Bavarijas Latviesu vestnesis, November 9, 1949

              ^9^. «• ». noTeffih»r ļļ^m, 1949* g. 9. novembri
L A T V I J A
5tJT LATVIEŠU
DAHBliS UN SKANij
PLATES
ļautiete^no Minesotas štat.
feta: „Latvieši, kas i S
rācijas DP nometnēm,''^'t
Ilgojas pec latviešu
Ikaņu mākslas vispār
K kur un kādā ceļā vt
daties notis ar latvie'i
tu darbiem^ Tāpat lag
vai ir iespējams dabūt ari
ate^^ ar latviešu skar?rS
h- dziesmām un mūziku
tautiešu grupas ne katr
ps apciemot mūsu skanu
bki. tādēļ šo trūkumu n^a
/arētu atvietot skaņu plaL"
tu liela nozīme ari ameri^
ķpazistināSanā ar latviešu
im dziesmām, tās varētu at-ļtsevišķo
štatu raidītājos utt
fedams atbildēt šai tautietei
-n viņas jautājumiem (jo se-ļtiecībā
par skaņu platēm)
rka to daris attiecīgās mūsil
i dzīves vadītājas personas
irliecināts, ka atbildes uz li-
I jautājumiem gaida tūksto-ļūsu
tautiešu Amerikā, Ka-lustrālijā,
AngUjā un citšs
i Edv. Tūters, Memingenā
3DAKCIJAS ATBILDE
Ināms, tad visi ierosinājumi
' latvieSu mūziku skaņu plat^ia
vēl nav īstenoti. Diezgan put
?rmficlju totiesu varam sniegt
i latviešu oriģināldarbiem min
, trimdas laikā iespiesti. Sadalot
ILlāstu pa nozarēm gūstam ftSdu
' Dziesmas solo balsij un kla-lediņS:
Dziesmu Izlase (Jautfi.
itene, Glāsts, Gredzentiņā, if
Ikars), Emils Dārziņš: Dziesmas
burtnīca (Aizver actiņas, pie
las nakti, Pazudusi lalmite,
.romance, Mātes gars); Em!l8
Dziesmas ^ otrā burtnīca: (Jau*
ēl tu rozes plūc, Mātes dziesml»
zagšus Kad būs as'ras izrau»
/olfgangs Dārziņā: Astoņas iet­ītas
dziesmas solo balsij un kla-
Volfgangs Dārziņš: Divdesmit
.tautas dziesmas — pirmā burt*
jlfgangs Dārziņš; Divdesmit lat-kutas
dziesmas otrā burtnīca,
^as augšminētās burtnīcas lz«
ifrēds Kalnājs.
[dziesmu burtnīcām izdots art
kalts a t s e v i š ķ u solo dziesmu,
lalās šādi.
Poruks: Lapas Udo; AdoUs
laza dziesma, Lās^s, Aizvestais,
JgŠana Atmiņu dārzs: JSnls Me-ļebedibfi,
Debesim pretī, Toreiz;
fjērums: Pa putnu ceļu, Vieglas
I Miniatūra; Helmers Pavasara;
|n saule. Pusnakts sirds; JSnls
ļ Mana dzimtene,
pirmās šai sarakstā minētas iz*
firaku novada! latviešu dziesmu
_felbaft komiteja, pārējās - Kul^
Ifonda uzdevuma Nora Alksne
ļmmenā un LIfia un KupCa ap-ķstffiles
HaUē.
kugSmlnētās dziesmu kategorijas
Efimi ari Alfrēda Kalnāja, vieni
Izdotie Jāņa Medlņa dueti
un „Rozēm kaisu istabiņu".
eŗu darblt
I Dārziņš: Melanholiskais valjļj;
g8 Dārziņš 1) Prellde g-moU.
Tde g-durā; Volfgangs Dfirz^S.
Uas par orlžināltemu; Jānis.
f) Daina Nr. 13, 2) Daina Nr. M,
Va Nr. 15. Pirmos tris no uzskaU
f klavieru darbiem izdevis Otto
Augsburgā. Trīs pMēJos j - A
^rainflls Variācijas par oriftinp
^ ? & r w fon^^^ uzdevumā No-
16.
dstesmas.
I dziesmu krājums.
liesmas latviešu pP dziesmu Jie^
m tt. iūlllā; D z i e s m a s jau»
k o r i e m (88 dziesmas). Soj
Ļm^L" iSdevusl Franku ^^^^^^^^^^
fu DP dziesmu dienu RlcIb^K"
Ļ krājums Jauktam f ^'«'ļjn,. buFrL'aa^M-^^^^
Mksne. 1947. g.; H d z U ^^
lU krājums ļaukjam sievi»
feorim» pirmo vjspārigo latg
[u svētku 75 gadu a cereļ.
lavārijas apgabala dziesmu ^
\ komiteja trimdā 1948^^^^^^
ka trijos P i ^ ^ i ^ ļ ^ ^ fS
\ ir g a l v e n o k ā r t PJJ:-,rttiin
Etvijā radušās dziesma . ^^^vŗ
bēdēios ir lielumtlesu Jaunu
Ēmponētl trinulā. ,|at.
fjau minētiem Krajunu
i r i vēl dažas Jaunas kora ^
Isplestas atsevišķi. gnagi
ffa Ābeles ..Rfiz ^tāve^^^^ ^
|a". .Mazs saules sterlos .
\ Bērzkalna ..Ķo Jauna « ^^^^
izdevis valkas nometnes
[mu vairogs".
, flzlesmas skolu raja«n,W.
LrtMa'/&s.
Itto Krolls.
tas dziesmas. tautas
Ies. Katram, k s ' j ^ f f O ^ ^ p.
I, varam lete « ļ^^^ kSHj»» ? iV
T kur mnētās AdrfpsU»'
f g a n d r ī z str.
'ls ..Latvija" Brelte
Dožiem
Ķeizara bildes krievu klubā Sidnejā — Tautiskie
ēdieni imigranlu restorānos ~ Stiprie Austrālijas
vīni — Labas izredzes daiiamatniekiem
lATVUAB SPECIĀLKORESPONDENTA VĒSTULE NO AUSTRAUJAS
Austrālija šogad ir lielākā imig-
^jas zeme pasaulē," preses konfe-lencē
Kanbērā izteicās imigrācijas
jiinistrs A. Kalvels. Jau 1949. g.
pirmajā pusē ieceļojuši 76.514 imig-ranto.
Tālu pārspētas pārējās trīs
llelSi britu dominijas, jo Kanādā
tajā pašā laikā ieradušies 53.518,
Jaunzēlandē 6.949 un Dienvidafrikā
8093 cilvēki Kalvels domā, ka 1954.
g 5eit būs 9 milj., bet 1957. g. pat
fo miij. iedzīvotāju. Prakse pierāda,
ķa dažs labs atbraucējs tomēr tikai
paskatās, papēti apstākļus, jūtas vi­lies
un dodas atpakaļ turp, no ku­rienes
nācis. Tas sevišķi sakāms
par Imigrantiem no britu salām.
Melburnas \ žurnāls The Australa-lian
Post meklē iemeslus, kas an­gļus
spiež atstāt «izredzēto zemi".
Vairums atpakaļbraucēju izteikušies,
ka tas esot smagais dzīvokļu jautā-ums.
Ļoti nepatīk te ari dažām
atvieSu ģimenēm. Sirms latviešu
kungs ar tikpat cienījamu kundzi un
diviem pilngadīgiem bērniem saka,
I - viņi miljonkārt hožēlojot, ka at­braukuši
Surp. Kāpēc? Nu, vienicārši
nepatīkot! Nupat gadījās satikt ari
kfidu latviešu mūziķi, kas, ļoti jaut­rā
omā braukdams ar motociklu,
bija sadauzījis pieri un tikko nāca
no slimnīcas. Te „n(jesot gaisa".
Viņš šajā „aitu im ķenguru zemē"
nepalikšot, bet braukšot uz Argen­tīnu
vai ASV, kur dzīve pulsējot
daudz straujāk.
Fakts tomēr tāds, ka imigrantu
skaits Austrālijā pieaug, un neviens
nevar pateikt, cik galu galā būs ap­mierināto
un cik pievīlušos. Imigrā­cijas
departaments informē, ka līdz
1 g. 12. oktobrim darbos iesaistīti
Jau ap 37.000 bij. DP, kaut atbrau­kuši
bija 62.263, bet apm. trešā daļa
atbraucēju ir ģimeņu piederīgie, un
ap 5000 no tiem mitinās ģimeņu no­metnēs.
Sidnejas laikraksts The Sun
par šo jautājumu prāto: „Pašreiz
m§nesi ierodas ap 10.000 bij. DP. Jā-jautfi,
kā nokārtosies to cilvēku stā-voldis,
kas nometnēs dzīvo bez dar­ba."
Patiesība ir tā, ka DP darba
«pgks pārāk vērtīgs, lai uztrauktos
par nometnē esošām ģimenēm, ka­mēr
vien būs diezgan telpu, kur tās
Izvietot
Atbraucēji iezīmē jaunus vilcienus
ari austrāliešu dzīvē. Vajaga tikai
sestdienās pastaigāties kādā no 4
lielajiem veikalu centriem galvas­pilsētā
Kanbērā, lai ik pēc pāris so­ļiem
dzirdētu latviešu valodu un re­dzētu
pazīstamas sejasj. Pat tādā
miljonu pilsētā kā Sidnejā imigranti
ievērojami «sajaukuši gaisu". Par
to Dr. Emerijs Bercs pastāsta arī
laikrakstā Daily Telegj'aph. Rakstā
tfcemniekl pārveido Sidneju" viņš
«aka, ka senāk sldnejieši brīnījušies,
Ja ielās dzirdējuši svešas valodas,
bet šodien tā esot parasta parādība.
Atbraucēju īpatnējie un nacionālie
ēdieni sāk ieinteresēt austrāliešus,
kuriem loti tīk apmeklēt nevien
daudzos imigrantu veikaliņus un
restorānus, bet arī to klubus. Krievu
klubā, piemēram, sienas grezno pē­dējā
ķeizara un ķeizarienes ģīmet­nes.
Šodien Sidnejā var dabūt Kra­kovas
desas, Vīnes šniceles, vācu pa­raugā
marinētas siļķītes, ēdienus ar
ungāru papriku un latviskai garšai
sagatavotus kāpostus. Starp austrā-li^
u laikrakstiem pajūk arī avīzes
citās valodās. No tām lielākās ir
Pranēu Courrier Australian, grieķu
Hellenic Herald, dienvidslāvu N a -
Predak. itāļu II Risveglio u c Jaun-austrālieši,
kas pamazām sajūk ar
šejieniešiem, ienes daudz jaunu vēs­inu.
Tās, liekas, tikai cels, bet ne
gremdēs Austrālijas līdzšinējos ti­kumus.
Ja mēnesī Austrālijas krastos pie-
•^J pāri par 10 imigrantu kuģu, tad
austrāliešu avīžniekiem vairs nav
yiegli savos aprakstos par atbraucē-ļļem.
neatkārtoties. Viņi tomēr mē-
Sna atrast arvien kaut ko jaunu
^ šo jaunumu dažkārt sameklē ve-
^ a . Uz kuģa Amarapoora, kas
^ajās dienās ieradās Sidnejā, bija
^} 92 g. V. ukrainiete Ņina Cerno-didova,
kopā ar meitu, tās vīru un
2 mazbērniem. No viņas 18 bērniem
^^ya palikusi vienīgi šī meita. A u ­strālijas
vecākā imigrante dzimusi
^^7. g. 25. oktobrī. Kuģa kapteinis
paskaidroja avīžniekiem, ka sirm­galve
Amarapoora angļu valodas
Kursantu vidū bijusi čaklākā skol­niece.
Viņa stundās vienmēr ieradu-
^^s pirmā un aizgājusi pēdējā.
Grūti pateikt, vai arī tas iet uz
imigrantu rēķina, ka Austrālijā pē-
^?ja laikā ievēroiami pavairojies
^^na patēriņš. Pēdējos 12 mēnešos
austrālieši izdzēruši 10,3 milj. galo­du
vīna, bet šajā laikā ražots 34,2
^J- galonu. Tas Ir rekords, jo
;JJU'^48. g. pagatavoja 33,7 un 1938./
g. _ 14^8 mnj. galonu ^*ia.
Austrāliešu v M ir daudz, daudz
stiprāki nekā šl veida dzērieni Ei^
ropā. Ari ražosšanas process pavisam
citāds. Savu lāsīti nu austrāliešiem
tagad palīdz nodzert arī bij. DP, un
ne visas «partijas" beidzas laimīgi.
Tā, piemēram, Kobārā šajās dienās
policisti aizturēja vareni apskurbušu
27 g. V. čechu z<sltraci Jozefu Bar-tovu.
Viņu arestēja par kaušanos,ar
kādu citu imigrantu im ievietoja
aresta telpās, kur to otrā rītā atrada
mirušu. Laikam saldā vina bija ticis
par daudz.
Gan labā, g.un ļaunā nozīmē, bet
austrāliešu presei imigranti darba
sagādā diezgan. Kaut ko atrodam ik
laikrakstā. Lūk, kaut vai bēdīgais
stāsts „The Stor^r of Lydya", kufā
The Sydney Moming Herald drama­tiskos
vārdos pastāsta gadījumu, kā
mira mazā lietuviešu meitenīte L i ­dija,
pēc tam kad tā uz kuģa Skau-gum
saslima un tikai pavisam īsu
laiciņu redzēja Austrālijas sauli. Ir
ari patikarņākas vēstis. Laikraksta
The Sundāy Sun pielikums „Color"
nesen bija veltīts rokdarbiem un
daiļdarbiem. Bij. UNRRAs un IRO
darbiniece Eiropā, sidnejiete Helēne
Heneja stāsta austrāliešiem, cik lie­liski
meistari šajā mākslā ir bijušie
DP. sevišķi izceļot latviešu, lietu­viešu,
igauņu, ukraiņu un dienvid­slāvu
lielo prasn^l dažādās daiļamat­niecības
nozarēs. Austrālieši neno­liedz,
ka atbraucēji ar laiku radīs
pilnīgu revolūciju šejienes daiļamat­niecībā.
Darbn)as lauks daiļamat-niekiem
patiesi plašs, kaut sākuiļis
paiet tirgus iekarošanai utt.
Kāds tautietis prāto Austrālijas
galvaspilsētā izveidot speciālu vei­kalu
latviešu daiļdarbiem, bet lūdz,
lai par to avīzēs vēl nerakstot, ka­mēr
viss nebūšot kārtībā. Tas ir ap­mēram
tād.<! pats lūgums kā kompo­nistam
E. Freimanim Viņš jan pa­spējis
komponēt divu austrāliešu
dzejnieku 3 dziesmas. Abi dzejnieki
tai pašā laikā ir ari profesori, gluži
kā mūsu cienījamais prof. A. Svābe.
Freimaņa komponētās dziesmas te
varēšot dzirdēt skaņu platēs, un tad,
ja patikšana, visu to drīkstēšot klā­stīt
ari avīzēs. Tādēļ — pagaidām
jau nekā neesmu pateicis!
Kanbērā, 29. oktobri.
Arnolds Smits
si latvieši iemilojušiJ!
kokvilnas raža jāatdod par
- Strādnieki gadā barību farmera
— Mežonīgas ainas govju aplokos
latvieši dodas meklēt darbu citur
i plantācijas
Ziņas, kas laiku pa laikam pienāk
no Misisipi štata kokvilnas plantā­cijām,
visumā turpina attēlot tu­rienes
dzīvi un darba apstākļus ne­gatīvā
gaismā, pretēji dažiem lat­viešu
trimdas presē manītiem at­taisnojumiem
un labvēlīgiem vēr­tējumiem
Tautietis D. S. oktobri
garākā vēstulē no P. G. Kalikota
farmas starp citu raksta:
„Sa8kaņā ar nerakstīto norunu
plantāciju strādnieki šeit par atal­gojumu
saņem pusi kokvilnas ra­žas.
Šogad gaidītā raža Izrādījās
loti slikta. Sākumā kokvilna auga
I labi, bet tieši ziedu laikā tai uzme­tās
smecemieki, kas savu postītāju
darbu veica tik pamatīgi, ka aizgāja
bojā gandrīz visi labākie ziedi. No
ražas tagad neiznāk gandrīz ne tik
i i i i i i i B i i B B i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i t e s i i i i i i i i i i i ii
Lasot vārpas palidz
DP ieceļot ASV
Ulmas latviešu nometnē šinīs die­nās
saņemts kādas Alovas Stata
amerikāņu presblterlāņu baznīcas
brāļu draudzes laikraksts, kurā pub­licēta
visai Interesanta informācija
par to, kā draudzes locekļi vēlas pa­līdzēt
pārvietotajām personām ie­ceļot
Savienotajās valstīs. Lai sa­gādātu
līdzekļus kāda agrākā Val­kas
nometnes lauksainanleka . pār­vešanai
no ostas uz jauno darba
vietu, presbiterāņu draudze uzaicinā­jusi
savus locekļus un draugus sa-
1 lasīt tās vārpas, kas palikušas tīru­mos
pēc pļaujas. Daudzi farmeri
draudzei paziņojuši, ka viņi atļauj
uzlasīt nevien atlikušās vārpas, bet
dos ari traktorus un kuļammašlnas,
lai labību varētu izkult. Iegūtos
graudus presbiterāņu draudze nolē­musi
pārdot un par iegūtajiem lī­dzekļiem
samaksāt mia DP ceļu.
Pirmā palīdzības akcija vārpu lasl-
.šanal notika 29. oktobri. L.
. novembrim
Vairāki Dienviddakotas stāta laik­raksti
publicējuši intervijas ar lat­viešu
mācītāju R. Kraftu, kas rosīgi
turpina popularizēt Latvijas un lat­viešu
vārdu amerikāņu sabiedrībā.
Potter County News '8. 9.) tuvāk
apraksta Onidas rotariešu kluba sa­nāksmi,
kurā R, Krafts iepazīstinā-
Pozitivas parvertibas
Austrālija
A G R Ā K . . .
Austrālijā ceļojot redz daudz tel­tis
vai pat veselas telšu pilsētiņas,
līdzīgas mūsu augšējam uzņēmu­mam.
Tādās teltīs dzīvo arī daudzi
latviešu ieceļotāji. Telšu iemltnie^
kiem visai nepatīkamas ir stiprā
sala dienas ^Jernā un karstās dienas
vsaras tveicē Nav patīkami arī da­žādie
indīgie zirnekļi un citi nepa­zīstami
kukaiņi un rāpuļi.
Apzinoties lielo dzīvokļu trūku­mu
un telšu nepiemērotību Austrā­lijas
apstākļiem, vairākas lielas fir­mas
vai uzņēmumi sākuši saviem
strādniekiem celt mājas. Maza­jā
uzņēmumā pa kreisi redzam
kā Clavde Rail-
\vay Comp., Sid­nejā
ceļ saviem
strādniekiem maz-māju
pilsētiņu.
Apakšā pa labi
redzam vienu no
gatavajām 2 per­sonu
mazmāiiņām,
kas ir nesalīdzi­nāmi
ērtāka un
drošāka par telti.
(R. Āboltiņa
uzņēmumi).
jis klausītājus ar aktuālajām DP
problēmām, uzsverot, ka DP ar sa­vām
profesionālajām zināšanām var
palīdzēt novērst darba roku trūku­mu
daudzās ASV rūpniecības noza­rēs.
Tikko piesūtītā vēstulē redakcijai
māc. R. Krafts starp citu atzīmē:
«Patīkamākie brīži mums svešumā
ir tie, kad atkal varam satikties ar
tautiešiem. Tāds jauks brīdis man
, bija 9. oktobrī, kad runāju Blsmar-kas
ev. lut. baznīcā. Ar turienes
amerikāņu mācītāja gādību diev­kalpojumā
varēja piedalīties visi
Bīsmarkā un apkārtnē dzīvojošie
latvieši. Pēc dievkalpojuma notika
tautiešu sanāksme, kurā pārrunājām
savus priekus un bēdas. Mūs uz­runāja
arī sirsnīgais latviešu draugs,
pilsētas skolotājs P, Fjelstads, kas
sagādājis latviešiem vairāk nekā
200 galvojumu.
26. oktdbrī piedalījos latviešu un
igauņu luterāņu mācītāju sanāksmē
Cikagā. No latviešu mācītājiem
bija ieradušies vēl 0. Gulbis, P.
Langins un J. Strautmanis. No vai­rākām
vietām esmu saņēmis aicinā­jumu
piedalīties 18. novembra svi­nībās.
Plašāka sanāksme noliks
Siuksfolā. Diemžēl latvieši te dzīvo
tik izkaisīti, ka daudziem būs jāmē­ro
liels attālums, lai nokļūtu uz ko­pējo
svētku aktu.
Savu brīvo laiku pavadu, brau­cot
apkārt un meklējot jaunus gal­vojumus.
Paldies Dievam, mums
netrūkst vēl draugu, kas grib palī­dzēt.
Latviešu vārdam apkārtnē
laba skaņa, un jācer, ka izdosies da­būt
šurp vēl vienu otru tautieti."
... U N TAGAD
daudz, lai nor^ķinfitoa ar saimnieku
par saņemto uztura naudas avansu,
nerunājot nemaz par kaut kādu peļ­ņu.
Mūsu farmers pie tara brīdinā­ja
strādniekus, ka vlņS nevienu ne­laidīšot
prom, kamēr parādi nebū­šot
pilnīgi nomaksāti, tm nepaklau­sīgie
varot sagaidīt, ka tos kā ne­vēlamus
elementus nosūtīšot atpakaļ
uz Vāciju. Pretēji agrākajiem so­lījumiem
farmers tagad prasa no
strādniekiem ari samaksu par trak­tora
lietošanu 8 dol, par katru no­strādāto
stundu, lai gan pēc liet­pratēju
kalkulācijas. Ieskaitot ari
degvielas un traktora amortizāciju,
Izdevumi stundā nepārsniedz 1,50
dol. Tā kā rakstveida līgumu saim­nieks
atsacījās parakstīt, tad ari
protestēt tagad vairs nav iespējams.
Vēl jāpiezīmē, ka par izsniegto uz­tura
naudu' aprēķina 5«/o gadā, un
šos pVo tagad prasa arī par aizde-vuniiem,
ko strādnieki ,saņēmušl ti­kai
pirms dažiem mēnešiem.
Vispārējā kārtība šejienes farmās
tāda, ka strādnieki saņem zlnfimu
daudzumu- piena bez maksas. Mūsu
farmers piena vietā dod slaukšanai
6 govis 8 ģimenēm. Tā kā govis
nav pienīgas, strādnieki spiesti pie­pirkt
tām spēkbarību, Farmers tik­ko
atveda no pilsētas 3 lielus su­ņus,
kuru ēdināšanai prasa pienu
no strādnieku govīm.
Gribu vēl pastāstīt kādu šejienes
cilvēku mentalitātei raksturīgu pa­rādību,
ko tautieši ar vājākiem
nerviem gan labāk lai nelasa. Gan­drīz
visām govīm farmā mēdz ap­lauzt
ragus, veicot Šo procedūru ar
gluži mežonīgu nežēlību. Govi Ie­sprosto,
tā ka tā nevar pakustēties,
pēc kam farmers iedod spēcīgāka­jam
strādniekam milzīgas knaibles
un liek nokniebt visu ragu līdz
galvaskausam. Kniebjot ragu sa­šķaida,
asinis šķist uz visām pu­sēm.
Kad raga gals kaut cik nolī­dzināts,
govi palaiž vaļā, bet nekā­dus
medikamentus nelieto. Govs
vairākas stundas streipuļo asinīm
noplūdušu galvu. Pēc pāris dienām
ievainojums sastruto, un tajā at­tīstās
liels daudzums tārpu. Tad
farmers apkaisa tos ar dezinfekcijas
pulveri, vaina pamazām aizdzīst, un
kustoņa mocības beigušās." — Vē­stules
autors beigās piezīmē, ka par
savu sniegto ziņu pareizību gatavs
atbildēt likuma priekšā.
Vairākas amerikāņu avīzes nesen
ievietoja UP aģentūras 17. 10. in­formāciju,
ka 18 latvieši atstājuši
Misisipi štata plantācijas, paskaid­rodami,
ka 6 mēnešu laikā viņi tur
saņēmuši par atalgojumu tikai kar­tupeļus,
miltus un pienu. Daļa no
viņiem jau atradusi darbu par būv­strādniekiem
tuvējā Memfisas pil­sētā
un atgriezīšoties plantācijās
atkal pavasari, bet daļa devusies
pavisam projām uz Bostonu, Fila­delfiju
un citām lielpilsētām, kur
tiem ir radi un draugi. Latviešu
grupas pārstāvis izteicies žurnā­listiem,
ka plantācijās vispār sama­zināts
- strādnieku skaits, bet far­meri
Kleitons un brāļi Kalikoti pa­skaidrojuši,
ka tā esot tikai īslaicī­ga
parādība sakarā ar šāgada vājo
kokvilnas ražu. Latviešu pārstāvis
vēl norādījis, ka farmās pārtika bi­jusi
laba, bet nav pietiekami gā­dāts
par strādnieku drēbēm un dzī­vokļiem.
Vai 150 Viktorijas pasažie­riem
atjaus turpināt brau­cienu
ar savu kuļļi?
Jaunākās ziņas par bēgļu kuģa
Viktorijas likteni vēstī, ka tas Kor-kas
ostā aizturēts galvenokārt pēc
Norvēģijas valdības' pieprasījuma.
Kuģis, kā noskaidrojies, reģistrēts
Stavangcras ostā un brauc ar Nor­vēģijas
karogu. Jau kopš vairā­kām
nedēļām Norvēģijas valdība zi­ņojusi
Īrijas valdībai par Viktorijas
braucienu un, norādot uz tā nepie­mērotību
okeāna braucienam, pie-pra.
sījuši kuģa apturēšanu.
Viktorija tagad starplaikā izre­montēta
un sagatavota braucienam.
Īrijas iestādes paskaidrojušas, ka
gadījumā, ja atzīs par pietiekamām
arī kuģa glābšanas ierīces (laivas
utt.), 150 pasažieriem atļaus turpi­nāt
braucienu uz Kanādu ar Vikto­riju,
bet pārējiem īru iestādes cen-ti.^
oties sagādāt ceļa iespējas ar lid­mašīnu
vai kādu okeāna tvaikoni.
Laikraksts Daily Mali sakās zinām,
ka Īrijas valdība 350 Viktorijas pa­sažieru
pārvešanai uz Kanādu nodo­mājusi
īrēt kādu kuģItL
..Can 1 get -
rudzu milti?"
VĒSTULE LATVIJAI NO MISISIPI
KOKVILNAS PLANTĀCIJĀM
Patlaban sācies rudeni posrni.
Mēs savos laukos sākām strfidfit
septembra vidū. Pirmajā gadā bija
jāpiedzīvo neraža, bet kam lauki
bija tīrāki, nezāļu mazāk, tiem šo­gad
tomēr paauga labāk. Vasara
bija lietaina, rudens posms, i L au­gusts
un septembra sākums, kuriem'
vajadzēja būt karstiem, dažudien iz­rādījās
tik auksU, ka pat mēsj zie­meļnieki,
klabinājām zobus. Tik
ātri, lūk, pierod pie karstumal
Istabā 25 gr. C, bet jāvelk kaut kas
siltāks. Smējāmies, ka esam piemā­nīti,
bet ko tu Amerikā izdarīsi! Šo­gad
tātad Izņēmuma gads, lai lat­vieši
nepfirbaldītos un nelzceptu.
5. septembri šeit sākas skolas.
Mūsējie mācās čakli, un, ja valoda
nesagādātu grūtības, tad viens otrs
būtu jau labi tālu ticis, jo kurss te
zemāks. Tad vēl kas sagādāja pār­steigumu
mūsu skolēniem — šejie­nieši
nepazīst tādu ,,tikumu" kā
špikošanu. Darbu dara apzinīgi, un
pašiem jāllekot atzīmes, piem.^
rakstu darbos un matēnvatlkā pat
katru kļūdu no 100 atskaitot 6. V i ­sus
darbus rakstot uz lapām, no
burtnīcās. Šejieniešiem pašiem gan
pat koUedŽas klasēs vārgas zlnāfia-nas
pareizrakstībā. Tā kādu vēstu­res
klases darbu Izdodot, skolotāja
pukojusies, ka pēc teikuma nav lik­ti
punkti un jauns teikums sākts ar
mazo burtu.
Vairākas latvietes vidusskolnieces
un koUedžas audzēknes dzīvo Se-natobljā
amerikāņu ģimenēs, palī­dzēdamas
mājasmātēm. Vispār, tā
laba parādība, ka latvju jaunatne
nebaidās darba. Dažs labs pēc sko­las
paliek pilsētā un strādā līdz ar
farmas pārējiem vīriešiem, tā iegū­dams
līdzekļus Iztikai. Nedēļas lz-«
tikai šeit nevajag vairāk par 3 dola-.
rlim, ja negrib būt pārāk izsmalci­nāts.
Arī visi mazie bērni iet sko-*
1as gaitās: no rtta auto tos aizved,
pēcpusdienā pārved. Bieži tad viņi
steidzas uz kokvilnas lauku palīdzēt
vecākiem. Tāda nu tā dzīvīte te ir,
ne spoža, bet vēders pilns, jumts
virs galvas, Ir jau gan dažas^^itlr
menes ari mainījušas saimniekus,
bet to procentuāli tik maz, ka par
to nav vērts runāt, turklāt viss
ticis godīgā kārtā. Katrs Jau meklē,
kur labāk, arī šeit visi farmerl nav
vienādi.
Mums ir savs latvieSu mācītājs
Ķirsons, kura dzīves vieta atrodas
Senatobijā. Ar viņa Ierašanos likts
pamats latviešu draudzei! Notiek:
dievkalpojumi latviešu vaipdā, lāl
gan presblterlāņu baznīcā. Ir izre­dzes
tikt arī pie sava dievnama, jo
Senatobijā kāda baznīciņa apm. 25
gadus stāv nelietota. Mazliet pašu
darba, un tad būs pēc mūsu gau­mes.
Pašā Senatobijā latvieSu ir krietns
birums, sevišķi skolu jaunatnes un
ari tādu, kas saistīti darbos. Sest­dien
sabrauc iepirkties arī no ap­kārtējām
farmām, bet svētdienās,
kad notiek dievkalpojumi, latviešu Ir
tik daudz, ka aizmirstas, kur esi.
Mūsu „koloniJai"' ārā Izbūvēta
krāsns rudzu maizes cepSanai. Pā­rējie
to cep paraktajās cepeškrāsnīs.
Miltus apgādā Kāds Ganns. Viņa
veikala logā Izlikts uzraksts „Rudzu
milti". Kāds latvietis, iegājis vei­kalā
tīšām jautājis: ,„Can T get „ru-dzu
milti?" Visi smējušies kā kuti­nāti.
Solīja izsūtīt ari siļķes, bet
tas laikam tik viegli neizdosies; v a ­rot
gan dabūt sālītas makrelcs.
Un tad tās divas ,,briesmaB" —
čūskas un dubļi. No savas puses
varu sacīt, ka pati esmu pa ceļu
ejot, tikai nejauši redzējusi nozibam
krūmos vienas čūskas asti. Ir jau
gan citi sastapušies biežāk, bet ari
rriūsu dzimtenē bija vietas, kur
odzes nāca ne tikai sētā, bet, sienu
vācot, locījās gar dakšām. Ceļi pat
lietus laikā nav tik izmirkuši, ka
tajos grimtu kājas. Arumos nav
jāiet, no tiem gan t ik viegli kājas
neizvilktu, jo te i r ne jau nu tieši
Zemgales treknais māls, bet gan
smilšainais. Arī no karstuma ne­viens
nav aizgājis bojā.
No darba neviens nebēg, bet gan
ir nelaimīgs, kam tā nav. Pama­zām
katrs ierīkojas tā, lai labāk
varētu pelnīt. Priecigāki tie, kas
saņem algu pa mēne.^iem vai nedē­ļām.
Dienas alga ari nav filikta, bet
dažreiz darba dienas strādniekiem
pietrūkst un tad jāgaida, Bet esam
jau vēl tikai 5 mēnešus šeit!
Tādi, lūk, šejienes lapstākļi. Ja
kāds ir ļoti izvēlīgs un iedomājas,
ka, uz Ameriku atbraucis, lullņ
grābs miljonus, tad lai labāk pa­liek,
bet kas nebaidās darba un
vienu otru grūtibu pārvarēt, lai
meklē Iespēju nokļūt šurpu. '
A. 8.
i i -
I
a