1948-11-09-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Bilfs Hjuvins (Ralph Hewins) „Kad Padomijas iarmija atbrīvoja Rīgu, tur jau gadiem ilgi nebija bijis nevienas piena virtuves riazbēmiem. Ārsti, kas agrāk iesļtājās par mātes un bērna aizgādību, no toreizējās valsts nesaņēma nekad a atbalstu. Pirmspadoinju Latvijā nebija nekādu valsts padomdotuv ju topošām mātēm, gultu skaits valsts vai pilsētu dzemdību klīnikās Dija ļoti ierobežots, Privātklinikasļ bija pieejamas tikai turīgiem. Zīdaiņu aizgādība tāpat bija izveidota pavisam mazā) mērā. Trūka āritu Ŗadom-pīcna vir-mātes un bērnudārzu; ) jauna. Tā klīniku, ne tu, nedz āri dotuvju, pavisam nebija tuvju, citu. iestādījumu bērnu aprūpei uh' arī Viss bija jāiesāk atkal n kā uz vietas nebija ne ārstu instrumentu, ne gu gultas veļas, darbi sanitāros iestādījumos bija jāveic pirnhā un vissteidzamākā kārtā. Ar daudzu pilsētu atbalstu no pārej ān| Padomijas i^epublikām Latvijas PS republikā uz visātrāko varēja iekārtot 74 dzemdību un zīdaiņu klinikaL un 51 zīdaiņu namu. Piena virtuvēs patlaban gatavo barību 12.(j)00 zīdaiņu. Šodien jaunas pienā virtuves atklā-neparastais . vēl pirms šana vairs nav' nel£pds notikums, kā tas bi)is neiīģ^laika. Jaunajā piedgades plānā dzemdību; un zīdaiņu klīpiku skaitu līdz 1950: g. palielinās uz! 106. Atvērs vēl 38 piena virtuves. Līdz tam pašam laikam zīdaiņu nam )s būs 4600 vietu. Paplašinās tdpošp māšu aizgādību. Paredzēta arī bāreņu namu būve. Jaunās Latvijas padomju republikas atpalikušo aps;ākļu pielīdzināšana pārējām sociālistiskām . padomju republikām neapšaubāmi ir grūts ^ uzdevums, jo. šis republikas izbauda progresa labumuj; jau kopš 28 gadiem. Ar panākuniem, kas atzīmējami jau šodien, un, galvenais, ar visas tautas.aktīvo līdzdalību tagadējās piecgades plāna beigās līdz šim nokavēto lielā mērā iz dosies panākt par labu visaiolatviesu tautai." — Jelgavas cukurfabrikā no agra Tīta līdz vēlam vakaram iebrauc smagu vezumu virknes. visiem ceļiem šurp ieplūst cukuri )iešu labā raža. Pa dzelzceļu to piev lā arī veseliem vagoniem un vilcie niem, bet pa Lielupi laivās: Cukur Diešu novākšanas ifn pieņepšanas kampaņu vada" galvenais agrbtioms l liedrs Bo-kums. Daudzi zemnieki jau piegādājuši līgumos paredzēto nonau un ved cukurbietes vēl- virs tās. Jēkabnieku pagasta Liepkalnu māju diirba zemnieks J. Stēgulis virs noriņas nodevis 4,5 to biešu, Ozoln . Strautnieku māju zemniek šais 3,5 .to, Līvbērzes pai. Pluņķu māju zemnieks A. Kokle 6 to. — Bir-zuļu pagasts Valkas apriņķi ir visat-palikušākais. Atpalieībasļ cēlonis meklējams pagasta izpildkomitejas un tāsi)riekšsēža darbā. Priekšsēdis Musķ^s savā saimniecībā zkula labību,^ bet nemaz nedomāja nokārtot eavu parādu valstij, kas irkž tra darba zemnieka gods. Viņam sek< īdams, no labības nodevas nodošanas atturēj ās * ar! ciema padomes priekšsē 3is biedrs Polis. Tāds pat stāvoklis tartupeļu piegādē. Jūtama ar! vispārējā saimniecības un kultūras pagrimšana. Birzuļu pagastam maz uzmanības veltī apriņķa vadītājas iestādes, kas tam nepalīdz tik|t atpakaļ tiz kājām. Nb apriņķa uz šo pagastu gan bija atsūtīti biedri Bērziņš un Bkbris, bet tie pagastā tikai pagrozījās un, nekā neizdarījuši, atkal nozuduši. Rīgas stikla fabrikas „Satkandau-ģava** maiņas meistars Žanife Zuinačs lielā tēvijas kara laikā cīnījies latviešu gvardes divīzijā. Pār kaujas nopelniem yiņš apbalvots Jir tēvijas kara. 2. šķ. ordeni un 3 kedaļām. Tagad viņš ir viens ho tiem, kas „Sarkandaūgavas" ko4ektI\i'am izcl- LTdz šim 1^ Josif am Staļinam sūcot savu amerikāņu tabakas pīpi un uzdzeŗdt pa malkam tējas, kas vārās „samovarā" turpat viņa kabinetā. Kremļa trešajā stāvā, tā kārtējo apmeklētāju vidū ir liela auguma un pašapzinīgs pajauns virs pelēkzaļā formas blūzē, kas apbārstīta medaļām. Par šb maz pazīstamo, ķet ar ārkārtīgu varu apveltīto valdības locekli simti miljonu dažādu tautību cilvēku no Elbas līdz Vladivostokai un no Arktikas līdz Kauķazam runā apdomīgas minēšanas čukstos. „Vai viņš ir Staļina pēctecis?" viņi vaicā. „Kāds viņš ir? Vai ajr viņu mums klāsies labāk?" ^ ā d u s minējumus ievadīja Maskavas radiofonā paziņojums, ka „45 g. V. Georgijs Maķsimiliāna dēls Ma-ļenkovs paaugstināts par Padomi jas ministru padomes vicepriekšsēdi;" t. i., par Staļinam padotu vicepremjeru. Komisāru naV Šogad ministru padome aizstāja komisāru padomi, jb Kremjis iedomājās, ka rietumu ausis vārdam „komisari" ir, nepatīkama pieskaņa. Vai nu ministru vai arī komisāru padome, tā a:,izvien atbilst ministru kabinetam. Turpmāk, kad 67. g. v. maršals Staļins ir nodarbināts ar citām valsts lietām vai uzlabo savu veselību Kaukāza dziedniecības vietās, kā^viņš to darīja pagājušā ziemā, Maļenkova pienākums ir prezidēt ministru padomē. Maļenkovs ir dūšīgs vīrs ar apaļu seju, divi zodiem:'un melno matu sprogu, kas, krīt pāri acij, kali viņš steidzas. Steiga viņam ir bieži, jo , , , , blakus vicepremjera pienākumiem l^'' Kaganovičs (dzelzceļu transpor-ta mmistrs), Mikojans (artirdznieci-bas ministrs), Molotovs, maršals Vo-rošilovs un N. Vozņēsenskis (aizšar-padarljls sevi par neaizstājamu Ļeņina palīgu un pēc tam nobīdījis daudz plašāk īpazlstamos sāncenšus, kādi bija Trockis, Zinovjevs un Tomskis. So pārākumu pār visiem Staļins tikai karā laikā cementējis ar ģenerālisima pakāpes (armijas vadībai) un premjera (valsts pārvaldīšanas noteikšanai) amata uzņemšanos. Tieši ^ajā s^akarā krievi ievēro Maļenkova' avansēšanu. Patlaban Maļenkovs ir Staļina vietnieks divi vai trīs noteicējos posteņos kā centrālās komitejas aktīvais sekretārs un vicepremjers. • Bez tam viņS ir ari viens no komunistu partijas politbiroja 13 locekļiem— viens no 13, kuru rokās ir absolūtā vara pār visu Savienību un pār komunistu politikas noteikšanu ārzemēs. Par spīti pēdējo 7 gadu pārvērtībām no šiem 13 tikai viens ir mainīts, pie kam šl maiņa notikusi daļ^isku iemeslu dēj. Sāds nemainīgums pguž reizē Padomijas sistēmas spēku un arī vājumu. Tas, ka Maļenkovam nav nevienas parastās militārās pakāpes, tomēr nenozīmē, ka viņš nebūtu iemācīts Staļinā aizstāšanai arī trešajā Padomijas galvenajā postenī — virspavēlnieka amatā. Jau kopš valsts aizsardzības padomes nodibināšanas 1941. g. 30. jūnijā -r- tūlīt pēc vācu invāzijas Maļenkovs ir bijis vienā no tās 8 locekļiem, ļ Lielie astoņi Pārējie tās locekļi ir Staļins, L. Berija (bijušais NKVD šefs, kas ta^ Kad pārrauga atompētniecibu), ļ La^ pērn visvair^ ir politiska,, bet ne militāra nozīme, jo tie rāda partijas pārākumu pār armiju. Ar lielu rūpību kā kara, tā arī miera laikā ir gādāts, lai sarkanā armija varas ziņā nekļūtu par sāncensi komunistu partijai. Civilās aizsardzības padomes lo^ cek]a amatā Maļenkovs militārā nozīmē patiesi ir pārāks par jebkuru virsnieku, atskaitot Vorošilovu. Maļenkovam ir vēl citas priekšrocības, kas viņu var padarīt par Staļina pēcteci. Viņš ir eirāziāts. Līdzīgi Sta]inam Maļenkovs ir dzimis uz abu §0 kontinentu robežlīnijas. Staļins ir dzimis 1879. g. Gruzijā — Kaukāzā, bet Maļenkovs — 1901, g. Cka-lovā (agrākā Orenburgā) pie Krie-vijas- Siblrljas robežas. Eirāziātu izpratne Pēc savas dzimšanas abi šie vīri labi piemērojas mainīgām austrumu un rietumu tendencēm, kas vienmēr dominējušas Krievijas politikā. Mūslaikos, kad Eiropas Krievija iznīcināta un priekšplānā izvirzās austrumi, krievu līderim ir ideāli jāizprot abas Savienības puses. Personīgā parallēle starp Staļinu un Ma-ļenkovu nav īsti pilnīga, jo pirmais ir tikpat izteikts kaukāzietis, kā otrs ir lielkrievs, tāds, kādu par nemirst īgu padari jis Tolstojs, bet nevis mongoļu tips, kas pārsteidzis Austrumeiropu. Un tomēr — eirāziātiskā kopība šajos divi vīros ir izauklējusi zīmīgu nolūku kopību, kurune^ pārspēj pat tā kopība, kas Staļinam ir ar tā Kaukāza tautiešiem Miko-janu un Beriju. eku pag. J. Tum-viņš ir arī viens no komunistu partijas centrālās komitejas pieciem sekretāriem un tieši šinī amatā diendienā veic valsts un partijas pārvaldīšanas kārtējo darbu. Pārējie sekretāri ir Staļins, Molotovs (kas ir aizņemts ar ārlietām), ģenerālleitnants Andrejs Zdanovs, kas ir arī Ļeņin-gradas gubernators, kontroles komisijas vadītājs Somijā un Padomijas ārlietu komitejas galva, un Andrejs Andrejevs, Izkārtne No visiem pieciem Maļenkovs partijas darbā ir strādājis visvairāk un nokļuvis vistuvāk tam, lai spētu nākt Staļina vietā, ko]f)š ģenerālisims faktiski (kaut gan ne' teorijā) kara laikā kļuvis par Padomijas valsts galvu. Nominālais valsts galva ir 58 g. v. arodbiedrību vīrs Nikolajs Michaī-la dēls Sverņiks, kas Šogad nelaiķa prezidenta Kaļlņina vietā kļuvis par Augstākās padomes prezidija piiekš-sēdl. . PSR Savienībā šim prezidenta amatam tomēr nekad nav bijis istās politiskās varas. Koj^ 1923. g. Staļins vienmēr neapstrīdēti ir turējis grožus, būdams komunistu partijas kontroles komitejas ģenerālsekretārs. Tieši ģenerālsekretāra amatā Staļins nīja izcilo uzvaru ražošana $tundā izpūsts 40—60- m stikla, bet Z. maiņa tagad stundā dod 80—90- 100 un vēl vairāk metru stikla. — PSRS Augstākās padomes^ sesijā Latvijas PSR budžets pieņemts par 1.012.038.000 rbļ., pie kam republikas budžetā 805,912.000 un vietējos budžetos 206.126.(»0 rbļ. — PSRS nupat notikušajā Augstākās padomes^ sesijā Savienības padomēj runāja Kalhbērziņš un Tautību padomē Deglavs. Kalnbērziņš noradīja, ka Latvijas PSR piecgades plānā^'paredzēta lielu un sarežģītu lizdevumu realizēšana. Strauji jākāpina ražošanas apjoms visās rūpnie([lbas: nozarēs. Republikas galvenais jais uzdevums — pacelt da bu. Piecgades pirmajā gadā panākumus rāda republikas rūpniecība un buksainmiecība- 8 mēnešu plāns pasreize-ba raži- 3. līdz oktobra revolūcijas gadadienai pabeigt zemes aparšanu, tfi nodrošinot 1947. g. Vasarāju ražu. — Rīgas atbrīvošanas 2. gadadienu ņo vācu okupantiem Latvijas darba tauta atzīiaēja jo svinīgi. Strādnieku klubos, universitātē, skolās un iestādēs svētku priekšvakarā bija sarnco-ta sastapšanās, ar Latvijas galvaspilsētas atbrīvošanas ciņu dalībniekiem. Svētku diena bija silta un saulaina, I^ilsētu un tās rudens zeltā tērptos parkus un dārzus greznoja tūkstoši kirogu. No paša Irita simti darba ļaužu kolonnu devās pa galvenam ielām, saplūstot varenā* straumē. Demonstranti nesa kuģ\i, motor-vagonu, mēbeļu, apavu u. c. ražojumu attēlus un atveidus, — visu, ko pašlaik ražo Rīgas atjaunotos 208 uzņēmumos. So 2 gadu laikā Latvj-jas galvaspilsētā atvērti 9 teātri, 5 muzeji, 19 kinoteātru, 16 bibliotēku. Universitātē," lauksaimniecības akadēmijā, mākslas akadēmijā, konservatorijā, skolotāju institūtā un 12 technikumos mācās tūkstoši studentu. Ar savu brašo stāju demonstrantu vidū sevišķi izcēlās Nachimōva kapa jūrskolas uii tirdzniecības flotes jūrskolas audzēkņi.. Svētku demonstrācija beidzās ar lielu mītiņu. Runas teica Latvijas PSR komunistu partijas centrālās komitejas sekretārs Pelše, ministru padomes priekšsēža vietnieks Trinklers, partijas pilsētas komitejas sekretārs Ostrovs, Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdis Deglavs un partijas organizators VEF'ā Priverts. oTggliche Eimdschau" Berlinō un „Ciņa** Rīgā dzības rūpniecības padomes priekšsēdis). Sinr kara valdībā Maļenkovs pāri par 4 gadiem varēja s1:udēt problēmas" visaugstākās vadības plāksnē un papildināt savu partijas bijušā virsnieka un vienkāršā ierindas locekļa pieredzi. 1918.—22. g. karā — vispirms pret vāciešiem un vēlāk pret „balto** ģenerāļiem Maļenkovs cīnījās par savu dzīvību un par boļševismuv 18 g. vecumā viņš brīvprātīgi bija iestājies sarkanā armijā un sākumā kā vienkāršs partizāns cīnījās rietumos, bet vēlāk bija politiskais komisārs Turkestānā un austrumu provincēs. Lai gan viņš ir 22 gadus jaunāks par Staļinu, Maļenkovs izmalies cauri tām pašām militārām dzirnavām no pašas apakšas līdz visaugstākal kara padomei. Nav it neviena techniska, oficiāla vai personīga iemesla, kura dēļ Ma-ļenkovu rīt nevarētu pavisam pēkšņi paaugstināt par ģenerāli tāpat kā kara laikā bijuši paaugstināti viņa sāncenši Berija un Zdanovs. Pats Staļins Ir tikai NKVD ģenerālislms — tāpat kā 2danovs un Berlji Ir NKVD ģenerālleitnanti. Sīm pākā- Staļina »,niilulis'' Pēdējais iemesls Maļenkova nokļiL-Sanal vispārības veltītās uzmanības centrā un varbūt arī pie visaugstākās varas tautu kausējuma masā, kas veido PSRS, ir tas, ka viņš 1930. g. bija Maskavas padomes organizētājs. Tā viņam Ir sakari ari galvaspilsētā. Ja krievs mēģina vainagot argumentus, kas runā ^ par labu Maļenkovam, viņš vēl piemetina, ka „Stalina mīlulis** ir technlķis, kas Patiesības labā „LatvieŠu Vēstneša** 85. numurā ievietotam rakstam „TicIbas atjauno^ šanas svētkos" gribu piebilst, ka kristīgos pamatjēdzienus neviens nedrīkst pārvērtēt. Tie ir no Kristus. Tos ir vērtējis un pamatīgi pārvērtējis pats Kristus. Ja mēs tos grifcam pārvērtēt un skaidrot, tad nekādi ziņā citādiv '.^fi tos ir novērtējis Kristus. Nav Šaubu, ka 15. un 18. g. s, katoļu baznīcā reformas bija vaja-beldzls Maskavas augstāko techni- ļ «izīgas ^ nepieciešamas. Īstenot tās kumu, un k^ „techniķl" Ir noteicēji varēja tikai tas, ko Kristus savā vie-mūsdienu Krievijā, kiirā Jāstrādā tā.atstāja — ba^iīcas,galva. Refor-dienu un nakti un kur jau 25 gadus met* drīkstēja nevis Kristus likumus, rūpniecības plānam Ir svēto rakstu kristīgos pamatjēdzienus un Kristua nozīme. iestādījumus, kā to darīja Luters, bet Maļenkovam, esot pajaunam un gair^'cilvēku ļauno dzīvi un ļaunos nevainojamam partijas sekretāram, damis. Citiem vārdiem: labot varē-vicepremjeram, aizsardzības padom- ja un bija nepieciešams labot visu niekam, politbiroja loceklim, Eirā- to; ķas nebija kristīgs. To ari da-zijas technlķim un pāri visam arī rija. Bet tie nav Lutera nopelni. So- Staļina uzticības vīram, patiešām Ir dien mēs gan esam liecinieki, ,ka tādas dotībaSi kādu nav citiem krle- protestantu konfesija tiešām pastāv, viem, lai viņa vārdu pielīdzinātu tai Nesen tfi svinēja 400 g. pastāvēšanas trijotnei, kuras vārdi grezno komū- jubileju. Atcerēsimies tomēr, ka nīstu oficiālo politiku - „marksismu- Kristus bija skaidri pateleis: „Tu esi ļeņinismu-staļinlsmu.** PiJteris un uz šīs klints es uzcelšu Continental Paily Mail, sa^u baznīcu.. /* Tātad: ne baznīcas Paris, Oct. 25 ļun ne konfesijas, bet vienu baznīcu! Ja mēs ticam bībelei, tad noteikti rūpniecībā pārsniegts; Sejas platība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājusies par 8 proc. Cēlies ari gratidu kultūru un cukurbiešu ražīgums. Salīdzinājumā ar pag. gadu Latvijas PSR budžets ievērojami palielināts. Palielinot līdzekļus tautsaimniecības financēSanaii līdztekas aug līdzekļi arī sociāli kulturāliem mērķiem. Deglavs norādīja spilgtus, piemērus valsts gādībā par tautsaimniecības un kultūras darba ātru attīstību un uzplaukumu tanīs zemēs, kas bija pakļautas vācu fašii^tu ordu iebrukumiem. Tāds piemērs! ir Latvijas PSR budžets, kas 1948. ļg. salīdzinājumā ar 1945. g. pieaudzis par 45,6 proc. Sociāli kulturāliem mērķiem no budžeta kopsummas paredzēti pāri par 50 proc.,' i i . , par 173 milj. rbļ. vairāk nekā 1945.1 g. Tagadējā budžeta gadā tautas izglītībai vien paredzēti 284 milj. rbļ., bet republikas tautsaimniecībai 355 milj. proc. no pirmskara līmeņa. 1946. g. šis procents pārsniegs 65. Dažās rūpniecības nozarēs Latvijas PSR jau šinī gadā sasniegs vai pat pārr sniegs pirmskara līmeni. Tērauda ražošanāj piemēram, šogad paredzēts sasniegt 80 proc. no pirmskara līmeņa, logu stiklu ražošanā 138, arklu 106, papes 167, superfosfāta 252 proc. Lielas summas paredzētas lauksaim-^ niecības atjaunošanai un attīstībai. Bez republikas un Savienības budžetā jau paredzētiem 46 milj. rbļ. lauksaimniecībai 1946. gadā piešķirts ilggadēja aizdevuma veidā vēl 75 milj. rbļ. kredits. Nabadzīgā un vidējā zemniecība apvienojusies lauksaimniecības kooperatīvos, lai šādā veidā ātrāk veicinātu lauksaimniecības attīstību un lietderīgāk izmanj totu valsts pabalstu. Lauksaimniecība uii kreditsabiedribas aptver jau 108.000 zemnieku saimniecību vai 42 proc. no visām republikas saim- Centrālizēta. kapitāla ieguldījumu niecībām. Visiem spēkiem jāveicina sunima republikas un vietējā saim-niecībā^ šogad pieaugusi līdz 1Ž6,6 milj. rbļ. (1945.. g. 86,5 milj., tātad pieaugums par 46,3 proc). tlūpnikī-bas produkcija no 233,6 milj. m-augusi uz 354,7 milj, rbļ., t.i., par 59 proc. Rūpniecības gada plānu bo-teikti realizēs. Elektriskās enerģijas iegūšanā būs sasniegti 80 proc. no 1940. g, normas. Vācu iebrucēju darīto postījumu dēļ 1945. g. liels elektroenerģijas trūkums, ,kas kaitēja visām tautsainmiecibas ļno-zarēm. Kūdras sagādes plāns rdāli-zēts par 114 proc, tā pārsniedzot pir^mskaŗa limenl par 73,5 proc. Rūpniecības ražojumu produkcija 1945. g. pē^^edza ^ « n n M " nobijā produkcijas kāpināšana un jāsamazina ražojumu pašizmaksa. Neatlaidīgi jāturpina cīņa par taupību, par pareizu norēķināšanos, stingri jāievēro līdzekļu un budžeta robežas. PSRS finanču ministra un budžeta komisijas aizrādījumi par . lieliem trūkumiem šinī ziņā attiecināmi ari uz Latvijas PSR trūkumiem finanču iiozarē" Samazināmi valsts pārvaldes orgānu izdevumi. Tautsaimniecī- Radus, draugus - un paziņas m. Valdis Surlņš: Central DP Camp, 10-17 b, Wūrzburg, Bayern (13a). 3812 bas apgādes sistēma ir svarīgs valsts jautie ^^^"^ ^«^^«"^ Pieminētā faktors, bet pēdējos gados, kā tasP^^sta autoram. O. Jāatgādina, ka uzskatāmi vērojams Latvijas Ps Dieva vārds ir mirdzējis, mirdz un republikā, tā pārlieku sarežģījusies vienmēr mirdzēs vienā un tanī pašā un izplētusies. Pašlaik Rīgā vien ir sl^aidrībā. Tā tas bijis pirmo kristic-pāri par 50 dažādu repubUkas un šu laikā, pēc viņiem un mūsdienās, starprepubliku apgādes kantoru un Cita lieta gan, kā cilvēki Dieva vār-organizāciju. Vesela virkne šo orga- dam klausījuši un kā tie dzīvojuši nizāciju vai nu pavisam nevajadzīga Luters nekādā ziņā nav bijis tas, kais vai arī to aparāts stipri Jāsamazina, cilvēkus pievedis pie Dieva vārda „Glavbumsblt" kantoris, piemēram, dzīvākas klausīSanās. Gribot atraisīt nemaz nenodarbojas ar papīra rūp- cilvēkus no dogmu Šaurības, daudzus niecībai vajadzīgo ķīmikāliju ap- atraisa no dogmām pavisam. Luters gādi, jo to interesē tikai gatavā pa- devis cilvēcei „tlcības brīvību/' kas pira izvietošana. 1941. g. šo darbu Umūsdlenās daudz dlvēku padarījusi veica vietējās papīra rūpniecības jgu tik brīvus, ka tie vairs nezina, strādnieki un republikas valsts plā- ar §§(ļu „br!vību" iesākt. Tiem na 1 ekonomists. Vieglās tekstil- un ^^Q^y,^^^^^ ^airs pat tā brīvība, ko gumijas (ap 9000 strādnieku) rūp- ^^^^ ^.^^^ ^^^.^ ^ ^ev b u s . . un niecības uzņēmumi apvienoti "^^^^ \ ,n^ev nebūs &Mū ,Xk]būs hrU vieglāsrūpniecības ministrijā, bet ar ^^^^^ ^^.^^ ^^^^^^ šo uzņēmumu produkcijas reallzacl- L^^ ^^^^^^ ^j^. ^^^.^stiprāk un JU nodarbojas 3 kantop — "Gl^v- laimTgc" Ne par velti tžpec tekstilsbit, ff^^^f^^ Pa.aik rezmosbii; Deglavs ^7;^.^/;,^^ katoļu b^^^^^^ paspārnē ir ap 400 sistēma jāvienkāršo. ^ Latvijas PSR ļ nevis 275. No Lutera zemnieki, zemnieces, sovchozu "J^^ļf^^ ^^^^^^^.^ K. . „n strādnieki, „MTS" un lauksaimniecības speciālisti,' apsvēruši Altaja kolchoznicku patriotisko aicinājumu, vienprātīgi nolēmuši Iekļauties sociālistiskajā sacensībā par labības un citu lauksaimniecības produktu nodošanu I3irmsi valdības noteiktiem termiņiem un pieņēmuši Lietuvas PSR zemnieku sociālistiskās sacensības izaicinājumu. Sacensībai šādi noteikumi: 1. līdz lielās sociālistiskās oktobra revolūcijas 29. gadadienai pilnīgi veikt valsts noteikto labības piegādes plānu; 2. Staļina konstitūcijas gadadienā nodot virs valsts paredzētā plāna vēl. 700.000 pudu labības; ,,ticības brīvības'* cilvēki jau bēg uņ meklē patvērumu „nežēligu spaidu" baznīcā. 1945. g. AS Valstīs vien no dažādām protestantu sektām kātoju baznīcā pār^gāja 87.000 cilvēku, Anglijā 10.000 utt. Tie ir „tHmdinieki'* no dažādām cilvēku šķirām, seviSķl inteliģence, kas atgriežas īstās Mātes — baznīcas klēpi. Par 0, pieminēto fanātismu jāsaka: ja jau fanātisma nebija, trūcis kristīgo pam<n'cjē-dzienu „pārvertētājieni," kā tad lai , tas būtu trūcis tiem. kas šos pa-matjēdzienus aizstāvēja? — Pr. Hein-richs Bccs. Central DP Camp, 8a-10. Wūrztiurg, Bayem (13a).
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 9, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-11-09 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari481109 |
Description
Title | 1948-11-09-07 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Bilfs Hjuvins (Ralph Hewins)
„Kad Padomijas iarmija atbrīvoja
Rīgu, tur jau gadiem ilgi nebija bijis
nevienas piena virtuves riazbēmiem.
Ārsti, kas agrāk iesļtājās par mātes
un bērna aizgādību, no toreizējās
valsts nesaņēma nekad a atbalstu.
Pirmspadoinju Latvijā nebija nekādu
valsts padomdotuv ju topošām
mātēm, gultu skaits valsts vai pilsētu
dzemdību klīnikās Dija ļoti ierobežots,
Privātklinikasļ bija pieejamas
tikai turīgiem. Zīdaiņu aizgādība
tāpat bija izveidota pavisam
mazā) mērā. Trūka āritu Ŗadom-pīcna
vir-mātes
un
bērnudārzu;
) jauna. Tā
klīniku, ne
tu, nedz āri
dotuvju, pavisam nebija
tuvju, citu. iestādījumu
bērnu aprūpei uh' arī
Viss bija jāiesāk atkal n
kā uz vietas nebija ne
ārstu instrumentu, ne gu
gultas veļas, darbi sanitāros iestādījumos
bija jāveic pirnhā un vissteidzamākā
kārtā. Ar daudzu pilsētu
atbalstu no pārej ān| Padomijas
i^epublikām Latvijas PS republikā
uz visātrāko varēja iekārtot 74 dzemdību
un zīdaiņu klinikaL un 51 zīdaiņu
namu. Piena virtuvēs patlaban
gatavo barību 12.(j)00 zīdaiņu.
Šodien jaunas pienā virtuves atklā-neparastais
. vēl pirms
šana vairs nav' nel£pds
notikums, kā tas bi)is
neiīģ^laika. Jaunajā piedgades plānā
dzemdību; un zīdaiņu klīpiku skaitu
līdz 1950: g. palielinās uz! 106. Atvērs
vēl 38 piena virtuves. Līdz tam pašam
laikam zīdaiņu nam )s būs 4600
vietu. Paplašinās tdpošp māšu aizgādību.
Paredzēta arī bāreņu namu
būve. Jaunās Latvijas padomju republikas
atpalikušo aps;ākļu pielīdzināšana
pārējām sociālistiskām
. padomju republikām neapšaubāmi ir
grūts ^ uzdevums, jo. šis republikas
izbauda progresa labumuj; jau kopš
28 gadiem. Ar panākuniem, kas
atzīmējami jau šodien, un, galvenais,
ar visas tautas.aktīvo līdzdalību tagadējās
piecgades plāna beigās līdz
šim nokavēto lielā mērā iz dosies panākt
par labu visaiolatviesu tautai."
— Jelgavas cukurfabrikā no agra
Tīta līdz vēlam vakaram iebrauc
smagu vezumu virknes. visiem
ceļiem šurp ieplūst cukuri )iešu labā
raža. Pa dzelzceļu to piev lā arī veseliem
vagoniem un vilcie niem, bet
pa Lielupi laivās: Cukur Diešu novākšanas
ifn pieņepšanas kampaņu
vada" galvenais agrbtioms l liedrs Bo-kums.
Daudzi zemnieki jau piegādājuši
līgumos paredzēto nonau un ved
cukurbietes vēl- virs tās. Jēkabnieku
pagasta Liepkalnu māju diirba zemnieks
J. Stēgulis virs noriņas nodevis
4,5 to biešu, Ozoln
. Strautnieku māju zemniek
šais 3,5 .to, Līvbērzes pai. Pluņķu
māju zemnieks A. Kokle 6 to. — Bir-zuļu
pagasts Valkas apriņķi ir visat-palikušākais.
Atpalieībasļ cēlonis
meklējams pagasta izpildkomitejas
un tāsi)riekšsēža darbā. Priekšsēdis
Musķ^s savā saimniecībā zkula labību,^
bet nemaz nedomāja nokārtot
eavu parādu valstij, kas irkž tra darba
zemnieka gods. Viņam sek< īdams, no
labības nodevas nodošanas atturēj ās
* ar! ciema padomes priekšsē 3is biedrs
Polis. Tāds pat stāvoklis tartupeļu
piegādē. Jūtama ar! vispārējā saimniecības
un kultūras pagrimšana.
Birzuļu pagastam maz uzmanības
veltī apriņķa vadītājas iestādes, kas
tam nepalīdz tik|t atpakaļ tiz kājām.
Nb apriņķa uz šo pagastu gan bija
atsūtīti biedri Bērziņš un Bkbris, bet
tie pagastā tikai pagrozījās un, nekā
neizdarījuši, atkal nozuduši.
Rīgas stikla fabrikas „Satkandau-ģava**
maiņas meistars Žanife Zuinačs
lielā tēvijas kara laikā cīnījies latviešu
gvardes divīzijā. Pār kaujas
nopelniem yiņš apbalvots Jir tēvijas
kara. 2. šķ. ordeni un 3 kedaļām.
Tagad viņš ir viens ho tiem, kas
„Sarkandaūgavas" ko4ektI\i'am izcl-
LTdz šim
1^
Josif am Staļinam sūcot savu amerikāņu
tabakas pīpi un uzdzeŗdt pa
malkam tējas, kas vārās „samovarā"
turpat viņa kabinetā. Kremļa trešajā
stāvā, tā kārtējo apmeklētāju vidū
ir liela auguma un pašapzinīgs pajauns
virs pelēkzaļā formas blūzē,
kas apbārstīta medaļām. Par šb maz
pazīstamo, ķet ar ārkārtīgu varu apveltīto
valdības locekli simti miljonu
dažādu tautību cilvēku no Elbas līdz
Vladivostokai un no Arktikas līdz
Kauķazam runā apdomīgas minēšanas
čukstos. „Vai viņš ir Staļina pēctecis?"
viņi vaicā. „Kāds viņš ir? Vai
ajr viņu mums klāsies labāk?"
^ ā d u s minējumus ievadīja Maskavas
radiofonā paziņojums, ka „45 g.
V. Georgijs Maķsimiliāna dēls Ma-ļenkovs
paaugstināts par Padomi jas
ministru padomes vicepriekšsēdi;" t.
i., par Staļinam padotu vicepremjeru.
Komisāru naV
Šogad ministru padome aizstāja
komisāru padomi, jb Kremjis iedomājās,
ka rietumu ausis vārdam
„komisari" ir, nepatīkama pieskaņa.
Vai nu ministru vai arī komisāru
padome, tā a:,izvien atbilst ministru
kabinetam. Turpmāk, kad 67. g. v.
maršals Staļins ir nodarbināts ar citām
valsts lietām vai uzlabo savu
veselību Kaukāza dziedniecības vietās,
kā^viņš to darīja pagājušā ziemā,
Maļenkova pienākums ir prezidēt
ministru padomē.
Maļenkovs ir dūšīgs vīrs ar apaļu
seju, divi zodiem:'un melno matu
sprogu, kas, krīt pāri acij, kali viņš
steidzas. Steiga viņam ir bieži, jo , , , ,
blakus vicepremjera pienākumiem l^'' Kaganovičs (dzelzceļu transpor-ta
mmistrs), Mikojans (artirdznieci-bas
ministrs), Molotovs, maršals Vo-rošilovs
un N. Vozņēsenskis (aizšar-padarljls
sevi par neaizstājamu Ļeņina
palīgu un pēc tam nobīdījis
daudz plašāk īpazlstamos sāncenšus,
kādi bija Trockis, Zinovjevs un
Tomskis. So pārākumu pār visiem
Staļins tikai karā laikā cementējis
ar ģenerālisima pakāpes (armijas vadībai)
un premjera (valsts pārvaldīšanas
noteikšanai) amata uzņemšanos.
Tieši ^ajā s^akarā krievi ievēro Maļenkova'
avansēšanu. Patlaban Maļenkovs
ir Staļina vietnieks divi vai
trīs noteicējos posteņos kā centrālās
komitejas aktīvais sekretārs un vicepremjers.
• Bez tam viņS ir ari viens
no komunistu partijas politbiroja 13
locekļiem— viens no 13, kuru rokās
ir absolūtā vara pār visu Savienību
un pār komunistu politikas noteikšanu
ārzemēs. Par spīti pēdējo 7 gadu
pārvērtībām no šiem 13 tikai
viens ir mainīts, pie kam šl maiņa
notikusi daļ^isku iemeslu dēj. Sāds
nemainīgums pguž reizē Padomijas
sistēmas spēku un arī vājumu.
Tas, ka Maļenkovam nav nevienas
parastās militārās pakāpes, tomēr
nenozīmē, ka viņš nebūtu iemācīts
Staļinā aizstāšanai arī trešajā Padomijas
galvenajā postenī — virspavēlnieka
amatā. Jau kopš valsts aizsardzības
padomes nodibināšanas
1941. g. 30. jūnijā -r- tūlīt pēc vācu
invāzijas Maļenkovs ir bijis vienā
no tās 8 locekļiem, ļ
Lielie astoņi
Pārējie tās locekļi ir Staļins, L.
Berija (bijušais NKVD šefs, kas ta^
Kad pārrauga atompētniecibu), ļ La^
pērn visvair^ ir politiska,, bet ne
militāra nozīme, jo tie rāda partijas
pārākumu pār armiju. Ar lielu rūpību
kā kara, tā arī miera laikā ir gādāts,
lai sarkanā armija varas ziņā
nekļūtu par sāncensi komunistu partijai.
Civilās aizsardzības padomes lo^
cek]a amatā Maļenkovs militārā nozīmē
patiesi ir pārāks par jebkuru
virsnieku, atskaitot Vorošilovu. Maļenkovam
ir vēl citas priekšrocības,
kas viņu var padarīt par Staļina
pēcteci. Viņš ir eirāziāts. Līdzīgi
Sta]inam Maļenkovs ir dzimis uz abu
§0 kontinentu robežlīnijas. Staļins
ir dzimis 1879. g. Gruzijā — Kaukāzā,
bet Maļenkovs — 1901, g. Cka-lovā
(agrākā Orenburgā) pie Krie-vijas-
Siblrljas robežas.
Eirāziātu izpratne
Pēc savas dzimšanas abi šie vīri
labi piemērojas mainīgām austrumu
un rietumu tendencēm, kas vienmēr
dominējušas Krievijas politikā.
Mūslaikos, kad Eiropas Krievija iznīcināta
un priekšplānā izvirzās austrumi,
krievu līderim ir ideāli jāizprot
abas Savienības puses. Personīgā
parallēle starp Staļinu un Ma-ļenkovu
nav īsti pilnīga, jo pirmais
ir tikpat izteikts kaukāzietis, kā
otrs ir lielkrievs, tāds, kādu par nemirst
īgu padari jis Tolstojs, bet nevis
mongoļu tips, kas pārsteidzis Austrumeiropu.
Un tomēr — eirāziātiskā
kopība šajos divi vīros ir izauklējusi
zīmīgu nolūku kopību, kurune^
pārspēj pat tā kopība, kas Staļinam
ir ar tā Kaukāza tautiešiem Miko-janu
un Beriju.
eku pag.
J. Tum-viņš
ir arī viens no komunistu partijas
centrālās komitejas pieciem
sekretāriem un tieši šinī amatā diendienā
veic valsts un partijas pārvaldīšanas
kārtējo darbu. Pārējie sekretāri
ir Staļins, Molotovs (kas ir aizņemts
ar ārlietām), ģenerālleitnants
Andrejs Zdanovs, kas ir arī Ļeņin-gradas
gubernators, kontroles komisijas
vadītājs Somijā un Padomijas
ārlietu komitejas galva, un Andrejs
Andrejevs,
Izkārtne
No visiem pieciem Maļenkovs partijas
darbā ir strādājis visvairāk un
nokļuvis vistuvāk tam, lai spētu nākt
Staļina vietā, ko]f)š ģenerālisims faktiski
(kaut gan ne' teorijā) kara laikā
kļuvis par Padomijas valsts galvu.
Nominālais valsts galva ir 58 g.
v. arodbiedrību vīrs Nikolajs Michaī-la
dēls Sverņiks, kas Šogad nelaiķa
prezidenta Kaļlņina vietā kļuvis par
Augstākās padomes prezidija piiekš-sēdl.
. PSR Savienībā šim prezidenta
amatam tomēr nekad nav bijis istās
politiskās varas. Koj^ 1923. g. Staļins
vienmēr neapstrīdēti ir turējis
grožus, būdams komunistu partijas
kontroles komitejas ģenerālsekretārs.
Tieši ģenerālsekretāra amatā Staļins
nīja izcilo uzvaru ražošana
$tundā izpūsts 40—60- m stikla, bet
Z. maiņa tagad stundā dod 80—90-
100 un vēl vairāk metru stikla. —
PSRS Augstākās padomes^ sesijā
Latvijas PSR budžets pieņemts par
1.012.038.000 rbļ., pie kam republikas
budžetā 805,912.000 un vietējos
budžetos 206.126.(»0 rbļ. — PSRS nupat
notikušajā Augstākās padomes^
sesijā Savienības padomēj runāja
Kalhbērziņš un Tautību padomē
Deglavs. Kalnbērziņš noradīja, ka
Latvijas PSR piecgades plānā^'paredzēta
lielu un sarežģītu lizdevumu
realizēšana. Strauji jākāpina ražošanas
apjoms visās rūpnie([lbas: nozarēs.
Republikas galvenais
jais uzdevums — pacelt da
bu. Piecgades pirmajā gadā panākumus
rāda republikas rūpniecība un
buksainmiecība- 8 mēnešu plāns
pasreize-ba
raži-
3. līdz oktobra revolūcijas gadadienai
pabeigt zemes aparšanu, tfi nodrošinot
1947. g. Vasarāju ražu. —
Rīgas atbrīvošanas 2. gadadienu ņo
vācu okupantiem Latvijas darba tauta
atzīiaēja jo svinīgi. Strādnieku
klubos, universitātē, skolās un iestādēs
svētku priekšvakarā bija sarnco-ta
sastapšanās, ar Latvijas galvaspilsētas
atbrīvošanas ciņu dalībniekiem.
Svētku diena bija silta un
saulaina, I^ilsētu un tās rudens zeltā
tērptos parkus un dārzus greznoja
tūkstoši kirogu. No paša Irita simti
darba ļaužu kolonnu devās pa galvenam
ielām, saplūstot varenā* straumē.
Demonstranti nesa kuģ\i, motor-vagonu,
mēbeļu, apavu u. c. ražojumu
attēlus un atveidus, — visu, ko
pašlaik ražo Rīgas atjaunotos 208
uzņēmumos. So 2 gadu laikā Latvj-jas
galvaspilsētā atvērti 9 teātri, 5
muzeji, 19 kinoteātru, 16 bibliotēku.
Universitātē," lauksaimniecības akadēmijā,
mākslas akadēmijā, konservatorijā,
skolotāju institūtā un 12
technikumos mācās tūkstoši studentu.
Ar savu brašo stāju demonstrantu
vidū sevišķi izcēlās Nachimōva kapa
jūrskolas uii tirdzniecības flotes jūrskolas
audzēkņi.. Svētku demonstrācija
beidzās ar lielu mītiņu. Runas
teica Latvijas PSR komunistu partijas
centrālās komitejas sekretārs
Pelše, ministru padomes priekšsēža
vietnieks Trinklers, partijas pilsētas
komitejas sekretārs Ostrovs, Rīgas
pilsētas izpildkomitejas priekšsēdis
Deglavs un partijas organizators
VEF'ā Priverts.
oTggliche Eimdschau" Berlinō
un „Ciņa** Rīgā
dzības rūpniecības padomes priekšsēdis).
Sinr kara valdībā Maļenkovs
pāri par 4 gadiem varēja s1:udēt
problēmas" visaugstākās vadības
plāksnē un papildināt savu partijas
bijušā virsnieka un vienkāršā ierindas
locekļa pieredzi. 1918.—22. g.
karā — vispirms pret vāciešiem un
vēlāk pret „balto** ģenerāļiem Maļenkovs
cīnījās par savu dzīvību un
par boļševismuv 18 g. vecumā viņš
brīvprātīgi bija iestājies sarkanā armijā
un sākumā kā vienkāršs partizāns
cīnījās rietumos, bet vēlāk bija
politiskais komisārs Turkestānā un
austrumu provincēs. Lai gan viņš ir
22 gadus jaunāks par Staļinu, Maļenkovs
izmalies cauri tām pašām
militārām dzirnavām no pašas apakšas
līdz visaugstākal kara padomei.
Nav it neviena techniska, oficiāla
vai personīga iemesla, kura dēļ Ma-ļenkovu
rīt nevarētu pavisam pēkšņi
paaugstināt par ģenerāli tāpat kā
kara laikā bijuši paaugstināti viņa
sāncenši Berija un Zdanovs. Pats
Staļins Ir tikai NKVD ģenerālislms
— tāpat kā 2danovs un Berlji Ir
NKVD ģenerālleitnanti. Sīm pākā-
Staļina »,niilulis''
Pēdējais iemesls Maļenkova nokļiL-Sanal
vispārības veltītās uzmanības
centrā un varbūt arī pie visaugstākās
varas tautu kausējuma masā,
kas veido PSRS, ir tas, ka viņš 1930.
g. bija Maskavas padomes organizētājs.
Tā viņam Ir sakari ari galvaspilsētā.
Ja krievs mēģina vainagot
argumentus, kas runā ^ par labu
Maļenkovam, viņš vēl piemetina, ka
„Stalina mīlulis** ir technlķis, kas
Patiesības labā
„LatvieŠu Vēstneša** 85. numurā
ievietotam rakstam „TicIbas atjauno^
šanas svētkos" gribu piebilst, ka
kristīgos pamatjēdzienus neviens
nedrīkst pārvērtēt. Tie ir no Kristus.
Tos ir vērtējis un pamatīgi pārvērtējis
pats Kristus. Ja mēs tos grifcam
pārvērtēt un skaidrot, tad nekādi
ziņā citādiv '.^fi tos ir novērtējis Kristus.
Nav Šaubu, ka 15. un 18. g. s,
katoļu baznīcā reformas bija vaja-beldzls
Maskavas augstāko techni- ļ «izīgas ^ nepieciešamas. Īstenot tās
kumu, un k^ „techniķl" Ir noteicēji varēja tikai tas, ko Kristus savā vie-mūsdienu
Krievijā, kiirā Jāstrādā tā.atstāja — ba^iīcas,galva. Refor-dienu
un nakti un kur jau 25 gadus met* drīkstēja nevis Kristus likumus,
rūpniecības plānam Ir svēto rakstu kristīgos pamatjēdzienus un Kristua
nozīme. iestādījumus, kā to darīja Luters, bet
Maļenkovam, esot pajaunam un gair^'cilvēku ļauno dzīvi un ļaunos
nevainojamam partijas sekretāram, damis. Citiem vārdiem: labot varē-vicepremjeram,
aizsardzības padom- ja un bija nepieciešams labot visu
niekam, politbiroja loceklim, Eirā- to; ķas nebija kristīgs. To ari da-zijas
technlķim un pāri visam arī rija. Bet tie nav Lutera nopelni. So-
Staļina uzticības vīram, patiešām Ir dien mēs gan esam liecinieki, ,ka
tādas dotībaSi kādu nav citiem krle- protestantu konfesija tiešām pastāv,
viem, lai viņa vārdu pielīdzinātu tai Nesen tfi svinēja 400 g. pastāvēšanas
trijotnei, kuras vārdi grezno komū- jubileju. Atcerēsimies tomēr, ka
nīstu oficiālo politiku - „marksismu- Kristus bija skaidri pateleis: „Tu esi
ļeņinismu-staļinlsmu.** PiJteris un uz šīs klints es uzcelšu
Continental Paily Mail, sa^u baznīcu.. /* Tātad: ne baznīcas
Paris, Oct. 25 ļun ne konfesijas, bet vienu baznīcu!
Ja mēs ticam bībelei, tad noteikti
rūpniecībā pārsniegts; Sejas platība
salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu
palielinājusies par 8 proc. Cēlies ari
gratidu kultūru un cukurbiešu ražīgums.
Salīdzinājumā ar pag. gadu
Latvijas PSR budžets ievērojami palielināts.
Palielinot līdzekļus tautsaimniecības
financēSanaii līdztekas
aug līdzekļi arī sociāli kulturāliem
mērķiem. Deglavs norādīja spilgtus,
piemērus valsts gādībā par tautsaimniecības
un kultūras darba ātru
attīstību un uzplaukumu tanīs zemēs,
kas bija pakļautas vācu fašii^tu
ordu iebrukumiem. Tāds piemērs! ir
Latvijas PSR budžets, kas 1948. ļg.
salīdzinājumā ar 1945. g. pieaudzis
par 45,6 proc. Sociāli kulturāliem
mērķiem no budžeta kopsummas
paredzēti pāri par 50 proc.,' i i . , par
173 milj. rbļ. vairāk nekā 1945.1 g.
Tagadējā budžeta gadā tautas izglītībai
vien paredzēti 284 milj. rbļ., bet
republikas tautsaimniecībai 355 milj.
proc. no pirmskara līmeņa. 1946. g.
šis procents pārsniegs 65. Dažās
rūpniecības nozarēs Latvijas PSR
jau šinī gadā sasniegs vai pat pārr
sniegs pirmskara līmeni. Tērauda
ražošanāj piemēram, šogad paredzēts
sasniegt 80 proc. no pirmskara līmeņa,
logu stiklu ražošanā 138, arklu
106, papes 167, superfosfāta 252 proc.
Lielas summas paredzētas lauksaim-^
niecības atjaunošanai un attīstībai.
Bez republikas un Savienības budžetā
jau paredzētiem 46 milj. rbļ. lauksaimniecībai
1946. gadā piešķirts
ilggadēja aizdevuma veidā vēl 75
milj. rbļ. kredits. Nabadzīgā un vidējā
zemniecība apvienojusies lauksaimniecības
kooperatīvos, lai šādā
veidā ātrāk veicinātu lauksaimniecības
attīstību un lietderīgāk izmanj
totu valsts pabalstu. Lauksaimniecība
uii kreditsabiedribas aptver jau
108.000 zemnieku saimniecību vai
42 proc. no visām republikas saim-
Centrālizēta. kapitāla ieguldījumu niecībām. Visiem spēkiem jāveicina
sunima republikas un vietējā saim-niecībā^
šogad pieaugusi līdz 1Ž6,6
milj. rbļ. (1945.. g. 86,5 milj., tātad
pieaugums par 46,3 proc). tlūpnikī-bas
produkcija no 233,6 milj. m-augusi
uz 354,7 milj, rbļ., t.i., par
59 proc. Rūpniecības gada plānu bo-teikti
realizēs. Elektriskās enerģijas
iegūšanā būs sasniegti 80 proc. no
1940. g, normas. Vācu iebrucēju
darīto postījumu dēļ 1945. g.
liels elektroenerģijas trūkums, ,kas
kaitēja visām tautsainmiecibas ļno-zarēm.
Kūdras sagādes plāns rdāli-zēts
par 114 proc, tā pārsniedzot
pir^mskaŗa limenl par 73,5 proc.
Rūpniecības ražojumu produkcija
1945. g. pē^^edza ^ « n n M "
nobijā
produkcijas kāpināšana un jāsamazina
ražojumu pašizmaksa. Neatlaidīgi
jāturpina cīņa par taupību, par
pareizu norēķināšanos, stingri jāievēro
līdzekļu un budžeta robežas.
PSRS finanču ministra un budžeta
komisijas aizrādījumi par . lieliem
trūkumiem šinī ziņā attiecināmi ari
uz Latvijas PSR trūkumiem finanču
iiozarē" Samazināmi valsts pārvaldes
orgānu izdevumi. Tautsaimniecī-
Radus, draugus - un paziņas m.
Valdis Surlņš: Central DP Camp,
10-17 b, Wūrzburg, Bayern (13a).
3812
bas apgādes sistēma ir svarīgs valsts jautie ^^^"^ ^«^^«"^ Pieminētā
faktors, bet pēdējos gados, kā tasP^^sta autoram. O. Jāatgādina, ka
uzskatāmi vērojams Latvijas Ps Dieva vārds ir mirdzējis, mirdz un
republikā, tā pārlieku sarežģījusies vienmēr mirdzēs vienā un tanī pašā
un izplētusies. Pašlaik Rīgā vien ir sl^aidrībā. Tā tas bijis pirmo kristic-pāri
par 50 dažādu repubUkas un šu laikā, pēc viņiem un mūsdienās,
starprepubliku apgādes kantoru un Cita lieta gan, kā cilvēki Dieva vār-organizāciju.
Vesela virkne šo orga- dam klausījuši un kā tie dzīvojuši
nizāciju vai nu pavisam nevajadzīga Luters nekādā ziņā nav bijis tas, kais
vai arī to aparāts stipri Jāsamazina, cilvēkus pievedis pie Dieva vārda
„Glavbumsblt" kantoris, piemēram, dzīvākas klausīSanās. Gribot atraisīt
nemaz nenodarbojas ar papīra rūp- cilvēkus no dogmu Šaurības, daudzus
niecībai vajadzīgo ķīmikāliju ap- atraisa no dogmām pavisam. Luters
gādi, jo to interesē tikai gatavā pa- devis cilvēcei „tlcības brīvību/' kas
pira izvietošana. 1941. g. šo darbu Umūsdlenās daudz dlvēku padarījusi
veica vietējās papīra rūpniecības jgu tik brīvus, ka tie vairs nezina,
strādnieki un republikas valsts plā- ar §§(ļu „br!vību" iesākt. Tiem
na 1 ekonomists. Vieglās tekstil- un ^^Q^y,^^^^^ ^airs pat tā brīvība, ko
gumijas (ap 9000 strādnieku) rūp- ^^^^ ^.^^^ ^^^.^ ^ ^ev b u s . . un
niecības uzņēmumi apvienoti "^^^^ \ ,n^ev nebūs &Mū ,Xk]būs hrU
vieglāsrūpniecības ministrijā, bet ar ^^^^^ ^^.^^ ^^^^^^
šo uzņēmumu produkcijas reallzacl- L^^ ^^^^^^ ^j^. ^^^.^stiprāk un
JU nodarbojas 3 kantop — "Gl^v- laimTgc" Ne par velti tžpec
tekstilsbit, ff^^^f^^ Pa.aik
rezmosbii; Deglavs ^7;^.^/;,^^ katoļu b^^^^^^ paspārnē ir ap 400
sistēma jāvienkāršo. ^ Latvijas PSR ļ nevis 275. No Lutera
zemnieki, zemnieces, sovchozu "J^^ļf^^ ^^^^^^^.^ K. . „n
strādnieki, „MTS" un lauksaimniecības
speciālisti,' apsvēruši Altaja
kolchoznicku patriotisko aicinājumu,
vienprātīgi nolēmuši Iekļauties sociālistiskajā
sacensībā par labības un
citu lauksaimniecības produktu nodošanu
I3irmsi valdības noteiktiem
termiņiem un pieņēmuši Lietuvas
PSR zemnieku sociālistiskās sacensības
izaicinājumu. Sacensībai šādi noteikumi:
1. līdz lielās sociālistiskās oktobra
revolūcijas 29. gadadienai pilnīgi
veikt valsts noteikto labības piegādes
plānu; 2. Staļina konstitūcijas
gadadienā nodot virs valsts paredzētā
plāna vēl. 700.000 pudu labības;
,,ticības brīvības'* cilvēki jau bēg uņ
meklē patvērumu „nežēligu spaidu"
baznīcā. 1945. g. AS Valstīs vien no
dažādām protestantu sektām kātoju
baznīcā pār^gāja 87.000 cilvēku, Anglijā
10.000 utt. Tie ir „tHmdinieki'*
no dažādām cilvēku šķirām, seviSķl
inteliģence, kas atgriežas īstās Mātes
— baznīcas klēpi. Par 0, pieminēto
fanātismu jāsaka: ja jau fanātisma
nebija, trūcis kristīgo pam |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-11-09-07