1950-01-25-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVU Latvian New8paper Publlsbed uodei CUCOM CtvU Atfalrs DlvlslOD Authorlsatton Number UNDP 186. PubUiber and Edltor: Valdemflrs Lam-bergs. EBllngen/N.. Breite Str. 6-6. Prlnter: uiigeheuer & ūlmer. Ludwlg8burs, Kōrner-nr. 16. PubU8hedtwlceweekly. , Clrculation U.OOO. I J V T V I A N N E W S P A r eR Nr. 7 (351) Trešdien, 1950. g. 25, janv. CmSk treSdtenaa tin «estotenit. izdevējs: LatvleSu CentriU Ko. mtteja. Oalvensts redaktori; V Lambergs: galvenfi redaktora vietnieks: M. Culltis. Redak* tori; A. Boilteins. Fr, Igals, J. Jēkabsons, B. Slselia B. Mindenbergs. B. Raisters L. Svarcs. Redakcijas adrese: EssUngen/N., Breite Str. 6-8, telefons 17S39. m ^M^m (^btijuši galu Anda- 'itiogāžoties kādam Iplfe^ droBbal dot, paskaidrojis ļipācijas kaŗasj^ ācijā dodot pie^ to noraidīta p ; i a i ' ' i t i ^ f tostra Sūimana | i d l ^ a l i l p i ^ a . . , raiditājs. Pa-nav tii^ŗ^ ^4 iS agrākajiim Unglŗijas katb- "cas gaivam, ko'komunisti a.uz mūža iesilodi^umu cķ. M pirms J i s ^ ^ l ^ ^ >pā klida valodas, ka kar-iļ|< te^ntijs no Budapešt^ Maskavu. ;iieSu nedēļu laikā Ja^ lomi atstājusi Pa. ja. ie-ii* ,r DP ir ieguvums ASV sai] niecībai Vašingtona (D). — DP ielaišana visā visumā līdz šim uzskatāma par panākumu Savienoto valstu saismiec!Ibai, oficiāli atzinusi tautas pārstāvju nama tieslietu komitejas apakškomisija. Ziņojumā tālāk norādīts, "ka amerikāņu saimniecība ieceļotājus absor-b^ usi bez jeb kādām grūtībām Līdz šim nav pierādījies, ka Savienotajās valstis būtu ieradušies polītlski bīstami elementi, kas varētu traucēt turienes dzīvi Amerikāņu nācija pārvietotās personas uzņēmusi labprāt un novietojusi tādos darbos, kas vislabāk atbilst viņu spējām, tādā kārtā ļaujot DP nodibināt jaunu eksistenci. Juridiskās apakškomisijas atzinums ir visai svarīga, ja atceramies, ka pret DP likuma grozīšanu asi nostājies senāta juridiskās komisijas priekšsēdis senators Mekkerans. Maotsetungs cietais riel(sts Staļinam Cuenlajs ierodas Maskava. — Jau 6 nedēļas Kremlis pūlas parakstīt likumu ar komūnis-tisko Ķīnu. — Dīvaina Visinska taisnošanas un zimigi Cuenlaja vārdi Maskava (B). — Pēc daudzām pa^ēm spriežot, Sigada svarīgākās politiskās sarunas pašreiz risinās Maskavā. Tur jau piekto nedē|u Sta|ins ar Ķinas komunistu vadoni Maotsetungu mēģina izstrādāt savstarpējas saimnieciskas, polltislsas un militāras palidzIbaB līgumu, kas apmiftrinātu abas puses. Pagājušo piektdien Maskavā, Maotsetunga izsaukts, ieradās komunistiskās Ķinas ārlietu ministrs Cuenlajs. Kamēr oficiālās ziņas viņa ierašanos iztulko kā drošu zīmi drīzai līguma parakstīšanai Maskavas un Pekingas starpā, uzmanīgi vērotāji spriež, ka Maotsetungs izrādījies ciets rieksts Staļinam. Visa pēdējo nedē{u Krem|a ārpolitiska aktivitāte bijusi domāta tikai labvēlīgas attīstības veicināšanai kārotajam līgumam ar komunistisko Ķīnu. Sarkana roka no Baltijas valstīm līdz DP nometnēm Staļins sniedzas pec Rigas un Tallinas Restorano pie Tiīspadsmlt liepām ceka kārto kartotēku im? I Maskavas pārstāvis Baltijas bēgļu izspiegošanai i^iifaij^stāvju aiziešanai iiem j«- . Vēl joprojaan ^savienības gustS atbrīvot r - fajā ple-pdigatoi-no vietas.la' ^ ^ l l ^ z a par 780.000 l » l r ' ' : • . : / tliklotronu, kas sasnķga :1i - līdz 400 miljonu V0I6, 'mēnesī ASV atklās prezl^ iūmens. leilce svef 2200 izgatavota Kolumbijas itē Ņujorlcā, kuras prezi-c. vaerāli$. Eļļz^aiiers. 11» IHiMi $8' atv^^;|iil^:t^a;'^;V^ un |ōb,'Jauiiga* : : J i f i i p ^ 7 noskaņoti: l i i i f e p i i ^ 1^ ne-ī^^^^ lm^r komitejas, rokā grāmatu ta^ - ^ ^ ^ te wtistes pēc ļ^^iBiiit)tt^^ policijas ļ i i ^ i o ^ savu īsto ' ^ I p t r a t sevi jaunākas l l l ^ nebaidoties no- M^ l ^ d i k ^ ^ viltošanu. p?c|ušies kādā augju Ķ^lļniias ielejā. Ābele | '^īpdenļ un siltās zi^ ' l i S augļus.. li^nogalinājuši divi ifey&veŗs kopš mēne- 1i^S|a^dyas ciemu Nir- |i^.apedis 8 bērnus. UN SATEĻin IJNf KOMISIJU DARBU | i ;ā Padomju savienības, ^- a^ojija^un Cechoslova; 4as^ UN atomkomvsija, ma komisijā, nulitārko-irošī| a$ komisijā, atstāja iaibaMpas, lai protester Zviedrija palielinājusi milh tiro budžetu un nocietina savas ziemeļu robežas Stoklioltna (E). — Zviedru laikraksts Sydsvenska Dagbladet Sāllpo-. sten ziņo, ka Padomju savienība nolēmusi izdot Zviedrijā savu pilso-liisku laikrakstu. Lai.veiktu šo uzdevumu* Stokholma Ieradies kāds Kremļa skolnieks pulkvedis Kau-gars, kas „ar sekmēm jau darbojies Igaunijā". Sim pulkvedim uzdots izspiegot arī bēgļus no Baltijas valstīm. Laikraksts kopā ar informā-dju publicējis padomju pulkveža ģīmetni un siki aprakstījis Kremļa $piegu līdzšinējo darbību Zviedrijā^ piebilstot, ka Baltijas bēgļi neļaus pevi l^rovocēt un neielaidīsies netādos tumšos darījumos. Ārzemju preses aģentūras ziņo no Stokholmas, ka zviedru valdība nolēmusi ievērojami palielināt budžetu valsts aizsardzībai. Jau tagad šim nolūkam Izdod 900 milj. kronu gadā. Zviedri sevišķu vērību veltījot ziemeļu robežas nodrošināšanai un aviācijas jaunuzbūvel, papildinot to ar vismodemākiem strūklas iznīcinātājiem. Citādi Zviedrija arī uz priekšu nolēmusi palikt neitrāla un izolēta. Agresijas gadījumā zviedru armijā var iesaukt 400.000 viru. Lai gan ministru prezidents šinīs dienās ļpresei sniegtajā intervijā attieksmes Padomju savienību nosaucis „par korrektām", Stokholma ar bažām vēro notikumu attīstību SomijI. Vai Rietumvalstis turpinās sarunas arT bez Padomjiu savienības piāiSs Ķītias pārstāv^ S^jāš sēdēs. Ar to Ife i i l m paralizēts un ļenil^ās xsēd€s atliictas uz Mis sākumu. paziņojis UN sekretS-E^ ltonūnistiskās JP^ I? \ iiApvienotajām aācijāin ^ fefV^nsviens i ļ ifezastamākajiem P p Londona (F). — Britu ārlietu mi- (oistrlja tagad publicējusi oficiālu paskaidrojumu par Lielbritānijas, ASV un Francijas vēstnieku demar-šu Kremlī, 50 minūšu ilgajās sarunās ar padomju ārlietu viceministru Gromiko saņemta atbilde, kas «ļoti neapmierina", teikts paskaidrojumā. ASV, Lielbritānijas un Francijas vēstnieks jautājis Gromiko, kad var rēķināties ar padomju-austriešu sarunu beigām Vīnē un vai Padomju savienība šis sarunas paātrinās, lai varētu sākt četru valstu apspriedes par miera līgumu ai' Austriju. Uz pirmo jautājumu Gromiko nekā nevarēja paskaidrot, bet uz otru nedeva nekādas garaatijas. AP šai sakarībā ziņo no Vašingtonas, atsaucoties uz informāciju no ASV ārlietu ministrijas, ķa rietumu lielvalstis varētu turpināt sarunas par Austrijas miera līgumu arī bez Padomju savienības. Sī ziņa radījusi lielu satraukumu Vīnē. Turienes oficiālās aprindas izsakās, ka tādā gadījumā Austrijas stāvoklis kļūtu vēl ļaunāks nekā tagad. Ļoti iespējams, ka Padomju savienība to tikai vien gaida< Komunistiskās Ķīnas vadonis Maskavā atrodas jau kopš 18. decembra, kad viņš tur ieradās, lai piedalītos Staļina 70. dzimumdienas svinībās. Grandiozo sarīkojumu laikā, desmitiem citu Ievērojamāko pasaules komunistu vidū, Staļins Maotsetungam allaž ierādīja pirmo godavietm Visos līdz šim publicētos svinību uzņēmumos Ķīnas komunists redzams pie Staļirta labās rokas, tas sēž viņam blakus pie banketu galdiem un aplaudē oficiālos Siirtkojumos nekā vasalis, bet kā varens vīrs, kas jūtas tiz vienas pakāpes ar Kremļa valdnieku. Kamēr kristīgā pasaule svinēja Zlehisvētkus un Jaimgadu, Kremlī notika vesela virkne svarīgu "politisku apspriežu gan ar Maotsetunga piedalīšanos, gan bez viņa. Rietumniekus vēl nebija atstājušas svētku laika sajūtas, kad politiskais barometrs rādija ievērojamu spiediena celšanos aukstajā karā. Maskavas diplomātu aktivitāte \m satelītvalstu dažnedažādās provokācijas, kā arī sevišķa padomju delegāciju taktika UN un visās sabiedroto kontrolpa-domēs liecināja par jaunu ofensīvu, kuras mērķis nevienam nebija īsti saprotams. Pasaules prese vērsa uz to lasītāju uzmanību, sagatavodama varbūtībai, ka kaut kur Staļins mēģinās dot jaunu triecienu, un, lai sadalītu uzmanību, īreiizē provocē Jaunu Berlīnes blokādi, sabotē UN, Izjauc katras cerības Austrijas miera līguma parakstīšanai, padzen ASV diplomātus no Balkāniem un pilnīgi sovjetizē Poliju. Tagad, šķiet, šai lielajai ro^al vismaz viens no Iemesliem bijis cietais rieksts Maotsetungs, kas jau piekto nedēļu nepakļaujas Staļina, Višinska, Molotova un Mikojana kopīgajam spiedienam parakstīt līgumu tikpat ātri, kā to pagājušos 20 gados darījušas neskaitāmas citas valstis. Ja arī tuvākajās dienās Maskavas radio vēstīs par „pilnīgas vienprātības un labākās saprašanās garā" panākto vienošanos, tomēr jau tas fakts vien, ka šīs sarunas ilga pusotra mēneša, norāda uz Maotsetunga īsto stāvokli Kremļa politiskajā spēlē. Zīmīga šajā ziņā Ir ari Cuenlaja īsā Intervija, ko viņš sniedza TAS-Sa pārstāvim, vēlu piektdienas naktī ierodoties Maskavā. Viņu sagaidīja pats ārlietu ministrs Višinskis un ārējās tirdzniecības ministrs Meņči-kovs. Cuenlajs pat cauri raksturīgajai ķīniešu laipnības maskai esot bijis jūtami rezervēts, ziņo kāds ASV diplomāts, kas nupat no Maskavas ieradies Londonā. Ķīnas ārlietu ministrs esot teicis. „Tā kā maršals Staļins līdz šim vienmēr veicinājis korrektu xm respektablu ārēju politiku un prezidents Ma(5tsetungs no pus, nekas nekavē Padomju savienību un sarkano Ķīnu sastrādāt un progresēt kopīgi" Ķīnas ārlietu ministrs tālāk uzsvēris, ka abas valdības jau pierādījušas savstarpēju palīdzības gribņ, un ar Ļeņina-Staļina politikas realizēšanu palīdzēs visas pasaules tautām cīņā par atbrīvošanos no kapitālistu Jūga. Ne mazāk zīmīga izturēšanās tika nodemonstrēta arī no krievu puses. Stundu pirms Maotsetunga ārlietu ministra ierašanās, Višinskis sarīkoja preses konferencei, kurā asi vērsās pret ASV ārlietu ministra Ečesona stāvokļa apgalsmojmnu par Padomju savienības politiku Ķīnā. 12. janvārī Nacionāl|is preses klubā Vašingtonā Ečesons bija teicis, ka Padomju savienība vēlas iespējami ātri iekļaut savās robežās Mandžūriju, ārējo Mongollju un Slnklangu. V i šinskis šos apgalvojumus asi noral- (Turpinšluins ft. IpirjĻ No Padomja savienibas iibedzis kāds aagstaks NKVD virsnieks, kura vārda vēl neizpaai. Uz rietumion bēg ]oti daudii sarkanarmieši un čekisti, bet Sia izbēgušais NKVD majors latvieSu lasitUju var seviSķi Interesēt, Jo viņš piedalījies Baltijas valstu sovjetheešanā un vadījis spiegoSaau, ko Padomju savienība igda-rija ar UNRRAs paildiiba DP nometnēs Vācijā. Majors X |otl vaļ^ sirdīgi izklāstījis savas atmiņas La Tribune de Genēve slejās, ko franču valodā izdod Zenēvā. No Si Šveices laikraksta, mazliet saīsinātā veidā, ari mēs parņeroun Izbēgušā čekas majora stāstu. Majora X tēlojums aptver laiku no Tallinas liktenīgajām die* nam 1039. un 1940. g. līdz UNRRAs ziedu laikiem. Pēo Vācijas ka-' pitulācijas majors vadījis spiegošanu Stutgartes apgabalā, un viņa atmiņas var seviSķi interesēt tos latviešus, kas ddvoJuSi Heiden-heimā, Donauverta un VaseriingenS. Atbildība par majpra X stāsta patiesību un attēlotajiem ap-stakliem mēs atsUiJam La Tribune de Genēve, kas šo spiega stāsta pablicējis plašākā raksta sērijl Kādu vakaru pēc savu aģentu tīkla pārbaudes mans priekšnieks teica: „Mēs esam veikuši pietiekami daudz. Sķlet, mums pienāktos maza atpūta. Kā būtu,, ja mēs aizbrauktu rīt uz Salēvu? — Tur Ir kāds mazs ļoti patīkams restorāns. Var gadīties, ka mēs tur sastopam dažus simpātiskus cilvēkus un to starpā kādu biedru, kas jums nebūs gluži svešs". , Es sapratu, ka runa Ir par kāda jauna uzdevuma veikšanu, tāpēc raudzījos uz šo Izbraucienu bez sajūsmas. Mūsu brauciens tomēr bija viens no vispatīkamākajiem. Mēs apmeklējām nelielu franču tlematu, apbrīnojām dabu un pēc garas pastaigas broka^ta laikā u^ā^m restorānā pie Trīspadsmit kokleia AMERIKĀNI KAPITULĒ KRIEVIEM BERLĪNĒ ĢEN. TEILORS A T D O D ĢEN. K O T I K O V A M D Z E L Z S C E Ļ U P Ā R V A L DES N A M U ^ KOMUNISTI T R I U M F Ē , B E T BERLĪNIESI JUTAS VĪLUSIES Berlīne (B). — Amerikāņa an krieva Jaunākais duelis Berlīnē beidzies ar skaidra ASV komandanta ģen. Teilora neveiksmi Pēc tam, kad piektdiai un sestdien padomju kontrolētais Berlīnes pilsētas dzelzceļš praktiski bija tikpat kā apstādināts un krieva posteņi aizturēja ari starpjosiu satiksmi, ģen. Teilors svētdien pavēlēja rietuma sektora policijai atstāt dzelzce|a pārvaldes namu, kā to bija prasījis ģen. Ko-tikovs. Pirms tam ģen. Teilors Id-dza žurnālistus pārliecināties, ka Berlīnes pārvaldei atdotajā dzelzceļu pārvaldes namā telefona centrāles darbība nav traucēta. Teilora kapitulēšana tomēr maz līdzējusi. Pirmdienas rītā RIAs raidītājs ziņoja, ka krievi naktī pie joslas robežas 4 stundas aizturējuši pat 3 amerikāņu militārvilcienus, bet kavēšanās zemesceļu satiksmē un uz pilsētas dzelzceļa ir tikpat liela kā iepriekšējās dienās. Krievi sestdien ari apķīlāja smago automobiļu karavānu, kas ar metalla lūžņiem devās no Berlīnes uz Rietumvāciju savas puses arī respektē šos princi- \ un pavēlēja vairāk nekā 200 liellaivu ;ATELITVALSTIM DIVOS GADOS IZBĒGUSI 20 SŪTNI Minchene (E). — Sestdien Min-chenē ieradās divi Kanādas lidotāji, kuriem bija pavēlēts 12 stundu laikā atstāt Cechoslovakiju. Izraidīšanas iemesli nav uzdotL Abi lidotāji darbojās kanādiešu aviācijas atašeja štābā. Viens no viņiem bija spiests atstāt Prāgā sievu un divi bērnus. Sniedzot šo informāciju, Amerikas balss piebUst, ka divu gadu laikā no satelltvalstīm izbēguši vai atteikušies atgriezties mājās daudzi diplomātiskie pārstāvji un citi augsti ierēdņi Bulgārija zaudējusi 3 sūtņus un 3 konsulus. Uz Poliju atteicies atgriezties 1 sūtnis, 3 konsuli, 1 pārstāvis pie UN un 5 ministri. Komunistiskajai Ungārijai kalpot atteikušies 2 sūtņi, 10 konsulārie ierēdņi im 12 ministri vai citi augstāki darbinieki Cechoslovakijai pagriezuši muguru 14 sūtņi, 11 konsuli, 8 UN ierēdņi un 37 ministri. kapteiņiem ierasties saņemt jaunas atļaujas krievu komandantūrā. Berlīnes prese ģen. Teilora rīkojumu atvilkt policijas posteņus no padomju dzelzceļu pārvaldes ēkas uzņēmusi ar jūtamu kritiku. Sī piekāpība berlīniešiem nepavisam nepatīk. Stāvoklis ir arī tiešām dīvains, jo krievu apgalvojumiem nav ne mazākā pamata. Viņu dzelzceļa pārvalde pati izvāca visu Iekārtu un ierēdņus no amerikāņu sektorā esošā nama jau pag. gadā, kad toreizējā dzelzceļnieku streika laikā streikotāji namā sarīkoja demonstrācijas un tajā ielauzās. Kopš tā laika 540 istabas stāvēja pibilgl tukšas un darbojās tikai neliela telefona centrāle pagraba stāvā. Ģen. Teilors bez tam paskaidroja, ka nama apķīlāšana Berlīnes rietumu maģistrāta vajadzībām un fon Stumma policijas novietošana namā notikusi, „nesazino-tles ar amerikāņu komandantūru". Komunistu SED partijas izdevumi par šo attīstību skaļi triumfē..Amerikāņu padošanās krievu ultimātam tiek svinēta kā īsta uzvara. Berli-ner Zeltung raksta: «Amerikāņi atzinuši savu vājo pozīciju Berlīnē un gatavojas atkāpties." SED oficiozs Neues Deutschland piezīmē: „Vācu tautas galvenais ienaidnieks —• amerikāņu imperiālisms — savā Rietum-berlīnes tilta gala pozīcijā'piedzīvojis smagu sakāvi." Tāgliche Rundschau, kas pārstāv krievu okupācijas pārvaldes domas, pirmdien greznots virsrakstiem: «Imperiālistisko naidnieku atentāts nav izdevies." Ievadā teikts, ka Berlīnes jaunuz-būve pilnos apmēros būšot iespējama tikai tad, kad imperiālistiskie provokatori to būšot pametuši. Rietumberlīnes vācu politiķu aprindās amerikāņu atkāpšanos no dzelzceļu pārvaldes nama uzskata par nopietni vērtējamu simptomu. Daudzi piezīmē, ka ģen. Kleija un ģen. Haulija vīrišķīgā izturēšanās jau reizi amerikāņiem maksājusi daudz baiļu un bažu. Vašingtona otrreiz vairs negrib riskēt ar blokādi. Trīspadsmit koku es gan neredzējiu To vietā manus skatus saistīja kāda ļoti skaista sieviete, ko pavadīja slikti skuvles drūma izskata indl-^ vids. Es pazinu šo sievieti, tā bija Istabene, kas savā laikā apkalpoja, franču dziedoni, kau tas bija vieso-^ jles Maskavā. Priekšnieks mani iepa-^ zīstināja arī ar slikti skūto indivīdu, un es neviļus nodrebēju: tas b i - . ja Semjonovs, tas pats. kura vārdā nosaukta garāža, kurā NKVD šāva cietumniekus. Kā atalgojumu par veiktajiem pa-kalpojumiem viņš bija saņēmis šo. atpūtas ceļojumu Semjonova „8la«<i vas kalngaU" bija komunistu oarti- Jas bijušo dižvīru nošaušana no 1937.-1939. gadam. Viņu vidū bilft ari NKVD prJbekšnieks- Jagoda-iia Ježovs. Sarunājoties ar skaisto meiteni, ko sauca par Gaļu, es tūdaļ sapratu, kāda loma viņai bija Sam-jonova pavadonībā — viņa bija tā aprūpētāja un reizē arī novērolāla. Tāda Ir Staļina metode: nevienam neuzticēties - pat. ja tas būtu Sem^ jonovs. • Divi mūsu palīgi, apgādāti neīstām dienvidslāvu un poļu pasēm, stirā-, daja Zenēvā. Viņi bija atbUdigi par tā saucamo EAS kartotēku, tās bija «ziņas par ..pretpadomju" elementiem Jāpiezīmē, ka viens no NKVD iedarbīgākiem principiem ir Ierakstīt zināmos sarakstos ne tikai visus aģentus, bet arī tās personas, kam NKVD seko vai nodomājusi sekot- Savas darbības laikā es vairākkārt saņēmu ziņas no valsts drošības centrālās admhīistirācijas 1. speciālā departamenta, kur atrodas divi šādi milzīgu apmēru skraksti. Personīgi es šajā Iestādē netiku Iespēris kāju» Jo tas bija atļauts tikai NKVD vis-augstākajiem vīriem Sajos^ sarakstos ati-adās desmitiem mUjonu vārdu, gan tādu cilvēku, kas dzīvo Padomju savienībā, gan ārzemēs. Saraksti par ārzemēs dzīvojošiem atrodas ārzemju departamentā. Katras personas i^ņas lapas augšējā malā ir speciāla atzīme, kas norāda, kādā kategorijā NKVD viņu ierindo. Tā, piem., atzīme P. R. nozīmē opozīciju komunistu partijai, C. H. spiegu, T. Z. personu, kas apmeklē baznīcu, S. I. sakarus ar ārzemnieku aprindām, R. A. D. radio amatieri utt. Visa NKVD darbība, aresta, provokācija, komunistiski tīkla vērpšana utt. notiek tikai uz šo izziņu pamata. Domāju, ka šie paskaidrojumi darīs lasītājam saprotamu, kāda veida bija Semjonova un viņa pavadones „atpūta" Zenēvā. Visas aģentu savāktās ziņas nonāk pie S., kas saucas par NKVD ārzemju departamenta deleģēto^ Ziņas, kas viņam šķita noderīgas, tika nosūtītas uz Maskavu. Kopā ar Galu viņš aizpildīja izziņu lapas. Eiropas delegātiem, kas likās noskaņoti pret Padomju savienību, bija īpašas sarakstu lapas. Katrā no tām bija attiecīgās personas vārds, uzvārds, dzīves vieta, ārzemes adrese un, ja iespējams, fotouzņēmums. Tāpat bija ziņas par ģimenes locekļiem un norādījumi par karjeru. Tālāk bija atzīmēti viņa „grēki" pretpadomju sarunas, i n tervijas laikrakstos un izturēšanās pret padomju priekšlikumiem vēlēšanu laikā Augstākajā padomē. Tā kā Semjonovs un Gaļa izglītības trūkuma dēļ nebija šāda veida darbam spējīgi, uzdevuma lielāko daļu (Turpinājums 4. Ipp.).
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 25, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-01-25 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500125 |
Description
Title | 1950-01-25-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | LATVU Latvian New8paper Publlsbed uodei CUCOM CtvU Atfalrs DlvlslOD Authorlsatton Number UNDP 186. PubUiber and Edltor: Valdemflrs Lam-bergs. EBllngen/N.. Breite Str. 6-6. Prlnter: uiigeheuer & ūlmer. Ludwlg8burs, Kōrner-nr. 16. PubU8hedtwlceweekly. , Clrculation U.OOO. I J V T V I A N N E W S P A r eR Nr. 7 (351) Trešdien, 1950. g. 25, janv. CmSk treSdtenaa tin «estotenit. izdevējs: LatvleSu CentriU Ko. mtteja. Oalvensts redaktori; V Lambergs: galvenfi redaktora vietnieks: M. Culltis. Redak* tori; A. Boilteins. Fr, Igals, J. Jēkabsons, B. Slselia B. Mindenbergs. B. Raisters L. Svarcs. Redakcijas adrese: EssUngen/N., Breite Str. 6-8, telefons 17S39. m ^M^m (^btijuši galu Anda- 'itiogāžoties kādam Iplfe^ droBbal dot, paskaidrojis ļipācijas kaŗasj^ ācijā dodot pie^ to noraidīta p ; i a i ' ' i t i ^ f tostra Sūimana | i d l ^ a l i l p i ^ a . . , raiditājs. Pa-nav tii^ŗ^ ^4 iS agrākajiim Unglŗijas katb- "cas gaivam, ko'komunisti a.uz mūža iesilodi^umu cķ. M pirms J i s ^ ^ l ^ ^ >pā klida valodas, ka kar-iļ|< te^ntijs no Budapešt^ Maskavu. ;iieSu nedēļu laikā Ja^ lomi atstājusi Pa. ja. ie-ii* ,r DP ir ieguvums ASV sai] niecībai Vašingtona (D). — DP ielaišana visā visumā līdz šim uzskatāma par panākumu Savienoto valstu saismiec!Ibai, oficiāli atzinusi tautas pārstāvju nama tieslietu komitejas apakškomisija. Ziņojumā tālāk norādīts, "ka amerikāņu saimniecība ieceļotājus absor-b^ usi bez jeb kādām grūtībām Līdz šim nav pierādījies, ka Savienotajās valstis būtu ieradušies polītlski bīstami elementi, kas varētu traucēt turienes dzīvi Amerikāņu nācija pārvietotās personas uzņēmusi labprāt un novietojusi tādos darbos, kas vislabāk atbilst viņu spējām, tādā kārtā ļaujot DP nodibināt jaunu eksistenci. Juridiskās apakškomisijas atzinums ir visai svarīga, ja atceramies, ka pret DP likuma grozīšanu asi nostājies senāta juridiskās komisijas priekšsēdis senators Mekkerans. Maotsetungs cietais riel(sts Staļinam Cuenlajs ierodas Maskava. — Jau 6 nedēļas Kremlis pūlas parakstīt likumu ar komūnis-tisko Ķīnu. — Dīvaina Visinska taisnošanas un zimigi Cuenlaja vārdi Maskava (B). — Pēc daudzām pa^ēm spriežot, Sigada svarīgākās politiskās sarunas pašreiz risinās Maskavā. Tur jau piekto nedē|u Sta|ins ar Ķinas komunistu vadoni Maotsetungu mēģina izstrādāt savstarpējas saimnieciskas, polltislsas un militāras palidzIbaB līgumu, kas apmiftrinātu abas puses. Pagājušo piektdien Maskavā, Maotsetunga izsaukts, ieradās komunistiskās Ķinas ārlietu ministrs Cuenlajs. Kamēr oficiālās ziņas viņa ierašanos iztulko kā drošu zīmi drīzai līguma parakstīšanai Maskavas un Pekingas starpā, uzmanīgi vērotāji spriež, ka Maotsetungs izrādījies ciets rieksts Staļinam. Visa pēdējo nedē{u Krem|a ārpolitiska aktivitāte bijusi domāta tikai labvēlīgas attīstības veicināšanai kārotajam līgumam ar komunistisko Ķīnu. Sarkana roka no Baltijas valstīm līdz DP nometnēm Staļins sniedzas pec Rigas un Tallinas Restorano pie Tiīspadsmlt liepām ceka kārto kartotēku im? I Maskavas pārstāvis Baltijas bēgļu izspiegošanai i^iifaij^stāvju aiziešanai iiem j«- . Vēl joprojaan ^savienības gustS atbrīvot r - fajā ple-pdigatoi-no vietas.la' ^ ^ l l ^ z a par 780.000 l » l r ' ' : • . : / tliklotronu, kas sasnķga :1i - līdz 400 miljonu V0I6, 'mēnesī ASV atklās prezl^ iūmens. leilce svef 2200 izgatavota Kolumbijas itē Ņujorlcā, kuras prezi-c. vaerāli$. Eļļz^aiiers. 11» IHiMi $8' atv^^;|iil^:t^a;'^;V^ un |ōb,'Jauiiga* : : J i f i i p ^ 7 noskaņoti: l i i i f e p i i ^ 1^ ne-ī^^^^ lm^r komitejas, rokā grāmatu ta^ - ^ ^ ^ te wtistes pēc ļ^^iBiiit)tt^^ policijas ļ i i ^ i o ^ savu īsto ' ^ I p t r a t sevi jaunākas l l l ^ nebaidoties no- M^ l ^ d i k ^ ^ viltošanu. p?c|ušies kādā augju Ķ^lļniias ielejā. Ābele | '^īpdenļ un siltās zi^ ' l i S augļus.. li^nogalinājuši divi ifey&veŗs kopš mēne- 1i^S|a^dyas ciemu Nir- |i^.apedis 8 bērnus. UN SATEĻin IJNf KOMISIJU DARBU | i ;ā Padomju savienības, ^- a^ojija^un Cechoslova; 4as^ UN atomkomvsija, ma komisijā, nulitārko-irošī| a$ komisijā, atstāja iaibaMpas, lai protester Zviedrija palielinājusi milh tiro budžetu un nocietina savas ziemeļu robežas Stoklioltna (E). — Zviedru laikraksts Sydsvenska Dagbladet Sāllpo-. sten ziņo, ka Padomju savienība nolēmusi izdot Zviedrijā savu pilso-liisku laikrakstu. Lai.veiktu šo uzdevumu* Stokholma Ieradies kāds Kremļa skolnieks pulkvedis Kau-gars, kas „ar sekmēm jau darbojies Igaunijā". Sim pulkvedim uzdots izspiegot arī bēgļus no Baltijas valstīm. Laikraksts kopā ar informā-dju publicējis padomju pulkveža ģīmetni un siki aprakstījis Kremļa $piegu līdzšinējo darbību Zviedrijā^ piebilstot, ka Baltijas bēgļi neļaus pevi l^rovocēt un neielaidīsies netādos tumšos darījumos. Ārzemju preses aģentūras ziņo no Stokholmas, ka zviedru valdība nolēmusi ievērojami palielināt budžetu valsts aizsardzībai. Jau tagad šim nolūkam Izdod 900 milj. kronu gadā. Zviedri sevišķu vērību veltījot ziemeļu robežas nodrošināšanai un aviācijas jaunuzbūvel, papildinot to ar vismodemākiem strūklas iznīcinātājiem. Citādi Zviedrija arī uz priekšu nolēmusi palikt neitrāla un izolēta. Agresijas gadījumā zviedru armijā var iesaukt 400.000 viru. Lai gan ministru prezidents šinīs dienās ļpresei sniegtajā intervijā attieksmes Padomju savienību nosaucis „par korrektām", Stokholma ar bažām vēro notikumu attīstību SomijI. Vai Rietumvalstis turpinās sarunas arT bez Padomjiu savienības piāiSs Ķītias pārstāv^ S^jāš sēdēs. Ar to Ife i i l m paralizēts un ļenil^ās xsēd€s atliictas uz Mis sākumu. paziņojis UN sekretS-E^ ltonūnistiskās JP^ I? \ iiApvienotajām aācijāin ^ fefV^nsviens i ļ ifezastamākajiem P p Londona (F). — Britu ārlietu mi- (oistrlja tagad publicējusi oficiālu paskaidrojumu par Lielbritānijas, ASV un Francijas vēstnieku demar-šu Kremlī, 50 minūšu ilgajās sarunās ar padomju ārlietu viceministru Gromiko saņemta atbilde, kas «ļoti neapmierina", teikts paskaidrojumā. ASV, Lielbritānijas un Francijas vēstnieks jautājis Gromiko, kad var rēķināties ar padomju-austriešu sarunu beigām Vīnē un vai Padomju savienība šis sarunas paātrinās, lai varētu sākt četru valstu apspriedes par miera līgumu ai' Austriju. Uz pirmo jautājumu Gromiko nekā nevarēja paskaidrot, bet uz otru nedeva nekādas garaatijas. AP šai sakarībā ziņo no Vašingtonas, atsaucoties uz informāciju no ASV ārlietu ministrijas, ķa rietumu lielvalstis varētu turpināt sarunas par Austrijas miera līgumu arī bez Padomju savienības. Sī ziņa radījusi lielu satraukumu Vīnē. Turienes oficiālās aprindas izsakās, ka tādā gadījumā Austrijas stāvoklis kļūtu vēl ļaunāks nekā tagad. Ļoti iespējams, ka Padomju savienība to tikai vien gaida< Komunistiskās Ķīnas vadonis Maskavā atrodas jau kopš 18. decembra, kad viņš tur ieradās, lai piedalītos Staļina 70. dzimumdienas svinībās. Grandiozo sarīkojumu laikā, desmitiem citu Ievērojamāko pasaules komunistu vidū, Staļins Maotsetungam allaž ierādīja pirmo godavietm Visos līdz šim publicētos svinību uzņēmumos Ķīnas komunists redzams pie Staļirta labās rokas, tas sēž viņam blakus pie banketu galdiem un aplaudē oficiālos Siirtkojumos nekā vasalis, bet kā varens vīrs, kas jūtas tiz vienas pakāpes ar Kremļa valdnieku. Kamēr kristīgā pasaule svinēja Zlehisvētkus un Jaimgadu, Kremlī notika vesela virkne svarīgu "politisku apspriežu gan ar Maotsetunga piedalīšanos, gan bez viņa. Rietumniekus vēl nebija atstājušas svētku laika sajūtas, kad politiskais barometrs rādija ievērojamu spiediena celšanos aukstajā karā. Maskavas diplomātu aktivitāte \m satelītvalstu dažnedažādās provokācijas, kā arī sevišķa padomju delegāciju taktika UN un visās sabiedroto kontrolpa-domēs liecināja par jaunu ofensīvu, kuras mērķis nevienam nebija īsti saprotams. Pasaules prese vērsa uz to lasītāju uzmanību, sagatavodama varbūtībai, ka kaut kur Staļins mēģinās dot jaunu triecienu, un, lai sadalītu uzmanību, īreiizē provocē Jaunu Berlīnes blokādi, sabotē UN, Izjauc katras cerības Austrijas miera līguma parakstīšanai, padzen ASV diplomātus no Balkāniem un pilnīgi sovjetizē Poliju. Tagad, šķiet, šai lielajai ro^al vismaz viens no Iemesliem bijis cietais rieksts Maotsetungs, kas jau piekto nedēļu nepakļaujas Staļina, Višinska, Molotova un Mikojana kopīgajam spiedienam parakstīt līgumu tikpat ātri, kā to pagājušos 20 gados darījušas neskaitāmas citas valstis. Ja arī tuvākajās dienās Maskavas radio vēstīs par „pilnīgas vienprātības un labākās saprašanās garā" panākto vienošanos, tomēr jau tas fakts vien, ka šīs sarunas ilga pusotra mēneša, norāda uz Maotsetunga īsto stāvokli Kremļa politiskajā spēlē. Zīmīga šajā ziņā Ir ari Cuenlaja īsā Intervija, ko viņš sniedza TAS-Sa pārstāvim, vēlu piektdienas naktī ierodoties Maskavā. Viņu sagaidīja pats ārlietu ministrs Višinskis un ārējās tirdzniecības ministrs Meņči-kovs. Cuenlajs pat cauri raksturīgajai ķīniešu laipnības maskai esot bijis jūtami rezervēts, ziņo kāds ASV diplomāts, kas nupat no Maskavas ieradies Londonā. Ķīnas ārlietu ministrs esot teicis. „Tā kā maršals Staļins līdz šim vienmēr veicinājis korrektu xm respektablu ārēju politiku un prezidents Ma(5tsetungs no pus, nekas nekavē Padomju savienību un sarkano Ķīnu sastrādāt un progresēt kopīgi" Ķīnas ārlietu ministrs tālāk uzsvēris, ka abas valdības jau pierādījušas savstarpēju palīdzības gribņ, un ar Ļeņina-Staļina politikas realizēšanu palīdzēs visas pasaules tautām cīņā par atbrīvošanos no kapitālistu Jūga. Ne mazāk zīmīga izturēšanās tika nodemonstrēta arī no krievu puses. Stundu pirms Maotsetunga ārlietu ministra ierašanās, Višinskis sarīkoja preses konferencei, kurā asi vērsās pret ASV ārlietu ministra Ečesona stāvokļa apgalsmojmnu par Padomju savienības politiku Ķīnā. 12. janvārī Nacionāl|is preses klubā Vašingtonā Ečesons bija teicis, ka Padomju savienība vēlas iespējami ātri iekļaut savās robežās Mandžūriju, ārējo Mongollju un Slnklangu. V i šinskis šos apgalvojumus asi noral- (Turpinšluins ft. IpirjĻ No Padomja savienibas iibedzis kāds aagstaks NKVD virsnieks, kura vārda vēl neizpaai. Uz rietumion bēg ]oti daudii sarkanarmieši un čekisti, bet Sia izbēgušais NKVD majors latvieSu lasitUju var seviSķi Interesēt, Jo viņš piedalījies Baltijas valstu sovjetheešanā un vadījis spiegoSaau, ko Padomju savienība igda-rija ar UNRRAs paildiiba DP nometnēs Vācijā. Majors X |otl vaļ^ sirdīgi izklāstījis savas atmiņas La Tribune de Genēve slejās, ko franču valodā izdod Zenēvā. No Si Šveices laikraksta, mazliet saīsinātā veidā, ari mēs parņeroun Izbēgušā čekas majora stāstu. Majora X tēlojums aptver laiku no Tallinas liktenīgajām die* nam 1039. un 1940. g. līdz UNRRAs ziedu laikiem. Pēo Vācijas ka-' pitulācijas majors vadījis spiegošanu Stutgartes apgabalā, un viņa atmiņas var seviSķi interesēt tos latviešus, kas ddvoJuSi Heiden-heimā, Donauverta un VaseriingenS. Atbildība par majpra X stāsta patiesību un attēlotajiem ap-stakliem mēs atsUiJam La Tribune de Genēve, kas šo spiega stāsta pablicējis plašākā raksta sērijl Kādu vakaru pēc savu aģentu tīkla pārbaudes mans priekšnieks teica: „Mēs esam veikuši pietiekami daudz. Sķlet, mums pienāktos maza atpūta. Kā būtu,, ja mēs aizbrauktu rīt uz Salēvu? — Tur Ir kāds mazs ļoti patīkams restorāns. Var gadīties, ka mēs tur sastopam dažus simpātiskus cilvēkus un to starpā kādu biedru, kas jums nebūs gluži svešs". , Es sapratu, ka runa Ir par kāda jauna uzdevuma veikšanu, tāpēc raudzījos uz šo Izbraucienu bez sajūsmas. Mūsu brauciens tomēr bija viens no vispatīkamākajiem. Mēs apmeklējām nelielu franču tlematu, apbrīnojām dabu un pēc garas pastaigas broka^ta laikā u^ā^m restorānā pie Trīspadsmit kokleia AMERIKĀNI KAPITULĒ KRIEVIEM BERLĪNĒ ĢEN. TEILORS A T D O D ĢEN. K O T I K O V A M D Z E L Z S C E Ļ U P Ā R V A L DES N A M U ^ KOMUNISTI T R I U M F Ē , B E T BERLĪNIESI JUTAS VĪLUSIES Berlīne (B). — Amerikāņa an krieva Jaunākais duelis Berlīnē beidzies ar skaidra ASV komandanta ģen. Teilora neveiksmi Pēc tam, kad piektdiai un sestdien padomju kontrolētais Berlīnes pilsētas dzelzceļš praktiski bija tikpat kā apstādināts un krieva posteņi aizturēja ari starpjosiu satiksmi, ģen. Teilors svētdien pavēlēja rietuma sektora policijai atstāt dzelzce|a pārvaldes namu, kā to bija prasījis ģen. Ko-tikovs. Pirms tam ģen. Teilors Id-dza žurnālistus pārliecināties, ka Berlīnes pārvaldei atdotajā dzelzceļu pārvaldes namā telefona centrāles darbība nav traucēta. Teilora kapitulēšana tomēr maz līdzējusi. Pirmdienas rītā RIAs raidītājs ziņoja, ka krievi naktī pie joslas robežas 4 stundas aizturējuši pat 3 amerikāņu militārvilcienus, bet kavēšanās zemesceļu satiksmē un uz pilsētas dzelzceļa ir tikpat liela kā iepriekšējās dienās. Krievi sestdien ari apķīlāja smago automobiļu karavānu, kas ar metalla lūžņiem devās no Berlīnes uz Rietumvāciju savas puses arī respektē šos princi- \ un pavēlēja vairāk nekā 200 liellaivu ;ATELITVALSTIM DIVOS GADOS IZBĒGUSI 20 SŪTNI Minchene (E). — Sestdien Min-chenē ieradās divi Kanādas lidotāji, kuriem bija pavēlēts 12 stundu laikā atstāt Cechoslovakiju. Izraidīšanas iemesli nav uzdotL Abi lidotāji darbojās kanādiešu aviācijas atašeja štābā. Viens no viņiem bija spiests atstāt Prāgā sievu un divi bērnus. Sniedzot šo informāciju, Amerikas balss piebUst, ka divu gadu laikā no satelltvalstīm izbēguši vai atteikušies atgriezties mājās daudzi diplomātiskie pārstāvji un citi augsti ierēdņi Bulgārija zaudējusi 3 sūtņus un 3 konsulus. Uz Poliju atteicies atgriezties 1 sūtnis, 3 konsuli, 1 pārstāvis pie UN un 5 ministri. Komunistiskajai Ungārijai kalpot atteikušies 2 sūtņi, 10 konsulārie ierēdņi im 12 ministri vai citi augstāki darbinieki Cechoslovakijai pagriezuši muguru 14 sūtņi, 11 konsuli, 8 UN ierēdņi un 37 ministri. kapteiņiem ierasties saņemt jaunas atļaujas krievu komandantūrā. Berlīnes prese ģen. Teilora rīkojumu atvilkt policijas posteņus no padomju dzelzceļu pārvaldes ēkas uzņēmusi ar jūtamu kritiku. Sī piekāpība berlīniešiem nepavisam nepatīk. Stāvoklis ir arī tiešām dīvains, jo krievu apgalvojumiem nav ne mazākā pamata. Viņu dzelzceļa pārvalde pati izvāca visu Iekārtu un ierēdņus no amerikāņu sektorā esošā nama jau pag. gadā, kad toreizējā dzelzceļnieku streika laikā streikotāji namā sarīkoja demonstrācijas un tajā ielauzās. Kopš tā laika 540 istabas stāvēja pibilgl tukšas un darbojās tikai neliela telefona centrāle pagraba stāvā. Ģen. Teilors bez tam paskaidroja, ka nama apķīlāšana Berlīnes rietumu maģistrāta vajadzībām un fon Stumma policijas novietošana namā notikusi, „nesazino-tles ar amerikāņu komandantūru". Komunistu SED partijas izdevumi par šo attīstību skaļi triumfē..Amerikāņu padošanās krievu ultimātam tiek svinēta kā īsta uzvara. Berli-ner Zeltung raksta: «Amerikāņi atzinuši savu vājo pozīciju Berlīnē un gatavojas atkāpties." SED oficiozs Neues Deutschland piezīmē: „Vācu tautas galvenais ienaidnieks —• amerikāņu imperiālisms — savā Rietum-berlīnes tilta gala pozīcijā'piedzīvojis smagu sakāvi." Tāgliche Rundschau, kas pārstāv krievu okupācijas pārvaldes domas, pirmdien greznots virsrakstiem: «Imperiālistisko naidnieku atentāts nav izdevies." Ievadā teikts, ka Berlīnes jaunuz-būve pilnos apmēros būšot iespējama tikai tad, kad imperiālistiskie provokatori to būšot pametuši. Rietumberlīnes vācu politiķu aprindās amerikāņu atkāpšanos no dzelzceļu pārvaldes nama uzskata par nopietni vērtējamu simptomu. Daudzi piezīmē, ka ģen. Kleija un ģen. Haulija vīrišķīgā izturēšanās jau reizi amerikāņiem maksājusi daudz baiļu un bažu. Vašingtona otrreiz vairs negrib riskēt ar blokādi. Trīspadsmit koku es gan neredzējiu To vietā manus skatus saistīja kāda ļoti skaista sieviete, ko pavadīja slikti skuvles drūma izskata indl-^ vids. Es pazinu šo sievieti, tā bija Istabene, kas savā laikā apkalpoja, franču dziedoni, kau tas bija vieso-^ jles Maskavā. Priekšnieks mani iepa-^ zīstināja arī ar slikti skūto indivīdu, un es neviļus nodrebēju: tas b i - . ja Semjonovs, tas pats. kura vārdā nosaukta garāža, kurā NKVD šāva cietumniekus. Kā atalgojumu par veiktajiem pa-kalpojumiem viņš bija saņēmis šo. atpūtas ceļojumu Semjonova „8la« |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-01-25-01