Bavarijas Latviesu vestnesis, June 8, 1949

              Valkā
rētkos
Mf. Sviestiņa, A n\.
ļMP- 1,55 m. ^"^"O" 4 ^
MEDAĻU
^ . H bet ka ksS
bagātākajām M ^ f t •
fadei nav brīnums, b v i * *
1 P» pastu, gan p e n o „ i > *•
feiem pasniedz toH'£««
|un sākat to no sentin'!
m zviedru armijā ir «kai
N j par sevi nebūtu nekas
lu^stināt par leitnantu, bet sJl
8anas sporta savienlb?, ZS
, sacensībās,.uiviendies^^^^^
mQ9 nav paredzēti. To Ltl?
fckajām #ilēfl^ zinVJrt
^sons Ir lielisks ifitnleki
npļskajfi ^kipā. vfņutoUli
UDļi
hĶmm par Wantu
feJ^^^^Sf!"** ^^^«ons tS wi 6 S
ļgļa leitnanta uzplečus, palidiž?
bjrlams. V s j būtu bijis i8W. S
V* $0 , kombinfic u un tajid ris
r diskvalifikāciju un^zcK
iJviedviem sr lieta, protan»^
ioet spScIgos argumentus mm
Starptautiskā oMmpisltl k>
Mērās izbeigšanu nodevusi 8tm»
fi$anas sporta ; savienībai m h
īgi droōs, kii itviedru uzvaru T^
10: Olimpiskajam sacensībām mb
m niepa'tikšanas būtu alititt*
ŗsbnam l)atu atstāta leitnanti»
bviedri^^ atlnr redzot-z^i^r-iault.
M swniMuaiem dienests p«.
-4, cechiem^ kas savu Zatoptta
,A)iem panākumiem pāris ned^
llJaatiCStiņājiEi par virsleitnants.
IT
08^
84
m
80 31
35
ii
X8
!
i
•i
I
1
I
1. Phmeta. 4. Tikums n»* pnsēta Dienvidamerika. U.Da^
, 1 3 . Insekti. 14.Vieti^ekvg
Haki). 16. Uika kavēicļa^JP^J •Siju iipilfitfiji ķermf ^
)riedinfits. 22. Garot. ^ 24.
L 26. DZieti. 27. Pp»-
£ 5J Āda". 31. 2 eine tt lefl»'
lugā. 35. Orgāns.
H. KlinSu nodrupuniS' 2. ^la».
fa'V logam, -i^lļ^^^ff' i
ļromanl 6. J^i^i^lvl^
laudas lādīte. 9. Iferg
[fiestatne. 12. LQg8ana.,w.
Igam. 20. Dzīvnieks. 2^|J
lamrlte. 30, MitelcHs.
I
i
Is
ts traģiskā nāvē 10' ^
Ja kapos.
iemina paturēs b^rnļ
*^Xa, māte un pa<8W
L L manamīnllotsin aii»^
fpFejuSies jtlābt vtpa
Itt pēdējā dusā, ^*rfļcfl)ft
ifāņa Ezeriņa
rāmatnica
I
I
1
fti.
I
2, DP CAMP
Iet kataiog^
V A I * *
l4itTiaD Newspaper
piibUshed nnder EUCOM CivU
Affairs Division Aothorisation
Nofflber UNDP «96. Publisher
tnd Editor: Kārlis Rabācs.
DP Camp Kleinkātz near
Cfinzburg/Do. Printerj„8chwlb.
Volksbl." Gflnzbnrg/D., Bgm.-
UDdm.-PI«7' Circnlation: 12000
PiibUshed'fe» timea weekly.
LATVIAN NEW5PAPER:
Nr. 63 (287)
TreSdien, 1949. g. 8. Jtiiiijš
Iznāk tfis reizes atdeiS. lzd»>
•ējs: UtvieSn (centrālā Ko­miteja.
Gi^venais redaktors K.
Rabācs (darbā neatrodas);
^ v . redaktora vietn. M. Cu*
Btit. Redaktori: B. ĶlseUs,
K Liepa, H. Mindenbergs.
Redakcijas adr«se: Giinzbttrf-
Do., Postfach TO, (tālnmU S4).
Ar! slepenajām
Parīzē nav panākumu
ČETRI ĀRLIETU MINISTRI ATKAL RUNĀS ATKLĀTI - ^SlNSSIS
JOPROJĀM NŽGRIB PļEKĀFllES PAR VAIRĀKUMA PRINCIPU
Parīzes konterencē, pēc trim {etru ārBetii nitniskii depeirain un
dii^m privāMiiii sēdēm Ečesona im ViSinska starpā, lulk&ma sēde etr-dien
atkal notiks atklātības priekšā. To visumā politiskās aprindas Pa­rīzē
uzskata par sliktu pazimi« Pēdējā slepenā sēde pirmdienas pēc­pusdienā
ilga tikai SVs stundas un vienīgais paziņojums, ko presei iz­deva,
bija vēsts, ka nākamā sēde atkal bjos atklāta. NeoflciiUi tomēr
kļuvis zināms, ka ndkāda vienošanas nav panākta. Slepenajās sēdēs gal­venokārt
pārrunāts Berlīnes pārvaldes Jaukums. Višinskis kategoriski
palicis pie veto tiesībām. Lai novdtu atbildību par tālāko, paredzams,
ka otrdienas atklātajā sēdē rietnnm ārlietu ministri paziņos galvenos
vilcienos slepeno sēžu saturu un norādīs uz iSm n^ieņemamfon V@in-ska
prasībām va! viņa nepiekāpību, kas nav ļāvui^ panākt vienošanos.
Kops četri lielie sanāca Parīzes
ārlietu ministru kanlerencē 23. mai­jā,
nav bijis pesimistiska noska-ņoļļimia
ka pašreiz. Kad pēc 11 at-kiātām
sēdēm uz Bevina un ViSihska
uzaicinājuma ministri svētku priiilcS-vakarā
sanāca slepenā apspriedē un
par pirmo sēžu rezultātiem uz ār^
pusi neparādījās ne puSplēsts vārds,
yisi to uzņēma kā teibu zīmi. Vēl
lielāku intere^ modināja Ečesona un
Višinslka privātās sanāksmes, kas
notika piŗmaijos Vasarsvētkos. likās
loģii^. ka tukšu runu dēļ slepenas
sēdes nenotiek un ka, acīm redzot,
beidzot atrasta kopēja valoda par
konkrētām lietām. Vēl otru sv§&U
rītā ārtietu ministrs Sumāns, atgrie-žoities
no Izbraukuma uz Zārgemkdi,
pa^aidroja, ka viņš saigaida konfe­rences
turpināšanos. Tā varot risi­nāties
vēl vismaz pāris nedēļas. Tā­pēc
paziņojums pēc trešās slepenās
iias
aizsardzības ministrs
ierodas Honģkonģā
Pirmdien Ho«|kx)ngā ieradās- Ang­lijas
aizsardzības ministrs lords
Aleksandrs Lielbritānijas Tālo aus­trumu
gaisa spēku un flotes virs­pavēlnieku
pavadībā. lK>rdš Alek­sandrs
britu kroņa ķolonļjā Hon-konga
ieradies, lai pārliecinātos par
aizsardzības iespējām pret ķīnleSu^
komunistiem, kas atrodas vairs
tikai 200 jūdzes no šis ostas pilsē­tas.
Kā zināms, ioids Aleksandrs
pirms iņēneša, ,kad uz J ^ s e upes
komunistu krasta artilērija sašāva
piecus angļu kapakuģus un nogrem­dēja
frega-ti „Ametist'*, paziņoja, ka
Honkongu Li^IlMrftaniļja aizstāivēs
visiem tās rīcībā esošiem līdzekļiem.
Uz turieni nosūtīja vairākas britu
flotes vienibas, to starpā divus M -
maMnu bāzes kuģus un vienu kau­jas
kuģi. Tāpat no Indijas uz Mā­lāju
ardiipelāga Honkongā ieradās
visi rezerves gaisa spēki, trīs eskad­riļas
„Spitlire" iznicinātāju, lidlahru
eska^ļa • un vadrakas bumtovežu
fonnācijas.
„Newsweek" vērt^umā Aleksan­dra
vizītei HonkOTigā esot tīra pres­tiža
nozīme. Viņš varot Ldelbritani-jai
aiztaupīt vismaz,dažus lidmašīnu
bāzes kuģus. Ar viņa ierašanos ne­vienam
vairs nevarot būt šaubu, ka
katros aipstākļos angļi Honkongu
aizstāvēs. Kaiut arī ilgstošs ķiniešu
kohiūnistu uzbrukums Honkongal
bēgtos ar nepārprotamām izredzēm
komunistiem uzvarēt, saka „News-week
«, tad tomēr jāšaubās, vai Mao
Tse Timģs Ielaidīsies sarežģījumos,
ja zinās, ka Honkonga tam nav ar
vieglu roku paņemama. Esot ļoti
iespējams, ka komunisti uzbrukumu
Honkongai atliek uz dažiem gadiem,
kamēr noskaidrojušās viņu izredzes
pasaules politikā un tie ieguvu^
līdzrunašanas tiesības un atzīšanu
pie lielajām nācijām.
ASV palielina savus gaisa
speķus Angliia
9®^erālmajors Džonsons, ASV 3.
gaisa armijas komandieris Angdijā,
paziņojis, ka ASV palielinās savus
^i^^lijā novietotos gaisa spēkus no
«000 uz 12.000 vīriem jau šai va­sarā.
So paziņojumu Džonsons no*
*^eva 37 amerikāņu bij. kara kores-
Pondf^ntiem, kas bija ieradusies ar
bumbvedi no ASV uz invāzi­jas
atceres svinībām 6. jūnijā.
^2wsons paskaidroja ka Vidus-
^ l i j ā jau atrodas pilnas 3 smago
°:29 bumbvedēju formācijas, kas,
^a 7.ināms. apgādātas ar visām le-ļ'^
cem. kas nepieciešamas atombum-
^as nomešanai. Amerikāņi jau kopš
u^?fļka laika izbūvējuši jaunus lid-
^aukus un veselas pilsētiņas lidojo-
^ un zemes personālam.
sēdes 4)ar atkUāto sesiju turpināšanu
nāca visai negaidīti. Jau pirms Va­sarsvētkiem
visi novērotai un pa-sai^
e^ lielo laikrakstu komentātorl
bija vienis pratis, ka p o ^ t i ^ saspr^^
šanās par Vācijas nākotni Parīzē
nav sagaiidāma. Tikpat vieniprātīgi
visi sprieda, ka Parīzē toties panā^
vienošanos pai* saimniecības jautā-jusniem
un četru ministru sēde beig­sies
ar tirdzniecības atjaunošanu šai­pus
un v i ^ s dzelzs aizkaram. Pē­dējie
Parīzes ia&rakstu Sjpiledumi
v ^ pat tik daudz necer. Bevisns Jau
kopš pirmajām trim sēdēm esot ne­labodams
pesimistļ9, pretstatā Fran­cijas
āiMetu ministram Su^nānam,
kas Joprojām cerot uz' tālejošu sa-prašcmos
ar krieviem sainmieciskā
tāksnē. Bčesons esot savos iztei­k
t o s neatšifrējams/ lai gsn ar!
viņš' jūtoties vīlies par Višinska
sterilo nepiekāpību, un ļoti ģaŗlaikd-jotlei,
kad viņa Padomju koIHēga uz-
^aitot isaivus iemīļotos jurista reto­rikas
Wūdus,
BBC . jautoiitāitivaia komentātors"
svēit^eii aizrādīja m ļldlo nesaskaņu
VlšJn^a vārdu un Kōflķgva daribu
starpāŗ Kamēr Padbimdu ārlietu mi-rastrs
Parīzē runā vienu, tās ļ>ašas
valdības mfiitārguberhātors BerlinS
dara otru. Kā, piem., esot izskaidro­jams
fakts, ka Parīzē Vlšini^š no­raida
kategoriski Vācijas apvienoša­nu
zem vienas pārvaldes un negrib
tiem dot pat iespējas brīvās vēlēša­nās
noskaidrot politisko partiju spē­ku
samērus, ļcamēr Berlīnē Kotikova
organizētais „Tautas kongress" pie­ņem
rezolūcijas par „vienoto Vāciju'*
un prasa atcelt mllitarpārvaldi? Ne­esot
domājams, saka BBC, ka Mas­kava
šeit rīkotos bez plāna un, ne­koordinēti.
Jo vairāk iemesla tāpēc pieņemt,
ka Parīzes konferencē, neraugoties
uz pašreizējo krlzl, tomēr vel nāks
v i sM pārsteigumi un pie tam no
Višinska piises. (Skat. rakstu par
koridoru uz Berlīni Šai numurā.
Red.). Rietumniekiem nav nekāda
iemesla un vajadzības meklēt sa­prašanos,
ja tiem jāatsakās no saviem
politikas ieguvumiem un pamat-prlncii^
em. Par to, liekas, nevarētu
būt divu domu. Bet Ja ViSinto
mēģinās vfilkt laiku garumā un ari
nākamajā atklātajā sēdē atkārtos
savus neauglīgos un visiem apni­kušos
slogānus, Parīzes ārlietu mi­nistru
konference var izjukt šai jū­nijā,
tāpat kā tā izjuka Maršala un
Molotova sarunas pirms divi gadiem
seļptembrī tai pašā vietā.
P r i g i likšot jatiia
¥aldiba ar 40 pruco
nekomniīistieiii
Nemitīgi vairojas zfajas par Ce-dioslovaldjas
ļoU grūto sakmiie-cības
stāvokli. Padomju Savienī­bas
uzplēstā ^tirdzniecība esot
valsts saimniecību un finances
novedusi sabrukuma priekšva-k
^ un arī komunistiskā Prāgas
valda» bekizot esot sapratusi, ka
šādu kursu tālāk turpināt nevar.
„New8week" diplomātiskais ko­respondents
ziņo, ka Vašingtonā
eso^ ^saņemtas ziņas par drīzām
sensacionālām pamainām Cedio-
^ovakijas vakm)ā. Gotvalds sa--
stādīšot jaunu kabinetu, kurā
ieiešot 40Vo saimniecības speciā­l
i e no nekomūnlstu aprindām,
galvenokārt ēediu lielrūpnieki ua
tirgotājfi, kas. Jau kopš pus gada
atrļ)doties bezdarbībā. Ar šādām
pārmedjļiiām valdība cerot panākt
labvēlīgāku pretimns&šanu Ce*-
cnoslovakljas saimniecībai rietu­mos.
Par visām lietām če-d^
em esot vajadzīgs ārējais aiz­ņēmums.
Jo tleni pilnīgi izsaim­niekoti
ārzemju valūtas krājumi.
Sūtnis
J. Feldmanis caur
Parīzi dodas uz
onu
Latvijas Hggad^lis del^āts pie
Tautu Savienības m sūtnis Šveicē
Jūlijs Feldmanis 2. Jūnijā at8tā()a
2enevu un aiztoiuoa uz Parīzi, no
kurifi&es 8. jūnijā dosies tālāk uz
savu Jauno dait^a vietu '"^ Latvijas
sūtniedbā VaŠii^onā.
Sūtņa Fddmaņa atdarai^anas ga-dljiuml
vairākos Šveices lalkrak^
Ievietoti cildeni vārdi par ilggadīgo
Latvijas pārstāvi, kas iemantojis
nedalītas Šveices sIsiKpatij'ai ne vien
sev personīgi, bet arī Latvijai un
tās smagajam liktenim. ,^oumaI
de Geheve** un ,ļLa, Suisse** norāda
uz sūtņa Fddmaņa nerimtīgām pū­lēm
apgaismot Baltijas valstu noti­kumus
pēc 1040. gada okupācijas.
Sūtņa-Zariņa uzdevumā bēgļu
pārstāvja pienākumus pie IRO gal­venēs
mitsies 2enevā uzņēmies
līdzšinējais sūtniecfi^as sekretārs
Lond<»iā P. ipriedītls.
SAGATAVO PLAŠU
SATIKSMES KORIDORU UZ BERLĪNI
VAI MASKAVA JAU IZLfiMUSI^PAR KO PARlZG VIENOSIES?
Bčflfnē kļūst arvien aareiJiitāfts un Srēji neiļsprotamSks.
Krievu izturēšanās ir tik dīvaina, ka Jau tuvākā laikā viur sagaidīt
Visādus pārstdgumus. Neķftt nav teikts, ka tie visi būs nepatīkami
pāisteigiiinl IM gan ēetrn militSr-komaodantn sēde piektdira par
BeŗUneļi daelao^nleku sveika izbdgš^u pretēji visiem par^iH
Jiinilemi bdiļafs ar pUnlgu iMivdlismi, Jo krievi noraldija.vbus tdtas
rletoiiniMai iirieklUkiuo^^
^evi' esot s^ļfd ,miriii9wet on esot izmeklēs laipni
i ^ e r visi un zemesceļi uz l ^ i n i dSgM. krievi atjauno­juši
satiksmi, pa ūdexisc69iem un BerlUnē liellaivas ^pienāk netraucēti.
Ofidsa koridora pie Blkebergas turpretī trīs dienas no vietas padomju
iznīdnātāji un kaujas lldma^^as noturēja manevrus, piedaloties ze-nltartUerlJei,
baloniem un Ižjide^u^ lēcējiem. Amerikāņu un angļu
transportmašinas manevru rajonam meta līkumu un n^ādi starpgadī­jumi
ii^otika.. Ja vācļA iestāžu ziņas izrādīsies pareizas, tad var sa­gaidīt,
1^ kri€^ pagaidām, n ^ ā m ā brīc^ uz Berlīni un Vā­cijas
austrņiirhi joslu ap 1^ Idh platu koridmi cauri savi joslai, paral-lēli
Helmštete&—Magdebmrgas autoceļam un is^^eigs visas pārbaudes,
ja Parīzē 1 ^ pan^ta vienošanas par saimnieci^ attieksmju atjau-noSami
staiņp aujrtrijmiem un rietumiem. .
14. jūnijā
nometnēs riko
jami aktii un
Pagājušās piektdienas komand^Ui-tu
sēde norisinājās ar Interesantu
priekšvēsturi Nēdēļfils situmā
franču galvenajā štābā Pronffvi ie­radās
ai^āks krievu sakaru virs­nieks
un ar nenozīmīgu ieganstu
pieteicās pie ģen. Ganevāla. Abi
pārrunāja arī stāvokli, kāds Ber-
^ ē radies rtetumjoslu dzelzceļnie­ku
streiku dēļ, kas llg$t jau 14 die­nas.
ļKrievu virsnieks bija ļoti pie­klājīgs
uh saprātīgs, uzsvērdams, ka
arī Karl^orstā valdot noskaņojvuns
par streika izbeigšanu. Krievu kont-roildtā
dzelzceļu pārvalde esot izdarī­jusi
netaisnību, msdcsāckma elges
dzelzodļnieklCTn tikai austrumu mar­kās.
Qen. Ganevāls tieši noprasīja,
vai šī valoda nozīmē, ka krievj bū­tu
ar mieru savas kļūdas atzīt \m
streiku Izbeigt. Krievu sakaru virs-rutks^
iekšējas
revolūcij
SAKA EUUSAIS ASV VĒSTNIEKS MASKAVĀ
Agrākais ASV sūtnis Padomju
Savienībā Bedels Smiss tagad ir
amerikāņu armijas ģenerālis un
komandē 1. armiju Ņujoikas Statā.
Kā zināms, ģen. Smiss savu posteni
atstāja, pamatodams to ar „pārāk
komplicētajiem sabiedriskajiem pie­nākumiem,
kādi jāiztiu* diplomātam.
Vasarsvētkos Bedels Smdss teica
uzrunu Ņujorkas štata tirdzniecības
kamerās sanāksmē. Runas saturs
visai atšl^s no tiem uzskatien\, ko
par Padomju Savienību parasti pauž
Vašingtonas ..informētās aprindas".
„Es neticu,** sacīja Bedels Smiss, „ka
Staļins būtu slims un drīz mirtu.
Staļins ir gruzīns, un šīs tautas
piederīgie nodzīvo tālu pāri 100 ga­diem.
Cik esmu Staļinu sastapis,
viņš atstāj pilnīgi vesela cilvēka
iespaidu. Bez tam Staļinu uzmana
Padomtu Savienības labākie ārsti,
kas ar sasniegumiem medicīnā var
lepoties visas pasaules priekšā.'*
„Es neticu arī," pasvītroja ģene­rālis,
M Padomju Savienībā butu
iespējama revolūcija, Berijas ieves­tais
režīms un kontroles sistēma ir
pietiekami iespaidīgi, lai neviens
nevarētu sagatavot liela stila sa­celšanos.
Vismazāk tas l^pējams
arniijā; bet bez ieroču varas nav
pat domājams, ka kāda politiska
pajftija vai nogrupējums spētu pār­varēt
kaut vai Kremļa sardzi. Tā­pat
esmu pārliecināts, ka Padomju
Savienība nevar sabrukt iekšējā
vājuma vai saimniecisku grūtumu
dēļ",;
Uz jautājumu, vai Padomju Sa-vienSba
vēlas karu, Bedels Smiss
atbildēja ar lielu veiklību: „Es
personīgi neticu, ka Padomju Sa­vienības
vadoņi vēlas kapi. Bēt es
ziņii, ka viņi labi saprot, kurp var
novest ^r^ra pašreizējā politika. Tā
sevī satur kara briesmas. Padomju
Savienības stāvokli vislabāk izteic
vārdi, ko pieraksta Staļinam: Mas­kava
nevēlas karuj tāpat kā to ne­vēlas
rietumi. Stiarplba tikai tā, ka
Padomju Savienība mazāk Ieinte­resēta
miera uzturēšanā pasaulē,
nekā rietumu demokrātijas. Šfil ap­stādi
meklējams Padomju Savienī­bas
politikas spēks."
nieks atbildēja, ka, pēc viņa domām,
pilnīgi esot iespējams pozitīvs strei­ka
atrisinājums, ja vien četri ko­mandanti
varēta sapulcēties kopējā
sēdē un Jautājumu apspriest.
Labi pazīdams krievus, franču ko­mandants
nosūtīja savu pārstāvi
dažas stundas vēlāk pie ģen. Kotl-kova
— krievu mfUtārā komandan­ta
Berlīnē un lika noskaidrot, vai
krievu sakaru virsnieks paudis tikai
savus privātos uzjātus vai saru­nas
vedis ģen. Kotikova uzdevumā.
Ganevalā sūtnis atgriezās no KarlS-horstas
ar nepārprotamu atbildi:
ģen. Kotlkovs domājot gluži tāpat
kā viņa sakaru virsnieks. Dzeizceļ-nleldem
varot maksāt lOOVo rietumu
naudā. Tad franču komandants
nekavējoties sazinājās ar amerikā­ņu
un angļu komandantiem ģen.
Haullju un ģa:ierālmajoru Bomu un
vienojās par sēdes «sasaukšanu. Ģen.
Haulijs esot bijis ļoti skeptisks un
piepi[asLjis. lai ģ ^ Ganevāls sarīko
neoficiālu apspriedi savā štābā Fro-navā
jo, izjukšanas gadījumā, at-skaņks
tad būtu mazākas.
Ģeh. Haulija aizdomas Izrādījās
pamatotas. Krievu komandants Ko­tlkovs
gan Ieradās smaidos vai kus-dams.
bet visu sēdes laiku fastin-dzis
noklausījās visus iespējamos
rietumnieku prt)jdctus, kā .«treiku
izbeigt, un noslēgumā strupi patei­ca
„nē". No savas puses Kotikovs,
neraugoties uz vairākkārtējiem mu­dinājumiem,
nekādus konkrētus
pri^šlikumus neminēja un nemitīgi
(Beigas 5. Ipp.)
ZELTA DRUDZIS LONDONAS
BIB2Ā
Svētku sestdienā Londonas biržā
izcēlās „zelta drudzis". Agrās rita
stundās bija pienākušas telegram­mas
no Oranjes brivvalsts Dienvid-āfrikā,
ka tur atrasti ļoti bagāti
zelta lauki. Brīvvalsts zelta raktuvju
akcijas strauji kāpa un, biržu slē­dzot,
par tām maksāja 2V2 rezes vai­rāk
nekā normāli. Daudzi mākleri
nopelnīja miljoniem mārciņu, ko­pējo
..zelta drudža" vērtību vērtē uz
vismaz 100 miljoniem dolāru.
Papildus ziņo, ka Oranjē atrastie
zelta lauki ir bagātākie, kādi līdz
šiin atklāti īsā laikā tie varot du­bultot
pasaules zelta ražu.
:>iumi
Jau aliceptett 77 746
galvoļiiffli iecdošanai
ASV '
LCK amerikāņu joslas delegācijas
pēdējā sēdē Latvian Btelief Inc. vi-ceprlekšsēdis
Ed. Gailēns apsveica
no savas organizācijas LCK un trim­das
saimi \m attēloja liatvian Reldef
darbību \m līdzSfnējon panākumus.
Organizācija H, Lielnora vadībā ak­tīvi
cīnījusies par 194(k g, imigrāci­jas
likuma grozīšanu latviešiem lab­vēlīgā
garā. aizstāvot tautību pro-pordonilltātes
principu. Kongresa
Juridi^ā komii^a pl^ēmusi I^tvian
Relief proponētos likuma grozījumus.
Lī(k 19. maijam DP komiska Va­šingtonā
Jau bija akceptējusi 77.746
galvojumus. Ed. Gali^iis atgādināja,
ka visim, kas lūguši galvojumus no
vairākām pūsm, saņemot galvojumu
no viena, nepieciešami jāpaziņo pā­rējiem,
ka galvojums jau sagādāts.
H. Klaiks pateicās Gailēnam par
viņa un Latvian Relief aktīvo dar­bību
latviešu bēgļu jautājumu kār­tošanā
un sniedza pārskatu par LCK
darbību. Tālāk ĻCK priekšsēdis zi­ņoja,
ka sakarā ar DP komisijas
koordinatora Eiropā A. Skvadrill pa-skiddPoJunUem
preseis konferencē
par emigrācijas kavēSlanu no pašu
DP puses, pēc Ievāktajām ziņām/
latvieši pārmetumus nepelna.
Nolēma aicināt nome^tņu komitejas
14. Jūnijā sarīkot sēru dievkalpoju­mus
un piemiņas aktus. J. Niedra
par bvdžeta izpildīšanos ziņoja, ka
i^Scumi aamazlnājušiees un pašrei­zēji
eeturkshr līdz šim ieņemts DM
39.04^,98. Tā kā diezgan daudz tau­tiešu^
nemaksā kopīb^is nodokļus
„principa dēļ", LCK nolēma turp­māk
kārtot tikai to lietas, kas no­dokļus
būs nomaksājuši vai maksāt­nespējas
gadījumā noteiktā kārtībā
no tiem atbrivotl. Arējās informāci­jas
fondam saņemti ziedojumi DM
5260,91, un tie vēl arvien turpina
pieaugt. Akceptēja A. Burtnieka ie­celšanu
par LCK pārstāvi IRO 5.
apgabalā Augsburgā, pārrunāja
mazo (3. un 5.) apgabalu likvidāciju,
plevl«iojot tos lielākajiem, un uz­deva
informācijas nozarei kārtot
Latviešu centrālās kartotēkas radī­šanu
ASy. Pēc Ed. Gailēna; ierosinā­juma
nolēma \izaiclnāt LCK pārstāv­jus
iesūtīt LCK bezapgādnieku ģi­meņu
lūgumus galvojumu sagādei.
Sēdē priekšsēža H. Klarka vadībā
piedalījās L. Rozentāls, V, Lambergs,
J. Lavendeks, V. Skaistlauks, J.
Niedra, A Dravnieks, J. Dobulis, Dr.
K. Mētra, P. Greizis, J. Venners un
E. Stīipnlekš.
Holandes pili iekārtos
veco laužu nometni
g •
BAZNĪCU APVIENĪBA TURPINĀS
APRŪPI ARI ?ŖC IRO LIKVIDĒ­ŠANAS
LCK pārstāvis 25. maijā piedalījās
Vispasaules baznīcu apvienības
(Churdi World Service) rīkotā sa­nāksmē
Pasingā, uz kuru bija aici­nāti
visu trimdā esošo tautību cent­rālkomiteju
pārstāvji Sanāksmē
Baznīcu apvienības pārstāvis pa­skaidroja,
ka apvienība bēgļu aprū­pes
dariju turpinās ari pēc tam, kad
IRO darbību būs izbeiguši. Ari
luterāņu federācija paskaidrojusi, ka
tā bēgļu aprūpes darbu turpinās tik
ilgi. kamēr pēdējais draudzes locek­lis
būs aprūpēts vai izvietots.
Apspriedē izvirzījās jautājums par
invalidu im neārstējamo tbc slim­nieku
turpmāko likteni. Baznīcu ap­vienības
pārstāvis paskaidroja, ka
par to ASV notiekot apspriedes.
Vecu cilvēku nometņu vajadzībām
bez jau iegūtajām trim viesnīcām
Prinā paredzēts vēl iegūt kMu lie­lāku
pili Holandē. Uz šim nom^etnēm
vecie ļaudis var pieteikties LCK in­formācijas
nozarē, iesniedzot šai va­jadzībai
paredzētas veidlapas, ka?
būs dabūjamas nometņu korņitejās.
Par Ibc slinmiekiem un invalidiem
LCK sastādīs sarakstu, lai to ie­sniegtu
Vispasaules baznīcu apvie­nībai
ar lūgumu rūpēties par viņu
atbalstīšanu.
Vecie I emigranti un tie, kam vēl
nav DP statusā, tā ie^^Ossnai var
griezties pie Pasaules Bazn-cu Or­ganizācijas,
kas palīdzČ^s .šo jautāju­mu
izkārtot LCK inf. n.
m
• M
•'' it
ivj^•i•^v.:.^^>:V'vļ\is^aiH