Bavarijas Latviesu vestnesis, October 28, 1947

              i4>
Sd"»
Lätviesu^sportisti no Austrijas atgrie:las
EZ ZAUDEJUMIEM ^
imi SMTTU A l d N A STARTET AUSTRUAS IZLASE
. Pec IRO satversmes rulJiem istam
DP navrparedzSta nekäda braukaäa-na.
Ökupäcljas joslu pareja vaja-dzigäs
atfaujas gädäjot sacikSu or-graizeföjs
R.' Plume tädel bija no-teiaucis
2000 km.
Pinme sacenslbas deväs galda
temslsö.5 Speleja austrie§i, francuzi,
MetuvieSi, kfiövi un pat viens turks.
ladÄi bija ratbraucis iurnälists V.
Cika un „joku pec" ari ^rteja. V.
Öka izvirzijäs. pirmajä vietä! V15;iu
jtaterveja Austrijas ziii^u a^ehtOras
pärstavis.' Saticis galda tenisistu un
@)orta^ zurnalistu viena .persona,
ftundas ceturksni tas rakstija par
musu sportu agräk un.tagad.
Basketboia tumirä noraudzljas
läbi ja 2.00 skatitaju. Par to nav jä-brinäs.
Ja pie mums viesotos Don-donas
mei$tarvieniba ,krpcetä, nezin,
vai sanäktu pat tik daudz. Austrie§u
vieni^ätigs vertSjums: ,^a tä spel§
basketbolu, .tad; Ir verts skatities.*^
LatvieSi ieguva 1. vietu, bet sacen­slbas
pierädija, ka basketboia nevar
„sabraukt im spelet". US krasäs
aizstäveja. Sulcs, Tiltnanis, . Stals,
,^tols, 'Lusärs, JänSevskis, Perkons
un »Lerdis. Visi talantigi .basketbo-listi
im tomer Tibingehas studentu
izlase uzvareta tikal 34—32. Säkuma
tJS panäca 7—() vadibu, bet tad pä-r
ris miiiutes rezultäts bija jau 7-^10.
5 minfltes pirms speles beigäm Ti-birigena
guva 30—26 pärsvaru. Lie-laka
rutina tomer- deva Midzinäju-mu
un minuti' pirms beigam Perkons
no grutas situacilas iguva uzvaras
grozu. Otra spele Lahgenargenas
fraja$u militäräs skolas vieniba pie-velca
Insbrukas lietuyleSus 35—17
(28—9). Pinniä: US uzvareja francu-
Jus 51—22 (!27—12).
FrftnSn virsnieks Smitam pasniedz
atzlnibas balvn
Sarjkojuma degpu^kta bi|a bokss.
Br^^qä ; neiiade^^^ pat
id^^iSpdihialiamfc durvis . . . So-rdk.
m(isu\ierindä nebija Ozolcelma,
MieziSä,. 4reg^ra un Stuga, bet lidzi
atti|^at^ku5i, Aug^bu^^ bokse-guva
pirmp un ari pedejo uzvaru.
Srancs Qträ gäjienä izcinija knock-out
uzvaru. Oträ dienä Feldkirdiä
Gvalceriters panäca pret Breueru
neizS^rfrtu. . Vieglä svarä Holcmanis
pec pimktiem uzvareja Kaloritu, ot­rä
dienä cinoties ar to pasu preti-ni^
ku neizs^f:irti. Klase par sevi bija
Zanis Smits. Istä baleta. soli vi^ä
ringä kustejäs k ä Mens zäle un dau-dzas
cii^äs rudlta^ tirolietis Hubers
3. igäjienä bija twru k. o. Käds sa-jusminäts
franöu virsnieks Smitam
nodeva psLrsteiguma balvu. Ari
franöu okupädjas speku meistars
Berio tris rel-zes bija lidz „9" uz
ringa dejiem, bet ar apbrinojamu
sikstumu iztureja ciriu lidz galam.
N^GSkatijies zibenigo Smita darbibu
piijmä dienifii Berio^ jau tad atzinäs:
„3Vtani gaida k. o." Severinas pec
R. Circenis
m et sl^epu
67,01 m
Vieglatletikas sacikstes 22: ok-r
tobri Hamburgas Hamerpärka
laukimiä R. Gircenis meta äl^eim
67,01 m. Tas ir jauns vii:ia per-sonigs
rekords un musu Otrais
labäkais sasniegums trimdä. Gir-cenis
tagad ierindojles Eiropas
teicamako iljiepa meteju vidfL
A. K r a u k i is
Darm§tates Kursa im Libekas R5-
ga emigräcijas basketboia meistar-sacikSu
finälä speles 1. novembri pl.
pÄiem"7ieveica 4 kg'''smagäkop'7^^^a^tates amenkä^u sporta na^
K^rli un oträ dienä pat Smita pre- ™- J ^ l ^ pa§a diena notiks ari
tiriieku Huberu. Veidenes nometnes P^^^^^^^s YMCAs 1 gada darba at-i^
mrtnieks Vilis'Vitols säcis boksä s ^ ^ j ^ ar koncertu^un
ttr^neties pirms nepilna gada. Vi^a h^^^^^^das basketboia meistara
prletinieks ^»ussmagä svarä bija atis-1 godmasana.
trietis Ekbaners. Säkuma Vitols vei
isti neuzticejäs saväm spejäm, pa-näkot
neiz5)^rtu, bet Feldkirdiä Ek­baners,
öetras reizes smagi träpits,
bi^a spiestspat lidz „8" atvilkt elpu
ui ringa dejiem. Vitpls ir tikai 20
g. |v. un vii;ia dzives veids sola labus
NJ. Ziverts
DAZOS VARDÖS
K A A M E K K Ä I ^ U Z Z I N Ä J A K O M O N ^ PLÄNUS PIRMS T O
„Newsweek" pastasta §ädu epi- pas saimniecibas viru vidtl Rejolt^^Ä-iP?^ At6L^
zpdu: Kad käds ito^^ par kominforma dibinäSanu esl^gPSa^^S ,Tri ne-|grä^
l-a säkuma piezvanija komunistu teikts» ka to vadis 9 v s ^ u kom' ^
laikraksta JDaily Worker" redakd-1 nistisko partiju pärstävji roteSs
jai un teica, ka nodibinäts komin-1 kärtibä. Esot jädomä, ka tädi vi
fornis, komunistu iBd ris-1 kä IMQQCS bus pastävlgi pärval<
pirms negribeja ticet. .^ieki,". viijS | loceklL
teiw,^.faäistiskB^^^^p^^ 3 laikrakste apgalvo'
^ r ^ P r ä a S ^ J e f f 1 sagaid^ma^mJX
dejis. Musu tälräksta' aparäts ne- .^P^azt netumu apgalvojum»
Sakjas:: Bet tä Ueta sLi aizdo- j L ^ Z I l S ^ J L J I l ' f^
migL" Tikai, kadiotraapgalvoja, ka STÄsT^^ns^h.c^iu..
TASS, vilja skeptieismsizkusa. «Tie- « S it» ^HTS a ? ^ ^
itvääalmuraä!»k«.ssvtwaSi^ ^ äalypeaasiraaäuutuuc säoa&«laa,bu,«öTvtu.. "l i^t l^ik äu. London^ä H^os™tlprinÄa^sJ^ E"*^lb^ a^sx .^^ro^fc^ "'
Kä anglu, tä amenkaiju.komunis-j gtarp josläm Vädja, tad ari väcu „
tu^partiju m^äkiem b i e ^ munlstus U2a:iem5ot kominforma. NJ
mforma nodibinaäanas «Mt bljis jjogjg kaQdiditi p§c vädeäi(
pärsteigums. T^e^^^^ n^^^^^ StaU- skandinavijas komfinistL
ria plämem neka majusi Jidz pat ,
tam laikam, kad tös izklästija preses Viens no svarigäkajiem
zi90jumos no Maskavas un Belgra- forma praktiskajiem uzd«
des; Bet esot tomer noskaIdroJies,|droäl vien buäot jaunu starptaul
ka partiju Hdeiiem ari Amerikä jau apmäciäana. Tie§i tai diei
pagäjuiä vasara bijuiassarunas par 1 ka<i beidzäs apspriede Mäladiovlf
koniinforma radiianu; maräals Tito runäjis BelgradS
Ari ASV ärlietu ministrlja neesot ?si krittzejis tos komOnistu vadi
dzivojuM tumsä. P^^ ^^«^ P?"
ärlietu^tnistrijas iered# pÄskaid- 5 ^ S S Ä ^ t J f
rojuäi, ka tlem bijuäas ziijas^^^ .f^ sag^dlms, ka Belgrad
komiinlstu nodömiem vel^S^^ «P»«clt labäkus
munlatu konferences sasaukäanas.
H^iäv^kis". MuSas svarä Insbruka
Biilgärijas sätnis jSveicS atteides
, „ . . , . .,d"5|no turpmäkas Sofijas valdibas inte-panakumus
nakotne. Ari vide,ia ,.^5^ p§rstäve§anas ärzemes, jo bul-sv^
raDaga apveltits laba boksetaia ^^^^ p^^^ ^j^^^ niingti ne-dötibam.
Tikäanis ar austrieti Rel- Ljj^inäti^ apvainojumi par piedaliäa-neru
dwa_Dagam uzvaru pec pimk- sazverestibä kopä ar notiesäto
tiem. Otra diena sacensibu ar Grei- pgtijo^ Paredzams, kasutnis Bul-
SSrrf^äbdS • ^ ^ ^ ^ ^^"^ neatgriezisies. __
nfvareja pa e . Padomju Savieniba at^ukusi. Jio | L^^^^^ Beidzot J!Iew York Times" „
Ar solljumiem vien nepietiek ; vaSingtonas lidzSmejo vestnieku NCH gigpj p^^^ nevarot noliegt • tUM
Pec saeensibäm Insbrukas bolbar^oy^„.^«cf}^__y^7i^}5.^|?S^^^ kas p8c kafa ple§
kluba
pie seviSj, .
|i|s un ieOT)eju startSt Sveice, Pran- ka^ bija pedejais vei diplomätidcä vietit Gttasvegthieblbas^^^^^M^^ Bet patstävtba pielaujsi
djä un Italijä. Franöi savukärt grib dienestä palikuäais opozidonäräS jiiääs par Iromi^^^^^ . «nadonäläs" lief
saistlt Smitu »amiijas. dienestä" un zemnieku partijas agräkais loceklis. braukianu ri^^
aiji sola labas treninu iesyejas un Zviedrijas valdiba tEdevusi na- tlngärijas, Cechö^^^^ komunistiem vi^varigäkä, jB
sacenslbas ärpus Väcijas. B e t . . . tie donälajai bankai apljllät visu Zvied- Bienvidsiavi)as;^^^R^ un Bul- dot stingrai vienveidlbai.
ir:tikai soHjumi ... . Smits ir taian- rijas. ärzemju pävalstnieku ärzemju gärijas. Apvienojot visas 5is zinas „ nosieeumS ari NirioritiM 1
tigäkais boksetäjs. Sporta vadibai, valutas kräjumus un. ärzemju kon- un pievienojot to, kas vestniedbam raklT^^ " KamSr t M «
apmgram noskaidrdtt J ä u n i e r ? - h o z i m e s , vaijatao 01 ^iiKiaiu uvM-cu^v^uvi j ^ S5UC par kominformu;
H. M i n ä e n b e r gs
sacensiDam insDruicas DOKsar'^" ."7,. - ^ 1 j , _ . ^-
/pärstävji aicinäja Zani Smitu putm ?ma Aleksandru Paj^uäkinO, j^näms,^^^^^k^^^^ zemju komunistiskäm parttji
5Vis,ifiobt labus dzives apstäk- Atkäpies Polijas sutnis Romä, M^^^ no mätes Maska^
Aleksis HakeHs säsnieäz tHmdas
'komintemti. Organizäcijas darbl
Agraro refomiu Väcijas francujv ir'viens un tas pats**
joslä izdaris vei äogad. Saska^ä ar tikuäi skaidribä — vietä, kur' noti-'
franöu virspavelnieka riköjumu, re?- kusi konference kominforma dibinä
forma skars galvenokärt ipaäumus, äaiiai, uzzinata tikai ped tam, kad i r j j j j #f I CA AAn TStil
Ueläkus par 150 hektäru. par to zi^ojuM-pati |,Pravda^\^^ I^^ m a i ) a | 0 Ä D U . U U U U J H
l£^tvie§u mei-
V starsacikstes
desmitcäi^ä^^^^^
un ?19. oktobi^a
saiilaiiiajas 4
ga Sidajil^
konkur^rici uz­vareja
Aleksis
Sakels (uzi;ie-nuiihäy^^^^^
ä^^^^^
p, tlOftm 12,3
sdt., täliekäänä
6,23 m , lode
12,39 m, augst-lekäänä
1,47 ni,
400 m 57,9 sek,,
liO m barj. 19,2
sek., diskä 34,70
m, kärtslek§ä-nä
3,00 m, §l^e-
Bl 54,15 m, 1500 m 5 min.), 2. bija
A. Priednieks 5088 pk., 3.N.Millers
4Ö65. p., 4. SpunteHö 3786 p., 5. E.
AttglUa samazihäs savus izejvielu vienam neienäcis pratä k» ^omö- ^ , . 7 .«n nnn ^^^^.vu
liPnirkHmiK? dolaru bloka zem4 vel nisti apspnedfe jaund Vairak neka 7.250.000 indieäu k}t
Kramii?§ 3422 p. A. Priednieks aug- P ^ J ^ ^ S S n u^
s^ma yeica 1,^ m, kas bija i i ^ i - fö^ ai
viduah teicamakais rezultäts. A Ha- ^ ^ ^ ^ iäimmecibas P^^^ ^L^^ ^^^^^ «
keja sasmegmns desmitciijä parspej. ^^.^^ Krinss.
y.'Tetera Jidzäinejo labäko rezultätu | ^ I HB
trimdä (5310 p.). 1948. gadä, kad Ha-saväm
väjadzibäm bija iai^enite Ge^^l
VaM. ^,or«T4= T a + „ » o « 1 cijä tomcr vei heatvietosar dvn- ,,New York Times" raksta, ka i^S^rKlr^
Ä Ä Pä^Bldi, paskaldrojusi ASY ärlietu hiäjäs nedelSs, kopä ilgi .glabätäs ^ ^ ^ ^ ,r?^wg^„^'
Ä S ^ s ^ M r S ^ a s i S P ^ t ^ s«vä laikä Marlala^z^^
npiusu sidepä metejL A r 65,23 m r e - | . < •^n*^** v^/^^Kr^oir. I V«v>««4Svv,^^^^
L Ä ^ n « ^ P t S Ä h-as Bavärijä, bez tam 585:000 no äg-ditäjipagaidäm grib ap Jlf^, ^y^l
1S^ld s S^SSL^^ Äff^ n^T^k^SST STöS hra^s-"N^te^is e«'s^ l inijas uanm e2r8i7k.ä0u00u ejvoasl.a u^nk länte nkiaozm innefdoormm^^a^ ^s^k^e letuar^^^^^^^^ SzemÄniekuf. ^ ^ '
S ^ ^ M k o t h r a ^ ^ Dfel^ K P^^J^"" ^ Joäläm. l^aikrakstä tomer^^^n^ ..Indijas tra^dija tagad_ feg^ SstaT^rlo^ m LSI Ar 250 aitäm päri »«»jfpl^dMlte• ist§ laflta...köndÄrflfi Um. Väri|jauni stadöS. KopS varmäcibasb(
l i v . izcinljä N. Millers 13,53'm, bet Hesenes krievu JDsWgma- trökstosoV,,mie^^^ jauno valstu yaldiba?
2; v.Jeguva K. Rudulis 13.375 m.ha P f ^ l " * ' ^ ^ ^ ^ ^ g l ^ - ^ i^^Vvo"*^
Ar .äim saeensibäm anglu ioslasP^ P^^v*<^°* ^anampulka galvu trälizetkomunirt^^^ , . . . «
a r t i s t i beidza 1947. g. viellatlStikas " ^^^[^s^t^^v cilveku pärvietosana d ^ mi
äfezonu. J D a l i n a nampulks sekoja pats. Zaglr.ceja darbibu". Bet,^^^p^^^^
^ 'aizkavejäs ar da2u jeru kausanu, Ungin^ lädara nolukam vien nebutu dzets uzdevums. Abu valstu valdilii*
kädeV pölicija gänämpulku nötvera Nji^usj yajadzTga tik prominentu po- pec iesp§jas cenäas novietot beg}t
50 m W kiieyu joslas rob . ntbiroia dalibnieku ieraäanäs ap^ to' jauäu mäjäs, kas paM: akb^^^^
Tris reizes veltigiihestinäjis^^^^^^p k§ Zdanovs un MaJenkovS.[uzotru väisti. VisvairäkvaU^
,,zaki'':_noklut uz^ASy i r g a ^ . ^ Nevarot apäaubTt, ka no Belgrades
^^^vao^ kara.barCT^ b ^ ^ ta?ad naks ^amatigi propa^dasHesP?jas.driz saktu kopt no^rtag"
AOfoeds H ^ i c h s , . ^ ^ ^ j ^ ä merä nevarot arthnestos laukus^^un _^noyer^
a^aljnoga^ats no Amenkas ^^2reiz bQtu . vajadögah« | e s i^
y w . ,,,V - ^ ^ . ^ vei deSäka komiinistu partiju.dar.N?|^3^,rato diDla^
vur^Dan^as a t k a l j n a ^ saskai?o5ana. Pat^in^ri dis-fe^as, W
dplinetajieni komiinistiem Lt ga- «kstoSl p l i m^
dijuäies atseviäki riepEitikaml izlg-^ P^^^'^'»^ f ^ P ^ ^ ^
cieni. Piemeram, itaju komiinistu J?"^. Tndijas _ ziemelos. mm
äefs ToUati vienu dienu pariamentä saas jauiru . k a m p a^
meiall jaunas 1 gusas, ayu jauiiu vai»iu vcuuiuoM
is esöt „ceh-[vislieläkäs raizes rada daudzo begU
»ropagandu un f novietoSana jaunäs mäjvietäs, Jo|
latifieSti amatnieku saime Väcijä
Maca pasigrafijas principu
S T E N O G R A F I J U , ,
(piemerotu latvieäu un citu valodu
rakstibai) kQresj)pndences veidä; Tu-välii
paskaidrojumi un noteikumi
iesutot 54 f. pastmarkas E. Dunkelim,
Esslingen/N., Sdiebrtiiorstr. 35.
Ilgi gai(£ta bernu pasäku grämata
J. Sirma^a nKriksis** ar daudzäm
vairäkkräsalnam mäksL E. Äbeles
.JL^TYIJAS'* ABONEMENTS,
pasatinot laikrakstu pa atsevis-
(dem eksempläriem (lidz 3 eks.
iesko, maksa RM 7.—> menein; pa-säiinot
koilektivi vairak par 3 ek-
^plariem ^ RM 6.— menesi par
eks,] SlodinSjumu maksa: RM 3.—
par vieoslejlgu lespiedrindii vai
M albilstoSii telpu; piederigo
mekiesaoas siudinäjumi par pus-qmtu
bet ne mazäk kä RM 6.—
par slttdinajiunu.
Abooemenlii pieleikumi, sludi-uijtisiil
naodas pirvednml on kq-reipondence
adresejama JLatvi-iai'*,
(18b) Gfiazburg/Do^ Bfirfer-meister-
LandEDanD-Plals 7.
illusträcijäm Iznäkusl un ir pärdo-
§anä. Grämatas cena RM. 12.— V i -
sus pasutinäjumus izpllda ar uzliktu
pecmaksu. Atkalpärdevejiem atl^ide.
K. Raits, (24) Geesthacht/Elbe, Spa-i
kenberg 3.
Divi dz5ves priecigi draugi, Valdis
un Jänis» velas nopietna precibu
nolukä sarakstTties ar latvju mei-tenem:
(2öb) Förste u, Herzberg-
Harz, DP Camp.
Izeelotäjiem uz Dienvidameriku
svarigi zinät spa^u valodu* Organi-zeju
späi;iu välodas kursus latvie-
§iem pa pastu, Pieteikties nekave-joties,
jo kursantu skaits ierobezots.
Maksa RM. 52.— menesi. Kursi llgs
apmeram 6—7 men. C. Javaisas,
(14a) Bad Mergentheim» Postfadi 34.
Tautietes! Nopietna precibu no­lukä
velas iepazities 5 jauni vies-turieSL
— Jnris, Jänis, Peteris, Je-cis
un Pecis. Rakstit E. Ger^m:
(13a) FOrth, 8920 Co, Sedankaseme.
Lidotäjxi Martu^u Stol^ no Gesvai-nes
mekle mäte Maria Zeibote: (13a)
Amberg, DP Camp, Leopold Ka-seme.
slepumaini rietumu virzienä l i
ugunigi lj:ermei;ii bumbäs izskatä,
kädi pedejäs nede|äs bija iioveroti^
Zviedrijä.
Choleras sSrga E^ptS prasa 231 vajadribSi
upurus ik stundu. Amerikäi^u liäma-J i,uS kSa S . mt
linas daääs, provinces i^aisa D D T | | ^ ^ ^ ^ ^ W liguma ratificeäanai
<u.^^ p . u v u i w « x^ox^a ^^s. I pinns to bas ratificetuSas visa^
^^PrZagt^asL d rAo§^u^>a^s np.o..u cija prTa«siMjU.osnit icf v^a lsatinst.f alNvoäikuömjäi dienSvitjamin bnij9n
2^pcietinät slovaku dfemokratu p^^^^
£ tre§o ^enerälsekretäm. p a r l a - ^ £^
menta locekli Sedoru Hödiu, kas^^^^^^
esot iejäukts „slovaku sazverestii)as"M^^
lietä. . A b i pär^ie Partijas g e n e r a l - f e^
sekretäri jau apcietinäti. Hod2a 3 ^ Pasaule vien-bija
öechu frimdas valdlbas loceklis ^^^ais»»-
Londonä. , - - - " > ^ ^vw***v.* .. ppi-pi-p,
18.000 pärn damu zida ze^u poU- P^a^^^^^^^^
sastiiegus^ 2100^^^ 1 ^
I Vasin^oiiä Pazipots^JI^
r cTTfir^öSVfifo v r i r « ? ^ 4 » . ^ o -^^M raketc un turbmmotors,bez spar
cija aträdisi kädä melritogotäju PVms^^^^^^J^^^
slgptuve Diseldorfä, bet Kastropä rimas vai ari ^ ^ n Ä ^ 7 DS
atrasti 1620 gabalii damu velas, 1570 ,darb^^ J^^^ n«f5^^^^^
•skMi; 81 h^oi^erencf nolemte^^ Udojus iepnekä noteflcta nm
» Ä i c i > a i , px I ^ 1. . • im Koirl^nf lolrriHici liira NaKC
li(
päru zeljru, 776 kungu virskrekli, ^-,
dämu metelis, 86 pari kurpju un 50 -^^^^^^
balpi dränas — vairak neka visa i?^PenäHs^
pilseta iogad Äai;iemusi pieSkirumos. U^i^s par visu tautu brivibu, heatka-
Par komunistu ietekmi Holivudas^^^ suverenitäti*^. Vai pretim
filmrupniecibä ASV kongresa Iromi- stäsanäs bu^ tikai yärdos vai dar-sijä
aicinäti nodot liecibas Gerijs
Kupers, Ädolfs Menzu, Katrina Heb-^ai^afets. Atbildet v^^ par
peme, Mima Loija un citas lilmu agru, bet esot jä
zvaigznes, bez tam filmrupnieki ^^^äi Belgrad? bus plasäki uzdevumi.
Vojners un Maijers. ^ .1 Vissvarigäkais kominforma uzde-
Rekorda al^s Paslaik. maksajat vums
ASV laukstradniekiem, zii^o ameri- reäUzesanu, Par to liecinot ne vien
kapu Jauksaimmecibas , niinistrija. I lidzäinejäs komunistu runas, bet ari
Caurmera menesi maksati 97,50^o. apstäklfe, ka Mislacto^^
laru, dodot bnvu mitm Un partiku. piedalijies ari Poliias^^^^^^^r^^
1. oktobri algas bijuäas par 70^ nn^^^
augstakas neka pums gada. Ipaslaik gai§äkä galva Austrumeiro-un
beidzot iekritusi- jurä. Nako^
mefeinäjumos §äda veida iidien^
apgädäs ar automätisku pilotu, kf
varetu vadit täs dazädos vlrzienc
Bez tam, pec UP ziijäm,, tuväkä lai
i^iksot ek^erimenti ar SI ral^f
lidieric§m, kas sasniegSot 2750
ätrumu.
AP zii;io, ka izme^äti ari cit
jaimi ieroci. Kädä lidlauka a«
monstreta bumbm, kuras kritienu^^
lldmaSinas paätrina ra^ete. Taar
bumbas ieurbjoties mer^i dauc
dzijäk neka parastäs. Demonstret
jaunas nailona un aluminija krusi
bruijias; kas aptur 45 mm iodes.^K(
izäauj no 30 soju attäluma.
«ä^rÄiem I <f tädä
"^HL-^ e£ä^ vai
II
^»»''""biu sviedrl«°I saita
«iiii' taisriojM I da, Ko
kaut kär- gos vai
TÄ* t«atbaidit'J l a - triecis^
tff'j«niäj nel ves^ ide
\1.
S JLöc- - u n ' öe<- ,1 sadas i
• Ö Ä f f l S , pliikatS», medz
« j f , Ä f f i ^ ' « P s b m ö laucini
& t Nävesjartt <, £ I tieksml
tlka.gdä- ar-j™?^'
bija iöävu^es ^da]
ti; k§ izpestitfes no
No Iita ra T S : pa-1
J^o aps!i?u,.ka'.inai^;
j^Tldusifis sk^drava*.;
t'M'-ieliktt. svaigu,' thaita*
r:)i!iqu
i i » . . .-Be2 tam ry^bijä
tikai^dönerijä,,
leyamV^He tam jau
'1'%!, P§c \ v§stunöeku
' l i ^ kups' piedaläs. 1^*^
trcaurmera
l l k bija'kaut'kas pajucis
i Ä reg). tas pilnigi .izjuka
ipjn traaima dej. . ' '.Un
'Äpiesedos.pie r a k s ^ -
, arJausrnäin konsfö^
ilf la!j§'döma man pilnigi aiz-nevateju
vaiM tas ät-run
ne! Jo, ka
pat visgeöiäi&'
bi
' nav uz papira w^ak-
5toijas>n^pielaulätai. mä-nevari
2i|iat,- kad
tevi-pamföt! Map \iM
M?ta notika. Taöu,' M
JiuS par neko ielicis pä-
- paptUejos iär
y^dimijas «kstltäjlem,
«^stastu rakstiäanu nodar-ä^
äai^ Virzienä. Vairs
ja vispar negrib' izökt
-.tädej labäk pi4&^
IjJr^ »dzimtenes . stäste"
m
käcUr-gäjäm
„]Paäls&
,N(
attaisä
Tas
logs;
Videi
inazU
kupäs:
äa •mm
sktiku
§anäs
juimt
MS
vilkt
ka
daähä
täm
klrtoj
..J^^^rädama, vai
' r f c r - l l ; - P ä r v a^
-ml^' ^ ^ ä j a starfe
vai
pasaule:li^
Säitä Ueci-
*^ftaÄ-"»^äds
• i , ^ Ö f t ^^^i
m
patgrie
mahu
>Ä
„M-tris
jäm
..Un
nepä
Vii^a'
ha,
apgal
ces ä
Sa
dienä
va m
pilse •
ja
mes
nam|
Kk
Yi%i
zas,
9äm
ma
bezve
tasti
U2
bet