Bavarijas Latviesu vestnesis, October 12, 1949

              S ' .. :•• /
I
TreSdien, 1940. g. u oktobri
Isr. 99 (323) 1949. g. 12. oktobrī.
^ Ar autor* paraJsstu vaS tnictfillem pa-rakitltajos
rakttOB Izteiktas domas oav
katrfl tiņfi redakcijas domas
Pic manis kaut
l|itvielu Nacionālam
Fondai
Emigrācija rit strauji. Ikkatru ne­dēļu
tautieši pamet pelēkās DP no-ijietnes
Vācijā. Aizbraucēji Eiropas
toaitu atstāj dalītām jmām: ir
prieks par jaunu dzīvi un smeldze
/Utitāt Eiiropur kuras sastāvdaļa -ir
un bōs Latvija. Un kad Eiropas kra­sti
izgaist pie apvārSņa, aizbraucēju
sirdis iezogas klusa cerība: reiz at­griezties
Eiropā un dzimtenē» satik­sies
ār radiem, draugiem, paziņām
uh tiem, kas tagad paliek nomet­nes,
kā ari tiem, kas smok nebrī-viķā
dzimtenē, vai vergu gaitās Si­bīrijā.
Sīd k;usās cerības apgaroti,
aizbraucēji apzinās, ka doties ceļā
nenozīmē atlust no latvju tautas
v^ā cUts,stumbra, kas neapturami
imdiH audzis lielumā un varenumā
g^du t&kstošus, spltfjot negaisiem,
kas centušies to ar visām saknēm
. no mvm izraut.
ļkkatrŖ aizbraucēja un palicēja
svēts l^ienākums ir celt latvju cilts-ķosfea
varenumu ar īstu dlžlatvja
Itl^tt* Ir paruna» kas slēp] dzi}udzi-vf^
f gudrību: kāds esi tu, tāds būs
tavs. btālis. Latviešu pienākums ir
ļaiit siril kvēlot Blaumaņa Tāla-vas
taurētāja vārdiem: Mans zelts
ir mana tauta, Mans gods ir viņas
god/i..Sim sauklim jābūt kā lūgsnai,
kfi',ņeyalrāmam likumam. Nevienam
? nedrīkst dot iespēju no tā vairīties,
Ķatŗanv aizbraucējam jāapzinās, ka
viļļft priekšzīmīgā rīcība var nākt
par svētību palicējiem^, bet peļamā
fitSJa» nepildītās saistības un noru­nas
biid tās, kas krās ogles ne tikai
U2J viņa, bet arī uz palicēju galvām,
sevišķi to, kam būs jāpavada savs
. niūia vakars vācu saimniecībā vai
. v^,ļaužu im slimo mītnēs
Tādēļ lai nepārtraukti skan aici­nājums:
Tautieši, nokārtojiet līdz
•pēdējam savas saistības, pirms do­daties
pāri lielajiem ūdeņiem. Do­mājiet
paŗ palicējiem! Nevadieties
no domas: pēc manis kaut ūdens­plūdi!
Sie plūdi var aizskalot ne
. tatej' Jūs^ bet arr - jūsu tatilad toāļus^
Uii4lrtā$afl> •tos^ij'kas^ir nevarīgie^tim^
n*>SJ* sevi aislsargāt Ko •irOTam
pi^asit un gaidīt no tās zemes iedzī­votiem,
Kuŗu vidū būs jāpaliek
pir&vai tautiešu daļai, ja mūsu tau­tas,
stiprākie, izturīgākie, .veiklākie,
varbūVpat daudzu apskaustie, aiz­braucot
sevi atestē no sliktākās pu-fi^
s? Aizbraucēju nenokārtotās ma­teriālās
un citas saistības'un nepil­dīti^
pienākumi sagādā raizes no­metņu
vadībām un nedienas visiem
palicējiem, kam dažkārt cļziļi jā-kc^
unfis par sava tuvinieka vai taur
tieša nosodāmo rīcību, kas visai tau-ti^
l uzkrauj nepelnītus pēlienus un
naidii.
Kādā nometnē dzīvoja sava aro­da
ilabs BpeciāUsts, visu ieredzēts un
cienīts sabiedrisks darbinieks. Kad
8to .tautietis devās pāri lielajiem
fldeņiem, bija sirsnīga izvadīšana,
runas, laba vēlējumi. Un tikai vē­lāk
noskaidrojās, ka aizbraucējs at-stāiļis.
prāvus parādus ne tikai sa­viem
tautiešiem, bet ari vācu tirgo­tājiem,
amatniekiem uc. Tie žēlojos
militārās Iestādēs un nometņu at­bildīgajām
personām, uzliekot pē­dējām
atbildību par viņiem nodarī­tajiem
zaudējumiem. Tie, kam iz­dodas
sadzīt savu parādnieku pēdas
cietos kras.tos, sagādā turp aizbrau-kļiSajiem
nepatīkamus pārsteigu­mus.
Bet vēl lielāka izbrīna un sa­jutums
rodas jaunajos darba devē­jos,
kas cerējuši sagaidīt kārtīgus
uņ godīgus cilvēkus.
fcits gadījums: kāds kulturāls pa­sākums,
darbojās vairākus gadus
• Šķietami solīdos ietvaros. Tā īpaš­nieks
veikls un izdarīgs. Dzimtenē
viņam bijusi saskare ar jaunatni.
Sim tautietim klusi aizbraucot, no­skaidrojās,
ka. nav nokārtotas sai­stības
pāris tūkstošu marku apmē­rā.
Cietušā vācu firma dzen parāda
nieka pēdas, apstaigājot visas ie­spējamās
iestādes, radus, draugus,
paziņas. Neērti jūtas radi, neērti
draugi un paziņas. Krājas ogles uz
to galvām, kam jāpaliek Vācijā.
Sādu piemēru ir daudz. Vēl nesen
centrālās iestādes bija spiestas lūgt
aizturēt no emigrācijas tautieti, kas
Mos apjomos nav nokārtojis savas
saistības. Tas ir negods visai tau­tai.
Pret to lācīnās visiem iespēja­miem
līdzekļiem.
Kad pienāks sengaidītais brīdis un
dzimtenes krasti brīvi' iznirs no sar­kanās
dūmakas un dzimtā zeme ai­cinās
mājās savus dēlus ui> meitas,
. t o i ' b ū s jāatšķir graudi no pela­vām.
Šķiet, tādēļ jau tagad pienā­cis
pēdējais laiks bēgļu centrālajām
iestādēm apzināt šīs pelavas, kas
atstāj .Eiropu, nenokārtojot savas
saistības .
T. Eidmane-Endziņa.
jaana padome
Jau pirms UšTP nodibināšanās Vā­ciju,
kas vada latviešu politisko cī­ņu
.par Latvijas valsts atbrlvošaaū
no okupācijas varas, Zviedrijā pa-tvēKi^
ušies latviešu bēgļi oodibināija
Latviešu nacionālo fondu ar uzde­vumu,
cīnīties nar latviešu tautas
un Latvijas republikas tiesībām, iz­platīt
pareizu informāciju par Liiit-vijas
zemi, tautu un kultūru, darīt
iespējamo tautas dzīvā spf^ka un
kultūras šaglaDāŠanai un panākt viŗ
su latviešu grupu'sadarbību. T^'ordu
pārvalda padome,' valde un revīzi­jas
komisija. Padome sastāv no 30
locekļiem, kurus ievēl nevis visi
Zviedrijā dzīvoiošie latvieši, bet ti­kai
tie, kas izdara iemaksas fonda
iņē^ķu realizēšanai. Padomi ievēl
tiešās, vienlīdzīgās, proporcionālās
un aizklātās vēlēšanās. Padome no
sava vidus ievēl fonda valdi 9 p&r-sonu
sastāvā, kas :r fonda izpildu
orgāns.
tNF nodibinoties, tanī dalību ņē­ma
visi politiskie htrāvojumi, ļpet
tagad notikušās vēlēšanJis sociālde­mokrāti
un citas sīkākas grupas
LNB"* vēlēšanās vairs nepiedalījās.
Notikušās LNF padomes vēlēšafiiāš
kandidēja pavisam 4 saraksti. Pavi-saria
nodotas 1157 balsis (80,7 proc.
no balsstiesīgo skaita). Vēlēšanās
uzvaru guvis' Nacionāli vienotais
latviešu saraksts (Nr. 1), par kuŗu
nodotas 80 proc balsu un ieguvis
līdzšinējo 20 padomes locekļu vietā
23 Vietas (prof. p.,Kundziņš, :nž. A.
Ozi)ls, prāv. 0. Sakārnis, sūtnis So-imijā
J. Tepfers,**prof. K. Straubergs,
do<^, V, Glnters, kapt. A. Cše, inž.
A. Berkulis, mag oec. Ā. Landsma-nis^
agr. J. Andersons, redakt. A;
Str^utmanis, skol J. Sviestiņš, plk -
leitb. V. Ģinters, sabiedr. darbin. J,
Kreicburgs, mag. oec. E. Suksis, Inž.
A. Krasts,» arch. St. Borbals, kapt. J.
Jankavs, inž. A,. Padēls, agron. P.
Treij^rs, doc. H. Biezais, inžen. J.
Bļaus, un sab. darb. M. Kadiķis),
katoļu saraksts (Nr."^2) ieguvis 3 vie­tas
(prot Jr. MediņS, sab. darbin. A.
Kancāns un. prāv.; Vilnis), bet libe­rāļu
saraksts (Nr. 8) ieguvis .4 vie­tas
(red. J. Grīns, asistents J. Im-mers,
zvēr advv J. Breikšs un doc.
K, Princis).
Jaunievēlētā padome izvēlēs jau­no
fonda valdi Tā ka padomē ab-ļsplūtaisf'valrākumsf
ir nacionāli ap-jvļļenotam
sait^kstiim; t{^i|]^
ļkk par.iohda^valdes priekšsēdētāju
nāks līdzšinējais prof. K. Strau­bergs.
^
LNP līdzšinējā darbība ir bijusi
sekmīga un Jaunievēlētās padomes
sastāvs liecina, Ica fonda uzdevu­mus
veiks ār vēl lielāku piepūli uri
paiļākumiem. Uz to novēlam jauna­jai
fonda pārvaldei vislielākās sek-?
mes. ' V. L
transporta
Austrāliju
Tie, kas dtgricžas no Anglijas, nevar
izcefotuzASV
Praksē pierādījies^ ka, izceļojot uz
ASV, stingri skrīningi jāiziet bij. k a ­ravīriem.
Vairāki, k£^s savu ar^a-balu
IRO skriningos atzīti par pie­mērotiem
ielaišanai ASV, Ventorfā
tomēr izskrinēti un noņemti no tā­lāka
transporta. Sarunās ar DP ko­misijas
pārstāvjiem Ventorfā no­skaidrots,
ka noraidiļiie lēmumu var
pārsūdzēt un tad lietu skatīs cauri
vēl reiz. Iespējams arī, ka bij. kara­vīru
skrīninga dokumentus iepriekš
sūta uz Frankfurti un tikai pēc tam
tie varēs doties uz Ventorfu, ja lie­tas
būs izlemtas pozitīvi.
Sakarā ar BCP iesniegto protestu
par presē ziņoto mazbērnu mirstī­bu
transportos uz Austrāliju tagad
saņemta IRO galvenās mītnes at­bilde,
kurā norādīts, ka turpmāk
rūpēsies, lai kuģi būtu pietiekami
apgādāti ar labu pārtiku, nozīmējot
īpašus uzraugus, kas kontrolēs ku-
Angļu iestodes porvecojiem
gadās aiT pec IRO darbTaas
izbeigšanas
Spakenbergas nometnē galīgi pa­beigta
ierīkot veco ļaužu mītne, ku­ra
šinīs dienās oficiāli atklāta, pie­daloties
, daudzām angļu, vācu un
latviešu amatpersonām. Sajā pašā
gadījumā atklāja un iesvētīja ari
igauņu tēlnieces Veberes veidoto
pieminekli* kas simbolizē veco ļau­žu
mūža vakaru Dievmātes aizgādī­bā.
Atklāšanas s^/inibās pieoalījās
latviešiiun lietuvieša ktvri, bez tam
arī pašas jaunās' Aitersdorfas ie­mītnieki
uzstājās ar saviem priekš^
nesumiem. Nometnes feu puduris,
kur ierīkots veco ļaužu ciems, glīti
uzposts, ēkas izremontētas, ap tām
glīti, velēnāng. aplikti puķu dārziņi.
Uzpošanas darous klaušu kārtā vei­kumi
Spakenbergas iemītnieki, pēc
iespējas piedaloties ari vecajiem
ļaudīm. Atklāšanas svinību viesi
apskatīja dzīvokļus un dārziņus, pie
kam glītāko istabu un dārziņu ie­kārtotāji
saņēma godalgas. Veco
ļaužu ciemā, kura iemītnieku skaits
: sniedzas^!8iēi3;di^em simtiem vēl'
. aizvi6niipieau|, «tarp citiem baltiņ,
šiem mīt ar^ rakstnieks Pāvils
Gruzna ar kundzi Mavti Degami,
Tēvzemes balvas laureāts H. Endze-liņš,
dzejnieka Kārļa Jēkabsona
brālis u. c. Atklāšanas svinībās
DPACSa pārstāvis norādīja, ka ve­cie
ļaudis palikk angļu iestāžu aiz­sardzībā
arī pēc IRO darblbais iz­beigšanās.
' I 3k.
Latviešu katoļu
Kardināla Preisinga dzimtas pili
HohenaŠavā pulcējās Latviešu kato­ļu
studentu apvienības pārstāvji no
visām Rietumvācijas joslām, lai
četrās studiju dienās pārrunātu ak­tuālās
reliģiskas,' kulturālās un sa­biedriskās
dzīves problēmas ar virs-tēmatu:
Vakareiropas kultūras vie­nības
garīgie pamati. Referātus la­sīja
gan latviešu katoļu sabiedris­kie
darbinieki — mag. phil. L.Lat-kovslvis,
apvienības kapeilāns lic.
theol. J Pudāns, T., St. Gaidelis,
gan ari paši studenti. Referātiem
sekojošās debatēs nepārprotami do­minēja
atziņa, ka galvenais Rie­tumeiropas
vienotājs bija, ir un nā­kotnē
varēs būt tilcai — kristietība.
Studiju dienu nobeigumā pieņēma
apvienības iekšējās dzīves nottiiku-nius
un apsprieda turpmākā darba
iespējas Vācijā un ārzemēs. Pieņē­ma
arī latviešu katoļu studentu
pašpalīdzības fonda statūtus.
Latviešu katoļu studentu sanāk­smē
ieradās arī.ASV augstā komi­sāra
Mekloja kundze, DP katoļu
studentu emigrācijas un palīdzības
komitejas vadītājs Ed. .1. l\ircimers,
Pasaules studentu palīdzības p'^r-stāvis
Hongstratens, Pax Romāna
sociālo lietu sekretariāta vicedirek-tors
Hareiglons, Amerikas katoļu
studentu pārstāve Davsone uc. Mr.
Kirchners garākā runā aprādīja
studiju iespiājas ārzemēs, uzsverot
katoļu organizāciju lielo palīdzības
darbu šajā virzienā, īsos, izjustos
vārdos latviešu studentus sveica arī
Mekloja kundze, vēlot tiem gaišā­kas
dienas turpmākaiās dzīve<> gai­tās,,
B. Maikovskis.
iekrāt vismaz viena gada iztiku un
tagad raktuves apmaina pret uni-
"versitātes klausītavu. Luvenas uni­versitātē
studiju darbs ļoti inten­sīvs
un inācības gada beigās 10—26
pārbaudījumi franču valod^ vienas
nedēļas laikā prasa lielu piepūli, ta­ču
latviešu sekmes iepriecina. Tā A.
Znotiņš tikko nobeidzis komerczinī-bu
un finančzinību studijas, veicot
visus eksāmenus ar izcilām atzīmēm
uņ iegūstot par diplomdarbu Linu
rūpniecības konjunktūra Eiropā no
1919.—1940. g. licenciāta grādu. Sa­vu'
pēdējo studiju gadu uzsāk cand,
med. G. Znotiņa un stud. oec. A.
Caune. Ar labām sekmēn^ pirmā
kursa eksam. nolicis stud. pharm.
P. Koroševskis lin jau agrāk — pa­vasara
sesijā — stud. agr. J . Jeru-manis.
'
Jaunajā mācību gadā latviešu stu­denti
dzīvos savā studentu namā, ko
studentu vajadzībām noīrējis bīs­kaps
B. Sloskāns. Šeit arī novietos
studentu sakārtoto bibliotēku, kā arī
iekārtos sanāksmju, telpas, tādēļ bla­kus
spraigajam studiju darbam jo
rosīgs būs arī sabiedriskais de.rbs.
Jaunā studentu nama, kā arī biblio­tēkas
adrese: 4, Rue Craenendonck,
Louvain, Belgigue.
ģu apgādi ar pārtikas līdzekļiem,
ieskaitot arī bērnu uzturu. Itālijā
uz kuģiem uzlaidis tikai veselas
personas. Pārbaudīs katra kuģa ka­pacitāti
uņ noteiks maksimāla u z ­ņemamo
pasažieru skaitu. Uz 7 ku­ģiem,
kas ved DP uz Austrālija, ie­kārtotas
īpašas bērnu virtuves, bet
pārējiem 6 tās patlaban iekārto.
Saņemts raksts no Norvēģijas bēg­ļu
komitejas, kurā norādīts, ka ko­miteja
paredz saziņā ar valdības
iestādēm sūtīt uz Vāciju īpašu de­legāciju,
Norvēģija plānojot uziņemt
ap 200 darba nespējīgo, no tiem 100
neredzīgo.
Bez šī ziņojuma BCP latviešu pār­stāvis
A. Trapāns LCK britu jos­las
delegācijas paplašinātā sēdē vēl
norādīja, ka ASV DP komisija at­sakās
ielaist tos, kas atgriežas no
Anglijas uz Vāciju, lai izceļotu ko­pā
ar ģimenēm. Atteikšanās pama­tojas
uz instrukciju pie DP liku­ma,
kas nosaka, ka ielaižami DP,
kas DP statusu ieguvuši līdz 1946. g.
un 1948. g. 1. janvāri bijuši Vācijas
territorijā. Jautājums pārrunāts
BCP kopsēdē, kur IRO pārstāvji so­lījuši
iestāties, lai šajā lietā pārnāk­tu
grozījumus par labu DP, kas grib
izceļot kopā ar savām ģimenēm.
BaltieSu universitāte Pinebergā
likvidēta. Panākta vienošanās, ka
BCP rīcībā paliek inventārs, kjis ie­gādāts
par baltiešu līdzekļiem, kā
ari grāmatu fondi. Ir cerības patu­rēt
ari inventāru, kas pirkts par
ziedotiem līdzekļiem. Daļu inventā­ra
un grāmatu vēlas paturēt vecā­kie
BU mācības spēki, lai turpinātu
zinātnisku darbu.
Delegācijas vad. V. Janums ziņoja
par sarunām tbc slimo DP pārvieto­šanas
lietā uz Heiligehhāfenu. Sa­karā
ar pašu slimnieku protestiem
un pretestību, iestājies apsolījušas
rūpēties, lai uz Heiligenhāfeņu sū­tītu
tikai tos, kas slimo ar kaulu,
nevis plaušu tbc.
IRO joslas mītne patlaban Izstrā­dā
plānu par nometņu novietošanu
IRO darbības pēdējam posmam. Tā­pat
ierosināts jautājums par pamat­skolu
apvienošanu,; kamēr reģionā­lās-
viii zonālas ģimnāzijas, dk ;j>a-5
redzams, varēs pastāvēt līdzšinējā
veidā. Insp. Kronlinam izceļojot,
skolu inspektora pienākumus Lejas-saksijā
uzņēmies apg. pārstāvis R.
Kukainis. A. Dravnieka vietā par
kandidātu LCK skolu nozares vadī­tāja
amatam nolēma ieteikt ģimnā­zijas
dir. Mālkalnu. Pagarināts lī­gums
ar Hamburgas pilsētu par AI-'
terfrades lauksaimniecības skolu.
Ziemeļapgab. pārstāvis St. Jaun-dzems
ziņoja par pārmaiņām ap­gabalu
nometnēs. Ar ip. oktobri lik­vidēta
Ķiles nometne, tāš iemītnie­kus
pārceļot uz Eitīnu, bet izceļo­tājus
uz ASV — Artilērijas kazar-mēm
Lībekā. Oktobra beigās paredz
likvidēt Meiervīkas nometni Flens-burgā,
pēc kam pakāpeniski Pine-bergu
un Rendsburgu. Oficiāli at­klāta
veco 'ļaužu mītne Spakenber-gā,
pie kam DPACSa pārstāvis no­rādījis,
ka mītnes iemītnieki paliks
britu iestāžu aizsardzībā arī pēc IRO
darbības izbeigšanās.
Vēl pārrunāja iesniegumu Lemgo
par gadījumiem, kad DP vietā no­metņu
administrācijā darbā pieņem
vāciešus, un nolēma ierosināt pra­sību
arī pret ;otro „Turības** direk­toru
J. Legzdiņu. " E. R.
LATVIEŠU STUDENTIEM BEĻ­ĢIJA
PASlEM SAVS NAMS
Bīskapa B. Sloskāna gādības dēļ
latviešu studentu skaits Luvenas
imiversitātē, Beļģijā, tagad pieaudzis
līdz 18. Lielākā daļa studentu tur­pinās
Vācijā pārtraukts studijas, bet
netrūkst arī tādu, kas divu gadu lai­kā,
strādājot ogļraktuvēs, paspējusi
DP MEDICĪNISKO DARBINIEKU
lEVERlĒAI
Visiem DP medicīniskajiem dar­biniekiem,
ko pēdējo 18 mēnešu lai­kā
pārbaudījusi ļ IRO medicīnisko
arodzināšanu komisija (Medical
Screening Board) un kas starplaikā
mainījuši savu dzīves vietu, jāpa­ziņo
IRO sava jaunā adrese, piesū­tot
šādus datus: vārds un uzvārds,
nacionalitāte, profesija, agrākā ad­rese
un tagadējā adrese. Ziņas sū­tāmas:
ĪRO Medical Screeiiing
Board, Manteuffel Kaserne, Bad
Kissingen. Turpat pieprasāmas izzi­ņas
par nesaņemtajām medicīnisko
darbinieku arodpārbaudes apliecī­bām,.
zive .
LNP PREZIDIJA loceklis un LCK
vicepriekšsēdis , V. Lambergs un LCK
loceklis plkv. V. Skaistlauks 9. ok­tobrī
ieradās Svābu Gmindes lat­viešu
nometnē, kur kupli apmeklē­tā
nometnes iedzīvotāju sapulcē V.
Lambergs runāja par tematu „Emi-grācija
latviešu skatījumā", bet V.
Skaistlauks par tematu «Neizvieto­jamo
tautiešu aprūpe".
HANAVAS latviešu kooperatīvās
apgādes'kopas vaide ziedojusi LCK
820 grāmatas, 17.500 loksnes papīra,
340 rakstāmblokus, 1440 zīmuļus im
dažādas citas mantas. LCK izteikusi
ziedotājiem sirsnīgu pateicību, līdz
ar cerību, ka arī pārējo nometņu
pasākumi, īpaši nometnēm likvidē­joties
un sadalot līdzšinējā darba
augļus, ķeaizmirsīs vispārības in­tereses.
MINCHENES latviešu nometnes
mazpulks rīkoja ražojumu skati un
svinīgā solījuma nodošanas aktu.
Pēc mācītāja A. Kalnagara vadītā
dievkalpojuma mazpulka dalībnieku
svinīgo solījumu pieņēma Latvijas
mazpulku organizācijas padomes
pārstāvis A. Birznieks. Sekoja ap­sveikumi
un sekmīgāko mazpulka
dalībnieku godalgošana.
Es domāju, ka daudz vērtīgāk
tu, ja pa to laiku, ko cilvēki notl|
rētu un studētu abas Kauliņa pi(
prasītās grāmatas (ja kādis torni
uzņemtos tās sarakstīt), viņi m§cTt(
angliski: tā viņi^ svešumā katrā idl
ātrāk tiks pie savas mājas un mfi}<
lopiem nekā ar „viegll saprotamim*
rokas grāmatām. Angļu valodas mlf,
čības grāmatas taču vēl netrukstt|
P. Krauklītis, Nudžersijā, ASVI
LATVIJAI VAJADZĪGAS KĀ |
ĢIMENES, TĀ VIENINIEKI |
Izlasījis E. Ūdra vēstuli Latvilg
95. numurā: nevaru izprast, ko
ar to gribējis panākt, ū. savā .^^^
stulē ieteic mūsu pārstāvjiem
ties, lai ģimenēm, kur ģimenes g
va vecāks par 60 gadiem, rai
emigrēšanas Iespējas uz AustrfiUjttiJ
Neņemos spriest, vai tas būtu pi^
reizais atrisinājums, bet pes^ņtoM
kāpēc Ū. domā, ka tieši ^^ienlnlwi
atņem ģimenēm iespējas uz turiw^
izceļot. Vai tad vieninidcu dēļ k§ai|
ģimene noraidīta? V a l ^ . domā, ^
1948. gadā vieninieki būtu izceļoju»
uz AustrāUju, tad tagad AustrSajii
ņemtu lielas ģimenes bez apgfidiaN
kiem vai arī ar stipri vecāku ģimt*^
nes galvu?
Runājot par vieniniekiem un bjŗ^
bērnu ģimenēm, Ū. saka: J5ie Qf
vēki neko tālākā nākotnā nedoT»*
emigrācijas valstij, nedz ari latvie­šu
tautai vn valstij." Vai tie, sau-:
dzīgi sakot, nav pārāk neapdomitt
vārdi?
Vai Ū. zina, ko nozīmē vienlnl*»
vārds, un ja viņš to zina, — kovl^g
ieteic darīt vīriem, kas, atskanot
tautas balsij - Glābsim Latviju!-*
pameta visu, devās uz austrumiron*
ti, lai atturētu ienaidnieku, kas M - ,
cās virsū tām pašām ģimenēm, «»•
ŗām pašreiz ir grūU izceļot? Ko vuj»
ieteic darīt sievām, kuŗu viri au-gāja
to pašu ceļu, bet kas nesag»-
dīja tos pārnākam? Tie visi t8jw
ir „laimLgie" vieninieki, kam tom»
vēl grūtāk pavadīt trimdas lalKU»
tieši tādēļ, ka viņi ir vienL
Nemeklēsim vainu tur, kiff jM
nav un nesāksim rūpēties V^&j^
nes stāvokļa un Ueluma. I^tvlj»
vajadzīga kā jaunatne, tā v&^^m
dis, kā ģimenes, tā vienimeia ^
Ed. LiepiņS. I ^ * ^
Latviešu centrāla kūrtote^^^
arš. g . ļ . oktobri PSn^f^J^S)
navas uz Augsburgu. Adre^
Augsburg-Haunsteten, DP
fktobrl.
V
REDAKCIJA!
TRIMDINI£S:S IR PIEKII8I8
Rūpju un nemiera trimdfailekam
ir pietiekami. Ļaujiet uz brīdi at­pūsties,
avīžnieku kungi! Nepārbū­vējiet
savus rallcstus tikai -vaima»
nām, šausmām, izmisuma un baigu-ma
plūdiem.
Bez gaismas dzīvā radība iet bojā.'
Dodiet, vismaz literatūrai domātā'
lapas pusē gaišākus rakstus, neslrī-ž
dieties par naidu un mīlestību ab­straktā
veidā, rādiet to stāstā, kas^
aizved mūs pagātnes vai nākotnesj
Latvijā. Ļaujiet brīdi atelpas mntsA
normālās, nebeidzamu satraukumu!
pilnās ikdienas. Mēs sajūtam vien«$
pusigi domāšanā un izjūtās, mēsno-l
trulināmies pārcilādami savu naslul
no viena kamieša uz otni un beidzot!
pieradīsim pie tās.
Trimdinieks Ir piekusis, viņš kļūsti
nevarīgs un vājS. Vājniekara vaja­dzīgas
zāles. Nelīdzēs rūgtie plU<
- pavēles un aizliegumi — to te\^
būs un to tev nebūs. Arī bērnu ae^l
audzina ar sīksti vien, vajadzīgs ar^
ābols. '
Lasītājs gaidaV Šo sulīgo, slrtcl
augli, lai atveldzētu savu skaistu*!
ma, miera un saules izslāpušo slrĀI
E. K., Eslingenāl
AR PIRKSTU DEBESIS
J. V. Kauliņš Latvijas sentembļ
numurā vēstulē redakcijai ierosļnt
lai kāds architekts vai būvtedu
viegli saprotamā valodā sastāda r(
kas grāmatu, kā mšās zemēs ni
pratējiem uzcelt māju. No vetert<
nārārstiem viņš pieprasa sarakt
grāmatu par mājlopu ārstēšanu, Kl<i
pēc? Tāpēc, ka dzīvokļu krīzes d(
„daudzi sparīgāki ļaudis'', izceļoji
ārpus Vācijas,' dzīvokļa Jautājumi
mēģināšot atrisināt, «nopērkot z(
un ceļot paši mājas**, bet vlņlej
trūkstot rokas grāmatas.
Nezinu, kur tāda Leiputrija fr|
kur ieceļotājs vispirms pērk rei
i" un ceļ māju, mazākais tie daži ga*
dljūmi, kur ieceļotāji Anglijā, Ka*
nādā vai ASV tikuši pie sava na-meļa,
nedod tiesības runāt par ddu<
dziem.
Nezinu arĻ kur radīsies tāds er
chitekts vai būvtechniķis, kas, v9!
dzīvodams Vācijā un nepārzināda
ne aizjūras zemju būvniecības pa<
ņēmienus, ne būvmateriālus, spē
sarakstīt praktiski lietojamu ro[
grāmatu, kā Austrālijā ceļami
ipie tam vēl „viegll saprotamā VBit^^^^m^u
dā^; Nezinu ari? kSpēc 4llc • ļoti
pieciešama mājlopu^ > v ārstniec!
grāmata.
tri
MSsulh
' IcSds bostela'
vm tas le-
^^Sm jo cent- KeaigStas pie
eleffii
>''«"^eSui Bet ta
feS viens ra^r
iJtf*^ tur var pa:
^ i ! K o Viens no štī lat.
ii
0 divus 1
M^fSSer muguras
- iitKi» - vtoi sūkstās,
..i^run stiegri vlīri, abs^^
ffi no galvas bdz ka-
KiTe mv 5m laik rakAstnug leijaks-,
-«vn Kanādas. Grāmatas
mī6tk septiņi. Diviem
W& ip^niektem ir 20
Ltotram. Četriem ir nogul-
JUS (divzīmju skaitļi), čet-
U rnirdņu desmits ir ka-
Kvisainml^
fm apmeklē krogu, bet
m, 11. mm» pa aius
^^ļjtona^ iznākusi vienam:
ļiagļu 6gpra6l viņu notu-ļir
poli. Jautāts par iznāku-
5 dalībnieks rezignēti iztei-
I jau gan turējos dūšīgi, bet
ļ W t o nav laimes—vlen-ļjļļļj
pret pārspēku." Veļu
iimfi paši, bet zeķes gan
Vdoslpfedu nav nevienam,
par motociklu pirk-
6 Idno septiņi 10; reizi ne-
'ļH trifi divi reizes. Tris cītīgi
i^u dejaS''vakarus un ir
to diviem varētu būt
to ar* anglietēm. Atzī-kaplaSā
apkārtnē te apzi-iU
tiis latvietes, pie tam tās
S/^ptii^ ,emģi
t»«»lzāt[»ā^'an pagāj.
liUfi zaudSjar apm. 100 mārc.
un' nosmēķē 8—15 šl-
Mj^lffotams. katrs. Anglis-itUaŅ,
3 apmierinoši un 4
fcttepļrkties ari tie var pat-
Utviešu valoda tīra.. Tai
M kāds. ducis speciālo
#ii|i terminu, un krāšņi
We attnijas laiku vārdii^d.
^ pa v^cam, palokot- gal-to
gan angliski rausta gal-
Itkak^lā būtu iedzēlusi
Mii desmita, ķīmijas stu-
JSiia raktuves laboratorijā,
bet 5 pazemē pie
^tta, Ja no viņu nedēļas
« a . obUgātos izdevumus
tateļiem, apdroižnāšanu
h tad viņiem nedēļā at-
"Fciņas, t. i. pat
Jļļ^^nelca hosteļa virtuves
labi laimējas, tad
«var piepelnīt arvirs-
^^«t jāsaka ari, ka šis gru-
*7 sevišl^ pārpūlēju-
^ tas irar akordniekiem
g ~ tadu pažreiz ir di-
2 W^ milzīgai ūdens
«"Mvas 7-9 tīras mār-
V«darba apstākļi bū-i
j r i » mārciņu vēl pie-
Celf u'^P'* jāatnāk
uz leju.
, ^ | l a punktu. Un bei-
Pie jlžņ' ^""ļ'a pašreiz
P« P rejiem nedēļas
^ tam «lav bi-
^'""ta locekli- s savā
nopietnāki
^ desmita
!^ pirmās
'i!b5ve?ft- Rolands S K . ,
savu'*''^ jau
Bet kad
^ tad
Viņš
sen
ievir-strā-
%ieŽ.
Kādil
pie W
nosto
dzisis
vien
rīkoji
bāzuši
astes
mājfisl
tad
Kanā<
tāda
Ai
reāUtl
bums,
gadiei
ņemsi
farm<
šam
Ābelei
draui
Bet
.Nei
ka m\
šu cU|
un gi
dzētu
ko 1
šan
M
m\
lief
šihi
Ja
bas
}u
Hel
stā
zīš
voj
jas
ņē
ko
ni
an
ir
dēl
un
ve
hg
māti
82
vi
su
ta
k
11
la
P
la
ri
ar
lā
ju
Pi
kot
dzi
Tāl
ir
ne
Pu
kā
uz
die
pa
ba
Un
vi
mā
lab
ņa
Tā
gi
ki
ča
Pi<
dāi
-S0(
m\
mi
bri
Pi