1949-06-08-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Valkā rētkos Mf. Sviestiņa, A n\. ļMP- 1,55 m. ^"^"O" 4 ^ MEDAĻU ^ . H bet ka ksS bagātākajām M ^ f t • fadei nav brīnums, b v i * * 1 P» pastu, gan p e n o „ i > *• feiem pasniedz toH'£«« |un sākat to no sentin'! m zviedru armijā ir «kai N j par sevi nebūtu nekas lu^stināt par leitnantu, bet sJl 8anas sporta savienlb?, ZS , sacensībās,.uiviendies^^^^^ mQ9 nav paredzēti. To Ltl? fckajām #ilēfl^ zinVJrt ^sons Ir lielisks ifitnleki npļskajfi ^kipā. vfņutoUli UDļi hĶmm par Wantu feJ^^^^Sf!"** ^^^«ons tS wi 6 S ļgļa leitnanta uzplečus, palidiž? bjrlams. V s j būtu bijis i8W. S V* $0 , kombinfic u un tajid ris r diskvalifikāciju un^zcK iJviedviem sr lieta, protan»^ ioet spScIgos argumentus mm Starptautiskā oMmpisltl k> Mērās izbeigšanu nodevusi 8tm» fi$anas sporta ; savienībai m h īgi droōs, kii itviedru uzvaru T^ 10: Olimpiskajam sacensībām mb m niepa'tikšanas būtu alititt* ŗsbnam l)atu atstāta leitnanti» bviedri^^ atlnr redzot-z^i^r-iault. M swniMuaiem dienests p«. -4, cechiem^ kas savu Zatoptta ,A)iem panākumiem pāris ned^ llJaatiCStiņājiEi par virsleitnants. IT 08^ 84 m 80 31 35 ii X8 ! i •i I 1 I 1. Phmeta. 4. Tikums n»* pnsēta Dienvidamerika. U.Da^ , 1 3 . Insekti. 14.Vieti^ekvg Haki). 16. Uika kavēicļa^JP^J •Siju iipilfitfiji ķermf ^ )riedinfits. 22. Garot. ^ 24. L 26. DZieti. 27. Pp»- £ 5J Āda". 31. 2 eine tt lefl»' lugā. 35. Orgāns. H. KlinSu nodrupuniS' 2. ^la». fa'V logam, -i^lļ^^^ff' i ļromanl 6. J^i^i^lvl^ laudas lādīte. 9. Iferg [fiestatne. 12. LQg8ana.,w. Igam. 20. Dzīvnieks. 2^|J lamrlte. 30, MitelcHs. I i Is ts traģiskā nāvē 10' ^ Ja kapos. iemina paturēs b^rnļ *^Xa, māte un pa<8W L L manamīnllotsin aii»^ fpFejuSies jtlābt vtpa Itt pēdējā dusā, ^*rfļcfl)ft ifāņa Ezeriņa rāmatnica I I 1 fti. I 2, DP CAMP Iet kataiog^ V A I * * l4itTiaD Newspaper piibUshed nnder EUCOM CivU Affairs Division Aothorisation Nofflber UNDP «96. Publisher tnd Editor: Kārlis Rabācs. DP Camp Kleinkātz near Cfinzburg/Do. Printerj„8chwlb. Volksbl." Gflnzbnrg/D., Bgm.- UDdm.-PI«7' Circnlation: 12000 PiibUshed'fe» timea weekly. LATVIAN NEW5PAPER: Nr. 63 (287) TreSdien, 1949. g. 8. Jtiiiijš Iznāk tfis reizes atdeiS. lzd»> •ējs: UtvieSn (centrālā Komiteja. Gi^venais redaktors K. Rabācs (darbā neatrodas); ^ v . redaktora vietn. M. Cu* Btit. Redaktori: B. ĶlseUs, K Liepa, H. Mindenbergs. Redakcijas adr«se: Giinzbttrf- Do., Postfach TO, (tālnmU S4). Ar! slepenajām Parīzē nav panākumu ČETRI ĀRLIETU MINISTRI ATKAL RUNĀS ATKLĀTI - ^SlNSSIS JOPROJĀM NŽGRIB PļEKĀFllES PAR VAIRĀKUMA PRINCIPU Parīzes konterencē, pēc trim {etru ārBetii nitniskii depeirain un dii^m privāMiiii sēdēm Ečesona im ViSinska starpā, lulk&ma sēde etr-dien atkal notiks atklātības priekšā. To visumā politiskās aprindas Parīzē uzskata par sliktu pazimi« Pēdējā slepenā sēde pirmdienas pēcpusdienā ilga tikai SVs stundas un vienīgais paziņojums, ko presei izdeva, bija vēsts, ka nākamā sēde atkal bjos atklāta. NeoflciiUi tomēr kļuvis zināms, ka ndkāda vienošanas nav panākta. Slepenajās sēdēs galvenokārt pārrunāts Berlīnes pārvaldes Jaukums. Višinskis kategoriski palicis pie veto tiesībām. Lai novdtu atbildību par tālāko, paredzams, ka otrdienas atklātajā sēdē rietnnm ārlietu ministri paziņos galvenos vilcienos slepeno sēžu saturu un norādīs uz iSm n^ieņemamfon V@in-ska prasībām va! viņa nepiekāpību, kas nav ļāvui^ panākt vienošanos. Kops četri lielie sanāca Parīzes ārlietu ministru kanlerencē 23. maijā, nav bijis pesimistiska noska-ņoļļimia ka pašreiz. Kad pēc 11 at-kiātām sēdēm uz Bevina un ViSihska uzaicinājuma ministri svētku priiilcS-vakarā sanāca slepenā apspriedē un par pirmo sēžu rezultātiem uz ār^ pusi neparādījās ne puSplēsts vārds, yisi to uzņēma kā teibu zīmi. Vēl lielāku intere^ modināja Ečesona un Višinslka privātās sanāksmes, kas notika piŗmaijos Vasarsvētkos. likās loģii^. ka tukšu runu dēļ slepenas sēdes nenotiek un ka, acīm redzot, beidzot atrasta kopēja valoda par konkrētām lietām. Vēl otru sv§&U rītā ārtietu ministrs Sumāns, atgrie-žoities no Izbraukuma uz Zārgemkdi, pa^aidroja, ka viņš saigaida konferences turpināšanos. Tā varot risināties vēl vismaz pāris nedēļas. Tāpēc paziņojums pēc trešās slepenās iias aizsardzības ministrs ierodas Honģkonģā Pirmdien Ho«|kx)ngā ieradās- Anglijas aizsardzības ministrs lords Aleksandrs Lielbritānijas Tālo austrumu gaisa spēku un flotes virspavēlnieku pavadībā. lK>rdš Aleksandrs britu kroņa ķolonļjā Hon-konga ieradies, lai pārliecinātos par aizsardzības iespējām pret ķīnleSu^ komunistiem, kas atrodas vairs tikai 200 jūdzes no šis ostas pilsētas. Kā zināms, ioids Aleksandrs pirms iņēneša, ,kad uz J ^ s e upes komunistu krasta artilērija sašāva piecus angļu kapakuģus un nogremdēja frega-ti „Ametist'*, paziņoja, ka Honkongu Li^IlMrftaniļja aizstāivēs visiem tās rīcībā esošiem līdzekļiem. Uz turieni nosūtīja vairākas britu flotes vienibas, to starpā divus M - maMnu bāzes kuģus un vienu kaujas kuģi. Tāpat no Indijas uz Mālāju ardiipelāga Honkongā ieradās visi rezerves gaisa spēki, trīs eskadriļas „Spitlire" iznicinātāju, lidlahru eska^ļa • un vadrakas bumtovežu fonnācijas. „Newsweek" vērt^umā Aleksandra vizītei HonkOTigā esot tīra prestiža nozīme. Viņš varot Ldelbritani-jai aiztaupīt vismaz,dažus lidmašīnu bāzes kuģus. Ar viņa ierašanos nevienam vairs nevarot būt šaubu, ka katros aipstākļos angļi Honkongu aizstāvēs. Kaiut arī ilgstošs ķiniešu kohiūnistu uzbrukums Honkongal bēgtos ar nepārprotamām izredzēm komunistiem uzvarēt, saka „News-week «, tad tomēr jāšaubās, vai Mao Tse Timģs Ielaidīsies sarežģījumos, ja zinās, ka Honkonga tam nav ar vieglu roku paņemama. Esot ļoti iespējams, ka komunisti uzbrukumu Honkongai atliek uz dažiem gadiem, kamēr noskaidrojušās viņu izredzes pasaules politikā un tie ieguvu^ līdzrunašanas tiesības un atzīšanu pie lielajām nācijām. ASV palielina savus gaisa speķus Angliia 9®^erālmajors Džonsons, ASV 3. gaisa armijas komandieris Angdijā, paziņojis, ka ASV palielinās savus ^i^^lijā novietotos gaisa spēkus no «000 uz 12.000 vīriem jau šai vasarā. So paziņojumu Džonsons no* *^eva 37 amerikāņu bij. kara kores- Pondf^ntiem, kas bija ieradusies ar bumbvedi no ASV uz invāzijas atceres svinībām 6. jūnijā. ^2wsons paskaidroja ka Vidus- ^ l i j ā jau atrodas pilnas 3 smago °:29 bumbvedēju formācijas, kas, ^a 7.ināms. apgādātas ar visām le-ļ'^ cem. kas nepieciešamas atombum- ^as nomešanai. Amerikāņi jau kopš u^?fļka laika izbūvējuši jaunus lid- ^aukus un veselas pilsētiņas lidojo- ^ un zemes personālam. sēdes 4)ar atkUāto sesiju turpināšanu nāca visai negaidīti. Jau pirms Vasarsvētkiem visi novērotai un pa-sai^ e^ lielo laikrakstu komentātorl bija vienis pratis, ka p o ^ t i ^ saspr^^ šanās par Vācijas nākotni Parīzē nav sagaiidāma. Tikpat vieniprātīgi visi sprieda, ka Parīzē toties panā^ vienošanos pai* saimniecības jautā-jusniem un četru ministru sēde beigsies ar tirdzniecības atjaunošanu šaipus un v i ^ s dzelzs aizkaram. Pēdējie Parīzes ia&rakstu Sjpiledumi v ^ pat tik daudz necer. Bevisns Jau kopš pirmajām trim sēdēm esot nelabodams pesimistļ9, pretstatā Francijas āiMetu ministram Su^nānam, kas Joprojām cerot uz' tālejošu sa-prašcmos ar krieviem sainmieciskā tāksnē. Bčesons esot savos izteik t o s neatšifrējams/ lai gsn ar! viņš' jūtoties vīlies par Višinska sterilo nepiekāpību, un ļoti ģaŗlaikd-jotlei, kad viņa Padomju koIHēga uz- ^aitot isaivus iemīļotos jurista retorikas Wūdus, BBC . jautoiitāitivaia komentātors" svēit^eii aizrādīja m ļldlo nesaskaņu VlšJn^a vārdu un Kōflķgva daribu starpāŗ Kamēr Padbimdu ārlietu mi-rastrs Parīzē runā vienu, tās ļ>ašas valdības mfiitārguberhātors BerlinS dara otru. Kā, piem., esot izskaidrojams fakts, ka Parīzē Vlšini^š noraida kategoriski Vācijas apvienošanu zem vienas pārvaldes un negrib tiem dot pat iespējas brīvās vēlēšanās noskaidrot politisko partiju spēku samērus, ļcamēr Berlīnē Kotikova organizētais „Tautas kongress" pieņem rezolūcijas par „vienoto Vāciju'* un prasa atcelt mllitarpārvaldi? Neesot domājams, saka BBC, ka Maskava šeit rīkotos bez plāna un, nekoordinēti. Jo vairāk iemesla tāpēc pieņemt, ka Parīzes konferencē, neraugoties uz pašreizējo krlzl, tomēr vel nāks v i sM pārsteigumi un pie tam no Višinska piises. (Skat. rakstu par koridoru uz Berlīni Šai numurā. Red.). Rietumniekiem nav nekāda iemesla un vajadzības meklēt saprašanos, ja tiem jāatsakās no saviem politikas ieguvumiem un pamat-prlncii^ em. Par to, liekas, nevarētu būt divu domu. Bet Ja ViSinto mēģinās vfilkt laiku garumā un ari nākamajā atklātajā sēdē atkārtos savus neauglīgos un visiem apnikušos slogānus, Parīzes ārlietu ministru konference var izjukt šai jūnijā, tāpat kā tā izjuka Maršala un Molotova sarunas pirms divi gadiem seļptembrī tai pašā vietā. P r i g i likšot jatiia ¥aldiba ar 40 pruco nekomniīistieiii Nemitīgi vairojas zfajas par Ce-dioslovaldjas ļoU grūto sakmiie-cības stāvokli. Padomju Savienības uzplēstā ^tirdzniecība esot valsts saimniecību un finances novedusi sabrukuma priekšva-k ^ un arī komunistiskā Prāgas valda» bekizot esot sapratusi, ka šādu kursu tālāk turpināt nevar. „New8week" diplomātiskais korespondents ziņo, ka Vašingtonā eso^ ^saņemtas ziņas par drīzām sensacionālām pamainām Cedio- ^ovakijas vakm)ā. Gotvalds sa-- stādīšot jaunu kabinetu, kurā ieiešot 40Vo saimniecības speciāl i e no nekomūnlstu aprindām, galvenokārt ēediu lielrūpnieki ua tirgotājfi, kas. Jau kopš pus gada atrļ)doties bezdarbībā. Ar šādām pārmedjļiiām valdība cerot panākt labvēlīgāku pretimns&šanu Ce*- cnoslovakljas saimniecībai rietumos. Par visām lietām če-d^ em esot vajadzīgs ārējais aizņēmums. Jo tleni pilnīgi izsaimniekoti ārzemju valūtas krājumi. Sūtnis J. Feldmanis caur Parīzi dodas uz onu Latvijas Hggad^lis del^āts pie Tautu Savienības m sūtnis Šveicē Jūlijs Feldmanis 2. Jūnijā at8tā()a 2enevu un aiztoiuoa uz Parīzi, no kurifi&es 8. jūnijā dosies tālāk uz savu Jauno dait^a vietu '"^ Latvijas sūtniedbā VaŠii^onā. Sūtņa Fddmaņa atdarai^anas ga-dljiuml vairākos Šveices lalkrak^ Ievietoti cildeni vārdi par ilggadīgo Latvijas pārstāvi, kas iemantojis nedalītas Šveices sIsiKpatij'ai ne vien sev personīgi, bet arī Latvijai un tās smagajam liktenim. ,^oumaI de Geheve** un ,ļLa, Suisse** norāda uz sūtņa Fddmaņa nerimtīgām pūlēm apgaismot Baltijas valstu notikumus pēc 1040. gada okupācijas. Sūtņa-Zariņa uzdevumā bēgļu pārstāvja pienākumus pie IRO galvenēs mitsies 2enevā uzņēmies līdzšinējais sūtniecfi^as sekretārs Lond<»iā P. ipriedītls. SAGATAVO PLAŠU SATIKSMES KORIDORU UZ BERLĪNI VAI MASKAVA JAU IZLfiMUSI^PAR KO PARlZG VIENOSIES? Bčflfnē kļūst arvien aareiJiitāfts un Srēji neiļsprotamSks. Krievu izturēšanās ir tik dīvaina, ka Jau tuvākā laikā viur sagaidīt Visādus pārstdgumus. Neķftt nav teikts, ka tie visi būs nepatīkami pāisteigiiinl IM gan ēetrn militSr-komaodantn sēde piektdira par BeŗUneļi daelao^nleku sveika izbdgš^u pretēji visiem par^iH Jiinilemi bdiļafs ar pUnlgu iMivdlismi, Jo krievi noraldija.vbus tdtas rletoiiniMai iirieklUkiuo^^ ^evi' esot s^ļfd ,miriii9wet on esot izmeklēs laipni i ^ e r visi un zemesceļi uz l ^ i n i dSgM. krievi atjaunojuši satiksmi, pa ūdexisc69iem un BerlUnē liellaivas ^pienāk netraucēti. Ofidsa koridora pie Blkebergas turpretī trīs dienas no vietas padomju iznīdnātāji un kaujas lldma^^as noturēja manevrus, piedaloties ze-nltartUerlJei, baloniem un Ižjide^u^ lēcējiem. Amerikāņu un angļu transportmašinas manevru rajonam meta līkumu un n^ādi starpgadījumi ii^otika.. Ja vācļA iestāžu ziņas izrādīsies pareizas, tad var sagaidīt, 1^ kri€^ pagaidām, n ^ ā m ā brīc^ uz Berlīni un Vācijas austrņiirhi joslu ap 1^ Idh platu koridmi cauri savi joslai, paral-lēli Helmštete&—Magdebmrgas autoceļam un is^^eigs visas pārbaudes, ja Parīzē 1 ^ pan^ta vienošanas par saimnieci^ attieksmju atjau-noSami staiņp aujrtrijmiem un rietumiem. . 14. jūnijā nometnēs riko jami aktii un Pagājušās piektdienas komand^Ui-tu sēde norisinājās ar Interesantu priekšvēsturi Nēdēļfils situmā franču galvenajā štābā Pronffvi ieradās ai^āks krievu sakaru virsnieks un ar nenozīmīgu ieganstu pieteicās pie ģen. Ganevāla. Abi pārrunāja arī stāvokli, kāds Ber- ^ ē radies rtetumjoslu dzelzceļnieku streiku dēļ, kas llg$t jau 14 dienas. ļKrievu virsnieks bija ļoti pieklājīgs uh saprātīgs, uzsvērdams, ka arī Karl^orstā valdot noskaņojvuns par streika izbeigšanu. Krievu kont-roildtā dzelzceļu pārvalde esot izdarījusi netaisnību, msdcsāckma elges dzelzodļnieklCTn tikai austrumu markās. Qen. Ganevāls tieši noprasīja, vai šī valoda nozīmē, ka krievj būtu ar mieru savas kļūdas atzīt \m streiku Izbeigt. Krievu sakaru virs-rutks^ iekšējas revolūcij SAKA EUUSAIS ASV VĒSTNIEKS MASKAVĀ Agrākais ASV sūtnis Padomju Savienībā Bedels Smiss tagad ir amerikāņu armijas ģenerālis un komandē 1. armiju Ņujoikas Statā. Kā zināms, ģen. Smiss savu posteni atstāja, pamatodams to ar „pārāk komplicētajiem sabiedriskajiem pienākumiem, kādi jāiztiu* diplomātam. Vasarsvētkos Bedels Smdss teica uzrunu Ņujorkas štata tirdzniecības kamerās sanāksmē. Runas saturs visai atšl^s no tiem uzskatien\, ko par Padomju Savienību parasti pauž Vašingtonas ..informētās aprindas". „Es neticu,** sacīja Bedels Smiss, „ka Staļins būtu slims un drīz mirtu. Staļins ir gruzīns, un šīs tautas piederīgie nodzīvo tālu pāri 100 gadiem. Cik esmu Staļinu sastapis, viņš atstāj pilnīgi vesela cilvēka iespaidu. Bez tam Staļinu uzmana Padomtu Savienības labākie ārsti, kas ar sasniegumiem medicīnā var lepoties visas pasaules priekšā.'* „Es neticu arī," pasvītroja ģenerālis, M Padomju Savienībā butu iespējama revolūcija, Berijas ievestais režīms un kontroles sistēma ir pietiekami iespaidīgi, lai neviens nevarētu sagatavot liela stila sacelšanos. Vismazāk tas l^pējams arniijā; bet bez ieroču varas nav pat domājams, ka kāda politiska pajftija vai nogrupējums spētu pārvarēt kaut vai Kremļa sardzi. Tāpat esmu pārliecināts, ka Padomju Savienība nevar sabrukt iekšējā vājuma vai saimniecisku grūtumu dēļ",; Uz jautājumu, vai Padomju Sa-vienSba vēlas karu, Bedels Smiss atbildēja ar lielu veiklību: „Es personīgi neticu, ka Padomju Savienības vadoņi vēlas kapi. Bēt es ziņii, ka viņi labi saprot, kurp var novest ^r^ra pašreizējā politika. Tā sevī satur kara briesmas. Padomju Savienības stāvokli vislabāk izteic vārdi, ko pieraksta Staļinam: Maskava nevēlas karuj tāpat kā to nevēlas rietumi. Stiarplba tikai tā, ka Padomju Savienība mazāk Ieinteresēta miera uzturēšanā pasaulē, nekā rietumu demokrātijas. Šfil apstādi meklējams Padomju Savienības politikas spēks." nieks atbildēja, ka, pēc viņa domām, pilnīgi esot iespējams pozitīvs streika atrisinājums, ja vien četri komandanti varēta sapulcēties kopējā sēdē un Jautājumu apspriest. Labi pazīdams krievus, franču komandants nosūtīja savu pārstāvi dažas stundas vēlāk pie ģen. Kotl-kova — krievu mfUtārā komandanta Berlīnē un lika noskaidrot, vai krievu sakaru virsnieks paudis tikai savus privātos uzjātus vai sarunas vedis ģen. Kotikova uzdevumā. Ganevalā sūtnis atgriezās no KarlS-horstas ar nepārprotamu atbildi: ģen. Kotlkovs domājot gluži tāpat kā viņa sakaru virsnieks. Dzeizceļ-nleldem varot maksāt lOOVo rietumu naudā. Tad franču komandants nekavējoties sazinājās ar amerikāņu un angļu komandantiem ģen. Haullju un ģa:ierālmajoru Bomu un vienojās par sēdes «sasaukšanu. Ģen. Haulijs esot bijis ļoti skeptisks un piepi[asLjis. lai ģ ^ Ganevāls sarīko neoficiālu apspriedi savā štābā Fro-navā jo, izjukšanas gadījumā, at-skaņks tad būtu mazākas. Ģeh. Haulija aizdomas Izrādījās pamatotas. Krievu komandants Kotlkovs gan Ieradās smaidos vai kus-dams. bet visu sēdes laiku fastin-dzis noklausījās visus iespējamos rietumnieku prt)jdctus, kā .«treiku izbeigt, un noslēgumā strupi pateica „nē". No savas puses Kotikovs, neraugoties uz vairākkārtējiem mudinājumiem, nekādus konkrētus pri^šlikumus neminēja un nemitīgi (Beigas 5. Ipp.) ZELTA DRUDZIS LONDONAS BIB2Ā Svētku sestdienā Londonas biržā izcēlās „zelta drudzis". Agrās rita stundās bija pienākušas telegrammas no Oranjes brivvalsts Dienvid-āfrikā, ka tur atrasti ļoti bagāti zelta lauki. Brīvvalsts zelta raktuvju akcijas strauji kāpa un, biržu slēdzot, par tām maksāja 2V2 rezes vairāk nekā normāli. Daudzi mākleri nopelnīja miljoniem mārciņu, kopējo ..zelta drudža" vērtību vērtē uz vismaz 100 miljoniem dolāru. Papildus ziņo, ka Oranjē atrastie zelta lauki ir bagātākie, kādi līdz šiin atklāti īsā laikā tie varot dubultot pasaules zelta ražu. :>iumi Jau aliceptett 77 746 galvoļiiffli iecdošanai ASV ' LCK amerikāņu joslas delegācijas pēdējā sēdē Latvian Btelief Inc. vi-ceprlekšsēdis Ed. Gailēns apsveica no savas organizācijas LCK un trimdas saimi \m attēloja liatvian Reldef darbību \m līdzSfnējon panākumus. Organizācija H, Lielnora vadībā aktīvi cīnījusies par 194(k g, imigrācijas likuma grozīšanu latviešiem labvēlīgā garā. aizstāvot tautību pro-pordonilltātes principu. Kongresa Juridi^ā komii^a pl^ēmusi I^tvian Relief proponētos likuma grozījumus. Lī(k 19. maijam DP komiska Vašingtonā Jau bija akceptējusi 77.746 galvojumus. Ed. Gali^iis atgādināja, ka visim, kas lūguši galvojumus no vairākām pūsm, saņemot galvojumu no viena, nepieciešami jāpaziņo pārējiem, ka galvojums jau sagādāts. H. Klaiks pateicās Gailēnam par viņa un Latvian Relief aktīvo darbību latviešu bēgļu jautājumu kārtošanā un sniedza pārskatu par LCK darbību. Tālāk ĻCK priekšsēdis ziņoja, ka sakarā ar DP komisijas koordinatora Eiropā A. Skvadrill pa-skiddPoJunUem preseis konferencē par emigrācijas kavēSlanu no pašu DP puses, pēc Ievāktajām ziņām/ latvieši pārmetumus nepelna. Nolēma aicināt nome^tņu komitejas 14. Jūnijā sarīkot sēru dievkalpojumus un piemiņas aktus. J. Niedra par bvdžeta izpildīšanos ziņoja, ka i^Scumi aamazlnājušiees un pašreizēji eeturkshr līdz šim ieņemts DM 39.04^,98. Tā kā diezgan daudz tautiešu^ nemaksā kopīb^is nodokļus „principa dēļ", LCK nolēma turpmāk kārtot tikai to lietas, kas nodokļus būs nomaksājuši vai maksātnespējas gadījumā noteiktā kārtībā no tiem atbrivotl. Arējās informācijas fondam saņemti ziedojumi DM 5260,91, un tie vēl arvien turpina pieaugt. Akceptēja A. Burtnieka iecelšanu par LCK pārstāvi IRO 5. apgabalā Augsburgā, pārrunāja mazo (3. un 5.) apgabalu likvidāciju, plevl«iojot tos lielākajiem, un uzdeva informācijas nozarei kārtot Latviešu centrālās kartotēkas radīšanu ASy. Pēc Ed. Gailēna; ierosinājuma nolēma \izaiclnāt LCK pārstāvjus iesūtīt LCK bezapgādnieku ģimeņu lūgumus galvojumu sagādei. Sēdē priekšsēža H. Klarka vadībā piedalījās L. Rozentāls, V, Lambergs, J. Lavendeks, V. Skaistlauks, J. Niedra, A Dravnieks, J. Dobulis, Dr. K. Mētra, P. Greizis, J. Venners un E. Stīipnlekš. Holandes pili iekārtos veco laužu nometni g • BAZNĪCU APVIENĪBA TURPINĀS APRŪPI ARI ?ŖC IRO LIKVIDĒŠANAS LCK pārstāvis 25. maijā piedalījās Vispasaules baznīcu apvienības (Churdi World Service) rīkotā sanāksmē Pasingā, uz kuru bija aicināti visu trimdā esošo tautību centrālkomiteju pārstāvji Sanāksmē Baznīcu apvienības pārstāvis paskaidroja, ka apvienība bēgļu aprūpes dariju turpinās ari pēc tam, kad IRO darbību būs izbeiguši. Ari luterāņu federācija paskaidrojusi, ka tā bēgļu aprūpes darbu turpinās tik ilgi. kamēr pēdējais draudzes loceklis būs aprūpēts vai izvietots. Apspriedē izvirzījās jautājums par invalidu im neārstējamo tbc slimnieku turpmāko likteni. Baznīcu apvienības pārstāvis paskaidroja, ka par to ASV notiekot apspriedes. Vecu cilvēku nometņu vajadzībām bez jau iegūtajām trim viesnīcām Prinā paredzēts vēl iegūt kMu lielāku pili Holandē. Uz šim nom^etnēm vecie ļaudis var pieteikties LCK informācijas nozarē, iesniedzot šai vajadzībai paredzētas veidlapas, ka? būs dabūjamas nometņu korņitejās. Par Ibc slinmiekiem un invalidiem LCK sastādīs sarakstu, lai to iesniegtu Vispasaules baznīcu apvienībai ar lūgumu rūpēties par viņu atbalstīšanu. Vecie I emigranti un tie, kam vēl nav DP statusā, tā ie^^Ossnai var griezties pie Pasaules Bazn-cu Organizācijas, kas palīdzČ^s .šo jautājumu izkārtot LCK inf. n. m • M •'' it ivj^•i•^v.:.^^>:V'vļ\is^aiH
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 8, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-06-08 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490608 |
Description
Title | 1949-06-08-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | Valkā rētkos Mf. Sviestiņa, A n\. ļMP- 1,55 m. ^"^"O" 4 ^ MEDAĻU ^ . H bet ka ksS bagātākajām M ^ f t • fadei nav brīnums, b v i * * 1 P» pastu, gan p e n o „ i > *• feiem pasniedz toH'£«« |un sākat to no sentin'! m zviedru armijā ir «kai N j par sevi nebūtu nekas lu^stināt par leitnantu, bet sJl 8anas sporta savienlb?, ZS , sacensībās,.uiviendies^^^^^ mQ9 nav paredzēti. To Ltl? fckajām #ilēfl^ zinVJrt ^sons Ir lielisks ifitnleki npļskajfi ^kipā. vfņutoUli UDļi hĶmm par Wantu feJ^^^^Sf!"** ^^^«ons tS wi 6 S ļgļa leitnanta uzplečus, palidiž? bjrlams. V s j būtu bijis i8W. S V* $0 , kombinfic u un tajid ris r diskvalifikāciju un^zcK iJviedviem sr lieta, protan»^ ioet spScIgos argumentus mm Starptautiskā oMmpisltl k> Mērās izbeigšanu nodevusi 8tm» fi$anas sporta ; savienībai m h īgi droōs, kii itviedru uzvaru T^ 10: Olimpiskajam sacensībām mb m niepa'tikšanas būtu alititt* ŗsbnam l)atu atstāta leitnanti» bviedri^^ atlnr redzot-z^i^r-iault. M swniMuaiem dienests p«. -4, cechiem^ kas savu Zatoptta ,A)iem panākumiem pāris ned^ llJaatiCStiņājiEi par virsleitnants. IT 08^ 84 m 80 31 35 ii X8 ! i •i I 1 I 1. Phmeta. 4. Tikums n»* pnsēta Dienvidamerika. U.Da^ , 1 3 . Insekti. 14.Vieti^ekvg Haki). 16. Uika kavēicļa^JP^J •Siju iipilfitfiji ķermf ^ )riedinfits. 22. Garot. ^ 24. L 26. DZieti. 27. Pp»- £ 5J Āda". 31. 2 eine tt lefl»' lugā. 35. Orgāns. H. KlinSu nodrupuniS' 2. ^la». fa'V logam, -i^lļ^^^ff' i ļromanl 6. J^i^i^lvl^ laudas lādīte. 9. Iferg [fiestatne. 12. LQg8ana.,w. Igam. 20. Dzīvnieks. 2^|J lamrlte. 30, MitelcHs. I i Is ts traģiskā nāvē 10' ^ Ja kapos. iemina paturēs b^rnļ *^Xa, māte un pa<8W L L manamīnllotsin aii»^ fpFejuSies jtlābt vtpa Itt pēdējā dusā, ^*rfļcfl)ft ifāņa Ezeriņa rāmatnica I I 1 fti. I 2, DP CAMP Iet kataiog^ V A I * * l4itTiaD Newspaper piibUshed nnder EUCOM CivU Affairs Division Aothorisation Nofflber UNDP «96. Publisher tnd Editor: Kārlis Rabācs. DP Camp Kleinkātz near Cfinzburg/Do. Printerj„8chwlb. Volksbl." Gflnzbnrg/D., Bgm.- UDdm.-PI«7' Circnlation: 12000 PiibUshed'fe» timea weekly. LATVIAN NEW5PAPER: Nr. 63 (287) TreSdien, 1949. g. 8. Jtiiiijš Iznāk tfis reizes atdeiS. lzd»> •ējs: UtvieSn (centrālā Komiteja. Gi^venais redaktors K. Rabācs (darbā neatrodas); ^ v . redaktora vietn. M. Cu* Btit. Redaktori: B. ĶlseUs, K Liepa, H. Mindenbergs. Redakcijas adr«se: Giinzbttrf- Do., Postfach TO, (tālnmU S4). Ar! slepenajām Parīzē nav panākumu ČETRI ĀRLIETU MINISTRI ATKAL RUNĀS ATKLĀTI - ^SlNSSIS JOPROJĀM NŽGRIB PļEKĀFllES PAR VAIRĀKUMA PRINCIPU Parīzes konterencē, pēc trim {etru ārBetii nitniskii depeirain un dii^m privāMiiii sēdēm Ečesona im ViSinska starpā, lulk&ma sēde etr-dien atkal notiks atklātības priekšā. To visumā politiskās aprindas Parīzē uzskata par sliktu pazimi« Pēdējā slepenā sēde pirmdienas pēcpusdienā ilga tikai SVs stundas un vienīgais paziņojums, ko presei izdeva, bija vēsts, ka nākamā sēde atkal bjos atklāta. NeoflciiUi tomēr kļuvis zināms, ka ndkāda vienošanas nav panākta. Slepenajās sēdēs galvenokārt pārrunāts Berlīnes pārvaldes Jaukums. Višinskis kategoriski palicis pie veto tiesībām. Lai novdtu atbildību par tālāko, paredzams, ka otrdienas atklātajā sēdē rietnnm ārlietu ministri paziņos galvenos vilcienos slepeno sēžu saturu un norādīs uz iSm n^ieņemamfon V@in-ska prasībām va! viņa nepiekāpību, kas nav ļāvui^ panākt vienošanos. Kops četri lielie sanāca Parīzes ārlietu ministru kanlerencē 23. maijā, nav bijis pesimistiska noska-ņoļļimia ka pašreiz. Kad pēc 11 at-kiātām sēdēm uz Bevina un ViSihska uzaicinājuma ministri svētku priiilcS-vakarā sanāca slepenā apspriedē un par pirmo sēžu rezultātiem uz ār^ pusi neparādījās ne puSplēsts vārds, yisi to uzņēma kā teibu zīmi. Vēl lielāku intere^ modināja Ečesona un Višinslka privātās sanāksmes, kas notika piŗmaijos Vasarsvētkos. likās loģii^. ka tukšu runu dēļ slepenas sēdes nenotiek un ka, acīm redzot, beidzot atrasta kopēja valoda par konkrētām lietām. Vēl otru sv§&U rītā ārtietu ministrs Sumāns, atgrie-žoities no Izbraukuma uz Zārgemkdi, pa^aidroja, ka viņš saigaida konferences turpināšanos. Tā varot risināties vēl vismaz pāris nedēļas. Tāpēc paziņojums pēc trešās slepenās iias aizsardzības ministrs ierodas Honģkonģā Pirmdien Ho«|kx)ngā ieradās- Anglijas aizsardzības ministrs lords Aleksandrs Lielbritānijas Tālo austrumu gaisa spēku un flotes virspavēlnieku pavadībā. lK>rdš Aleksandrs britu kroņa ķolonļjā Hon-konga ieradies, lai pārliecinātos par aizsardzības iespējām pret ķīnleSu^ komunistiem, kas atrodas vairs tikai 200 jūdzes no šis ostas pilsētas. Kā zināms, ioids Aleksandrs pirms iņēneša, ,kad uz J ^ s e upes komunistu krasta artilērija sašāva piecus angļu kapakuģus un nogremdēja frega-ti „Ametist'*, paziņoja, ka Honkongu Li^IlMrftaniļja aizstāivēs visiem tās rīcībā esošiem līdzekļiem. Uz turieni nosūtīja vairākas britu flotes vienibas, to starpā divus M - maMnu bāzes kuģus un vienu kaujas kuģi. Tāpat no Indijas uz Mālāju ardiipelāga Honkongā ieradās visi rezerves gaisa spēki, trīs eskadriļas „Spitlire" iznicinātāju, lidlahru eska^ļa • un vadrakas bumtovežu fonnācijas. „Newsweek" vērt^umā Aleksandra vizītei HonkOTigā esot tīra prestiža nozīme. Viņš varot Ldelbritani-jai aiztaupīt vismaz,dažus lidmašīnu bāzes kuģus. Ar viņa ierašanos nevienam vairs nevarot būt šaubu, ka katros aipstākļos angļi Honkongu aizstāvēs. Kaiut arī ilgstošs ķiniešu kohiūnistu uzbrukums Honkongal bēgtos ar nepārprotamām izredzēm komunistiem uzvarēt, saka „News-week «, tad tomēr jāšaubās, vai Mao Tse Timģs Ielaidīsies sarežģījumos, ja zinās, ka Honkonga tam nav ar vieglu roku paņemama. Esot ļoti iespējams, ka komunisti uzbrukumu Honkongai atliek uz dažiem gadiem, kamēr noskaidrojušās viņu izredzes pasaules politikā un tie ieguvu^ līdzrunašanas tiesības un atzīšanu pie lielajām nācijām. ASV palielina savus gaisa speķus Angliia 9®^erālmajors Džonsons, ASV 3. gaisa armijas komandieris Angdijā, paziņojis, ka ASV palielinās savus ^i^^lijā novietotos gaisa spēkus no «000 uz 12.000 vīriem jau šai vasarā. So paziņojumu Džonsons no* *^eva 37 amerikāņu bij. kara kores- Pondf^ntiem, kas bija ieradusies ar bumbvedi no ASV uz invāzijas atceres svinībām 6. jūnijā. ^2wsons paskaidroja ka Vidus- ^ l i j ā jau atrodas pilnas 3 smago °:29 bumbvedēju formācijas, kas, ^a 7.ināms. apgādātas ar visām le-ļ'^ cem. kas nepieciešamas atombum- ^as nomešanai. Amerikāņi jau kopš u^?fļka laika izbūvējuši jaunus lid- ^aukus un veselas pilsētiņas lidojo- ^ un zemes personālam. sēdes 4)ar atkUāto sesiju turpināšanu nāca visai negaidīti. Jau pirms Vasarsvētkiem visi novērotai un pa-sai^ e^ lielo laikrakstu komentātorl bija vienis pratis, ka p o ^ t i ^ saspr^^ šanās par Vācijas nākotni Parīzē nav sagaiidāma. Tikpat vieniprātīgi visi sprieda, ka Parīzē toties panā^ vienošanos pai* saimniecības jautā-jusniem un četru ministru sēde beigsies ar tirdzniecības atjaunošanu šaipus un v i ^ s dzelzs aizkaram. Pēdējie Parīzes ia&rakstu Sjpiledumi v ^ pat tik daudz necer. Bevisns Jau kopš pirmajām trim sēdēm esot nelabodams pesimistļ9, pretstatā Francijas āiMetu ministram Su^nānam, kas Joprojām cerot uz' tālejošu sa-prašcmos ar krieviem sainmieciskā tāksnē. Bčesons esot savos izteik t o s neatšifrējams/ lai gsn ar! viņš' jūtoties vīlies par Višinska sterilo nepiekāpību, un ļoti ģaŗlaikd-jotlei, kad viņa Padomju koIHēga uz- ^aitot isaivus iemīļotos jurista retorikas Wūdus, BBC . jautoiitāitivaia komentātors" svēit^eii aizrādīja m ļldlo nesaskaņu VlšJn^a vārdu un Kōflķgva daribu starpāŗ Kamēr Padbimdu ārlietu mi-rastrs Parīzē runā vienu, tās ļ>ašas valdības mfiitārguberhātors BerlinS dara otru. Kā, piem., esot izskaidrojams fakts, ka Parīzē Vlšini^š noraida kategoriski Vācijas apvienošanu zem vienas pārvaldes un negrib tiem dot pat iespējas brīvās vēlēšanās noskaidrot politisko partiju spēku samērus, ļcamēr Berlīnē Kotikova organizētais „Tautas kongress" pieņem rezolūcijas par „vienoto Vāciju'* un prasa atcelt mllitarpārvaldi? Neesot domājams, saka BBC, ka Maskava šeit rīkotos bez plāna un, nekoordinēti. Jo vairāk iemesla tāpēc pieņemt, ka Parīzes konferencē, neraugoties uz pašreizējo krlzl, tomēr vel nāks v i sM pārsteigumi un pie tam no Višinska piises. (Skat. rakstu par koridoru uz Berlīni Šai numurā. Red.). Rietumniekiem nav nekāda iemesla un vajadzības meklēt saprašanos, ja tiem jāatsakās no saviem politikas ieguvumiem un pamat-prlncii^ em. Par to, liekas, nevarētu būt divu domu. Bet Ja ViSinto mēģinās vfilkt laiku garumā un ari nākamajā atklātajā sēdē atkārtos savus neauglīgos un visiem apnikušos slogānus, Parīzes ārlietu ministru konference var izjukt šai jūnijā, tāpat kā tā izjuka Maršala un Molotova sarunas pirms divi gadiem seļptembrī tai pašā vietā. P r i g i likšot jatiia ¥aldiba ar 40 pruco nekomniīistieiii Nemitīgi vairojas zfajas par Ce-dioslovaldjas ļoU grūto sakmiie-cības stāvokli. Padomju Savienības uzplēstā ^tirdzniecība esot valsts saimniecību un finances novedusi sabrukuma priekšva-k ^ un arī komunistiskā Prāgas valda» bekizot esot sapratusi, ka šādu kursu tālāk turpināt nevar. „New8week" diplomātiskais korespondents ziņo, ka Vašingtonā eso^ ^saņemtas ziņas par drīzām sensacionālām pamainām Cedio- ^ovakijas vakm)ā. Gotvalds sa-- stādīšot jaunu kabinetu, kurā ieiešot 40Vo saimniecības speciāl i e no nekomūnlstu aprindām, galvenokārt ēediu lielrūpnieki ua tirgotājfi, kas. Jau kopš pus gada atrļ)doties bezdarbībā. Ar šādām pārmedjļiiām valdība cerot panākt labvēlīgāku pretimns&šanu Ce*- cnoslovakljas saimniecībai rietumos. Par visām lietām če-d^ em esot vajadzīgs ārējais aizņēmums. Jo tleni pilnīgi izsaimniekoti ārzemju valūtas krājumi. Sūtnis J. Feldmanis caur Parīzi dodas uz onu Latvijas Hggad^lis del^āts pie Tautu Savienības m sūtnis Šveicē Jūlijs Feldmanis 2. Jūnijā at8tā()a 2enevu un aiztoiuoa uz Parīzi, no kurifi&es 8. jūnijā dosies tālāk uz savu Jauno dait^a vietu '"^ Latvijas sūtniedbā VaŠii^onā. Sūtņa Fddmaņa atdarai^anas ga-dljiuml vairākos Šveices lalkrak^ Ievietoti cildeni vārdi par ilggadīgo Latvijas pārstāvi, kas iemantojis nedalītas Šveices sIsiKpatij'ai ne vien sev personīgi, bet arī Latvijai un tās smagajam liktenim. ,^oumaI de Geheve** un ,ļLa, Suisse** norāda uz sūtņa Fddmaņa nerimtīgām pūlēm apgaismot Baltijas valstu notikumus pēc 1040. gada okupācijas. Sūtņa-Zariņa uzdevumā bēgļu pārstāvja pienākumus pie IRO galvenēs mitsies 2enevā uzņēmies līdzšinējais sūtniecfi^as sekretārs Lond<»iā P. ipriedītls. SAGATAVO PLAŠU SATIKSMES KORIDORU UZ BERLĪNI VAI MASKAVA JAU IZLfiMUSI^PAR KO PARlZG VIENOSIES? Bčflfnē kļūst arvien aareiJiitāfts un Srēji neiļsprotamSks. Krievu izturēšanās ir tik dīvaina, ka Jau tuvākā laikā viur sagaidīt Visādus pārstdgumus. Neķftt nav teikts, ka tie visi būs nepatīkami pāisteigiiinl IM gan ēetrn militSr-komaodantn sēde piektdira par BeŗUneļi daelao^nleku sveika izbdgš^u pretēji visiem par^iH Jiinilemi bdiļafs ar pUnlgu iMivdlismi, Jo krievi noraldija.vbus tdtas rletoiiniMai iirieklUkiuo^^ ^evi' esot s^ļfd ,miriii9wet on esot izmeklēs laipni i ^ e r visi un zemesceļi uz l ^ i n i dSgM. krievi atjaunojuši satiksmi, pa ūdexisc69iem un BerlUnē liellaivas ^pienāk netraucēti. Ofidsa koridora pie Blkebergas turpretī trīs dienas no vietas padomju iznīdnātāji un kaujas lldma^^as noturēja manevrus, piedaloties ze-nltartUerlJei, baloniem un Ižjide^u^ lēcējiem. Amerikāņu un angļu transportmašinas manevru rajonam meta līkumu un n^ādi starpgadījumi ii^otika.. Ja vācļA iestāžu ziņas izrādīsies pareizas, tad var sagaidīt, 1^ kri€^ pagaidām, n ^ ā m ā brīc^ uz Berlīni un Vācijas austrņiirhi joslu ap 1^ Idh platu koridmi cauri savi joslai, paral-lēli Helmštete&—Magdebmrgas autoceļam un is^^eigs visas pārbaudes, ja Parīzē 1 ^ pan^ta vienošanas par saimnieci^ attieksmju atjau-noSami staiņp aujrtrijmiem un rietumiem. . 14. jūnijā nometnēs riko jami aktii un Pagājušās piektdienas komand^Ui-tu sēde norisinājās ar Interesantu priekšvēsturi Nēdēļfils situmā franču galvenajā štābā Pronffvi ieradās ai^āks krievu sakaru virsnieks un ar nenozīmīgu ieganstu pieteicās pie ģen. Ganevāla. Abi pārrunāja arī stāvokli, kāds Ber- ^ ē radies rtetumjoslu dzelzceļnieku streiku dēļ, kas llg$t jau 14 dienas. ļKrievu virsnieks bija ļoti pieklājīgs uh saprātīgs, uzsvērdams, ka arī Karl^orstā valdot noskaņojvuns par streika izbeigšanu. Krievu kont-roildtā dzelzceļu pārvalde esot izdarījusi netaisnību, msdcsāckma elges dzelzodļnieklCTn tikai austrumu markās. Qen. Ganevāls tieši noprasīja, vai šī valoda nozīmē, ka krievj būtu ar mieru savas kļūdas atzīt \m streiku Izbeigt. Krievu sakaru virs-rutks^ iekšējas revolūcij SAKA EUUSAIS ASV VĒSTNIEKS MASKAVĀ Agrākais ASV sūtnis Padomju Savienībā Bedels Smiss tagad ir amerikāņu armijas ģenerālis un komandē 1. armiju Ņujoikas Statā. Kā zināms, ģen. Smiss savu posteni atstāja, pamatodams to ar „pārāk komplicētajiem sabiedriskajiem pienākumiem, kādi jāiztiu* diplomātam. Vasarsvētkos Bedels Smdss teica uzrunu Ņujorkas štata tirdzniecības kamerās sanāksmē. Runas saturs visai atšl^s no tiem uzskatien\, ko par Padomju Savienību parasti pauž Vašingtonas ..informētās aprindas". „Es neticu,** sacīja Bedels Smiss, „ka Staļins būtu slims un drīz mirtu. Staļins ir gruzīns, un šīs tautas piederīgie nodzīvo tālu pāri 100 gadiem. Cik esmu Staļinu sastapis, viņš atstāj pilnīgi vesela cilvēka iespaidu. Bez tam Staļinu uzmana Padomtu Savienības labākie ārsti, kas ar sasniegumiem medicīnā var lepoties visas pasaules priekšā.'* „Es neticu arī," pasvītroja ģenerālis, M Padomju Savienībā butu iespējama revolūcija, Berijas ievestais režīms un kontroles sistēma ir pietiekami iespaidīgi, lai neviens nevarētu sagatavot liela stila sacelšanos. Vismazāk tas l^pējams arniijā; bet bez ieroču varas nav pat domājams, ka kāda politiska pajftija vai nogrupējums spētu pārvarēt kaut vai Kremļa sardzi. Tāpat esmu pārliecināts, ka Padomju Savienība nevar sabrukt iekšējā vājuma vai saimniecisku grūtumu dēļ",; Uz jautājumu, vai Padomju Sa-vienSba vēlas karu, Bedels Smiss atbildēja ar lielu veiklību: „Es personīgi neticu, ka Padomju Savienības vadoņi vēlas kapi. Bēt es ziņii, ka viņi labi saprot, kurp var novest ^r^ra pašreizējā politika. Tā sevī satur kara briesmas. Padomju Savienības stāvokli vislabāk izteic vārdi, ko pieraksta Staļinam: Maskava nevēlas karuj tāpat kā to nevēlas rietumi. Stiarplba tikai tā, ka Padomju Savienība mazāk Ieinteresēta miera uzturēšanā pasaulē, nekā rietumu demokrātijas. Šfil apstādi meklējams Padomju Savienības politikas spēks." nieks atbildēja, ka, pēc viņa domām, pilnīgi esot iespējams pozitīvs streika atrisinājums, ja vien četri komandanti varēta sapulcēties kopējā sēdē un Jautājumu apspriest. Labi pazīdams krievus, franču komandants nosūtīja savu pārstāvi dažas stundas vēlāk pie ģen. Kotl-kova — krievu mfUtārā komandanta Berlīnē un lika noskaidrot, vai krievu sakaru virsnieks paudis tikai savus privātos uzjātus vai sarunas vedis ģen. Kotikova uzdevumā. Ganevalā sūtnis atgriezās no KarlS-horstas ar nepārprotamu atbildi: ģen. Kotlkovs domājot gluži tāpat kā viņa sakaru virsnieks. Dzeizceļ-nleldem varot maksāt lOOVo rietumu naudā. Tad franču komandants nekavējoties sazinājās ar amerikāņu un angļu komandantiem ģen. Haullju un ģa:ierālmajoru Bomu un vienojās par sēdes «sasaukšanu. Ģen. Haulijs esot bijis ļoti skeptisks un piepi[asLjis. lai ģ ^ Ganevāls sarīko neoficiālu apspriedi savā štābā Fro-navā jo, izjukšanas gadījumā, at-skaņks tad būtu mazākas. Ģeh. Haulija aizdomas Izrādījās pamatotas. Krievu komandants Kotlkovs gan Ieradās smaidos vai kus-dams. bet visu sēdes laiku fastin-dzis noklausījās visus iespējamos rietumnieku prt)jdctus, kā .«treiku izbeigt, un noslēgumā strupi pateica „nē". No savas puses Kotikovs, neraugoties uz vairākkārtējiem mudinājumiem, nekādus konkrētus pri^šlikumus neminēja un nemitīgi (Beigas 5. Ipp.) ZELTA DRUDZIS LONDONAS BIB2Ā Svētku sestdienā Londonas biržā izcēlās „zelta drudzis". Agrās rita stundās bija pienākušas telegrammas no Oranjes brivvalsts Dienvid-āfrikā, ka tur atrasti ļoti bagāti zelta lauki. Brīvvalsts zelta raktuvju akcijas strauji kāpa un, biržu slēdzot, par tām maksāja 2V2 rezes vairāk nekā normāli. Daudzi mākleri nopelnīja miljoniem mārciņu, kopējo ..zelta drudža" vērtību vērtē uz vismaz 100 miljoniem dolāru. Papildus ziņo, ka Oranjē atrastie zelta lauki ir bagātākie, kādi līdz šiin atklāti īsā laikā tie varot dubultot pasaules zelta ražu. :>iumi Jau aliceptett 77 746 galvoļiiffli iecdošanai ASV ' LCK amerikāņu joslas delegācijas pēdējā sēdē Latvian Btelief Inc. vi-ceprlekšsēdis Ed. Gailēns apsveica no savas organizācijas LCK un trimdas saimi \m attēloja liatvian Reldef darbību \m līdzSfnējon panākumus. Organizācija H, Lielnora vadībā aktīvi cīnījusies par 194(k g, imigrācijas likuma grozīšanu latviešiem labvēlīgā garā. aizstāvot tautību pro-pordonilltātes principu. Kongresa Juridi^ā komii^a pl^ēmusi I^tvian Relief proponētos likuma grozījumus. Lī(k 19. maijam DP komiska Vašingtonā Jau bija akceptējusi 77.746 galvojumus. Ed. Gali^iis atgādināja, ka visim, kas lūguši galvojumus no vairākām pūsm, saņemot galvojumu no viena, nepieciešami jāpaziņo pārējiem, ka galvojums jau sagādāts. H. Klaiks pateicās Gailēnam par viņa un Latvian Relief aktīvo darbību latviešu bēgļu jautājumu kārtošanā un sniedza pārskatu par LCK darbību. Tālāk ĻCK priekšsēdis ziņoja, ka sakarā ar DP komisijas koordinatora Eiropā A. Skvadrill pa-skiddPoJunUem preseis konferencē par emigrācijas kavēSlanu no pašu DP puses, pēc Ievāktajām ziņām/ latvieši pārmetumus nepelna. Nolēma aicināt nome^tņu komitejas 14. Jūnijā sarīkot sēru dievkalpojumus un piemiņas aktus. J. Niedra par bvdžeta izpildīšanos ziņoja, ka i^Scumi aamazlnājušiees un pašreizēji eeturkshr līdz šim ieņemts DM 39.04^,98. Tā kā diezgan daudz tautiešu^ nemaksā kopīb^is nodokļus „principa dēļ", LCK nolēma turpmāk kārtot tikai to lietas, kas nodokļus būs nomaksājuši vai maksātnespējas gadījumā noteiktā kārtībā no tiem atbrivotl. Arējās informācijas fondam saņemti ziedojumi DM 5260,91, un tie vēl arvien turpina pieaugt. Akceptēja A. Burtnieka iecelšanu par LCK pārstāvi IRO 5. apgabalā Augsburgā, pārrunāja mazo (3. un 5.) apgabalu likvidāciju, plevl«iojot tos lielākajiem, un uzdeva informācijas nozarei kārtot Latviešu centrālās kartotēkas radīšanu ASy. Pēc Ed. Gailēna; ierosinājuma nolēma \izaiclnāt LCK pārstāvjus iesūtīt LCK bezapgādnieku ģimeņu lūgumus galvojumu sagādei. Sēdē priekšsēža H. Klarka vadībā piedalījās L. Rozentāls, V, Lambergs, J. Lavendeks, V. Skaistlauks, J. Niedra, A Dravnieks, J. Dobulis, Dr. K. Mētra, P. Greizis, J. Venners un E. Stīipnlekš. Holandes pili iekārtos veco laužu nometni g • BAZNĪCU APVIENĪBA TURPINĀS APRŪPI ARI ?ŖC IRO LIKVIDĒŠANAS LCK pārstāvis 25. maijā piedalījās Vispasaules baznīcu apvienības (Churdi World Service) rīkotā sanāksmē Pasingā, uz kuru bija aicināti visu trimdā esošo tautību centrālkomiteju pārstāvji Sanāksmē Baznīcu apvienības pārstāvis paskaidroja, ka apvienība bēgļu aprūpes dariju turpinās ari pēc tam, kad IRO darbību būs izbeiguši. Ari luterāņu federācija paskaidrojusi, ka tā bēgļu aprūpes darbu turpinās tik ilgi. kamēr pēdējais draudzes loceklis būs aprūpēts vai izvietots. Apspriedē izvirzījās jautājums par invalidu im neārstējamo tbc slimnieku turpmāko likteni. Baznīcu apvienības pārstāvis paskaidroja, ka par to ASV notiekot apspriedes. Vecu cilvēku nometņu vajadzībām bez jau iegūtajām trim viesnīcām Prinā paredzēts vēl iegūt kMu lielāku pili Holandē. Uz šim nom^etnēm vecie ļaudis var pieteikties LCK informācijas nozarē, iesniedzot šai vajadzībai paredzētas veidlapas, ka? būs dabūjamas nometņu korņitejās. Par Ibc slinmiekiem un invalidiem LCK sastādīs sarakstu, lai to iesniegtu Vispasaules baznīcu apvienībai ar lūgumu rūpēties par viņu atbalstīšanu. Vecie I emigranti un tie, kam vēl nav DP statusā, tā ie^^Ossnai var griezties pie Pasaules Bazn-cu Organizācijas, kas palīdzČ^s .šo jautājumu izkārtot LCK inf. n. m • M •'' it ivj^•i•^v.:.^^>:V'vļ\is^aiH |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-06-08-01