Bavarijas Latviesu vestnesis, March 15, 1950

              B
Flatsdli
tlkšiji
pielaidli
liato
Man A
Urnu
Itaa
liiiki adi
Mm-mi
Mi
Ir I
ladu
tumi.
bl9
ki
Htnl
ki
«rm.
IV'
1«ĀX VIJ A
par
Ari vēlēšanas Beļģijā
karaļa Leopolda atgriešanos
bez skaidra vairākuma
aunieši radis, ka
u rebczas iia
PUfflS TAUTAS GEIB KARAU. PUSE NEGRIB - VAI LEOPOLDS
AĪ'fEIKSIES PAB LA3U TEOH^ANTNUiKAM BODVINAH
Brte^ (B). - fWi miijoia be]ģu
tvētdta biliojft par vai pret kara-
Uļ Iieopom» m atgrielanos troni
l iM Plrnidieiiaa riti ministra pre<
Bidenli Elfkens paauņoja veltiem
57,7% be|.
9$ mi pir karaļa atgriešanos, bet
^% vreL Glii» ka Anglijas vē-lētaaii
ari ieit plebisciis nav devis
*5!^'^ iz-iMmok
Lai panāktu skaidribuĻ
Pvndi^ 0s karaļa Leopolda pas-rmllo
d^dvei vietu Preneju pie
ŽenSvai Šveicē devis ministru pre-ildenteEJlikeiii.
Sagaida, ka tikai
ttifcamaai iā gtro izšķirsies, vai
karatti Be|ģiji atgriezfsies vai ne.
Viieiinas Beļģijā bija lielākais
notikums kopš kara beiģam. Jau­tājums
par Leopolda III atgrieša­nos
vaļ palikšanu trimda mazo ķel­tu
tautu nodarbināja jau kopš 1945.
kad vpirmo reizi parlamentā sā­ka
dUiikutēt jautājumu, vai sbciālls-fiiļMiīIi!
l>a adījusi ^ pa-dzeno^/
ļifali no zemes, kuŗal viņš
pēc s am labākās apziņas bija vel­tījis
vipus savus spēkus. Kā zi­nāms,
karalim Leopoldam pārmeti,
pirmkārt, viņa izturēSsnos pirmās
liflās vācu ofensīvas laikā 1940. g.
n^Ujit kad viņš pēc franču armijas
itfķrukianas un angļu kontinenta
maiļnš^ aakauiSanas atsacījās tālāk
vUtlgi upurēt ar! beļģus un kapitu­lēja
tetkram «Vinstons Cerčils
a^iikinamā mēnesi vēlāk asi uzbru-
]ea Uopoldam, nosaucot viņu par
n^evēju. , &l ēna Leopoldam III
gāja līdz visus šos gadus, kamēr
oftektlvu vēsturisku materiālu ska-tlļuml
Mtt'ādiifs fea^^^^^G^^^ Leo­polda
šķietama nodevību pārspīlē-ii$
im kar$lis tiešām nav darījis
ntkb citu k§ viemgi.atteicies upu-rB
tOkitbltt b^lģ^ di^v^^^
dižām stundām pālldllnātu angļiem
atkāpšanās izdevību.
ļbtrs iemesls, kas daudz cietušo
karali padarīja nepopulāru, b^a vi­ņi
pilsoniskās laulības ar Ileti.^as
yrince« Marijtt Lilianu. Pēc Beļģijas
'Karalienes Asfcrides nāves viņa bija
paņemta karaļa bērniem princesei
etelotei un prinčiem Boduinam un
Albertam par audzinātāju. Pama-alm
tomēr be]ģu tautā simpātijas
fpķt karali trimdā auga, jo katoļu
i ^ t i | a un baznīca darīja visu, lai
s k a ņ o t u lieopoldam pf r labu vis-mt
70—75% balstiesigo pilsoņu.
SvfeicS, kur karalis visu laiku dzjvo
vl|fnk$ršS, pelēku akniņu namā pie
2#^a| e^erar izdodams gadā tikai
teOO <|lolanl| notļķa daudzas konfe­rencei
im kopš 1947. g. nepagāja
gaodrii neviena nedēla, kad pasau­lei
inrepē jrieparādltos ziņas, ka beļ-
^ ģu' tauta gaida kāriāli atgriežamies.
visi beļģu un ari ārzemju laikrak-
> Itf vienprātīgi atzīst, ka tautas no­balsošana
nav devusi nekādu skaid­rību.
Uopolds Jau labii laiku pirms
balsošanas izteicās, ka viņš atgriezī­sies
tr««rt vienīgi tad, ja par to iz­teiksim
^irīsmaz SJproc. beļģu. Ne-ilfši
1 ^ šo vairākumu dabūjis, bet
valoņu provincēs vēlētāji tomēr iz-teļkušiaa
pret viņu. Tikai divi pro-vihcē$
karalis ieguva vairāk par 50
prpc. Svarīgas bijušas ari sieviešu
balsis, kuru skaits vēlēšanās pār­sniedza
2,9 miljonus. Lauku garīdz­nieku
ietekmētas, viņas nodevušas
saVas balsi$ par karali*
Tagad saņemta informācija, ka
tautas nobalsošana nenoritēja ne­maz
tik mierīgi kā sākumā likās.
Ljēžā izdemolēts sociāldemokrātu
partijas birojs, kādā Briseles priekš­pilsētā
notikuas asiņainas sadur­smes,
bet Monsas apkaimē nezināma
persona izšāvusi uz sociāldemokrātu
deputātu Andrē, kas smagi ievainots
un ievietots slimnīcā. Karaļa paša
domas Beļģijā pļagaidām nav zinā­mas,
jo lidz šim viņš nav pieņēmis
nevienu laikral^ta pārstāvi un nav
publicējis nekādu paskaidrojumu.
Informētas aprindas Briselē izsakās,
ka lielas domstarpības valda ari val­dība.
Kamēr ministru prezidents
pirmdien iestājās par Leopolda at­griešanos,
viņa liberālie kollēgas ka-karali
krasi noraidīja.
domāto naudu vicu jaunekļi noēd
banānos un šokolāde
VAI STAIJNS
tomēr vela^^ runāt
Maskava (F). — Ārzemju diplo­mātiskie
pārstāvji, kas akreditēti
Padomju savienībā, domā, ka Sta­ļins
būtu ar mieru sākt sarunas ar
prezidentu Trūmenu. Netiešs apstip­rinājums
šādai informācijai ir polit­biroja
locekļa Maļenkova runa, ko
viņš teica augstākās padomes vē'ē-
Sanas. Maļenkovs, ko tūlīt aiz Staļina
uzskata par otru varenāko viru Pa­domju
savienībā, deklarēja, ka
«Maskava ar mieru piedalīties godī­gās
sarunās par pasaules mieru'*.
Otrs apstiprinājums meklējams
Pravdā. Atbildot uz kādu britu ko­munisti^
partijas laikraksta Daily
Worker atklātu vēstuli prezidentam
Trūmenam, ka Viņam vajadzētu at­mest
„savu stūrgalvību par sarunām
vienīgi Vašingtonā", Pravda raksta,
ka jau 1949. gadā Staļins, sarunā
ar Kingsberiiu Smisu izteica gatavī­bu,
sat'kties ar Trūmenu un šl «gata­vība
pastāvot vēl joprojām".
Berllniešu sarunās daudz dzirdams
jautājums: kas notiks Vasarsvēt­kos,
kad rietunm aekto^ iemaršēs
pāri par pusmiljonu FDJ (Frede Deu­tsche
Jugend) jauniešu. Valda pār-lieclbsķ
ka Pika ,4cabineta" mērķis
ir radīt sadursme, lai sarkanā «ģe­nerāļa"
Ulbrichta tautas policijas ba­taljoniem
būtu iemesls iejaukties
spēlē. Nav šaubu, ka sadursmes ir
iespējamas, Jo daudzi berllnieši Jau
tagad saslimuši ar Vasarsvētku
«daudzi" Man zināms kāds skolotājs,
uh iespējams, ka tādu ir vairāk, kas
saviem ^olni^iem pat ieteicis jau
laikus sameklēt svīšanai piemēro­tus
akmeņus.
Kāds austrumu joslas Jaunietis
stāsta, ka stidionā Mitte, Jo Rietum-berllnea
iestādes parādei neatļaus
Olimpisko stadionii, FDJ vingrotāju
grupas demonstrēs, kā kritīšot joslu
robežas. Stadiona austrumu pusē
nostāšoties sarkani, vidū melni, bet
rietunm pusē dzelteni (zelta rietu­mi!)
ģērbušies jaunekli. Tad notik­šot
pārgrupēšanās. īstam kaujas
maršam skanot, sarkanie triekšoties
pret melnajiem (joslu robežu), bet
melnie, zem sarkano spiediena, pret
Vecmelalla zagļi
pailrauiv.-tarpiautihko
telefooa salikumi
Frankfurte (C). — Visā Rietum-vācijā
pagājušo nedēļu pēkšņi pār­trūka
telefona tālsatiksme ar Fran­ciju,
Sveici un Itāliju. Iemesls tam
bija tālsatiksmes kabeļa zādzība.
Vecmetalla tirgotāji Frankfurtē jau
vairākkārtīgi ielauzušies māju pa­grabos,
piekļuvuši telefona kabeļa
tiklam un izgriezuši ar biezu svinu
kārtu bruņotos kabeļus vairāku met­ru
garumā. Sais tālsatiksmes ka­beļos
ir vairāki simti tiešās satiks­mes
vadu.
Amerikāņu militārpolicija bija
Pārliecināta, ka notikusi sabotaža,
bet vācu izmeklēšana pieradījusi, ka
iemesls ir daudz vienkāršāks: Aust-rumvācijā
par katru kilogrammu
svina maksā āO DM, tādēļ svina ka­beļu
zādzības pašreiz ļoti populāras.
Rietumvācijas pasta pārvaldei vec­metalla
zagļi katru mēnesi nodarot
zaudējumus par 20.000—30000 mar­kām.
KRIEVI BA!DĀS PAT
NO AMSRIKĀNU PENICILĪNA
Vašingtona (D) — Pazīstamais
amerikāņu radio komentātors Drjū
Pfrsons šinīs dienās NBC raidītājā
teica uzrunu kurā aicināja krievu
tautu darīt visu. l^l nodrošinātu pa­saulē
mieru. Pirsons runāja kā
privdipersona. Viņš lūdza ierasties
krievus Savienotajās valstls'un iepa­zīties
ar amerikāņu dzīves veidu un
parašlm. Raksturodams ASV de­mokrātiju,
Pirsons minēja, ka
TASSa pārstāvis ir to žurnālistu aph
vienības vecākais, kas akreditēti
BaltafS namā. Tālāk viņš izteica
savu prieku, ka ar augstākās pado­mes
lēmumu Padomju savienībā
tagad ievērojami pacelts krievu lau­tas
dzīves standarts» tūdaļ gan pie­bilzdams,
ka' par vienu pāri apavu
,arl tagad padomiu pilsonim vēl jā-n;
iaksā 85 dolāri, kamēr amerikānis
iz4od tikai 0 dolairus. Ilustrēdams šo
1^ dalu, Pirsons minēia
AĢV automechaniķi Džordžu Mari-i
l i lOliu, kas dzīvo Tenesijas štatā.
% : Vi$l nopelni nedēļā «8 dolārus, v i -
automobiVs, trīs
Pāu #|i<|iouztvērē}i un seši uzvalki. Pa-i^^
jada Morisons i>avadins at-mm
^^^-«"unm Kanādā. Gik krievu atitlo^mchaniķi vnrēia d^r^-^ M v -
ļat|i§s ^.ārzemēm, runas turpinā-ļmJk
jautāja Pirsons.
Tālāk amerikāņu radio komentā­tors
isos vārdos raksturoja ASV un
Padomju savienības izdevumus
valsts aizsardzībai «Mēs izdodam
savai armijai tikai 6 proc. no vi­siem
valsts ienākumiem/* teica
viņš, «kamēr Padomju savienība
šīm vajadzībām budžetā paredzē­jusi
19 proc." Interesants bija Pir-sona
raksturojums arī par kulturā­lām
attieksmēm Maskavas un pā­rējo
valstu starpā. Viņš pieminēja,
ka Bostonas simfoniskais orķestris
bija ar mieru doties koncertturnejā
pa Padpmiu savienību un spēlēt pil­nīgi
bez atlīdzības Uz -šo labi do­māto
priekšlikumu Ļeņingradas
simfoniskais orķestris nemaz neat­bildēja.
Bez panākumiem palika arī
amerikāņu diriģenta Kusevicka
raksti Padomm mūziķiem. Kā vis­dīvaināko
gadījumu Padom'u sa­vienības
izolācijas politikā Pirsons
minēja Dr. Jongu. Sis amenkāņu
ārsts piedāvājās bez atlīdzības vadīt
būvdarbus penicilīna fabrikai Krie­vijā,
lai ar šo moderno ārstniecības
līdzekli palīdzētu padomju pilso­ņiem.
Vairākas vēstules, ko Jongs
nosūtīja uz Maskavu veselības mi­nistrijai,
palika bez atbildes.
Berija uztraucies par
pagrīdes kustību sate-lītvalstīs
tin Ukrainā
Kieler Nachrichten ziņo, ka t)agā-jušā
mēneša beigās Breslavā noti­kusi
«trodcistu elementu apkaroša­nas
komisijas" sēde, ko ierosinājis
sasaukt kominforms. Tajā piedalī­jās
ne vien prominenti komunisti no
austrumu bloka, bet ari politbiroja
loceklis Berija un Maļenkovs, kā ari
ķominforma ģenerālsekretārs Sus-lovs.
Sēdi vadījis Austrumvācijas
ministru prezidents Valters Ul-brichts.
Atklāšanas, runā, sakās zinām
Kieler Nachrichten, Suslovs prasījis,
lai konusija savu darbu beidz vēl
šogad. Pamatojoties uz MVD un
vācu drošības policijas SSD infor­māciju
par partizānu kustību Uk­rainā
un Baltijas valstīs, izriet, ka
vācu austrumjoslas pagrīdes kustība
pusotra gada laikā ierindojusies tū­līt
trešajā vietā aiz ukraiņiem un
igauņiem Austrumvācijā darbojo­ties
12 pagrīdes srupas, no kurām
piecas janvāri MVD likvidēja. SSD
pārliecināts, ka austrumu joslā ir no
8000-10.000 aktīvo pagridnieku, ka­mēr
ap 500.000 vāciešu viņus atbal­sta
pasīvi. Sai gadā vien pagrld-niekl
sarīkojuši 157 sabotāžas aktus.
Trīs gadījumos pagrīdes kustības
locekli apturējuši vilcienus, kas ar
reoarāciias mantām devušies uz Pa­domju
savienību un tās sadalījuši
vietējiem Iedzīvotājiem.
Visas vācu pagndes vienības labi
apbruņotas un cieši sadarbojas ar
poļu partizānu armiju WIN un PIA.
So pagridnieku apkarošana ir se­višķi
grūta tāpēc, ka viņiem ir sa­kari
ari ar nadomlu okuoācilas ka­raspēku.
Sēdes turoinājumā Pa­domju
savienības čekas priekšnieks
Beri*a esat n^v^asUi^ informāciju nar
pagrīdes kustību Ukrainā un Balti­jas
valstīs. Viņš deklarēUs, ka te
nav darīšana ar titoistiem, bet gan
t^dām vienībām, ko atbalsta ameri-k^
iiu imneriSHsti, lai saistītu nēc
Iespējas vairāk padomju rēffularā
karaspēka. Latvijā, Lietuvā un
Igaunijā darbojoties apmēram 23.000
partizānu. Beriia gan tudal piebil­dis,
ka lau šovasar viņus likvidēs.
Pašreizējo stāvokli Ukrainā, raksta
tālāk Kieler Nachrichten, Berila ap-z^
mēMs par trauksmes pilnu. Divas
padomlu armiias tur esot pa^Jtāvigl
<5»i<;tlta5», lai cīnītos pret ukrajpu
TT*A vipnTh'ini, kas nesen apttirēju-šas
kādn 9*?00 viru lielu vācu trans­portu.
Sie vācieši sūtīti uz Ur^Hem.
Ziņojuma belgSs Padomju savienī­bas
čekas nriek.^nieks pienraslla di-bin^
it īpašas policHas vJpnTbas, kas
darhMos minētās komisijas uzde­vumā.
dzeltenajiem Pēdējie bez pretoša­nās
atstāšot savas sākuma posucijas
un nostāšoties austrumu pusē. Jaunā
krāsu kombināc. (schwarz-rot-goid)
nozīmēšot apvienoto Vāciju. Apvie­nošanas
lozunļgs: pret rietumiem!
Daudzi berlinieši gan netic, ka Va­sarsvētku
sarkanās propagandas
ģimnastika izdosies tik iespaidīga, kā
paredzēts. Netrūkst pazīmju, kas
Ueclna, ka liels skaits FDJ Jauniešu
vēl nav politiski pietiekami norū­dīti,
lai, nonākuši rietumu sektorā,
nekristu īstiem komunistiem nepie­ļaujamā
kārdināšanā. Pirms neilga
laika kāda neuniformēta FDJ grupa
neuzkrītoši vadāta pa rietumu Ber­līni,
lai iepazīstinātu jauniešus ar
paredzēto maršrutu. Bet jauniešu
skati kavējušies gandrīz vienīgi pie
veikalu skatlogos izliktām precēm.
Tāpēc šī austrumu joslas jauniešu
grupa aizsūtīta no Berlīnes prom kā
Vasarsvētku parādei nederīga. Kā­das
citas FDJ grupas dalībnieki sa­ņēmuši
naudu, lai jau laikus pasū-tinātu
Berlīnē dzīvokļus lielākam
skaitam austrumu joslas «komsomoļ-cu".
Naudu Sie jaunieši rietumu
sektora veikalos apmainījuši pret
banāniem, šokolādi un citiem gardu­miem,
bet dzīvokļu jautājums palicis
nenokārtots
^ Tie ir fakti kas Vasarsvētku pa­rādes
plānam jau ieplēsuši robus.
Iespējams, ka kāds jauns notikums
izraus tam caurumu ari pašā vidū.
Bet, kamēr tas vēl nav noticis, rie­tumu
sektora berllnieši Vasarsvēt­kus
gaida ar saspringtiem nerviem.
Jo ir taču skaidrs: kaut gan galvenie
aktieri būs Jaunieši, luga domāta
pieaugušiem.
B e r l ī n ē , martā. Rs
20 2URN.\LISTI MINCHENE
VELTĪGI GAIDA RITU HEIVORSI
Minchene (F). - Nakti uz pirm­dienu
Minchenes žurnālistiem un
foto reportieriem nebija miera —
kāds zobgalis bija palaidis ziņu, ka
pilsētā gaida ierodamies pazīstamo
amerikāņu filmu zvaigzni Ritu Hei-vorsi,
kas, kā zināms, aoprecējusies
ar princi AI* Khanu. Preses ļaudis
visu nakti dežūrēja Minchenes labā­kajā
viesnīcā Bajrrischer Hof, lai t i ­kai
nepalaistu garām Heivorses iera­šanos.
Uztraukums sasniedza aug­stāko
pakāpi ap pl. 22, kad pie vies­nīcas
piestājās kāds elegants ameri­kāņu
automobili? ar Francijas nu­muru
Vēlāk izrādījās, ka tas pie­der
kādam beļģu tirgotājam.
Negeru karalis ar
varu laužas uz Āfriku
Londona (C). — Bamangvato nē­ģeru
cilts virsaitis Seretse Khama,
ko Lielbritānijas valdība atcēla no
Bečuanas nēģepi karaļa goda tādēļ,
ka viņš pagājušajā rudenī appre­cēja
Londonas stenotipisti Viljamsu,
svētdien paziņojis, ka viņš ar varu
atgriezīsies Āfrikā, jo viņa baltā
sieva drīzumā gaidot ģimenes pie­augumu.
Lielbritānijas valdības rīcība nē­ģeru
karaļa precību lietā sacēlusi
daudz trokšņu tiklab džungļos, kā
arī angļu apakšnamā. Pagājušajā
nedēļā ari Vinstons C^člls strād­nieku
valdības rīcību apzīmēja par
kaitīgu angļu interesēm un ieteica
atļaut Seretse Khamam atgriezties
pie savas tautas un sievas. Angļu
avīzes atklāti protestē pret rašu
diskrimināciju. Seretse Khama bei­dzis
Oksfordas augstskolu un vai­rums
Londonas sabiedrības ir viņa
pusē.
«
IMZOS VĀRDOS
20.000 cilvēku uzgavilēja Pāvestam
Pijam XII, kad viņš 12. martā Sv.
Pētera bazilika noturēja i-ontifikāl-mesu,
atzimējot savas valdīšanas U.
gada dienu.' Svinīgajā mesā pieda-lijās
arī tūkstoši svētceļnieku, ^
Feldmaršals Montgomerijs iera*
dies Norvēģijā Atlantika ūniju
spēku inspekcijā. Viņš apmeklēt
norvēģu nocietinājumus pie polārā
loka.
Lidojošais šķīvis nokritis Mekil«
kā. Drupās atrastas kādas dhHfeb
veidīgas būtnes atliekas, īvērijli
kāds meksikāņu ieroču tirgottjt
Losandželosas reportierim. Mekti*
kā sācies īsts lidojošo šķīvju dnh
dzis un par tiem ziņo no visām pi^
sēm.
Vēstnieks Diesopa ari atstāšot ^
vu posteni tāpat kā koordinftton
Kenans, ziņo Newsweek. Džesupi.
Gulbja dziesma — pēdējais ziņo.
Jums Trūmenam — esot sagaidāmi
aprīli.
AttstnunvScUas polidjal Jau Ir
750 lidmašīnu, bet vācu pilotiem
ļauts pacelties gaisā tikai,tad, |?
gaisā jau atrodas vismaz 3 krievi
lidmašīnas.
. Iece|ot ASV pasaules pilsoniia
.Nr. 1 Garijam Devisam tomēr al^*
ļauts, paskaidroja amerikāņu ģena»
rālkonsuls Parīzē. Kā zināms,
viss priekš divi gadiem atteicās m
Savienoto valstļi pavalstniecības tai
tagad atkal lūdz atļauju atgrieitin^
mājās. .
Lekcijas par maksisma P^tingu
universitātē sākuši lasīt trii pa.
domju profesori. So informldjn
publicē Maotsetunga oficiāUI jdņii
aģentūra.
80 padomjn laikraksti, žurnlli m
zinātniski izdevumi aizliegti ānem^
niekiem, ziņo Baltimor Sun. 6oi
izdevumus Maskavā nav iespējami
Hegādāties ari diplomātiem,
Krokodiļa medības Malajfi gu^i
drīz pilnīgi pārtraucis terrors. Nif
viens angļu vai amerikāņu mednirtp
vņirs neuzdrošinās doties džungļol
lai iegūtu So reptiļu ādu, ko riet«j|
tumu fabrikas izmanto dāmu a
vu gatavošanai.
Bi5rijas vietnieka ģenerālis K^^- .
lovs šinīs dienās ieradies Betmt^
ziņo Sozialdemokrat. Viņš inspicē-^
šot Austrumvācijas policiju.
Gerhards Eislers apmitits akme*
ņiem kādas runas laikS Berllbi
Vācu komunistu propag^as Sēfl
visur aģitē par lielo jaunftaies gā­jienu
Vasarsvētkos, kas draud iz­vērsties
par Beriines okupāciju ar
varu.
Leipolgas meaē pasudis-^M^UT-gas
dimantu veikala Ipašniel^geln-els
Raus. No savas viesnīcas iŗ^de-vās
uz izstāžu telpām un vmrl
vairs neatgriezās.
ttltnili slepkavlbi apvainota kldi
fap^ierls Vamers Dienvidafrllrfi. Ko»
pā ar diviem citiem palli^em viņš
nogalhiājis kādu 6 g. v. ņēģeŗu zēnU,
lai «izlietotu viņa asinfe medlclnii-kiem
nolūkiem".
Pio 30 gadiem belgnslet elņa par
Havannas cigāriem. Līdz šim šo sla­veno
marku pagatavoja tikai rokām.
Tagad valdība atļāvusi cigārus ttt
arī ar mašīnām, lai tie varētu kon­kurēt
ar citām firmām.
LAIVIETE KOMANDĒ PRIN­CESI
UN PRINCESE KLAUSA..
Vai gan Liepājas operas baleta
māksliniece Ņina Dombrovska kād­reiz
drīkstēja sapņot, ka viņai dzī­vē
nāksies komandēt Zviedrijas prin-cesi?
Toreiz, kad šī vijīgi graciozā
latviešu balerīna
ar savu viru ba­letmeistaru
Alber­tu
Kozlovski jūs­mināja
liepājnie­kus,
viņa, droši
vien, vēl pat neno-
Jauda, ka kādu
dienu tiem abiem
nāksies steidzīgi
sēsties zvejnieku
laiviņā un glābt
sevi un savu māk­slu
Zviedrijā. Abi
viņi turpina savas
mākslinieku gaitas
mierīgajā Stokhol­mā.
Alberts Koz-lovskis
darbo:as
par baletmeistaru
karaliskajā operā,
bet viņa kundze
Ņina Iesaistījusies
par mācības spēku
Karinas Strand-bergas
baleta sko-l?.
Pirms neilga
laika tui viņas z i ­nāšanā
un apmā­cīšanā
nodota ari
kāda jauna, apdā­vināta
skolniece —
Zviedrijas princese
Ize Helēne. Viņa
troņmantinieka Gustava Ādolfa dē­la
jaunākā meita, dzimusi 1943. ga­da
3 augustā, tā*ad tikai 6 gadu?
veca. Viņas tēvs, Gustavs Ādolfs Os­kars
Fre4riks Ariūrs Edmunds mira
lidmašīnas katastrofā 1947. gadā, t l
ka princesite nu ir pusbārenīte. Ļol
iemīļota zviedru tautā ir viņas mš»
te Vesterbotenas hercogiene Sibilla,
kas diezgan bieži mēdzot ierastie!
Kristīne Lu-ir
Zviedrijas
pie Ko7lovska k'inH^es, lai redzētu
savu mazo princesīti mnc'bu* laiki.
Jaunā dejotāja ir piemīlīga un sati­cīga
ar citiem bērniem un ļoti uzcī­tīga
mocībās. Par izcMo l^'^nešu
māk^Mnieci un viņas dizd'i^' • skol­nieci
raksta arī zviedru prese. V.
V/r. : ^
0^
11^
ijiēm^
NVtt
ua
mm
m.
•aklība
at