Bavarijas Latviesu vestnesis, April 4, 1951

              l I
liii
m
ii
iii
L A T V I J A
Trešd:en, 1951. g. 4.
Nepateildļc Tardl
PASAULES STRĪDI JANOKARTO,
BET KA TO PANĀKT?
— No Triivtmradef pie Baltijas jū­ras,
pāri lldzeii umiem un kalniem, šķi­rot
ģimeni no ģimene», tautu no Itau-
Pad. savienība saņēmusi 1000 kārtfgu
izltdzinājumu no Japānas, saka Dalless
Trumena speciālpilnvarotais Džons
Fosters Dalless setdien kāda runā
tas, mkfitošiem stiepjas dj^e!» ļ Losandielosā paziņoja, ka Japānas
aizkar» josta, ll<iz tā sasniedz V i d u s - t e k s t s amenkāņu versijā
jūru. Nekais tmlidzlg» nav pieredzēts Piesūtīts visām ieinteresētām valstīm,
kopi Ķīnas raijŗa. — Tē raktita a m e r i - h " Pa^- savienībai. Dalless uzaicmā-kēņa
toalīisle vienē no savas ze- i« Maskavu piedalīties miera līguma
— Prezidenta I sekmētu politisko «aspUējumu at«lā-roe
« visplaišlk lasītiem izdevumiem.
Viņš i?,sekoļis i im žogam Ildz Austri­jai,
atitēlojiiii savus iespaidus un at-stSstljiis
sarunas ar pierobežas ļau­dīm.
UTM) gaida «tipro, ar ko kopi
cinitiesi; tie gaida skaidrību, par ko
cīnītie:»;' naka viņš raksta nobeigumā.
Liekas, ka km pēdējos vārdos žurnā­lists
piileicii viisu apspiesto, izmocīto
un satraukto eiropiešu ilgas. Tie la­bāk
par dtu zemju iemītniekiem iz:
jat, ka nevar uz visiem laikiem pa
ianā ar Japānu, iāi tādā ceļā
Trīs gadu laikā kara
ncbūlot - pareģo
Sfasens o e ®
V^lsgtona (el). — ASV republikā­ņu
partijas bij. prezkienta kandidāts
Z4 4B t 11' t s j j . I Harolds Stasens pagājušā nedēlā kā-
. t 8 v « tSd, sļ.dah)um, kāds iad:e«L,j runā norādīja, ka neka-pēc
paisaulet kara, kas vēl nav devit
miera.
mo« tris gados Pad. savienība karu
. . . . .nesākiot, jo tai eeot bailes no ameri-nuUtārā
spēka un grūtībām pašu
un satelītu zemēs. „Sav. valstīm jā­cenšas
uzvarēt Pad. savienību bez
tkan jauni aicinājumi strīdus jautāju
mut nokārtot miera ce|ā, kaut tam
va.r. lāga netic ,.Mums jābruņojas, K ^^^^^ ^^^j jg,j.
'"J:^.?""" t f " ' ' " č . " " " i " ? ' " balsta pretrevolOcionārie spēki aiz
ya<te,oIw_ „Mum« SlaJmiMn «kaidriLj,^!^ priekškara,' ieteica SUsens.
lpa«aka, k,i Mvarain rn.erigi noska-Ujuk viņš aicināja Atlantika br^iņo-nt.
es )« komlta..li rīkotu apvērsumu , ,„8ku^,ipn«„J kjpi„g, go di-
Turcijā vai Irānā. Mums JSp«lWiLlHJām, 50 divīzijas nodrošināt Tuvo
frančiem ar toroiiem «tvauit Indo-I Dienvidāzijas aizsardzl-ķnas
boltenifeianu. ^ jo tai sekotuL^j ^et 60 divīzijas Pacifika rietumu
Siāma, Burina, Malaja im Filipīnas,
dienu dienā atgādina avīzes un poli­tiskie
irun>!itgji. Un bruņošanās izde­vumi
aitrouji aug. No fabrikām jau
sāk ripot Laukā jaunie tanki, rodas
jauni lidmišlnu tipi, iimēģinljumu
laukumos iiprāgst atombumbas, un ap-bumu
pasaulē un izbeigtu auksto karu
Izsakot šaubas par padomju gatavību
piedalīties miera līguma parakstīšanā,
Dalless uzsvēra, ka Kremlim nav ne­kādu
tiesību kavēt miera līguma
spēkā stāšanos ar savu veto, jo Pad.
savienība ar , Mandžurijas, Portartu-las,
Dairenas, Sachalinas un Kurilu
salu iegūšanu saņēmusi par savu no­minālu
sešu dienu ilgu karu pret Ja­pānu
tūkstoškārtīgu izlīdzinājumu."
Japānas valsts robežās jaunajā
mierlīgumā ietilpst galvenā sala un
tai Diederošās mazākās saliņas. Tur­pretī
Japānai jāatsakās no jebkādām
tiesībām uz Koreju, Formozu, Zvej-nieksalām
un antarktisko apgabalu.
Japāņiem atļauts rūpēties par savu
aizsardzību, kā arī piedalīties kollek-tīvās
aizsardzības pasākumos. Pēc
Japānas vēlēšanās ASV ir gatava ari
turpmāk stacionēt savas karaspēka
vienības Japānā un ap to, lai ar mier­līgumā
stāšanos spēkā nerastos tuk­šums
aizsardzības un drošības plāk­snē.
Amtniinvacilat
zemnieki pamet
saimniecības
DAŽOS VARDoi
Stvu atomrūpnieclba grib Ttlto
radioaktīvo izotopu pētljumien, \Ķ\ ,
atomenerģiju izlietot saimniecUkita
miem.
Diva m.m br. t. Utl« ^^»^tm
būvi nolēmušas uzsākt Sat. valtSi'Hļ
beigta angļu hegemoniju ux jUrii. %ļ^
BMUHA frsi — No Maskavas satellt- ļ ūdeni ielaidis pirmo mm i kuģi, Siļ
nenme trsj. x^u i laa». ievērojami pacels amerikāņu kuSLHLI
valstīm un bij. Vācijas austrumu ap- ^^^j jjdz Sim lielākie oktiihlSl
gabaliem iiraidltie vācu zemnieki, ko ^ mdependence ta
padomju vara nometināja Austrum- "iedarbīgu laonlbii tUkiirļi «ot itn^i
vsriiā arvien lielākā skaitā pamet prof, Peroti. Triju mēnešu ilgt iHL
vacija. arvien UB»axa k., uzlabojot acu gaismu, nervu tSf]
Viņiem piešķirtās jaunsaimniecības, ^^-^^ j^^j^ izmaksājot loo dolāru.
No Dipelnas un Saksenanhaltes vien vuu i ..Udo|oU detokiņi- ,
n u i^ipciuao Bi^ i , , - Jaudu spēj attīstīt jaunais angļu
nedēļas laikā aizbēgusi uz Rietum- gj^^eiev Sephir. Paredx. ka i t
berllni 19 lauksaimnieku ar ģimenēm, ļ apgādāta lidmašīna spētu sasniegt t
" * . •^«-«-•c ir [2 800 km ātrumu stundā.
Saimniecību pamešanas legansis u aagsia«u sasBitgttti ASV
Austrumvācilas valdības kavēšanās jas speciālistu konstruēta jauna ymļ
nuaiium « j ^.ZT„„ Jo. ķete. ko lieto ittratosfairas pētljuaC^
izmaksāt ēku celšanai un mašīnu le-p^^^ ^
gādei apsolītos kreditua un 1951, g . K ^ ^ «pjaud«a»u Potsdamas laukm*
valstij nododamo lauksaimniecības ļ padomju kontrolkomisijal lesnieg^ii
raiojumu normas P"?9*«"«?"«-
Daudzām saimniecībām sogaa jano- ^^^^ imerikāņu karavīru „pro,
dod trfereiz vairāk «jHļ..... ... . „ . ««
gājušā gada. Lai pamudinātu zemnie- ^ļ^^^^^j^^ ..Snorcheļiem". veikuli «5
kus izpildīt norma*, SBD izsūtījusi mēģinājumu braucienus zem
vairākus tūkstošus aģitatoru, kas ne-ļ < J ' ^ \ ^ ^ ^ , „ ^ f«nWoan, w
slēpj, ka normu neizpildītajiem draud
cietuma sods, un cenšas pierunāt zem­niekus
apvienoties kolbozos. Vai jauns konkurents atompetniecības
monopolistiem
RIRDANA PADOMJU ANEKDOTI
(32)
daļas un 10 Dienvidamerikas mzsar-dzlbai.
. . . B E T ASTIOLOG! SOLA PAT
20 MIERA GADU
Londona (el). — Vairuma politiķu
mācībā i(!5«auklo karavīru skaits jauļp6dējā laikā novērtē starptautisko
sasniedlzis \U\\ pakdpi, ka aprīlim pa- stāvokli visai pesimistiski. Gluži ci-redzēto
viru vietā iesauks tikai tādi uz pasaules lietām skatās ļaudis,
40.000. „Mē8i gribam klQt tik spēcīgi, l^ās *avu vērojumu pamatā liek zvaig-lōi
runitu ar Kremli tādā valodā, kā- žņu rakstus. Angļu astrologi zvaig
du tas mipi ot," teica amerikāņu valsts- znēs izpētījuši, ka četru valstu ār-vlrt.
I lietu ministru konference sanākšot
Tai laikll Parīzē ārlietu ministru JQwij8. Tāpat izcillke Londonas zvaig-vletnieki
nevar un nevar vienoties ipti pētnieki pārliecināti, ka Korejas
par to, ku ārlietu ministriem būtu Uonflilctu izdosies sarunu ceļā izbeigt
jārunā, ja tie sanāktu kopā — par Uugustfi
visām strīdus problēmām pasaulē, ļ Sensacionāls ir astrologu atklājums,
vai tikai par Vāciju. Pirms kāda lai- pasaules karš nesākšoties nākamo^
ka avl3!es Mkitīja, ka esot pazīmes divdesmit gados. Staļins turpmākos
Kremļa labaļ gribai panākt „kaut kā- O^^os sasirgšot ar nopietnu slimību,
du sadzīvošana veidu". Ja tiešām p i n viņa vietā stāšoties Molotovs.
tāda Mitu, vai tad vajadzētu tik ilgi Lielbritānijas nākamajās vēlēšanās
sēdēt pi(& darba kārtības? Vairāk iz- Pārliecinošu uzvaru gūšot Cerčils,
skatās p<k: ta, ka Maskava grib iz- Vispārēja krīze pasaules saimniecībā
taustīt rietumtīt lielvalstu kopējās no-1 ie«tāšoties ap 1952.--53. g.
stājas sitiprumii un mēģināt iedzīt sa
vu ķīli vidll. Tātad tā vēl nejūtas
tik stipru, lai uHāktu atklātu akciju;
tātad uzbirukiiimt Vakareiropai šai
pavasarī nMtu sagaidiims.
nJa MIa«ikiiviii karu neizraisīs, mis
to neuzsāksim," tā raksta Amerikas
prese. AnglijII izjūtama vēlēšanfts
epēlēt iftaipnieka lomu, bet Francijā
dzimst Tiei^i; priekšlikums pēc otra,
lai sadzlvoilu mierā ar komunistiskām
zemēm. K l Iespējams panākt nokār­tojumu
pasaulē, jfl Kremlis to nevē­las
un tldiiiļ tam karu neviens nepie
teiks? — To neviens vēl nav pateicis;
ari ne \M žiirniliīists, kas i:cbraukājis
gar 20. gadsimteņa vidii uzcelto aiz­žogojumu
pašā Eiropas vidū.
Nokārtoļurn« tomēr Ir jāpanāk. To
iz'Ot un gaida ne vien tie, kas dzīvo
dzelzs fliik^ira paēnā. To apzinās po
lltiķi un dlpiomlti. Bet neviens vēl
negrib iitelkt liktenīgos vārdus, ka
diplomātija hU jāturpina „ar citiem
līdzekļiem"', ka būs Jāķeras pie iero
čiemi Tipi&c; iepriekš grib i'.Mnēģināt
visus Izllgšanati līdzekļus. Un ar sa-viem
padomiem talkā steidzas tie,
kanļ )Lx%m\\ acs allal šķielējusi uz
Maskavam pusi, „Vāclja ir jāapvie
no, tas fikaidm," viņi saka, Krievi
visvairāk baidSsi no Vācijas apbruņo-ļ uihl, kad padoat)& rekvii^ii seim. U
ianasu Ja Vilciju neitralizētu, tad vi- t^titi arettēia kādn jtido an spieda viou pa­niem
no tiSs nebūtu jābaidās. Ari !f**'V .^"^ aoglabālU dārgo metallo. kas
frančiem tas bUtU patfkami... Uz ..Nevaru atcerlUeil' tlds pa.kaldro
šo Izmēifrinljtima balonu aJklāta at- ..«i. paiupi ua raē^tm aicerētiesi*
bildē vēl itaT ddrdēta. Varbūt M«is- ^'"«^ "^'^e»
kava grib nogaidīt vēl citus piedāvā- ll^r4«i»^etr^,iVr^^^ ut%rTa!lL'
Jumus, varbiit paklusām grib izpētīt, lo v^d pie praunsiiļa.
kā šī „nei1rali;r.ācija" saprotama, un 8"'" P'^unāiāļs priecājas
vai OderM"NeiWis līnija tomēr nevar [[sV ruiSf^Uf^^^^^
palikt Sp^'lkl. ļ ..Gribu palelkt — ja ļums nav naudas, tad
No tiem, kas kādreiz atbalstīja ļ ķ%r\\m pi@ bOvHanaai
skalu — dinim onkulim Džo to, ko
A T O M E N E R Ģ I J A L E T A K A P A R E L E K T R Ī B U —
E L E K T R O N U R O B O T S A T V I E T O 500 S T R Ā D N I E KU
JusI kodolu reakciju ķēdei ilralanē, Ul i ^ ļ "i'.^'KdgrTo Vidirešot'^
SOalllSMA UZBtVB
ButBOstlresI (Rx). — Lieldienu sestdienā
Perons paziņoja sensacionālo vēsti. k« Ar*
gentlaa spēj ratot atomenerģiju ar jauniem.
Sav. valstīm, Anglijai un Pad. savienībai ne-
Eazlstamiem. daudz vienkāršākiem un lētā*
iera paņēmieniem. SI siņa radīja lielu ie­vērību
visā pasaulē, lai gan to komentēja
diezgan skeptiski. Senators DIonsons —
amerikāņu atomenerģijas komisijas loceklis,
izteicies, ka Sav. valstu ilnātniekos Jau il­gāku
laiku gan valdījis uzskats par atom­enerģijas
legUSanas iespējamību ari citādā
veidā, bet vai tas esot argentīniešu prot.
Richtera atklātais, tas vēl esot ļoti apšau­bāms.
Tāpat domā ari šis komisijai agrā­kais
priekļ-jēdis Lllientāls. kas apstrīdējis
katra iespēja, ka Perona linātnieki būtu at­radumi
kādu jaunu metodi — drliāk gan tā-lāk
attīstījuši jau amerikāņu Iesākto ..spo'
guļu reReksijas principu".
Angļi savukārt ilņo, ka tie >8r Richteru
neko nav dzirdējuši, lai gan tai tikai pirms
trim gadiem eiot atstājis AngUju. - kur jau
nodarbojies ar atomenerģijas pētīšanu. Par
prof. Richtera lldrstrfidniekiem min vācu un
itāļu zinātniekus, kas kara laiki aizbēguši uz
Argentīnu un kurus vēl nebija ,.paņēmušas"
Sav. valstis.
Sīkāku informleiju deva jaunās metodes at­radējs.
42 g. V. prof. Ronalds Richters. dclffiis
austrittls. kat iaa 15 gadu nodarbojas atom*
pētniecībā. Viņš paskaidroja, ka enerģiju ie­gūstot
termiskā kodolu reakcijas ceļā un
pirmais galīgais rezultāts sasniegts i . g. 16.
februāri. Visi taēģinfijumi notiekot Huemu-laa
salā — Argentīnas ezeru ap(}abalā.< 1300
km dienvidrietumos m> gdivaspilsētas. Rlch
ters Izteicies, ka zina ari ūdeņraža bumbas
noslēpumu, bet nekad nav domājis atom
enerģiju Izmantot ieroču gatavošanai.
Reakcijas sasniegšanai vajadzīga miltu kar
Stums; Sim nolūkam uzceltas ts. ..laulāt
krāsnis", un viena no grūtākām probllmltti
bijusi So karMvjmu uzturēt Ilgāku laiku.
F.nerģij8f ražošanai nevajagot dārgas un mii
sīgas ierīces, kā lldz Sim. Ļoti svarīga .bi*
Reize ar padomju . . .
(Turpinājums no l . Ipp.ļ
Klementisa liktenīgi kļūdā, ar ko
viņš ieguvis Maskavas neuzticību, bi
jusi viņa novēršanās no ..partijas ^e-nerāllīnijas"
otrā pasaules kara lai­kā,
pirms Vācijas uzbrukuma Pad. sa­vienībai,
kad viņš, būdams Beneša
trimdas valdības loceklis, teicis ru­nas
pret toreizējo padomju sabiedroto
Hitleru.
Pēc Vašingtonas atzinuma, tomēr
vēl nopietnāka esot attīstība Bulgā-jas
ieradušies austrumu joslā
liņo SPD informācijas dienests.
Kekoseia valdība So«t)i savu
ats.nikusi. jo sociāldemokrātu BiaJiti(
nieru palikt savos posteņos.
Vairoļai balsts par TramaM
1S52. gr prezidenta vēlēlanls. Pats
preses konferencē izteicies, ka v | | l _^
viņš esot pilnīgi izšķiries. Par vti M(
kandidatūru, to Trumens nepateica.
Slstleia tūkstoilea fāJpatBu salīt n
badā Dienvidi viedr i jā. kur ap lo )^
stā pavasara vieti vēl liels sali
sniegs. Putni lieloi barot ntkll
ap zemnieku mljim.
Vāca brlvprltlgo ir»i}u kor|«|
dibināt amerikiņu republikiņu MBlttn
vairītos no aksploiljām. Atomenerģijas ra-1 nodotos militārai karjerai,
žošana ar jauno paņēmienu asot lētāka neka ļ boigim daiertleŗl leradulitt
elektrības iegūšana. Richters strādā ar loti
mazu palīgu skaitu. Jo visa smagumu us sa­viem
pleciem iznes ,.elektrona robots", kas
paveic 500 strādnieku darba. Produkcljl ne­vijā.
Amerikiņu rūpniecība IMS. | . bfli
gusi tādu pakāpi, ka tā varēs tMl
vien eventuālās totālā kara prailbti,
hei^j urānu, plutoniju vai ko^lldzlgu. bet g « ^1^^,^, vajadzībai, paikaidrek
kādu ļoti lWu ^un viegli Iegūstamu Izejvielu, mobilizācijas pārvaldes priekiolik *
Apstrādāšanā liela nozima ari saules «ner- T^I» g«dos ASV militārais on sali
ģijai. Ja jaunais atradums attaisnosies. ««^ -j^^^ j ^ ^ , sasniedzis līdz šim u
esot paredzama strauja Argentīnas saimnie* I ^pj^fŗu,
ciskā uzplaukšana, jo Ir paredzēts atomener-1 f\t^ļ^^ '
ģiju izlietot spēķsUciju ddšanai. kausējamo j^^„„gf"Dŗ;5fb7;-ļ;j™;-ļ^
krāšņu apkurināšanai utt UN starpnieka iecelšana oi
Prezidents Perons pidiķlrlt prof. Rtchteram ^ ^ j i i , ^ ^ ^ p , ^ j^
lelta medaļu par helajiem Msniegumlem. ^ M valstu karasnika izvlkšau J
Žēl. ka viss atklājums vēl tīts noslēpuma | ^J^^J'' karaspēka izriUtu ^
plīvuri un nav nekādu pieturas punktu par
īstu ziņas ticamību. Kaut gan Perons kādā i v.r. nnm.tna" P r i n » UiVr.VsH
preses konferencē vēlreiz uisvērls atklājuma irli.^'i^^P.^;^^^^^^
esamību un norādījis uz Rietumvalstu net dbu ^""JILVHS P'"'<'«ta apmeklējni
kā nepamatotu. ^ ' ' . . ^. .
Karnevāls un sabotteŗt radījuši
kurnu Polijā, paziņoja Maskavu
Karnevālu laikā poļi patērējuši
daudzumoi dažādus gaļas izstrādi
strādnieku valdības ienaidnieki kf
1as plānveidīgu sadali. Zivju trūkoai
raidītais izskaidro ar to pārmērīgo
gavēņa laikā.
Atjtonot 1137. «. robalu pritt Kit
Herald kādi Ievadraksti.
Jaa pēc ptmi lietai i i l k l d i i l A
Čedlu bif kapi
nežēlīgi mocīti
Vfae (rs). — Austrijas katoļu pre
ses aģentūra ziņo, ka seM Čechu bis
k.pi. k « parakstījuši Gotvald» vaļ-ļ,^•^,r;J^^.b;S;"•B.:
dibas sastādīto ..lojalitātes dekrētu , ražotie jumtu kārniņi, rakita 8ED
nav darījuši to labprātīgi, bet tikai Der Frela Bauer. nealtmlntot p
pēc neiēllgām mocUanām. Bīskapiem - ^ j j . i^
injecētas mdigas vielas, kas radīju- sijā. rakstīts Maskavai univenititti
ias vairākas nedēļas ilgu drudzi un niecības rokai grāmatā. Raksta b t )^
patali7«hi8a« daiu, .madzeņu cen- ;,'^,;ļ|f ^ ' ^ ' ^ 57'- '.'.^'^IKT,
trus. Kēnīggrecas bīskaps Picha tilta pozīcija pret agresīvajiem rt
piesiets uz rotējoša ..krēsla", kas Nezināmas lidmašīnas virs ii,
stundām ilgi griezta ļieU ātrumJ. Ti- --^^^^^^
kai ar šādu un līdzīgu metožu pa- t2$ gadu iigu mūžn cilvēces nL
līdzību CechOSlovakijas komOnisti pa-1 audzes mazbērniem pareģoja kldl
nākuši, ka bīskapi parakstījuši ..lojā-h^r'*"^" ^".?^^^"t, ?!u?J!X
viis*^ j . i . - x 4 I bijas universitātes. Pašreizējais II
IJtātes dekrētu . | caurmēra mūža ilgums Ir 67 gadi, bet
impērijā tas bija tikai 23 gadi.
Kanjat glzH Uell valroml rtll
vārdā nosauktās ķimikāliju fabriku
licas-Senavas apgabalā, Cechoslovakijā^
31 miljoni ķiniešu ierakstīti Ml '
valdībai neuzticamo Ķīnas pilsoņa
Pastiprinātu apsardzību CechosU
loņiem Austrumvācijfi lūdzis Prāgu
diplomātiskās misijas šefs Auitrt
drošības ministram Cafseram.
,.Bez vācu vienībām Rietumeiropa
Vai pazudušie ame
rikaiļ^u žurnālisti
SibirifĀ
viņš vēlaMiavai drošībai, atskanējusi grib vēl nogaidīt un papētīt, kā labi
doma: krievu kaiMspēks allaž bijis paēduši© amerikāņi un viņil sabied-
Vakareiropii bet krievi atgājusi at- rotie Eiropā panesīs bruņošanās nas-pakal.
Mumii tikai jāpanāk mier- tas. Vai tomēr nebūs taisnība viņa
līgums ar Auiilriļu un ar Vāciju. Oku. kalkulācijām par kapitālistiskās pa-1 raidām no Bulgārijas mežu^biezok"
Londona (fm). — Daily Expres« zi­ņo
no Bonnas, ka britu izlūkošanas ļ stāvama pat tādām kara mikslii
virsnieki pārbaudot atgriezušos vācu " Et^nbaueram," iztelciei
r i j i . Bēgli, kas lieli skaitā pārbēg kara gūstekņu ziņojumus par divu P v«"dui NSVD Ve«^^^^^^
Jugoslavijā, stāstot par plašām apcie- «nglū atrašanos kādā koncentrācijas lai palīdzētu pārvarēt Cecboilofakiļu
nometnē Sibīrijā. Tie abi esot žurnā-1 P°'^^'*^<' ^^f'^'- ^
listi un nodarbināti N.reteas niķeļa i u ' ' : : ; ; ^ ^ » J L ^ u ^ M ?
raktuvēs Au«trumsibmjā. Narelsa heima Pika iieio nozīmi vācu uuiti
esot noslēpumaina pilsēta ar a p m ē r ā m i M a s k a v ā izdotaii Neut Ztlt
600.000 iedzīvotājiem. Abi notiesāti uz I P«»ion«rta, Spānijas komOniiti |
bēdīgi slavenā padomju krin,inālko- f-^trjf "u,.'rn.rio;!i^
acKa 5B. panta pamata „par noziegu- nāiā uzaicinājusi Spānijas pilsoņu
miem pret vakitS drošību". I vienoties ar ,.strādniekiem un M
TirU.t n , Franko režīma gāšanai. Kl pierldljll
B r i lU iestādēm Bonnā neesot no- nais streiks Katalonijfi, šis režīmi
teiktu ziņu par kādiem pazudušiem tik stiprs.
^S^arr^'n ''^"^i ^ ' ! , '^ sa.Ln^iļr "p^rfu^^^ii'»i
diem gan Grieķijā pazuda kads ame- Nacionālajai sapulcei. Prailbii i
rikāņu žurnālists, bet nesen no Skan- mēģināja savu mērķi "
dināvijas bez vēsts nozuda Reuierai ^^'^^^^
tināšanām un visai naidīgu noskaņo­jumu
tautā pret pašreizējā režīma uz-spiedēju
— Maskavu, par neciešama­jiem
dzīves apstākļiem. Pēdējo mēne­šu
laikā izdarītā mobilizācija un dau­dzu
bulgāru uniformās tērptu sarkan-arm
ešu ierašanl^ zemē radījusi patē­riņa
preču trūkumu. Zemnieki visvai­rāk
sašutuši par radikālo piespiedu
kollektīvizāciju, no kuras daudzi cen­šoties
izvairīties.
Sakarā ar šiem notikumiem pie­augošajai
pretestības kustībai Bulgā­rijā
plašāk pieskaras New York He­rald
Tr;bune. Pagrīdniekiem kopš
marta sākumā jau esot savs spēcīgs
slepens raidītāja — Radio Gorjaņin.
kas regulāros raidījumos slarp citu
sniedz arī šifrētas instrukcijas pagrī­des
kustības darbiniekiem un sakās
pācijas karaspēks tad būs jSatsaiiic, saules sabrukumu zem ekonomiskiem ļ n^em. ..Bulgārijas brīvības brālības"
un Viduseiropdii. valstis atkal kļūs spaidiem? Vai Sav. valstīs pre->e n e - ļ / l o n e š i em norādīts nekavējoties nodot
kliedz par inflāciju, vai strādnieku | talak jaunākas pavēles un paziņoju-lusmāt
savu'mus un pēc tam atgriezties saņemt
eiropiskas;.
Nav ūmnn, vai šie labie ļaudisļ partija Anglijā varēs apklu
paši tic Ui vaibūtibai? Včii tie jo- vēlētāju rūgšanu jauno ierobežoju-ļ jaunus, ļoti svarīgus rīkojumus Rai-projam
inednvo savā sapņu pasaulē, mu dēļ. un vai Franciiā jau kristīaie ļ ditāja politiska līnija nav oficiāli de-ko
uicēluiii, dibinādamies ui agrāko nestreikoja kopā ar Torēza ļaudīm? klarota. bet dažādie komentāri norā-laiku
uzskatiem, teorijām filozolfi- Varbūt vēl nedaudz jāpagaida un rie- da nz simoatijām pret britiem un ame-ju?
Vai ari Tarbut tiem, tāpat kā ci- tumu pasaule tiešām sāks škobities. ļ nkān.em *Radio Gorjaņin sevišķi iro-t;
em, bailes izīeikl liktenīgo atziņu Un tad būs pienākusi Stalma .,Ue!ā; nize-.s par raidītājiem .ko Pad sa-
— ja nokārtojumu nevarēs panākt arļ diena". ! vienība steidzam; iesūtījusi Buigāriiā
diplomātiSkiPiB līdzekļiem, tad ar Sta-' • • - • . - i - - - » ^
korespondents.
A I RISA DllTU AESTl AUGSTU
ASINS SPIEDI£^^LJ
Ņujorkā (kd). -
Daļai Lama gatavojas atgrkiUM
klausot tautas vairākuma lūqtl«i«i ^
komunisti «sot devuši prasītās 9t'iltlM
neiejaukianos zemek lekiējās lietll. **3
no Kalimpongas.
Padomju un satelītu armiju ]H
Juqoslavijas robežas un gaide
pavēll, oficilll paskaidrojis ASV lttt«l|
gradē Ellens.
linu būs jē
saprot...
tādi; valodā, kādu tias
Varbūt aukstasinīgajam taktikim slepeno raidījumu traucēšanai, apzi-
So^J vasarnīcā vēl radīsies ,,r;eiā; noties to bīstamību. Sie mēģinājumi
i z d e v ī b a ? V a r b ū ' . . . Bet vairāk ļ cietišot neveiksmi, un beidzot" kritīšot
Pašlaik vēl lik tālu neejam tikuf>i. domā, ka viņš to palaidis jau garām, i arī nīstais Maskavas jūgs.
Vēl tikai kal bruņas un ieročus. vēM Un p.enaks diena, kad būs jāpasaka | Kā no Belgrades zino. bēgļu aprin-pulcina
sabiedrotos un apdraudētiem , vēl nepat?:k*ie vārdi, kad komunisma; das Jugoslaviiā un arī partizānu ku-sola
palidiibu:! vēl laiku pa laikam ļatdzimu^aiam Ntaskavas imneriāiis- stiba pašā Buigāriiā sastādās no da-i7ia?
ž ..bšilod; i r eļļas zaru kniibī', l a i'
paskat^.s pēc •Sciiun'j vietas. Bet ..ve­cai*
Džo" negrib pārsteigtiiBfi Viņš
mam būs :ai> e<^n)as vai
zem kiifiticās pasau.es zobena.
•a.anrūk žāriu poHtisku strāvojumu piederīga-
^ « v . : n « « i „ č , i - ^ I ^z^aoosanas. samaz.natas paplašinātas
umversitate eešus gadus no vietas p i l J piektdienā Konncrsreltas Tarēiel i
nīga siuaibā izdarīti mēģinājumi ar P^^^^vērāi itigmatiskāi brūcei, ua ip
rīsa diētas piemērošanu augsta asins rf^S i«emju apmeklētāja pit *
spiediena ārstēšanai. Metodes autors rS?^' ē"echu .trod.i konceotrldj-t>
r. Valters Kempners slēpis eksperi­mentu
rezultātus no preses un inte­resentiem,
un tikai tagad izdots ofi»
cials ziņojums par rezultātiem, kas ir
sevišķi labi. Nesen ārstēšanā uzņemt.
1800. pacients. No ŠT skaita 1200 gadī-jumos
gūti teicami panākumi. Pacien-ti
ieradušies jau kopš 1944. g. Daž-reiz
tie atvesti uz nestuvēm, akli vai
tuvu nāven daudzi bija pastāvīgu
p l v a s sapiu. noguruma un sirds kai-šu
nomocīti. Dažreiz izdevies atjaunot
pat pilnigi normālu asins spiedienu,
PT.. kae apvienojušies padomju va-
Mr. A. ras padzīšanai. sirdis
•ēi, — liņo Brīvo arodsavienibu N
Briselē. To apstiprinājis ari kldl
raidītājs aiz dzēlis priekškara.
itāvot 46 nometnes, no kurim prtalM
ir p^T 30, k«s ieklrtotas pēc HiJļJT
'flunfl. Lielākajā no tim —
vien Ieslodzīts 24.000 personu.
Ķīna rietumvastim Ir fudiil nt
kiem, pesimistiski itteiciei radio
Ovens Letimors, viens no amerlkW
austrumu problēmu perinējlem, — •*
statā paša Can^jkaiSeka galējam
kas ar rietumvalstu palīdzību gadi
atkal būt visas Ķīnas valdnieks.
Pravda pārmet ASV mēģinājofflfl
Indijas atomieroču ražošanai nef
beriliju un toriju, draudot pretējā
pārtraukt bada novēršanai i«mi
slimnieku ciešanai.
kviecu sOtIjumui.
, . . ..Tīfolstu" grupa Sveici slkuii
Ci^aai atvieglota* daudzu P^^"** neatkarīgās komūniitu "
dibinSSanu arichē, kal vēlUftSli
«r Mvu larakstu.
«1
.«adas
..ildaiidNi
T M , iijitttt oiaiit»
iiriļlāitji ndioiuni
J iķ - apļilTodasa,
iļļJMilļa iiestliai!ba
ļļļģ 0ļa gadoi
i H - l m i i T i l O i ' . - .
ittMim UMt Htd*
ļMMM «fll IftSUl
ļMUMm ladllnitli
^ tUl, kM li)inil VI
(ktmt kciM-
*ljW«l«, ii VKot' dot
«BjMtijimu, kat
interetija
inōiN; ko «•
Hitleram
W «devni esot
iebniku- i'2**»' britu
• - DlKirtdaVfrika,
jau iz.
^ „citad^"
J l f « 3000 marku,
m uavsru.
Ein,' ir.
EfļOi^icle kores.
% seko.
" ^M valdibffl
• " i ' v ā c u
i ii
b
VJ
dļ
vļ
P
b