Bavarijas Latviesu vestnesis, January 11, 1950

              JJATViJA
Trešdien, 1950, g. U. janvāri.
Dalītas domas par Formozu
Skandāls ap slepenajam Ecesona
instrukcijām Mekartūram
* TokUa (C). — Ģenerālis Mekar-turs
paziņo\jis, ka ievadijis izmekJē-lanu,
lai noskaidrotu, kādā ce]l up
korespondenta Hobrechta rokas no­nācis
ASV ārlietu ministrijas doku­ments,
kurā Dlns Ečesons paredz
Formozas salas pamešanu komunis­tiem
bez cīņas.
Ar 8o paziņojumu atklātībai kļu­vis
zināms fakts, ko ASV ārUetu
Nacionāla Ķīna . . •
(Turpinājums no L Ipp.).
mena un Ečescma lēmumu nosaukuši
par «administrācijas vienpusīgu r i -
dbu^ Demokrāti turpretim pre­zidenta
politiku pilnam akceptē. Se­nāta
ārlietu komisijas priekSsēdis
saiātors Toms Konnelijs deklarējis,
ka viņš katrā laikā parakstās zem
prezidenta deklarācijas, jo katrs ci­tāds
kurss varētu sagādāt Savieno­tajām
valstīm vienīgi zaudējumus
un briesmas".
Lai gan Vašingtonā neviens ne­šaubās,
ka prezidenta Trumena vie­doklis
beigu beigās tomēr iizvarēs,
politiskās aprindas sagaida Ugas un
karstas debates kongresā. Kā senā-ta^
tā tautas pārstāvju nama locek­ļiem
sevišķi nepatīk, ka Ečesons
plrmi^ deklarācijas nolasīšanas pre­ses
konferencē nav apspriedies ar
abu namu ārlietu komisijām. Uz to
norādīji» ari agrākais senāta ārlietu
komisijas priekšsēdis , Vandenbergs,
kas citādi ļoti bieži Iestājies kā par
Trūmoia ārlietu, tā iekšpolitiku.
Labi informētas aprindas Vašingtonā
izsakās,,ka lēmums nepalīdzēt For-mozai
pieņemts tikai ceturtdien
valsts drošības padomes slepenā sē­dē.
Pret to asi protestējuši militā­risti,
sevišķi ģenerālštāba priekš­nieku
ģenerālis Bredlijs. Trūmens
beigās tomēr paklausījis EČ^sonam
un kategoriski atteicies vēl tālāk
militāri atbalstīt maršalu Cangkai-ieiku.
Zinātāji tāpēc šo lēmumu no­sauc
par Dina Eēesona politikas pil­nīgu
uzvaru.
Neue Zilrcher Zeitung raksta, ka
81 uzvara tomēr iegūta par dārgu
maksu. Var viegli gadīties ka tā
pārvēršas ari par Plrra uzvaru un
fada briesmas visai līdzšinējai Sa­vienoto
valstu ārpolitikai. Katrā
ziņā, Trūm^a nostāja Ķīnas prob­lēmas
priekšā republikāņi izmantos
vēiēftanu aģitācijai. Nevajag aiz­mirsis
rudeni Savienotajās val-
Itfi itraudzls jaunu tautas pārstāvju
namu un pārvēlēs ari vienu trešdaļu
senatoru. Ja līdz šim abas lielās
amerikāņu poUtlskās partijas *- re­publikāņi
un demokrāti bija' vien-*
prātīgi ārpolitiskajos Jautājumos,
tagadējais pre:ddenta lēmums šo
vienprātību var viegli izjaukt. Ar
Formozas pamešanu savam liktenim
sevišķi neapmierinātas ari amerikā­ņu
milltārāk aprindas. No ģenerāl­štāba
pārstāvjiem AP saņēmusi in­formāciju,
ka tagad jāuzskata par
sabrukušu visu ASV aizsardzības
līnija Klusajā okeānā, kas sākās Ja­pānā
un pāri Formozas salai stiepās
līdi FilipInSm. Prezidenta deklarā-dja,
ziņo BBC no Tokio, radījusi īstu
paniku ari ģenerāļa Mekartūra
štābā.
Pilnīgi saprotams, ka prezidenta
paziņojums par Formozas neatbal-stlšanu
deva Londonai lielu atvieg­lojumu.
Citādi būtu tiešām para­doksāls
stāvoklis, ka Lielbritānija
Stāvētu Maotsetunga puse, bet ASV
Cangkaišeka. Bet tas vēl visas sma­gās
problēmas ne tuvu neatrisina.
Nedrīkst aizmirst, ka Tālo austru­mu
kominforms Pekingā pag. gada
beigās nolēma visiem līdzekļiem pu­lēties,
lai komunisms nostiprinātos
ari pārējās Āzijas valstis. Jau ta­gad
sarkanās briesmas apdraud In­doķīnu,
komunistu terroristl apgrū-
Una normālu stāvokli Malajā un
Burmā. Turienes valdības tikai ar
grūtibēm spēj uzturēt savās zemēs
kārtību. Tāpēc britu valdības dek­larācija,
ka tā gan atzīst Maotse-tungu,
bet neatzīst viņa metodes, ir
vairāk morāliskas nekā praktiskas
dabas. Rietumu Uelvalstlm vajadzēs
pielikt lielas pūles, lai apturētu ko­munisma
izplatīšanos visā Āzijas
kontinenti. Tālredzīgākie pat šau­bās,
vai tas būs maz iespējams.
Traģiskajiem notikumiem Ķinā ir
vēl kāda morāliska puante: maršals
Can^aišeks visu laiku bija rietu­mu
sabiedrotais. Gadiem ilgi viņš
' pretojās kā japāņiem, tā pašu ķinie­šu
komunistiem. Tagad viņš pa­mests
^avam liktenim, kaut ari Va­tikāna
raidītājs vēl pirms dažām
dienām lūdza kristīgās nācijas neat-rit
Ķīnas komunistu valdību.
BBC pirmdienas rītā ziņoja, ka
Ķīnas tautas republika piesūtījusi
Apvienoto nāciju ģenerālsekretāram
Trigvem LI izslēgt no Drošības pa­domes
maršala Cangkaišeka pārstā­vi.
Informētas aprindas Ņujorkā iz-
SdtfiS, ka Jau tuvāko divu mēnešu
la&ā Drošības padomē kā piekto
lielvalsts ar veto tiesībām būs pār­stāvēta
komunistiskā Ķīnā.
ministrija visu laiku centusies mas­kēt
Amerikāņu ka^a ministrija un
tās augstākie vadītāji, kā ari repub­likāņu
kongresa locdcļi kat^oriskl
prasa Formozas aizstāvēšanu. Ģen.
Mekarturs savā Jaungada vēstījumā
teica, ka «vajag apbruņot japāņus
cīņai pret komunismu, ko citādi
viņš nevarot apzīmēt kā par starp­tautisku
bandītismu". Bet japāņu
apbruņošanai ļoti noteikti pretojas
filipiņi im austrālieši.
Ar pašreiz^o skandālu ko izrai­sījis
UP ziņojums par Dina Eceso­na
slepenajām instrukcijām Mek­artūram,
stāvoklis nav kļuvis skaid­rāks.
Var droši sagaidīt, ka tas pa­ātrinās
amerikāņu izķširšanos.News-week
ziņo. ka senāta ārlietu komi­sijas
priekšsēdis Konnelijs un re­publikāņu
senators Nolēns pašreiz
mēģina pārliecināt prezidentu Trū-menu
slēgt līgumu ar formozieSiem
par šl^ salas iznoniāšanu ASV flo­tei
uz 99 gadiem. Tā, šķiet, būtu
izeja no pašreizējā strupceļa.
Kolombo spriežošo
(Turp. no L Ipp.)
savā atklāšanas runā iztirzāja Dien-»
vidaustrumāzijal draudošās bries­mas
no komunisma un vispārējos
grūtos Āzijas sainmieciskos apstāk­ļus.
Viņš uzsvēra, ka maz cerību
uzlabot vispārējo grūto stāvokli un
veselības līmeni, iekām nebūs no­drošināta
pietiekama apgāde ar uz­turvielām.
Nerū savā runā norādīja ka Āzi­jas
problēma kļuvusi par pasaules
problēmu. Tālāk viņš pievērsās ko­munisma
draudam im vispār Ķīnas
problēmai. Ķīnas komunisti tomēr
esot ievērojuši vismaz daļēji ķiniešu
tautas prasības pēc sociālas taisnī­bas.
Ārlietu ministrs Bevins noraidīja
baumas par Pacifika paktu, pēc At-lantika
pakta parauga. Āzijas ap­stākļi
prasot citādus dziedinātājus
līdzekļus. Tā atrodoties patlaban
līdzīgas krīzes priekšvakarā, kāda
bijusi Eiropā 1946./47. Āziju ap­draudot
saimniecisks posts un ko­munisma
briesmas.
Labi informētas aprindas zina
vēstīt par sekojošu konferences dar­ba
kārtību: 1. Vispārējais starp­tautiskais
stāvoklis, ieskaitot aktu­ālos
saimnieciskos jautājumus. 2.
Ķīnas problēma. 3. Japānas miera
līgums. 4. Dienvidaustrumāzijas
problēma.
Informētas aprindas izsakās ari,
ka konference ievadīta ļoti lietišķi
un pretēji pārējām starptautiskām
sanāksmēm, tā bez kavēšanās sākusi
svarīgāko problēmu iztirzāšanu.
Reizē ar šo britu impērijas valstu
politisko konferenci sākusies ari
šo valstu saimnieciskā sanāksme,
kur galevnokārt pārrunās finanču
jautājumus un dolāra situāciju britu
domlnijās.
Sadegusi 38 nervu
slimnieki
Ko angļi griH panākt,
atzīdami komunistisko Ķīnu?
Lielbritānija uzņemas
vedējas lomu pasaules lielajā politika
Londona (B). — Lielbritānijas paziņojums» ka ti atdst komi-niatisko
Ķina de Jore, radijis paaaolē daUtas Jalas. No vienai pnses» Sis
reālisma diktētais solis nevimia nav pārsteidzis. Jo ns to Jaa gataviijis
mēndUan ilgi, no otras poBCfl» plaiM aprindas neslēpj sava saiotiima un
izbrīna par brita diplemiita lēmomo. Tajā paSā laiki Savienotajās val­stis
Joprojām valda liela neduadriba par turpmāko amerikāņa poGtika
Hlajos aostromos. Ste stāvoklis pasaules Uelo sp^a spēlē dtidi nav
apidbnējuns ki neparedzēts sajokoms, kas gan ar laika iilldslnisies on
noskaidroties, bet kara ietekme tarpmākaji pasaules poUtikas veidoša­nā
liks sevi manl^ varbfii visa šo gada. Pēo visām paidmēm sprieiot,
Lielbritānija azņēmasles vadība lielajā pasaules politikā an ar sava
inidātiva metinās piespiest Savienotās vatotis ari izSķirties par vien­veidīga
an mērķtfeciga politika.
Pretēji amerikāņu polit&al Eiro­pā,
kur pagājušais gads ar Mar­šala
plāna sekmīgu realizēšanu un
Atlantika pakta nodibināšanu bija
apliecinājuma veiksmīgai Ečesona
politikai, Tālajos austrumos Va­šingtonas
ārlietu ministrija piedzī­voja
vienu neveiksmi pēc otras. Pa­ši
amerikāņi vairākkārt uzsvēruši,
ka viņiem Āzijā nav bijis vien­veidīgas
politikas, ko atbalstītu tik­lab
demokrātu, kā republikāņu par­tija.
No otras puses, taisni Tālajos
austrumos — Ķīnā un pat Klusā
okeāna tcilpā 1949. gadā risinājušies
visdinamiskākie notikumi, ko nav
Iespējams ignorēt. Taisni šī iemes­la
dēļ, ka komunistu aktivitāte Āzi­jā
prasa tūlītēju rīcību un nevis vil­cināšanos
\m strīdīšanos, Lielbritā­nija,
šķiet, uzņēmusies savu pašreiz
visai nepopulāro iniciatora lomu, at­zīdama
Maotsetunga valdību.
Nav šaubu, ka Lielbritānijas tie­šās
Intereses Ķinā, tur Ieguldītie
angļu kapitāli apmēram 300 miljo­nu
mārciņu vērtībā, un kroņa kolo­nijas
Hongkongas turpmākais likte­nis
bijis galvenais iemesls, kas l i ­els
viņa majestātes valdībai Izšķir­ties
par de jure došanu Staļina pir­majam
vasalim Maotsetungam. Bez
šīm materiālajām interesēm šādu
rīcību diktē arī veselā prāta apsvē­rums,
ka, komunistus Ķīnā ignorē­jot,
kļūmīgais stāvoklis labāks ne­paliks.
Ķīnai nepieciešami angļu rūpnie­cības
ražojumi, ko varētu dot arī
ASV, bet kas, šķiet, arī turpmāk pa­liks
savā naidīgajā nostājā. Bez tam
aļfigļi kontrolē Indijas un Burmas
Austrālijā streiko
OJ^tas strādnieki
Sidneja (E). — Pagājušo ceturt­dien
negaidot darbus pārtrauca 5000
Sidnejas ostas strādnieku. Viņi pro­testē
pret to, ka kuģu rēderejas
Iesaistījušas darbos tādus strādnie­kus,
kas nesastāv arodbiedrftjās.
Sidnejā pašreiz neizkrauti stāv 50
kuģi. Lielākā daļa ostas strādnieku
ir komunistu partijas biedri. BBC
ziņo, ka streiks iz^^^'^ties arī citās
Austrālijas ostās. Melburnā strād­nieki
paziņojuši, ka neizkraus kādu
holandiešu tvaikoni, iekām streilcs
nebūs beidzies Sidnejā.
Ņujorka (D). — BBC pārstāvis zi­ņo
no Ņujorkas, ka pag. sestdien
Devenportas nervu slimnīcā Aiovas
štatā izcēlies ugunsgrēks, kurā galu
dabūjuši 38 slimnieki. Trīsstāvu
augstā nervu klīnika nodegusi līdz
pamatiem. Pacientus nebija Iespē­jams
izglābt tāpēc, ka logiem priek­šā
bija iebūvētas restes. Ugunsgrēks
Izcēlies sestdienas rītā. Kāda palig-māsa
policijai paskaidroja, ka rīta
agrumā viņa dzirdējusi slimnieku
kliedzienus. Attaisot savas Istabas
durvis, troksnis atkal norimis, im
viņa likusies mierīgi gulēt. Pēc kāda
laika no jauna atskanējuši kliedzie­ni
un paligmāsa sadzirdējusi saucie­nus
„uguns".
Vai atkai slepenas
sarunas starp Maskavu
un Vašingtonu?
Bonna (v). Vācu Informētas ap­rindas
no Bonnas ziņo, ka jau kopš
vairākiem mēnešiem notiekot slepe­nas
amerikāņu un padomju sarunas
par vienotas Vācijas nodibināšanu,
par četru valstu kontroles atjauno­šanu
un aukstā kara izbeigšanu cen­trālajā
Eiropā.
Kāds sabiedroto diplomāts, kas pa­rasti
labi informēts politisko prob­lēmu
attīstībā {paskaidrojis preses
pārstāvjiem, ka padomju-amerikScu
sarunas Vācijas jautājumā sākušās
jau kopš 4 mēnešiem Vašingtonā.
Tās turpinātu tiklab Berlīnē kā
Maskavā. Bet tas nebūt nenozīmē­jot
nekā vairāk kā vienīgi saskars­mes
uzņemšanu, nolūkā noskaidrot
varbūtības un ir>pejas nopietnai
Vācijas problēmas atrisināšanai nā­kotnē.
Laika untumi
Savienotaids valstīs
un Eiropā
Stuigarte (E). — Sī ziema pēc
meteorologu sprieduma ir visuntu­mainākā,
kāda jebkad piedzīvota.
Kamēr ap gadu miju Londonā val­dīja
īsti pavasarīgs laiks un Dien­vidanglijā
cilvēki pat peldējās jūrā,
Savienotajās valstīs rietumos ir īsta
ziema. Austrumštatos turpretim tem­peratūra
sasniedz 18 gr. C. Vidējos
austrumos plaši apgabali pārplūdi­nāti.
Ziemeļrietumos plosās sniega
vētras, bet uz ziemeļiem no St. Lui-sas
vētra sagrāvusi 50 namu. Mi-sūri,
Oiiaio un Tebesas upe izkāpusi
no krastiem un pārplūdinājusi pla­šus
apgabalus. Sniega vētras, kas tur
plosās, katastrofu draud vēl vairāk
palielināt. Simtiem ģimeņu paliku­šas
bez pajumtes, un ļoti daudzi cil­vēki
taisās atstāt savas līdzšinējās
dzīves vietas, lai izbēgtu ^plūdu ka­tastrofai.
Aukstuma vilnft no rie­tumiem
pamazām virzās uz austru­miem,
tādā kārtā sagādājot jaunas
briesmas. Jau tagad ļoti daudzi ceļi
tā noledojuši, ka vienā pašā dienā
autokatastrofās galu dabūjuši 19
cilvēki.
Liels aukstums pastāv ari Eiropā.
Viduszvlodrijā t>fiSājušā nedēļā tem­peratūra
noslīdēja uz —51 gr. C.
kamēr Maskavā ta^ā pašā laikā bija
tikai —35 gr. C. Sniega vētras plo­sās
visā Ziemeļeiropā un Āzijā. Pu­teņu
dēl pa daļai paralizēta satik­sme
Dānijā un Jaoānī. Dienvidvā-ci^
ā tu^nrct'm valda īsti pavasari?^
laiks. Par lielu karstumu ziņo no
Sidnejas,
risu, bez kā ķīnieši nevar dzīvot» Jo
tiem pašu ražas nepietiek.
Tāpēc šķiet, ka Bevina apsvērums
nav tīras savtības diktēts un bez
tiešajām angļu interesēm mēģinās
normalizētā sadarbībā ar Maotse-timga
ierē^em ievirzīt ķīniešu ko­munismu
mierīgākos ūdeņos, jā,
varbūt pat tādā gultnē kā Jugo^a-vijas
Tito, Sis pēdējais piemērs
anglosakšiem liekas gaišas cerības
stars pie citādi tumšajām Āzijas de­besim.
Bez šiem prātojumiem un s p ^ -
lācijām ari fakti runā par labu ang­ļu
iniciatīvai. Jaungada pirmā ne-d^
a Vašingtonā nav citādi apzīmē­jama,
kā par pilnīga apjukuma die-nām
amerikāņu ārlietu un kara mi­nistrijā.
Lai gan Dīns Eēesons jau
decembra sākumā oficiāli bija pa­ziņojis,
ka līdz 1. janvārim iesniegs
Londonā amerikāņu projektus par
turpmāko Ķīnas politiku, miera lī­guma
projektu ar Japānu un tādu
pašu darbības plānu par attiecību
normālizēšanu ar Rletumvāciju, ne
Trūmenlm, ne viņa ārlietu ministram
nav Izdevies tikt galā ar nesaskaņo­jamiem
viedokļiem Kapitolā un
Pentagonā. Pagājušo nedēļu ASV
ārlietu ministrija strupi paziņoja uz
Londonu un Otavu, ka solītie miera
līguma projekti nav izstrādāti un
amerikāņu Ķīnas podltikas saskaņo­šana
nav panākta paredzētajā laikā.
Bez tam netika minēts pat termiņš,
kad šis smagais uzdevums beidzot
varētu būt veikts.
Angļi pa šo laiku jau bija visu
sagatavojuši Kolombo konferencei
un tā pirmdien, kā paredzēts, sākās
Cellonā. Ar vai bez amerikāņiem,
nedz Lielbritānijas, nedz Britu lm«
perijas intereses ilgāku kavēšanos
necieta.
Udzigs stāvoklis ir ar! Vācijas
jautājumā. Pēc informētu avotu zi­ņām,
te g|n nav sagaidāma drīza
miera līguma parakstīšana, bet ari
šeit Bevins uzņēmies iniciatīvu. Viņš
ieteicis ari frančiem iesniegt Bonnā
deklaratīvu notu, ka Anglija, Fran­cija
un ASV vairs neatrodas kara
stāvoklī ar Vāciju. Tā varētu ievē­rojami
atvieglot sadarbību ar Rle­tumvāciju,
nepamazinot ASV, Ang­lijas
un Francijas augsto komisāru
nozīmi Rietumvācijā, un veikli ap­ejot
ari karaspēka atvilkšanu, ko
vajadzētu darīt, ja parakstītu Jstu**
miera līgumu»
Kā redzams, Anglija mēģina būt
par ledlauzi tajos lielajos politikas
ūdeņos, kur Vašingtonas īpatnējie
apstākļi spieduši gan kādreizējo ār­lietu
ministru Maršalu, gan taga­dējo
Dinu Ečesonu būt bezdarbī­giem.
Līdz šim visur jau kopš 1945.
gada amerikāņu dinamisms diktējis
pasaules sejas veidošanu, cik to jau
Iepriekš nebija paveicis Kremlis. Ta­gad
angļu simtgadīgā diplomātija
mēģinās rādīt, ko viņa spēji tā pie­spiežot
arī amerikāņus jo drīzāk
vienoties par tikpat noteiktu un
konsekventu rīcību Āzijā, cik tā bi­jusi
pagājušajos 5 gados Eiropā.
DAŽOS VĀRDOS
Ziemas manevri» kuros piedalās
britu, beļģu un n o r v ^ okupādjas
kaŗasp^ Vācijā, sākās svēUU«a
Lineburgas Urdi. Tajos piedalās
ari aviācija, to vidtf turbo iznicinā­tāji
Vamplre. Manevrus komandē
norvēģu okupācijas karaspēka virs­pavēlnieks
ģenerālis Ame Dāls.
Ar maadela iekalamnn saiUmla
Zviedrijas karalis Gustavs V, kat
līdz šim sirga ar bronchitu- 91 ga­dus
vecā v a l d n i ^ stāvoklis pēc
ārstu informācijas ir labs.
Lai satiktos ar karali Leopolda» uz
Nicu i2i)raukuSi beļģu katoļu tautas
parUjas pārstāvji Beļģijas saiāte.
kurā vairākums katoļiem, noitolfl
sarīkot tautas nobalsošanu par ka­raļa
atgrieāanos troni, Pret tautai
pl^iscitu protestē sociālisti
Piecgades plāns iH^drandēts
firlji strādnieku nediscipHnēttbas
dēļ, ziņo BudapeStas rai(MtSJ«. Val­dība
noaSmusi uz p r i ^ alzUegt
strādniekiem mainīt darba vietas»
Visā valsti ierīkos 6>aSa8 skolai
kurās apmācīs stachanovieSus.
Pusotra miU(ma bezdarbnieku
pašreiz ir Rietumvācijā. Viena treš­daļa
nestrādātāju ir bēgli. Paredz,
ka bezdarbnieku skaits vēl vairāk
pavairosies, kad Rietumvācijā iera­dīsies
no PoUjas izraidlUe vācieSl
m DM soda naudas Jimaksi kat»
ram GrēVenē, kas dancos sambu.
Pilsētas tēvi šo moderno deju gan
nav redzējuši, bet v i j ī g i dzirdējufiii
ka tā esot netikumīga.
Protestējot pret b c n ^ cenai pa­augstināšanu,
pirmdien „zvaigāiei
braucienā" no Frankfurtes uz Ofeo-bachu
devās 600 vieglo un smago au^
tomobiļu. 11. janvāti ap 4000 smago
automobiļu dosies protesta brau­cienā
uz Bonnu,
6 milj. dlvēku slimo ar tuberku­lozi
AastrmnvSoU^ 1947. gadā slimo
sOcaits bija tikai nepilni divi mil­joni
TreSo pasaules kafu pareģo vācu
mācītājs NImellers. Pašreizējā poli­tiskā
situācija liecina par neiziiēga-mu
sadursmi ari tajā gadījumā, ja
amerikāņi un krievi atvilktu no Vā­cijas
savu okupācijas karaspēku.
Ar kāja nimlnls Staļina galvai
kā4s čechu strādnieks Prāgā, pa­līdzot
uzstādīt pie partijas nama
lielu plakātu ar tēva un skolotāja
ģknetnl Strādnieks gan taisnojiet,
ka kāja tam krītot nejauši paslīdē­jusi,
bet policija nav ticējusi un ne­laimīgo
„par draudzīgas valsts gal­vas
apvainošanu" nekavējoties ap­cietinājusi
MttsUcus dlvēka i^cleliis sākusi
raiot kāda ang}u firma. īstie ske­leti
Anglijā līdz šim ievesti galve­nokārt
no Padomju savienības, ziņo
Daily Mlrror. |
Sfitņus budista moka pavadibiuz
Angliju, ASV un nacionālo Ķīnu
nosūtījis noslēgtās kalnu zemes T i -
betas absolūtais monarchs Dalai­lama.
Uz šo vēsturē nepieredzēto
soU to pamudinājušas bailes no sar­kanās
Ķīnas invāzijas draudiem.
Tfikstoilem DP AngliJI p a m ^
darbu ogļraktuvēs un pārgājuši uz
c i t ^ nozarēm, ziņo Dall7 Graphic.
175 kaujas spējīgas dlvUJas ir
pašlaik Padomju savienības rīcībā,
izteicies bij. franču ministru prezi­dents
Pols Reno. PSRS katru gadu
ražojot 15—20.000 UdmaSIinu un
30.000 tanku.
i
]auna atombumbu
eksplozija Pad. savienTbi?
Londona (v). — Angļu žurnāla In-telllg^
ce Dlgest izdevējs Kenets de
Kursljs apgalvo, ka SU>irl]ā sestdien
notikusi atombumbu ek^lozija, ko
viņš jau ceturtdien esot varējis pa­teikt
uz priekšu. Eksplozija noteikta
ar ,J{ādu jaunu pētīšanas paņēmie­nu",
kas acīmredzot esot krieviem
sveša.
Nozagts padomju dzelzs priekskors
Ņujorka (C). — Glēnkovā pie Ņu­jorkas,
kur atrodas daudzas bagāt­nieku
savrupmājas, padomju misi­jas
vasarnīcai, kurā uzturējās savā
laikā ari Molotovs, nozagta 125 m
garā un 8 pēdas augstā dzelzs sēta.
Amerikāņu sabiedrība par šo gadī­jumu
smejas, jo laikraksti milzīgiem
virsrakstiem ziņoja, ka padomju
sūtniecībai nozagts „dzelzs priekš­kars".
Zagļi savu darbu veikuši tik
veikli, ka nav palikušas ne mazākās
pēdas. Policija ari nevar lāgā sa­prast
zādzības iemeslu, jo padomju
«dzelzs priekškars" ap namu, ko pa­domju
sovtorgs 1946. g. par vienu
miljonu dolāru nopirka no miljonāra
Džordža Prata, Ir bez sevišķas vēr­tības.
Čuguna treliņi neesot vairāk
vērts kā dažus simtus dolāru. New
York Herald Tribune korespondents,
kas siki izpUījis notikuma vietu,
pārliecināts, ka zādzībai politiski
iemesli un to veikuši jokdari, lai sim­boliski
demonstrētu padomju misi­jai,
ka amerikāņi spējīgi pieveikt
„dzelzs priekškaru",
Grotevola sieva nezina, ko
viņas virs skītles
Berline (D). — Austrumvācljas po­litiķi
bija ļoU pārsteigti, kad oficiā­lajās
pieņemšanās kopā ar ministru
prezidentu Oto Grotevolu ieradās
kāda nepazīstama dāma. Izrādījās,
ka tā ir viņa otrā sieva, agrākā
privātsekretāre Hansila Sūmane, kas
pašreiz ir ap 40 gadu veca. Infor­mētas
aprindas Jau sen zināja, ka
Grotevols dzīvo šķirti no savas pir­mās
sievas. Viņa laulību šķira pa­gājušā
gada oktobra sākumā un pēc
dažām dienām Grotevols atkal ap­precējās.
Bet tas notika tik klusu,
ka to nezināja pat viņa tuvākie
līdzstrādnieki. Grotevola pirmā sie­va
Marta, kas pašreiz uzturas pie
saviem tuviniekiem Ķelnē, bija ļoti
pārsteigta, kad tai paziņoja, ka vi­ņas
vīrs šķiries un par jaunu ap­precējies.
Tiem, kas pazīst padomiu apstāk­ļus,
tas nevar būt nekāds pārstei­gums.
Tur pietiek, ja sievai ar rak­stu
paziņo, ka virs ar viņu negrib
dzīvot, tm ar to viss nokārtots.