Bavarijas Latviesu vestnesis, June 20, 1951

              % u.
l otru i'f'**^!^^?
J.^iJ^am piedāv
ļjau nopirkta ta «r^"-^
1^1:1^^ P^etl » k:.
ŗ^l^ta, iegādei '4
pētītu ASV
p l » Nike, k,,
ļzibas bateri ai. RīVg?* t «0 grieķu ,z,^TC
m PMaulI ar saviem W .
Utiskais valdnieks mZ
^Uj. iedzīvotāju. Kadp^
Ibas. tuvējo franču ipR
tmārs bija s p i « t ,K
valsts armiju «avi pinji.
ķjlem brftini britu
: tam, kad kādi
lagi saindējiei. AngBjiĒ
konservu» Mllguil til V M. Tft kl uS bij,: wļ
p , krabjus viipimi IMO^I
I ostas strādnieki, liSl
liju Korejā, biji ĶM^H
ilziardzlbi Ēģiptei lu,!!,
dzīves biedri nesen mk
ļturoties Taorminai kūrriļtl
ļ ik dienas laņea ilitj»
ļrakstiem spriežot - no
visur redzams kopi ir \k
un pavadoņi katigoiliiii!.
it kā karalis vaitiioi v,
meiteņu sabiedrībā.
pelnu urna svi&Igt
nedēļā novietoja Vuta!»
[kur apglabātas citu tnb
igfis atliekas. PremjCtl Etl!i
ļj. ārlietu ministru pir tm
lielākajiem vadoņi^B o
. saviem tautieSlei.
kantiņS dflrSn 11 rntii
imūnistu demonstriotiti n
n Diseldorfā, KomOniitiit
onstrācijas un lidallji ibiļ-tētu
pret britu leitm
ķstu laikrabtu litlie^t.
b dabfija bijuSali Mjtt
fonā, Anglijā, kas iiji »
\ 20 minūSu ilgi aprikti»
I, klātesot tūkstoSlin M
izraka, viņš bija vatri tiiit
ceļā uz slimnīcu.
Ipribu pārbaudīs Uith ,
tkā institūta lietpratl 1.
fārbaude. Pirmo reiii 11»*
ļu pārbaudīja 1889. H
L pēc lielajiem Parltti pif'
vēja bažas, ka vaiJla
lati. .
igarināSanai projektoi; 1»
lēļām pieņēma ASV t J
,iekritusi ari »M»t«1'ļ'Sl
to DP likuffl» pagailnŗ
l. i. līdz S. g. 31. d««ttb!i»
llnSts. . ^
ŗtu apvienības un pjjij
vēSanu otrdien svidj«»;
ā Kanberā. Kaŗaipm ŗ
:anberas ģ«erilguMt«
: visu pārējo pavilJJ ^
^adu jubilejai par goj
fts bankets Kanberas vfettj, ,
pieņēmis DienvidafnkM F
fetnieku nams. .
prezidents Neni «
ASV par IM J^l-^
Sanu labība, iep r^fg^j
llidzibu maiies dart
uz 350 g dienā. ,
^„ vadība EITOPI «
lumeitopM v>a
Inās leoP» .'"'SM I"^
(s vecākas P
loc. ^ . vnc lesp*!',.
UTVIA
latvian Newspiper
47 (49i), Jime 20, 1951
Jibllihtr; Vilis Janums, Augiist-
JSf b. D«tmold. Uger, Germany,
phoaa Augustdorf 02.
jdJtorial ani Business 0«ic«:
Cfiffliafchau, Obb., Regicrung»-
lager, Germany.
frtA Office: 102-15, 85th Drlvt,
HSJa^ HiU 18. N. Y., Phont VI ^m. Subfcripllon ratei USA:
$ 2.— or 1.50 montlily.
printii: Weilheimer Drackeref,
3 o b.H., Weilheim/Obb., Gwmany.
Pahi twice weekly. Circul. 11.000.
^ Sponsor - IRO. LATVIAN NEW5PAPER
Nr. 47 (491)
Tf«idi«i, 11»51. g. 20. janija
Unik trtSdiftiiif «n testdienftt.
Izdevljs: Utvicšo Centrilft Ko­miteja.
Galvenais redaktora: Mak*
sit CuUtit» galv. red. vietn V.
Letiņi. Redaktori: G. Grlnbeigt.
P. Klins, £ Miesnieks. L. Svarct
Apgāda saimniecības vadītājs H
ZĪgars. . Apgilda iļn redakcija-adrese:
fl3b) Grafenascbau, Obb..
Lager. ASV redlakc. vad.: A. Kiiv-sons.
319 N. asind Av« W, Duluth»
Mmn., USA. Austrālijat redakc
vad.: A. Sniti, 18, Linden Ave<
nue, VVendouTiee, B&lUrat Vic.
Australia.
baif ā gada upurus
l i JONIJĀ AIZVESTO A T C E I l VĀCIJAS B S G Ļ U MlTNlS
Kur vien vēl Vācijā mīt latvieši,
tur U. jōnij^ pulcējās vienkopus,
ļjļ lagJanā pieminētu pirms 10 gadiem
8izv««tos tautas brāļus un mā«as.
[.odfigsburga 14. jūnija pēcpusdienā
JRO iestāžu un transitnometneii lat­viešu
darbinieki, kā arī emigranti
pulcējās sēru dievkalpojumam VMCAs
kapellā. IRO administrācija bija at-brlvojuai
pa dievkalpojuma laiku v i ­sus
latviešu tautības darbinieku» no
dienesta pienākumiem. Dievkalpoju­mu
vadīja māc. Bāne. Aizvesto pie­miņas
bridi kuplināja brlvmākslinie-ca
Mekša un E. Grīnvalds.
Neparastu starpgadījumu piedzīvoja
milsu tautieši BadOcanitatS. Nometnes
vicu vadība lika dažas stundas pirms
par^zētā sēru akta noņemt elektrisko
installāciju, lai atstātu piemiņas brī­ža
dalībniekus tumsā. So savu rīcī­bu
nometnes vadība motivēja, ka v i ­ņa
nevarot atļaut vācu pāiziņā nodotā
nometnē rīkot politiskus mītiņus. No­metnes
administrators Josefs Fričs ir
Sudetijas vācietis, kas likai 1948. g.
atgriezās no padomju varai pa-kļau-lis
Cechoslovakijas. Piemiņas akts
tomēr notika. To ievadīja latviešu ko­mitejas
priekšsēža St. Klauča uzruna,
kam sekoja LNP un LCP locekļa A .
šildes atskats par baigā gada notiku­miem.
Kad piemiņas akta dalībnieki
vienojās tautas lūgšanā, bija jau ie-itiļusies
tumsa.
GitUngas sanatorijā, kur ārstējas
70 latviešu, atceres svinības ievadīja
au 11 jiinijā ar ev, lut. dievkalpo­juma
igauņu valodā. 14. jūnija agrā
rīta stundā sanatorijas laukumā pu6-
mastS uzvilka triju Baltijas valstu
karogus ar sēru lentēm. Pēc tam no-tika
katoļu dievļcalpojums latviešu un
vicu valodā. Pēcpusdienā baltieši no­klausījās
Amerikas Balss raidījumua
vn nacionālo komiteju priekšsēžu re­ferātus.
Uļmii-Eidlsbergas nometnes ta>u1;ie-ius
un kaimiņus igauņus un lietuvie-ks
atceres stundai kopā aicināja IDV
Valkas nodala. Piemiņas sanāksme
notika zem klajas debess ozolu un
skibaržu mežā, jo nometnē sabiedris-kim
sanāksmēm telpu nav. Piemirias
bridi ievadīja Muskata atmiņas par
deportācijām pirms 10 gadiem. Pēc
tam vietējās krievu pareizticīgās
Austrumberlīne sa-stāda
„miera ienaid°
nieku" sarakstu
Berlīne (al). - Lielu satrau­kumu
Berlīnes austrumu sekto­rā
radījusi ziņa, ka padomju
f,naciohālā fronte" pilsētas ie­cirkņu
uzticības personām uz­devusi
sastādīt sarakstus par
tiem iedzīvotājiem, kas nav pie­dalījušies
komunistu tautas ap­taujā.
Vairākos iecirkņos š^du
sarakstu sastādīšana jau pilnā
gaitā. Kādas represijas attieci­nās
uz šiem „nē teicējiem", tuis
vēl nav zināms, bet visumā val­da
pārliecība, ka sāksies „raiera
ienaidnieku" medības. Labi in­formētas
Berlīnes politiskās ap­rindas
pārliecinātas, ka nopiet­nas
represijas attiecinās arī uz
tiem garīdzniekiem, kas tavos
sprediķos nemudināja tautu pie­dalīties
komunistiskajā aptauja.
SSD darbiniekiem dots rīko­jums
izsekot šo „pretvalsti5ko"
mācītāju turpmāko izturēšanos.
LUCIONĀRI
KARA PLĀNI
Modernizēta kauju taktika ar lidmasinam un
jauniem prettanku ieroSem
^,^4.^*®^? ipUecīajIs. ka Eiropu kmtl-
T.n Pw splt» nelielelien broņoU)lem tpēklea. ket Ir AtlesUki
vlispavēlBlecIbas rīcībā. Ttl paSā laikā amerikāņu prese ni tīņa iteBlOru pnbUcēJviti
inlormādja par mililgaļleai padomjn braņotajlea splļkien rietums plerobeli. I?S paSom-
Ju divlfiļas atbalsta 4^6 tanka na aepārskatiat daadiamt Udmallau. Pidēll kari V i -
djal austrumu hontē bUa 51 dlvlsljo, bet ari to nepietika. Ar ko tad iiskaidrolamt Uds
optimums, teviSķl Ja vēl ievēro to. ka padomju armiju skaltliakaia atiprami pēdēlā
alkā pieaudzis m. karam sākoties, var viegli sasniegt 3ie divlilia. ~ Atbilde tim laulā-
Ji«aam slēpjas amerikāņu moderniiētā karoSaaas veidā tia ievērojamāt takUtktt pārmai­ņās,
kas solās radīt pilnīga apvērsumu militārā domāSaiiā. Amerikāņa Jaunie Ieroēl un ^r^i l'^^'J" ^® ®®« P'«ē' ««IvenaU temats nesenā Life Bumu-rā.
Pleio rakstu papiliMna sīkākas kartes, schēmas un plaša bill« raportāia.
Likvidē 5. šķiru
HERCOGUS, GRĀFUS, BARONUS,
NflNIŠTRUS, ĢENERĀĻUS, LIELlOP-NIEKUS
U N TIRGOTĀJUS
ŅuJorkA (igļ. — Brīvās Eiropas ko­mitejas
priekšsēdis ģenerālis Kleijs
nesen kādā runā no jauna uzsvēris,
ka Ungārijā un PolijŽ joprojām pilnā
sparā veselu tautas slāņu nesaudzīga
izvietošana. Sīs piespiedu pārvieto­šanas
un deportācijas, kuru nolūks,
acim redzot, esot izskaiast vidusšķiru,
līdzinoties līdzīgām akcijām nacionā­lisma
laikā. Saņemtās plašās ziņas
liecinot, ka šis zemes pārņēmis ter-rofs
un panika.
Kā ziņo Observer diplomātiskais
korespondents, galvenās aizvešanas
Raksta autors Čārlzs Merfijs analizē
Maskavas militārā spēka patiesos ap­mērus
un secina, ka tas toiņēr pēc bū­tības
ir vājāks nekā to rāda skaitļi.
Krievu divīzijas ir ievērojami mazā­ka
® par amerikāņu divīzijām. Arī to
techniskais apbruņojums ir vājāks, tā­pat
atsevišķa karavīra individuālā
kaujas spēja. Bet, neievērojot to, pa­domju
armijās slēpjas milzīgs agresī­vais
spēks, kas līdzīgi lavīnai var vel­ties
pāri un iznīcināt Eiropas kultūru.
Šai sakarībā Life Intervējis Vācijas
kara vadoņus, kuru vidū sevišķi tan­ku
armijas ģenerālis austrumu frontē
Haso fon Manteufels pēc savas trīsga­dīgās
pieredzes sniedz plašu militāru
iztirzājumu. Pēc vācu militāro speciā­listu
domām, Maskavas uzbrukums
Ziemeļvācijas līdzenumos notiks spē­cīgā
tanku divīziju atbalstā. Sāda uz­brukuma
atvairīšanā jāvadās pēc lī­dzīga
kustības kara principa, kā to
dara ar labām sekmēm ģen. Ridivejs
Korejā. Ar to krievu tanku ķīļus va­rētu
nosprostot kaut kur pie Reinas
līnijas. Tad jāievada pretuzbrukums
no divām atslēgas pozicijām — no
Dānijas un Alpu kalniem, kas no­grieztu
tālu izvirzītās padomju uzbru-kuma
smailes no aizmugures, Līdzte­kus
padomju galvenajam uzbrukumam
vācu lietpratēji pareģo vēl divus krie­vu
ķīļus, no kuriem viens pāri Balti­jas
valstīm un Somijai vērstos pret
Zviedriju un Norvēģiju, bet otrs no
Austrijas Alpu piekājē.
Vērtējot ģen. Eizenhauera bruņoto
spēku organizācijas pjānu, Merfijs se­cina,
ka ģenerālis lielā mērā rēķinā­jies
ar minētiem krievu uzbrukumu
virzieniem. Ziemeļos Atlantika bruņo­to
spēku virspavēlnieks radījis spe-
Salmi caurvēja
Kad ŠT gada marta pirmajā pirmdie­nā
kāda Rozā marmora pils sēžu zālē
Parīzē, izvilkuši no portfeļiem savus
papīrus, ap galdu sasēdas četru liel­valstu
ārlietu ministru vietnieki vai
spcciālpilnvarotie — Filips Džesups,
Ernsts Deviss, Aleksandrs Parodi un
Andrejs Gromiko, vēl nebija pare­dzams,
ka Šī konference izvērtīsies
par tādu ōniku, kam līdzīga piemēra
laikam ilgi nāktos meklēt pa diplo­mātijas
vēstures anriāļiem. Siem čet­riem
nebija jānorunā nekas vairāk,
kā tikai tas, — par ko derētu ap­spriesties
viņu pārstāvēto valstu ār­lietu
ministriem, lai varbūt mazinātu
vispārējo starptautisko saspīlējumu.
Toreiz nosēzdamies pie apspriežu gal­da,
tikai pirmie trīs «evi kaut ko ce­rēja,
kaut ko zīlēja, jo apspriežu
pirmierosinājums bija nācis no Mas­kavas
un tādēļ, kas zina, varbūt to
tomēr varētu uzskatīt: par labu zīmi...
Bet zināt jau n e v a r ē j a : . . Un viņu
skatieni jautādami vērsās pret ceturto
kollēgu, no kura atkarājās visvairāk.
Sis ceturtais vienīgais, ne ko cerēja,
ne zīlēja. Viņam tas'nebija vajadzīgs?
ciālu armiju grupu angļu admirāļa Pe- viņam jau tad bija pilnīgi skaidri zi-trika
Brainda vadībā. Pats Eizenhauers ^as, ko pārējie vēl šobrīd, p ēc
vadītu vidējā sektora (Rietumvācijas,
Francija» un Beneluksa valstu) operā­cijas,
izejot no aizsprosta pozīciju teo­rijas,
uz ko norādīts augstāk. Man­teufels
par šo aizsardzības plānu iz­sakās:
,.Kamēr vien krievu flangi pa-,
liks atvērti abpusējai knaibļu kustī­bai,
no ziemeļiem pāri Dānijai un
dienvidos no Alpiem, padomju kara­spēks
nekad nejutīsies Eiropā drošs."
Tieši šie apsvērumi spieda Hitleru ie­ņemt
Dāniju un Norvēģiju pirms rie­tumu
karagājiena sākuma. Un šī paša
iemesla dēļ var rēķināties arī ar krie­vu
uzbrukumu Skandināvijas valstīm.
Manteufels domi, ka galvenā ķīļa at-vairē
jārīkojas pretēji Hitlera takti-kai,
ko viņš asi ndsoda. Hitlers attei­cies
upurēt telpu, kam nav kari se­višķi
lielas nozīmes, sevišķi tad. ja ar
šo upuri var iznīcināt ienaidnieka dzī­vo
spēku. Viņš ieteic šeit lietot ģen.
(Turpinājums 7. Ipp.)
BOMIM RanamenKmi labikiras par
Ungārijā pašreiz skarot ts. piektās
draudzes priesteris tēvs Vasīlijs savā šķiras pilsoņus resp. ..izmantotājus un
lunS nosodīja boļševiku imperiālis­tautas
ienaidniekus", kuriem pieskaita
mu un aicināja saglabāt savas tra­dīcijas,
nacionālo lepnumu, ticību
brīvai tēvzemei un Dievam. San'ik-smi
noslēdza dievkalpojums, kurā pie­dalījās
arī nometnes citu tautību pa­reizticīgie
dievlūdzēji.
GrafeMiavfi aizvesto piemiņas diev-hlpojumu
vadīja niāc. A . Liepiņš.
I.8icīgo aktu ar uzrunu ievadīja lat­viešu
komitejas priekšsēdis E. Kaze-kovskis,
bet par 14. jūnija pieredzi
Malienā un Litenē referēja kapt. J.
Ķiploks. Ar priekšnesumiem uzstājās
«Wu jaunatne.
J ļ PrucIJas parlamenta vēlēšanās ptifl.
w«t««, pēc liņām lldi pirmdienas va-
JUif bija pārUeclnošl usvarējušas fran-
J« ^/sldlbas partijas, iegūstot 104
i[«itttQi, kamēr komunisti tai pašā laikā
lj9UVūSi ai vielas, degollsti 75 un mēre-y
» Isbā spārna partijas 68. VēlēSanu fia-
J5» rtnūltātl līdz redakcijas slēgšanai vēl
"lHji lināml.
mii «««āciju paiudušo britu diplo-
•JJ Berdžesa un Mekllna lietā publicējis
^ Mpress. Vienīgā persona, kara bijušas
liņes par abu ārlietu ministrijas ie-
SSL?*'^"***"' *«9a<> pieteikusies policijā.
J[«nglkiii alklājuras. ko šl persona, kāda
J*j;«» pitelkusl policijā, esot tas, ka
bijis vairāk nekā komunistu partl-w
min vien.
l«v Mslrumu politikas izmeklēšanu
JJ« wniU komisijās paredzēts pasteidfināt
SJS Udz 30. JOnijam jābūt noprati-uSrH
"<**«*gt5nj. Desmit liecinieku vidū
.^j _ vēlreiz nopratināt ģen. Mekarturu.
īSarešu l^^O'SJ * ^^r • * hr Iris rietumu sabiedroto priekšlikuma
fnfušas A S V i k i i ' f ! l iibelgt Parīzes vicemlnlstru ap-
Tļ^^i un. neatkarīgi no priekšsarunām, iz-
2 j!i,E" *«tru lielo konierenci Vašinglo-
2r. !nf «nfll" delegāts Rozā mar-m
vlceralnlslrs Deviss. Pēc sarunām
«evēlas ārlietu ministru konferenci.'
^ t
b J J ' * » w t k ā ņ u armijas virspavēlniecības
^IUTL**'^^' ka starp Korejas front©»
^P» «ktoru un austrumu piekrasti pastlp-t
i l J l . i«Tr**^' pretestība. Sabiedroto aviii-li
».. . ī ! «O'kaidrojuši, ka komunisti Kum-k|
««kauto divīziju aizstāšanai lor-w.
trieciena armijas. 8. armijas
rietumvalstīm draudzīgi noskaņotos
protestantus, katoļu garīdzniekus, kri­stīgos
žīdus utt. Internēšanas pavēles
šīs šķiras piederīgajiem, pēc Budapeš-tas,
tagad masveidīgi izdotas vēl čet-rās
lielajās Ungārijas pilsētās —
Miskoldžā, Segedā, Gierā un Debre-čenā.
Pēdējā pavēle, domājams, iz­nākusi
visai pēkšņi, jo pārvaldes ie­stādes
nebija paguvušas vēl neko
darīt internējamo novietošanai. Ģime­nēm
bieži vien esot sliktāki apstčikli
nekā koncentrācijas nometnēs. Akci­ja
turpinās, kaut arī nule pēkšņi Bu-dapeštā
miris tās vadītājs visas Ungā­rijas
mērogā Dr. Bela Santo.
Arī pati Ungārijas valdība sestdien
pievienojusies ziņām par deportāciju,
atzīstot, ka zināmas iedzīvotāju kate­gorijas
esot „evakuētas" no Budapeš-tas
piespiedu kārtā. Pēc kāda oficiā-la
paziņojuma, Ungārijas galvaspilsē­tu
bijis jāatstāj 924, ..neciešamu ele­mentu"
ģimenēm.
Papildus ziņas liedna, ka deportēto
tūkstošu vidū bijuši 6 hercocŗi, 52
grāfi, 41 barons, 10 ministri no Hor-tija
laikiem, 12 viceminislri un 85
ģenerāļi. 324 Hortija staba virsnieki,
30 rūpnieki, 46 baņķieri, 53 fabriku
direktori, 93 lieltirgotāji un 105 liel-gruntnieki.
Aizvesto dzīvokļi apķīlāti
un nodoti strādnieku aktīvistiem.
modemu vaco jļ^ardiibas annllu
12 V A C U D I V Ī Z I J U BOS A P B R U Ņ O T A S A R J A U N A J I E M P R B T T T A N KU
I E R O Č I E M - T A U T I S K A V A C U A V I Ā C I J A S A S T A V E S N O T A N K U IZNI­C
I N Ā T A J I E M
)C. vn< iesp«i'""^ • T » ; . " Mori«onu, Deviss paskaidroja:
JapJ"*^ tl^lma^^^^^ ihjnr ' « J » > « noraidīs mūsu priekš-
1 atceltā rikojvŗ* | taj n^būs vairs nekādu šaubu, ka tā
laik».
ASV prasa neatkarīgas
valdības Austrumeiropas
valstis
V a l i D i t o n a (oe). - Amerikāņu ār­lietu
ministrija sestdien pubUcēJa Vašingtonā
paskaidrojumu. kurS kategoriski pasvītrots, ka
ASV vēlas redzēt, lai Austrumeiropas vai-stis
nāktu pie varas neatkarīgas, demokratls- kll vSdfbas, kas paustu šo tautu brīvo
'ribu AsV^'valdlba 'tic, teikts pasMf rolu-mā,
ka šis tautas stāv par personiskās brl-vTbas
Ideāliem un nacionālo neatkariiu
Sramerikāņu ārlietu i?»n*«t^ii^l «^^^^^'^'^^i'
publicēta sakarā " / ^ f pj,"^
PMnIeks Spānijā Stentons Griiiss kadl^ pre
5''"J!-L, : ; r5 Barselonā B o n n a (al). ^ V i c u un sabied­roto
apspriedes Petersbergā par vā­ciešu
piedalīšanos Eiropas aizsardzibš
beigušās. Sabiedrotie pilnīgi ātzinuSI
vācu prasību par absolūtu līdztiesību.
Bonnas parlamentam vistuvākā laikā
būs Jāizšķiras par to, vai Vācijas da­lība
Atlantika paktā kļūs par īstenību
vai nē. Par noteikumiem, kas saistīti
ar Vācijas piedalīšanos, pilnos apmē­ros
vienojušies sabiedrotie un Rietum­vācijas
pārstāvji.
Vācu karaspēka vienībām tiklab 6a-vd
organizācijā, apbruņojumā, kā arī
vadībā jābūt līdztiesīgām citu tautu
vienībām. Atbilstot līdztiesībai, 12
divīziju kājnieku vienības jdapbrui:io
ar smagiem ieročiem, neizslēdzot lie­lāka
kalibra modernos prettanku liel­gabalus,
kas arī 2000 m attālumā spēj
sadragāt tanku bruņas. So ieroču vidū
nedrīkst trūkt arī jauno amerikāņu
lielgabalu ar atomu šāviņiem.
Vācu aviācijā, kuras sastāvā pare­dzēts
600 lidmašīnu, būs galvenokārt
tanku iznīcinātāji, kuru ieroči spēj
sadragāt arī visstiprākos tankus. Iz­šķirīga
šeit bija vācu pieredze Krie­vijas
kara gājienā, kur pulkvedis
Rudels viens pats no lidmašīnas sa­šāva
600 ienaidnieka tanku. Visa vā­cu
armija būs pilnīgi mechanizēta un
motorizēla, lai tā visātrākā laikā va­rētu
pārsviesties no viena kauju sma-gumpunkta
uz otru. Bez tam vācu vie­nības,
kuru minimaidis lielums būs di-vīzija,
drīkstēs komandēt tikai vācu
virsnieki, kuru pārstāvis ar līdzīgām
tiesībām piedalīsies arī ģen, Eizen­hauera
virspavēlniecības štāba opera­tīvā
daļā. Tomēr vāciešu piedalīšanās
pagaidām akceptēta tikai aizsardzības
plāksnē, uz ko norāda arī tas, ka vā­ciešu
rīcībā nebūs ne tanku, ne stra­tēģiskās
aviācijas, ne arī tālšāvēju
lielgabalu.
Par loti dzīvo vācu jaunatnes un
bij. karavīru interesi militāram diene­stam
liecina rosīga pieteikšanās ro-bežapsardzības
policijā. Uz 10.000 vie-ļ
12.000, bet uzņemt varēja tikai 3000.
7ooo jauno rekrūšu jau jūlijā sāks
apmācības robežapsardzības diene­stam,
jo 14 nodaļām jūlija beigās jau
jābūt sastādītām. Vidējais robežapsar­dzības
nodaļas stiprums ir 600—700
vīru. Visdrīzākā laikā sāks formēt arī
speciālas vācu trauksmes policijas
vienības.
Vicu žinatnieb ar
pctijumu dokumentiem
^pilnīgi privāti'' paiudis
uz Ameriku
Frankfurte (al). ~ Rietumvācijas
presē un atklātībā vēl nebija norimis
satraukums par Dr. Kemrica gadīju
mu, kad vācu politiskās aprindas, kā
arī sabiedrību vispār uztrauca jauna
zina par vācu zinātnieka Dr. Bruno
Venta noslēpumaino nozušanu. Dr.
Kemricu savā laikā apvainoja spiego­šanā
par labu Pad. savienībai, bet,
neievērojot to, viņu ņēma savā aiz­sardzībā
rietumu sabiedroto iestādes,
pasvītrojot Dr. Kemrica nopelnus brī­vās
pasaules labā.
Dr. Vents ar visu ģimeni 1949. g.
ieradās no Austrumvācijas Frankfurtē.
Kaut gan viņš padomju joslu bija at­stājis
it kā politisku iemeslu dēļ, vi­ņam
no turienes pārsūtīja visu kusta­mo
mantu. Savu izcilo spēju dēļ foto-ķīmijas
nozarē, pārbēgušo zinātnieku
pieņēma darbā kādā lielā Frankfurtes
fabrikā. Sī gada 5. jūnijā Vents bija
nozudis bez pēdām, un reizē no viņa
pārzinātās laboratorijas pazuda daudzi
svarīgi plāni un dokumenti —- ilg­gadīgu
pētījumu rezultāti. Prokura­tūra,
policijas izziņas rezultātā, parak­stīja
pavēli par Dr. Venta apcietinā­šanu,
kaut gan tas bija jau par vēlu,
jo izmeklēšanā noskaidrojas, ka 7. jū
vairāk nekā 15 nedēļām, neliekas
esam lāgā atģiduši.
Rietumi bija kļuvuši pārāk aktīvi
savas pretestības un aizsardzības or­ganizēšanā,
gluži nepatīkami aktīvi.
Kremlim te bija kaut kas jādara, at­tīstība
jānovilcina, jābremzē, jāie­gūst
laiks. Un kas gan to prastu la­bāk
par Kremļa pārstāvjiem. Tikko
jau apspriedēs veidojās kaut kas lī­dzīgs
kompromisam, tā Gromiko pie-ķērāe
savai bieži pieminētai pelēkai
mapei, bez mazākām grūtībām atraz­dams
tur un uzmezdams galdā jaunu
strīdus ābolu jaunu prasību veidā.
Kādu laiku tiepies ap Rietumvācijas
apbruņošanas jautājumu, Gromiko iz­cēla
no mapes Atlantika pakta un
amerikāņu bāzes tematu. Sēde sekoja
sēdei, rtinai tecēja kā no dzirnavām.
Kaut gan priekškonference strupceļā
sagāja jau īsteni pirmajās četrās die­nās,
runāšana turpinājās, un pēc sep­tiņām
nedēļām vējā izrunāti bija jau
vairāk nekā miljons vārdu. Sēdes bie­ži
izvērtās par tīru farsu, kad de­legāti
sanāca, konstatēja, ka nevie­nam
nekā jauna nav ko teikt un ap­mierināti
aizgāja inakšķerēt vai iepa­zīties
ar Parīzes jaukumiem. Pa star­pai
tapa izdzerts arī dažs viskijs,
vodka vai šampanietis, un delegāti
draudzīgi patērzēja. Nu jau varbūt
būs izrunāts otrs miljons vārdu, bet
rezultātu tikpat nekādu. Gan Džesups
vingrinājās ar Gromiko sarunāties
krieviski, gan arī Gromiko, kā stāsta
prese, pa Parīzes antikvariātiem stai­gādams,
iegādājies rokas grāmatu
„Kā iemācīties angliski bez asarām",
bet vai nu tāpēc delegāti jau būtu at­raduši
kopīgu valodu.
Reiz gan rietumniekiem lieta likās
apnikusi, un viņi mēģināja ar vienu
rāvienu panākt to, kas nebija panākts
mēnešiem ilgās neauglīgās runās. Viņi
ierosināja bez liekas gudrošanas ār­lietu
ministriem 23. jūnijā sanākt Va­šingtonā.
Bet Gromiko tikai pietika
pagrābt savā mapē, un sarunas atkal
atradās turpat kur bijušas. Uz rietum­nieku
notām Maskava iesniedza savas
prasības, lai ārlietu ministri darba
kārtībā uzņemtu Atlantika pakta un
amerikāņu bažu jautājumu. Rietumos
patlaban vēl par šo lietu gudro, un
Vašingtonā dzirdēta doma. ka krievu
priekšlikums varbūt nemaz neesot
slikta ideja, jo varbūt tādā gadījumā
izdodas ierunāties arī par padomju
bāzēm un satelītu armijām Austrum­eiropā.
Pie visa tā nav jāaizmirst, par ko
īsti ir runa pie Rozā marmora pils
apspriežu galda: nekādas problēmas
tur nav izlemjamas ne izšķiramas, bet
15 nedēļu runāts vienīgi un tikai par
to. — par ko īsteni būtu jāsāk ru­nāt.
Vienīgā vienošanās šais runu plū­dos
bijusi tā, ka būtu jāmēģina vieno­ties
par to,- ka ārlietu min striem būtu
jāsanāk un jāmēģina vienotie?.
Ejot nedēļai pēc nedēļas, gan jau
sen līdz Parīzei aizskanējuši īgni sau-cieni
— taču izbeigt reiz nest sietā
ūdeni un nemēģināt skaidrot to, kas
īstenībā skaidrs bijis jau no sākta
gala. Garajās runāšanās jau atlikuH-kām
izmalti visi temati, un abām pu­sēm
ir pilnīgi skaidrs, par ko tās bū­tu
ieinteresētas apspriesties ārlietu
ministru konferencē. Rezultātu tomēr
nav, un arī nebūs tik ilgi. kamēr Mas
*tnMv»Ui arml as. Ari armijo» ^"""rr,;.,:::? Barsclonā izteicies, it kā ap-
^^Zi* paskaidroja, ka viņš ses tautām pa-saidSia
«.?V.»«»"P61«nu jauna. ^^^^^'^^^^^^^^^ brīvību.
lākSanos.
nijā Dr. Vents lidmašīnā devies uz,
^ Briseli. Viņa sieva un 21 g. v. d ē l s i ^ a v a to negribēs. Un tomēr vienmēr
' t'ā^n^Dieteikušie/S.O^ vVdū 20,000'bija atstājis Vāciju jau pāris dienas J^una labie rietumu džentlmeņi
no 19 2^ : V. Liels bijis arī virs- iepriekš, ar ceļa mērķi - ASV. Ixce- ļ ^'čngi leko. lai durvis paliktu atvēr-nieku
pieplūdumi — pieteikušies (TurpmājumB 8 ipp) ' aurpmājums s. ipp.)
p
2-1
'i'
•?4
l- ll
1
1^
Wi
5'r
l ? | 4
j 5';
i-
-
h It ^ ii