestīnas sadalīšanai
žīdu un arābu valstī. Lēmumam
bija vajadzīgas divu trešdaļu balsu
vairākums, un plāna aizstāvji ie­priekš
bažījās, vai šādu vairākumu
izdosies iegūt. Galīgo nobalsošanu
atlika vairākas reizes un Kolumbijas
pārstāvis ierosināja vēl mēģināt pa­nākt
vienošanos arābu un žīdu stār­kā
arī Anglijas, Francijas un Ķī-viedokļa
saskaņošanu ar ASV un
Padomju Savienības viedokli, kas
abas dalīšanas plānu aizstāvēja.
Pakistānas pārstāvis kopsapulcei
iesniedza protestu par„necienīgajām
un netaisnajām baisu medībām kop­sapulces
ai2iulisēs". Palestīiļas dalī­šanas
plānā 66 proc. iedzīvotāju uz­skati
neesot Ievēroti. Kubas pārstāvis
paziņoja, ka "viņš, par spīti visiem
mēģinājumiem viņu ietekmēt un iz­darīt
uz viņu spiedienu, balsošot pret
dalīšanas plānu. Gaidot UN lēmu­mu,
Palestīnas žīdu aizsardzības or­ganizācija
„Haganah" bija novieto-
Bttta
JiATVIJAS"^^^^^^^
pasutinot laikrakstu pa atseviš­ķiem
eķsen^plāriem (līdz 3 eks.
iesk.), maksā RM 7.— mēnesiv pa­sutinot
koHektivi vairāk par 3 ek­semplāriem
~ RM 6.— mēnesī par
eks. Sladinajumu maksa: RM 3.^
par vieņsl^īgtt iespiedrindu vai
tai atbilstošu telpu; piederīgo
meklēšanas sludinājumi par pus-oenu,
bet ne mazāk kā ŖM 6,—
par sludinājumu.
Abonementu pieteikumi, sladi-aājumi,
naudas pārvedumi un ko­respondence
adresējama „Latvi^
jai*\ (13bl Gunžburr/l)o.
meis^-LandmaiŖi-Platz 7.
jusi savu biedru grupas kaujas po-zicijās"
vientuļu žīdu ciemu tuvumā
pie Palestīnas zieriaeļu lin ziemeļ­austrumu
robežām.
Arābi: joprojām uzsver, ka viņi.cī­nīšoties
pret Palestīnas sadalīšanu.
Arābu augstās komitejas pārstāvis
izteicies, ka UN varēšot Palestīnu
sadalīt vienīgi ar varu pēc visu
Lai apkarotu liēlspekulācijļas, pa­stiprināta
to ceļu apsardzība, kas
ved no Vācijas angļu joslas uz krie­vu
joslu. Oficiāli paskaidrots, ka šai
rīcībai neesot nekādu polītisku ie­meslu.
«Izvestija" apsūdz ASy, ka tās
savu spēku izvāksaņu no Grenlan-des
izmantojot Dānijas ,,izspieša-nai".
mēģinot panākt, lai Dānija
Grenlandi pārdotu ASV sam'aksai
par sniegto palīdzību. ASV esot i:i-vākusi
karaspēku tikai no viena at­balsta
punkta Grenlandē, bet rio
citiem to nedomājot izvākt
Sieviete par rūpniecības ministri
Dziļās skumjās paziņojam, ka Maiiheimas slimnīcā, pēc īsām/
un grūtām ciešanām mirusi mana mīļā sieviņa mūsu sirdsmīļā
māmiņa , • -^^r"-
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ M
Dzim. 1899. g. 21. jūlijā Rīgā, mirusi 1947. g. 6. nov. Manheimā
Apbedīta 8, nov. Manheimas kapos latviešu nodalījumā. '
Daudz vēl darba darāmā,
Kad jau jāiet mūža mājās.
Pēc aizgājušās sk
vīrs un meitiņa Vācijā, dēfi nezinā-svešumā,
darba biedres un pa-
• ziņias Vaoijā S
esmu daudz ļ dzeju, cik briesmīgi
mā
1947. g. 16. novembrī pēkšņi šķīrās no manis mans mīļais dzī­vesbiedrs
Palestīnas arābu iedzīvotāju iznīci- ^^,3^^ Cechoslovakijā. 50 g. v. Lud-nasanas.
Irākas ministru prezidents T- , T , ' . ^ „ n « „ n „'r-r,;;,. ^!„^s
norSdiii.s. ka Pa)o>;tma=i lir^ta arah!!™'^^ Jankovcova vispār ir pirma
i i ^ . , jaiobtinas lieta arābu sieviete, kas Cechoslovakijā pilda
1^3^ T ' ' ^ ' amatu. Jankovcova izrau- In^^t' .Pnīt I'^'^^f . i f "^^"r'^ dzīta aizgājušā sociāldemokrāta
c;is, ka 'Palestīnas dalīšanas paziņo- La.jsmana vietā
ioiV,n.^Im'".'^ T i " * ' ' ' f l-T Pad»"»?» Savienība 13. decembri
» ī f f-^' vr ' .uzskaf..^ot sevi .afavojvnies ieiet Irānā, raksta Te-u.
n^Jnl K- T ' ^ ' ^ K ^ h ' - ' ' - ā n a s laikraksts ..At ash". • Irānas
S t ^ t f - P K^-T^-'^^^^^^^ Pfi'--st3v:s So ziau atsaucis,
^ ^ ^ Z ^ ^ - a l ' ?n'^" ^.^P".rtrauc visas ....^a cita oficiāla iestāde ap.sal-
'^-'omatiskas un saimnieciskas at- I .i^as ijemtas no oficiāla ļ Pasūtinājumus izpilda ar
slepena dokumenta. • Irānas provin- pēcmaksu. Maksā' RĪVI 6,—
CCS Azerboidžana.s galvaspilsētā Tcb-dzimis
1889. g. 4. jūnijā Daugavpilī. , .'
Apbedīts 20. novembri Obercvērenes kapos pie Kaseles.
mūžīgā pieniņāpaturēs^^^^^^^^^^^^^^^^^:^^^;^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^;^^',
siera AsUka Jansons, dēls dzimtenē
brālis svešumā.
sies tava gaume. Tu
mōt par bezikru stari
zvirbuļa krūtīm."
„Raida, es tev
par manu līgavu,
tev nav - r klasiska sej
ir tā, kas tavam tēl
i ^ u ; " —. bet, vel ne;
nožēloja savu pārstei
i; Un bridi apstājies, ļdams izteiktā spējo ie
virzienā uz ar- ļ „Viņas galva?" un
Tini -apstājās, lai ļ pacēla acis uz sarkani
Si-kusfib^ un ska-ļ Patiesi — uz viņas pie
vairs nebija viņas s.ej
kur no tālienes ausfe i-ņa
kādreiz teiktie ^
plata zemnieces seja.
ter^-iēkāiņs kādslgalkt. Šalkdami
i Atkal viņš viņai virsū,
viņam likās, it Tomēr nē. Raida tik
%;klints.: atdalītos kļuvusi balta kā aud'
S:^^ varēja būt? feaunība, tāds ^ ciriisks
^ ^ ^ ^ ^ ^ K l ^ ^ tēlam drīkstēja
Ķ. Vu^a ķemenis un tās vietā pielikt cr
nebūtu to tim, kas \yiņam pati
nejauši I niem, ko viņS slavēja,
.. - . . . . , kal viņas/galva, Viņa^
^ W7isam:lēnām, Nē,: Aivars neatdāvini
3^i6s pret ņumu kaut kādam
^IS^^V^šdāsliē- klasisku seju. Vina n]
^ ļaus iztirgot savu mii
tieksmes.; Visas naftas koncesijas
lielvalstīm vajadzētu anullēt un arā­bu
kaŗaspēlcam iesoļot: Palestīnā.
Slepenās apspriedēs, piedaloties arā­bu
līgas valstu militāro štābu virs-risā
piektdien izsludināts aplenkuma
stāvokliā.
^1
K. DzlŖejas
Trimdas dziesmu grāmata
TĀLOS CEĻOS
iznākusi
uzliktu
Atkal­pārdevējiem
parastais rabats,
V. Bumbērs: (14a) EsslīngeD a. N.,
Nellīngerstr. 8. : (437)
V ^ 1.-^-.- . I 8 amerikāņu ceļu būves inženieri
H t ^ ' ^-^^'^.P^^^^^^^^^^^ lai Turcijas valdK .
itāiam 01^^ tīkla Augusta Rūtiņu no Liepājas (pēd.
līšanas gadījuma. Reuters ziņo, ka .^^būvē adr. Graz, Helmteichstr,), meklē mā-apspriedes
pārrunāts apbruņojuma Padomju Savienības vēstnieks sa Mūda Krūger: Schwaba(fc Renn-un
apgad^vjauta^^
šen|ralstaba p^^^^
mijam. Savienības ārlietu ministram tagad Tālivaldis Puķītis meklē draugus
Kamēr arābi i^ašutuši un rīko pro- pavisam seši vietnieki. un paziņās: (17b) Gutadi (Schwab.)
testa streikus uņ demonstrācijas, žīdi 17- nāciju sociālisti 28. novembrī | Gasthaus „L6wen'^ (434)
visā pasaulē jūsmo un rīko prieka sāka konferenci Antverpenē, kur
demonstrācijas, Berlīnē žīdu drau- lems par kopīgas akcijas plāna iz ļ LATVJU MEITENES!
dze sarīkoja pateicības dievkalpoju-. strādāšanu, neatkar! no austrumu Ar Jums vēlas sarakstīties seši jaut-mu,
bet zīdu DP nometnēs ^notika un rietumu valstu blokiem. ri zēni: Agris, Mārtiņš, Māris, Vi
nsvoigmrugpi ēajukmti.s tComioēmr stvuē l. rieiveīazpiomniiesŗtiu- |ļ pāVrtāikcuas dnevoarm bāiljpuasit ērvēiteānjāa no dpieēndaēs valdis. Dzintars un Ziedonis. Rak-nāts,
jo atzīst, ka žīdiem pienākoties jam dāvanām, ko saņēmusi princese,
visa Palestīnā. Sīrijā izsludināts Elizabete. Diseldorfas kristīgo jau-arābu
3 dienu protesta ģenerāl- niešu organizācija, kas dāvanu no-streiks.
Nemieri notikuši Damaskā sūtījusi, pavadvēstulē paskaidro ka.
un Ēģiptē. Arābu terrors vēršas dāvana nav domāta kā pārmetums
pret visām valstīm, kas balsoja par bet kā laimes novēlējums un kā
Paiestmas dalīšanu. apellācija pie princeses, lai tā sa-
^ 1 ^ vādeiSu pbstu,
stīt: .(24)Neustadt''Holst. 118. D. P. A.
G. S. U-bootschuie, Baracke Sūd - 5.
PATEICĪBA
Izsaku sirsnīgu pateicību vi­siem,
kas š. g. 20. novembrī pie­dalījās
mana mīļā vīra
inž. PĒTERA JANSONA^^^^^^
izvadīšanā uz mūža dusu. SeviSķi
sirsnīgs paldies Kaseles Gontrol
Centr'a darbiniekiem, J. Avotiņa
kungam un Betenhauzenas ba^ •
tiešu komitejai.
Ast&a Jansons
•reizi
biezoknī.
v,Ārprātīgā, ko tu
Mūsu darbul" un
lieta ļ guva saķert aiz pleca
sūnām mežonīgā naicfe mēģiļ ^tM^^. vieta. Dru- savu atveidu. Abu _
^J^r'Hdz beidzot kā asmeņi. Tad vināsj
- .::A,:r tl^KŠtviegloti ierie- drebēja, it kā sejai bi
mmm
I
: Trīs: vecmeitas' otrā: jaunībā v^l^m^^ļ-^^:-P^Pirkurvis
iepazīties ar jaunekļiem vecunVā. 'rrife^^ltj|^^^
18—25 g.^ Rakstīt Feliciaņnad,• 'Ei-htī^^aftiS:5v^^
zinijai un
IRO HQ.
Klotildei: Ansbadi.
Latvju zēni! Ar Jums vēlas sarak-
VLr\ ^ u meitones Vija un
: K. Aleksandruks, (14a)
a. N., Hindenburgstr. 36b.
(435)
Lija. Adr
Essiingen
LATVJU MEITĒN ES!
ar Jums vēlas sarakstīties divi
ves priecīgi jaunekļi. Baksties
un Imto: (20) Bodenteich BaJtUr'^^
C^mp ,.Muna", Block 5-
Sim numuram pievienotas 2 IsM^a^
puses, kufas .sariem ATPŪTAI
pasilUna
asti I neredzams viesulis.
^ Aivars atspieda Raļļ
viņā vairs nepūlējās _
vairāk, sēdēja gandrīzj
stīvi skatīdamās sarkj
, it kā būtu iei
degam. Savāds
no^tās kā cepļa strāvc
Aivars saīdzis sāka
nīcu, ne mirklī neizlai
no acīm. Bet Raida p!
kustēties. >€ik ilgi ^
Un Aivara īgnums sāj
niknumā. Vīns runāja
bi; viņš drīzāk kliedza!
„Ralda, netaisi scēnas
tevi brīdinu! Tu labi
tas nebjas, ka tas mai
dusmās es par sevi m
varu padarīt
_„Jā, ko tu man vēl
rīt? - Noņemt arī mal
no^to^v i^^vPl^ciem un uzlikt i
viaskava I tagad pateica, bet All
melu ve^r^i? P^t^vigas lūp5 • ^ I Caudz labprātāk vī
šailaridi atnaini
sagādāt sev
Izdošanas,
m
^^^^