1950-03-15-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
; v . / - ; - ] \ •^iļ^m LATVI A Latvlao Newspaper Publisher undei eucofiA civU Affalr» blvisloD Authomatton Number UNDP t96 Publlghei tod Eklttor: Valdemān Lam-oergs E0lingen/N. Brelte 8tr 6-4 Prlnter: Ungeheuer & Ulmer. Lu(lwig8bur:', Kdrner* itr. 16. Publlshed twlce weekly ClrculatlOD ll.OOO. ^ Anglija turpinās mAi i^fpfe;^ti izskatīga -LMVIXN NEWSPAPER Nr. U TreSdien, 1951. f «15. nara Itnik troldleoti uii «ettottuit tt<i«vt)t: tātfmu Centrili Ko miteja. Oaivmti rciiatitDn: 9 Umbergs; «tlvtni redaktora vtttBliati: lA CuBtia HoM* tort: Bolitelni» J Jttuib» •ona. a Ķittil». f. RaSUiit» L. Svucs AuitriUlat rtdalt^ cuai vad A Smlta CLiVlti Housa. Canbemu A. t., Aiatralia) RcdakeUaa adrate; BsAingenm. mina 8tr. talatofii IISM. «SBttf, ar ķo Fuksg. pava-i * iliis invalids, kas ni Ecesons prasa izšķiroju cīņu pret tain jau sekoja PQgca\ <^vF« vaitāfca* .kwn?hlstu valdība 1$ iliilleiiH >š( komunismu Pasaules mieru var nodrošināt tikai A SV «totāla diplomātija'' - ASV ariiefu ministra runa Baltafa nama Vašingtona (D). - Amerikāņu laikraksti Sinis dienās publicējuši ār-lietu ministra Dīna Ecesona runu. ko viņš teica Baltajā namā 16 februāri amerikāņu ievērojamākajiem saimnieciskajiem pārstāvjiem' So runu ārlietu ttiinistrija tikai tagad'atļāvus| publicēt. Edesons aicināja Savienotās valstis sagatavoties uz „totālu diplomātiju", lai nodrošina-tp pasaulei mieru. Ļoti nopietniem vārdiem ārUetu ministrs bridinaja amerikāņus nenovērtēt par zemu savus politiskos pretiniekus. Ečesons pasvītroja, ka Savienotās valstis var pazaudēt pašreizējā politiskajā si-tuācijā, neatskanot nevienam šāvienam. Lai nodrošinātu pasaulei mieru, ārlietu ministrs ierosināja piecu punktu programmu. ! 'P^#ran(;i}ļt; aiz b^uiēm mir^ ;Uyy| ^ 1 ^ 0 $ ^ ^tra(&| ' Gieehoslōvi*" idt savukārt lugtift, |ļļy^|^^|^y^:-^.^h.;.v?r- A i . - : . - . . . - . V I ^ ' " - - • i ' ^ - -JMS ' vairāk n^ā 100 Jo viņi nevarēja i^^^ciĶcēluii^/belģu i f t ^ m vai ieW»W| cdfianal iegQti, pa»«" ' Iņas pastmarkas. V«oumi mirusi _A«n ;n, kas' dzīvojusi Btm ikotljas;Sm'<l»ves*n " iMebl3a:atstāj«si:u»'^ „Sodien gribētu Jums paskaidrot, kāpēc vajadzīga totālā diplomātija," teica Ečesons. „Priekš nedaudz gadiem musu valsts piedalījās karā. So karu mēs izcīnījām uz dzī-v^ u un nāvi, lai Iznīcinātu kādu varenu ienaidnieku. Šodien mēs atkal atrodamies cīņā. Bet tagad mēs seizlietojam visas savas rezerves, lai šo cīņu laimētu. Amerikāņu tautas pašreizējo izturēšanos varbūt vislabāk varētu raksturot ar teikumu — Nu jā, politika paliek politika. Pie miuns bieži dzird runājam, ka Harijam Trūm^am va-jžidzētu tikai apsēsties ar Džo Staļinu pie viena galda un * tad visi. atarptautiskie saspīlējumi būs likvidēti. I9i sakot, ASV valda uz-akats, kā visas problēmas varētu atrisināt, ja mēs būtu pietiekami eleganti." Runas turpinājumā Dīns Ečesons yairākkārt pasvītroja, ka pašreizējo apolitisko .saspīlējumu, nevar, izbeijgt ar labu ticību un skaistiem vārdiem. „Rūgtie piedzīvojumi mūs piācljuši, ka vienoties ar Padomju lavienlbu var vienīgi tad, ja partneris ir stiprs. Tiklīdz Maskava mana kādu vājumu vai nevienprā-^ ; tlbu, tā tūlīt to izmanto" teica ār-r lietu ministrs. ,,Pašreiz mēs atro- ^damies tādā situācijā, ka varam laudēt, neatskanot nevienam šāvie-i nam. Amerikāņi, runājot par Pa-domju savienības imperiālismu, vēl Joprojām domā, ka Maskava vispirms Izsūta misionārus, tad tirgotājus un beidzot gubernatorus. Šis maldīgais \izskats līdzinājās bērnu «pelītei. Pasaules vSsturē vēl nav IldĶīga piemēra padomju imperiālismam." Runas turpinājumā ārlietu ministrs pieminēja Jugoslaviju, Turciju un Grieķiju un norādīja, ka šīs zemes Padomju savienībai varēja pretoties tikai tāpēc, ka viņu tautas negribēja atļauties verdzībai. Ar Ironiju EČesofts minēja koUektīvizā-ciju satelītvalstīs un paskaidroja, ka feleņes zemnieku «vienīgais iegu- VViņs" ir danči, ko rīko komunisti. „Kremļa metodes ir dažādas," sacīja Ečesoīf. „Man nevajag jums paskaidrot, ka komunisti izmanto varu, draudus, infiltrāciju un cha-osu, lai realizētu savus mērķus,\ teica Ečesons. „Lai sekmīgi cīnītos pret šīm briesmām, munis jāmobilizē visi savi spēki. Turpmāk visciešāk jāsadarbojas valdībai, kara ministrijai, iekšlietu ministrijai, zemkopības ministrijai un visiem tiem resoriem, kas vada un organizē Savienoto valstu saimniecisko un garīgo dzīvi. Otrkārt, mums Jārada tāda psīcholoģiska situācija, kas radītu paļāvību un uzticību demokrātiskajam dzīves veidam." Ārlietu ministrs tālāk pasvitrpia, ka ASV nepieciešami palīdzēt Eiropai i "Un citām zemēm, kas atpalikušas saimnieciski, lai stiprinātu viņu cīņas spējas pret komunismu. Amerikāņiem, piemēram, būtu jāmācās arī indonēziešu valoda, lai varētu sarunāties ar turienes iedzīvotājiem. „Tlkal tad,^ kad brīvās nācijas būs vienotas un cieši sadarbosies, mēs varēsim runāt par Jauniem līgumiem ar Padomju savienību. Krievi domā, ka pasauli sagaida krizes un saimnieciski satricinājumi. Maskava nekā negrib darīt, lai mazinātu pašreizējo politisko saspīlējumu. Vīri Kremlī to domā izmantot saviem nolūkiem," sacīja Ečesons. Tālāk viņš norādīja, ka divi trešdaļas visas cilvēces ir pret komunismu. Brīvajai pasaules daļai ir tādas spēku rezerves, kas var sekmīgi cīnīties ar jebkuru agresiju. „Sī iemesla dēļ," runu beidzot, teica Ečesons, „mums ir labas Izredzes uz uzvaru un mieru." -1 - V Pad, savienībā PAR VIENĪGO SARAKSTU NOBALSOJUSI 99,96 Maskava (C). — Pēc Iepriekš galīgi nenosakāmajiem vēlēšanu iznākumiem Anglijā, Beļģijā un Grieķijā, Izlīdzinājumu deva Padomju savienības augstākās, padomes vēlēšanas, kas notika 12. martā. Kamēr britu parlamenta strādnieku un konservatīvo sacensība bija plbia īsta dramatisma un gandrīz tikpat dramatiskas bija arī karaļa Leopolda tautas plebiscits, kas notika vienā dienā ar Vissavienības vēlēšanām, Maskavā, protams, jau nedēļu pirms vēlēšanām nemaldīgi varēja pateikt, kāds būs to iznākums. 1946. g. pēdējās vēlēšanās nodoto balsu skaits par vienīgo komunistu partijas sastādīto vēlētāju sarakstu bija 99,18^ Otrdienas rītā Maskavas radio lepni paziņoja, ka šoreiz vēlēšanās ple-dalījuies 99,96 proc. padomju pilsoņu. „Mūsu vadonis un tēvs Josifs Visarionovičs Staļins atkal uzvarējis," raidījuma beigās deklarēja spīkers. Pasaules presē Padomju savienības vēlēšanām veltīts daudz zobgalīgu karikatūru un pārskatu. Angļu un amerikāņu laikraksti nesaprašanā prasa, kādēļ komunistu partijas vēlēšanu biroji izdevuši miljoniem rubļu propagandai un ļoti bagātīgiem plakātiem, ]^fis vēlēšanas tik un tā nenosaka neviens citt kā maršala Berijas policija. Oficiālie 4 vēlēšanu lozungi šoreiz skanēja: par tēviju, par Staļinu, par mieru, par komunismu. Maskavā un citās Padomju savienības lielpilsētās vēlēšanu dienā notika plaši sarīkojumi, dejas, izrādes, parādes un gaileni. otmpzfiķS ilKvmesana. . mmā^m^ ^^^^^ ^ ķ Mftļi#mte spalvām 1 J * ? ^ «" '•-«zinātnieki mež*^^ kādai sugai nerefl» «emei ir 100.000 km pp» ii#^lyd- paddmju ast^S' Ti*^ 3?^U}gs Pezenkovs va^'^^m S l i i :«ji^ris,ka zeme ^atbtles k i milziga ko^^t ^ IgvecMtiein kS ^h^}:f^mm Kīnicv^u koraūni^i ^au ielauzusies Tibeta j Jaundelhi (E). — Pamatojoties uz 1 informāciju no Kašmiras, BBC ziņo, ļka ķīniešu komunisti jau ielauzušies ļTibetā un ieņēmuši' Kakajaras sā-ļdžu, kas atrodas pierobežā. Tibetas [galvaspilsētā Lhasā ^i ziņa radījusi : lielu satraukumu. Daļai Lama im v i - ^ņam tuvu stāvošas aprindas baidās, ka Maotsetunga arrr^'-" varētu vir-ļzīties tālāk zemes iekšienē, jo komū-ļnisti jau sen draudējuši, ka viņi „do- ;Sies atbrīvot Tibetu*. Cita informa- [cija no Jaundelhi vēstī, ka sarkanā [Ķīna jau tuvākā nākotnē izsludinās pret Tibetu saimniecisku blokādi. Minchenes raidītājam jauns vilnu garums Minchene (C). — Ar 15. martu Rietumvācijā stājas spēkā jaunais Kopenhāgenas radio raidītāju viļņu sadalījuma plāns. Līdz ar to ari visi vācu raidītāji pārkārto viļņu garumus. Pirmais jaunajam plānam piemērosies Minchenes raidītājs, kas līdz šim raidīja uz 405 m viļņa. Turpmāk Minchene būs dzirdama uztvērēja skalas īsajā galā, aiz Stutgartes. Minchenes jaunais vilnu garums būs 183 m. Frankfurtes un Stutgartes radio raidīs arī turpmāk ar līdzšinējiem viļņu garumiem. Angli tomēr piedalīsies ūdeņraža atombumbu ražošanā Vašingtona (A). - Daily Mail ziņo, ka amerikāņu atorazinātniekl tomēr vienojušies par ūdeņraža bumbas konstruēšanu un papildināšanu kopā ar angļu zinātniekiem. Neraugoties uz Dr. Fuksa afēru, amerikāņi pēc visu Izmeklēšanas materiālu saņemšanas tomēr nolēmuši ari turpmāk Los Alamosa, Okridžā un vēl divos atomrūpnie-cības centros pieaicināt redzamus angļu atomzlnātnlekus. Divi no tiem, Dr. Krišfilds un Dr. Vllers ir naturalizēti amerikāņi. Bez tam ūdeņraža bumbas pētījumos joprojām piedalās ārzemnieki, ko amerikāņi uzskata par savējiem — slavenais itāļu fiziķis prof. Fermi un Dr. Tellers, kas pēc dzimuma Ir ungārs. Lielāka lidmašīnas i<atastrofa aviācijas vēsturē Londona (B). — Viena no lielākajām angļu satiksmes lidmašīnām, ko sporta entuziasti bija noīrējuši privātam Iļdojumam, svētdien Īsi pirms nolaišanās Kardlfas aerodromā nogā^s un zem drupām apraka visus 83 pasažierus un komandas locekļus. Kā angļu gaisa satiksmes ministrija pirmdien ziņoja, katastrofa prasījusi 80 cilvēku dzilnas, m ir tikai innazas cerības, ka pārējie S no smagajiem ievainojumiem atveseļosies. Līdz ar to šī lidmašīnas katastrofa ir smagākā, kāda aviācijas vēsturē reģistrēta. Lidmašīna bija Avro Tudor • tipa un piederēja kādam angļu otra pasaules kara gaisa spēku augstākajiem komandieriem Tudor tipa lidmašīnas angļu valdība pasūtlnāja 1945. gadā, bet jau drīz ar tām notika vairākas nelaimes un šo tipu angļu gaisa ministrija starptautiskās satiksmes sabiedrībām aizliedza lietot Izmeklēšanas komisija līdz pirmdienas vakaram īstos katastrofas iemeslus nebija varējusi noskaidrot, lai gan pēc aculiecinieku stāstiem lidmašīna zaudējusi ātrumu, ko pilots, kas bijis paradis lidot ar cita tipa lidmašīnām, acīm redzot, nav Jutis. Pasažieru lielā daļa bija vienkārši strādnieki, regbija spēles entuziasti, kas par grūti ietaupītu naudu kopīgi noīrēja lidmašīnu, lai varētu noskatīties savas regbija vienības spēli pret Kardlfu. ASV kara ministrs tic ameri-kānu ruDniecības visvarenībai Kritisks apskats par ASV cerībām uzvarēt Padomju savienību nākamajā karā Vaiingtona (C). — Pretrunas ASV kara ralnlstra Džonsona un aviācijas ministra Saimingtona ziņoju* mos par ASV drošību Jauna kara gadījumā, ko abi valstsvīri pagājušajā nedēļā nodeva atklātībai, bija tik lielas, ka Jaunākais New8week izdevums (tS.3.) šim Jautājumam veltījis vairākas lappuses. Kamēr kara ministrs Džonsnns teica, ka amerikāņi varot Padomju savienību sasist kā pelu maisu un Ja Staļins iesākšot uzbrukumu p l 4 no rita, tad amerikāņu militārais spēks došot Iznīcinātāju atbildi Jau stundu vēlāk, gaisa spēku augstākais komandieris ministrs Saimlngtons apgalvoja gluži pretējo. Viņi brīdināja, ka Padomju savienībai Ja\)i ir vislielākā un spēcīgākā kara mašinērija pasaulē un ka ASV nekad nevarot cerēt panākt Padomju la-vienību bruņošanās sac^sībfi, Ja amerikāņi domā ražot taisni tikpat daudz lidmašīnu, lielgabalu vai zemūdeņu, kā to dara krievi. Tas beigtos, teica Saimlngtons, ar ASV saimniecisku sabrukumu. Newsweek joti rūpīgajā analizē savienības sauszemes spēki paSrelz sastāv no 150—170 divīzijām, no kurām vismaz 30 ir bruņotas tanku divīzijas ar plbiu kaujas gatavību. ASV turpretī pašreiz ir lO kājnieku divīzijas, l tanku divīzija un l izpletņu lēcēju divīzija. Katra no tām atsverot vismaz dažas krievu divīzijas. Jo amerikāņi ļoti labi apgādāti, apmādtl. un tiek pastāvīgi Austrumvācijas politiķi nevar savaldīt mēles ! Berlīne (D). Laikraksti ziņo, ka padomju okupācijas karaspēka virspavēlnieka ģenjBrāļa Culkova politiskais padomnieks sūtnis Semjonovs pieprasjls Austrumvādjas drošības ministriju uzraudzīt vācu politiķus. Savā rakstā viņš norādījis, ka pat augstākie valstsvīri ,izpļfipā" tādas lietas, kas pārspriestas Karlshorstā im kas turamas vislielākā noslēpumā. Drīz vien attiecīgā Informācija parādoties Rietumvācijas presē. Šādu stāvokli Semjonovs apzīmējis par „neciešamu". KS piemērs minēts Die Neue Zeltung publikācija par Austrumvādjas vēlēšanām, ko krievi vēlas sarīkot kā „tautas nobalsošanu". So hiformāclju vēlāk apstiprināja arī pats ministru prezidents Grotevols. DKBATES ASV SKNATA PAR IN PHET DP Marta sākumā ASV senāts sāka apspriest Mekkerana vadītās komisijas iesniegto projektu par DP l i kuma papildinājumiem. Pēc tam, kad pats Mekketans 3 stundu garā Laiks spiež izšķirties IRO bridtoa: Vairs tikai 15 nedēļas palikušas iidi 30 jūnijam, kad izbeidzas aprūpe DP nometnēs. Tāpēc lai ikviens jau šodien, kad IRO ierēdņiem vēl iespējams palīdzēt izšķirat; un sāk gatavoties tālākai emigrācijai vai paiikāanal va dzivl Vācijā Abos gadījumos nekavējoties jāsāk kārtot vajadzīgās formalitātes, jo vilcināšanās un gaidīšana uz pēdējo kuģi vai minūti var beigties ļoti kļūmigl runā bija aizstāvējis savus uzskatus, viņam oponēja virkne citu senatoru, starp kuriem jāatzīmē K l l - gors, kas pārstāv Mekkerana vadītās juridiskās komisijas vairākumu un iestājas par likuma noteikumu liberālizēšanu. Kilgors līdz ar 17 citiem senatoriem iesniedzis pret-priekšlikumu Mekkerana projektam, prasot ASV Ielaist lielāku skaitu Eiropas DP, svītrot līdzšinējā likuma priekšrocības baltiešu bēgļiem un laukstrādniekiem un nepielaist vācu bēgļu uzņemšanu DP likuma ietvaros. Visumā Kilgora iesniegtie priekšlikumi atbilst likumam, ko tautas vietnieku nams jau pieņēmis pag. gada jūnijā. DP likuma liberālizēšanu enerģiski aizstāvējis demokrātu senators Lēmans. ka» bijis UNRAs direktors, uzsverot, ka mv iemesla baidīties no nevēlamu elementu ieplūšanas, jo nevienu ieceļotāju ASV nepārbaudot tik rūpīgi kā DP Viņa domas apstridēja sen. Istlends un Dže-ners, kas centās pierādīt, ka ar DP ASV ieplūst padomju spiegt un blj. noziedznieki. Dženers, plem., ņēmās apgalvo*, ka no līdz šim Ieceļojušajiem 135.000 DP vismaz 30.000 esot ļoti riskanti no drošības viedokļa. tr^nētL Viena - 82. b^tņu mļVL divīzija atrodoties Japfinl ASV gaisa spēki pašreil sastādoties ņo II kaujas gruplm« ku^ls kopi tt MO bumbvežu un iznidnātāJUi bet (MO transporta un sakaru lidmaUnUi Saŗkanarmijas gaisa spēld esot reiz vismaz 17 000 kaiiijas lidnmitou* no tām vairāk nekā puse tuiblnlld* mašīnu un vismaz 300 TU 4 tetrao*» torigu tāllidojumu tuitobua)i)V6iU| kaa varot bombardēt Jebki^ v(ttĀ ASV territorijfi. Abu pretinieku jūras spēkos gan pagaidām ASV bb* devigfta attiecība. Amerikānim pašreiz Ierindā 7 UeU Udmaltnu MIP zes kuģi, 8 mazāki, viens kauju kit^ ģis, 13 kreiseri, 140 iznldnitiji,* n zemūdenes un 414 flotes paUtfnilt Saricanajal flotei ierindā 8 kaii^ii kuģi, 14 kieiseŗu 110 iznidnitlilp 270 zemūdenes un n«iosakfims sksdti mazāku vienību. Tikpat nelabvēlīgi iespējamie prp« dukcljas rt^aitļi nākošajos mtoelM Visuzmanīgākie ASV vijumi m ka, ka Padomju savienība bōif 7000 vismodernāko lidmašīnu |^<HU ASV atvēlētais budžets 1950. g. It 1252 lidmašīnām un 1388 UdmiK* nām 195L g. Pārsvars gan nol amerikāņu pusē, Jo to lidnoi&Mi apgādātas ar daudz modemttflai vadlericēm nekā krievu, Amerilciņiem gan esot sagatm^ daudz Jaunu ļoti labu ierofiUi jtai tomēr vēl neražojot un kuru t^l^f šanai ari logad neeiol p a i l iM UdzekU. z ^ tālāk MewsweA oijai esot plāni launam, )oti U iH Viegla tisA tankam, kura UeigOiH sit cauri 11 collu bruņām, bet no ļH[ parauga pagaidām ierindā atrodii tikai daži. Gaisa Q>iidem jiUSĀii ierocis, kas kļuvis bīstami kitni svešai lidmašīnai, esot automl^kt vadāma raķete, kas pati atrod miĶ mērķi. To izSaušanai tomēr ķfitu vēl iepriekš gar visu ASV piektiitl Jāizbūvē tūkstošiem izšaušanu ieŗ|«> ēu. Tāpat gaisa spēkiem ir gan di^ žl Jauna modeļa iičplētņu lēcēju vadātāji, kas spēj uzņemt līdz 40Q kareivju ar pllr.u apbruņojumu, bit no šīm transportlldmašinām i^niģlf nājumā atrodas Ūkai 8 gab. un to noderību lielākos manevros mv iespējams pārbaudīt SpediUitt vi9valrāk uztraucas par to, ka kiri ministrs Džonsons reducējis par 10 miljoniem tālšāviņu ļ^aķešu pēttJUfī» mu budžetu. Amerikāņu taktika esot būvēta tas kalkulēta riska aprēķbia. Amerir kāņi ar Padomju savienību tieši bruņošanās sacensībā pagaidām ieiel nevēloties. Jaunais stratēģijas pUm paredz vispirms apbruņot Atlantilņi pakta nācijas un šim nolūkam gi«> dāt par piemērotas transpdrta flotei radīšanu. Džonsons teids' Padomju savienība rītdien uzbruMu Aļaskai, tad mēs droši vien to zaudētu. Tāpat padomju uzbrukumi ASV kontinentam mums nodarīs ļoti smagus zaudējumus, bet pēc tam mūsu pārākā produktivitāte stfivoUl glābs. Tāpat kā pagājuiļajā lutŗi ASV pārākā rūpniecība bija ižš^J-rējs faktors, tā būs ari nākošajā.** Otra Ellija uzvara apakšnamā Londona (D,. — Nepilnas nedēļas laikā britu strādnieku valdībai vajadzēja divi reizes lūgt apakšnama uzticību. Kamēr pag. nedēļā Etlijs ieguva tikai 14 balsu vairākumu, šoreiz tas izpaudās jau mazliet lielākā skaitlī — 25 No 622 deputātiem uz nobalsošanu, kas notika pirmdienas vakarā, bija ieradušies 007 Opozīcija vienu savu pārstāvi bija atvedusi pat no slimnīcas. Bet ari šoreiz konserāvtīvajlem vajadzēja atzīt, ka leboristl tomēr var noturēties savos ministru sēdekļos. Britu valdība šinīs dienās atcēlusi arī kara laikā izdotos noteikumus, ka strādnieki nevar mainīt savas darba vietas. So noteikumu gan pēdējā laikā praktiski tikpat kā nepie- . lietoja. Informētas aprindas Londo* nā domā, ka pirmdienas rezultāti nobalsošanā Etlija stāvokli Ievēroja^ mi stiprinājuši
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 15, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-03-15 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500315 |
Description
Title | 1950-03-15-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
; v . / - ; - ] \ •^iļ^m
LATVI A
Latvlao Newspaper
Publisher undei eucofiA civU
Affalr» blvisloD Authomatton
Number UNDP t96 Publlghei
tod Eklttor: Valdemān Lam-oergs
E0lingen/N. Brelte 8tr
6-4 Prlnter: Ungeheuer &
Ulmer. Lu(lwig8bur:', Kdrner*
itr. 16. Publlshed twlce weekly
ClrculatlOD ll.OOO.
^ Anglija turpinās mAi
i^fpfe;^ti izskatīga
-LMVIXN NEWSPAPER
Nr. U
TreSdien, 1951. f «15. nara
Itnik troldleoti uii «ettottuit
ttš(
komunismu
Pasaules mieru var nodrošināt
tikai A SV «totāla diplomātija''
-
ASV ariiefu ministra runa Baltafa nama
Vašingtona (D). - Amerikāņu laikraksti Sinis dienās publicējuši ār-lietu
ministra Dīna Ecesona runu. ko viņš teica Baltajā namā 16 februāri
amerikāņu ievērojamākajiem saimnieciskajiem pārstāvjiem' So
runu ārlietu ttiinistrija tikai tagad'atļāvus| publicēt. Edesons aicināja
Savienotās valstis sagatavoties uz „totālu diplomātiju", lai nodrošina-tp
pasaulei mieru. Ļoti nopietniem vārdiem ārUetu ministrs bridinaja
amerikāņus nenovērtēt par zemu savus politiskos pretiniekus. Ečesons
pasvītroja, ka Savienotās valstis var pazaudēt pašreizējā politiskajā si-tuācijā,
neatskanot nevienam šāvienam. Lai nodrošinātu pasaulei mieru,
ārlietu ministrs ierosināja piecu punktu programmu.
!
'P^#ran(;i}ļt;
aiz b^uiēm mir^
;Uyy| ^ 1 ^ 0 $ ^ ^tra(&|
' Gieehoslōvi*"
idt savukārt lugtift,
|ļļy^|^^|^y^:-^.^h.;.v?r- A i . - : . - . . . - . V I ^ ' " - - • i ' ^ -
-JMS '
vairāk n^ā 100
Jo viņi nevarēja
i^^^ciĶcēluii^/belģu
i f t ^ m vai ieW»W|
cdfianal iegQti, pa»«"
' Iņas pastmarkas.
V«oumi mirusi _A«n
;n, kas' dzīvojusi Btm
ikotljas;Sm' |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-03-15-01