Bavarijas Latviesu vestnesis, May 5, 1951

              . 1951. 5.
piciena no' i
«tai». SteburtS
m vadīto Utii£
ļistumu lajfliBiiUļ
' i- Vibui
STĀSTA
8te CSatkovI ip^
nolJmii bijļi
I jo padomi]! ?i»
apcietināšana fio-
>es iznIcinUtttil
«ieva, tad Ufli
g. Austnn&viciji
[anku vienībai. Al^
dzimtā pilsiti
ka unifonniti is^
ordeņiem ua go>ļ I piķētas ieiii, obi^
rgfū pSrdevttii dgi^
Atgriežoties Mts-ļ
dzirdgjii no Xii(^
iarbiem deportsto
Icu valodS par nfļ
I Pēc nosutUmi^
ļavientbUi sidvietīt
concei^ttScilaf
Eticami elčmetirj
ipcietinStf ,,par
js vielu spekolao';
[tinajuma Izdevlei
liju.
štSba pulb. R,|
[armijas ziņu dii-i
h seržants V, ku
[aliņa dēla Vasili|i
/āre, nevar lafilt*
varmScfbu. Tlp«c!
gaitSS un
Iraudētl varll«^|
ļu domas un spri^
kara iespgjafflibii;
,Jfa Staļins sttl
•ievijas katastroli^
;rija un rietufflii
||lllļlHlinillllllWM««»*
b]Sai i * * / Sk
Tai puiotr» kļ<E
ikfs«tļļs} •ŗj»
Sestdien, 1951. g. 5. maijž
L A T V I J A
asEES
Vai ir lāsfrādā ojlrakluvēs
Nearitejama ogļraču aroda slimiba silikose
apdraud tos ar pif mo darba dienu
9PECIALRAKSTS LATVIJAI NO BEĻĢIJAS
Kad 1947. g.^ DP pārstāvji atgriezās
DO BeIģija?.?glr^^^^;LJ",.^Pf^^^®^ ^ :
kari ar Beļģijas piedāvājumu uzņemt
np «trādniekus, laikrakstos lasījām
fllašus aprakstus par Beļģijas augsto
Lvei standartu, labo atalgojumu un
«jenemamiein darba apstākļiem. Maz-llil
kriWta nostāja bija pret strād-fiiektt
novietnēm, bet visumā lasītā­jas
radli le«paids, ka pāris gadu
darbs oglraktuvēft būtu gan grūts,
bet pieņemams. Lasījām ari par ogl-jaktuvjtt
darba nepiemērotību latvie-lieDf
taču trūka kompetentas infor­mācijas
par SI darba kaitīgumu strād­niek
» veselībai.
Angliji» vienu gadu Tfiofitrāļdājot
ogļraču sagatavošanas centrā, starp
dtu, saskāros ar ogļraču aroda slimī­ba
— iilik02i, bet apmācītāju inior-
©idjō par lo slimību bija ļoti ne-pitelga,
un neviens tai neveltīja va-jadilgo
viribu. Tas, protams, ari ne­bija
mtSitt devēja — Anglijas
odrakitttTJu pārvaldei — interesēs,
Jo tad DP pretestība oglraktuvju dar­ba
» būtti bijusi lielSka.
Tagad pagājuši jau vairāk nekā trīs
gadi, kopš latvieši strādā Beļģijas,
Anglija* u. c. zemju ogļraktuvēs, bet
vai viņi pilnībā apzinās šī darba kai-
Ugfuinu veselībai, Ir diskutējams jau­tājums.
Latviešu presē vēl joprojām
nav populāras un objektīvas informā­cijas
par to, kādas var būt sekae
darbam ogļraktuvēs. Mēdz gan baidī­ties
no i^rukumiem, gāzes ieplūdu­miem
u. c. nelaimes gadījumiem rak­tuvēs,
bet nepievērš uzmanību ogļ­raču
veselības bīstamākajam grāvē­jam
silikozeL
Pēc Luvenas universitātes iekšķīgo
^ f M u klīnikas vadītāja prof. Lam-bina
lekcijām par silikozi, kāda kom­petenta
latviešu ārsta informācijas,
ko viņi devis pēc trīs un pus gadu
prakses silikozēto ogļraču ārstēšanā,
nn medicīniskās literatūras, mēģināšu
ial raksta i^azīstināt lasītājus ar si-likozu
rašanos, attīstību un sekām.
SUKOZES CĒLONIS - KVARCA
PUTEKĻI
Silikoze izceļas, ieelpojot plaušās
silīcija bioksida (SOJ putekļus, kas
rodas, urbjoties zemes slāņos. Jo tie
irsmalkiki un tikko radušies, jo kai­tīgāki.,
tšpic. ka viegllk ieelpojami.
RupJSkie putekļi, turpretī, nav bīsta­mi,
jo sakrājas degunā, trachejā un
bronchos un vēlāk ar krēpām tiek
Izsviesti ārā. Ari akmeņlauztuvju,
«Ita, raktuvju, keramikas rūpnīcu
sltidnleki un akmeņkaļi nav pasar-gltl
no «aslimšanas ar silikozi. Ir da-ii
faktori, kas paātrina silikozes ra-lanos.
Tā, piem., vairāk apdraudēti ir
ogļrači, kas slimo ar bronchitu vai
chronisklem kakla un deguna iekai­sumiem,
tāpat ar silikozi ātrāk sa-
•limst jauni cilvēki, jo viņi putekļus
Ieelpo lielākā daudzumā un dziļāk.
Atzīmējams ari, ka moderno raktuv-u
pneumatiskie urbji rada smalkākus
putekļus, kas vieglāk iekļūst plaušās.
SLIMĪBAS STADIJAS
le^poto sīko kvarca putekļu sekas
ir^^tas, ka plaušās ļoti savairojas
laisķaudi un reizē ar to samazinās
plaušu gaisa tilpums. Silikozētiem
ogļračiem rodas elpas trūkums, sirds
^jm%, kā arī infekciozas komplikā-
Ji]M, no kurām bīstamākā ir tuber
^uloza
Atkarībā no silikozes attīstības pa-beļģu
zinātnieki to mēdz ieda-
»t M pamatstadijās. Tāpat ar! švei-m
un vācieši. Angļi un amerikāņi
^^l stadijām. Pirmais ie-
«ujums ir reālāks, jo bāzējas uz tie-
»i konstatējamām un noteiktām pār-plaušās.
Silikozi konstatēt var tikai ar rent-pnauiņīDiuma
palīdzību; pats siliko
jiitas pilnīgi vesels, kad rent
sanogranana jau rāda mazus punkti-
9«8 plaušās - pirmās sdlikozes pazl-
Nekādu ārēju slimltoas sirapto-nav.
Elpas trūkums parādās tikai
JJoSā stadijā. Neraugoties uz to, ka
Panrauc darbu, slimības attīstība gan
S P a t ā tempā, tomēr turpinās. Šai
;^wi|a mazie punktiņi plaušās pār-
J«ņas par plankumiņiem Pēdējā sta-
S «V* ^^^^^^ ir jau pie mazā-otL
piepūles, un rentgeno-
S^J^a plaušās rāda lielus baltus
60 proc. silikozo saslimst
L^ ^ I ^ ^ ^ i ' un statistika par sili-
•«^«berkulozo mirstību rāda, ka 3 ga-mn
P^^^i^s silikozes stadijas ie-
«anas no tiem, kas slimo tikai ar S^®^"* 29 proc, bet no siliko-
\Z ' «aslimuši ari ar tuberku-
75 proc.
^ SAKAS SILIKOZEf
3 *? i«kutSjumu precīzi atbildēt
Z*''^^ citēšu latviešu ārsta vār-iifci
,?y ^^^as gradācijas, kad īsti
.7'/i^iJ^oze - pēc 2, 5, 10 gadiem,
ōeL u Teorētiski pie-
J.^' «a silikoze sākas ar pirmo darba
,7 putekļainajā pazeme. Praktiski
mn' ^^^^^^^^ ^3^' atrod uz
'^TOoarammas silikozei raksturī­gas
pārmaiņas. Kad un pēc cik ilga
laika sis pārmaiņas rodas, nevar tieši
noteikt, jo tas atkarīgs no darba ap-stcikļiem,
no tā, kur atrodas raktu-ves,
resp zemes slāņa, un bez tam
vēl no pasa cilvēka organisma. Līdz
sim nav konstatēts kāpēc viens or­ganisms
vairāk reaģē uz silikozi, cits
mazāk, neskatoties uz puslīdz vai pat
giuzi vienādiem darba apstākļiem."
Pedejā silikozes stadija parastii ie-
3tajas pēc apm. 20-25 darba gadiem
ralctuves. N^ves gadījumus, kā jau
ļepneks minēju, rada galvenokārt
komplikācijas — tuberkuloze, pneu-monija
u. c. Sai pēdējā stadijā bez
tam vērojams ari liels darba invalidu
skaits. Statistiku par to, cik no rak­tuves
nodarbinātiem ogļračiem para­sti
saslimst ar silikozi, neizdeve.3 ie­gul,
jo tā, saprotamu iemeslu dēļ, ir
noslēpums.
SIUKOZES APKAROŠANA
Valstis, kurās šis nopietnās aroi^li-
Mibas jautājums ir akūts, ziedo ļoti
daudz līdzekļu un pūļu silikozes pētī­šanai
un apkarošanai. Šveice ik ga­dus
izdod vairāk nekā 2,5 milj. fran­ku
slimības pētīšanai un silikozēto
ārstēšanai. Un tomēr — pagaidām si
Latviešu kvartets Adisabebā
Bijušie DP lailes Selasi valsUba jotas vUnsies
SPECIALRAKSTS LATVIJAI NO ABESlNIJAS
Baznica krusta
kara gājiena pret
komūnisinii
VĒROJUMI INDIANAS LUTERĀŅU
DIEVNAMOS
Vērojot dievkalpojumus šejienes
luterāņu dievnamos, var redzēt ari
šo to mums neparastu. Vispirms jau
pie ieejas mācītājs stāv un sagaida
dievlūdzējus, sniedz roku un sasvei­cinās
ar katru. Dievkalpojuma laikā
mācītājs ir melnā talārā ar baltu
virsvalku, kas sniedzas līdz ceļ-gdliem,
un izšūtu, zeltītu lenti pāri
pleciem. Altāra vienā pusē ASV
karogs, bet otrā novietojies draudzes
koris. Baznīcēnu sēdekļiem priekšā
noliktas dziesmu grāmatas, kurās
kopā ar tekstiem ir arī notis.' Blakus
dziesmu grāmatām bieži redzami ari
papes vēdekli: vienā pusē tiem Jē­zus
ar saviem mācekļiem pie svētā
vakarēdiena galda, bet otrā — kāda
firma reklamē savas eļļas.
Draudzei dziedot pirmo dziesmu,
dziedādams ienāk koris pa baznīcas
viduseju un sastājas īpašā nodalīju
niā blakus altārim, kur ir ari ērģeles.
Kora dalībnieki melnos talāros ar
baltām apkaklītēm gluži kā mūsu
miiicitāji. Dievgaldniekiem vīnu ne­pasniedz
kopējā biķerī, bet higiēnas
Etiopijas galvaspilsēta Adisabebā
likoze nav ārstējama. īr'iespējams ļ celta kalnu pakājē. Lēzenie kalni ie-vienīgi
daļēji ierobežot traucējumus, slēdz pilsētu no visām pusēm, tikai
kādi radušies plaušās no silikozes uz dienvidiem ir drusku līdzenāks,
mezgliem. Galveno vērību velt; pro- Kalni ir vulkānu lavas klints, segti
^ļlaksei. Raktuvēs ir jābūt labai ven- ar māla kārtu un apauguši asu, no-tilācijai,
un urbšanas darbi jāsavieno kaltušu zāli, dzeloņaugiem un euka-ar
ūdens strūklu urbjamā vietā. Par liptiem. Pēdējie savā laikā ievesti no
vienu no racionālākiem profilaktis- Austrālijas un ļoti piemēroti šejienes
kiem līdzekļiem pret silikozi pēdējā sausajam klimatam. Ir brīnums, ka
laikā uzskata sālsūdens miglas ieel- šis koks var augt uz klints un bez
pošanu darba pārtraukumu laikā. Ja mitruma, jo sausuma periodā še lie-raktuvēs
ievēro silikozes speciālistu tus nelīst četri mēneši, kad viss izdeg
ieteiktos piesardzības solus, kā arī un nokalst.
ja paši ogļrači ir piesardzīgi, ir ie- Lai gan Adisabebā ir lielas zemes
spējams jūtami mazināt draudus galvaspilsēta, tā tomēr atgādina ma-strādnieku
veselībai. zu Vācijas provinces pilsētiņu. Dažas
^ - r , , « * ^ . , - - . , desmit vairākstāvu celtnes, trīs kino
OGĻRAČU V E S E U B A S PĀRBAUDES teātri, galvenās ielas asfaltētas, bet
Seit, diemžēl, varu runāt tikai par tas arī ir viss. Gan itāļi savā okupā-
Beļģiju, jo manā rīcībā nav materiā- cijas laikā centušies i e izveidot mo­lu
par citām zemēm. Beļģijas ogļra-ļdernu pilsētu, ieguldot milzu Ildzek-čiem
rentgenoloģiskās pārbaudes un lus, bet nebija paguvuši īstenot sa-klīniskā
izmeklēšana ir obligāta ik vus plānus jldz galam,
pēc 6 mēnešiem. Ja ārsU ogļracim ir Pilsētas centrs ir neliels tirdzniecī-konstatējis
silikozi, kaut pirmā sta- bas rajons. Tekstiliju, dzelzs un pār-dijā,
viņam ir tiesības darbu atsiet tikās preču veikali ir gandrīz tikai
un pieprasīt pensiju, kas tādā gadi- ārzemnieku īpašumā, pie kam armē-juma
gan ir niecīga. Normāli ogļracis ņi, grielji un arābi ir galvenie tirgo-darbu
atstāj tikai ar trešo un ceturto tāji. Cenas vienai un tai pašai precei
stadiju, kas lielāko tiesu ir pēc 20 ir dažādas, jo tās nosaka pēc pircēja
lidz 25 raktuvēs nostrādātiem gadiem, izskata: ja tas baltais un labi ģērbies,
Tad pensija ir proporcionāla nostrā- tad cena ir augsta. Turpretī iezemlc-dātajam
laikam un ģimenes sastāvam, šu tirgus rajonā tās pašas kvalitātes
un ogļracis no darba vietas var pie- preci var dabūt par trešdaļu lētāk
prasīt arī ārstēšanās izdevumu seg- nekā centrā,
sanu. Cik izdevies noskaidrot, speciā- iezemiešu tirgū - Mercato - sa-
1as sociālas apdrošināšanas pret sili- pi^st abesiņi no tālas apkārtnes, un
' tur notiek dzīva tirdzniecība. Pārde­vēji
sēž rindā uz laukuma, katram
priekšā pāris sauju viņa lauksaim­niecības
ražojumu — graudi, kafija,
paprika vai kas cits. Preci pārdod pēc
acumēra vai mazām konservu bun
džam par dažiem centiem, kas ieze
dēļ katrs saņem atsevišķu biķeriti.
Izdarot kollekti, mācītājs pasniedz
draudzes darbiniekiem vairākus me-talla
šķīvjus, kurus nes gar baznī­cēnu
soliem; katrs uzliek savu zie­dojumu,
pa lielākai daļai aploksnītēs,
kais jau iepriekš piesūtītas mājā ve­selam
gadam mi ir numurētas, tā ka
var zināt, cik kurš ziedojis. Aplok-snitēs
ir kartītes, kur ierakstīt savus
mēneša ienākumus. Tikai nejauši
dievkalpojuma apmeklētāji savu zie­dojumu
uzliek vaļēji.
Daudz baznīcēnu dievkalpojuma
laikā valsta mutē košļājamo gumiju,
un daži tā ievingrinājušies, ka var
pat dziedāt. Dievkalpojumu beidzot,
mācītājs nemet krusta zīmi, bet pa­celtām
rokām teic svētīšanas vārdus.
Tad kora dalībnieki pa divi rindā
<iziedādami virzās uz izeju; tiem
seko mācītājs, kas atkal nostājas
pie izejas un, katram roku sniedzot,
atvadās. Kur vien iespējams, blakus
ba;i'.nlcal ir bērnu dārzs, kur pa diev­kalpojuma
laiku draudzes dāmu uz­raudzībā
paliek vismazākie bērni.
Lielais vairums luterāņu še vācieši,
kan; ieceļojuši no Polijas pirms vai­rāk
gadu desmitiem. Savu tēvu va­lodu
tie aizmirsuši jau pirmajā pa­audzē,
un tikai retais vēl prot kaut
cik sarunātifM. Savu valodu tie gan
aizmirsuši, bet savu Dievu nē. Tie
nepalaiž nevienu ēdienu reizi, neiz­lūgdamies
Dieva svētību. Tie nav
arī alkohola lietotāji, un uz viņu gal­da
redz tikai glāzi ūdens ar ledus
gabaliņu tajā. Visi ir cītīgi dievkal­pojumu
apmeklētāji. Ja gadās, ka
kāds nav bijis dievkalpojumos trīs
vai četras reizes, tad draudzes pa­domes
locekļu pienākums ir to ap­meklēt
un pārliecināties, kāpēc nav
bijis baznīcā. Šo ļaužu vidū nav se­višķu
bagātnieku, bet visi tie tu­rīgi,
kā arī labsirdīgi un izpalīdzīgi
ļaudis.
Dažu vakaru draudzes locekļi at­nes
uz baznīcu kinoaparātu, pret al­tāri
noklāj baltu drēbi un rāda, ar
kādu viltu komunistu aģenti iziet cī­ņā
pret kristīgo ticību, negūstot to­mēr
panākumus, jo krusts uzvar sirpi
un āmuru- Sākoties Eiropas brīvības
kustībai, ar ģen. Kleju priekšgala,
ari baznīcas sāka sludināt krusta kara
gājienu pret komunistiem, lai visi sa­slēgtos
cīņā pret tiem. Baznīcā \Z'
dalāmās dievvārdu lapiņās draudzes
locekļi uzaicināti turpat baznīca pa­rakstīt
brīvības deklarāciju, lai reiz
paceltu dzelzs priekškaru.
^ J. Goldmanls
S a u s b e n d a, aprīlī.
MATERIĀLOS LABUMUS VAI
VESELĪBU?
No sacītā lasītājs var& izlobīt gal
veno: darbu ogļraktuvēs, bīstami ap
draud neārstējamā silikoze, kas labā , , , , . , , * ^ •
kā gadījumā sagrauj cilvēka darba M^^^ļ^^V^^ "^]^'l^ļl^^'y^^^
spējas un saīsina viņa mūžu par vai-pf^ strādnieks nopelna dienā tī­rāk
desmit gadiem, bet ļaunākā gadi- p*^, T^^'ļ^ ,^j*^.P^J*,?, , , .
jumā pārtrauc ogļrača dzīvi pašosi ^^'^^^^^^^^^ ^^^^^
spēka gados. Visiem ogļraktuvēs no-M"ts, architekts, ceļu inženieris un
darbinātiem latviešiem tādēļ derētu h^^^*^^"^^"^-*'^"^
labi pārdomāt dārgo cenu, par kādu^f/ s t s uzņēmumos.^ A l g M i r
jāpērk viņu mazliet biezākā algas ap.M^H?P^i^* dolāru menesj. Salīdzinot ar
loksnīte. Anglijā tagad ir kritušas iT.M«iifn<i» apstākļiem, šis atalgojums ir
guma važas, un katram ir iespēja PfJf^.^^T'J^^^^^,^^^^^^
brīvi izvēlēties citu darbu. Vai drus-P^^^J^^i dzīvot Savā laikā Vācija etio-ku
lielāks mārciņu žūksnis, ko saņem P^^^^ pilnvarotie gari stāstīja, ka ar
ogļrači, spēs atpirkt silikozes saēsto h;? ^^f/^ 1''^*^°^Jit ^-^^
veselību? dzīves īstenība rāda; ka bijušie dipisi
Šodien dūšīgie puiši, kam tūkstoš «^^^^^ .apvesti ap stūri" Eiropieši še
pārciestu grūtību aiz muguras, droši p/^^^^ Jn^^oii'L^''i"^"l ' ^ ^ ' ' M " '
vien, jūtas tikpat veseli kā agrāk, bet[t!it°\" ^c^J^
sīkais kvarca puteklītis, varbūt, jau
ir sācis savu ārdītāju darbu viņu
plaušās. Sekas: pēc gadiem desmit,
piecpadsmit, kad pašu mājāg atkal
virmos atjaunotā dzīve, šiem sparī­gajiem
Latvijas dēlier?! trūks paša
galvenā — veselības, ko daudziem
svešumā būs laupījusi melnā pazeme.
Ād. Mārzems
B e ļ ģ i j ā , aprllL
strādā 3—5 gadi un tad pasaka šai ze-du.
Daudzkārt esmu ari braucis ga­rām
Pad. savienības sūtniecībai, bet
tur neesmu manījis ne mazākās dzī­vības
zīmes. Krievu misija še gan uz­tur
labi iekārtotu slimnīcu, bet arī
tur var redzēt tikai iezemiešu sejas, *
lai gan ārsti esot krievi. Viņiem še
9laf bOdā aiirltējti vecfl etIopteSt mOti
ir trīs lieli skatlogi propagandai, kur
redzams „tētiņš" ar saviem ģenerā­liem
un sarkanarmiju. Uzraksti angļu
un etiopiešu valodā vēsti, ka „sar-kanarmija
ir miera armija". Seit viņu
propagandai iezemiešu vidū ir zlnl-mi
panākumi, jo to, ko viņi sola,
etiopietis nav pat redzējis. Taču, lai
krievu ideju ietekme neizpaustos uz
ārieni, par to gādā viņa majestātes
Hailes Selasi policija un karaspēks.
Dumpiniekiem še spriež ātru tiesu —
karātavas vai elektriskais krēsls.
J. G.
A d i s a b e b ā , aprIlL
i kas
as zinas
Sti viri Mrgi lortga •«Hsabtbleia vlrtai
mei ardievas, kamēr mums šl Iespēja
nav dota. Šinīs dienās Adisabebu at-
DIEVKAIPOJUMI
LATVIEŠU MIERA DRAUDZE, prSv. E.
Bergs; Holbornas Holy Trinlly bar.nTcft,
2. Vasarsvētkos, 14. maijā, pl. 16 iesvēte ar
dievgaldu.
LONDONAS LATVIEŠU DRAUDZE, māc. R.
Slokenbergs; ģimenes dienas d^ievkalpoļums
Londonā, Kristus bažn.i 1, Vaiarav. 13. mai­jā,
pl. 18 draudzes vakar» Draudze» mājā,
VIDUSANGLIJAS DRAUDZE, māc. E. Sar-kanbārdls;
Vulverhf^mptonfi, Marka ba7.n 12. ļ ^^^^ ^jg^i desmiti pOlu un Čecbu, kas
maijā, pl. 18 draudzes sapulce,- Lesterl, . . . ^ 1,3 u,iV«»imnUVt
Hoiy Trinity bazn., 1. Vasarsv.. 13. maiji, D^ja ieradusies kā lauksaimnieki. Bet
pl. 14 dievk. -ar iesvēti, pēc tam ģimenes die- tā kā šeit nav iespSjams noorganizēt
nas sarīkojums; Koventrijiī, Hojv Triniiy ļa^ļ^saļj^nļgcibu elrOpieŠU IzprStne,
bazn., 2. Vasarsv., 14. maija, pl. 11,30. Viru , , r«^u„ «-IJTU»- ArH^
koris. Draudzes sapulce. [^^ P ^ i " un cechu valdibas doto aiz-ziEMEĻANGLIJAS
- BRAOFORDAS DRAU- devumu dzesa, parādu sedza IRO, un
DZE, māc. R. AboiiņSj Jorkfi, Trinity bazn. paSi ,,lauksaimnleki" slzbrauca atpa-
12. maijā pl 17; Bradfordi 2. ^asarsv 14 U ^ j ^ (gg^ j^^j iespējams arī,
raai a, pl. 14 Vasarsv. dievk. ar Jaunleilu • . \ * .4wlf..^»» •««..'
iesvēti) Dariingtonfi, Hoiy Trinity church,Ua viņu cell gaja UZ „atbrIvotajam
Woodland Rd., 19. maiJS, pl. 16 dievk. ar dzimtenēm.)
jauniešu iesvēti un dievgalduj Ņūkāilē, DS- g^vā laikā VāciJā laikrakslOS lasl-ņu
mlslļas bazn., 4, Esllngton Rd., Jesmond, , , AK..e?«i;8 Vr^A^Mi
20. maijā. pl. 16 draudzes vakars. Abeslnljā esot daudz krievu —
MANCESTERAS DRAUDZE, māc, p. Naiō- vesela misija. Pirmā dienā, Iebraucot
gauds; Ročdāiē. Lūkasa bazn., 13. maijā, pl. Adisabebā, mani UZ islas uzrunlja
15,15, Kirkby lauks, hostell pie Liverpūles. U j d s iezemietis kHeVU VSlodi. ES,
^^[?TUM.^NG^^^ DRAUDZE, «.ic. R Mu-1 P^^tams. neatbildēju. Bet šis ar! ir
žiks; Rictumvelsas ģimeņu nometnē 13. ma;i«
Jā, pl. 11 ģimenes dienas dievk.
SKOTIJAS DRAUDZE, māc, J. Sapielfi; Ediiti-burgā,
Lochend Parish bazn.. 1. Vasarsv., 13.
maijā, pl. 15,
LiDSAS DR.M^DZE. māc. E. Bergmanis;
LIdsā, Emanuēla barn., 13. maijā, pi, 15,.'10
Vasarsv. dievk. ar jaunatnes iesvēti un diev*
naldu; IlAlifaksā, Parish Church. 20. maiļll,
pl. 16; Līdsā. Parochlal Hall. Raundhay,
Filzrov Drive, Leeds 8, 26. maijā, pl. 17
draudres vakars ar priekSnefiumiem un ba»
zāru; tramvaja pietura — Oakvood Clock.
LATVIJAS EV. LUT. BAZNĪCAS Lielbritli-niļā
sinode sanāks 2. un 3. lūnijā, Londonfi.
Vienīgais gadījums. Esmu še nodzīvo
jis jau 8 mēneši, bet vēl neesmu re
dzējis neviena, kas izskatītos pēc
krieva, ne ari dzirdējis krievu valo
Top Toronto ieahris
Toronto latviešu dramatiskā kopa,
kas sākumā darbojās pie Toronto lat
^ ^ ^'^^^^ biedrības, tagad kļuvusi neat
DVESMU svĒ^^^^ t^^^i juridiski saistījusies
20 jGiijā no rītfl st. Pauls toaznieā, On8iow ar Daugavas Vanagiem. Pēc nesen
sa, London s. w. 7; T. Ķēniņa kantātes notikušās M. ZTvērts lugas Divkauja
pirmatskaņojums. \ir^6e% uzļaboJles teātra kases stfi-c
m SARĪKOJUMI voklis. kas dos ansamblim iespēju ie
LONDONAS LATVIEŠU KOBA KONCFRTS
Vasarsv. scsJdienā. 12. maijā, pl. 18. Alford šamos kostimus un dekorficijas. LIoz
House zālē. Aveivne Streot (Keningtonas U im kopas dalībnieki visu gādāja sa
apciklz. siac). , ^ „ , n, viem līdzekļiem. Kopas māksllniecls
(K<?ningion<5^ apjk?7. stariiM. ātra aktrisei Mildai Bērziņai-Bārei
ILONAS LEiNfANES VAKARI p:fk!(i!cn n. Vinas rcžijā pašreiz iestudē Blauma
ma-iā Notinghetnā. .e.fdien. !? maiia Dar.-ļ indrānus. īzrāde notiks maija bei
bijā, svedien. 1?. mar.ā I estera un p. Tm ļ J
dien. 14. maijā Birminghamā. ' 9-^.
it UaaoRā tUrptiBtiikl boraonti i i l t l if
tat IssUldt* koiteietci Dr. P. MOtki, luīi
itridā Stokholmas vattrlnārā plttianat (n-ititOtā,
lisffit refarlfu par iteroldfem hor-
* Dlaiiat DV •odaļt trūcīgo tautieSu at­balstam
nodevusi 750 luronu. Inl. P. Oltci
orgaiiliētie latrtēSt turpmāk rēgollri iibal-ttis
trOkoncittiļui.
it Kopfnhismi nlrii pii^'^dlbv darblnfeks
I. Hananls. Nelaiķis āktivl Udidarbojāi )ftt-nataot
u. c. orgaaU&cl|āt.
Baltifas sieviešu pado-mt$
latvtdia delifāclja
ASV aoorgaauējusl bei-makiai
rakstveida padono
mlffiaiia arttaiecibt ttcm
tautiefilaB. kaa tž vaļa-dsTga.
Arttus, kas vēlas
Icsalftlttet fitiil pas9kti>
mi, IQdt patinot savas
adrasei Taklai Aitkrauk-lel-
Erdmanei, 5S07, LotUan
Rd., BaitiiRora t2, Md.
it Kaltfomiiā ar sirds trieku miris pulkv.
Aleki. S l n ā t s . Pēdētoi Ulvi}af patstā­vību
gadoi pulkvedis bija Valkāt apr. prieki-aieks.
Par droSsirdIbu Latvijas atbrīvošanas
ciņāi apbalvots ar Lāēplēila kara ordeni.
• l^ttjorkat DV valdē levēlēU kapt.
KārkllņU (prlekSsēdisJ, B. Skulte, A. Ābo­liņa,
V. Kanltttkli «n L. lēnlņS, bet ravl-tljas
koalsiJI Pelie, J. AboUņi UB SāberU.
it IndlanapoUsā dflvojoflā latvleSu nelte-ne
nona GrūbauBa kļuvusi pazlstaAa vairā*
kiem amerikāņu lalkrakstien ar to, ka rak«
stlļnsi viftall trin amerlklņo meitenēn, kas
aiibēgttiaa no nālai, lat orediitu pasaolt".
Es aimu rediējusi pasauli/' raksta Uoaa,
„un varu pateikt Jums, > ka nckai nevar
bOt mīļāki par tēva utt mfitei miļim un
leml, kur esi dilmusl." Uona tlltk
stāsta par bēgiaau no Latvl|as, )o komū-nisli
okupIjuSi dilmteot un apdraudējufil
cilvēku dilvibas.
• Itakstnieks Oļģerti LiepiņS aprīlī atska-llļSi
ut 4S mflia gadiem. Gaviļnieku ivaica
latviefltt un lietuviešu orgaaiaclļai.
it Par DteavidkaU(ont}at latvieiu biedrības
priekšnieku ievēlēts redaktors F. Krusa, bet
ar valdes locekļiem skol. O. Agrums» M.
rumolde, agr. H. Branķis, tlnž. Cd. Drumolds,
skol. ft. Hotnanii. iumāNsts V. Baltkā)ls,
arcb. 0. Cdris, Ini. i . ICoraeta ,tkol. A .
Smiti un māc. A . Grletēsi.
it Mldltannā, ASV, dilvo ap 20 latvlelu.
Pltiitiņat apkaimi diTvo)fllla strīdi lauk-lalmnlectbl
vai putnu fatrala. Dtivef ap«i|kļl
labi, ftrldBleklem iekārtotaa atsevliķaa mi-liņai
ar labierīcībām. Relrl mēneil tautlaāl
pulcēļat dievkalpojumos. MrAiem Roorgani-fēta
svētdienai akota.
ir Sagliavai latvleSo klubi Mlētaanu iUtā
rīkoja prleklnesuma vakaru amerlKiņo drau­giem
ua tautleSlem. Sarīkojuma atlikumi no­dots
vietēļal Carltai orgatilzlcijal un itim-
Blcal.
NorsamI, Rletumaustrl-ti)
ā, Bodlbtaāts Alrltes
maipnikf. Bi). mazpulku
orgaBlzIdļai vadītā | l un
daUbnlakll atdmāU pie-teiktiei
pta AusfraUias
novada Biazpulku vaditala
V. Zembirga, t. and T.
Centra, Anay CaBteen W.
9, Noilham, W. A .
Melbbrnas latvleSu bied*
ribas lestdleaas ikotl, kai darbību ufilka
pag. g. decembri, tkolēnu skaits Jau pleaudiis
lldt SO. Turpmāk skola darbību paredi vēl
paplallnlt, dodot Iespēju piapildinātlei zlfll-bāl
ail jaufiatBei I4-18 g. vecumi.
it Pertf.9 latviešu organlzlStljas vteflojulās
diblalt k«pl)tt paUdiIbai fonda.
it Malbumai ev. lut. draadxes valdi Ievē-
IIH i . Dietli fpflakiBlekf), T. Illkalsi, E.
HartmaBO, A .Prldeabergi, iMt revltiļai ko­misijā
A . Novackli, H. Ucia UB A . Ķiploks.
e
• SakvIlU, Kanādā, UnAkolals Trtbuae-
Post ItciU vietā atzīmējis Igora Sllgaiļa
rotārieSiem nolasīto referātu par Baltijas tau­tām
agrāk un tagad, sākot »r to gadllmtien
ilgo cīņu pret krievu vm vācu iekarotājiem
un beidzot ar pai^relzējo stāvokli atkārtotā
padomju okupācijā. Ltikrakits apbrīno Sll­gaiļa
valodu prasmi UB riBāUja dāvanu.
m
1:
i
i 'T li 4
...ir. .:• -i'
.'irt
•Mi
4 ':