Bavarijas Latviesu vestnesis, December 18, 1948

              ŗaturā
ps, tad tas jāv
• . . Šādai
P sabiedrotais
|s upuris nevar
pciešami iegūt
IT ienāca
ļvispiemērotākā
m pārvērtusies
ŗaidniekā, tā
k a gravitācijai!
p kalkulēja jau
ļrudenī Hitlers
f 20 km platā
f viņš jutās
ph par ko vins
p domājis, ci^.
ļnebija izšķīris
p l e m u , bez kā
iTauļķība". (j. p
prld War.).
as salu stratē-ŗ
formulēt da-ļpat
kā Skandj.
tanam flankam
p i ar gaisa u z -
ļvigs drauds arī
ŗezentētu •
pņiecisko, m i l i -
ļteneiālu, tas ir
i . Tikai angļu
ļritu komunista
ipā pietiekami;
krtiija žādu pa-pātu?
Vairums
domā, ka nē.
ļrĢlātivi daudz
fe Hitlera l a i -
[alstu stāvoklis
tas fakts, ka
ļv. Valstu gaisa
t i k t vērtēts par
p flote ir vēi
kti. Tātad prak*
ļša spēki. Līd-laiž
icvspēju, ka
ājums iekarot
gaisa desanta
p citu, lieliski
invāziju Nor-ļi
laikus orgāni-ŗa
angļu salas
ir pārāk ciets
ēl paliātiva i t -
varētu mēģināt
,ut ^ngļu salu
ar gaisa uz-bas
šāviņu pa­ļas
var sagādāt
iumus un ļoti
stipri jāšaubās,
rozlt notikumu
aeminēsim, ka
ļzstāvēžana pret
nebūt nav bez­spēku
Baltijas
.ktu, lai izceltu
akas sauszemes
it sevišķi •tajā
būtu stacionēta
tes ceļi, kas ved
kļu un Norvēģi-ķdjami.
Skandi-udzās
upes, kas
kltijas jūru, s{^-
t i n d u labu aiz-
Bez, tam, starp
ļndināvijas aiz-pa
sakarība. Ja
pārvaldītu arī
sarkano armiju
ks par Hļitlera
rūmiem ne vien
Mjas gaisa uu
ļ?ad. Savienības
būtu hermētiski
hs, tad politisko
Baltās-Baltijas
3 tikai nelielas
1 Skandināvijai
nosargātas ari
jām savukārt ir
isārgāta Skandi­nāvija
vēl savu;
i un pagaidām
c e ļ a ; A r s
>eigas)
[ TUVĀK
lim A. Deglava kiiK
isās lietākas nomet"
Tēvzemes: ^pg'^*'-'--
kur ari pii-'P>'"*,
sūtīšanai dniugieni,
uz ārzemēm. ; _
, bet nosūušflnui u'-
^^^'^ ^^^^ EJl 15)
LATVLA
LatviaD Newspaper
publlshed under EUCOM Civil
Affairi DivisioD AathorisatioD
fimbtr UNDP 196. Publisher
lod Editor; Kārli? Rabācs.
pp Garap Klelnk6t2 near
ĢHūībviTilO PTintw, „Schwāb.
Volksbl.*' Ganzburg/D.. Bgm.-
t,gndfn.-PJ. 7. Circnlation: 4000.
published three tim^a weekly.
ģdiloria! oHice: Giinzburg/Do.
06'Tiin«kuS'Zirnin5rma'tn-Str. 2
LATVIAŅ NEWSPAPER
Nr. 115 {Tm
Sestdien, 1948. g. 18. dec>
Iznāk trīs reizes nedeļū.
Izdevējs: BALK uzde\iimā
Latviešu preses darbinieku $*•
darbvbas kopa. Atbildīgais re­daktors:
K. Rabāes, rtUaklori:
L. Bērziņš, M . C u l ī t i s . B . Ķ f.
sjflis, A. Liepa; H. Mindea-bergs,
A . Smits, Adrese: Giim^
burg-Do.; rcd,: Dominikuv.
Tļimcnermannstr. 2 (tālf, Si)).
apg.: Marktpl. 25 (t. 84).
« « « «
Lietuvas sūtņa ASV paskaidrojums
gtutgartes raidītājs ceturtdien pl. 12,45. atsaukdamies uz kādu pa­domju
laikrakstu, ko vārdā neminēja, ziņoja, ka Lietuvā notikusi sacel-žanās.
„Buržujiskie elementi pi^omju_ Lietuvā mēģināju.ši sacelties," sa­cīts
minētajā, laikrakstā, drošības iestādes šo sacelšanos apspiedušas".
Partijai tagad jāgādājot, lai neuzticamos elementus izolētu.
Ziņu par sacelšanos Lietuvu sniedz arī amerikāņu aģentūra UP,
Liet/flvas «sūtnis Savienotajās Valstīs šai sakarībā paskaidrojis, ka
vismaz 90»/o lietuviešu noraida pašreizējo režīmu, kas balstās vienīgž
uz kapu varu. Radio ziņotājs piebilda, ka ASV neatzīst Lietuvas inkor­porāciju
Padomju Savienībā un Lietuvas sūtnis joprojām skaitās Vašing­tonā
«persona grata".
Ko stāsta bēgļi, kas
riTadušies Zviedrija
ņo Baltijas valstīm
• . . I, . .
Ieskatu par apstākļiem Padomju
Savienībā, bet īpaši Baltijas valstīs,
, kas var biat par iemeslu nemieru i z ­raisīšanai,
sniedz bēgli, kas pēdējos
mSnešos pa'dažādiem ceļiem ieradu­šies
Zviedrijā no Baltijas valstīm.
Kā norāda ;,Nēwsletter'', daži m
šiem bēgļiem bijuši dzelzceļnieki un
tādēļ tiem bijis iespējams apceļot
plašus:Eiropas Ki'ievijas apgabalus
un vērot tautas noskaņojumu. Kara
gai^asiiiēlā m ē r ā ieskaidrojamas ar
offeiālo propagandu^. kaš. mēģinot
pleradijnlt iedzīvotājus pie dornām,
ka kapŽ' i r neizbēgaŗhs; It īpašl spē­cīga
šī propaganda esot armijā. Zinā­dami
rietumu technisko pārākumu,
kareivji neesot sevišķi pārliecināti
. par uzvaru, bet karu apsveiktu, jo
tas sagādātu lielāku brfvlbu^no kom­partijas
un N K V D uzraudzības. .
Ari tautas masas karu vēloties.
Pēc pēdējā kiaŗa nekiis neesot darīts
Iedzīvotāju dzīves standarta celša­nai,
bet tā yietā\ spēki veltīti kara
' rūpnjecibas atjaunošanai. Atceroties
valdības un partijas solījumus par
ļlabāku dzīvi pēc uzvaras un,neredzē­damas
solījumu piepildījumu, ļaužu
masas Ļeņingradā, Odesā u n vēl da­žās
vietās pirmajos pēckara gados
reizēm izrādījušas nemieru un dum­pību.
Kolchoznieki atceroties, ka
karā^lakā uzraudzība samazinājās un
viņi spēja palielināt savus personī­gos
dārziņus im noslēpt no ražas t ik
daudz, lai. saspaidītu nākamo. Tagad>
turpretim, raža nesniedz tālāk par
februāri, un sējas laikā pa dienu
, brigadiera uzraudzībā iedēstītos k a r -
ļ tupeļus kolchoznieki pa nakti atkal
izrokot un apēdot.
Ciņa pret rietitmu ietekmi Pa­domju
Savienībā esot dzīves diktēta
nepieciešamība, jo katrs civilists vai
kareivis, kas dabūjis pamest skatu
rietumu pasaulē, i r jau „samaitāts•'
un, vēlas, lai Padomju Savienībā
jaunā kapā zaudētu. īpaši tās sā­kams
par kareivjiem. Kara veterāni
sakot: „Pusķ toļko priģot voinā!"
(Lai tikai sākas karš).
Paša Krievijā nekāda pretestības
neesot novērojama, bet ag-
4i
m II
itiņām.
iin
Lni, kurnm btis^^^^^^
Ininiecihā, vaiadzif
Linnieciba^ gramfl,-'»
ATJAUTAJlMl
ititas ari 'cita?;!^^^;
un tabulu mater Jaii^-
S VANAGU,
īcā:
Vnlka. •Atkalparde'
V., vēlas; saraksT|-
Ies veļama^ ar
kantori - Oil
• i i m
m
1
'•-:;V| •ii
• • i
m
m
-:Ilfii
stipras, gan, nepārtraukti turpinoties
pretestība padomju režīmam vai nu
aktīvā, vai pasīvā veidā. Tieši K r i e ­vijā
80 miljonu lielkrievu gadsimte­ņiem
pieraduši pie beztiesīgas dzī­ves
un neapmierinātību var gan
kādreiz izpaust dumpī, bet ne orga­nizētā
pretestībā, kurai. tā kā tā
trūktu vadoņu, jo katrs enerģiskāks
cilvēks Padomju Savienībā i r vai nu
kompartijas biedrs vai notiesātais
Sibīrijā. Cilvēkam, ko partija no­skatījusi
par derīgu, esot bīstami at­teikties,
bez tam vilinot . dažādās
saimniecības priekšrocības, kas nāk
līdzi amatiem: nauda, labāka pārtika,
dzīvoklis, drēbes, teātra biļetes im,
dažos gadījumos/ pat auto lietošana.
Padomju okupētajās territorijās,
kur ļaudīm vēl palikuši savi radio
aparāti, cītīgi klausoties Amerikas
1^
Izceļošana uz un
no Austrālijas
Daudzi izceļotāji uz Austrāliju
noraizējušies, ivai kādreiz atkal
varēs atgriezties dzimtenē, kad
tā būs i atbrīvota no okupantiem^
Līdzšinējās ziņas presē ir pretru­nīgas.
yairākkārt uzsvērts, ka
Austrālij'a's ļoti stingro .izceļoša­nas
likumu dēļ neesot nekādu i z ­redžu
np turieļnes izkļūt; Daudzi
DP tadēl atturas no izceļošanas
uz Austrāliju. '
Ambergas emigrācijas centrā
izceļotāji 'lūdza • austrāliešu kon­sulu
p{i.skaidrot patiesos apstāk­ļus.
Konsuls atbildēja, ka i k ­vienam
jānostrādā līgumā pare­dzētais
Ipiks, pēc kam var atstāt
Austrāliju kaut vai nākamajā
dienā, ņpmot līdzi arī visas sa­vas
man'tas. LLV/PB
balsi un svešvalodu raidījumus,
lin katra labvēlīga jauna ziņa izpla­toties
ar pasakaina ātrumu. Padom­ju
propaganda pret rietumiem esot
liels uzmudinājums tautām, kas visas
atbļ-īvošanas cerības liek vienīgi uz
konfliktu stairp austrumiem un rie­tumiem.
I
Pretestības kustībai zemēs v' aiz
,;dzelzs aizkara'' pieskārās arī „Eiro-pas
kustības" izpildkomitejas piiekš-sēdis,,
Vlnstona GerČilā : znots Dun-kans
Sendis^, i-unādams angļu - ame­rikāņu
preses apvienībā Parīzē par
Eiropas federācijas plāniem. Eiropas
vienības vajadzība tagad esot jau
starptautiski atzīta. «Eiropas kustī­bas"
mērķis i r radīt visu brīvo Eiro-
• (Beigas 5. Ipp.)
ZAPOTOCKIS PĀRVEDIS NO MASKAVAS ZELTU UN ĀRZEMJU
VALŪTU, BET TITO SOLĀS TIKT GALĀ PAŠA SPEĶIEM
Varšavā pašreiz notiek starptautisks komunistu kongress, ziņo Be-rominsteres
raidītājs. Šai kongresā piedalās pārstāvji no n Austruni-un
Rietumeiropas valstīm. Oficiāli visi delegāti ieradušies uz poļu ko-mūnistu
un sociāldemokrātu apvienošanās svinībām; bet patiesībā tā
ir vienīgi fasāde, aiz kiifas slēpjas citi mērķi. Dienvidslāvija komunistu
kongresā nav pārstāvēta.
Oficiālās svinības Varšavā noorga-ganizētas
ar lielu pompu. Galvencr-jos
laukumos iedzīvotājiem par velti
demonstrē filmas, visas ielas karogo­tas
un izgreznotas transparentiem.
Pie valdības ēkām redzami Staļina,
Molotova un pašu poļu komunistu
vadoņu milzu portreti. -Pa ielām
slēgtās ierindās soļo strādnieki, sivor
lu jaunatne un karaspēks. Varšavas
universitāti, kur notiek „polu so­ciāldemokrātu
labprātīgā. pievieno­šanās
komunistiem'-, ielenc stipri
policijas spēki.
Spriežot pēc Bādenbādenes raidī­tāja
informācijas, Tito daudz neuz­traucas
par savu agrāko draugu nevē­rību.
Varšavas svinību priekšvaka­rā
viņš deklarējis., ka Dienvidslāvija
tomēr varēs realizēt savu piecgades
plānu, arī nesaņemot nekādu palī­dzību
no Padomju-Savienības un
ārzemēm. Deklarācijas turpinājumā
Tito atkārtoti noraidīja visus kom-inforina
apvainojumus, un paziņoja,
ka aiz «dienvidslāvu valdības stāv
visa tauta. Jau tagad jaunatnes paš­aizliedzības
dēļ, kas bija gatava
strādāt virsstundas un svētdienas,
šim gadam paredētais plāns izpildīts
sJmtpi'ocentīgi. Nākamgad to vēl
iev^ērgjami pārspēšot.
L a i gan Tito apgalvo, ka Dienvid-
SĀK RUNĀT VIŅU
Mpmi raidītajā antennu mastus
Ceturtdiei|ias rītā pl. 9 pēkšņi apklusa Berlīnes padomju sektora
raidītājs „Radio Berlin*'. Tieši tajā pašā brīdī pilsētas franču sektorā
atskanēja sprādzienu troksnis, uņ sagāzās raidītāja antennu masti; tos
pēc sektora komandanta ģenerāļa Ganevala pavēles uzspridzināja fran­ču
sapieri Darbs bija nobeigts 45 minūtēs. „Radi6 Berlin" vidējo vilņu
raidījumus atjaunoja tikai pl. 10 vakarā. Ganēvāls spridzināšanas pa­vēli
deva pēc tam, kad krievu iestādes bija atstājušas bez ievērības
viņa vairākkārtīgos aicinājumus novākt anteļinu mastus franču sektorā,
jo tie apdraudēja lidojumu drošību jaunatklātajā Tegelas lidlaukā.
K r i e v u licencētā ļ Berlīnes raidītā-ja
ēkā^ atrodas pilsētas angļu sek­torā,
bet abi 80 un 120 metru aug­stie
antennu masti franču dala. Kad;
radās vajadzība Berlīnes „gaisa t i l ­ta*'
vajadzībaniielcārtot: jaunu l i d ­lauku,
iestādes par :piemērotāko ūn
izdevīgāko vietu izraudzīja territo-riju,
kur lidlauks taead izbūvēts. Tā
kā tieši blakus esošie augstie rai­dītāja
masti traucēja lidrhašinu p a ­celšanos
un nosēšanos un apdrau­dēja
satiksmes drošību, ģenerālis
Ganevālsāavā laika aicināja padoņi-ju.
sektora iestā^des izmeklēt sava
raidītāja mastiem citu vietu.
Šo paziņoiumu krievi atstāja bez
ievērības: ' T ^ franču komandants
20. novembri personīgi brīdinaia, ka
t^\r^^^ * r» i-Li. r^w ,^' anteunu nenovākšanas gadījumā to
^.^^^^ar^5aj^ ? a t t i j a s valstis uņ iedarīs ^raritu sapierL; Viņam vairs
klijas okupētajā dala, tāpat nacio-i^
ālo minoritāšu apgabalos, Ukrainā,
• Kazaku territōrijā, Karukazā, kur se-
' Paratisma tieksmes alfaž bijušas
IZ'
ro
Padomju :Uētuvas oficiozs „Tieša''
raksta: „Vācijas rietumu "joslās
radušies neparasti • grāmatu šepti-
M\. No Padomju Lietuvas tie sa-
^^ni daudz jaimu un glīti izdotu
:?jamatu„ galvenokārt lietuviešu k l a -
% darbus, pēc k am noplēš: vākus
priekšlapas, k u r atzīmēta grāma-
^s, izdošanas vieta. Tā izoperējūsi
padomju apgādu izdotās grāmatas,
W iesien tās jaunos ^ vākos, - par
Jargu naudu izplata Vācija un pār-
"^?a pat uz ASV, lielīdamies, ka
paši izdevuši Vācijā.*^
LLV/PB
neesat iespējams ilgāk uzņemties
atbildil^u par apdraudējumu, ko l i ­dojumu
drošībai rada antennas un
masti, jo Tegelas lidlaukā: i k dienu
an^rozās ap 250^ ;;,Škymaster'^ tipa
lidmašīnu. Kad k r i e v i nereaģēja a ri
uz iobrīditiājurnu, ģenerālis Ga^
nevāls deva ; rīkojumu mastus uz-spridzināt.^^:^^^^;^^:^^^^^^^;
;
Kāds „Radio Berlln** spīkers pa­skaidroja,
k a vidējo viļņu raidījumi
Dārtraukti „tedinisku traucējumu*^^
dēļ, bet cits raidītāia pārstāvis pec
tam z i n 6 i a , ' k a raidījumus vēl tai
oašā dienā atjaunos, \ Jo Grīnova,
k r i e v u sektorā, stāvot gatavībā re­zerves
raidītājs : ar 20 k i l o v a t u jau­du,
līdzšinējo 100 k i l o v a tu vietā.
' Berlīnes iedzīvotāji jau vairā
kārt bija lūguši angtu militāro v a l ­dību
panākt, lai no ēkām b r i t u sek­torā
izvāktos padomju raidītāju per-sohāls
Pēc B B C koresporidenta z i ­ņām,
krievi pilams; kāda laika sākuši
izbūvēt jaunu; raidītāju Kēnigsyus-terhauzenā,
bet darbi laikam nav
vēl tik tālu paveikti. ; ,
K r i e v u :licehcētā^^ ziņu aģen­tūra
A D N antennu mastu uzspridzi­nāšanu
apzīmēja par „vandāliskas
iznīcināsdnsis kāres patvarīgu aktu",
uz ko franču militāro valdību esot
sakūdījuši ^ŗeiakcionāri spēki". Bez
tam ģenerāļa Gane vāla rīcības mo­tivācija
neatbilstot faktiem. Sāko­ties
sarunām par lidlauka , izbūvi
Tegelā, franču iestādēm esot piedā­vāta
cita tori^itorija, .pie kam krievi
pat esot solījuši to papildināt ar
zināmu zemes platību no sava sek-j
tora . Š0§ piedāvājumus franči bez.
īpašas nioil Vācijas esot noraidi i uši.
Kā ziņoja Bādenbādenes raidītājs,
tāds krievu ierosinājums gan sa­ņemt?,
bet ieteiktā territorija tech-nlski:
nav bi aisi izmantojama lidlau­ka
vajadzi'bāiTi. '[••"':•:. 0
:: Tai pašā vakarā, krievu sektora
komandants ģenerāli.*^ Ķotikovs per­sonīgi
, iesniedza: franču militārajai
valdībai protestu. Tajā franču sa­pieru
rīcība nosaukta par patvalīeu
un, ņelikuinigu, bet franču iestāžu
paskaidrojiimi šinī n nepie­tiekamiem.
Krievu sektora raidītais
pēc darbības atjaunošanas vakara
Šaudīšanas uz
britu un kiļcvu joslu
Tikai - piektdien . kļuva atklātībā
zināms, k a trešdienas vakarā uz b r i -
tuy un; krievu:Joslas robežas notikusi
apšaudīšanās angļu uņ padomju ro­bežapsardzības
karavīru • starpā.
Šaudoties; viens anglis ievainots, .bet
septiņus' aizveduši krievi; Par aiz­vesto
l i k t em nekas tuvāks vēl nebi­ja
zināins. Kāds -britu armijas pār­stāvis
notikumu esot izskaidrojis ar
netīšu robežlīnijas pāriešanu..
ziņoja, ka Berlīnē esot' notikušas
vairākas protesta sapulces pret fran­ču
rīcību. Št-utgartes raidītāja līdz­strādnieks
ziņoja, ka iedzīvotāji
„Radio Beriin" apklušanu uzņēmuši
ar prieku.
Padomju. militārajai valdībai t u ­vu
stāvošas vāciešu aprindas iztei­kušās,
ka Maskava uzdevusi saga­tavot
smagu pretrīcību pret šo „var-mācības
aktu". Franču aprindās
Berlīnē piektdien norādīja, k a ma­stu
uzspridzināšana vispār nebūtu
bijusi vajadzīga, ja nepastāvētu
krievu blokāde resp. ja tā būtu at­celta.
BBC, BB, St, M
slavija var tikt galā arī be?. pali-d/.
ības no ārienes, fakti tx)mēr lie­cina,
kū šāds apgalvojums laikam
domāts vairāk iek.sējam patēriņam.
Lieta tā, ka šinīs dienās nodibināta
britu-dienvidslavu tirdzniecības sa­biedrība,
kas iecerējusi pla.^us darī­jumus.
No Lielbritānijas^ puses ta­jā
piedalās vicnīj^i privātas firmas
un privāt.v kapitāls. Par Dienvidslā­v
i j u to vis nevarētu teikt, jo totalitā­rā
režīmā visu pa.sākurau dalībniece
Var būt vienīgi valdība. ' K a Tito
nesaņems nekādu palīdzību no P a ­domju.
Savienības vai tās salelitiem;
tas, protams, ir skaidrs un par to lie^
cina kaut vai-čechu-dicnvidslavu sa­runu
izjukšana par tirdzniecības lī­guma
parak.^tīšanu.
Kamēr no Belgrades čechi atgrie­zās
Prāgā tuk.šām rokām, Ma.skavas
braucējs ministru prezidents Zapo-tockis
un ārlietu - ministrs Klemen-tiss
ved līdzi skanīgu zeltu un ār-'
zemju valūlu. BBC ziņo, k a Padom­ju
Savienība Cechoslovakijai piešķī­rusi-
lielāku aizdevumu zeltā un ār­zemju
valūtā. Zapotockis krievu
žurnālistiem šai sakarībā pa.^kaid-rojis,
ka Cechoslovakijas un padom­ju
Savienības atli.eksmes kļūst cie­šākas
dienu no dienas. Rūpniecības
ministrs Prāgā bijis ^koniskākrt.
Tas pateicis tikai vienu teikumu:
.,IVIūsu piecgades plāns tagad nodro­šināts."
"
BBC politiskais komentātors .<;aka:
aizdevuma piešķiršana Cechoslova-kijai
nozīmē, ka tā tagad varēs ie-
.pirkties rietumvalstīs. Cechoslova-kija
tātad kļuvusi par vienīgo pa­domju
satelītu, kam .atļauti darīju­mi
ar rietumiem. Liekoties tomēr,
ka tas ir juuns Maskavas šacha v i l ­ciens,
kas: labi pārdomāts. Tā kā
ASV izvedumi uz Padomju Savienību
turpina samazināties un^varbūt kādā
jaukā dienā pat pavisam apstāsies.
Kremlis pie kārotām mantām nolē­mis
tikt ar čcchu starpniecību. Pret
Cochoslovakijij Savienotās Valstis
vel joprojām izjūt simpātijas.
mantojot šo „vcco mīlestību", Mas­kava
ar vienu šāvienu nolēmasi da­būt
rokā divus zaķus: ir amerikāņu
mantas, ir čcchu lēto darba spēku."
Jo par krievu zeltu pirktās izejvielas
gatavu fabrikātu veidā tik un tā a i z ­ripos
uz au.strumiem.
BBC, BB
Sagādāts pietiekami kuģu izceļo­šanai
uz ASV
IRO GATAVA 2000 IZVIETOŠANAI NEDĒĻĀ
IRO izvietošanas štats tagad sagatavojies tā, lai varētu ik nedēļa:^
paveikt dokumentu sakārtošanu un transporta sagādāšanu 2000 DP, kas
izceļotu uz ASV, ziņo amerikāņu joslas IRO štābs. Tas, vai patiešām arī
tik daudzi uz IRO salīgtiem kuģ^iem aizbrauks, tomēr atkarājas no ASV
Imigrācijas komisijas darba. „Mēs varam turpināt dot pa 2000 izceļotāju
nedēļā tik ilg^i, cik ilgi vien komisija to no mums prasīs/* paskaidro
IRO iamerikāņu joslas šefs F.Ralans. „Mums ir kandidāti» mēs vannu
piegādāt dokumentus, mums ir pietiekami daaudz kuģu."
IRO uzdevums sai akcijā ir sagā­dāt
un sakārtot visus D P dokumen­tus,
sākot ar personības dokumen­tiem,
ieskaitot dzim.s3nas, laulību,
šķiršanās un k a r a plausibas apliecī­bas
un beidzot ar pirkstu nospiedu­miem
un aroda pārbaužu apliecībām.
: Pēc direktora P. Raiana paskaidro­jumiem,
esot panākta informāla
vienošanās, ka 205.000 A S V uzi^ema-m
o s D P sadalīs tādējādi, lai no ame­rikāņu
joslas ņemtu 144.000, no
Austrijas 30.000;, bet atlikušos 31.000
no angļu joslasiVācijā un Itālijas. Ja
gribētu veikt likumā paredzēto DP
uzņemšanu noteiktajā laikā, tad at­likušajos
18 mēnešos uz A S V būtu
jāved pa 8000 D P mēnesī. Līdz šim,
ieskaitot tos, kas 10, dec. atstāja
Hamburgu ar kuģi „Marine MarlLn".
^opš 21, oktobra aizbraukuši 2484
DP. IRO paredzējusi sagādāt tran­sportu
3400 D P janvārī, bet pa­redzama,
ka pilnos apmēros braukša-:
na varēs sākties februāra vidū.
A r „Marine Marlin" aizbraukuši
549 DP, to vidū tikai ^64 vieninieki,
bet pārējie ar ģimenēm. Garantijas
šiem braucējiem sagādājušas .šādas
brīvprātīga.s palīdzības organizāci­jas:
National Catholic Welfarc Con-ference
174 personām, The United"'^
SGrVi ce for NeW: Americans (žīdu o r -
ganizā'cija) — 123, Hebrew Imigrant
Aid Society — 79 (arī žīdu), Church
World Service — 77 un Tolstoja fonds
— 10. 69 D P aizbraukuši ar i n d i v i ­duālām
garantijām. Pēc tautībām
aizbraucēji sadaloties šādi: poii —
249. baltie'-i — 126 un no Cechoi-lo-vakiļas
— 41.
IRO