Bavarijas Latviesu vestnesis, January 30, 1946

              Itolu
kas
pie
lavā.
va-laici*
irālu
uz
ļzim-ticī'
lingā
itnes
IphiL
agr.
ļauni
lēdč-
:ār.u-.
par
ī s o n s
ļUN.
I atzi­ni
sas-
\i ti.
Alt-
Itikai
)asia
|*Latr
[ew8
jos-
:āma-
Ine-idu
lem
eb-
Ine-ilk.
tks-
Ikada
fult>
at-litādl
kātot
ltenē^
Ieties^
kaut
«ribeSv
is, —
roble-lekla-
•īd ir
izina»
lārada
izija»
ļmiem
Iciev^a-tauta
irieks
brie-ļjauna
:.s, ja
[u • sa
i-po-
Ija lat-skano-ļjautā-mi
ar
rīsiem^
tā P^c
lokra-
Nodien
ķa t's-ļa,
va-vie*-:
Iersmei
tai ir
ms uit
I k
1-tV.'
Iii
1946. g. 30. janvāri Latviešu Vēstnesia
4i(ioo»oomHtttttt ^ ;
Dieitvidamerikas dienvidu lielāko
dalu aizņem Argentīna, (Republica
Argentīna), kas 3.680 km garumā
stiepjas no Bolīvijas līdz Horna ra­gam
un no Andu kalnu' grēdas līdz
Dienvidatlantikai. Tās lielākais pla­tums
ir apm. 1.500 km. Ziemeļos to
robežo Bolīvija, ziemeļaustrumos: Pa-ra;^^^
vaja, austrumos Brazīlija, Urugvaja
un Dienvidatlantika, bet rietumos
Cile.
Austrumos no. Audiem ir milzīgi
līdzenumi, kas zieinelos apapgu,ši ar
mežiem un saucas par Gran-Gako,
un neizmērojami plašas bezmežu
stepes -~ ,vpampas", kurās audzē kvie­šus
un ganās liellopi. Uz dienvidiem
šīs pampas, pāriet Patagonijas līdze­numos.
I :
Valsts centrā, kas ir arī visbiežāk
apdzīvots, klimats ar mazām variā­cijām
ir mērens. Republikas ziemel-dak
atrodas tropos, un tur tāpēc
karsts, bet dienvidu galā ir loti auksts.
Argentīnas platība ir gandrīz 2,79
milj. kv. kmv ko apdzīvo,'pēc 1941.
g. skaitīšanas datiem, / tikai 13.518.239
iedzīvotāji.
Lauksaimniecība un lopkopība ir
Argentīnas svarīgākās saimniecības
nozares. Te audzē kviešus, kukurūzu,
linus un auzas. Strauji attīstās cuku­ra,
vīnogu, kokvilnas un dārzjauglu
nozares un to rūpniecība. iMilzīgos
daudzumos audzē alfalfu. Ranču —
lopkopju fermu galvenā bagātība ir
aitas, liellopi, zirgi, kazas un cūkas.
Lopkautuves darbojās pēc visplašā-kiem
apjomiem.un galas saldēšana ir
kļuvusi par Argentīnas galveno rūp­niecību,
Argentīnas labības dzirnavas
nlk tūlīt aiz tās. Valsts galvppilsētā
Bucnosā-Airesā. atrodas pasaules 'vis-licli^
kā galas saldētava, kas ik dienas
pārstrādā un iesaldē 5.000 'liellopu un
10.000 aitu. Argentīna viena pati pie­gādā
Savicnotfim Valstīm vairāk par
pusi no to ievedamām liellopu ādām.
Argentīnas kalnos ir sudraba, vara
un zelta atradnes. Naftu iegūst kā
vakUba, tā arī privātas-sabieilrības.
So ārienes Arijŗcntīna visvairāk ieved
tekstilpreces, naftas izstrādājumus un
ķimikālijas, dzelzi, • lauksainmiecības
piederumus un. mašīnas, stikla preces
un traukus. Strauji aug civīlā aviā-eija
Galvaspilsēta Buenosa-Airesa ar
2.470.000 iedzīvot iju ir iatīAu Ame­rikas
vislielākā pilsčta. V .;
Tā atrodas uz Rio d e l a Platas
krastiem, pie kam sī upe, kaut arī
270 km tālu no Atlantiskā okeāna,
te ir 40 km plata. Buenosa-Airesa ir-lielpilsēta
ar platam, taisnimi ielīm,
kurā ir 157 parki un laukumi. Janvārī,
februārī un martā karstums Bucnosā-
Airesā ir nospiedošs.
Argentīnas iedzīvotāji, pa lielākai
da^al cēlu.^ies no eiropiešiem, visvai­rāk
no Spānijas un Itālijas.
LLsuaja — Tjeras del Fuego territo-rijas
galvaspilsēta, kurā ierīkots Ar­gentīnas
politisko noziedznieku eie-t
u m li n i z s u t ī a n a s k 010 n i j a, a t r 0 d a s
uz 55. parallēles un ar to ir vistālāk
uz dienvidiem eso^^ā organizētās val-dības
vieta pasaulē. Tai ir tikai 1.100
iedzīvotāju. '
Spāņu ceļotāju atklāta 1516. g., Ar­gentīna
palika spaidu virskundzībā
līdz 1810. g. 25. maijam, kad piiGvin-ces
pēc sekmīgas sacclsanfis nodibi-
• nāja neatkarīiļu republiku. Līdz 1852.
g. zemē valdīja nemēri un ciVīlais
karš. Tagad Argentīnas republika pār­valda
sevi zināmā mērā pēc Savienoto
Valstu 'parauga. 14 provincēm ir diez­gan
lielas pa.svaldības tiesības, IpaŠu
vēlēti gubernatori un likumdošanas
iestādes. 10 territoriju pārvalda re­publikas
prezidenta iecelti guberna­tori.
Arī {^alvaspilsL'tai lielvecāko
iecel republikas prezidents, kam pa-
.^am jābūt katolim un dzimušam ar­gentīnietim.
Viņu parasti ievēl 14
provinču un aalvaspilsōtas izraudzīti.
, 376. elektori. Senatorus un parlamen­ta
locekļus ievēl uz 6 gndicm, pēc
kam vilkus vairs nav tiesības icvōlēt
no jauna. Romas katoļu baznīcu at­balsta
valsts, bet arī pārējās konfesi­jas
var brīvi darboties. Pirmizglītība,
kas garīdznieku vadībā ir obligāta,
iedzīvotājiem ir brīva, bet lauku
novados aizvien vēl daudz analfabētu.
Visā zemē ir 6 universitātes. Argen­tīnā
runā "spāņu valodu. Naudas
vienība ir papīra pezo, kas līdzinās
.25 amerikāmi centiem.
Bucnosā-Aircsā jau 8 gadus bez
pārtraukuma iznāk literārs un infor-m.
ātīvs mēnešraksts ^Latvija", ko iz­dod
un rediģē J. Bite. Tā adrese:
Revista „Latvija", Cassilla de Correo
2366, Buenos Airēs, Argentina.
The World Almanachļ 1945
Tāpat :kā miljoniem nfiazāk ievēro­jamu
cilvēku, arī karaļiem un prin­čiem
šajos laikos ir grūtas dienas. A r ­vien
vairāki no vinlera .pievientijas
tai milzīgajai pāi:vietoto personu ar-;
mijai, kurai .nav pašu māju.
Grieķijas princis Pēteris, .šīs. vaļ'šts
trimdā izraidītā karaļa Georga 2. brā­lēns,
liesen kronēto galvu stāvokli
raksturoja, dažos vārdos: „Monarchi
mūsdienās kaut kā izgājuši no
modes.- '' r
Isprazdams brīdinātāja zīmes uz
sienas, Pēteris paziņojis, ka viņš kļūs^
p ar. Vi en k ā rsu' d ā 11 u: p i 1 s 0 n i. Vin š i ž-vclējies
Dāniju tāpēe, ka grieķu kara­liskā
ģimene tur saistītļa radniecības
saitēm;., r-...;:,••
] Pēterim prātā, bez šaubām, ir brā­lēna
Georga likstas, kam no Grieķi­jas
bija jāpazūd dlvļ reizes un pie
tam lielā steigā. 1925. gadā vidām
troni nolaupīja revolūcija. Pēc re­staurācijas
1935. g. Georgs valdīja ti­kai
sešus gadus, kad viņu atkal pie­spieda
doties trimdā uz Londonu vā­ciešu
Iebrukums 1941. gadā.
Pēterim aizliegts atgriezties
Grieķijas karalim vi6a lepnajā Lon­donas
viesnīcā par kaimi6u bija kāds
cits valdnieks trimdā •— Dienvidsla-vijās
Pēteris. Tas, 11 gadu vecumā
tronī bija pēctecis savam tēvam ka­ralim
Aleksahdranri 1., ko'nogalināja
vl934. g. atentātā Marselā. 1944, gv
Pēteris apprecēja Grieķijas princesi
Aleksandru, kas viņam dāļļv^ājusi dēlu.
Tito valdība Pēterim a zliegusi at­griezties
Dienvidslāvijā, bet vēl līdz
PH' ^^^ deeembrim vinš ik -mēnesi
no Be 1 grades ' saema, 32.000 ;dolaru,
kurus, vairs gan nemaksā.. Decembra
beigās •Lielbritānija u^ atzina:
Ti10 • Vā 1 dību un tā izgāisināja, Pētera
cerības uz atgriešanos savā"tronī.
^Noraidītais monārchs beidzot pa-zi
'ojis, ka viriš'tagad sauksies: savas^
cilts uzvārd^ā par Georgu Karageorge-vicu.
Viņš atstājis savu Londonas
viesnīcu un ar ģimeni apmeties Ang­lijas,
laukos, r- V^^^^^^^' "
Parlamenis noraida Leopoldu
Beigu karalis Leopolds ir vēl viens
bezmāju monārchs, kas tagad atrodas
trimdā Šveicē. Viņš bija vācu gūstek­nis
n0 1940^ g. lidz am erikā i\u kafa-spēks
to atbrīvoja 194-4. g. Leopolda
paļāvību uz sava troņa atgūšanu
satrieca
ums.
iļnpritiici
u parlameiita IK raidošais
evumu
^ahas* • inaniju un
(Turpinājums no 1. lappuses)
laikraksta vadību :„pienēmusi** šādu
vai tādu atzinumu... Un pie tam,
atskaitot, sīkus izņēmumus, neviens
no ,,lēniējiem" pat nedomāja palīdzēt
laikraksta tiešajā darbā. Ar kādiem
pūliņiem laikraksts top,/ kur lai tam
sagādā papīru, kas lai visu padara, —
tas nav svarīgi, ka tikai laikraksts iz­nāk
gtavs, ka komiteja godam «^ap­rakstīta**
un ka par to ienāk nauda.
Biju tā apkrauts ar darbu, ka tādās
reizēslikai īsu brīdi -varēju pabrīnī­ties,
pa.dusmoties un —-. turpināju
vien strādāt/ . Nesen . bija jāizcīna
jauns „karš**: lai atbrīvotos no uz-b
ā zīgaji e m „l apse • lu d z čl i c n i e m b i j u
9. n-ram izmantojis pjeŠkirtās atļau­jas
doto tiesību, — liku arī par iz­devējā
vārdu savējo. Komitejas darba
,,darītāji'* bija kā uz kaVstām^^^;
Par Šādu- „ķceerību" kora i te ja/ar tanī
atlikušiem . 2 vai 3 locekļiem (pārē-jiem
jau agrāk; bija gana, 'izstājās vai
k l ii V a n e a k tī V i) ,, V i e n p r ā tī g i *' n oļ ē m a
manu jaukovun tik nevainīgo bcrninu
inazo; laikrakstu vicnkārši:• iznīci­nāt
(viens no vēlākā v.apkārtrakšta'*
parakstītāji em ;, vainīgo'• riumuru likā
priekšā sadezināt visos tā 6;500 atvei-dos,
bet otrs gribēja tos glabāt kā­dos
drošos skapjos), katrā zinā. aiz­liedzot
to izplatīt, un vispār labāk
atteikties no laikraksta, nekā noska­tīties
uz eita ;pārāk nopietnu darbu
un pašiem par pirksta nepielikŠanu
nesariemt pat „virsredaktora" algu^..
Tieši tad Minchenē bija ieradies īred.
Y. Pēc virta vēsās galvas padomiem
piekāpos. Par izdevēju piekritu likt
^, Ļ atviešu bēgļu b i r o j u * *,, 1 a i gan am c-rikānu
noteikumi prasa, lai izdevējs
būtu konkrēta atsevišķa persona, ne­vis
kāda organizācija, kas pie tam pie
amerikāņiem nemaz nav atzīta vai
.ofieiāla, v/''^/-^:;;
Tiktāl ieskatam par laikraksta vadī­tāja
toreizējiem darba .apstākļiem.
Tajos neko nemaina ari tas, ka kungs
X. vēlāk vietā un nevietā piedēvē
redaktoram, kaut arī - vienīgam dau­dzu
laikraksta numuru pierakstīšanā
un veidošanā, tikai ļpelAasgūšaMs
: r i p ļ ū k u s . " ' : • • • " • ^ ^ ^ ^ ^
Un nu sāk iznākt jauns laikraksts,
kas jau dažās n cd cl ās iemanto dzīvu
atsaucību un" ;arvien augošu lasītāju
skaitu. Vai to var pieciest, vai- ^,raēs'*
to ļausim?; tādi jai|tājumi; jādo­mā,
• nodarbinājuši :„apkārtraksta" sa­stādītājus
un parakstītājus. .Ka jau­nais
laikraksts pašreizējos apstākļos
spējizvērsties pār KVicnu no vadītā­jiem
.iespiestā : latviešu vārdā orgā­ni
e ra vi s j e m^ m ū s u v tr i m d i ri i ek i e ra Vā-eijā,
tas arī skaidrs., Ja; ;,niēs** par to
nevaram ::,,lcmt''; • un ;diktēt \X^m
prickĀā,^ :tad • jāmēgiria.- ka:itēt . ..
Piedraudēsim ar ^sabiedrisko tiesu
(kaut arī paši būsim pateikuši; ka tā­das
nemaz nav vajadzīgas, jo noso­dīšanas
lēmumu: mēs jau iepriekš bū­sim;
„pienēmūši" un parūpējušies to
izsludināt pēc iespējas plaši). Un ro­das
„apkārtraksts'V kam jāietekmē
Vi smaz m ū su iekšēj ās sa dzīv e s n o run ā
„B(4)ALK'• pakļautās latviešu komite^
jas un nometrtii Vadība<f. Tām tad nu
būtu jāaizliedz jaunais laikraksts, jā­kavē
tā nokļūšana pie tautiešiem.
Ka tieši šajā laikā tāda lemšanas
karalisko trimdinieku vidū
ir Rumānijas ;Karbls \m Albānijas
Zogs. Karōls, kas, ložu krusas pava­dīts,
1940. g. aizbēga nb Bjukārēstas
ar savu mīl.āko Magdu Lupesku, ta­gad
ir Braziiļjā. No savas pagaidu
apmešanās vietas Meksikā viriš bija
riieginājis nokļūt: Savienotā$ Valstīs,
lai; domājams,; iegūtu naturalizācijas
dokumentus, bet viņam nefāva ie­braukt.
Zogs ir Anglijā ar jiavu pusameri-kānieti
—- karalieni žeraldlnu un dēlu
Aleksandru. ViAš bija ^piespiests at­stāt
Albāniju 1938. gadā, kad tā zemi
okupēja Musollni kafaspēks. Tagad
— pēc Albānijas republikas prokla­mēšanas.
Zogam ir vājas izredzes
kādreiz atkal kļūt par valdnieku. •
Bezmājnieks ir arī ercbercogs Oto,
kas uzskata sevi par Austrijas keiišaru
un Ungārijas karali. Oto ir mirušā
ķeizara Kārla dēls. Kārlis atteicās no
tro-:a 1918. gadā. Dažus, gadus Oto
uzturējās Savienotās Valstīs. Nesen
virtŠ cerību pilns — devās uz
Austriju, bet no turieiles to aši iz­raidīja.
' " -Vr-;-';
The Stars and Stripes
FSRS un Irainia ižmeg
un iejaukšanās mānija manā un jaunā
laikraksta darbā no atsevišķu, savas
tiesības un uzdevumus pilnīgi pār­pratušu
personu puses ir, nesakot vai­rāk,
nevietā,'par to daudzi ir ar mani
vienis pratis. Vai man vajadzēja at­bildēt
„Latviešu Vēstneša" slejās? —
Par to lasītājiem ir savs spriedums.
Es pateicos pirmajiem no vii^u Vidus,
kas: pēc ^apkārtraksta" veidu pieņē­mušas
paskvilas izlasīšanas komitejās
un nometnēs pasteigušies man un re­ci
ak ci jai piesūtīt uzmundrinājuma vār­dus
un izteikt savu -sašutumu par ga­rīgi
nenozīmīgajiem,; bet ar savu
rīcību kopējai latviešu lietai trimdā
ļaunumu sagādājošiem tautiešu inte­rešu
aizstāvētājiem**.. Žēl, ka pie pē-dējiem
šajā gadījuraā jāpieskaita arī
tās sabiedrībā cienījamās personas,
k as,. apstākļus n ep ā rz inot, ; lāvu Šās
maldinātics un „B(4)ALĶ" jaunajā
sastāvā akceptējušas „apkārtraksla
nr. 8" fabricēšanu un tālāku sabiedrī­bas
domas maldināšanu.
Ja ne citos laikos, tad vismaz tagad
mums jāmācās atzīt, ka presei jābūt
brīvai un patiesai. .Ja arī mūsu' stā-:
voklā īpatā vērtība vēl neļauj tik
plašas iespejas, kādas ir lielām un
patstāVīgām Eiropas un aizjūras nāci-jām,
tad mēģināsim atbalstīt un sar­gāt
to mazumu, kas mums jau radies,
un kaut arī tas būtu tikai atsevišķa
cilvēka darba nopelns. Tikai sāiā
pārliecībā latviešu īstie žurnālisti
trimdā var; strādāt un kalpot savai
tautai, jo citādi atliek nevarīgi no­laist
rokas un paļauties bezcerīgai
neziņai un nevarībai, kas brīžiem uz­māc
ās tik daudz i em no mūsu vi du s,
kad vērojam un zinām citus, pat pašu
cilvēkus, rīkojanaies netaisni un ne­piedodami.
>^.^
. „Latviešu .Vēstneša*' pirmajā numu­rā
publicētie raķsiti ir kā oriģināl­darbi,
tā mani tulkojumi no ameri­kāņu
preses un aizguvumi no latviešu
izdevumiem ārpus Vācijas ar autoru
un aizguvuma avotu norādījumiem.
Tā eksemplāri iepazīstināšanai ;piesū-tīti
kā manis iepriekš vadītā laikrak­sta
lasītājiem, īpaši to norādot, tā
arī daudz citiem tautiešiem. Tanī
pat numurā dota informācija par
„Latviešu Vēstnesi** un ; manu at­teikšanos
n0 gaIvenā redaktora pienā-
V u mi em m an is līdz ta m vadītā laik­rakstā.
.•;-•-•;-'•,
,,Apkārtraksta*' . parakstītāju un
„B(4)ALK'* (ja šāds cirkulārs tiešām
izteic visu komitejas •locekļu pārliecī­bu)
kopējo nolūku īstos motīvus var
izskaidrot vienīgi ar. ncapdomātu un'
nekorrektu „ 1 eriišanas'' kari un savtī-gām
interesēm. • ';
. ..Latviešu Vēstnesis'*, ar - vai bez
„B(4)ALK" cirkulāra gatavotāju lab­vēlības,
kā līdz šim, grib un turpinās
sniegt iespējami ātru informāciju un
dot vietu latviešu domu, vē 1 ējumu un
cerību izteikšanai, ja vien laikraksta
da rbībai ner a dīs i e s neno vēršam i v ai
ļaunprātīgi radīti šķēršļi. Mūsu trim­das
dzīves šauro iespēju robežās „Lat­viešu
Vēstneša" redakcija un izdev­niecība
ar brīvu vārdu -apņēmusies
valpot latviešu tautas interesēm. Sajā
apņēmībā un darbā palaujariiies uz
mūsu lasītāju saimes aktīvu līdzdar­bību
un atbalstu.
Viktors Baltkājis,
PSRS 22. janv. UNO pilnsapulcē
Londonā pārmeta Lielbritānijai^ ka
tā apdraud mieru un drošību, ari pēc
kara uzturēdama savu karaspēku
Grieķijā. Krievi apgalvo, ka tas iz­saucis
„spiedienu uz iekšējo ipolītisko
stāvoki", kas nāk par labu ļ„reaķcio-nāriem'
spēkiem". Ukrainas padomju
republika^ tāpat apvainoja Lielbritā­niju,
ka tā Indonēzijā lietoļjot kafa-spēku
pret vietējiem; iedzīvotājiem,
pie tam tādā veidā, kas apdraudot
starptautisko mieru un drošīļbu. Irāna
agrāk bija pārmetuši PSRS Itas kara­spēka
pielietošanu Zieraelirānā, lai
aizkavētu irāniešus no reparātistu ku­stības
likvidēšanas , Azer^eidžanas
provincē. Drošības padpm ei Irāna
pieprasa, lai tā izdabū krievu kara­spēku
no Irānas, cik ātri vien iespē-jamss,
un neļauj pastiprināt tanī jau
esošos speķus.
Šo pēkši'io pārmetumu un
jumu rezultāts, kā zino „
plaša mēroga pārbaudijiums
spejām sadarboties Vienot
orgānizācijas ietvaros. 25.
ga i dīj a Drošības > p a dom es Otru sēdi,
kura jāizlemj kritiskās problēmas. Tu-apvamo-būs
lielvalstu
0 Nāciju
janv, sa-
Komūnistu partijas kontroles komi*
teja nākamos 2 gados publicēšot Sta­ļina
kopotus darbus 16 sējumos. ;
Pankracas cietumā 22. janv. pakārti
65 g. V. gen 0to Blaba un 70 g. v.
gen. Roberts Richtermocš, kurus Če-c
hos 10 V ak i jas pirmā nacionālā tiesa
par valsts nodevību notiesājusi uz
nāvi. The Stars and Stripes
v
vāķās d i ēnās iespējama airi L ielbri-tānijas
ārlietu ministra Bevina atbilde
apakšnamā sakarā ar krievu apvaino­jumiem.
A S V ārlietu ministrs Berness
25. janv. no Londonas devies aipakal
uz Vašingtonu. Amerikāriii. delegā-c
i ju pilnsapulcē tu rp ipa vadft ASV
bij. ārlietu ministrs Stetiniuss.
Maskavas radiofons 23. janv. pār­meta
Irānai, ka tās dienvidvi daļā Vai­rākas
ciltis un bandīti saņemot ār­zemju
šautenes.
Nīrnbergas prāVā Rūdolfs Hess ne-ga
i dl ti p iepra si ja starp ta u t i s k ā mi l i-tārā
tribunāla atļauju būt ŗ ašam par
savu aizstāvi, jo viņa lidzšinējais aiz­stāvis
izmežģījis' kāju un tiesā nevar
rādīti es. ;:• Turp inot na cist'ii kafano^
ziedznieku individuālo pārkāpumu
noskaidrošanu, pēdējās die nās ASV
rātūras pārstāvji pierā'dīja Kon­stantīna
f. Neira ta, Rūdolfs Hesa, L
Pāpena un Hansa Fričes noziedzīgo
lomu un rīcību.
Komunistu partijas centrālkomite­jas
propagandas šefs Aleksandrovs
Maskavā paziņojis, ka PSRS iedzīvo­tāju
skaits pieaudzis līdz 193.000.000.
lem
•j:'}mājas •;
Parīzes laikraksta „Le Matin" Ņi*--
jorkas korespondents ziho» ka tūk­stoši
franču, kas vēlas emigrēt uz
Savienotām Valstīm, nokļūtu zemē,
kur nav iespējams dabūt darbu vaf
dzīvokli un kuras nelaimīgie iedzīvo- -.;
tāji ir piespiesti pārtikt no tomātu
sulas un cāļu galas. • '
Vina raksts ir vienši tanī sērijā, ka
laikraksts pasācis sakarā ar visā valsti
jauno franču vidū izplatijušps no- .
skaņojumu pamest Franciju, kā dezor­ganizētu
nāciju un laika garam at-pali
kušu zem i, Ķ or espon denlts vi.'iem
tomēr ieteic palikt mājās: Pavadījis
vienu gadu Savienotās.Valstīs, es ne­varēju
atrast ne Izdaudzinātoļ ledu» •
skapi, ne arī automobili vai dzīvokli. ^
Viesnīcas un mēbeles ir pārāk dārgas,
bet m ē b e l ē tu d z īvo kl i n a v i esp ejams
atrast. Francūzim būtu jāguļ zem kāp-nēm."
Korcspondents tālāk saka, ka
franči savā zemē nav apmierināti
ar to, ka- vinieni jāizpilda dažādas
valdības anketas trijos eksemplāros,
bet Savienotās Valstīs viņiem tas jā­dara
sešos eksemplāros. i„Kaut ari
vai dības ierēd ni Amerikā ir .pieklājī­gāki,
virti tāpat neliek jūs mierā",
viņš uzsver. „Frančiem te būtu jā­maksā
ar dažu . centu monētu par
automāta sviestmaizi, bet arī tā būs
cukurots;škiYikis. Skinki var loti labi
ēst, ja var pjedzert klāt vīnu^ bet
Amerikā vīna nav. Un jums nemaz
nepatiktu iesākt, jūsu maltīti ar to-mātu
sulu un cāla gabaliņiem, kas peld
vārdā nenosaucamā mērcē." Tā k l
Amerika sagaida, ka tai līdz pavasa­rim
būs 10.000.000 bezdarbnieku, viņš
nobeidz, frančiem daudz prātīgāk ir
palikt mājās.
The Stars and Stripes
no
Krievi piesas
inatu paši sevi
avā
mēģināja
izdauzītu
Aculiecinieki 22. janv.
stāstīja, ka pag. sestdien amerikā/m
intērnēšanas nometnē krievu kara gū-stek
i^i bailēs no atgriešanā? pašu no­dotajā
dzimtene plēsās kā 3!Vēri, lai
iznīcinātu paši sevi. •
Saceloties un cīnoties pret ameri­kāņu
sardzi, desmit kara gīistekniem,
kās visi bija mobilizēti vācu armijā
vai brīvprātīgi nodevēji, izdevās pa­šiem
sevr nogalināt. Viens vēlāk no-m
ira sl i mnī c ā. D ivdesmit di tiem, kas
sevi nopietni savainoja, slļnmīcā tā-ļākas
briēsmas nedraud. ..'
Kad, karavīri ielauzās barakās, kur
krieviem bija jāgaida transportēšana
mājās, divi no gūstekAierri
uzšķērst sev vēderus ar
logu stiklu gabaliem'. Divi no vilkiem
stāvēja kopā, cirzdami viens otra
kaklā. Kāds cits izgrūda ;talvu caur
ogu.un ar tādu sparu to kratīja, līdz
saplīsušie ; stikli pārgrieza viīia kaklu.
„Tas vienkārši nebija viiirs cilvē­ciski",
saci ja viens no sargiem. „Kad
mēs nokļuvām tanī barakā, tur vairs
nebija cilvēki. Tie bija dzīvnieki.
Amerikā ni aši dabūja lejā lielāko
dalu no tiem,^ kas bija pakarušies pie,
s i jā m.. Kas vēl bija; p ie sa T;a ri as, tie
ārprātīgi, kaut ko kliedza krieviski,
rādīdami vispirms • uz sargu Šautenjm
un tad uz sevi, lūdzoties, lai vinuš no­šauj.
-.•v^.•:'-;\;"•.:;,-• ?.V- :!.:-•:;
Pat tad, kad mēs mēgināiiām viņiem
palīdzēt un nbgādājām tos uz slim­nīcu,
vini atteicās no iespējas pa
dzīvajos. Kāds no krieviem bija sa­dūris
savas krūtis un, likās^ jau iz­laida
garu, kad mēs vinu novietojārn
uz nestuvēm un iecēlām smagā auto­mašīnā.
Viņš nolēca no mašīnas. Pie
katras kustības-vifiam] no brūces iz­šļāca
asinis. Militārie policisti neva­rēja
vinu savaldīt.' Divi no viftiem
salauza savas kaskas, sitot tam pa
galvu.**
Vaditājas personas / 1 iecināja, ka
gūstekni bija ārprātīgi nikni par to,
ka nespēj izdarīt/1pašnāvību. Viens
no krieviem kliedza pilnā balsī un
nemitīgi cirta savā kaklā ar nazi, kas
bija tik neass, ka ar to vi/iš spēja
tikai skrāpēt ādu. |;
Nometnes vadiba informēja, ka šie
300 krievi ir pēdējie, kurus no še­jienes
sūta prom, lai gan te vēl pa-iek
daudz polu, rumāņu un bulgāru.
The Stars and Stripes
Vēl par pastmarkām
Latviešu filatēlisti Eslingcnā tagad
sanāk kopā jau 2 reizes nedēlā: svēt­dienās
no pl. 14--16 (skolas 21. ist.,
Breitestr. 19) un trešdienfs no pL 19
— 21 (Lidotāju skoia's 4.' ist.).
pastmarkas apmaina kā Hsļingenā
dzīvojošie pastmarku krājēji; tā ari
no citurienes iebrauku^ie latviešu
istiv —: Ēdffars Stalbovs, Breite-str.
19, Zimm. 34, Essļingen/Neckar,
\Vurttemberg
'Mii