Bavarijas Latviesu vestnesis, October 28, 1947

              v«s».par 80,0 un va vaiisi ^ k
g^coga Albas m Ä *
.Pptajusies ar d ä r Ä ^ l ä te
:•*•': Elizabetes nfirs K-vei
ziemä _""(Wija un n). T
ees6i^-30 ;.päru clmd« in^^ätpZ
im, ^ Britu
tus ;Äatu tiklteus m S ^
gSHjti .kuponus. - M s pärvifl."
toer.sQtä tos atpak&l'af SSJ
vflejua. pöncesei papildu to»
^^ära-iaikä karalijkais.nams*
np senas tradicijäs, ka *
pesett katrä publiskä.sarikojumä»
iCTSdas jaunä terpä. Ilgu iaiku p-l
?,^Se^,Elizabete ieradäs.visossa*
p ^ i K vlenä un täi paää vienkäiä
?to|k^ kritizetä sieviesu terpu rt
kataja pasaule.
• ' \ . :
<];Nerakstits. gälma^ likums nosaA
pli,\pi;^incesei javalkä gai§as hm
tfEpi> lai, vi^a atdalitos no p-"*
tiajäf. pulka. Vii^ai pa§ai vii
^^xn± 'yienk§r§as apdrukata
gatavö dänis Oge Torups, vienmerif
a#^- paceltäm maläm, lai pilniS
ÖtSte^ redzama princeses seja, kasvS
ofeljf^d neesot kräsota. Princeseoa'
^yalkäjot terpus ar
feröSti iigriezurm, lai.ina2inätuseia
apäjumii, ko ripa mantojusi no t
^i^papezi neparsiiiedz 5 cm W
rirjL^ vienmer izrauga karaliene pat
Aji. par tirpiem princese medz ap^
aSUes ar mätj, bet Londonas
aamu..lieläkä\ beda ir ta, ka E s-bbte
gan labprat apskata jaunP
npodes, be* patt tiemedz tam sm
DQM modes namu vaditaji ceu
I61l3itahtam Matintbetenam ai
7ar§tu. but ,4abveliga« ietekme;
5aW.nako§o sievu.,
!,„Äw York Herald » " #
ca/^cese apstiprinajusi an
säzu tortes projektu. Torte bj J
licyta. Seträs pakäpes, v a j a W j ,
tevas .an garävielas ^VSf^'
ibinlnijas,- kolonijas, «n
I t i & e - Pärtikas racaonög^j
;eilnumi. Tortes pi™a^PTja,#
tekioreta ar ligayas m.^^^^
»mblemäm im Vindzoras, ^
as-, un Bekingheroas A&i-m9
tortes Pakäpl was og^
n^-umi, Viena no tiem D"L p„,v.
Jrihcese grenadiep gvara
/eis fonnas terpa, V}^J}^1^
äkgts pie Matapanfls raga, ^ . ^
ia5jie?:ieitnants Maui#J»^jJ.-
a Aortes rotäjumu gale"^
räap^organi.äci3u ^
a^Iäjamie ir par Hjkäs
ii^am, gaidu zinje, karau
:emblema uc, ka ari i
n a ^ .„Valiant", « g ^J
iienejis Kga^ain^s. CW
W-virkne bus Austrahjj ^•
CJienvidafrikas. J^un^dan^.^
ias-un Pakistanas emoie jj.
,neveiamu pci^v.._..-_. .
i l i s detektivu; urv_^a#
M.-droärbtt;PretAesg
:bri$tu uzbrukuinien»
aiiiskieiri .zaglieW
LATVOA
Latviaii Newspaper
imblislicd twice weeHy,
AOtlioriz0^ by EUCOM HO.
rivU Affairs Division. U-ih
Joly. AG ä83; 7 GEC
AGO. Edltor: K^rlis Ra-häcs.
Prloter: .»Sdivyäbl-sdie*
f Volksblatt", GOnz-borrDonao
Bflrg«rmelster
L LandiDaiiiiplat2 t Popo.
IstiOD to bs served: 20.m
LATVIAN NEV^SPAPER
Nr. 81 (88)
Oirdien, mi. g. 28.
Isnäfe otrOlenSs on i ^ t*
dIenSs. IsdevSjs: BALS
asdevmnä LatvlBu {»reses
darbinieko sadarbibas ko*
pa. AtbUdfg^ redaktors:
K. BabScs, vietn, A. LIepa,
redaktori: Z. B£rda, VL
Colitis, H. Mindentergs,
A. SnUts. Adrese: Gpns*
burg/Ooiiao, .,Latvl|a«Vv —
TSlru^i: apfl 81, red.VsO.
spiosU 98,
poju opoziciias
vadit äj^
Bukarestä säksies atllkta prava pret Maniu
VarSavas radiöfons sestdienas vakara zi^ja, ka bez v€sts pazudis
pö|a opozidoffiilas zemniektt partUas vaditajs MikolaiJiks, lidz ar vai-iSkiem
dtiem savas paröjas darbinlekim. lestädes ievadijaSas bijuSa
, p0]ii minlstni pi^ezidenta un vi^a bieärp mckleSantL Lidz pirmdienal
fiekädu liifn par pazudnSajiem nebiJa,
rpar Mtkolaläka pazuSanu jau
vafräkas dfenas iepriekS ministru
jffeddentam zii;joju§i divl viijapar-tijäs
labä spänia biedri. Lidz ar
Mäköiai^iku un pareiiem partljas
funkcicmäriem pazuduSas ari viijiu
ä e m Öornä, ka vii?i visi jau pa-iuvu5l
atstät Polijas terrltoriju.
gtarp Mikolaiölka pavado^iem esot
ari vii?a pa§a un zemniekii partijas
priek^^^eza sekretärs, kopa 7 perso-nas,
Kä BBC tälak zii^o, svetdienas
iXtfi vaiis neiznäca zemnieku partl­jas
laikraksts. AP afeenturas Var-äavas.
korespondents atzTst, kaMidz
ar zemnieku partijas vaditaju pazu-äanu
Polijä, tagad likvidetas pedejas
kaut clk nopietnäs polltiskäs opozi-
Propaganda
neatkarTgu
Reinas väisti
QENERSLIS KLEJS ATGRIE2IES
AR PLASÄM PILNVARÄM
Qeneralis Klejs sestdien atgriezies
Berline un teicis: „Näko5ais pus-gads
bus izSkirigs. Es palikSu §eit,
un mani varSs padzit tikai vai nu
ieroöu vara^ vai Väcijas miera 11-
gums." •
„Neue Zeitung*' ziijo, ka i^en. Klejs
Jas pähräldi ASy. ärlietu ministrfiäl
esot atlifcti. Ari arlietu ministru
konfei^ence Londonä Vacijas milita-räs
valdibas pärstavjiem buäot
daudz vairäkietekm|s nekä Maska-vas
konference. Sekriiigajs esöt biju-
§as ar! sarunas par amerika^u un
angju apvienotäs joslas pärvaldlSa-nu.
Principä esot nolemts, ka ame-rikäiji
pärpems, lieläko daju no iz-devumiem,
lai gan sikäka vienoäa-aäs
par ;^ompetenöu sadalljumu vei
neesot panäkta.
Heidelbergas laikraksts „Rhein-
Neckar Zeitung" zii^o, ka i^anöu no-teikums
savas joslas pievienosanai
amerikäj^u un ang^^.okupäcljas jos-läm
butu autonomas Heinas valsts
radiäana. Laikraksts zii?o, ka jau
notiek pastiprinäta propaganda par
fiädu „brivu Reinas tautas väisti**.
Visaktlväkie propagandisti esot di-yas
franöiem di*audzigas organizäci-jas
— «Reinas unija*''un „Francijas
draugu apvieniba**. Vestules, kas
aicina franöu joslas väcleäus pievie-noties
§im organizäcljäm, esot
telkts, ka „Reims tautas valstlj bu-äot
neatkarlga ärpolTtika ar rietumu
orientäciju**. Pec tam, kad franöi
guvuäi nepärj)rotamu uzvam Zäras
apgabala veleäanäs, kur absoluts
^airakuitis izteicles par pievieno5a-nos
Frandjai, „galvu virs Qdens sa­lot
celt** ari propa<5anda par brivu
Sväbiju Reinsis austrumu krastä. Si
propaganda esot tle§ä pretrunä ame-rtkäiju
nplukiem. Kamer säkumä
«ri amerikäi;ii aizstaveja mazu väcu
valstu federadju, tagad, .sacensibas
del ar krieviem. vi^i arvien vairak
svefotles uz' stipru, centralizetu
Ketumväcijas väisti, kas apvienotu
öDtterikäi^u, aoglu un. frapilhi joslas.
BBC, NZ, NYHT
djas atliekas. Pedejas nedelas val­dibas
aprindäs Mikolaiölka partlja
asi kritizetä un apcietlnäti vairäkv
tas biedri, apsudzot tos sazverestTbä
un nelegalä darbibä.
Kädam ärzemju korespondentam
Mikolaiöiks nesen izteides, ka -vii^u
sagaldot Bulgärijas opozidjas vadl-täja
Petkova liktenis, kaut gan
valsts prezidents Bieruts agrak biia
paskaidrojis, ka neoastavot nedz no-doms
apcietinät Mikolaiöiku, nedz
ari slegt vli;ia partiju.
Rumänijä tuväkajäs dienäs säk­sies
jau divas reizes $tlikta präva
pret tagad slegtäs nadönäläs zem­nieku
partijas agrako vadltäju Dr.
Juliju Maniu. Kopa ar 27 dtiem
apcietinatiem, vir^^ apsudzets sa­zverestTbä
un valsts nodevibä. Maniu
1923. g. bija Rumänijas ministru pre­zidents.
Vii:iu glgada 21. julijä ap-detinäja
un nedelu veläk sledza v i *
i>a partiju. Kara tiesa i.zmekle ari
lietu pret neatkarlgo sociäldemokra-tu
partiju, kas apsudzeta pret val­dibu
verstu propagandaa materiälu
sagatavoäanä.
Bulgärijas valdiba notä ASV vest-nledbai
Sofijä no jauna bija prasi-jusi
izdot agräkas Vädjai draudzT-gas
bulgäru valdibas ministru pre-zidentu
prof. Gankovu un pärejos
„bulgäru nadönäläs valdibas** lo-ceklus,
kas nodibinäjäs 1944. ggdä
väcu okupädjas laikä. PieprasTtäs
personas kä begU uzturoties Austrl-jaa
amerikäi;iu jqslä. Bulgäru tautas
tiesa täs 1944. gadä aizmilguriskiy
nqtlesäja uz nävl. ASV yaldiba
sestdleh horädijusl Bulgärijai §ini
lietäf griezties pie Austrijas valdi­bas.
Bulgärijas ärlietu ministrs Ge-orgijevs
prasljis amerikäiju vest-nieclbal
paskaidrojumus, vai Austri­jas
valdTbal ir pilnvaras lemt §ai
lietä. Gankovs pats atrodoties käda
amerikäiju cietumä.
Bulgärijas nadönäläs sapulces
pilnvaru laiks ar likumu pagarinäts
vei uz vienu gadu, Pazlnojumä no-rädits,
ka sapulce „baudot pllnlgu
visas bulgäru nädjas uzticTbu**.
BBC, NYHT
Viena DP
uzturelana maksa
I
29-57 centu diana
mO 9AGATAV0SANAS
KOMISOAS AFSPEIEDES
2ENEVS
Debates par Eiropas DP izvieto-
§anu dtäs zemes, IRO sagatavo§a-nas
komisijä, Francijas delegäts asi
kritizeja IRO beglu polltiku. Väd-jas
franöu joslas nometnes savä lai­kä
daudzi DP sekojuäi IRO aidnä-jumam
un ieklävuSies darbos ärpus
nometnem. Tagad IRO sola emi-grädlas
iespejas tlkal nometnes d a -
vojoSlem, bet ieklfjSana atpakal no­metnes
apgrutinata. Anglijas dele-gät
« topat leteica emigrädjas plä-nos
^ekiaut ari tos, kas nometnes
at??t9ni«1.
IRO sagatavoSanas komisljas se-sija
apspriei 60.000 DP nometlnäSanu
tuväko triju meneSu laikä Argenti-nä,
Austrälljä; Bejfeijä, Brazilijä,
Kanädä, Clle, Prancijä, Holande,
Zleme]afrikä, Peru un Venecuelä.
Da^ädas valstis i7teiku§as gatavTbu
uzi^emt kopa ap 322.000 begju. IRO
noslegusi lT«rumus ar 35 brivprätigäm
organizädjäm,
Italijä 32.000^ b5glu pärtlkas devas
samazinätas no 2400 lidz 2015 kalo-rijäm
dienä \m tagad izmaksäjot 57
amerikänu centus. Izdevumi Väd-las
amerikäpu un franöu joslä esot
35 centl, bet anglu joslä 29 centl,
Franöu delegäts lerosinäja devas
Italilä samazinät vei lidz 1900 ka-lorljam,
jo izdevumi vei arvien esot
par au^stu, un bez 32.000 IRO atjrn-pejamiem
Italljä esot vei ap 160.000
dtu beg]u, kas nesa^iemot nekädu
paFdzIbu.
Pec Vädjas kontrolkomisijas z i -
i>äm, „Westward Ho** akdias ietva-ros
kops aprlla uz AnrrHju pärvesti
24.452 DP. Pag. nedelä uz Bel^ju
deväs dlvi transportl ar; 1000 perso-näm
— Belfeijas og]raktuves no(lar-binäto
DP Ömeriu locekliem, bet uz
Venecuelu no Bremenes devuiUes
851 DP. Plrmais transports ar 850
DP uz Austräliju dosies ce^ä rit rio
Bremerhs^fenas. Vei oktobri Eirotiä
gaidäma öetru viru komlslja no K n -
nadas, kas izraudzis pari par 2000
DP iecelotäju. Holandes soclälo lie­tu
ministrija paskaidrojusl, ka stam
8000 DP, ko Holande paredz uzriemt,
esot paredz§tl nevis 3000, bet tikai
2000 oglraöu, bet bez tam pienem-
§ot 250 mcrtallsträdnieku un 250 tek-stilsträdnieku,
priekSroku dodot ne-precetiem
virieSiem.
NYHT, BBC, DM
Pirmä karta cenas Amerikä, V.
PAR KO SPRIEDIS SRKÄRTEJÄ ASV KONGRESA SESLIA
Tiklidz prezidents Trumens pic^tdien pavesiija, ka vi^S It^-^o»
vembri sasau!cs Srkarteju ASV kongresa sesUii, k|uva skaidrs, ka 17.
, novembris bQs istais datums ASV prezidenta velBanu kampa^as sik«
Sanai, raksta „New York Herald Tribuno^ Fakts, ka kongresi valda
republikä^i, bel valdiba ir detnokratu, izvirzis clt^n varas d§|ärpolI«
tis^o debaSu, starpiaatiskäB paiidadbas un cenu koniroles priekSplänl^
Francij sociälisti gatavojas apvienoties
ar komunisticm
VAI RAMADJE DABUS PARLAMENTA UZTIdBU?
Sodien izsl^irsies Ramadje valdibas liktenis Francijä. Parlamenis
bälsos par uztidbu pärveidotajai valdibai. ,,New York Herald Tribune*'
Parizes' izdevums pare|o, ka JautaJ uma i^irs RamadjS galfgä nostaja
prei jaunajäm arodbiednbu algu prasibäm. Sis prasibas apdrandot
valdibu daudz lieläkä merä nekä de GoUa uzvara paSvaldibu veleSanäs.
Franöu arodbiedribu centrälä ap­vieniba
(CGT) pleprasijusl visu al-gu
pa^ugstinääanu par vairak nekä
50 proc. — no lidz§inejä caurmera
llmena, 7000 frankiem menesi, uz
gandriz 11.000 menesL Kad finanöu
ministrs Sumans dzirdejls, ka val­diba
gatavojas prasibai piekrist,
vii?5 tulit uzrakstijis attelkäanäs
rakstu, jo, algu prasibas ieverojot,
neesot iespejams sabalanset budie-tu.
Ramadje preses konferenc§ noso-dijis
kä komunistus, ta goUistus, jo
äbas galejibas apdraudot Francijas
tepubliku. Francijas sociälistu par­tijas
izpildkomiteja tomer plekritusi
partljas kreisä späma pieprasiju-
Turcijas pärsfävja sadursme ar Visinski
Turcijas pärstävis UN politiskä 1 domju runas „sainde UN atmos-komisijä
oficiäli apsQdzejis Padom-»fairu**.
3u Savienibu par „agreslvu propa-gandu
ar noluku sakudit turku tau-pret
savu valdibu** un iejaukSa-nos
Turcijas iekSeJäs lietäs. To vii?5
^arija, atbildedams Visinslca prasi-f>
ai pieriemt rezoluciju prtjt „kara
Ktiditäjiem**. Vi§lnskis jau agräk
^mstajiem „kara kuditäju** sarak-stiem
bija pievienojis vei ASV aiz-.
^dzibas ministru Forestalu, tirdz-nleclbas
ministru Herlmenu, bij.
jrlietu mini&tru Bernsu un Vin^^^
Ceröilu. A55V pärstävis Ostins aiz-
^dlja, ka Viäinskis, ja vien tas butu
vl^a vara, noteikU butu apcietinäjls
Bemsu, MakNIls ka pa-
Viäinskis pec tam tle§l uzbruka
Turcijas pärstävim un, pec UP z i -
näm, rädijls dokumentus^ kas it kä
liecinätu par slepenäm turku un vä-de
§u sarunäm kara laikä, Turki
esot ar väcu palidzibu gribeju§i ie-gut
padomju apgabalus. Turku
pärstävis savukärt atbildejis, ka Pa­domju
Savieniba runäjusi ar väcie-
§lem par iespeju leijemt Turcijas
provinces Kaisu un Ardahanu. No-slegumäVisinskls
teicis, ka turki^sa-runas
ar väcieSlem izteikuSl veleSa-nös
»»nosl^^pkavot pusi no krievu ie-dzivotäjiem".
NYHT, NZ
mam näkoSäs vele§anäs apvlenot
komunlstu un sociälistu sarakstus.
Sagalda, ka komunistus no jauna
uzijems Francijas valdiba. Ari
Leons Blums, kas gan nosoda komu­nlstu
metodes, ieteicis sodälistiem
un komunistiem saprasties» Maska-vas
radio komentätors pazinojis, ka
paSvaldibu veleSanäs de Golls guvls
panäkumus tikai labä spärna sociä­listu
„nodevibas** del. No 11 Fran­cijas
pilsetäm, kiu" pec pa5valdibu
yeleSanäm jau izraudbzitl pilsetu ve-cäkle,
7 pilsetäs iev§leti gollisti,
Viena sociälists, bet 3 atkal komu-nisti
Arodbiedribas apvlenibas CGT sek-retärs
kädä rakstä apgalvojis, ka
„CGT un komunlstu partlja tomer
nav viens un tas pats^ No vairak
nekä 6 milj. biedru tikai 2 mllj. esot
komunisti vai viiju piekritejL Arod­biedribas
esot ari labä spärna pie­kritejL
Tiesa gan, ka gandriz visi
arodbiedribu vaditäji esot komu­nisti
. Radlkälsociälistu laikraksts
,,Aurore** raksta, ka komunisti pa-dzinuSi
no arodbiedrlbäm vlsus, kas
nav vlniem klausiju5l. Labä sDär-na
„Epoque** nosauc arodbiedribas
par väisti valsti,ar lieläku varu ne­kä
valdlbai. PaSreiz komunlstu no-luks
esot tik IM prasTt algu paaug-stlnäSanu,
kamer valdibas budzets
sabrukSot.
Komunlstu partlja Francij? publl-cejusi
uzaicinäjiimu boikotet amerl-käpu
grämatas, laikrakstus un f l l -
mas.
NYHT, BBC
Republikäpu organs, taläk raksta j
ka prezidenta lemums pärsteidzisi
republikäi;iu llderus. Tie nebija pa-redzeju5l
kongresa sasaukäanu pirmsi
1. detembra. Vii;iu pirmä reakclja
uz prezidenta pazlpojumu bija tä,
ka vipi gan sadarbosies ar valdibu,
bet nepiejaus, ka kongress ktutu par
padevigu „zimogu** valdibas rici-bal.
Lal gan prezldentam Ir tieslbas
sasaukt ärkärtejas kon^^resa sesijas,
vlpam nav varas notelkt, par ko lal
kongress sprlei, kad tas relz sapul--
cejies Kapltolä.
Demokratu liderls Kentukl senä-tors
Barklejs izteids cerTbu, ka är-kärteja
seslja spriedis tikai par d l*
viem jautälumlem, kurus ieroslnäjls
prezidents Trumcns, protl, c*enu in-flädjas
apkaro§anu paSä Amerikiä
un Eiropas salmnlecibas atbalsti5a-nu.
Bet kongresa prezidents repub-llkänis
Martlns, kas plrmais pa-vestlia
prezidenta lemumu sasaukt
kon^^resu, piebildis, ka republlkäpi
varbut pärriinä§ot paäl savu starp-tautlskas
palTdzibas programmu, >Dc>-
mäjams?, ka §1 programma vlslleiä-kä
merä diblnäsles uz atzlnumiem,
ko guvu5as daiädäs senäta un kon­gresa
komisljas, käs pedejä laikä
apceloluSas Elropu. Ma.saöuzetas
republikäpu pärstävis Herters, kas
tlkko atgriezies no täda .(je}ojuma.
izteicles, ka eiropieSi vertiJ amerl-
)5änn p?dldzlbas, iesp^jas-^piiräk^^ib
tlmistiskl.
Prezidents Trumens savu nodomu
sasaukt ärkärteiu kongresa seslju
vlspirms pavestija preses konferen­ce^
kura pledalijäs valräk kä 100
iurnälistu. Prezidents bliis noplet-näks
kä jebkad un svlnlgu balsl
nolasijis ipa§uvestljumu. kura vls­pirms
uzsverts, ka kongresam jä-lemi
par arvien draudigäko cenu l i i -
fläciju pa5ä Amerikä un, otram kär-tam,
jälemi par palTdzibu Elropal,
kur krlze tlk nopletna, ka nevar
valrs galdit lidz lanvärim Francila
ar pa§reize1iem lidzekllem var Iztikt
tikai lidz decembra beigam, bet Ita-
11 jai ,J3us nepiecleSama substancläla
pal"dzTba vei plrms Sigada beigam**.
Ärlietu ministrs MarSals, pateids,
ka amerlkäpu plänu studeSana ta­gad
tuvojas noslegumam un plenä-cls
lalks säkt rikotles. Ärlietu ml-nistri^
as apakSsekretärs salmnleci­bas
lletäm Vllards Torps pazlnoMs,
ka altemätiva lespaldigai amerikä­nu
palldzrbal butu chaoss, .,no kä
attistitos tirranlja ^ varbut komu-nlsms,
bet varbut no jauna pamo-dles
faSlsms**.
Prezidents Trumens, domäjams,
atkläs kongresa sesiiu personlfjl.
Sagalda, ka vlp§ ari Izklästis valdi­bas
plänus. Daju no §lem pläniem
vlti5 Izklästna amerikänu velkal-nieku
un arodbiedribu vadltäju pär-
I
iliilillKildil
Ohaijo senätors Tafts ofidäli pie-telcis
savu kandldäturu ASV pre­zidenta
veleSanäm 1948. g. Tafts
kandld§ reptablikäpu puse.
Ang)u salmnlecibas ministrs
Kripss pletelds pärtikas devas sa-mazlnäSanu
Anglljä par 200 kalori-jäm
dienä, Amerikas tabakas Im-porta
IzbeigSanu ui^ dtus smagus
lerobeJojumus .
Slgada Nobela premlja medidnä
pieskirta Amerikas öediu zinätnieku
pärim Dr. Kärlim un Dr. Hertiia
Kori un argentinieSu ärstam Dr.
Husejam. Vipi tris vlenlidzlgäs da-
}äs sapems 12.200 dolaru.
Kominformam vei pievienojuSäs
Albänijas un Triestas brivpllsetas
komunlstu partljas.
Apsudzetais nadsts Olendorfs
Nlmbergä izteides, ka, pec vlpa do-mäm,
Martlns Bormans esot dzivs
un krievu rokäs. Jau 1943. g. Bor-maifs
esot strädäjls Kremja labä.
Berllnes padomju sektorä tagad,
tapat kä pareja Väcijas krievu jos­lä,
ipasos veikalos var pirkt clgare-tes,
„Drug**, „Kaukasus", „Orieat
uc par 1,20-^-1,40 markam gabalä.
stävjlem slepenä sede, kas notika
plrmdlen.
Pie pazimem, kas lledna, ka pa -
Idziba Eiropal tomer bus/tlkal oträ
vietä alz jautajuma par cenu nor-me
§anu paSä Amerikä. pieskaltäma
zlpa, ka pirmä reakcija uz ärkärte-as
sesljas pasludlnä^anu bija akdju
un v§rtspaplru cenu krlSanäs IJu-jorkas
blriä. Ari preöu blriä reös-retl
zaudejuml. Reuters to Izskaid-ro
armlnejumu, ka Trumens lero-slnäs
preöu cenu kontroll un kon-tlngenteSanu.
Preses konference, savus lespal-dus
Elropä atteloju^l dlvi republi­käpu
kongresa deputätl. Kongresa
budieta komisljas prlek5sgdet§js i>u-jorkletls
Tabers paskaidrojis, ka
vlpä, plecas nedelas Elropu apcelo-dams,
nav redzejls nekädus plerä-dijumus
badam. lUnolsas republi­käpu
pärstävis DlrksensSlm apgal-^
vojumam pretojles un paskaidrojis;
ka dzlves apstäkjl Elropä esot sllktl.
Abi republlkäpl tomer vlonoju§les,
ka ASV vajadzetu atbalstlt kara no-postlto
zemju atjauno§anu ar pärti­kas
lidzekllem, naudu un — ja va-jadzlgs
— ari ar brunotlem speklem,
ASV väjums §al brldl Izralsltu pa­domju
varu visa Elropä.
Kamer oflciäläs personas Anglljn,
Francljä un; par vlsäm lletäm. Ita­lljä
lotl apsvelc kongresa sasaukäa-
.nu.. anglu, pres.e Joprojäm. Jr. jkep-tlska.
„News^^t!hfonlcle^ ulisver, ka
svarlgäkals kongresa darba kärti-bas
jautäjums buSot cenu Inflädja
paSä Amerikä. „Dally Mail** saka:
„Anglu tautas uzdevums ir pärvar^t/
krlzl Da5as lidzekllem.** Padamju
delegäd}as pärstävjl UN attelkuÄlc.-?
Trumena lemumu komentet.
BBC, NYHT
Aplcnkuma stävoklis
Cli es provinces
Ceträs Clles provinces Izsludlnäts
Izpgmuma stävoklis, jo komunlstu
partlja gribot savu strelku plänu
reällzet ar varas lidzekllem. Pec
dlplomätlskö attleksmju pärtraukSa-nas
ar PSRS, Clle apcletlnätl 200
komunlstu. Bez tam apdetlnätl380
streikotäju. Nlträtu lÄiArara raktU;
ves apsargä pollclja: Pariaments
anullejis komunlstu pkrtljas 5 senä-j
toru un 6 deputätu maiidätusT Sant/
jägo lestädem dots rikoj\ims apsplest
jebkädas demonsträcljas ar komu­nlstu
pledallSanos. Policija vei mek-lejot
apcletlnäSanal ap 300 koma-nlstu.
TASS apzImS par absurdu
Clles valdibas apgalvojumu, k a Pa­domju
Savieniba atblldiga par ne-mleriem
un strelklem Clle; Clle
sekojot faälstlskäm metodem, käcjas
p^säkusl Brazlllja. Padomju vest-nlekam
Santjägo Zukovam; dots r i -
kojums nekavejotles alzbraukt.^
Vara un nlträtu raktuvju sträd-nleku
streikam gatavojas pleyieno-ties
ari dzelzcelnleki, prote^tejot
pret savas arodbiedribas vaditä ja
apdetlnäSanu, Apcietinäto komu­nlstu
vidu Ir krievl, dlenvldslavl,
sDäpl un dtl ärzemnlekl, kurus y i -
sixs Izraidls. Strdka draudus iztei-kuSl
ari sllmnicu kalpotäji.
ASV ärlietu ministra vletnieks
Lovets paskaidrojis, ka Ciles le­mums
par dlplomätlskö attleksmju
pärtraukSänu ar diväm valstim esot
täs pa5as lekSeja lletaT Konferences
sasaukSana dienvldpuslodcs valstu
polltikas iztirzäSanal pret Padomju
Savienibu neesot lerosinäja. Prägas
äriietu ministrija atzist, ka^ilcs/le-mums
esot dlblnäts uz.acim redza-mäm
iedomäm, un täs ridba loti
at§kiroties no „clvllizetu valstu Star­pa
plepemtajlemlikumiem".
Padomju iestädes Maskavä apcie-tlnäjuSas
Brazil!jas atsaukto vest-nleku.
Brazilljas iestädes at]au5ot
padomju dlplomätiem izcelot tlkal
tad, ja bus sapemtas garantijas, ka
reize padomju zemi atstäj ari bra-zlliesu
dlplomätL Glu^i täda pa5a
motIväcijairpa'3omju lestädem par
braziiielu vestnieka aiztureSanu.
NYHT. BBC
mm
I i i i
I"s«i s s
m:
mm
'm,
IV
1^1
•
mm
m.
^^^^^^^^^^^ . ^