Bavarijas Latviesu vestnesis, April 21, 1949

              iONA
|<»i^ no Hollvumfu
m
['^••\' •••evv- -"/r
laiki
artistu It.
LATVIA
Laivian Nempaper
Pablisbcd tmdtr EUCOM Civil
Aflairs DivUion Aathorisatioii
Nofflbtr UNDP IM. Puilish»
asd Editor: Kārlb Rabāca.
pp Cfunp Kleinkdtz BMr
Gfiii2l»ar«/D. Prioter: „Schwab,
VoIksbL", GflDiborg/D., Bgm..
LaiidiiL.PI. 7. Circnlatton: 12000
Publisbfd l l m timtš wedily. XAmAŅ NEW5PAPER:
Cetortdien, i m g. 21. apr.
Itofik tiis rtint aadiPL
viis; LttviaStt pmtt darUaia*
ks ndartitat Ivpt; Irapts va*
cikah M. Cvntit. OdvcuOs
redaktors K. Kattea (darbS
ocatrodai); sal?» ratekton
vieta. M. CmUtit. Rcdaktmi:
B. VltaUa, A. Ucpm H. Bfii*
deobarga. RadakcUaa adraaa:
Gfiaibnrt/Do^ Poatfack 79,
(tilnttia 84).
VAŠINGTONA MAĻIKS RUNA AR
DŽESUPU PAR BERLĪNES BLOKĀDES
ATCELŠANU
KopS 14 dienām pasaules diplomātiskajos centros Vašingtonā, Londoml,
un Parīzē nemitās baumas, ka Padomju Savienība uzsākusi slepenas
sarunas par Berlīnes blokādes atcelšanu un Vācijas austruihu joslas
pievienošanu jaundibināmajai Bietumvācijai, tādā kārtā piepildot Vā-
^ politisko partiju prasības pēc oentrālaf Vācijas valsts un visu
l e^ okm>ācijas varu karaspēku atvilkšanas no rietumu un austeiimu
j^ām. Ar to kļūtu saprotama aK vācu SPD politiķu tiepība. Tālākais
Maskafas mērķis» esot aukstā kara likvidēšana. Pēdējās 24 stundās
tiklab Londonā kā Vašingtonā oHolāli šīs baumas atsauc, bet
nenoraida iespēju, ka šāda taustīšanās no ^ilaskavas puses notiek.
Furīzē ārlietu ministrijas aprindās gluži atklāti runā par drudžainām
Ib%m|a sarunu vadītāju pūlēm aizkavēt RietumvācUas valsts Itiodibinā-
Sanu, piesolot rietumniekiem Berlīnes blokādes atcelšanu. „Newsweek''
s^o, ka Dins Eēesons kopā ar Bevinu esot jau pirms trim nedē|ām
izlēmuši, ko darit, ja krievi sāktu nopietni meklēt izlīdzinājumu. Rie­tumu
sabiedrotie esot vienojušies par stingru un nepiekāpīgu Atlan-tika
pakta kursa turpināšanu, noralcļot Berlīnes blokādes atcelšanu kā
koncesiju, par kuru varētu notikt tirgošanās.
radio ^L^fļ^^r
BBC trešdienas rīta raidījumos ar
15 iļļiinūšu atstarpēm par slepena­jām
Berlīnes blokādes sarunām Snie­dza
visai pretrunīgus ziņojumus.
Jtoēr raidījumos Vācijai un Aust­rijai
pasvītroja, ka visas baumas par
iniera sarunām ir tiikai baumas, kas
nekur līdz šim nav apstiprinājušās,
raldījuanos franču valodā sp^ers
teioa: „Angļu ārlietu ministrijas ie-rēiji
apstiprina, ka Padomju Savie­nības
un AJSV pārstāvju sarunas par
Berlīnes' blojtādes atcelšanu risinās
Jau kopš 10 dienām Vašingtonā. Eče-fions
oficiāli par to ziņojis Lielbri­tānijai
un Francijai, pieprasīdams
abu ieinteresēto valdību viedokli šai
j«ut§]um§.**
tāpat/.trešdienas rīta pres^ Lon­donā
atklāti iztirzā sabiedroto vie­dokli
Berlīnes blokādes atcelšanā,
visumā novērtējot Maskavas labo
gi^ibu stipri kritiski, „Daily Tele-graph"
slepenās mieia sarunas ap-zuitiē
par .,lokālu atslābumu", jo
lr§n§, Grieķijā un Ķīnā komunisms
ar visu sparu mēģinot tālāk apdrau­dēt
pasaules mieru un no ofensīvas
neesot atteicies. „Daay Graphic"
Berlīnes korespondents ziņo, ka gal­venais
miera sarunu vedējs esot Pa­domju
Savienības ārlietu vicemi-nistrs
un pārstāvis pie "UN Maļiks.
AļSV partneris šais sarunās esot F i ­lips
Džesups — arī UN delegāts.
Berlīnē blokādes atcelšanu polīti^
sagatavot esot ieradies bij. Padomju
Savienības sūtnis Vācijā Dekano-
20VS.
Kops Atlantika pakta noslēgšanas
rietumu un austrumu attieksmēs sā­cies
jauns posms. Cik tālu šī
aifestā spēle krievu un sabiedroto
starpā jau attīstījusies, var noskaid­roties
tuvākajās dienās. Runājot
franču preses salīdzinājuiņā, tie no-iileptimainības
miglas vāli, kas sā­kuši
velties no austrumiem uz rie­tumiem
kopš 4. aprija, kad 12 valstu
ārlietu ministri Vašingtonā Maska­vai
pieteica šachu, izklīdīs visai
driž, jo Kremlim pienācis kritiskais
brīdis, kad vai nu jāatzīst līdzšinējā
ftiAstā kara politikas neveiksme un
jikapltulē, vai arī ar izmisīgu mē-
^ Pajumte
70,000 ieceļotajiem
Austrālija
Dažas dienas pirms Lieldienām
Austrālijas valdība piešķīra 11 mil-mārciņu
pabalsta baraku bū­vēm
tiem ieceļotājiem, kas nodarbi-
^ svarīgās rūpniecības nozarēs
Viktorijā un Ņūsautvelsā — apgaba-fc^
ros visvair^c izviet» bijušos
Baraku izbūves plānu pare­dzēts
nobeigt nākamajos 15 mēne-jps.
Tā domāts atrisināt telpu jau­jamu
70.000 imigrantu. Pirmās
"8i^as būs gatavas jūnijā. To bū^
materiālus ievedīs no Anglijas,
Islandes un Japānas. Projekta ir
^ kāda liela pastāvīga nometne
6000 cilvēkiem.
Bethurstas izvietošanas nometnē
^102 šim dzīvoja daudz ģimeņu, kuru
gādnieki strādā dažādos darbos no-
Jļetnes tuvākajā apkārtnē. Pirms
i^ieldienām visas sievas im bērnus
pārcēla uz citu nometni Vaga Vagā,
iekārtota apmešanās ģimenēm,
oet Bethursta paliks tikai par izvie-wsanas
centru.
Sm.
ģinājum# jācenšas vēlreiz iegūt lai­ku
elpas atvilkšanai To krievi cer
panākt ar Berlīnes blokādes atcel­šanu.
Tikai šāda radikāla kursa
maiņa varētu Vašingtonu un Lon­donu
pārliecināt par līdzšinējo at­tieksmju
revidēšanu. Visas pazīmes
rāda, ka pirmo soli šai virzienā
krievi jau spēruši un pašreiz risi­nās
slepenas sarunas Vašingtonā,
Londonā, Berlīnē vai arī varbūt pat
Varšavā. Maskava ar iespējami
mazāku prestiža zaudējumu cenšas
panākt pašai nepanesamā saspīlēju­ma
mazināšanu, bet sabiedrotie ir
vairāk kā neuzticīgi un piesardzīgi.
Būdami pārliecināti, ka viņu pusē lir
tiklab materiālais kā ari militarails
un morāliskais pārsvars, ASV un
Lielbritānija šoreiz būs tas, kas no­teiks
cenu, par kādu Staļins varētu
atpirkties! no kļūmīgā stāvokļa, kurā
pats ieskicējis, novērtēdams pārāk
zemu rietumnieku spēku un ener-
Līdz širti zināmie fakti arī runā
interesanti! un ļoti konkrētu
valodu, ikmerikāņu novērotāji Ber­līnē
līdzšinējo attīstību attēlo šādi:
pirmais pārsteigums - bijusi piecu
krievu ierašanās ģen. Kleja vietnie­ka
ģen. Hejsa rīkotajā pieņemšanā
amerikāņu armijas gada dienā Ber­līnē.
Kaut gan vēl 6. aprīlī no
krievu virspavēlniecības mitekļa
Potsdamā piezvanīts pa telefonu im
teikts, ka padomju militārgubemā-tors
nožēlOļ nevaļu, kas tam liegs
piedalīti^ svinībās, bez mazākā iz-skaidrojUiTna
Hejsa viesībās tai pašā
vakarā ieradies padomju vēstnieks
Berlīnē Semenovs ar kundzi, ģen.
Dratvins i m i divi adjutanti.
Tas bijiis pirmais gadījums kopš
Berlīnes blokādes sākuma, kad aug­sti
padomju virsnieki ieradušies
amerikāņu sarīkojumos. Visi pie­ci
bijuši ļoti runīgi, dzēruši koktei­ļus
un izt;eikuši cerības, ka Jau tu­vākajā
nākotnē „visi pārpratumi"
varētu noskaidroties. Nākamajā
dienā kāds augstāks Kleja virsnieks
devies bnmdenā pa Vācijas aifetru-iflu
joslu un atgriežoties ziņojis, ka
viņš visujr saņemts ar lielāko vies­mīlību
un laipnību. Tai pašā dienā
krievi paziņojuši, ka atzīs rietumu
marku par legālu maksāšanas lī­dzekli
Berlīnes satiksmes tīklā, kaut
gan Maskavas iepriekšējais rīko­jums
to ajizlļedza pieņemt pa
apakšzemes dzelzceļā un tramvajos.
Heinrichs Raus, vācu austrumjoslas
(Beigas S. Ipp.)
iiā kominforms
vēlas gāzt Tito
Belgrades diktators neuztraucaSi bet ceļ
purvos pilis
Par spiti v i s i ^ Bc^griMIes atsaukumiem un Tito paSa runām, kS
viņa režims stāvēs visās vētrās un vēlos, aekmlgim komlnformg aģen­tu
apdetin^anam Di^vidslavUa un ang|u politiķu on banķi^a «pile-cii^
umiaņ, ka Maskavai n^Mklausi^ diktiltm tronis v^ negrīļojas,
noni^ dņas par Tito gāāanu vēl šai vasarā. pafii laikfi, kad Tito
slēdz saimniedskus Ugumug par savas valsts rūpniecības un sa&Bīnle"
cibas atjaunoju nākamajos 5 gados ar rietumu apedālistiem un kre«
dition, no llranas, BnkM*estas un Sofijas nāk siņaii, ka kominforma
uzdevumā K r ^ ļ a aatditvalstis gatavojas viņu vēlākais līdz IS. Jiinijam
likvidēt. Atgriesdes no sava Maskavas o^ojuma» All^nllas d&tātōm
Hodža pašreiz tīra savu valsts aparātu no „tttolsMem trockistiem*' un
ari Bulgārijā Kostova un Dbnitrova pazušanu saista ar Ma8lL%va8 oen-tieni^
sagatavot Dienvidslāvijas kalnviņus izSķirigaJam sitienam pret Tito,
padomju divīzijas pie
TEHERĀNA CER, KA TAS TIKAI NERVU KAŖS
„Nev7sweek" ziņo, ka amerUcāņu
diplomāti Vašingtonai pagājušā ne-dģā
atkal sūtījuši šifrētas tele­grammas
par gatavošanos gāzt Tito.
Albānijā vien krievu misiju locek­ļu
skaits esot palielinājies no da­žiem
simtiem-pirms viena mēneša
uz apm, 5000 personām pašreiz. Esot
atklāts noslēpums, ka visā zemē tie­kot
treniti dabotieŗi partizānu ka­ram
Dienvidsla-vijā pret Tito. Jo­projām
neesot nekādu pierādījumu,
ka Maskava pati ar savu karaspēku
gatavotos iebrukt Dienvidslāvijā, bet
tas būšot jāveic Bulgārijai, Rumāni­jai,
Albānijai un Ungārijai. „lTews-week"
labi informētais Vašingtonas
korespondents Veintāls apgalvo, ka
vēlākais jūnijā pēc kominforma
plāniem Dienvidslāvā notMot
iefiltrēto aģenu sac^SIšanās, kuriem
tad pailgā steigšoties Maskavai uzti­cīgo
satelītu aimijas. Tito slepenais
dienests \m robežapsardzība esot se­vi
parādījusi pagājušās nedēļās par
visai sekmīgu. Pirms Lieldienām
kādā kara slimnīcā Sofijas tuvuiriā
iievesti '80 ievidnoti bulgāru karavīri
no Dienvidslāvijas pierobežas. Stās­tīts,
ka tie esot cietuši kāda munī­cijas
vilciena eksplozijā, bet patie­sībā
tie esot kādas lielākas robež-kaujaš
upuri. Lielāka aģentu gru­pa
mēģinājusi ar varu iekļūt Dien­vidslāvijā,
bet Tito robežsargi atklā-
Lielajā Piektdienā Padomju Savienības vēstnieks Teheranā Ivans
Sadžikovs kopā ar ģkneni un līdzstrādniekiem automobiļos atstāja
Irānas galvaspilsētu, lai dotos uz Maskavu. Tuvajos austrumos radies
jauns saspīlējuma centrs, kura tālāko attīstību lielā uzmanībā vēro vi­sa
pasaule. Jau pirms dažām nedēļām aģentūras ziņoja par vairāk-kāriīgām
sadursmēm un iebrukumiem Irānas — Padoi^u Savienības
pierobežā. Irāna par šiem starpgadījumiem^, Ikuŗos sarkanarmija pa­rādīja
apzinātu gribu provocēt savus kaimii^us uz lielākām sadursmēm,
ziņoja Vašingtonai un Londonai. Tagad UP vēstī, ka Padomju Savie­nība
savilkusi Irānas pierobežā 25 kājnieku un vfsmaz 3 tanku divī­zijas.
Tāpat pēdējās dienās Irānas zlemeļrobežu pārlidojot krievu iz-lūklidmašīnas
un iznīcinātāji. Lai g^n T^erānā joprojām valda pār­liecība,
ka MaskaVa atļaujas tikai jaunu persiešu' nervu pārbaudi, Va­šingtonā
šiem notikumiem pievērš izcilu uzmanību.
Jau pagājušo sestdien „New York
Times" ziņoja, ka irāņu un krievu
starpā sākusies krize. Maskava pēc
sava vēstnieka aizbraukšanas Tehe-ranai
esot darījusi zināmu, ka tā
būšot spiesta pielaikot 1921. gada
abu valstu līguma pantu, kas nosa­ka,
ka zināmos apstākļos Padomju
Savienībai ir tiesībai, iesoļot Irānā.
Kā Irānas vēstniecībā Vašingtonā
paskaidrots, Maskava ^saucoties
uz amerikāņu militārmisijas darbī­bu
Teherānā un apgalvojot, ka ie­roču
sūtījumi uz Irānu un ameri­kāņu
militārpadoannieku darbs per­šu
armijas izveidošanā esot pietie­kams
iemesls 1921.. gada līgumā pa­redzēto
klaiizulu iedzīvināšanai.
Irānas valdība savukārt Maska­vai
paziņojusi, ka šos iebildumus
neatzīst Līgums neesot pārkāpts
un bez tam daži 1921. gada panti
esot pārdzīvoti līdz ar *UN chartas
pieņemšanu. Ja Padomju Savienī­ba
domājot, ka Irāna apdraud tas
drošību, tad Maskavai arvien vēl
esot iespēja šo strīdus gadījumu no­dot
UN drošības padomei. Ja tur­pretim
Padomju Savienīb^' bez Irā­nas
valdības piekrišanas Un atļau­jas
pārietu robežu, tad Irānai m
UN chartas 51. panta pamata būtu
tiesības aizstāvēties ar ieročiem,
„New York Times'^ arī piebilst,
ka par šo notu un tālāko drānas
valdības politiku Vašingtona tikusi
informēta jau nedēļas sākumā.
Pēc Parīzes radikomentātora uz­skatiem,
krize Irānas pierobežā esot
jāvēro ar vislielāko neuzticību, jo
pašreizējā stāvoklī Maskava varot
iet arī tālāk par platonisku nervu
karu. Amerikāņu ieroču sūtījumi
uz Persijas jūras līci un jaunu mili-tārinstruktoru
ierašanās no Vest-pointas
akadēmijas esot Kremli pa­darījuši
tramīgu. Liela dala naci­onālās
Ķīnas atbalstīšanai paredzē­tās
naudas tagad esot nedota Irā­nas
stiprināšanai, ko Padomju Sa­vienība
vienaldzīgi nevarot noska­tīties.
Katrā ziņā 25 divīziju no­vietošana
pie Irānas robežas atslo­gojot
Rietumeiropas robežas, kur
arī pēdēja laikā esot notikušas ie­vērojamas
karaspēka koncentrāci­jas.
Gar dzelzs priekškaru šai pa­vasarī
ei;ot izvērstas vismaz 100
kaujai gatavas padomju divīzijas
un lielii tanku spēki. Vašingtonu iJh
Londonu par krievu miera centie­niem
nevarēšot tikmēr pārliecināt,
kamēr anglosakšu slepenie dienesti
piei^ot Idrošas ziņas, ka Padomju
Savienībžis tanku produkcija šai ga­dā
esot lielāka kā visai pārējai pa­saulei
kopā.
satenivalsttt armijas
Bijušais Ce(Jhoslovakijas mili­tārais
atašejs Berlīnē pulkvedis
Emīls Busins, kas pagājušajā
nedēlā aizbēga uz rietiumem un
tagad iriedāvā savus pakalpoju­mus
deiņokratijām, UP pārstā­vim
izteicās, ka Padomju Savie­nība
pikredzējusi likvidēt visas
satelītvalstu 'armijas. Kremlis
neuzticoties nevienam svešam
karaspēkam. Politbirojs pārlie­cināts,
l:^a eventuāla kara gadīju­mā
paļauties varētu vienīgi uz
sarkanarmiju. Pulkvedis Busins
tālāk pjiskaidroja, ka satelītvalstu
armiju likvidēšana gaidāma vēl
šogad, kad Ukrainā notiks Pa­domju
Savienības lielie manevri.
Tajos piedalīsies visas satelīt­valstu
armijas, atskaitot Dien­vidslāvijas,
ivtanevru beigās „ne-uzticamoš'j
likvidēs un aizstās ar
padomju (iivīzijām.
juši neparedzēti spēcīgu uguni un 20
kritiiši.
Visas šīs cīņas \m ziņas tomēr
drukno un spēcīgo Jpslpu Brozu-
Tito nav spējušas satriekt. yiņa pē­dējie
uzņēmumi arvien rāda to pašu
pašapzinīgo un enerģisko seju kā
pirms pieciem gadiem, kad Tito kā
uzvarētājs un Staļina labākais
draugs iesoļoja Bdgradē. Viņš jo-projām
pilns uzņēmības un godkāri-gu
plānu.
Maršals Tito staigā pa Pētera
Lielā pēdām. Kā savā laikā Krie­vijas
2 metru auguma cars savai ze­mei
uzcēla līdz tam nepazīto rūp­niecību
un Izbūvēja jaunas pilsētas,
tā ari Belgrades augumā pamazais
diktators ciešiļ noņēmies ieiet Dien­vidslāvijas
v^turē kā fabriku un
pilsētu cēlājs.
Tito par šefi liek runāt ne vien
pollti^ajos ziņojumos, bet arī rie­tumu
pasaules speciālā saimnieciskā
prese pēdējā laikā iespiež plašus ko­respondentu
zļņojumus no Belgra-d^,
kas vēstij ka tur pēdējo * divu
mēnešu laikā ar angļ^ im amerikā­ņu
firmām noslēgti līgumi 400 mil­jonu
dolāru kopvērtībā. Vļjl vairāk
hekā šī ievērojamā summa pārsteidz
noteikumi, pēc kādiem angļi un
amerikāņi parakstījuši šos līgumus.
Tie paredzēti 5 gadu periodam. Sai
(Beigas 5. ipp.)
Boļševiki aizved vesela ciema
ATLAISTIE VAOU GtJSTEKŅI STSSTA , PAR DEP0RTSCIJ£M
BALTIJAS VALSTIS
„Mēs satikām lielus baltiešu —
lietuviešu im latviešu deportēto
transportus, kas bija'ceļā uz Sibīri­ju,
kamēr paši devāmies uz Rietum-vāclju,"
Brēmenē stāsta atlaistie vā­cu
kara gūstekņi, kas pašlaik ir vi­sas
uzmanības centrā. Viņi satiku­ši
deportējamo latviešu im lietuvie­šu
vīru, sievu un bērnu transportus
priekš apm. 6—8 nedēļām, tātad feb-:
fuāra beigās vai marta sākumā.
Neviens no apm. 450 vācu gūstek­ņiem,
kas atlaisti britu joslas caur­laides
nometnē Fridlandē pēdējā
sestdienā \m svētdienā priekš Liel­dienām,
nav varējis pateikt noteik­tus
skaitļus par deportētajiem bal­tiešiem,
bet ceļā uz rietumiem tie
sastapušies ar vairākiem transpor­tiem.
Deportētie nav vesti preču vai lo­pu
vagorios, bet brauk\2ši pasažieru
vilcienos. Apsardzība tomēr bijusi
ļoti stingra un tikai retos gadījumos
bijis iespējams pārmīt kādu vārdu.
Kāda sieviete, pkr ko stāstītājs ne­zināja,
vai tā bijusi latviete vai lie­tuviete,
paguvusi pateikt ka izsūtī­šanai
pakļauj veselus ciemus uz rei­zi.
Vienā paņēmienā ao viņas dzim­tā
novada esot izsūtīti 16.000 cil­vēku.
Par deportācijām no Baltijas
valstīm stāsta arī kāda vāciete —
vienīgā sieviete no padomju joslas
atlaisto vidū. Pēdējā laikā viņa bi­jusi
ieslodzīfa Eilavā, Prūsijā, m
tur redzējusi lielāku deportējamo
transportu savfOkšanu ne vien no
Austrumprūsijas, bet arī no Baltijas
valstīm.
Liela daļa šai atlaisto karavīru
grupā nākusi no kāda apvidus Urā-lu
dienvidos, kur vācu gūstekņi kopš
1943. g. esot uzcēluši pilnīgi jaimu
rūpniecības pilsētu. Tā nosaukta
par Orsku. Pilsētā atrodoties Opeia
auto fabrika, kāda traktoru (tanku)
rūpnīca, niķeļa rūpnīca un tērauda
Lietuves, kur vēl tagad nodarbinot
ne vien kara gūstekņus, bet arī
daudz tā saukto „clvIlinternēto**, t.
i., deportēto no Vācijas austņamap-gabaliem,
Rumānijas un Bulgārija*.
Baltijas valstu iedzīvotāji tur tic­ēšot
manīti, bet Rīga bieži piemiiieta
tāpēc, ka ,,politiskie aktīvisti" no pa­šu
vāciešu vidus sūtīti uz Rīgu „sko-loties"
un parasti pārradušies no
turienes uzbarojušies, labi apģērl)ti
im „atgriezti". Par spīti visām
„aktīvistu" pūlētn, gūstekņi tomēr
viņus nīstot pat vēl valr^ nekā iā
saidctos „brlgadierus** — no pašu
vāciešu vidus izraudzītos darba uz­raugus.
Sī gūstekņu grupa īsi pirms at­laišanas
apgādāta ar krievu parau­ga
kažokcepurēm. Bez tam viņiem
pateikts, ka rietumu joslās viņus
sagaidīšot ar kdkūo un maizītēm,
bet tādēļ viņiem nevajagot ,4aut
sašķobīt savu pasaules uzskatu".
Visumā ^pasaules uzskats'* bijis
tāds, ka itA)ežpārejas punktā gūs­tekņi
gandriz visi kā viens nosvie­dīsi
savas kažokcepurēm tm spļā­vuši
uz tām, tOdīdz atradušies pus­ceļā
starp krievu un angļu robež­punktiem.
Stutgartes radio
piemm iias
partizānus
Stutgartes radiofons svētku sest­dienā
nolasīja UP sastādīto p ā r o tu
par pretkomūnistlsko elementu ror
sību zemēs aiz dzelzs prlek^cara.
Sajās no dažādiem avotiem savākta­jās
informācijās pieminēts ari Lat­vijas
vārds, kas daudzās DP nonet-nēs
Vācijā radījis baumas par sa­celšanos
un partizānu nemieriem
Latvijā. Ziņojums konstatēja, ka
visās Padomju Savienības okupēta­jās
zemēs vērojama pretkomūnistis-ka
darbība, kas izpa^ižas gan reli­ģiskās
kustībās, gan terrora organi­zācijās
un partizānu cīņās ar oku­pācijas
varu.
i