Bavarijas Latviesu vestnesis, November 9, 1949

              1:' 1949.
L A T V I J A Todien, 1948. g. 9. noTen&rt.
I' •
Nr. 107 (330) 1949. g 9. novembri.
A r autora parakstu vai inlctāllem pa
rakstUajOB rakstos izteiktās domas nav
/ katra ztņa redakcijas domas
J a u n i p l a t i i , ,o
15. novembi i sāksies emigra-
. cijas padomdosana ārpus
nome?nēm dzlvo;osieiii
(Turpinājums no 1. Ipp.).
«trijā un Itālijā dzīvojošiem. DP. Šā­du
akciju izdarīs arī baznīcu orga­nizācijas.
ASV ar protestantu baz­nīcu
atbalstu nodibināta organizāci­ja,
kas meklēs iespēju A S V novietot
akadēmiski izglītotos DP. Plāno rast
iespējas izceļot arī tādiem intelek­tuāliem,
kas vecuma vai nelipīgu
slimību dēļ neietilpst kārtējās emig­rācijas
schēmās. Sos cilvēkus ņems
savā aizgādībā; arī ASV pilsētu un
lauku pašvaldības.
• U N plāno A S V vadībā DP speciā-listus
novietot saimnieciski un tech-niski
atpalikušās zemēs, lai panāktu
to uzplaukumu. Ir domāts akadē-tniskl
izglītotos DP novietot darbā
dažādos U N pasākumos. Pagaidām
rada grūtības nepietiekamā DP do­kumentācija
DP speciālistu akcijas'
attīstība pilna gaitā paredzama nā­kamā
gad4 sākumā. Priekšnotei­kums
speciālistu izvietošanai ir
svešvalodu mācēšana. Pilnīgi neie­spējami
būšot izvietot ukraiņus un
krievus, kas pa lielākai daļai pro­tot
tikai vienu valodu. Tādi intelek­tuāli
darbinieki, kam jau i r līgumi
izceļošanai uz ASV, nedrīkst reģi­strēties
speciālistu akcijā, bet reģi­strēšanās
speciālistu akcijā neizslēdz
reģistrgšanos pēc citas schēmas. Uz
ASV izceļojošiem speciālistiem nav
nekādu speciālvizu, bet tie izceļo uz
DP imigrācijas likuma parAata.
Par speciālistiem uzskatāmi tie,
1) kam i r diplomi par augstskolas
nobeigšanu. 2) kas beiguši technolo-ģiskas
skolas, 3) kas beiguši militā­ras
akadēmijas. DP ar nenobeigtām
studijām nav uzskatāmi par speciā­listiem.
Pie šīs grupas var pieskaitīt
airi tādus, kam nav akadēmiskas i z ­glītības,
bet kas zināšanas ieguvuši
praktiskā ceļā, piem., fabriku un
banku direktori. Ārsti i r jau apzi­nāti,
un par tiem rūpējas. Speciā-ļlatu'
apzināšana jāizdara līdz 1950.
g/. 15. janvārim. Vajadzīgie doku-njenti
speciālistiem • jāizpilda ļoti
•rSpīgi, jo to nfōraksti ^nōiīāks darba
devēju rokās. Līdzšinējie piedzīvo­jumi
ar speciālistu cuiriculum vitae
^ apzīmējami par briesmīgiem. Ja tos
, nodotu darba devējiem, tie jau pēc
pirmo rindu izlasīšanas aizmestu
' tos projām.
Pielikumos jābūt vlllem profesijas
dokumentiem, referencēm un ieteik­šanas
rakstiem (sevišķi ieteicami!).
Nav nozīmes tādām apliecībām, kas
plfrāda, ka reflektants bijis piespie­du
darba strādnieks kādā vācu fab­rikā,
jo ārzemju darba devēji nav
sentimentāli, bet skatās, ko reflek­tants
spēj. Speciālistu apzināšanu
nometnēs iesāks nekavējoties. Dar­bosies
speciāli intervētāji.
Ar š. g. 15. novembri sāksies
emigrācijas padomdosana ārpus no­metnēm
dzīvojošiem, kurus iztaujā.'s
kontrolcentros. Sai aptaujā darbo­sies
arī speciālistu intervētājs, un
tūlīt notiks dokumentēšana. Nevienu
ārpus, nometnes dzīvojošo nespiedīs
izšķirties par emigrācijas zemi. Spe­ciālistam
saņemot aicinājumu ieras­ties
uz Interviju, gadījumā ja viņš
nevar segt ceļa izdevumus ar saviem
līdzekļiem, jāpieprasa no IRO dzelz­ceļa
brīvbiļete, minot laiku un vie­tu,
kur aicināts ierasties, izbrauk­šanas
datumu, pases vai DP kartes
numurii. Arī ceļu atpakaļ samak­sās.
Katram speciālistam vajadzīga
aroda apliecība no Profēssional Tes-tlng
Board. Arī uz šo Testing Board
pārbaudi braucot, DP var saņemt
brīvbiļeti. Maksāt nespējīgajiem
IBO sniedz arī palīdzību, izdarot
dokumentu tulkojumus. To varēs i z ­darīt
pārbaudīšanas dienā Tāpat
IRO kontrolcentros maksāt nespējas
gadījumā bez maksas varēs fotogra­fēties
un Iegūt vajadzīgo dokumen­tu
fotokopijas. Speciālistu mācīša­nai
nometnēs un ārpus nometnēm
sarīkos lingvafona valodas kursus.
(in)
12 dienās
a(*u gūstekņi Padomju gavieniba dzīvojoši
Jabāk nekā izsūtītie latvieši
Vācu darba pārvalde i r vieta, kur
sastopas dažādu aprindu un tautību
ļaudis. Tur redz vācu strādniekus,
redz inteliģences pārstāvjus un pē­dējā
laikā, samazinoties DP darbi­nieku
skaitam IRO iestādēs, arī da­žādu
tautību bēgļus. Ja katru no
šiem darba meklētājiem vai pabal-
Jjta saņēmējiem var pazīt samērā
viegli, tad viena gripa cilvēku to­mēr
īpaši izceļas. Tie i r gūstekņi,
ļcas atgriezušies no Padomju savie­nības
un, neatraduši darbu, stājās
garajās bezdarbnieku rindās. Sos
ļaudis allaž ielenc prāvs klausītāju
pulks un no daudzām mutēm skan
neskaitāmi jautājumi par dzīvi un
apstākļiem zemēs aiz dzelzs aizkara;
dažs šausminās, dažs tic, dažs meklē
pretpierādījumus. Nabadzīgajās gūs­tekņu
drēbēs tērptie vīri stāsta par
apspiesto tautu, priviliģētajiem par­tijas
biedriem, darba un dzīves ap­stākļiem
padomju zemē. DP saimei
tas viss jau sen zināms, taču i r lie­tas,
ko ari D P uzklausa ar lielāko
sasprindzinājumu — tās i r ziņas par
mūsu dzimteni, dzivl tur un mūsu
,audīm.
Latvijas līdzstrādnieks nesen sa-istapa
kādu vācu blj. karavīru, kas
tikai pirms dažām nedēļām atgrie­zies
no gūsta Padomju savienībā
Kara pēdējo posmu viņš pavadījis
ziemeļaustrumu frontē, bijis ari
Rīgā, tātad daudz maz pazīst L a t v i ­jas
apstākļus. Sis^vācu karavīrs, kas
gandrīz 5 gadus sabijis sarkanarml-jas
gūstā, jau pārvalda krievu v a ­lodu,
un tikai viegls akcents un t i ­piskā
izruna, liecina par viņa piede­rību
vācu tautai.
1947. gadā vācietis bijis Latvijā,
kur strādājis fabrikā un labojis ce-
Oramatas tuberkulozes
slimniekiem
Lielos mūra kažarmju blokos E l t l -
nas pilsētas pievārtē savas dienas
vada vairāk nekā 1300 DP, un kad
ieradīsies jauni iemītnieki no l i k v i ­dējamām
Flensburgas, Kīles un P i -
nebergas, nometnēm, skaits pieaugs
līdz 2.000.
,,Tad gan būs saspiesti."
" ;,Vārb^t uz laiku, taču^ ne ilgi, jo
brauc jau atkal projām."
Tiešām brauc vai katru dienu.
Nule no tautiešiem atvadījās un uz
ASV devās arī brīvmāksliniece I r ­ma
Kolberga, kas tepat trīs gadus
bija priecējusi trimdiniekus ar lat­viešu
dziesmu, uz to pašu zemi pošas
arī prof. Dr. med. Konstantīns Jē-kabsons,
kas cer strādāt savā profe­sijā.
Tiem, kas par savu jauno
dzimteni izvēlējušies Norvēģiju, i z ­palīdzīgs
jau pavasarī turp aizbrau­kušais
N. Meņģis.
Rosmīga nometnē ir māc. V . LT-ventāla
vadītā garīgā dzīve, Vērtīgs
bija konservatorijas s^istentes Mir­dzas
Vīnertes priekšlasījums par
mūziku kā mūsu dvēseles valodu, ar
doc. Ed. Vīnerta, Nikolaja Kreiš-maņa,
Ksenijas Bidiņa^, Irenes Heses
un nometnes kora dziesmu iestar­pinājumiem.
Pļaujas svētkos no­tika
kopējs Baltijas tautu dievkal­pojums
ar viesa. Pasaules luterāņu
federācijas pārstāvja māc. Bēca teik­tu
sprediķi, bet pēc tam draudzes
dāmu komitejas sarīkojumā dziedāja
Kolberga un savus darbus lasīja
Egils Kalme un Jānis Sudrabiņš, No­metnes
padome savākusi un tbc sli­majiem
tautiešiem Heiligenhāfenā
nodevusi.ap 200 grāmatu un žur­nālu,
kā arī naudu.
Sevišķi skolu grāmatu apgādāšanā
rosīgs joprojām ir izdevējs Andrejs
Ozoliņš. Daudzajim agrākajiem i z -
,ŗ(ievumiem šoruden nākusi klāt l a -
''sāmgrāmata Tēvu valoda un Mate­mātika,
bet sagatavošanā ir Curika
My English Reader I un II d., J u r -
berga Botānikas konspekts ģimnāzi­jām
un Matemātika 2. klasei. Nule
izdevējs nopircis arī moderno foto
spiedes aparātu „Rotoprint R 30".
Tautiešiem izklīstot, ar to būs vie­nīgā
iespēja nākotnē apgādāt latvie­šu
grāmatas — i r viņa atzinums.
J . V .
latviešu varoņu aars • • e
(Turpinājums no 1. Ipp.).
bruņinieka pasaules iekarošanas
plāniem. Otrā pasaules kara pēdē­jais
cietoksnis Eiropā bija Kurze-mlte-
Dievzemīte, un to aizstāvēja
latvieši vēl dažas dienas pēc Vāci­jas
kapitulācijas, jo cerēja atkal i z -
cinīt Latvijai brīvību. Latvijā ari
tagad vēl cīnās varoņi partizānu
karā par tautas dzīvību vai nāvi.
Mums karš vēl nav beidzies.
Arī mūsu svēts pienākums trimdā
iir būt varoņu gara slāpušiem cīņā
par Latvijas taisnību un brīvību.
11. novembra dienā, atkal pieminot
mūsu kritušos un vēl dzīvos varo­ņus
un mocekļus tēvzemē un ienaid­nieka
zemē, šķīstīsim savas sirdis,
domas un darbus ar Lāčplēša varo­ņa
garu un saslēgsimies cīņā par
tēvzemes brīvību. Tikai tad, kad
mūsu ienaidnieki un draugi redzēs
un sapratīs, ka Lāčplēsis cīņu nav
beidzis un nebeigs, līdz Latvija kļūs
brīva, Latvijas valsts jautājumu at­kal
pacels Apvienoto Nāciju forumā
un pasaules sirdsapziņa pasludinās
arī Latvijai taisnīgo brīvības dienu
Kamēr tas nav vēl noticis, latviešu
gars lai pavēl mums visiem cīņu
bezbailīgi turpināt un vēl vairāk
asināt. A. Lambergs
ļus. Latvieši bijuši atsaucīgi pret
vācu kara gūstekņiem, lai gan tad
gūstā apstākļi vairs nav bijuši t ik
smagi kā iepriekšējos gados. Stā­stītājs
apliecina, ka', salīdzinot ar
vācu okupāciju, latvieši tagad pār­dzīvo
smagu laikmetu, un pats ne­var
saskatīt atrisinājumu visam
tam, ko boļševiki tagad veic mūsu
zemē. Vispirms tā i r saimniecības
kolektivizācija, ko veic arvien I n ­tensīvāk,
sevišķu vērību veltījot
lielo saimniecību likvidēšanai un
kolhozu ierīkošanai. A r 1947. g%du
boļševiki sākuši pielietot jaunu me­todi
kolektivizācijas paātrināšanai,
tajā pašā laikā likvidējot „kulakus"
un izrēķinoties ar tiem nepaklausī­gajiem
latvlešienļ, kas naV gribējiišl
pievienoties kolhozu sistēmai. Vācu
gūsteknim, labojot ceļus gar Dauga­vas
krastu, bijis pietiekami Izdevī­bas
iepazīties ar jaunās metodes
„augļlem". Viņš redzējis neskaitā­mas
nojauktas lauku mājas, kuru
būvmateriāls izlietots jaunu dzīvo­jamo
un saimniecības ēku celšanai
ciemu veidā. Stāstītājs apgalvo, k a
latvieši, tāpat lietuvieši un igauņi,
ja viņiem būs lemts atgriezties
dzimtenē, piedzīvos lielu pārsteigu­mu:
daudzi savas mājas neatradīs,
bet kaut kur piekalnē vai ielejā le
raudzīs tipisku krievu ciemu, tāduļ
kādus viņš simtiem redzējis, šķēr­sojot
Krieviju un Sibīriju. Sī k o l ­hozu
sistēma apzīmogojusi jauncelto
ciema Iedzīvotāju likteni un mainī­jusi
ari latvieša seju.
1948, gadā vācietis strādājis svina
raktuvēs Afganistānas tuvumā. Viņš
atceras kādu latvieti, kas līdz ar
citu tautību vergu strādniekiem
strādājis pazemē, svina izgarojumu
pārpilnajās raktuvēs; viņa veselība
bijusi jau krietni sabojāta. Viņa l i k ­tenis
bijis tāds pat kā tūkstošiem
latviešu: apcietināts Rīgā liktenīga­jās
1941. g. jūnija dienās, izsūtīts,
šķirts no ģimenes, pratināts, sūtīts
no vienas darba vietas uz otru un
kā vergs, nezinot ne par savu ģime­ni,
ne piederīgiem, draugiem un tau­tiešiem,
pilni gi vienatnē pavadījis 8
smaga darba gadus. Stāstītājs ap­galvo,
ka vācu gūstekņi šai darbā
atradušies daudz priviliģētākā stā­voklī
nekā izsūtītie — gan uztura,
gan dzīves ajpstākļu ziņā.
Beidzot, šā gada augustā gūstek­nim
nākusi ilgi gaidītā atbrīvošanas
diena. Garais ešalons nedēļām ilgi
braucis no tālās Sibīrijas pāri Urā-lu
kalniem un cauri Eiropas K r i e v i ­jai.
Savāda bijusi sajūta, laiku pa
laikam redzot vilcienus, kas veduši
nevis mantas, bet cilvēku kravu.
Lai gan vācu karavīri šādus ešalo-nus
redzējuši 'pirm6 reizi, katram
nezinātājam jau no pirmā skata b i ­jis
skaidrs, kas iŗ šī cilvēku krava.
Aizbultētas vagonu durvis, aizrestoti
logi, bruņota platforma ik aiz 5 vai
6 vagoniem ar ložmetējiem un sar­dzi
— tādi izskatījušies šie ešalonl.
Vakaros un naktīs 2 spēcīgi star­meši
lokomotīves galā apgaismojuši
vilciena sānus Lāi g # vācu gūstek­ņiem
bijis aizliegts sarunāties ar
garāmbraucējiem, taču ziņkāre b i ­jusi
daudz lielāka nekā bailes ^no
gaidāmā soda. Viņi pārliecinājušies,
kādā veidā spaidu ^arbos aiztran­sportē
jaunās padomju tautas — lat­viešus,
igauņus un lietuviešus. Sa­runas
ar deportētajiem bijušas īsas
un aprautas, taču pietiekami skaid­ras,
lai pārliecinātos, ka tie i r iz­sūtītie
no Baltijas valstīm. Ceļā no
Urāliem līdz Maskavai no 11.—12.
augustam vācietis sastapis 10 šādus
ešalonus Katrs no tiem bijis caur­mērā
3—40 vagonu garš, bet vienā
ešalonā bijuši apm. 20 vagoni, līdz
pēdējai iespējai piepildīti apcieti­nātām
sievietēm. Ešalonl braukuši
pretējā — tātad Urālu vai Sibīrijas
virzienā.
„Es pazīstu latviešu tautu un lat­viešu
cilvēkus. Ziņu arī pietiekami
labi, cik daudz baltiešu tautas „no-ziegušās"
pret padomju varu. Visai
pasaulei tagad vajadzētu zināt, kas
notiek zemēs aiz dzelzs aizkara un
redzēt kaut viebu no šiem ešalo-niem.
A r to vien jau pietiktu, l a i
ikviens neticīgais pārliecinātos par
īstajiem apstākļiem Padomju savie­nībā,
izvairītos un nesniegtu roku
cilvēkiem, kas nav kultūras cienīgi",
nobeidz savu stāstu bij. gūsteknis,
un uzmanīgais klausītāju pulciņš
klusi izklīst. J.
Latviešu albums
Zviedrijas pasta
muzejā
FILATĒLISTU ATBALSTS
S L I M A J I EM BIJ. K A R A v m i EM
Stokholmas latviešu filatēlistu
klubs 2 gadu laikā sagādājis bij.
slimo karavīru atbalstam Vācijā
981.90 kronas. Tās iegūtas par pērn­gad
izdotajām labdarības pastmar­kām,
kas vēl arvienu Iziet tautā.
Pēc pagājušās vasaras Baltijas val­stu
pastmarku izstādes klubs par
parādīto ~ pretimnākšanu nodeva
Zviedrijas pasta galv. pārvaldei F.
Forst'maņa iesietu un A . Platbār^da
jaunākā sudrabkalumiem rotātu a l ­bumu
ar izstādes skatiem. Klubs
saņēmis pārvaldes pateicību un pa­ziņojumu,
k a „rūpīgi darmātā un
gaumīgā" manta novietota Zviedri­jas
pasta muzeja krājumos.
Kluba priekšnieks A. Platbārzdis
patlaban nobeidz plašāko aprakstu
par Latvijas pastmarkām. Attēliem
papildināto manuskriptu paredzēts
izdot, ja vien rastos zināms skaits
noņēmēju. Interesenti tādēļ lūgti
līdz gada beigām uz grāmatu ie­priekš
pieteikties A. Platbārzdim,
Upplandsgatan 22-IV, Stockholm.
Pēe tam varēs aplēst cenu un katru
interesentu informēt sīkāk. F.
SVABU GMINDES latvieši komi­tejas
velēšanās no 699 balstiesīga-
"iem iemītniekiem piedalījās 83"/o.
'komitejā ievēlēja 11 locekļus, kas
-sar priekšsēdi izraudzījuši Dr. J .
Bungu, vicepriekšsēdi M. Tiliku,
sekretāru J . Ūdri un kasieri P. L i -
zenbergu.
Kā dedeistorfieši
macijās trai<toru vadit
No Dedelstorfas lielās latviešu
nometnes veselu nedēļu ik ritus agri
12 vīru pēdas atstāja rasainajā zālē
garas svītras Vīri steidzās, uz tuvā­ko
vācu saimniecību, lai iemācītos
vadīt traktoru. Teorētiskajās stun­dās
par motoriem jau bija mācī­jis
enerģiskais automechanlķls Pī­lēns,
bet paša traktora nometnē ne­bija.
Vācu saimnieks bija ar mieru
to dot, ja maksājam par degvielām
un darām viņa darbu.
Saimniecība, kokos paslēpusies
viensēta, atrodas bijušā lidlauka
malā. A r pašu saimnieku mums d a ­rīšanu
maz. Viņš visu nodevis sava
traktorista ziņā, un tas mūs māca
bradkt. Šis vācu puisis Ir vīrs īstā
vietā, jau no 15 gadu vecuma dar­bojies
ap motoriem tm kara laikā
bijis par šoferu apmācītāju armijā.
Traktorists te dzīvo jau trešo gadu
un saņem 90 fen, stundā, uzturu un
drēbes. Viņa ģimene apdzīvo atse­višķu
mazmājiņu. Tomēr viņš, lī­dzīgi
mums, sapņo par izceļošanu uz
Kanādu. Vai ©citā zemē un svešos
ļaudīs viņam klāsies labāk nekā še?
Jā, arī viņš esot bēglis . . .
Braucam pa lidlauku, ko Line-burgas
tīreļa zemnieki pamazām
atkaro sev, to uzaŗot. Kādu rītu ecē­jām
arī kartupeļu lauku un noputē­jām
pelēki kā riju kuļot Sai pašā
saimniecībā kartupeļu novākšanā
strādā ari kāds latvietis. Viņam
maksā D M 3,— dienā un dod paēst.
Diena nozīmē 5 stundas spraiga dar­ba,
jo visu laiku jālokās aiz kartu­peļu
rokamās mašīnas.
„Kā dabūjāt darbu?"
„Piedāvājos pats, teicu, ka varu
palīdzēt," atbildēja tautietis. „Par
naudu sākumā nerunājām ne vārda.
Gut, teica saimnieks, kommen Sie
morgen. Un tā sāku strādāt." O. A .
Truši palidz pārvarēt
grūtos laikus
Lejassaksijā dzīvo un cer kādreiz
izceļot mūsu tautietis F., viens no
nelaimīgajiem bij. karavīriem, kam
jau 1947. g. bija jāatstāj nometne
un jāpāriet vācu saimniecībā. .,Sā-kumā
bija gŗūtl, bet nu viss jau aiz­mirsies,"
viņš stāsta. „Toreiz gan
nez' kā būtu izsities dzīvei cauri, ja
nebūtu radusies ideja audzināt tru­šus."
'
Un te, lūk, viņa „uzņēmums": cie­ma
mazās mājiņas aizmugurē apm.
20 kv. m l i e k zāļains laukums, ko
no trim pusēm iežogo trīsstāvīgas
trušu .dzimtu mītnes. „Pašreiz a u ­dzinu
58 galvas. Kopš 1947. g. r u ­dens
esmu izaudzinājis un pārdevis
tieši 550 trušus. Visizdevīgāk audzi­nāt
lielās sugas dzīvniekus, jo par
tiem, pārdodot dzīvsvarā, pēc valū­tas
reformas maksāja krietnu nau­du
— līdz 15 markām gabalā. T a ­gad
gan pārdot var tikai par pusi
lētāk. Iedoma audzēt trušus man r a ­dās
pēc ierašanās vācu ciemā, kur
gandrīz katrai ģimenei bija savs t r u ­šu
pāris. Man, protams, trušu audzē­šana
bija jāuzsāk vairumā, jo tas
varēja būt, mans vienīgais ienākumu
avots. Šodien varu teikt: truši man
salīdzēja pārvarēt grūtos laikus.
Ksmu ar dzīvniekiem tā saradis, ka
•neskumtu, ja kādreiz.varētu nokļūt
Austrālijā, no kuras daudziem tik
b a a . . . "^ E. M ,
REDAKCIJAI
K U R D A B C T L A T V I E Š U S K A N.
R A 2 U DARB13S U N S K A ŅU
P L A T E S
Kāda tautiete no Minesotas štata
ASV raksta: ,,Latvieši, kas izceļo­juši
no Vācijas DP nometnēm, sve­šuma
ļoti ilgojas pēc latviešu dzies-mas
un skaņu mākslas vispār. Lū­dzu
uzziniet, kur un kādā ceļā va­rētu
iegādāties notis ar latviešu
komponistu darbiem. Tāpat lūdzu
uzziniet, vai i r iespējams dabūt ari
skaņu plates ar latviešu skaņražu
darbiem — dziesmām un mūziku.
Mazākas tautiešu grupas ne katr­reiz
varēs apciemot .mūsu skaņu
mākslinieki, tādēļ šo trūkumu pa­gaidām
varētu atvietot skaņu plates. <
Tām būtu liela nozīme arī ameri­kāņu
iepazīstināšanā ar latviešu
mūziku un dziesmām, tās varētu at­skaņot
atsevišķo štatu raidītājos utt»
Nevarēdams atbildēt šai tautietei
uz visiem viņas jautājumiem (jo se­višķi
attiecībā par skaņu platēm),
sagaidu ka to darīs attiecīgās mūsu
kultūras dzīves vadītājas personas.
Esmu pārliecināts, k a atbildes uz lī­dzīgiem
jautājumiem gaida tūksto­šiem
mūsu tautiešu Amerikā, Ka­nādā,
Austrālijā, Anglijā un citās
zemēs. Edv. Tūters, Memingenā
REDAKCIJAS ATBILDE
Cik zināms, tad visi Ierosinājumi
ieskaņot latviešu mūziku skaņu plat^
pagaidām vēl nav īstenoti. Diezgan pil­nīgu
informitciju totiesu varam sniegt
par tiem latviešu oriģināldarbiem mS^
zikā, kas trimdas laikā iespiesti. Sadalot
minēto klāstu pa nozarēm gūstam SSdu
pārskatu: Dziesmas solo balsij un kla­vierēm.
Jānis Mediņš: Dziesmu izlase (Jautā­tāja
meitene, Glāsts, Gredzentiņš, Ir
viens vakars), Emils Dārziņš: Dziesmas
— Pirmā burtnīca (Aizver actiņas, Pie
loga ziemas naktī, Pazudusi lalmlte,
Spāniešu romance, Mātes gars); Emlli
Dārziņš: Dziesmas — otrā burtnīca: (Jau.
nlbai, Vēl tu rozes plūc, Mātes dzlesmi*
ņa, Kā zagšus Kad būs as'ras Izrau­dātas);
Volfgangs Dārziņš: Astoņas lat­viešu
tautas dziesmas solo balsij unkla«
vierēm; Volfgangs Dārziņš: Divdesmit
latviešu tautas dziesmas — pirmā burt»
nica; Volfgangs Dārziņš: Divdesmit lat­viešu
tautas dziesmas — otrā burtnīca.
Visas sešas augšminētās burtnīcas Iz­devis
Alfrēds Kalnājs.
Blakus dziesmu burtnīcām Izdots art
prāvs skaits a t s e v i š If u solo dziesmu,
kas sadalās šādi.
Jēkabs Poruks: Lapas lido; Ādolfs
Ā-bele: Maza dziesma, Lāsēs, Aizvestais,
Bērna lūgšana Atmiņu dārzs: Jānis Me­diņš:
Nebēdībā, Debesim pretī, Toreiz;
Alberts Jērums: Pa putnu ceļu, Vieglas
rokas, Miniatūra; Helmers Pavasarst
Sirds un saule, Pusnakts sirds; Jfinls
Norvilis: Mana dzimtene.
Divas pirmās šai sarakstā jnlnētās Iz­devusi
Fraku novada latviešu dzlantitt
dienu rīcības komiteja, pārējās — Kul-turas
fonda uzdevumā Nora Alknu
Nordštemmenā un Līča un Kupča ap­gāds
Vestfāles HaUē. ^
Pie augšminētās dziesmu kategorijas
pieskaitāmi arī Alfrēda Kalnāja, vlefll
burtnīcā izdotie Jāņa Medlņa duett
„Nalds'* un „Rozēm kaisu istabiņu".
Klavieru darbi:
Emīls Dārziņš: Melanholiskais valils;
Volfgangs Dārziņš 1) Pr^llde g-mollā,
2) Prelide g-durā; Volfgangs DfirzlņS:
Variācijas par oriģināltemu; Jānis «Me­diņš:
1) Daina Nr. 13, 2) Daina Nr. 14,^
3) Daina Nr. 15. Pirmos trīs no uzskai­tītajiem
klavieru darbiem Izdevis Otto
Krolls Augsburgā. Trīs pēdējos - - A l ­frēds
Kalnājs, „VarlāclJas par orlģlnfil-,
temu" Kultūras fonda uzdevumā No­ra
Alksne.
Kora dziesmas.
Kora dziesmu krājums.
42 dziesmas latviešu DP dziesmu die­nām
1946. g. jūlijā; D z i e s m a s Jau Ie­t
i e m k o r i e m (88 dziesmas). Sos
abus krājumus Izdevusi Franku novada
Latviešu DP dziesmu dienu Rīcības ko­miteja,
1946. g. K o r a d z i e s m a s.
13 dziesmas Eslingenas dziesmusvētklem,
Izdevusi Eslingenas dziesmu svētku rī­cības
komiteja 1947. g.; 32 d z i e s m a s .
Dziesmu krājums Jauktam, sieviešu un
viru korim prof. J . Vītola un A. Jeru-ma
red. Kult. fonda Izdevumā izdevusi
Nora Alksne, 1947. g.; 14 d z i e s m a s .
Dziesmu krājums Jauktam, sieviešu un
vīru korim, pirmo vispārīgo latvlttu
dziesmu svētku 75 gadu atcerei. Izde­vusi
Bavārijas apgabala dziesmu dienas
rīcības komiteja trimdā 1948. g. Jāple"
zīmē, ka trijos pirmajos krājumos uz­ņemtās
Ir g a l v e n o k ā r t pazīstamas.
Jau Latvijā radušās dziesmas, kurpreum
abos pēdējos ir Uelumtiesu Jaundartoii
kas komponēti trimdā.
Bez Jau minētiem krājumiem Jāat­zīmē
arī vēl dažas Jaunas kora dziesmas
kas iespiestas atsevišķi. ^ —
Ādolfa Ābeles „Relz stāvēja nabags
ceļmalā", „Maz8 saules stariņš" un Va­lentīna
Bērzkalna .,Ko Jauna būdama ,
- kuras Izdevis Valkas nometnes kons
..Dziesmu vairogs".
Kora dziesmas skolu vajadzībām.
S k o l ē n u k o r i . 60 dlv- un trfj-balslgas
dziesmas. Izdevis Alfrēds Kal­nājs;
J. Cīrulis. D z i e s m u puriņ».
33 div- un trīsbalsīgas dziesmas, izae-vis
Otto Krolls.
Tautas dziesmas.
Tēvu dziesma. 193 izlasītu teut^
dziesmu - melodiju un tekstu ^^^j^fj'
sastādījuši un izdevuši Irēne Bērzma
un prof. Ludis Bērziņš; Lokatlesi, mezu
gail! 160 latvju tautas dziesmu
dlju un tekstu sakopojums. Izdevis
Liepiņš.
Jāpiezīmē, ka augšminētais ^Jļ^ļ^
neaptver gluži v i s u s trimdā iznākt^
opusus., Daži darbi nav atzīmēti vīpu
apšaubāmāa kvalitātes dēl, un «^ažl, ja
pieņem būs iiri paslīdējuši garām ne­apzināti.
Šimbrīžam dala augstāk niinēto ap­gādu
ir jau likvidējusies un v l j " JPas
nieki lielāko tiesu vai nu emigrējusi vai
ari ir emigrācijas gatavībā, daudzas
metnes ir vairākkārt ari P^^^}^
kādēļ taujāt Dēc izdevniecību «esaj;^
adrf^ēm patreiz nav tikoat ka nejcaaa»
nnzTmes. Katram, kas vēlētos saņēmi
kādu no uzskaite atzīmētajām n i ^ i j^
Hlām, varam ieteikt rakstīt uz L ^ K B»r
?ādu. kur minētās muzikālijas da^^ļ^
mas g a n d r i i z v i s a s . Adrese.
angāris „Latvi;|a*' Breite str. 6-5. Essux
gen/N.
M P A
bildei krievu k
j,igranlu restoraļ
Labas izr^
^ w lielākā imļ8-
^'^'Is preses konfe- l-SS^rSās imigrācijas
R^Mfbrē rāK alvefl s-,•'^,"51149 4j9^.^ jgg-.
i e c e l o J U S ' „ S trīs
ianadā
° ,957. g. pat
ši^^.'^i«?iBkse pierada,
i'«^'Sūcējs tomēr tikai
S t f pSkl"^-
«t& P»P*",rtakal turp, no k u -
«B dodas aŗj,ijķi sakāms
'^riHmno britu salām,
p^ ' ^ t r n ā l s The Australa-i
S
^ K a denijamu kundzi un
^-'""SiSem bērniem saka,
ffiuoat gadījās satikt a r i •SiiSn^^^ kas, loti jaut­is
braukdams ar motociklu,
pieri un tikko ^n^^^^^
Elcas. Te ..neesot gaisa .
I aitu un ķenguru zeme
Jt "bet braukšot uz Argen-
7ASV, ;kur dzīve pulsējot
straujāk.
. tomēr tāds, ka imigrantu
Austrālijā pieaug, un neviens
pateikt, cik galu galā bus ap-jto
un cik pievīlušos. Imigra-departaments
informē, ka lidz
a oktobrim darbos iesaistīti
ip 37.000 bij. DP, kaut atbrau-
Ma 62.263, bet apm. treša daļa
jju ir ģimeņu piederīgie, un
no tiem mitinās ģimeņu no-
^ Sidnejas laikraksts The Sun
fo jautājumu prāto: „Pašreiz
jāierodas ap 10.000 bij. DP. Jā-ikā
nokārtosies to cilvēku stā-
% kas nometnēs dzīvo bez dar-
' Patiesība i r tā, ka DP darba
ļiparāic vērtīgs, lai uztrauktos
ipmetnē .esojām ģimenēm, kā­ta
būs diezgan telpu, kur tās
BRiugeji iezīmē jaunus vilcienus
liutrāliešu dzīvē. Vajaga tikai
pastaigāties kādā no 4
.^«veikalu centriem galvas-i
Kanbēŗā, lai ik pēc pāris so-aJzirdētu
latviešu valodu un re-m
pazīstamas sejas. Pat tādā
pilsētā kā Sidnejā imigranti
tojami «sajaukuši gaisu". Par
ķEmerijs Bercs pastāsta arī
* t a Daily Telegraph. Rakstā
amieki pārveido Sidneju" viņš
pka senāk sidnejieši brīnījušies,
«dzirdējuši svešas valodas,
p e n tā esot parasta parādība.
Fuceiu īpatnējie un nacionālie
m 8āk ieinteresēt austrāliešus,
' loti tīk apmeklēt nevien
imigrantu veikaliņus un
bet arī to klubus. Krievu
piemēram, sienas grezno pē-
1 toa un ķeizarienes ģīmet-
* e n Sidneja var dabūt K r a -
«flesas, Vīnes šniceles, vācu pa-
» n e as giļķ^tes, ēdienus ar
ŗpa.p rikaup oustnu s.l atSvtiaskrpa i agSasrtršāa^i
vtdtr?'^^^^ arī avīzes
ŗ^'^^o tam lielākās ir
i c f c ^ ^ ^ ' ' ^ ' ' ' ' ^ S ^ i *^
i f t ; ^^sveglio uc- Jaun-esl
il^^^^zām sajūk ar
TMie a ? ^ ^^^^^ vēs^
Īdēs S ^^is, bet ne
^Mustralijas līdzšinējos t i -
K a v i ž S ' ^ " * " '^"Žu. tad
fci^umu d l - " " ! " ^ jaunu
C8.v.u££V^i^eiā, bija
k i T stobri ,
bfc..''" aiz Jēra
1 » «u-!;.^^' ari tas iet
I 14.8 rnuf 3y un 1938./
Balonu