Bavarijas Latviesu vestnesis, January 25, 1950

              Helsinki vēlas draudzību ar Maska-vu^
'bet neatteiksies respektēt arī
cilvēka tiesības
Somija noraida Padomju savienības apvainojumus
Soicusies tīrīšana somu Icomunistu partija
Helsinki (F). — Sestdien Somijas
ārlietu ministrija publicēja atbildes
tekstu, kas nodots uz Padomju sa­vienības
notu viceministram Gro-miko
» Helsinki noraida Kremļa ap-vainōjumiļs,
it kā Somijā slēptos 300
k^a noziedznieku* No 56 vārdā
sauktajām personām tikai par 16 nav
ievadīta izziņa, kamēr 40 cilvēku iz­ziņas
materiāls nosūtīts uz Maskavu
jau priekš gada. Somijas policija
apdeUnSjusi 4 personas — 2 vīrie­šus
un 2 sievietes. Trīs no apcieti-vācu
opgobalus Qiz Oderas
' Frankfurte (D)» — Mtaistm prezi-deiiiiun
'Adenaueram tuvu stāvošais
CDV dņn dienests Deutschland
Villon-Diensl publii^is sensacionālu
Informādju» ka pinni jMtvira riti
AustiromvidUas vidsts prezidents un
PoiUas v^tnidcs parakstījis ilgumu,
plo kufa MVideH uz visiem laikiem
atsakās no apgatmliem aiz Oderas
un Neises.'' Dokumoita parakstīša­na
notikusi krUrro kontrolkomlsljas
padomnieka Šemjonova kliilenē. LI-cmni
ielktiĻ ka „llkiimIgS ^ c n val­dība^
nodod PoUJai zemes, kas at­rodas
ni austromlem no Oderas-
Nelses ilnUas un tu visiem lalkleill
atsakās no tiem, atskaitot VoUniJas
ialiL Folija no savas puses Nneieka-sls
no videšiem reparieljas par 24
mtUardn slotn'V
, DUD tālāk ziņo, ka šo vienošanos
akceptējis kā austrumu joslas valsts
pregid^ts Pīks, tā ārlietu ministrs
Deŗtingers. Netieši līguma parak-st^$
nu apliecinājis arī Dertingers,
protestēdams pret ««Zāras apgabala
nolauļpīSanu". DUD piebilst, ka
aitttrumu joslas āflietu .ministram
v^ijadzēja sacelt brēku vienīgi tādēļ,
lai attaisnotu komunistu rīcību, kas
pārdevuši poļiem Vācijas territoriju.
Pēc Francijas ārlietu ministra Sa­mana
vizītes Bonnā, ministru pre-zidttits
Dr, Ād^auers tagad lerosl-
Hljfs InternadonāUzēt Zāras apga­balu,
ziņo UP. Ādenauers ieradies
pie amerikāņu augstā komisāra
Mekloja un lūdzis viņu šo priekšli­kumu
paziņot ASV ārlietu ministram
ESesonam* Kamēr Zāras problēmu
sabiedrotie atrisinās starptautiskajās
sarunās, franču augstais komisārs
Zārbrikenā Grandvāls paziņoja, ka 7.
februāri Francija parakstīs līgumu
ļur Zāras apgabalu. Līgums paredz
ogļraktuvju iznomāšanu, Žāras d^Iz-ceļu
iekļaļišanu Francijas dzelzceļu
direkcijas pārvaldē un dēšu salm-niedsku
sadarbību ar frančiem. Zā-rieāl
varēs meklēt darbu Francijā,
bet franči Zāras apgabalā. Saim­nieciskā
līguma parakstīšana ar
Rletumvādju pagaidām atlikta uz
nenoteiktu laiku, jo tai pretojas vā­cu
lauksaimnieki, kas nevēlas atjaut
frančiem bez ierobežojumiem Ievest
augļus un dārzājus.
EČESONS PRASA ATTIEKSMJU
MAIŅU ARSPĀNIJU
Kad UN atcels 1946. g. lēmumu,
ASV nosutis vēstnieku uz Madridi
nātajiem ir Somijas un tikai viens
bezpavalstnieks. Polidja pašreiz
pārbauda viņiem piedēvētos nozie­gumus.
Atbildes beigās somu val­dība
norāda, ka tā vienmēr respek­tējusi
miera līguma noteikumus un
vēlas draudzīgas attieksmes ar Pa­domju
savienību, bet tai pašā laikā
nedrīkst ignorēt ari starptautiskās
uii dlv^a tiesības. Reuters ziņo, ka
Vāza pašnāvību izdarījis kāds Eli-ass
Vīta, kas 1920. gadā pārb^a no
Karēlijas un tagad baidījies, ka v i ­ņu
var izdot Padomju savienībai Sī
ir jau trešā pašnāvība kopš Maska­vas
notas saņemšanas.
Somijas drosmīgo atbildi Londona-un
Vašingtona komentē ar lielu gan­darījumu.
Polītiskās aprindas no­rāda,
ka mazā ziemeļu zemē vēlreiz
parādījusi savu nelokāmo apņemša­nos
sargāt brīvību un cilvēka tiesī­bas.
Pasekojot notikumiem Somijā,
interesanti konstatēt, ka Maskavas
spiediens pret kaimiņiem vienmēr
kāpinājies, jaunam gadam sākoties.
Tā tas bija 1948. gada janvārī, kad
Padomju savienība piespieda Hel­sinkus
parakstīt savstarpējas paiī-dsūbas
un neuzbrukšanas līgiunu un
1949. gadā, kad to pašu Maskava vē­lējās
uzspiest arī Norvēģijai 1950.
gadu ievadīja jauns padomju uzbru­kums
par kara noziedznieku slēp­šanu.
Interesants ir arī tas apstāk­lis,
ka Kremlis savus manevrus sa­vienojis
ar līdzīgu rīcību citās val­stīs:
1948. gadā Maskavas spiediens
sākās arī Cechoslovakijā, bet 1949«
gadā Staļins deva pazīstamo inter­viju
INS pārstāvim.
Padomju savienības akcija līdz šim
tomēr maz palīdzējusi somu komu­nistu
partijai: vispirms viņi zaudēja
Iekšlietu ministriju, kas satelītvalstīs
vienmēr uzskatīta par svarīgāko, bet
1949. gada jūUja vēlēšanās arī 11
vietas parlamentā. Pašreiz komu­nisti
zaudējuši cerības nosēdināt
valsts prezidenta krēslā savu kandi­dātu
Kekonenu. Neizdevības 'Somi­jā
Kremlim laikam panīkušas, tā­pēc
uzdota pamatīga somu komu­nistu
partijas tīrīšana. Suomen So-slalidemokraattl
ziņo, ka tā skars ne
mazāk kā 50% partijas biedru. Pir­mās
pazīmes jau sākušās. Nesen
savu deputāta mandātu nolika un
pārgāja sodaldemokratu partijā ko­munists
Kauhanens. Par demisijas
motīviem viņš uzdeva komunistu
partijas vadoņu diktatorisko rīcību.
Padomju savienības metodes So­mijā,
raksta Vatikāna ofldozs L'Os-servatore
Romano, lieku reizi atgā­dina
arī Baltijas valstu traģēdiju,
kas sākās tais dramatiskajās dienās,
kad Hitlera arnUjas soļoja uz priek­šu,
Sis skumjais akts pagaidām vis­maz
juridiski nav atrisināts, jo
daudzas valstis Latvijas, Lietuvas
un Igaunijas aneksiju neatzīst
Vašingtona (C). — Ārlietu ministrs
Dīns Ečesons atklātā vēstulē senāta
ārlietu komisijas priekšsēdim sena­toram
Konnēlijam pagājušās nedēļas
beigās paziņoja, ka ASV ārpolitiskā
vadība atzinusi par vēlamu atjaunot
diplomātiskās attieksmes ar Franko
Spāniju. .&is svarīgais paziņojums
notids gluži tādā fom^ kā to jau
pirms 10 dienām paredzēja New8-
week diplomātiskais korespondēts.
Ečesons vēstulē uzsver 3 galvenos
punktus: „1) Nav paredzama nekā­da
valdības maiņa Spānijā. Visi
spāņu trimdas politiskie grupējumi
pierādījušies vājāki, un neviens no
tiem nevar nopietni pret^dēt sastā­dīt
jaunu valdību, ko atzītu spāņu
tautas lielākā daļa, 2) Franko Iekš­politiskais
stāvoklis uzskatāms par
stabilu. Spāņi baidās no katras val­dības
maiņas, paredzot, ka varētu
sākties jauns pilsoņu karš. 3) Spā­nija
ir Rietumeiropas sastāvdaļa un
tai nav atņemamas tiesības, kas iz­riet
no šī konstatējuma.
Vašingtonas politiskajās aprindās
Ēčesona atklāto vēstuli uzskata par
UN 1946. g. Spānijas izolēšanas lē­muma
galu. Pagaidām nav vēl pa­redzams,
kad Ečesona prasības uz­ņems
UN- darba kārtībā, lai disku­tētu
šo jautājumu, bet Le Monde
Vašingtonas korespondents saka, ka
ASV ārlietu ministra spiediens ir
pietiekami liels, lai UN Vašingtonas
jauno viedokli atzītu vēl šīs se^Jas
laikā.
Šķiet, ka Ečesona ofidālajai ^
klarādjai pamatā ir ASV ģener^-
štābu apsvērumi Amerikāņu «ttU-tārisU'Jau
vairāk nekā kopš gada
nemitīgi prasa Spānijas iekļaušanu
AtlanUka pakta aizsardzības sistē­mā.
Lai stipriHl^ savas pēdējā
laikā visai kritiskās pozidjas, Eče­sons
Šim mUltāristai un ari paša pcf-zldenta
Trumena sple^enam jdekfi-ples.
Bez tam Spānijas atzīšanu un
normālu diplomātisku attieksmju
nodibināšanu prasīja ail katoļu a i^
rindas un republikāņi Tie uzsvēra,
ka nav nekāda iemesla ignorēt
Franko, ja.ASV patur savus vēst­niekus
Balkānu valstīs, kur ari ir
diktatūra.
Londonā EČesona vēstule Konnē­lijam
radījusi nepatīkamu ietekmi.
Angļu ārlietu" ministrijas pilnvaro­tais
presei paskaidroja, ka šai jautā­jumā
nekādai sazināšanās starp Lon­donu
un Vašingtonu nav notikusi un
ka Anglija savu viedokli pret Fran­ko
nav paredzējuši mainīt Mad-ridē
valda ļoU savaldīga klusēšana.
Franko prese pagaidām jaunāko
Vašingtonas' deklarādju ignorē un
par to neraksta,- bet izceļ joprojām
nepledeSamību Spānijai pievieno­ties
Rietumeiropas aizsardzības ūni­jai
un ASV Ieroču sadalīšanas plā­nam.
Moot<etungs cietois rieksts...
(Turpinājums no 1. Ipp.).
dīj&. jjĶīnal tagad beidzot Ir paSai
sava valdība, kas atbilst tautas gri­bai.
Sī valdība pratīs arī aizstāvēt
Ķīnas tautas intereses. Tāpēc Eče­sona
vārdi uzskatāmi tikai par di­versijas
mēģinājumu. Neviens nor­māls
cilvēks nevar šaubīties, ka
Mandžūrlja, Mongolija un Sinkian-ga
ir Ķīnas terrilorijas neatņemama
sastāvdaļa."" Višinskis preses pār­stāvjiem
vēl atgadinala nesen at­laistā
amerikāņu Mukdenas konsula
Angusa Votda konstatējumu, ka Pa-domlu
savienība nekontrolē Man-džūriju.
Sīs abas deklarācijas — sekojot
sakāmvārdam, ka aizdomīgs kļūst
katrs, kas pārāk taisnojas, — liekas
patiesi zīmīgas pašreizējā situācijā.
Maotsetunj?s labi apzinās, ka Pa-domlu
savienība nav izšķirīgais pa­ilgs
Ķīnas nākotnē, bet gan var kļūt
par vienīgo īsto kavēkli pašu gribē­tai
attīstībai savā zemē. Ļoti iespē­jams,
ka arī ķīnieši pareizi izpratuši
Padomju savienības rūpniecības po-tendāla
vērtību, un spiesti konsta­tēt,
ka Maskava tiem paredzamā nā­kotnē
nespēs dot tik daudz ra?.o1u-mu,
kapitāla, nedz mašīnu, kā tas
vajadzīgs milzīgās zemes reformē­šanai
par modemu valsti. Visbei­dzot
Maotsetungam \m viņa ārlietu
ministram ir apziņa, ka viņi pār­stāv
tautu, kas divreiz lielāka par
Staļina 200 miljoniem. Tāpēc liekas,
ka ar 6 nedēlu sarunām Maskavā
atvērta launa lappuse jaunākajā pa-gules
vēsturē, kur nākošās nodaļas
var kļūt ļoti interesantas.
Lielākais ASV kaujas
kuģis uzskrējis sēklī
Clzepika (C). — 45,000 tonnu lie­lais
amerikāņu kaujas kuģis Misiāri
kopš pagājušās nedēļas uzskrējis
sēklī Cizepikas mālu sēkļos Norfol-kas
līcī, Un visi līdzšinējie mēģinā­jumi
kuģi no sēkļa novilkt bijuši
veltīgi Spedālisti paredz, ka mil­zeni
neatbrīvos ātrāk par 2. febru­āri,
kad būs augstākais paisums.
Kāda privāta sabiedrība piedāvāju­sies
par 200 000 dolāriem amerikāņu
flotes lepnumu noveikt no sēkļa, pa­redzot,
ka visas admiralitātes pūles
būšot veltīgas, jo valsts uzņēmumi
nekad neprotot strādāt labāk par
privātuzņēmēju. Kuģi veselu nedē­ļu
mēģina atbrīvot 22 spēcīgākie
velkoņi, flotes bagari padziļina ka­nālus,
pa kuriem kuģiem jādodas tā­lāk,
un no Misūri izsūknēts 1 mil­jons
galonu naftas, bet kuģis nav
cēlies ne pēdu. Tagad paredz de­montēt
arī smagos lielgabalus un
izvākt visu komandu.
Krievi par savu zeltu
pērk ASV dolārus
Vašingtona (C). — ASV flnanču
departaments konstatējif, ka pēdē­jos
mēnešos ASV zelta f<mds aug
straujāk, nekā tam normāli vaja­dzētu
būt FBI aģenti noskaidrojuši,
ka daļa šī zeltu esot krievu aģentu
pārdevumi, kas pa nezināmiem ce­ļiem
un pēc vairākkārtīgas iešanas
no rokas rokā beidzot nonāk ASV
finanču ministrijas zelta fonda daļā.
Tur pēc likuma par šo zeltu jāmak­sā
35 dolāri par unci. Ar šo taktiku
Padomju savienība, kam pašai ļoti
ievērojamas zelta rezerves, iegūst tai
nepieciešamos dolārus. Tāpēc ame­rikāņi
apsverot iespēju steidzami
mainīt nastāvošos noteikumus, jo
ASV valdība nekādā ziņā neesot
Ieinteresēta, lai Padomju savienība
izmantotu pastāvošos amerikāņu l i ­kumus
savu aģentu algošanai rietu­mu
kapitālistiskās Iekārtas grauša­nai
Miris Bulgārijas
ministru prezidents
Pirmdien Sofijā pēkšņi miris 72
gadīgais bulgāru ministru prezidents
Kolarofs, kas slimojis jau ilgāku
laiku. Kolarofs bija komunistu par­tijas
sekretārs, izpildkomitejas va­rasvīrs
im Maskavas komintema lo­ceklis,
kura rīkojumiem paklausīla
Vācijas austrumu joslā, Itālijā, Ru­mānijā,
Jugoslavijā, Spānijā un pat
Mongolija. Neraugoties uz savu pil­sonisko
izcelšanos, Kolarofs bija
iekarojis sev apdāvinātas un spējī­gas
„galvas" lomu kominforma
zemēs.
BeilTni ar trieku mļfis gen*
Haulijo palīgs pikv. Eebkoks
Berline (A). — Atgriežoties
no inspekcijas brauciena, pie
joslu pārejas punktiem Helm-štetē
Potsdamā, ar trieku
otrdienas nakti miris viens no
augstākajiem amerikāņu virs­niekiem
Berlīnē, plkv. Beb-koks.
Viņš Berlīnē darbojās jau
kopš 1945. gada un bija viens
no redzamākajiem ģen. Kleija
un ģen Haiulija līdzstrādnie­kiem.
Plkv. Bebkoks savā pē­dējā
braucienā izteicies ļoti
kritiski par stāvokli Berlīnē.
Pie joslas pārejas pukta Helm-štetē
pirmdien atkal stāvēja
nepārredzamas smago auto
rindas. Amerikāņu militārvil-cieni
otrdien Berlīnē pienāca
ar 17 st. nokavēšanos.
Ja Hītam iiks atstot Sofiju,
ASV ponbuks diplomotiskas
attieksmes ar Bulgori|u
Vašingtona (A). — AtbUdot uz
Bulgārijas prasību, lai ASV atsauc
no Sofijas savu sūtni Doiialdu Hītu,
amerikāņu ārlietu ministrija neka­vējoties
paaņoja, ka pārtrauks dip­lomātiskās
attieksmes ar Bulgāriju,
ja tā neatteiksies no savām prasī­bām.
So notu Ečesona uzdevumā^ ie­sniedza
Bulgārijas lietvedim Vuto-vam
Vašingtonā. Līdz pirmdienai
bulgāru atbilde vēl nebija saņemta.
Politiskajās aprindās domā, ka bul­gāriem
iepriekš jākonsultējas Mas­kavā.
Amerikāņu notā teikts: «Apvaino­jumi^
ar kuriem Bulgārijas valdība
pamatojusi savu prasību, ir tīri iz­domājumi,
par ko ari pati bulgāru
valdība laikam ir pilnīgā skaid­rībā".
Nota vispār Ieturēta ļoU asā
un Ironiskā stilā. Bez tam uzsvērts,
ka Bulgārija Jau kopš 1947. gada, kad
ASV ar šo zemi uzņēma diplomātis­kos
sakarus, nepārtraukti izturēju­sies
nedraudzīgi
^Lielākajā ps^saules
spiegu afera*^
MISISIPI UN OHAIO PLŪDI
TURPINĀS
Ņujorka (C). — Turpinoties ārkār­tīgam
vētrām un puteņiem visā dien­vidaustrumu
piekrastē ASV dienvi­dos,
ūdeņi Misisipi un Ohaio upju
ielejās turpina celties. Bez pajumtes
palikuši ap 55.000 cilvēku. AP ziņo
arī par plūdiem Arkanzasā un Tene-zijas
ielejā.
Pekinga apzīst Indoķīnas
komunistus '
Hongkonga (C). — Komunistiskās
.Ķīnas ārlietu ministrs Cuenlajs
pirms izbraukšanas uz Maskavu pie­sūtījis
Indoķīnas komunistu valdībai
notu, kufā paziņo, ka Pekinga atzīst
Hočimina valdību de jure. Sī atzī­šana
radījusi Parīzē ļoti nepatīkamu
pārsteigumu. Le Monde raksta, ka
ar šo Pekingas soli padarīta neiespē­jama
komunistiskās Ķīnas atzīšana
no Francijas puses. Tajā pašā lai­kā
Indoķīnā sākušies jauni uzbruku­mi
franču garnizoniem. Hanojā,
lielākajā franču militārajā bazō,
iebrukuši vietnamiešu spēki, kas pēc
smagas kaujas padzīti
kādreizējais Ruzvelta palīgs un pa­domnieks
Aldžērs Hlrs atzīts par vai­nīgu.
Trešdien paziņos viņa sodu —
10 gadu cietumā.
Procesā, kur apsūdzēto pakāpē no­kļuva
trīs jauni Ruzvelta laika ār­lietu
ministrijas ierēdņi — Lorens
Degens, kas 1948. g. dec. izlēca no
kāda Ņujorkas debesskrāpja loga.
Noels Fīlds, kas pirms dažiem mē­nešiem
pazuda bez pēdām aiz dze«zs
priekškara un bijušais viceministrs
Vaits, kas bija izpelnījies ievērību
kā finanču ministra Morgentaua labā
roka un patiesais Morgentaua plāna
izstrādātājs. Vaits mira dažas die­nas
pēc viņa nopratināšanas. <
Tr&mens, novelcis mazo komfinism^
lādtl EiropS ar MarSala plāna btaĻ
aiimiist JUJas sarkano Ifid ali^
mofurē*
DAŽOS VĀRDOS
40a gr. ola Mējnsl kiAi
vista Kalifomijā. Pēc šī sasniegumi
vista dēšanu p ā r t r a i j ^ .
Obili^to kara dienesta pagiilB||
ASV ūz turpmākiem trīs gadl^
tautas pārstāvju nama mUitārajā ko­misijā
pieprasīja aizsardzības ai-nlstrs
Džonsons, aizrādot, ka vieoigi
šis apstāklis aptīnrējis komunisma
izplatīšanos Eiropā.
Uzticības ivčresia valdībai node­vusi
lielāki da}a katoļn garīdznl^
ziņo čechu oficiālā aģentūra Ceteka*
Nav zvērējis tuipretī neviens bH-kaps.
Krāsot sievietēm matos alsUegnil
grieķu valdība, motivējot šo lēmu­mu
ar to, ka krāsas nelabvēlīgi
ietekmē veselību. Grieķijā ūsas teāf
soja arī daudzi vīrieši «J'ēc desmit
dienām mēs izskatīsimies desmit ga­du
vecākas,** rezignēti izteikusies
kāda atēniete.
ASV flotes dienesta aistftjis admi­rālis
Denfilds, ko pag. gadā atcēla
no flotes virspavēlnieka posteņa, no-minējot
viņa vietā admirāli Serma-nu.
DenfUds nokalpoja flotē 41 gadu.
Spēcīga viesnļvētra plosījis Anst-rālijā,
nodarot zaudējumus 60.000 do^
laru vērtībā. Kāda 6 gadus veca
meitene, kas atradās jūras piekrastē
Sidnejā, noslīkusi.
Pirmā atombumba Hiroiimi aof»-
UnSJosI 84.818 japāņu, bet Nagasaki
69.687.
VlrieSu kārtas krokodOls, kas at­radās
Clncinati zook>ģi8kajfi dārifi
ASV un jsaucās Marks-Antons, ta­gad
pārvērties par sieviešu dzimtas
radījumu un saucas Kleopatra. ^Pār-skatīšanos**
atklāja kāds veterinār­ārsts,
kam bija jāizņem no Marka-
Antona vēdera norītā zeltera pudele»
Senegales troņmantinteka Adbu
Dlajl dāņu policija šinīs dienās ieslo­dzīja
cietumā, kad viņš nevarēja sa­maksāt
kādai Kopenhāgenas viesnī­cai
300 kronu lielu lēsi Princim
vajadzēja studēt Parīzē, bet viņi
galveno vērību veltīja dejotājām un
ar vienu ieradās Dānijas galvaspil­sētā.
Cūkas gaļa par DM 1>M kilogrami
tagad var jļirkt Hietumvācijā. Dl-seldorfas
miesnieku, apvienība pazi­ņojusi,
ka neatbalstīs nevienu savu
amata brāli/kas prasīs par kilo vis­labākās
cūkgaļas vairāk par DM 2.
Z miU. bezdarbnieka Bletamviciff
būs līdz Maršala plāna otra gada
beigām. Bonnas valdība gatavojas
meklēt līdzekļus kā sagādāt nodar­bošanos
vismaz tiem, kas atrodas
pilnīgā bezizejā. <
Pāvestu Plju Xn pag. nedēļā iz­meklējuši
vairāki ārsti. Svētais
Tēvs sirgst ar reimatismu.
Fašings izjaucis zvērināto tiesu
Ņimbergā. Teātra zāle, kur parasti
notika sēdes, izdekorēta fašlngam un,
pēc juristu domām, būtu pārāk gro-teski
šādā atmosfairā spriest tais­nību.
Lekcijas par atomenerģiju un aiz­sardzību
pret pašām bumbām 50
amerikāņu armijas virsniekiem feb­ruāra
vidū sāksies Kicingenā,
Meklojs ieradies
Vašingtona Zaras un
Berlīnes del
Ņujorkai (E). — Amerikāņu auk­stais
komisārs Rietumvācijā Džons
Meklojs sestdien ieradās Ņujorkā.
Lidostā preses pārstāvjiem viņš pa­skaidroja,
ka uzņēmies ceļojumu uz
ASV Zāras apgabala un Berlīnes dēļ.
Par šīm problēmām Meklojs ziņos
prezidentam Trumenam un ārlietu
ministram Ečesonam. Amerikāņu
augstais komisārs kategoriski atsau­ca
Parīzes preses apgalvojumus, it
kā sabiedrotie būtu lūguši no ^ r a ­ka
j lem vācu ģenerāļiem izstrādāt
plānu Rietumvācijas aizsardzībai.
Ceļā uz Ņujorku Meklojs apstājās
Parīzē, kur viņam bija apspriedes ar
Maršala plāna pārvaldnieka Heri-menu.
Informētas aprindas izsakās,
ka četru stundu ilgajā konferencē
abi valstsvīri pārrunājuši Rietum­vācijas
stāvokli Eiropas aizsardzībā.
Tpasi esot apspriesta Iespēja Rie­tumvācijā
apmācīt Atlanlika pakta
signatārvalstu kaŗaspOat
Notverti Aga Khana
aplaupītāji
Marseļa (C). — Marseļas policijas
šefs sestdien paziņoja, ka notverti
5 bandni, kas pagājušajā rudenī ap­laupīja
Nicā pasaules bagātāko cU-vēku
Aga KhanL un 'atņēma briljan­tus
un pērles l miljona dolāru vēr­tībā.
Franču policija veikusi teicamu
darbu, jo vienīgais pieturas punkts
par bandītu personību bija jauns
akumulators zagtajā automobilī, ar
ko bandīti pēc laupīšanas aizb5f?a.
Visi apcietinātie ir pazīstamas figū­ras
franču noziedznieku pasaulē, bet
galvenais vadonis esot kāds anglis
Džordžs Vatsons. Laupītāju galve­nais
miteklis atradies tieši kaimiņos
Aga Khana vasarnīcai Nicā. Bandas
vadonis tur ar svešu vārdu mitinā­jies
veselus 4 mēnešus, lai sīki izpē­tītu
pasaules bagātākā cilvēka para­šas
un dzīves veidu. Policija pārlie­cināta,
ka laupīšanā piedalījušās 7
persqnas, bet 2 savus biedrus ban­dīti,
pie norēķināšanās ar lauplurou»
paši nogalinājuši