1951-06-13-08 |
Previous | 8 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
8 L A T V I J A Trešdien, 1951. g. 13.
Persiešu flriō
Ieroču žīķindoņa Padomju Azerbaidžāni,
Irānas ziemeļu pierobežā, pēdējo
dienu laikā kļuvusi draudīgi skala.
Tai pievienojas kņada un uztrauktās
čala«, ar kādu pusotra tūkstoša
sievu un bērnu, nobažījušos anglu-
Iraniešu naftas sabiedrība* darbinieku
ģimene» locekļu, gatavojas atgiiezties
britu metropolē. Tās ir jaunas skaņas
starptautiskajā orķestri, kurā nu jau
labu laiku klausās puse pasaules, gaidīdama
šīs kakofonijas iznākumu. Uz
miermīlīgu veco, labo laiku simfoniju,
liekas, vairs nav ko cerēt. Paliek
tātad izvēle starp britu Bendža-minam
Britenam līdzīgu izskaņu vai
ari Hačaturiānam radniecīgiem vareniem
beigu akordiem, kuru forte for-tissimo
raksturotu bungu, trompešu
un bazūņu skaņas.
kad
ECESONS P A R U E C I N A T S , KA Ķ N A S KOMUNISTI ATSTĀS KOREJU,
BET ABAS PARTIJAS V E L A T R A K G A I D A A I Z E J A M P A S U E C E S O NU
Krievu repatriācijas
misiju no Austrijas
izdzen ar varu
D A Ž O S V Ā R D OS
AliUegto preču sirakstu, ko nedrlkit ^1
portēt uz austrumu bloka valstīm. pubUtJhL
Šas ASV. Vairāku tūkstošu aizliegto
metu vidū starp dažādām izejvielin JJ?
nām, kokvilnas uc. ražojumiem m i i i l t i^
Bazūnes Ir darbā jau labu laiku —
ar desmitiem tūkstošiem balsu komunistiskā
tudehu partija mēģina ietriekt
jūrā britus, amerikāņus un ci-tui
Sizemniekus. Aiz tās stāv „brāll-gā
vissavienības kompartija, kas sevi
vēlīgi ļauj uzskatīt par ..pašu ļaudīm".
Un īstenībā cieši blakus šim
varenajam korim savas balsis pievieno
šķietami pašai otrai galējībai piederošie
fanātiskie nacionālisti — fa-daijana
sekte. Galvenokārt par politisko
slepkavu atbrīvošanu abu šo
novinienu dusmlbu un visbriesmīgākos
draudue paspējusi izpelnīties arī
pašreizējā valdība. Tās galva, raudulīgais
un liekulīgais Musadeks, pats
viens no bagātākajiem zemes īpašniekiem
Irānā, pēc nedēļām ilgās slapstīšanās
parlamenta ēkā nezina arī
tagad nekā labāka kā ar pilnu tvaiku
turpināt līdzšinējo kursu.
Visa tas novedis trūcīgo un daudzējādā
ziņā atpalikušo Irānu chao-tiskā
stāvokli, kurā pat valdības galva
un tā vietnieks dažbrīd vienlaicīgi
izdod gluži pretēja satura deklarācijas
un kurā svešiniekam orientēties gandrīz
neiespējami. Taču viens ir
skaidrs — šādai attīstībai vēl ilgi
turpinoties, cerētās laimes vietā zeme
ietu pret! drošam bezdibenim — ja
ari varbūt nekļūtu par cēloni un sā-kunia
vietu vispārējam bruņotam
konfliktam demokra-tiskās un komunistiskās
pasaules starpā.
Taču tieši militāros apsvērumos attiecībā
uz Irānu vērojamas zīmes vispārējam
atslābumam. Ar amerikāņu
palīdzību ari briti nākuši pie atziņas,
ka neatkarīgi no tā, cik nepatīkama
viņu lauvam būtu raustīšana aiz
astes, neko daudz nevarētu palīdzēt
ne tagad Krēlā mītošie ^sarkanie
velni", ne ari cita veida militāra iejaukšanās,
pie tam Pad. savienības
Intervencijas draudiem šais apsvērumos
būtu, varbūt, vismazākā nozīme.
Ir skaidrs, ka militāras pārvaldes nodibināšana
Dienvidpersijā un mēģinājums
nodrošināt naftas sabiedrības
netraucētu darbu ;ftr okupācijas varas
palīdzību sasniegtu tieši otrādu mērķi
nekā cerēts. Rezultāts būtu ne tikai
bezgala daudz streiku un nemieru
un bezgala maz naftas pašā Irānā,
bet tā varētu Izvērsties par viskaraliskāko
dāvanu Kremlim — izraisot
nacionālisma viļņus un galīgi satriecot
pašreizējās rietumvalstu pozīcijas
Vidējos austrumos. Kremlis spētu
še nostiprināties bez neviena pašu
karavīra.
Tāpat Baltais nams starplaikā spējis
pārliecināt britus, ka ir bezcerīgi turēties
pie vecā līguma kā bāzes varbūtējām
sarunām ar Irānas valdību.
Lai ari cik likumīgs formāli, tas savu
laiku jau pārdzīvojis, un būtu visai
negudri pastāvēt uz to pašreizējā laikā,
kad koloniālās attieksmes ar zemēm
Āzijā iegājušas pēdējā stadijā.
No otras puses, deklarējot, ka amerikāņu
naftas sabiedrības un amerikāņu
lietpratēji nekādā gadījumā nestāsies
britu vietā, ja tos nacionālisma
uzplūdumā padzītu, tāpat ar prezidentu
Trumenu priekšgalā pūlo-ties abas
puses samierināt, ASV parādījušas ne
tikai solidāru žestu pret draugu un
sabiedroto nelaimē, bet lielā mērā nolīdzinājušas
ari ceļu solīdam kompromisam
Irānas naftas jautājumā vispār.
Lai arī cik liels būtu Musadekē
un viņa ministros īgnums par šo
„ASV iejaukšanos", aicinājums uz
samierināšanos un iecietību noteikti
nepaliks bez sekmēm.
Lūk, tā ir varbūt mazāk spožā, bet
toties izturīgākā medaļas otrā puse —
vienošanās ar Irānas valdību nacionalizācijas
rezultāts, kas, cerams, nodrošinās
tālāku Irānas naftas plūšanu
līdzšinējā virzienā uz rietumiem un
relatīvu stabilitāti Vidējos austrumos.
Lielbritānija, pēc savā laikā visai delikāti
un sekmīgi nokārtotajiem Kanādas,
Dienvidafrikas un Indijas jautājumiem,
šai virknei varbūt varēs pievienot
jaunu panākumu, no dumpīga
pakļautā arī Irānā radot lojālu partneru
uz līdzvērtības bāzes. Protams,
tā kā šis panākume būs realizēts kopā
ar ASV, tad uzticamais sabiedrotais,
kas palīdzēja tikt laukā no ķibeles,
būs jāuzklausa arī pēc tam, kad
tā, varbūt, būs jau sen aizmirsta un,
britu ārlietu ministram alus bārā ie
ejot, orķestrim vaiig nebūs jāvairās
aizkārt vina „vārīgākās dvēseles stīgas",
spēlējot Persiešu tirgu.
G. G.
Vašiagtoiia (gi). — Ārlietu ministrs
Ečesons senāta apvienotajā ārlietu un
militārajā komisijā izteica pārliecību,
ka UN, turpinot savu līdzšinējo
politisko stratēģiju, var cerēt sagaidīt
brīdi, kad Ķīnas komunisti atzīs
tālāka kara bezjēdzību un Koreju atstās,
pēc kam UN varētu turpināt centienus
vienotas un demokrātiskas Korejas
radīšanai miera ceļā. Ministrs
uzsvēra, ka UN, tāpat ASV valdība
nekad nav domājusi šo mērķi sasniegt
ar varas palīdzību, tādēļ arī pie zināmiem
noteikumiem varētu piekrist karadarbības
izbeigšanai pie ^ . platuma
grāda, pēc kam sarunās būtu iespējams
pārspriest visa ārzemju karaspēka
pakāpenisku atvilkšanu no
Korejas, kā ari citus jautājumus saspīlējuma
mazinSšanai Tālajos austrumos.
Karadarbības izbeigšanai un sarunām
būtu jārisinās bez jebkādiem
priekšnoteikumiem vai solījumiem attiecībā
uz Ķīnas komunistu prasībām.
Iepriekš Ečesons, aizstāvot demokrātu
partijas tagadējo un agrāko politiku
pret republikāņu uzbrukumiem,
bija norādījis, ka Jaltas vienošanās
1945. g. bijusi nepieciešama, lai nodrošinātu
savlaicīgu Pad. savienības
iejaukšanos karā Tālajos austrumos.
Ministrs apliecināja, ka ASV vadošās
polltisikās aprindas toreiz rēķinājušās
vēl ar ilgu un asiņainu karu
pret Japānu, Īpaši tSdēl, ka Jaltas
konferences laikā nav vēl bijis īsti
zināms, vai ASV ir atombumba vai
nē.
Ečesons tālāk deklarēja, ka ir pret
jebkāda veida samierināšanās politiku
Tālajos austrumos, uzsvēra Korejas
kara un Formozas lielo nozīmi ASV
un visas brīvās pasaules drošībai un
pat paguva pāriet diezgan iespaidīgā
pretuzbrukumā ģenerālim Mekartu-ram,
ar dokumentiem pierādot, ka Tālo
austrumu pretizlūkošanas dienests
ziņojis par jūnijā sagaidāmo zieme}
korejiešu iebrukumu Dienvidkorejā
jau 3 mēnešus iepriekš, taču Mekar-turs,
acīm redzot, nepalaudamies pats
peldkosUmi, rlciņeļla \ic.
ZaJcborga (oe) - Padomju repatri-1 af "sl" oSa '^'^Tl'! \?^ļ
uz sava pretizlūkošanas dienesta in- ācijas misiju, kurai pecainerikāņu i j ^ ^ ^ ^ gvardes kavaierijas parādi.
f o r m ā r i i n nevpltīiLs tai nekādu vē- iestāŽU norādījuma bija jāatstāj Aus- muša kara a vietā parādi pieņēma priSr
lormaciju, neveiujis lai " ^ " ^ ^ ^ , ^, . « a - i V S T i n in<;U niplctdien līdz Elizabete, tērpusies iilās jātnieku b i k AV
rību, un atļāvis agresoram pārsteigt trijas amenkaņu josla pieKiaien nazi ^^^^^^^^ ^^^^^^ ^^^J^^^ ko 'Svi
galīgi nesagatavotus atvaires spēkus, plkst. 24 ti^ai sestdien ar g^'a^des grenadieri 1745. g. Ari je ViSļ
^ ^ ^ rēja izdabūt no Zalcburgas. Kad kne- angļu joslas pilsētās karaļa dzimSa^udiiB
VU misijas locekU — divi virsnieki un atzīmēja ar arinijas parādēm. Uelfiki no til
New York Herald Tribune un NeTvI.^,^ i^truktors, sestdienas rītā savā - ^ t ā ' r i^^^^^^^^^ inlonnācl,. p,,
York Times pedejas atsauksmes atkali ^ . . g j^ersedesa limuzīnā aizbrau- karaspēka koncentrējumiem liemeļu
ir Ečesonam labvēlīgākas. NYHT no- . amerikāņu bēgļu lietu virsnie- ASV vēstnieks Teheranā Grcidijs «
rāda. ka republikāņu uf rukumiemL J , . ^ , ^ ^ ^ ^ ^ ^ .j^a bez pie- lL^^"^^7r.'/r«»";.^^
trūcis būtiska satura, kamēr NYl «P- teļļt^anas kraut krievu mantas sma- Kaspijas jūrai ievadījis milzīga «pmiiIlS
sveic ministra deklarāciju, ka jantā- . automobiļos An 10.30 ieradās «««"as manevrus.
ju.i par komunistiskās ^^^^^\S^betT^i^Ueardze tos vairs J-^rr^^r^^^^^ ianu UN un Formozas piederību P ļ l - k e i a ī d a namā. Tad padomju misi- preču apmaiņas līgumu.
nīgi šķirami no miera Korejā, un locekli sakāpa savā automobilī, loo.ooō bēgļu ildi 3!. decembria pirti,
jautājumu saistīšana vienā ^omplek-l ^^^^^^ durvis un nosedza logus. Uo pārslogotām Rietumvācijai p«v«iit!«
sā līdzinātos agresora atalgošanai. sabiedroto virsnieku pierunāša- hļ^^oo"" jau^^^^^^^^ ''"^ '^^
Kā zināms, republikāņu aprindas nas mēģinājumi nedeva nekādus pa- so cUvēku Boiaupis«nu gadiiaat ea\.
pašreizējo senāta komisiju izmeklē- nākumus, kāds amerikāņu karavīrs konstatēu^katm
šanu uzskatīja par labāko iespēju, lai ar varu atvēra automobiļa durvis, iz-r'itauiai%a^Jon«s Sveici ptrtdiiti tn
dotu ārlietu ministram Ečesonam „pē- rāva krievu šoferi un nosēdās pats visiem rezervistiem, kas saņSmuiiUti
dēio triecienu" un panāktu tā drīzu pie stūres. Amerikāņu okupācijas p"?. uz mājām. Lēmums pamatou « tof
• . . »N • 1 j' j-wx u . j « , T „ • r « « i r eventuālās nepieciešamības gadījumi hOt
aiziešanu. Pazīstamais komentators «ardiu vagu pavadībā krievu trans-ig,^ izsniegt mnniciju. « «o»
Stjuarts Alsops norādījis, ka attīstība portu pēc tam nogādāja līdz joslas Aivēļinājumā ux Krieviju dēvitt
šai ziņā iegājusi jau tādā gultnē, ka robežai. Krievi aizsedza laikrakstiem vienības vēstnieks Vašingtonā Paņui
nav vairs Las, tai, bet k a d Eče- savas sejas, lai izvairītos no rietumu ^^^^^r^^^t^ iu^lnrii'
sons aizies; neievērojot viņa respek- preses fotogrāfiem, kurus šis starpga- mu, vai viņš vispār domā atgrieztlel
tēiamos panākumus darbā, no visas dljums bija pievilcis kuplā skaitā. Paņuškins atbildējis: , ,ES ceru." piM,
nācijas viedokļa esot vēlams, lai Eče-I I ^'^^ «tvaiinājums parašu ilgst i .
sons aizietu iespējami drīz. Bez republikāņiem
Ečesona aizstāšanu tagad
prasa arī visai plašas aprindas demokrātu
partijā, ! f Pr. i k f ^ r t . ne) - Vienpadmit . « e r i - ļ valdības izveidošanai nākotnē iei..-Ē
ku nama prezidentu Keioernu, aemo-iļ,jj^^j «nnljai lldmillMi nogāzušā» pag. ne. ai sociālistiem, nevis liberāļiem, kl Udi
kratu frakcijas līderus senātā un tau- dēļit nogalē. VliUel&koi upurus praslla Tālvadāmu raķeSu fabrika longalleiiL
tas vietnieku namā Mekfāllendu resp. wlo9u turboUnIcInātāJu FI4 katastrofālā K-as būve izmaksās ap 1,75 milj. doltri
MAVknrmsVn spnSta Srliptu Vomite- P®»***"*' PoīP^c»!" "«^^i^' skaitot daudzās speciālās laboratorijai
MekkormakU, senāta ārlietu komiie l ^ ^ ^^^^ pledalIJSa 7l UdmaSIna. pārsteidza L ^ d a beigās varēs sākt pilnu prodS
jas pnekssēdl Konnellju n. C. Tiem UlUIgi negalH. ar ko izskaidro aml ari n e . r * . J ^ . ^ „ .n..HW5«.. ..k. v . . . . .
Pēckara Vācija
o i e
metalla luznu
NOGĀZUŠĀS U A S V A R M I J AS
L I D M A Š Ī N A S
piani
, : 1 ai
lukfemburgas valdība demlslonilttl
seno vēlēšanu rezultātā, kas opoticiti
vošajai sociālistu paitijai deva 4 ]iu&ii
tas parlamentā. Iespējams, ka joprojām
cigākā kristīgo demokrātu partija itabi
nupat pievienojies demokrātu nacio-ļ u i » . . o.^^^^^^^^^
nālās komitejas priekšsēdis Boils un ; ļ j « \ » - ^ * J ļ P * ^'v dienvidu m
viens no iespaidīgākajiem senatoriem U i nogāzies" Arizonā, prasliii cilvēku npul ^f^^J P.^^^^lļ ""'T: ^i"
un varbūtējiem demokrātu p^tijas nu. DIVI turbolznlcimtājt «edēlas „ogSl8 f^^^^* ^1»^°^ iP»^^-dievkalpojumu
kandidātiem prezidenta amatam Pols Vairāki de.miitūk.toSi Varl.ru
Dagless.
Par cienīgākajiem kandidātiem ārlietu
ministra postenim no demokrātu p , * ^ ; t% A ^ / \ i Y > f i i r i A ^ f AC
aprindām Alsops min prezidenta p a - ļ * U5I paUUllIJU nail05|
domnieku Everelu Herimenu, galveno
tiesnesi Fredu Vinsonu vai pašreizējo
aviācijas ministru Tomasu Fin-leteru,
bet tā kā galvenais mērķis
Ečesona aizstāšanai būtu kopējas abu
lielāko partiju ārpolitika* atjaunoša-kovai
iedzīvotāju izlikti no dzivokļia
tie esot bijuši ,,imperiālistu aģenti,
lanu vai ciižda veida tautas ienaldnltkfV
ziņoja VatSavas raidītājs. Atbrītotoi
voklus turpmāk apdzīvošot ..produktifi
dfijošl progresīvi darba ļaudii".
Jau 19 ZurnftlUtu landēlnsl riatnsi
ražo aiz Uraliem
Frankfurte (fm).— Vācijā, ko otrais
pasaulei» karš bija pārvērtis par lielā
ko lūžņu bedri pasaulē, patlaban, ti
kal sešus gadus pēc kara beigām, ie
stājies ārkirtigs metalla lūžņu trūkums,
un Jitri atplaukstošā vācu tē-raudrūpniecība
un eksportierl velti
sauc pēc izejvielām. Kur tad paliku
šas neskaitāmās upēs sagāzto tiltu
fermas, sadragātie celtņi, ostās nogremdētie
kuģi, skrandās saārdītās
mašīnas, sadauzītie tanki un lidma
šinas?
Vācu tērauda speciālisti vērtē, ka
no Vācijas drupām kopi valūtas reformas
1941il g. 20. jūniji, atjaunojoties
Vācijas; saimniecībai, izrakts ap
20 milj. t liāžņu. Puse no iī vairuma
aizgājusi m: vācu dzelzs un tērauda
rūpnīcām,un izmantota Vācijas rūpniecības,
satiksmes, dzīvokļu un publisko
labierīcību atjaunošanai un patēriņa
preču ražošanai. 6 milj. t tai
pašā laikā legāli eksportētas, bet 2—-4
milj. t nelegāli aizgājušas pāri robežai
uz austrumiem. Beigusies arī fabriku
demontāža, un nu Iestājies
akūts lūžņu trūkums, jo pieprasījumi
tai pašā laikā, īpaši kopš Korejas
ikaŗa sākuma, ārkārtīgi vairojušies.
Kā izteicies Vācu lūžņu sabiedrības
priekšsēdis, pašreizējie pasūtinājumi
spētu uzsūkt tuvāko 40 gadu normālo
lūžņu ražu. Pašreizējā Vācijas lūžņu
produkcija var apmierināt tikai
70 proc. no pašu vācu metallrūpnlcu
pieprasījuma, kas sasniedz 450.(X)0 t
mēnesī.
ogļu un tērauda jau Korejā Seši zaudējuši dzīvībai lamai
ņās, astoņi gaisa kaujās, divi krituil kc
nistu gūstā, un trīs pazuduši b«i vēsts.
20 gadu cietuma sods pleiprlatta bij.
v . .j_ • n j I Sofijas prezidentam Sakašlcam, slno J
Londona (Of). — Ka unams, Pad. lelegraph. Apvainojumi paraitaif - „l
na, pēc viņa domām, priekšroka būtu ļ savienība savas rūpniecības smagum- rifiUstu spiegs",
dodama republikluiem Paulam Hof- centru n^ērtraukti pārbīda no Eiro- J^jļ^/S" 3 * " ' ^ W l
manam vai Dallesam. Republikāņu se- pas Krievijas uz Uralu apgabalu un U.s miij. iedzīvotāju
nātors Mekkartijs, niknākais Ečesona Āziju. No UN Eiropas saimnieciskās īsoo kaujas lidmašīnu, vairumi MIQ
ienaidnieks, par vienlīdz pieņēma- komisijas izdotā pārskata par Eiropas ļ^^^^'f^^^^^^fiļ^^ ^\ divmotorlgo bum^
' . , . . VT • I • -1- 4ne/\ j 1 savienībai Auatrumvāci I, iloo
miem viņa pēcniekiem mineji^ Nu]or- saimniecību 1950. g. redzams, ka gan- politisko bēgju laikraksts Polak.
kas gubernāitoru Djūiju, Pensilvēnijas drīļj pusi padomju ogļu, naftas, dzelzs «o.ooo viru paitiprinājunu saņēaii
universitātes prezidentu Haroldu Sta- un tērauda jau ražo Tālajos austru-r^^"^"^^^^^^^^ Pad. savienību
senu, senatoru Noulendu un tautas mu apgabalos. Salīdzinot ar pirmska- vācu sieviešu partiji nodibināta Dli^
vietnieku nama locekli Džadu, bet no ŗa laiku, ogļu produkcija Pad. savie- Kāds vācu žurnālists pareģo, ka Jaiuli
demokrātiem — Raselu, Bērdu un sSepnāartkomruesn u. Džordžu, ļ ndīzbealzss auun sttrēurmauodsa ppireoaduugkucsiij a čdeitvrkkāārrtt, , r ' ^ " J^J" sauklis: vācu Grietlņa
Pats Ečesons uz visām runām par "«^^^^ s«n<i2inot ar
varbūtējo viņa aiziešanu tikai smai- f37. g.» pavairojusies pat astoņkar-dO(
t deklarējis, ka šādas runas viņam
esot veci paziņas, un atkārtoti uzsvē- Arī Maskavas satelltvalstis pēc
ris, ka aicināts un domā palikt par Kremļa pavēles savus ilgtermiņa
āriietu ministru visu prezidenta Tru- saimnieciskos plānus pārveidojušas
mena amata periodu, ja vien pats pre- par ^^^^ smagajai rūpniecībai. Aus-zidents
nevēlē€ies viņa atkāpšanos, trumeiropaf, rūpniecība vispār pēdējā
Trumens savukārt visus padomus iz- gadā pieaugusi par 22 proc, pie kam
šķirties par ārlietu ministra maiņu vairāk par trešo dalu pieauguma devu-lldz
šim kategoriski un stūrgalvīgi si Austrumvācija, kas esot sasniegu-noraidījis.
PASAULES POLITISKO APSVĒRUMU
UZPURNIS
SvarMaBate tsnma
Ja tik es dabūta to utpurni nosM — draud
i britu buldogs Iran^is kaķim.
si savu pirmskara produkcijas līmeni.
Paša« Pad. savienības rūpniecības
produkcija pēdējā gadā augusi par 23
proc. un tagad par 73 proc. pārsniedzot
1940. g. pirmskara līmeni.
ik Amerikiņn angsuit komitāis lietum-ļ Sagaida, ka Austrumeiropa šogad
Vācijā Mekkiojs īvētdies iiitdo|a ni ASV, savu produkciju vēl paaugstinās par
kur viņš uttnrSslas tīfs nedē|aa, lai Inlor- on oe V.mSr nSrōiS* Firnna*
mStu kongreaa badŽaU komttUu par amertkā- ^^^^ P^°^' kamēr pareāsEiropaS
ņa okapācljas pārraidei Izdevumiem salm- Z^^^S neesot sagaidāms lielāks pie-nieclbas
gadam, kaa sākas ar i. Jūliju. Bez augums par 7—10 proc. Svarīgs iegu-lam
Makkloja senāta komisijā sniegs P«- vums Pad. savienībai bija Austrum-
Bkaldrojumus par RletumvācIJas nelegālo . ..
tirdzniecību ar austrumiem. Augstais koml- vaCljas ķimiskas un mtksligo meslu
sāra apspriedēs sutapiies ari ar aizsardrlbas rūpniecības atjaunošana. Turpretim
pmrienziisdtreun tuM aTrnšanlnue,n āur. lieBtue zm IJnaUu trmu inEēCtieesmon uJ auun- nPaat^ēerniņnaa nprrOorGfliliKkrCilijaa rOlaarzaa»s VKrtr^emm]ļ^a
tājumiem, Mekkiojs apspriedisies ar dažādām kontrolētās valstis pat nedaudz sama-
Vašingtonas iestādēm ari par turpmāko vfi- zinājusies un arī pašā Pad. savienībā nl'o;jl«VjU.^S^^^ .......«.»« n« tuvu nesasniedz pieaugumu pārē-jas
nozarēs.
jķ Amerikāņu Setdelegāta vietnieks pieļ TT».T i _
UN E. Gross paskaidroja, ka aizsardzības ml- PeC UN komisijas pārskata Ziņām,
nistra Maršala Tokio un Korejas frontes ap. Pad. savienība tagad raŽOJOt oadā 260
meklējumam neesot nekas kopīgi ar kara - , , 1 . * n,''^^. • \ , , / 7 . ^ « Q C
darbības Izbeigšanas kalkulācijām. Baumaa P ^ l ^ ^ ^^glu, 87 milj. t naftas, 19,6
par miera konferenci esot tīrās spekulācijas, nillj. t dzelzs un 27,2 milj. t tērauda,
kas balstās uz nepamatotu informScijn. Mar- Ražošana attālajos Pad. savienības
ŠBln ceļojums blJls tirl militāra rakstura. . n a u K a l A c -i •
Ņujorkas labi informēta, aprinda, tomēr H^Pg*^^^^^ ,^^}^^^' nepavisam nereķl-pārliecinātas,
ka no.iēpnraainai. Maršala Tālo noties ar lielajiem attālumiem Starp
austrumu ceļojums, par kuru leprieU zināja rūpnīcām Un izejvielu atradnēm un
«kal prezidents Trumens, saistīts ar kara jgrfirt n r n H i i k r i i a * iTmaVc,
darbības izbeigšanas Iespējām vai, ķiniešu ļ °*^g^ P^^^^^^^J^^ ^^^^^^^U.
nepiekāpības gadījumā, ar sabiedroto spiediena
palielināšanu. Arī ASV aviācijas ministrs
Finieters. trīs gaisa spēku ģenerāļu
pavadībā, devies nz Tālajiem aastrumlem.
^ Amerikāņu speciālpIlnvarolaU Dalless
ieradies Parīzē, lai turpinātu sarunai ar Eiropas
sabiedrotajiem par Japānas miera ligu-1 HongkonOē (aaf. — KinieŠU aoen-mu.
Pirms Izbraukšanas no Londonas. vlņlLnr;. «:i«>,nr.;L« V ļ,^^^
lidlaukā preses pārstāvjiem uteicās. ka starp {".^^ Sinhni ziņo, ka premjers Cuen-rletumu
sabiedrotajiem radušās nesaskaņai P^js devis rikojumu rekvizēt anglu
miera līguma Jautājumā. Līdzšinējai sarunās naftas sabiedrības Shell Companv of
izpaudusies Franci as un Anglijas vēlēšanās r u . - ^ 7r^ = ^ , 1 « , „ . D - \ , ~ . i . r
novilcināt nguma paraksaSanu. Francija vē-p-*^^"^ īpasumus. Rīkojuma teikts: „Lai
la« sabiedroto attieksmes ar Japānu kārtot ^' ' " ' "
līdzīgi kā ar Vāciju — ar atsevišķu pakāpenisku
līgumu palīdzību. Dalless tomēr pārliecināts,
ka uzvarēs ASV viedoklis.
1^ Pazudušo anglu diplomātu meklēšana
Joprojām nav devusi nekādus panākumus.
Oficiālās meklēšanas pēdas nav nonākušas
tālāk par Franciju, bet Bukarestas raidītājs
svētdienas vakarā ilnāja vēsat. ka Burgess
un .Mekllns ieradušies pa gaisa cefu Prāgā.
Abu noslēpumaini pazudušo diplomātu meklē-
.Šanā Bietumelropā piedalās 15.000 detektīvu
un policistu. Romas pirmdienas rīta lalk-raksu
ziņoja, ka Burgess Ieradies automobili
no Parlies Romā, bet no turienes devies
tālāk uz Neapoli. Mekllns joprojām vēl uz-turoties
Francijā. Franču slepenpolicija
savukārt df^mā. ka abi angļi jau Iepriekšējo
svētdien aizlidojuši uz Varšavu.
V —
Ķiniešu ^pateiciba
angļiem
nodrošinātu Ķīnas nac. aizsardzību un
sabiedrības intereses, nolemts rekvizēt
visus Ķīnas territorijā esošos
Shell Company of China īpašumus,
atskaitot tās galvenās pārvaldes, nodalu
un izdales kantoru telpas. Tāpat
iepirkšanas ceļā rekvizējami visi
sabiedrības naftas krājumi. Sabiedrība*
atbildīgajām amatpersonām tūliņ
jāinventarizē visi kustamie un nekustamie
īpašumi un jāgaida vietējo militāro
kontrolkomiteju vai tautas valdības
rīkojumi." — Tā sarkanā Ķīna
^atalgojusi" anglu pūles — apmierināt
visas Pekingas prasības.
un mērķis: Ar sievišķību padarīt d l
pasaules politiku — gūSot nadilltn
Sanu feļetonu autoru aprindās.
Tatru kalnos lāknSāi imagu ciņu t
čechu valdības karaspēka vienn)iffl 08
vaku partizāniem, ziņo Der SudatandMt
Valdības karaspēku, kas ciešot Ievēroji
zaudējumus, atbalstot aviācija.
Labāk mirt, nekā atgrleztlM A
Vācijā izšķiries kāds ur Rletumvādjl %
dzis maiznieks, ko Nldergrindavai i "
atteikušās atzīt par politisku bfgll,
nieks pakāries.
5 gadu cietuma soda piespriesti kldta
choslovakijas Urgotājam, kura 5 g. v. m'
ņa, bērnu dārza audzinātāju — komūnli
iztaujāta, pastāstījusi, ka t«vi klaulāl
tumu raidītājus.
Rīgas - Kajiņlngradas dubultsUaii i
ceļa Ūnijas būve pabeigta, ziņo padoi
prese. Tāda līnija kjuvusi nepieciešama
Kaļiņingradas apgabala izveidošanas par
savienības stiprāico cietoksni rietumos,
..Lielgabaln vietā miera malta", —
uzraksts ,.grezno" katru maizes kukulīti,
pārdod Austrumvācija un Berlīnes an
sektorā. Vai tādus kukulīšus pieiflta
tautas policijas kaujas vienībām An
Vācijas kazarmās un bruņošanās rūpni
strādniekiem, nav zināms.
Jaunu 100 milj. dolāru alzdevnsn S.
ASV kongresā gatavojas pieprasīt laal
Mekkerans, pēc kura ierosinājuma pag. f
Spānijai jau piešķīra 62,5 milj. dolāru.
Tikai apvienota amerlkāņn-brlta-lraBCs
lltāra politika Eiropā, Vidējos austnimoi
Āzijā var nodrošināt izredzes uz mlem,
radio runā izteicās Harvardas unlvarsll
prezidents Konanis, prasīdams demokr
valstu kopīgu globālu politiku. Konants
ari ,,Pašreizējo briesmu komitejai"
sēdis.
10.734 Izceļotāji maijā atstāJaSl Vādjfl
Brēmerhōfenas ostu, no tiem 6515 davullil
ASV (ieskaitot 206 tautas vāciešus"), 2'
Kanādu, 1194 uz Austrāliju un 27 « Ji
zēlandi. Tautību sadalījums: 4106 poll,
baltieši, 1124 jugoslavi. 882 ungāri tt. t.
Bez tam gaisa ceļā no Brēmenes Izcaļ' '
139 emigranti.
Par nevēlamu viesi Itālijas valdība t
jusi Kenterberijas ,,sarkano dekānu"
sonu un. tāpat kā pirms mēneša Hol
valdība, liegusi viņam atjauju ieceļot tffl
dalīties itaju komunistu rīkotajai «.
sanāksmēs.
Izbeigt savstarpējo krlflzēšann brltn
amerikāņu politiķus uzaicinājis (eldma
Montgomerijs, norādot, ka citādi nekad
būs iespējams panākt nepieciešamo iba
stu pilnīgu saprašanos.
No BudapeStas 24 stundu laikā instdfts
goslavijas lietvedis, kam Belgrade neka
ties atbildēja ar paziņojumu, ka sav
nevēlas Ungārijas lietveža atgriešanos,
Jugoslaviju flts!ā)a martā pēc provocētā
tiņa ar jugoslaviem Belgrades ielās.
Pēc nesekmīgām pūlēm definēt aftrefļļj
starptautisko tiesību eksperU 2enēvā
mēģinājumus pagaidām atmeta un no
ziņot UN kopsapulcei, ka precīzu defi
mu vispār nav iespējams atrast. Savā
uz šo pašu cieto riekstu" atdūrās ari *
savienība.
Simpātijas krievu tautai līdz ar vlfio
'Sām pasaules tautām, neatkarīgi no P*
pār tām valdošajiem režīmiem, IpaM
dzTbas'deklarācijā izte'cis ASV kongress
Siāmas dvīnīši - meitenes - pied^i
kādā ģimenē Koneictikalas štatā ASV-nipm
ir ne tikai kopēja sirds, bet ari
Ļoti aktīva virs Ķīnas cIeUemes klļ
.imerikaņu un Kina"; nacionālistu avil
nn kopā karakuģiem intensīvi pat
Formozas jūras šaurumā, kā ari g*I
nistu galvenajām ostām.
llobc'
NAMS.
Staiptauti«iļ
Roberts ļ
Kdipioi»ati«k« 5
,5,il»ka vii>u^eMj
iteiaei^iiM l<^\
.Goiilōos Dto, atombui
yļ piiiliu par pSdē.
ĶtS^ļiMl ražo t
pagaHeDL Nākotni -p
j ,9 tilik vzlabotr
kalmii Tiiibtt pievi
)£uii iSŗididijSa
,U ar! \\tm
mWm. DIai
par urāna krlj
laiošanai, kas jpi
iBiiavšra, ka, prete
BttpresI, Pad savienlb
mmf tos ASV n
iae&^ģij» latikl, ki
juliifa laiks, bet pēc t
JMa meģiBajļimi i"
|pil)Q piekļūt lielākajā
cietoii nevelk
kliju ripīgam kalkullci
loHlIdiinājuma ar bri
feilttcentruHarvela, AS,
W ir pietiekami daud
.m, lai pagatavoti
ļ> IlOOO itoīnbīHttbu. Pir
absolūti minimila
2} iespējams, ka p«
ari otrais atbik
'kapacitātei,
•^^anai Mh reakci
ļ^-J^Bruksliavena
30.000 kV,
' ^»piecas reize'
r ^ e i uzņemt
atrodas H«n-urānu
i
T-
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 13, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-06-13 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari510613 |
Description
| Title | 1951-06-13-08 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
8 L A T V I J A Trešdien, 1951. g. 13.
Persiešu flriō
Ieroču žīķindoņa Padomju Azerbaidžāni,
Irānas ziemeļu pierobežā, pēdējo
dienu laikā kļuvusi draudīgi skala.
Tai pievienojas kņada un uztrauktās
čala«, ar kādu pusotra tūkstoša
sievu un bērnu, nobažījušos anglu-
Iraniešu naftas sabiedrība* darbinieku
ģimene» locekļu, gatavojas atgiiezties
britu metropolē. Tās ir jaunas skaņas
starptautiskajā orķestri, kurā nu jau
labu laiku klausās puse pasaules, gaidīdama
šīs kakofonijas iznākumu. Uz
miermīlīgu veco, labo laiku simfoniju,
liekas, vairs nav ko cerēt. Paliek
tātad izvēle starp britu Bendža-minam
Britenam līdzīgu izskaņu vai
ari Hačaturiānam radniecīgiem vareniem
beigu akordiem, kuru forte for-tissimo
raksturotu bungu, trompešu
un bazūņu skaņas.
kad
ECESONS P A R U E C I N A T S , KA Ķ N A S KOMUNISTI ATSTĀS KOREJU,
BET ABAS PARTIJAS V E L A T R A K G A I D A A I Z E J A M P A S U E C E S O NU
Krievu repatriācijas
misiju no Austrijas
izdzen ar varu
D A Ž O S V Ā R D OS
AliUegto preču sirakstu, ko nedrlkit ^1
portēt uz austrumu bloka valstīm. pubUtJhL
Šas ASV. Vairāku tūkstošu aizliegto
metu vidū starp dažādām izejvielin JJ?
nām, kokvilnas uc. ražojumiem m i i i l t i^
Bazūnes Ir darbā jau labu laiku —
ar desmitiem tūkstošiem balsu komunistiskā
tudehu partija mēģina ietriekt
jūrā britus, amerikāņus un ci-tui
Sizemniekus. Aiz tās stāv „brāll-gā
vissavienības kompartija, kas sevi
vēlīgi ļauj uzskatīt par ..pašu ļaudīm".
Un īstenībā cieši blakus šim
varenajam korim savas balsis pievieno
šķietami pašai otrai galējībai piederošie
fanātiskie nacionālisti — fa-daijana
sekte. Galvenokārt par politisko
slepkavu atbrīvošanu abu šo
novinienu dusmlbu un visbriesmīgākos
draudue paspējusi izpelnīties arī
pašreizējā valdība. Tās galva, raudulīgais
un liekulīgais Musadeks, pats
viens no bagātākajiem zemes īpašniekiem
Irānā, pēc nedēļām ilgās slapstīšanās
parlamenta ēkā nezina arī
tagad nekā labāka kā ar pilnu tvaiku
turpināt līdzšinējo kursu.
Visa tas novedis trūcīgo un daudzējādā
ziņā atpalikušo Irānu chao-tiskā
stāvokli, kurā pat valdības galva
un tā vietnieks dažbrīd vienlaicīgi
izdod gluži pretēja satura deklarācijas
un kurā svešiniekam orientēties gandrīz
neiespējami. Taču viens ir
skaidrs — šādai attīstībai vēl ilgi
turpinoties, cerētās laimes vietā zeme
ietu pret! drošam bezdibenim — ja
ari varbūt nekļūtu par cēloni un sā-kunia
vietu vispārējam bruņotam
konfliktam demokra-tiskās un komunistiskās
pasaules starpā.
Taču tieši militāros apsvērumos attiecībā
uz Irānu vērojamas zīmes vispārējam
atslābumam. Ar amerikāņu
palīdzību ari briti nākuši pie atziņas,
ka neatkarīgi no tā, cik nepatīkama
viņu lauvam būtu raustīšana aiz
astes, neko daudz nevarētu palīdzēt
ne tagad Krēlā mītošie ^sarkanie
velni", ne ari cita veida militāra iejaukšanās,
pie tam Pad. savienības
Intervencijas draudiem šais apsvērumos
būtu, varbūt, vismazākā nozīme.
Ir skaidrs, ka militāras pārvaldes nodibināšana
Dienvidpersijā un mēģinājums
nodrošināt naftas sabiedrības
netraucētu darbu ;ftr okupācijas varas
palīdzību sasniegtu tieši otrādu mērķi
nekā cerēts. Rezultāts būtu ne tikai
bezgala daudz streiku un nemieru
un bezgala maz naftas pašā Irānā,
bet tā varētu Izvērsties par viskaraliskāko
dāvanu Kremlim — izraisot
nacionālisma viļņus un galīgi satriecot
pašreizējās rietumvalstu pozīcijas
Vidējos austrumos. Kremlis spētu
še nostiprināties bez neviena pašu
karavīra.
Tāpat Baltais nams starplaikā spējis
pārliecināt britus, ka ir bezcerīgi turēties
pie vecā līguma kā bāzes varbūtējām
sarunām ar Irānas valdību.
Lai ari cik likumīgs formāli, tas savu
laiku jau pārdzīvojis, un būtu visai
negudri pastāvēt uz to pašreizējā laikā,
kad koloniālās attieksmes ar zemēm
Āzijā iegājušas pēdējā stadijā.
No otras puses, deklarējot, ka amerikāņu
naftas sabiedrības un amerikāņu
lietpratēji nekādā gadījumā nestāsies
britu vietā, ja tos nacionālisma
uzplūdumā padzītu, tāpat ar prezidentu
Trumenu priekšgalā pūlo-ties abas
puses samierināt, ASV parādījušas ne
tikai solidāru žestu pret draugu un
sabiedroto nelaimē, bet lielā mērā nolīdzinājušas
ari ceļu solīdam kompromisam
Irānas naftas jautājumā vispār.
Lai arī cik liels būtu Musadekē
un viņa ministros īgnums par šo
„ASV iejaukšanos", aicinājums uz
samierināšanos un iecietību noteikti
nepaliks bez sekmēm.
Lūk, tā ir varbūt mazāk spožā, bet
toties izturīgākā medaļas otrā puse —
vienošanās ar Irānas valdību nacionalizācijas
rezultāts, kas, cerams, nodrošinās
tālāku Irānas naftas plūšanu
līdzšinējā virzienā uz rietumiem un
relatīvu stabilitāti Vidējos austrumos.
Lielbritānija, pēc savā laikā visai delikāti
un sekmīgi nokārtotajiem Kanādas,
Dienvidafrikas un Indijas jautājumiem,
šai virknei varbūt varēs pievienot
jaunu panākumu, no dumpīga
pakļautā arī Irānā radot lojālu partneru
uz līdzvērtības bāzes. Protams,
tā kā šis panākume būs realizēts kopā
ar ASV, tad uzticamais sabiedrotais,
kas palīdzēja tikt laukā no ķibeles,
būs jāuzklausa arī pēc tam, kad
tā, varbūt, būs jau sen aizmirsta un,
britu ārlietu ministram alus bārā ie
ejot, orķestrim vaiig nebūs jāvairās
aizkārt vina „vārīgākās dvēseles stīgas",
spēlējot Persiešu tirgu.
G. G.
Vašiagtoiia (gi). — Ārlietu ministrs
Ečesons senāta apvienotajā ārlietu un
militārajā komisijā izteica pārliecību,
ka UN, turpinot savu līdzšinējo
politisko stratēģiju, var cerēt sagaidīt
brīdi, kad Ķīnas komunisti atzīs
tālāka kara bezjēdzību un Koreju atstās,
pēc kam UN varētu turpināt centienus
vienotas un demokrātiskas Korejas
radīšanai miera ceļā. Ministrs
uzsvēra, ka UN, tāpat ASV valdība
nekad nav domājusi šo mērķi sasniegt
ar varas palīdzību, tādēļ arī pie zināmiem
noteikumiem varētu piekrist karadarbības
izbeigšanai pie ^ . platuma
grāda, pēc kam sarunās būtu iespējams
pārspriest visa ārzemju karaspēka
pakāpenisku atvilkšanu no
Korejas, kā ari citus jautājumus saspīlējuma
mazinSšanai Tālajos austrumos.
Karadarbības izbeigšanai un sarunām
būtu jārisinās bez jebkādiem
priekšnoteikumiem vai solījumiem attiecībā
uz Ķīnas komunistu prasībām.
Iepriekš Ečesons, aizstāvot demokrātu
partijas tagadējo un agrāko politiku
pret republikāņu uzbrukumiem,
bija norādījis, ka Jaltas vienošanās
1945. g. bijusi nepieciešama, lai nodrošinātu
savlaicīgu Pad. savienības
iejaukšanos karā Tālajos austrumos.
Ministrs apliecināja, ka ASV vadošās
polltisikās aprindas toreiz rēķinājušās
vēl ar ilgu un asiņainu karu
pret Japānu, Īpaši tSdēl, ka Jaltas
konferences laikā nav vēl bijis īsti
zināms, vai ASV ir atombumba vai
nē.
Ečesons tālāk deklarēja, ka ir pret
jebkāda veida samierināšanās politiku
Tālajos austrumos, uzsvēra Korejas
kara un Formozas lielo nozīmi ASV
un visas brīvās pasaules drošībai un
pat paguva pāriet diezgan iespaidīgā
pretuzbrukumā ģenerālim Mekartu-ram,
ar dokumentiem pierādot, ka Tālo
austrumu pretizlūkošanas dienests
ziņojis par jūnijā sagaidāmo zieme}
korejiešu iebrukumu Dienvidkorejā
jau 3 mēnešus iepriekš, taču Mekar-turs,
acīm redzot, nepalaudamies pats
peldkosUmi, rlciņeļla \ic.
ZaJcborga (oe) - Padomju repatri-1 af "sl" oSa '^'^Tl'! \?^ļ
uz sava pretizlūkošanas dienesta in- ācijas misiju, kurai pecainerikāņu i j ^ ^ ^ ^ gvardes kavaierijas parādi.
f o r m ā r i i n nevpltīiLs tai nekādu vē- iestāŽU norādījuma bija jāatstāj Aus- muša kara a vietā parādi pieņēma priSr
lormaciju, neveiujis lai " ^ " ^ ^ ^ , ^, . « a - i V S T i n in<;U niplctdien līdz Elizabete, tērpusies iilās jātnieku b i k AV
rību, un atļāvis agresoram pārsteigt trijas amenkaņu josla pieKiaien nazi ^^^^^^^^ ^^^^^^ ^^^J^^^ ko 'Svi
galīgi nesagatavotus atvaires spēkus, plkst. 24 ti^ai sestdien ar g^'a^des grenadieri 1745. g. Ari je ViSļ
^ ^ ^ rēja izdabūt no Zalcburgas. Kad kne- angļu joslas pilsētās karaļa dzimSa^udiiB
VU misijas locekU — divi virsnieki un atzīmēja ar arinijas parādēm. Uelfiki no til
New York Herald Tribune un NeTvI.^,^ i^truktors, sestdienas rītā savā - ^ t ā ' r i^^^^^^^^^ inlonnācl,. p,,
York Times pedejas atsauksmes atkali ^ . . g j^ersedesa limuzīnā aizbrau- karaspēka koncentrējumiem liemeļu
ir Ečesonam labvēlīgākas. NYHT no- . amerikāņu bēgļu lietu virsnie- ASV vēstnieks Teheranā Grcidijs «
rāda. ka republikāņu uf rukumiemL J , . ^ , ^ ^ ^ ^ ^ ^ .j^a bez pie- lL^^"^^7r.'/r«»";.^^
trūcis būtiska satura, kamēr NYl «P- teļļt^anas kraut krievu mantas sma- Kaspijas jūrai ievadījis milzīga «pmiiIlS
sveic ministra deklarāciju, ka jantā- . automobiļos An 10.30 ieradās «««"as manevrus.
ju.i par komunistiskās ^^^^^\S^betT^i^Ueardze tos vairs J-^rr^^r^^^^^ ianu UN un Formozas piederību P ļ l - k e i a ī d a namā. Tad padomju misi- preču apmaiņas līgumu.
nīgi šķirami no miera Korejā, un locekli sakāpa savā automobilī, loo.ooō bēgļu ildi 3!. decembria pirti,
jautājumu saistīšana vienā ^omplek-l ^^^^^^ durvis un nosedza logus. Uo pārslogotām Rietumvācijai p«v«iit!«
sā līdzinātos agresora atalgošanai. sabiedroto virsnieku pierunāša- hļ^^oo"" jau^^^^^^^^ ''"^ '^^
Kā zināms, republikāņu aprindas nas mēģinājumi nedeva nekādus pa- so cUvēku Boiaupis«nu gadiiaat ea\.
pašreizējo senāta komisiju izmeklē- nākumus, kāds amerikāņu karavīrs konstatēu^katm
šanu uzskatīja par labāko iespēju, lai ar varu atvēra automobiļa durvis, iz-r'itauiai%a^Jon«s Sveici ptrtdiiti tn
dotu ārlietu ministram Ečesonam „pē- rāva krievu šoferi un nosēdās pats visiem rezervistiem, kas saņSmuiiUti
dēio triecienu" un panāktu tā drīzu pie stūres. Amerikāņu okupācijas p"?. uz mājām. Lēmums pamatou « tof
• . . »N • 1 j' j-wx u . j « , T „ • r « « i r eventuālās nepieciešamības gadījumi hOt
aiziešanu. Pazīstamais komentators «ardiu vagu pavadībā krievu trans-ig,^ izsniegt mnniciju. « «o»
Stjuarts Alsops norādījis, ka attīstība portu pēc tam nogādāja līdz joslas Aivēļinājumā ux Krieviju dēvitt
šai ziņā iegājusi jau tādā gultnē, ka robežai. Krievi aizsedza laikrakstiem vienības vēstnieks Vašingtonā Paņui
nav vairs Las, tai, bet k a d Eče- savas sejas, lai izvairītos no rietumu ^^^^^r^^^t^ iu^lnrii'
sons aizies; neievērojot viņa respek- preses fotogrāfiem, kurus šis starpga- mu, vai viņš vispār domā atgrieztlel
tēiamos panākumus darbā, no visas dljums bija pievilcis kuplā skaitā. Paņuškins atbildējis: , ,ES ceru." piM,
nācijas viedokļa esot vēlams, lai Eče-I I ^'^^ «tvaiinājums parašu ilgst i .
sons aizietu iespējami drīz. Bez republikāņiem
Ečesona aizstāšanu tagad
prasa arī visai plašas aprindas demokrātu
partijā, ! f Pr. i k f ^ r t . ne) - Vienpadmit . « e r i - ļ valdības izveidošanai nākotnē iei..-Ē
ku nama prezidentu Keioernu, aemo-iļ,jj^^j «nnljai lldmillMi nogāzušā» pag. ne. ai sociālistiem, nevis liberāļiem, kl Udi
kratu frakcijas līderus senātā un tau- dēļit nogalē. VliUel&koi upurus praslla Tālvadāmu raķeSu fabrika longalleiiL
tas vietnieku namā Mekfāllendu resp. wlo9u turboUnIcInātāJu FI4 katastrofālā K-as būve izmaksās ap 1,75 milj. doltri
MAVknrmsVn spnSta Srliptu Vomite- P®»***"*' PoīP^c»!" "«^^i^' skaitot daudzās speciālās laboratorijai
MekkormakU, senāta ārlietu komiie l ^ ^ ^^^^ pledalIJSa 7l UdmaSIna. pārsteidza L ^ d a beigās varēs sākt pilnu prodS
jas pnekssēdl Konnellju n. C. Tiem UlUIgi negalH. ar ko izskaidro aml ari n e . r * . J ^ . ^ „ .n..HW5«.. ..k. v . . . . .
Pēckara Vācija
o i e
metalla luznu
NOGĀZUŠĀS U A S V A R M I J AS
L I D M A Š Ī N A S
piani
, : 1 ai
lukfemburgas valdība demlslonilttl
seno vēlēšanu rezultātā, kas opoticiti
vošajai sociālistu paitijai deva 4 ]iu&ii
tas parlamentā. Iespējams, ka joprojām
cigākā kristīgo demokrātu partija itabi
nupat pievienojies demokrātu nacio-ļ u i » . . o.^^^^^^^^^
nālās komitejas priekšsēdis Boils un ; ļ j « \ » - ^ * J ļ P * ^'v dienvidu m
viens no iespaidīgākajiem senatoriem U i nogāzies" Arizonā, prasliii cilvēku npul ^f^^J P.^^^^lļ ""'T: ^i"
un varbūtējiem demokrātu p^tijas nu. DIVI turbolznlcimtājt «edēlas „ogSl8 f^^^^* ^1»^°^ iP»^^-dievkalpojumu
kandidātiem prezidenta amatam Pols Vairāki de.miitūk.toSi Varl.ru
Dagless.
Par cienīgākajiem kandidātiem ārlietu
ministra postenim no demokrātu p , * ^ ; t% A ^ / \ i Y > f i i r i A ^ f AC
aprindām Alsops min prezidenta p a - ļ * U5I paUUllIJU nail05|
domnieku Everelu Herimenu, galveno
tiesnesi Fredu Vinsonu vai pašreizējo
aviācijas ministru Tomasu Fin-leteru,
bet tā kā galvenais mērķis
Ečesona aizstāšanai būtu kopējas abu
lielāko partiju ārpolitika* atjaunoša-kovai
iedzīvotāju izlikti no dzivokļia
tie esot bijuši ,,imperiālistu aģenti,
lanu vai ciižda veida tautas ienaldnltkfV
ziņoja VatSavas raidītājs. Atbrītotoi
voklus turpmāk apdzīvošot ..produktifi
dfijošl progresīvi darba ļaudii".
Jau 19 ZurnftlUtu landēlnsl riatnsi
ražo aiz Uraliem
Frankfurte (fm).— Vācijā, ko otrais
pasaulei» karš bija pārvērtis par lielā
ko lūžņu bedri pasaulē, patlaban, ti
kal sešus gadus pēc kara beigām, ie
stājies ārkirtigs metalla lūžņu trūkums,
un Jitri atplaukstošā vācu tē-raudrūpniecība
un eksportierl velti
sauc pēc izejvielām. Kur tad paliku
šas neskaitāmās upēs sagāzto tiltu
fermas, sadragātie celtņi, ostās nogremdētie
kuģi, skrandās saārdītās
mašīnas, sadauzītie tanki un lidma
šinas?
Vācu tērauda speciālisti vērtē, ka
no Vācijas drupām kopi valūtas reformas
1941il g. 20. jūniji, atjaunojoties
Vācijas; saimniecībai, izrakts ap
20 milj. t liāžņu. Puse no iī vairuma
aizgājusi m: vācu dzelzs un tērauda
rūpnīcām,un izmantota Vācijas rūpniecības,
satiksmes, dzīvokļu un publisko
labierīcību atjaunošanai un patēriņa
preču ražošanai. 6 milj. t tai
pašā laikā legāli eksportētas, bet 2—-4
milj. t nelegāli aizgājušas pāri robežai
uz austrumiem. Beigusies arī fabriku
demontāža, un nu Iestājies
akūts lūžņu trūkums, jo pieprasījumi
tai pašā laikā, īpaši kopš Korejas
ikaŗa sākuma, ārkārtīgi vairojušies.
Kā izteicies Vācu lūžņu sabiedrības
priekšsēdis, pašreizējie pasūtinājumi
spētu uzsūkt tuvāko 40 gadu normālo
lūžņu ražu. Pašreizējā Vācijas lūžņu
produkcija var apmierināt tikai
70 proc. no pašu vācu metallrūpnlcu
pieprasījuma, kas sasniedz 450.(X)0 t
mēnesī.
ogļu un tērauda jau Korejā Seši zaudējuši dzīvībai lamai
ņās, astoņi gaisa kaujās, divi krituil kc
nistu gūstā, un trīs pazuduši b«i vēsts.
20 gadu cietuma sods pleiprlatta bij.
v . .j_ • n j I Sofijas prezidentam Sakašlcam, slno J
Londona (Of). — Ka unams, Pad. lelegraph. Apvainojumi paraitaif - „l
na, pēc viņa domām, priekšroka būtu ļ savienība savas rūpniecības smagum- rifiUstu spiegs",
dodama republikluiem Paulam Hof- centru n^ērtraukti pārbīda no Eiro- J^jļ^/S" 3 * " ' ^ W l
manam vai Dallesam. Republikāņu se- pas Krievijas uz Uralu apgabalu un U.s miij. iedzīvotāju
nātors Mekkartijs, niknākais Ečesona Āziju. No UN Eiropas saimnieciskās īsoo kaujas lidmašīnu, vairumi MIQ
ienaidnieks, par vienlīdz pieņēma- komisijas izdotā pārskata par Eiropas ļ^^^^'f^^^^^^fiļ^^ ^\ divmotorlgo bum^
' . , . . VT • I • -1- 4ne/\ j 1 savienībai Auatrumvāci I, iloo
miem viņa pēcniekiem mineji^ Nu]or- saimniecību 1950. g. redzams, ka gan- politisko bēgju laikraksts Polak.
kas gubernāitoru Djūiju, Pensilvēnijas drīļj pusi padomju ogļu, naftas, dzelzs «o.ooo viru paitiprinājunu saņēaii
universitātes prezidentu Haroldu Sta- un tērauda jau ražo Tālajos austru-r^^"^"^^^^^^^^ Pad. savienību
senu, senatoru Noulendu un tautas mu apgabalos. Salīdzinot ar pirmska- vācu sieviešu partiji nodibināta Dli^
vietnieku nama locekli Džadu, bet no ŗa laiku, ogļu produkcija Pad. savie- Kāds vācu žurnālists pareģo, ka Jaiuli
demokrātiem — Raselu, Bērdu un sSepnāartkomruesn u. Džordžu, ļ ndīzbealzss auun sttrēurmauodsa ppireoaduugkucsiij a čdeitvrkkāārrtt, , r ' ^ " J^J" sauklis: vācu Grietlņa
Pats Ečesons uz visām runām par "«^^^^ s«n |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-06-13-08
