1946-12-21-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
( Atttl^^ized by — tizenz I24ö5aiias atlauja: ICD-OU^ Qi* Atbildigais re^dak-tofs ^ Edltor in-Chief: "^Karlit Rabäcs. vle^nit^ks: Aleksandrs Liepä, redakcl-jas gekretärs^: Maksis CuU» , tisv reiakton: Andrfjs BiU dzis (Minchene), Harijs Mln-denbergs (fislingettS). Ar-iioldii Smits (sports)^ Zigurds Barda (teclmlskafs iekärto-; LATVIAN NE\VSPAJP!ER Nr. 6 (38) Sestdien, 1946. g. 21.Xn Iznäk otrdienäs uQ piektdie* näs :; l2de,Yejs; Bavärijas apgabala lafvieäu' komitejas QzdevumäV LatvieSu preses darbinieku sadarbibas kopai^ Redakcija: canzburg/D., BUr-^ germe ter - Landmann - Ph 7, t 92 :: Printed by Schwäb. Volksblatt, Gtlii2burg/Dkn., Bargerm. -Xandmanh-Pl. 7:: Mfeti^ns — circQlaition: 400d PienäkuSi atkal .mumsj^ädreiz ^dzimtene tik milie Ziemsvetki. Tur ! tie, näca ar prieku sagaiditi, tie näcajar svetku dävanäm un velejumiem, ar, spozu mirdzu un gavilem. Vai tagad trimdä mus apciemos §is gai§ais svej;ku prieks, mus, bära.bemus, kas palikuäi bez savas mätes Latvijas? $1^ svetki, §^et, mums nebus ipriecigi svetki.. Pat ärejä mirdzuma bas xnaz; Un ja ai:i käds arej? mirdzums bQs, täd to mes skatisim tikai saväm aqim, musu sirdis tas, neiespldes. Drizak tie mums bus ^tmii;iu svetki. lylfes iatceresiniies bijuios laikus, redzesim dtus, sen pagäjugus Ziem-sV §tkus, redzesim citu egliSu.mirdzu, ne to, kas musu acu priekää. .Bet -ä^S atmii^as, taö daris mösu sirdis vei skumjäkas. Ir skumji raudzities pagätne, j'a §i pagätne bijusi laimlgäkä neki tagadne. Bfet iesim atpaka^ pa laika <te\u v§l tilläk. Viegliem domu spar-niem pärlidosim gadu desmitus un simtus. Iesim atps^kaj, iicfe nonäksim pie vietas, kur meklejams §o sv§tku säkums. Tas bija priekS gandi-iz 2000 gadiö:n. . Priekä 2000, gadi^m.grielp, romieM un austr^mu tautas bija nonä-ku §as pie laiku >obezas. Sis. tautas ^aidiia jaunu laikmetu. Grie^i un ropfiieäi gaidija atgrieiamies zelta laikmeta P§c viriu. mitolo^ja? ,no- Mitiexiyko izlietojis par vi^lti saviemdaildarbiem ari romie§u dzejnieks OvidijsTSäds 2elta laikmets sensenä pagätne,jau reiz bijis. Tad ^etne p^ii bföf apsträdäSanas devusi visu cilvekä uzturam vajadzigo. Tad näv bijis nedz kaini, nedz noziegumu. Bijusi mu^ij^ vasara, putuSi silti vejt Uti'2iedeju§as viskräänakäs bul^es. Pec tam* näcis ma^sak läiMgais siriraba laikme^s, tad yafa. Beidzot ntelaimigais dzelzs^^laikmets: Äi* kar fiqm, neitaisnibu, noziegumiem, cie§anäm un gxutu.darbu. Bet p§e täm naks atkal zelta laikmets, tapat kä pec ziemas näk^ vasara. So. zelta laikmeta atgrieSanos gaidija grieljii un romiesi laikä ap Ifristus dzimSanu'. RomieSu dzejnieks Vergils domäja, ka to n^sis Häds i^mas k^izars, kas nodibinäs täisnibu^^^^ un kärtibu zemes virsö. Ari austrumos gaidija to pa§u. Pec' jQdu ticejumiem, cil^eks kädreiz dzi-yojis paradTzes därzä, bet Dievs vii;iam ati?iemi.s §o laimi greku de}, Iz- 4ztts BO p^^ dlyeks tomer §0 kädreizejo laimi nav aizmirsis.^^- pec tas vip§ nes savä sird!, un ,Vii:ig mekle ceju ptpakal uz zaudeto para-d! ii. Sis ilgas nav bez ceribäm. -Naks Mesi ja,, kas cilvekus atkal daris tikpat laimigus kä senäs dienäs — ta ticeja judi. Vii;i§ naks ar jaunu dehesi un jaunu zemi, ar Dieva vafetibu. Lleläkä da^a judu §o Mesiju iedomäjäs kä varenu keniijiu, kas atsvabinäs viijius no romieSu juga un nodibinäs judu kundzTbu par citäm tautäm. Citi atkal ibija fzsläpu§i pec.taisnibäs. Mesija nesiis absölutu tais-nlbu zemes virsu^ Netaishie un bezdievigie sadegs Gehenna, kädä ielejä netälu no Jeruzafepöes, , f \ ^^issc^flgäfi^p^^^ Krfstus^^irä törecfeöiriifiö v^asderifeäs prävii^Sti räksläetÄ. TO^i^e^zäih' art^p§tot grieku un romieiu senos rakstu^. P§c taisnibas cilveks ilgojies vienmer,. vienalga, vai fas butu griekis, romietis vai juds. Täde} jau pirms 200Q gadiem gaidija kadu, kas visas §Ts ilgas varetu piepildit, Jau-nais laikniets ari tie§äm näca, bet tas näca pavisam klusu un nemanot. Sr laikmeta nesejs bija Jezus Kristus. Ir. aizritejuäi gadu simteiii kop§ tä laika, un atkal pasaule ir^no-näkusi pie laiku robezas. Atkal ;cilvece ilgojas pec jiaisnibäs un miera, .varbut.pat vairäk kä nekad. Kas viijiai §o taisnibu un mleru nesis? Väi ta^.fcus kads varens valdnleks? Vai tas bus käds prayietis, lidizigs Jezum Kristum? ^ Ak ng, to nenesis nedz valdnieks, nedz" ari prayietis. Valdni^kiem nepieder dlveku sirdis, un vii?i täs nevar pärveidot. Un praVietis jau ir bijis. Jäunais laikmets tikai tad naks, kad cflveki savä prätä un sirdis, . savä mentalitäte klus citädi, kjus labäki un taisnigäki. Ii* jämaina^ tautu ' un cilvSku gribas viezienam, Sis näko§ais laikmets bus kristig^s §ras dabisks un oi^gänisks lurpinäjums, Tas bus jauns posms dlveces vesture. Ka §äds jauns posms jeb laikmets paSlaik iezimejas, nav noliedzams.' V^rigäk lukojpties vesture, mes varam saskatit da2ädus posmus, katru ar savu ipatnu raksturu. Antuvfeni pec katriem 5i00 gadiem riäk jauns pa-grieziens kristietibas un lidz ar to^ cilveces vesture. Vesturi veido ne tik-daudz ieroöu vara, kä garigie speki. Izsekosim päris värdös siemves-tures posmiem. Ap 500. igadu pec Kristus kristigä ticiba bija uzvarejusi pagänu reli^jas. Peö grQtiem vaiäsanas un qixiu laikiem tä kjuva Romas impe-rijä par valsts religiju (Teodosija tielä laikä), Ap lOOO. gadu pävesti sasnledz savas varas augstumus, Ifeizari.un karäji ir tikai vi^u vasaji, apak§nieki. Bet lidz ar to säkäs äri kristietibas pa'grini§ana, tä pärpa- SiaulojaSi AplSOOi gadu baznica jau säkä aizmirst savu Isto uzdevumu. Vajad?§ja näkt IQzumam, jaunam posmam. Tas ari näca ar refdrmäciju un pretreformädju. Nodibinäjää jaunas konfesijas. A r i pati katoju baz> nioa. atdzima. Cilveka gars kluva brivs no dogmU spaidiem. Strauji attJstijas, zinätnes. PagäjuSi atkal apm. 500 gadu. Mes stävam uz 2000. gada robezäm, un pasaule atkal kaut kas navkärtibä. Jänäk jaunai tnentalitätei,ojau-narti posmam, jaunam latoetam. Un tas neizbegami naks. Pamazäm arvleh vairäk celsiestaismba. Kad netaisniba sasnledz kulminäciju (un tas ir npticis), tai jäkrit; kad vadzi§ piliis, tam jäluzt. Ilgus gadus pilnigi n^mäktä taisnlba arvien skajäk pacels savu balsi näkötne. Jaunais laikmets, noteikti veidosies §ai virzienä, un da^s pazimes to jau liecina. - ^ Ko tas dos mums, latvieSiem^ Varam atbildet: vairäk nekä sDejatn paslaik ceret. T^pec mums i r pamats ari ar qerlbäm liikoties näkotne §ajos Ziemsvetkos. Taisniba i)rasa brivibu visäm tautäm un katram c i l - vekam. .Tädel ari.§ie ZiemsvStki mums nav liik bedigi, kä no. ärienes isdiekas. Nebus mums, protams, täs svetku sajiitas, käda bija dzimtene. Nebus tik spozas eglites, kä tur kädreiz. Nebus tik jautra tm prieci^ä sirds. Nevaresim svieidenUs sutit saviem draugiem un tuviniekiem, ne-varesim piederigie tm draugi kopä sanäkt svetku vakaräkä dalkärt Lat-vijä, kad mi}Us viesus gaidijäm. . Dpmäs, kavesimies pie, tiem, kas nevar but §eit, gara acim skatisim sava. teya, mätes, bräla, mäsas, dela, meitas, lauiätä drauga mi}oto vajgu. !rie tagäd ir tälumä, yai ari jau atdusas nezinämä malä Domäs mes vi^us a:kal pulcinäsim ap sevi. Jä, §ie svetki nebus tik jautri un priecigi kä senäk. Un tomer mes §eit tos svetisim priecigäk kä daudzi tukstosi musu tautie§u citur. Atcertsimies tos, kas aizvesti un sl^irti no pärejäs tasaules. Tie varbilt" pat niedrikst runät par savu mi\o dzimteni, > nedrikst ilgoties pec täs. Atceresimies ari tos, kas gan ir savä zeme, bet kas skumst par vii;ias liktenine mazäk kä mes. . . Tomer ari ciesanäm^ ir savs mers, täs nav bezgaligas im muzigas. • Näk^ laiks, kadiskumju valgäsacis atkal smaidls. Pec nakts atkal ausis' rits — jaunä laikmeta un brivibas rits.. ^ \ ^ Nezaudesim ><^eribu un izturesim lidz galam. Jaunais laikmets naks, varbut tas jau ir säcies — klusu un nemanot, A rv. A n i e v i c s, Divi memorandi V I S T U M S M Ä NAKTI DZII^m GAISMA An§a B§rzi] ; ) L a zlmSjums par - beglu stävokli ÄRVALSTU GARlDZNIEKI lEPAZlSTAS A R MtJSU DZIVI Par Baltijas tautas protestantisko un pareizticigo baznipu oikume-niskäs komitejas darbibu prävests J.'. I$:ullitis izteicäs: „Pedejä' laikä komiteju apciemojusi ieverojami är* zebjUiYiesi — Dr.-G. P. Vorfilds (P; Warfield) no IJujorkas, Dr. Sigs (Siegg)' ho Sveices^ un kä pedejais Dr. A. Freidenbergs no 2ei>evas. Augstie viesi apmekleja HoÖifeldas nometni Augsburgä un interes^jas par m^su beg}u dziv^s apstäkjiem. Viiji aizrädija, ka mums priekää grutas dienas, bet ka ar stiprii tlci-bu un goda prätu mes visu to pär-varesim. Vispasaules baznic^ ap-vieniba, kuras dallbnieki ir 8ä:i mi-netie viesi, itformes kristig^s tautas ASV uc. par musu stävokli i\m centisies mums palidzet tikt uz gal- §äka ceia. Pec. komitejas pe^ejäs - sedes, Augsburgas Sv. Ulricha baznicä bija svinigs dievkalpojum&-Ipa§i dldepu iespaidu atstäja tas, ka piedalijäs visu konfesiju pärstävji - r . i i o pro-testantiskäs un payeizticijgo bäzni*'^ cas, kä ari veckatoju priesteris, Ameilkapu armijas un näcijäs vär-dä runäja 9. divizijas mäcitäjs G. Rau§s (Rousch),. väcu ev. lut. bazni-cas — Dr. H. Lindenmeiers, latvieäu ev.-lut. baznicas — prävests J.. ?:ul-litis, igaui;iu ev.-lut. baznicas — prävests A. AUnvers un lietuvieSu ev.-lut. baznicas - r doc, J . Pauperas. S v i n i g s die^iJ;alpojums bija puld^ näjis pilnu baznicu apmekietäju; Komiteja nodibinäta, lai u^turetu de§u6 sakarus ar Vispasaules/protestantisko un ortodoksalo bazn1<!u ap-vienibu^ kUira» mlteklis' ir, Xfip^vä* Bäitijäs tat^tam_tas ir arkäit^sva- ""^^' iOjjPaa^ules-. t^adejg^^- pplitiku U N R R A p a g a r l n r i i . d a r b T b u ^,Neue Zeitung" zi^o, ka UNRRA pagarinäs darbibu par 90 dienäm, tä ka täs darbiba Eiropä izbeigsies 30. martä un Tälajos austrumos 30. junijä 1947. gadä. TURCIJÄ AIZLIEGTAS KREISO RADIKÄl^^U PARTIJAS A n k a r a , 18. 12. | (DANA-Reu-ters). Turcijas: vaidiba slegusi abas kreiso radikälu, partijas, — cociä- •listisko zemnieku partiju un sociä-listu / partiju, kä ari Istanbulas aro(fcavienibu. Vairäki laikraksti, kas atbalstija äis partij^, aizliegti. Pärejiem laikrakstiem noliegts ie-spiest komunistisku propaganda. tiqiba liela. Mant reii mantas atroda tomer vei nav biji BälBBÄ pSsnSS JAUNAS LATVIESXJ SARD2;U YIENIBAS Däudii m Ä dzfrdejttäi par pimam nelieläm laivfesu sardzii M^^^^ me^a diVas zemes, A^^^^ grupäm Nlrnbergäfii apkärtnS — Firtä, Sväbacba un Mercfeldä, kur miisu ^^^^iJ^,» - uzskatamas par tautieSi atradull nodarbbsant^$ anierikävu pasäkumos. Tagad radusies P^^^^^^^"^ zemem. Musu attie-iespeja §ajos pasäkiimos nodärbinät lielaku baltieSu skaitu. 7. ^ecembri r ? ^ ! ^ ^ vispasaules ^baznicu ap-sakta BaltUas sardäu vienibu (Baltic Guardis) dibinä§ana, a r > däväjot r^?^^^^ v W arvien ci^säkas un uzticibu latvi^iem, igau^iem iin lietuviesiem un radot Jaunu plaSu darbä apvienibas darbimekus lauku VäcUas griitajos apstäkjos. Pa dÄlai t ^ ir ari pirmo baltieSu sar^ redzet sava vidu. Sakaru uztu^ dzu vienibu nopelns, jo to darbs bijis nevainojams. Tum^i zUos terposM*-^.-.^^^^^4^®^ ^l^^ ar nacionalo kräsu uzsuvi ttz piedurknem, io vienibu dalibnieki tieSäm ir JJ^^lT 7 ?L . Ajjgsburga un ' K . Safmts Stutgarte. Oikumeniska komiteja Zögieva jau iesniegusi di^ noliktaväs ne I vus niemorandxB^par fe|glu vajejäs kastes, stävokli Paälaik katra konfesija re* gadijumu, kad &stre /^vus draudzes, locekJUs i ia täs : butu izgaisu§as. Tas kostipri- datus" pazujios ari Vispasaules biaz* näjis darba deveju uzskatu par nicu apviehibai, lai tai! butu pä^^. musu tautiesu krietnibu. ^ skats par ticigo beg^u skaitu. Tä kä Sargu darbs mainäs ar atputas no 150 milj. UeläS' smieiik|^^ näci-dipnäm un paredzams, ka, pulcejo- jas, ka izteides käds ieyerojams ties iieläkam tautie§u skaitam, fpa- vii;iu sabiedrisks darbinieks, tilftii pliasinäsies ari kulturälä un täläkäs pusmiljöhs pazist0t Baltijas. tautu izMito§anäs - paSdarbiba, sevi§ki tä-1 liktej^ius,, tad' silti apsveicams tas dä, ka sardJu vienib^ darbojas | darbs, ko yeic Baltijas itautu; pikur pa^u tautiesu vadibä. ' Im^skäkomiteja?*, ^a.^^|;^••'-:^.;•-:v:-:^ bra§i« Tagad to skaits. palielinäsies. Jäuno sard^u vienibu komplekte-äana nodota'Nimberg.as - \Firtas dis-triktam, kur katru nedelu komplok-tesspa vienai vienibai, pärmai^us no visäm trim tautibäm.; 16. decembri noformeta pirmäi latvieiu, vieniba, kas pec triju nedelu apmäcibäm savu tieäo darbu pzsäks NirnDjrgä. Janväri paredzama. divu iatvieäu vienibu formeSana, talvena kärtä no Nimbergas apkärtne dzivojoäiem, ärpus nometnem päliku§iem täntie- Mem. Tiem, kas saistiju-:;ies jau eitä darbä, pämäkot uz sai^zu vienib&m, jäxizräda atlai§anas aplieeiba no iidz§inejäs darba vietas, Musu lidzsträdxiiekam bij-a iespeja iepazities ar pirmäs vienibas komplekteäanas kärtibu un apstäk-liem. Pieteiku§os' skaitS; ir krietni lieläks par vajadzigö, kaut ari pie- ^emsana vei nebija izziijLOta. Vis-pirms apmierinäs tos, kas jau ag-räk pasi par to Jnteresejuäies, kä ari bez^ darba ärpus nometnem esoSos tautieäus.f Tikai pec mineto iesaistisanas ari nometnem pazi-ijLOs Fjie^emsanas kärtibu. Nomet-nes iniormäciju sa^ems no apgabalu komiteju darba birojiem. Tautietis- Gaune, kas sardzu die-nestä darbojas jau pusgadu un ir ari pirmais .latvietis, kas ieguvis dienesta paaugstinäjumu, izsakäs, ka darbs ir atbildigs. un dävätä uz- Loadonä, 18. 12. (DANA). U N saimnleciskäs iin sociäläs padomes piinsapmce pieigiemusl ang}u ptiekslikumu^^^^^j organizäcijas IRO galveno mitekli ie^ärtot Parizg vai Ze^evä. IRO satversmi un pa-gaidtt biadzetu pie^ema ar, 35 pret 5 balsim, 18 attttroties. Londonä apspriedes uzsäk ari ieintereseto valstu ieceltä starpval-dibu komisijä beglu jautäjumiem. Komistjas priek§sedis, anglu mi-jiistrs Hektors Makhils izteica no-zelu, ka Krievija pagäjuää vasara no. komisijay izstäjusies. Komisijä tagad piedaläs 36 valstu pärstävji. Täs uzdevums rupeties.par b§gliem un pärvietotäm personani tädäs. val-stis, kur nedarbojds UNRRA. Kop§ §igada julija tä bez tam uzijemusies gadibu par tädu beglu novieto§anu jaunas dzives vietas, kas negrib savas dzimtenesatgriezties. Anglijas pärstävis Ren'dels starp-valdibu ^omisijas debates atbildeja Polijas delegätes apgalvojumiem, ka komisijä ipasi gribot veidnät beglu izceloSanu uz citäm zemem. Rendels paskaidroja, ka ari Anglijas valdlba uzskatot repatriesanu par labäko beglu problemas atrisinäjumu., Ne-drikstot darit nekä täda, kas varetu pamudinät atsevi§kas personas pa-likt ärzemes aiz • tä iemesla, ka täm tur klätos labäk nekä dzimtene, vai tädel, ka täm hebutu patikas pie-dalities savas dzimtenes atjauno-ianä. Bet nedrikstot ari aizmirst, ka tielu dalu no begliem neesot iespe-jams re'patriet. / Zidu Palestinas agentura ,jJe\vish agenöjr** jau pazii^ojusi, ka uz iidu leceloäanu Palestinä neyar^ attieci-nät IRO satveresm^ pantu, kas no-saka, ka beglus dtäs zemes novie-tojot ,,jäizyait'äs traucet draudzigas attiecibas starp tautäm" un ka „jä-velti veriba vietejo iedzivotäju no-stäjai pret beglu nometipäSanuvii^u zeme." Sie not^ikumi, pec i i d u do-mäm, neesot attie6inämi uz vii;LU ieeeloianas tiesibäm Palestinä. ^ ,,Jewish agency" zi^o ari,' ka 300 zidu * viriesiem, kas atradäs' uz Vi-^ dusjufä avareju§ä izcelotäju ku^a, näkamä menesi atlaus < legäli iecelot Palestinä. Sievietes un b§mi, kas atradäs uz ku^a, ieceloSanas atlaujas sartema jau pagäjuää nedelä. PÄRTRAUKTA PO^U BIJ. KARAVIRU REPATRIESANA B e r l i n e , .18. 12. (DANA). Polu repatriäcijas komisijä Berline pie-prasijusi, lai lidz turpmäkäm pär-trauc anglu armijäbijuSo polu ka-raviru repatriesanu. i: Pazii;iojumä teiktsv anglu iestädes darijusas visu' iespejamo, lal sar riemtu no, polu Ispekicm apstiprinä-j^ mu paf rep/trieto käraviru deino-bilizesanu, un täs turpina puletie;; sazinä ar polu pa^aidu "valdibu tiki gaiä ar visäm gratibäm, kas rodas nododot repatrietos PolijaS: armiJaL
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 21, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-12-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari461221 |
Description
Title | 1946-12-21-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
(
Atttl^^ized by — tizenz
I24ö5aiias atlauja: ICD-OU^
Qi* Atbildigais re^dak-tofs
^ Edltor in-Chief:
"^Karlit Rabäcs. vle^nit^ks:
Aleksandrs Liepä, redakcl-jas
gekretärs^: Maksis CuU»
, tisv reiakton: Andrfjs BiU
dzis (Minchene), Harijs Mln-denbergs
(fislingettS). Ar-iioldii
Smits (sports)^ Zigurds
Barda (teclmlskafs iekärto-;
LATVIAN NE\VSPAJP!ER
Nr. 6 (38)
Sestdien, 1946. g. 21.Xn
Iznäk otrdienäs uQ piektdie*
näs :; l2de,Yejs; Bavärijas
apgabala lafvieäu' komitejas
QzdevumäV LatvieSu preses
darbinieku sadarbibas kopai^
Redakcija: canzburg/D., BUr-^
germe ter - Landmann - Ph 7,
t 92 :: Printed by Schwäb.
Volksblatt, Gtlii2burg/Dkn.,
Bargerm. -Xandmanh-Pl. 7::
Mfeti^ns — circQlaition: 400d
PienäkuSi atkal .mumsj^ädreiz ^dzimtene tik milie Ziemsvetki. Tur !
tie, näca ar prieku sagaiditi, tie näcajar svetku dävanäm un velejumiem,
ar, spozu mirdzu un gavilem. Vai tagad trimdä mus apciemos §is gai§ais
svej;ku prieks, mus, bära.bemus, kas palikuäi bez savas mätes Latvijas?
$1^ svetki, §^et, mums nebus ipriecigi svetki.. Pat ärejä mirdzuma bas
xnaz; Un ja ai:i käds arej? mirdzums bQs, täd to mes skatisim tikai saväm
aqim, musu sirdis tas, neiespldes. Drizak tie mums bus ^tmii;iu svetki.
lylfes iatceresiniies bijuios laikus, redzesim dtus, sen pagäjugus Ziem-sV
§tkus, redzesim citu egliSu.mirdzu, ne to, kas musu acu priekää. .Bet
-ä^S atmii^as, taö daris mösu sirdis vei skumjäkas.
Ir skumji raudzities pagätne, j'a §i pagätne bijusi laimlgäkä neki
tagadne. Bfet iesim atpaka^ pa laika |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-12-21-01