Bavarijas Latviesu vestnesis, June 13, 1951

              «
Sudrabkaļa, V
taču toreizvii|
(«30. 1 ) ^ ^
rbos. Te
kur ..lunjJan. J
ep«elzu faktu
I ka esmu ļau i £
,jgad kļūtu dzejftiete
|m dzejoļu grSmafe
/itoh), kur daiigiitj
balSdiski (PožmaV'
W. gan «allriikl 4
Werna līgava) noiki.
I klusēšana, mjf^
p baigajoi gados u
•ŗ^a» viru Jani Ķelpii
zvaigžņu un īvjig:.
HmM īlepļ paji
l$koņi.
Rasips
lilārs
lim Raeiņan 6. jltiiļi
adi. Viņa apgliļsio
,S vieta minaim ļso*
ļvju tautas dainu ļil*
devums Prof.
tviešu literatūraii^
tbrIvošana« kaŗi^
iRaslņi sagatavoļii di*
U Latvieiu dziefon
[kuras redakcijas kol*
its Teodors Reileu
\\i kuģniecībai vSitn*
[kcijā. Soe darbui K.
\i, atgriežoties te
886. g. 6. jUniji h
lies kara laika bjgla
īaukazā, 1920. g. at-b
darbojas laikraksti
administratoru, bet
, Rīgas Ziņas ua k-p6.
0. viņš nodibiōSj*
[erātura. 1944. g. R»-
ledrijS un tagad if
Idarbinieku bibliotS"
• P. KaliiiilJ
oruāŗa saltSi dienai
iste, vžsts noļ>
ii tikko vairs pacei*
klausīties pasi savos
rviens vairs laga
I ajas sejās. ^
fešanos. Diena* 2
[Iat rtpaa spVār^ne's^. P%wuaS t
P š s N e U e a p i ^ ^ '
Llis strāvo]»» J
Sk Dagnija/*;
im un
lamaH s
gaismai
bija
ir
:inaceja
baigas
braukt,
:atru dienu no
[10
Dagnijai
s t r ī d i^
īliec
rairs
šeit pie mani:
un
rares
nav
tev ir
ti
to
.6slba
jdsa:'i lvē^
gtrāk. ]0
lusies
Lsmi
Jura inci'
reize,
rtu savus
un
5 ^ t
iptemi
tevi dl 2sutis P diit'
ies lēdza viņu
asaule P^'
galvu. Tu
tevi
ar
inSj^*
Trešdien, 1951. g. 13. jūniji
L A T V I J A
Roboti meklē
bagātības
Floridas peldviesus aizrāvis jauns sporta veids
KTvefU (oe). — Floridas peldviesus Šovasar
lirSvuii jauna un neparasta kaislība. Dau-
Itoi vientuļos pussalas līčos kopš kāda laika
valda neparasta rosība. Tūristi dodas uz pa-ffiestSnr
salām un klinšu aizām, un gan ni-ievliķi,
gan grupās pārmeklē piekrasti
Ucl» pieprasljuins ir pēc nirēju kuģīšiem,
aoitmiem bagātību raeklēSanas aparātiem
roinantiiko ^sportu" pasācis kāds jauns
idvokSl» Df. Rolfs Oderas, kas kopš vairā­kiem
gadiem aizrautīgi bija rakriājies pa ve­cim
chronikām un bibliotēkām, meklēdams
pirito stāstus un datus par kuģu avārijām
Floridas piekrastē. Beidzot Odems uz kā­das
lartes bija atzīmējis noqrimuSo kuģu no-laakumuJ.
kā ari aprakto vai apslēpto bagā­tība
vietas un vērtību. Viņa materiālus pub­licēja
kāds laikraksts, izraisot milzīgu lasl-
(3jo vēstuļu plūsmu. Desmiti tūkstoši pie­prasīja
kartes kopiju — universitātes, dēkal-fli
vēsturnieki, antikvāri — un ne vien no
dižādim Amerikas kontinenta malām, bet ari
BO Anglija*. Spānijas un citurienes. Vecmo­dīgi
karte, kas saraibināta ar pirātu, spāņu
IļjģlBleku, larkanādalno sirojumu, kuģu vra-on
Biilw bagātību atradņu atzīmēm, pēk-inl
kļuva par „be8tselleru". Pirmos 50.000
eliffflplini» par 1 dolāru gabalā pārdeva
vieol rāvienā, bet otro iespiedumu — 100.000
ilfcnplāra pārdeva dažās nedēļās. Pirmais
liļBlgilf bija kfids viesnīcas direktors, kas
Mti aodarnfi nirēja ietērpā kāda senlaicīga
tjfiffliitnieka vrakā atrada trīs sudraba stie-ņos
Modimalt nogrimušo bagātību meklētājs
' elektrnnr'^i'.;:'' J^^'*^' pārdošanā
uz V ' nemaldīgi reaģē
boioIierTrl'kllir^^"'^^- '"'^''''-''^
moules meistari
mukosana
Afcer«s/m/e$ vīnus un
augstsprieguma apaiālii. keis
aārgmetallu tuvumā iekaucas.
n&mP.c^"^' ^^^^ Ņujorkas m-ņēmē
s nodomiņ.s izcelt noslēpumamāu b«-
v n i / .'^'^ Ouklendas. Halifaksas ost«iS tu-vuma.
Kanāda. Tās glabājas tādā 30 m
3 z i a zemūdens aizā ua tik rūpīgi paslēp­jas,
Ka kop3 1795. g., kad tās atkllija, vairs
i^nT • P"*' 'P^^' vairākkārtīgiem. vni-lUpIgakiem
meklējumiem. \m. gaciā v\z šo
v u i t u s u r t e j a ekspedīcija, kufā piedalījās ari
veiakaiB prezidents Ruzvelts Jaunais Frank-ins
Delano pēc rūpīgiem pētījumiem bija
pārliecināts, ka atradis Ludviķa XVI uia
Maujas Antuaiietes galma dārglietu slēp­tuve.
Kad karaliskais pāris bēga no Parīzes,
itada galma dāma paņēma līdzi dārglietas un
nonāca ar lām Luisburgā, Jaunskotijā Bet
ne Ruzvelta ekspedīcija, ne ari vēlākifli pa-sākumi
nedeva nekādus panākumus, bef ta-gad
uzņēmējs no Ņujorkas grib mēģināt no
j<auna.
london.is ārsta Dr. Bertmans nesen lera-
OKiS Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, laii
ar kādu jaunu, kara laikā pārbaudītu me­todi,
uzceltu Austrumindijas kuģi Grosviimor,
uz kura vajagot atrasties Dēlijas zelta pāva
tronim Ziemeļaustrumos no Madagaskarai
pulkveža Henesija ekspedīcija meklē kādas
sleoenas alas ieeļu, kur slavenais fninēu Jū­ras
laupītājs Oli^jē Levasērs esot noglabājis
Stokholma (av). — Stokholmā nulo beigu­šās
pasaules meistarsacīkstēs paukošanā, kas
ska(Itā]u trūkuma dēl — Zviedrijā paukoša­na
nav populāra ~ beigušās ar apm. 45 000
kronu deticilu. Paukošanā ar floreti sievie­tēm
meisfares godā t'ka abu pēdējo olimpis­ko
spēļu uzvarētāja Ilona Eleka lUngārija),
atstājot tālākās vietās Lachmani (Dānijai un
Niari lUngāriļa). Vienību meistarībā uzvarē­ja
iepriekšējā gada meistares — franču pau­kotājas,
2. ungārietes un 3. dānietes Flore-tes
cīņā vīriešiem negaidīti meistar titulu ie­guva
Manlio Dirosa (Itālija), kas pērn Mon-ttkarlo
spēja ierindoties tikai 6. vietā. 2. vie­tu
ieguva, E. Mandiiaroli (Itālija), bet 3. Biāns
(Francija).
Vienību sacensībā triumfēja Francijas flo-retisti,
atstājot 2. vietā Italiļu un 3.'Ēģipti.
Vienību sacensībā paukošanā ar špāgu noti­ka
smags negadījums. Pasaules meistara dāņa
Lichova cīņā ar somu Ilmāri Vartiu pēdējais
guva tik smagu ievainojumu, ka slimnīcā
msra. Karogus meistarsacīkšu hallē nolaida
pusmastā, somu paukotāji atteicās no iftlāka
ļām cīņām, sērojot par biedru, bet «rl pa­saules
meistars .Mogens Lichovs, dziļi satriekts
par smago negadījumu, neturpināja vairs aiz­stāvēt
savu titulu. Vienību sacensībā tā ux
vaiu guva Francijas špigisti, 2. Ualija un 3.
Zvieduja, bet individuālajā konkurencē Li­chova
neaizstāvēto titulu iemantoja Eduardo
Mandžiaroti (Itālija). 2. Pavēsi (Itālija) un 3.
Fālmans (Zviedrija). Vienību sacensībā ar
zobenu jau priekšsacīkstes negaldlU neveiks­mi
piedzīvoja Francijas izlase, zaudējot Beļ­ģijai
un Itālijai un netiekot nemai fināla
grupā. Meistara godā tika Ungārijas zobe-nīsti.
pirms Itālijas, Beļģijas un Ēģiptes.
Divi nedēļu ilgajās sacensībās pēdējie no­skaidrojās
meistari individuālajā pauko^nā
ar zobenu. Uzvarēja ungārs Aladars Ģerevtčs,
atstājot 2. vietā Kovaču (Ungārija) un 3. Dare
(Itālija), Visu meistarsacīkšu kopvērtējumā
visvairāk punktu dabūja Francijas paukotāji,
kam seko Ungārija un Itālija.
Plūme » Kanādas latvieiu sporta
vadītājs
Haanto ari daudzas modernas ..robotu" ie-1 savas miljardu bagātības.
Privatarmijas 15 vīri sanema 800 gūstekņu
tofidona (ip). — Kad sākās otrais
pasaules kar§, Beļģijā dzimušais un
AnglijS izglītību baudījušais krievs
Vladimirs Penjakovs vadīja Ēģiptē
cukurfabriku. Tā kā viņa lielākā kais­lība
bija ceļot pa tuksnesi un pieda­līties
dēkās, Penjakovs nekavējoties
Raiba pasaule
- KMi leitmlešu pāris ar 10 dvīņiem uz-
Itts tautif skaitīšanā Džordžijā, Kapštates
^"-"cikagai Unlona bankai bija pašai sava
policija. Kādā beamiega nakti direktoram ie-nica
prātā pārbaudīt sargu modrību, bet tie
mieilgl inauda. Kopš tā laika direktors ir pa-ladls
ar 2 mllj. dolāru.
- Jonatāns Millers Londonā saņēma iesau­kuma
pavēli britu territoriālā armijā. Viņš
telegrafēja kara ministrijai: ..Skat Lūkasa
evanft 14. nod. 20. pantu." Ierēdņi uzšķīra
•vsn^fiUju tin lasīja: ..Es sievu esmu apņē-i
l , , tādēļ nevaru nākt." Un atbildes tele-
«amffll viņi rakstīja: .,Ievērot Lūkasa 7
nod 8. pantul" Millers tad nekavējoties de­vās*
U2 iesaukšanas vietu, jo attiecīgajā no-dslS
blļa lasījis: ..Jo ari es esmu cilvēks,
amikl valdīšanas stāvēdams, un apakš manis
ir karavīri un es saku šim: ej, tad vlņs iet;
tu otram:' nāc, tad viņā nāk."
2M leilodzito Jutas cletumS, Amerikā,
develkuAl lavu» sargus, izdemolēja telpas,
iikārtu, laiaretl un beidzot pieprasīja sev la-bUui
drfves apstākļus. Tikai kad sodīto le-vlieUem
pārstāvjiem - 3 zagļiem, 1 slepka-nm
un l dokumentu viltotājam — apsolīja,
ka apstākļus Izmeklēs, cietumnieki daudzmaz
nomierinājās ua devās atpakaļ kamerās.
- Grāmatvedis Džons Zabedlļs Oklahomā
kolllgu vidū avinēja savu aiziešanu pensijā.
Atvadu runas un apsveikumi bija tik sirsnī­gi,
ka grāmatvedis, cēlu jūtu pārņemts, dc-v8s
pla Iestādes direktora un pateica, ka sava
daiba laikā noblēdījis 20.000 dolāru.
- Ričmondas cietumā kāds ieslodzītais plo-tēldes
mācīties atslēdznieka amatu iestādes
rtolā, bet viņa lūgumu cietuma vadība no­raidījusi.
Turku sakāmvārdi
Gudrība nav gados, bet galvā.
ir
h Aeilttt BBttdas vērtību» aizdod to.
NebrCc par alruSu, brēc par muļķi.
Moti Bekļflst salda, rnnājot par medo.
ie
Kid bagāts pakrīt, to sauc par negadījumu;
bit la pakrīt nabags, tad viņu sauc par pie-diiniStt.
Vteoreit Četrdesmit gados dari to, ko saka
lW8 tieva.
Kid kaķis nevar aizsniegt gaļas podu, viņš
Mki; „8odien Ir gavēnis."
k
UVI» kas noraujas no āķa, allaž Ir liela.
Maija beigās Toronto notika pirmais Kanā­das
latviešu sporta kongress, kurā piedalījās
26 pārstāvji no dažādām pilsētām. Sanāksmi
atklāja Kanādas latviešu sporta līdzšinējais
vienbalsīgi ievēlēja pazīstamo sporta darbi­nieku
Robertu Plūmi. Tāpat vienbalsīgi ie­velc
la ari pārējos 6 valdes locekļus, kas
amatus sadalīja: priek&sēta 1. vietnieks -
pieteicās īpašiem uzdevumiem bultu
armijā. īsā laikā viņš kļuva par vie­nu
no britu tuksneša armijas lielāka*
jiem balstiem un beidzot 1942. g. ie­guva
privilēģijas, kādas vēl nav pie­šķirtas
nevienam citam britu pavalst­niekam
— ar britu armijas atbalstu
viņš nodibināja pats savu neatkarīgu
karaspēku vienību. Vienīgās koncesi­jas
no Penjakova puses bija, ka viņš
dabūja atteikties no sava neizrunāja­mā
uzvārda un turpmāk saukties
Popskis.
Sākotnējais „Demolēšanas eskad-rons",
kas sastāvēja no trim virsnie­kiem,
23 kareivjiem, 4 džipiem un 2
smagajiem auto, drīz vien pārvērtās
— ari oficiāli —par Popska priviit-armiju,
kuras lielākais sastāvs bija
19v5 viri; izņemot pašu Popski un kā­du
fraincūzi, visi pārējie bija briti. Ar­mijas
locekļu uzplečus greznoja zd-tītie
burti P.P.A., bet par nozīmi biija
pieņemts astrolaba, senos laikos
zvaigžņu augstuma noskaidrošanai lie­tota
mērinstrumenta atveids
Popska privātarmija var lepoties ar
neskaitāmiem panākumiem ienaiānie-ka
aizmugurē, gandrīz neticamu pasā­kumu
rezultātā uzspridzinot munīci­jas
noliktavas, atbrīvojot savus g^ū:
stekņus un ieņemot stiprus Ienaidnie­ka
cietokšņus. Kara tālākā gaitā
Poi>skis no Āfrikas ar savu privāto
armiju pārcēlās uz Itāliju, ar saviem
varoņdarbiem arī tur iegūstot ne ma­zāku
popularitāti. Kādu dienu, piem.,
britu virspavēlniecība Taranto sekto­rā
vēlējās uzzināt ienaidnieka spēku
stiprumu. Popskis vienkārši paijēma
11 vīrus, ielavījās aiz iemaidnieka lī­nijām,
triecienā ieņēma š^āba noviet­ni,
uzmeklēja karavīru pārtikas sa­rakstu
un īsā laikā atgriezās ar ab­solūti
precīziem datiem.
Citu reizi pie Kiodžijas Popskis ar
15 vīriem saņēma gūstā visus 800 vī­rus
vietējā vācu garnizonā — iegal­vojot,
kā tūlīt aiz viņiem nāk britu
armija. Pie Ravennas, granātai eks­plodējot,
Popskis zaudēja kreiso ro­ku.
Taču viņa karavīri gaidīja, kamēr
komandieris bija atveseļojies un tad
devās ar to kopā uz Austriju. Pietu­roties
pie savas tēzes, ka katram vī­rietim
ik pa 5 gadiem vajagot mainīt
arodu, Popskis pēc kara ar labiem
panākumiem darbojās par rakstnieku,
līdz nesen smadzeņu iekaisuma rezul­tātā
mira, sasniedzis 54 g. vecumu.
Firnl Kanādai Ut
•ielu sporta koBfrreta
dallbttlekt on laonlevi
lētis Latvieiu sporta
apvienības Kanādā vai
de. No kreisai pie gal
da sēt I. Kāpottlņš.
V. Balode, 2. ZeatiņS,
8. Piūme. A. Tlcnanit
on E. Stelnkards. No
labās stāv K. Blnn
btrgs. V. Caivlņš. red
A. Kalniņš, K. Bukass.
J. Palēns; trelalt no
kreUāf - P. PUsii.
J. Kreiļa uzņēmums
vadītais ZentiņS, kas ari ziņoja par sporta
darbību, raksturojot sākuma grūtības. Divos
gados Kanādas latviešu sports ievērojami
organizējies un tagad var jau pretendēt uz
vienu no pirmajām vietām trimdas zemēs;.
Kongress Zentitjam vienprātīgi izteica patei­cību
par veikto darbu.
Kongress pieņēma Latviešu sporta apvie­nības
Kanādā statūtus, ko bija izstrādājusi
izraudzītā komisija — R. Plūme, 2. ZentiņiH
un E. Steinhards. Statūti nosaka, ka šl or-ganizācija
ir visas Kanādas latviešu sporta
dzīves vadītāja. Par valdes sēdekU uz 2 g.
izraudzīja Toronto.
Par apvienības valdes priekšsēdi, kas sauk-sieā
par Kanādas latviešu aporla vadītāju.
2 Zentiņš, 2. vietnieks — K. Bukass. sekre
lāre ~ V. Balode. kasieris — l. Kāpostiņi
mantzinis — E. Steinhards. bledrzinis — J.
Palēns. Revīzijas komisijā par priekšsēd
ievēlēja A. TIcmani un locekļiem — P. Plls
un K. Blumbergu.
Plūme pateicās kongresam par dāvāto uz
ticību un uzsvēra, ka tautas aktīvs ir lat­viešu
jaunatne. Tādēļ tās dzīve jāveido tā
lai visi pirmā vietā stādītu dzimteni Latviju
Sportistu reģiBtrāciJas naudu noteici ut 50
centiem gadā. Budžetu 195i, g. pieņēma ar
300 dol. Nolēma a i l , ka apvienība pārņems
LSST (Latviešu sporta sekretariāt» trimdā
pienākumus, ja sporta kongress Londonā no
lemtu to pārcelt uz kādu semi ārpus Eiropas
A. K.
EmiRmA
Ir latvieša rakstnieka, ItimilUta QB grimāt-niecības
darbinieku kopa ~ vienlgali šāda
veida pasakāms, an tā nērķig Ir laba Utvie-šu
un dttauta antora darba Izdošana liet­pratīgā
apdarē un ietērpā, saistot Sa)ā darbā
vlspimiā kārtā Vācijā paliekoSos speciālistus.
Litera sevišķi grib atbalstīt latvieša faunos
autorus. Pērkot Literas apgāda Udot&s grā*
mātas, Jūs palīdzat piepildīt Šos mērķus un
er savu naudu tieSi, bez starpniekiem, veici­nāt
ļaunu kultūras vērtību rašanos.
Dieva mierā aizgājusi mana mīļotā, labā mār.e
dzimusi TILLIS
8. oktobri Tartū, Igaunijā, mirusi 1951. g. 4. jūnijā
kapos,
Feliclta Kalniņa
Mīlestība nekad nebeidzas.
a laba mar.E M M A KALNIŅS,
dzimusi 1882. g. 8. oktobri Tartū, Igaunijā, m
Glikštatē. Apbedīta 1951. g. 7. jūnijā NordJlsmmcnas kapos.
S. g. 12. maijā Kopenhāgenā uz mūžu acis slēdzis
KĀRLIS
Vieglas smiltis Tev svešajā zemē.
Viņu mīļā piemiņā paturēs
Augusts. Kanādā
Mūsu mīļā māte un vecmāmiņa
PAULINE
Vēl aellelā skaitā (vienīgi iesietā veidā) dabūjams
HUGO PURINA nove|u krājums
C o n a s : DM 7 . - ; Dol. 1.95; Sil. 12/2) A. Sil. U/IO; Zv. kr. 8 40.
AUGUSTA GAILITA romSna
(pātl 6anqainkm ūdeņkm
piroeis iespiedums i z p ā r d o t n. Lai apmierinātu Uelo pieprasIļaBU, tikko
laists klajā o t r s i e s p i e d u m s . Tam dabūjams gan brošēts, gan gau­mīgā
Iesējumā Ārkārtīgā papīra cenu, kā art lesplelanes Izdevuma cel­šanās
likusi nedaudz paaugstināt otrā iespieduma cena.
C e n a s : bro§. DM 8 . - . lev 1 0 . - . Dol. 2.20 un 2.80; gil. U/-
un 17/4; A š l . 17 3 un 1 1 - j Zv. kr. 9.60 un 12.40.
20. ļOnlļg sāksim izsūtīt
ELVĪRAS KOCINAS romāna
Ehopm mtiob
I. grāmatu
lomānā attēloti baigā gpda notikumi Latviļā. no kūtiem togad paiet 1@
gadu litera laidusi klajā Šo grāmatu, atiimējot liktenīgās jūnija dienas,
kādčļ tā pelna lasītāju īpašu i@\ērlbu.
C o n a s : broS. D^t 6 - . 'ps 8 - , Dol. 1 fi5 un 2.20: Sil. 10/6 un
14—; A, S:l. K i - un 17 3, Zv. iir. 7 20 un 9.60.
n.a/zm<rsTsIm n'.lcadi
l«4t. g. 14. lūnija pēcpusdieni VMCAs leb.
kl toreiz sauca. Ķieģeļu Ielas sporta lauku­mi
biia jānotiek daiim lieviešu volelbola
spēlēm. Bita agmmā gaa lau BIgas iedzī­votāji
zināia. ka Iepriekšējā nakti BOtikušas
plašas apcietināšanas, bet nevieni vēl īsti
nespēja apļaost baigās traģēdijas apmērus.
Pilsētu tomēr bija pārņēmusi nervoza no­skaņa
nebija iespējams ilgi palikt uz vie-
A f . PaUkt mājis bija neomulīgi. Iziet uz
elas — baigi. Gribējās tomēr būt cilvēkos,
satikt paziņas, azzl&it ke vairāk. Sporta
aukumi šai ziņā bulu gluiii izdevīga. aeaU-domlga
vieta.
Bet bija ]aa krietni pāri sacensība tākuma
stundai, kad laukoma malā stīvējām tikai
divi «vltalekl ar dažiem siK>rtlsUejD. VoleJ-bolīsies
nevienu. Pagāja vēl kāds standai
ceturksnis, un mēs jau grasi Jāmles doties
prom, kad atsteidzās kāds US sportists on
pavēstīta: «.Grapmaņl alzvttttll Neztau par
citiem.' Vai (ieiām visi bulu aizvesti, ka ae-leradis
oz sacensību?
Pagāja dienas, kamēr pllstlbl noskaidrojās,
kldus robus latviešu laiatā Izrivasl II
viena vienīgā baismu nakls. Pamazām ux-ilnājām
arf par atsevišķo sportista likteni.
DaodZB, daudzu vairs nebija mūsu vldūl Vis­vairāk
cletBŠi bija policijas, aizsarga, armi­jai
oa ttadentu sporta klubu biedri. Pārbll-vēlot
deportējamo vagonos aiz aizrestotajiem
logiem smaka tik daudz mlļn paziņo un spor­ta
laBkamu draoga: tenisistu Grapmanii ar
kuBdzl basketboUstl. teolsisti Krūklaadt on
Polis« pasaules meistars šanlanl Kļava. Tie
tikai pirmie, kofo likteni ortlBāJim. Kat lai
spēj ozskaitlt visai aeltlmlgoi. ko laatal at­rāva
Sal draosma aaktl, ka» vēl tagad liek
šaoimāi nodrebinaties? Gari, ļoti gafi Iz­nākta
sportista ieraksti vien.
Nedrīkstam piemirst ar] tot «punii, koŗoi
baigaii gada prasīja ari ptrmii ua pēc Šli Bēr-tuļa
aaku. Cekai pagrabos nozuda latvieša
dižākie atlēti — Jāaii Dlmza, par kura panā­kumiem
deimltdņā runāja vīta paiaule, Jā-aU
Ķlvllis, pirmais latvietis, kas 190 m ikrē-
Ja zem tl lek. Viņu aoztttgomi bija. ka
strādālašl policijā . . . No Litenei nometnei
Boiuda baikelbolistl Laakevics. Sllariji un
citi sportisti, kas bez prasīšanai bija Iekļauti
sarkanamijā. Uz saccatibā» Maskavā aiz­brauca
un nekad vairs aealgriezāi latviešu
šacha lielmeistars V. Petrovi. Sportlita rln-dāt
robs radās lldzāi robam, drauga apraudā­tais
sekoja apraudamajam.
fiogad mēs atkal pieminam zaudētos, mo­cekļu
ceļus aizgājušos, kuru lielākās daļai
liktenli nav noskaidrojies vēl iodlen B»t
ar to nepietiek, ka katru gada 14. Jūiiijā at­ceramies
vlņui, ka kādā iirlkojomā atse­dzam
galvai on klusuma brKdl godinām lo
kluso varoņa piemiņu. Mami Jāceļ viņtem
garīgs plemiaeklli, lai relti. atgrleioilei
dzimtenē, to veidota graaTlil vai marmorā.
iNe tikai 14. lOnlJā, bet kaira Izdfvlba on
katra vieta momi Jāizmanto, lai cita taotu
iportlstiem itāstito par Šiem Golgātai ceļu
aizgāJaSaJiem. kas bija lahl pazīstami ari
ārzemēs. Ar konkrētiem piemēriem on pa­zīstamiem
vārdiem mēi noteikti panāksiai
daudz vairāk, sekā ar sausiem skaitļiem.
Stāstīsim ari mŪsu sporta Jaunaudzei par
šiem sporta ļaudīm, par viņu panākumiem,
kai rlil bija gūti Latvijai. Viņa vairi nav,
bet viņu lainiegumi vēl dzīvo Kaut, pie­mēram,
Jin minētie Dlmza un Ķfvlili Viņu
UtvIJai rekorda atzīmēm ae tuvo pēc tam
aav pletuvojiei aeviens latvietis. Un tādu
mumi Ir daodz. bezgala daudz. Katrs ao
npaflem noderēs par labāko piemēro mūsu
Jabaajal iporta aadiel. Plevinnosim mocekļa
palkin ari toi varoņui. kai vēlākoi gados
cīņā pret lo ulņaino drausmu vara krita
aostroma kaojo laukos.
Radīsim ipedSIu piemiņai kausu Ircfņai
on atclnāilm tajās piedalīties ari citu tautu
iportiitui, izvēršot larlkojumui pēc leipējas
plašākus, lai tajoi varēta atkul citiem vēstīt
aostroma despota asiņainās varmācības Ir
daudz leipējo, kā nierolaēt tnumi zudoSos,
godināt viņus on brīdināt pasauli. Atcerē-itmlet
viņos un neplc-«rslsim nekad! Un ari
valn Benuiāslm par baigo giidu. bet gan
par balgajiea gadiem. Jo pēc varmāku algrie-
Idaās mūio dzimtenē baigais gads govis vēl
baigāko turpinājumu.
A l f r ē d s V I n ē e Is
^ Apgāda
GRĀMATNIEKI
jaunizdevums:
J. ZIEMEĻNIEKA
Dietas niiial
no krājumiem: SkGpsfs. Nezināmai, Aizejo­šais.
Naktis, iznācis tūkstoš eksemplāros, nu­murētos
no 1—1000.
SI iecienītā mūsu mīlas dzeinieka grāmata
patiks ari ti«m, ktim dzejas maz inturcsē, un
it sevišķi priccāsirs katrs, kara to dāvināsit.
Pieprasiet saviem grāmatu piegādālājlcra.
Mftksā: DM 3 50, Sil. 6 / - , A. Sil. 7,-'6, Dol.
0.80, Kan. dol. 0 90, Fr. 290.-. B. fr 40—,
Zv. kr. 4 D. kr. 5.— (2861
Plašā darba otrā grāmata iznāks
C o n a s : broš. DM 8 . - . \ o D ol
un 17,4; A. š l . 17 3 un I 1 —,
2 20 un 2 80: S.l 1 4 -
Zv. kr. 9.60 un 12 40.
mirusi 1951. g.
dž.
7. maijā. Apglabžita
dzim. 1889. g. 20. iebruāri Lubānā,,
1951, g. 15. maijā Hamburgas Ohlisdorfas kapos.
Sērojošās meitas un mazmeita trimdā
Pa sāpju ceļu baigu
Mans Dievs man lika iet. ' i i
ELGAS KORES romāns KALNA SKOLA
k«rā aprc:ēta Latvijas lauku drīve un kādas paaudzes likteņi ar vecu Vid­zeme?
skolu centrā.
JĀŅA SIRMAŅA pasaku krājums VAKARA VIESIS
Ar §0 darbu Ltera cer pa daļa; a ' . r p - . l d l t robu mū«u jaunatnes literatūrā.
Grāmata būs ro'āta apm. 20 Anša Bēalņa ilustrācijām.
AGU KASKA romāns AIZMIRSTĀ PAAUDZE
Jaunais igauņu a u t o r s darbā r.n' č 'o igauņu karavīru liktepus otrajā
pasēulfs ksrā k^s būtiski tuv; «ri mūsi: leģ ona gai'ām. Darbs i e g u v is
p i r r T i O n o d a i n u p a / i M s m ž :G' ! u n u a p g ā d a OP.TO rīkotā sacensībā,
kurš piedalīiSs 18 j ē ^ n o nūsu '"ta.-n.rn'aut31 autoru Romāna latviskais
tulkojums parādīsies aprr. ē : «m v. e n ā ia.&ā a: igauņu izdevumu.
Apgāds LITERA,
fl.3bi Grafenaschau, Obb.,
Reg;erungslager, Germēny.
Nr. 45 (489) 1951. g. 13. jūnijā
Neizlietoto* mamiskrlplui uzglabā un
sūt] atpakaļ vienīgi, ja tiem pievie­nota
apmaksāta un autoram adrttēta
aploksne. Redakcija patur tiesības ma­nuskriptus
vajadzības gadījumā īsināt
Ar autora vārdu vai InlciSļlRm pārak-stltoi
rakstos izteiktās dnm.i« nav katrā
Z i ņ ā ari redakcijas domas
Abonements Vādiā,
pitsūtinot individuāli (līdz 3 aki. us
v!^>nu adtesii, maksa ar piesūtīšanu
DM 4 50 par eks mēnesi, pasOtinot
kollektivl (vairāk par 3 eks ). DM 4~
mēn , az ārzemēm DM 5 30 mēn.. at-sevL^
ā numura cena DM 0 60: uz ASV
on Kanāda pa galia pasta DM 8,50
mēn az Aostrālljo on iaoozēiaodl pa
gaisu paito DM 11.
Sludinljomi Vācija
maksā DM 0.90 par vlf»n<t«'ļ nonparellle
iesptedumrindai aizņemamo teipui vien­reizīgs
10 iespiedomrindo ilud piederī­go
meklēianai DM 5.—1 vienreiz 5
lespfedumr slud DM 3.—. Grāmato
apgādu un tirgotāju sludinājumiem,
piesūtot tos tieii apgādam, aprēķinām
30*/» aUaldi.
Abonementu pieteikumus, siudinā ju­mus
un iemaksas V ā c i j ā pieņem
mūsu pāritāvji nometaēi. kā ari ap­gāds
tleāi.
Abone^iienta cn sludinājumu maksu
ā r z e m ē s un turienes pārstāvju sa­rakstu
Izziņojam vairākas reizes mēnesi
Ipafā sludinājumā
LCK APGĀDS L A T V I JA
(13b) Grafenascbau. Obb.,
Ro-ļicrunrļSli^cr,
US-Zone, German?.
• 'i
5T