1949-11-16-04 |
Previous | 4 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
L A T V I J A Trečdten. 1949. g. M. no^mbrl. e 0 i ļ a s aizstāvis Ar 18. novembrī cer paplašināt Voļjkina iotviesu raidl|umu$ • / - • . ' LatvieSi, kas vēl dzīvi palikuši im izklīduši visSs pasaules malās, mū*^ su valsts neatkarības svētku diena^ pul^lļsies kopā vismaz garā un izjūgsies pieva žēlastību mflsu m^ ļajai tēvzemei. 18. novembra dienā padomfistm, ko paši varam darīt dzlmteiies itrfikai atbrīvošanai no šausmJgfls komunisma varas un ar cieņu pieminēsim savus labvēļus tm draugus, kas ar sirdi un dvēseli st^v par mūsu svēto lietu. Mūsu tautas lielākais draugs un Latvijas bŗtvības līdzcInītSjs ir Svētais Tēvs Pijs XIL V Ja daži mūsu draugi var sēdēt pie viena galda- ar mūsu vislielāko ie- .Naidnieku un saskandināt glāzes uz ļ . t g i veselību, Svētā Tēvi stāja mūsu lietā ir nelokāmi skaidra un tais-ifīga;, Tfida tā bija sākumā, tāda ir pašlaik un, mēs nešaubāmies, tāda j^altķs Joprojām. Un pat vēl vairāk: latviešu tautas ciešanām pie-ļi^ mbti'es, pastlprinSs arī pāvesta >cīņa |y^ar mūsu tiesībām tādā mērā, kādu'nav parSdījusi neviena cita autoritāte pasaulē (komunistu ekš-komdnikāclja). Kad 1945. ģ, beidzās kaŗS, mēs ce-ŗēlām ātri atgrieztie? savā dzimtenē, tas nepiepildījās. Svētais t6vs ioreii teica savu runu visai pasaulei: ĶaŗS Ir beidzies, bet miera ^'nav. Vai var būt miers tur, kur cii- / ySk« nevar pateikt to, ko viņš do-iņā? Vai var baudīt mieru tās tau-pār kurām valda barga sveša , taraf^ai tādā veidā pasaulē tiks rbdroSnāts ilgstošs miers? — Liels anilarljums pildīja mūsu sirdis, jo ; pāvests pieminēja arī Baltijas MfalstiS. 1945, g. 22. augustā pāvosts ; ! Ŗlgas archiblskapu metropolītu An- J ^ toniju Springoviču, kas palika Lat-f; vijā, iecēla par sava troņa asistentu, ar'^o apliecināja, ka viņš stāv ^ ļ>ar mums un ar munis visās dienās, r Ar! vēlāk Svētā ŗēva runas, se- •. viiķi gadskārtēji^ Ziemsvētku vē- ; ,,$tljumi pasaulei, bija saucēja balss, -kad nemitīgi aicināja izlīdzināt no-darītās'Pārestības, sevišķi mazajām valstīm un tautām, un pieprasīja, ļly tām atdptu nolaupjļo brīvību, i;iJli:.ia8autes :p6ļļtik: Bavias • užStevut ^'^5U«iWļ|būttt' godam^ šodien , , - j 4 m daudzas^^fc!tas''Mtas 'bStd Bantes allaž pārvedis iepriecinām ļtfiju apstiļprinājumu, ka pāvests rie- ; I d^Ist Latvijas okupāciju, bet vien- ^ 'mSr Iestājas par brīvu, neatkarīgu " Un demokrātisku Latviju. -Trltndas gaitām ieilgstot, Pijs ^Xn par-nacionālo delegātu pie Sv. Ķrēsta iecēla mūsu tautieti prof. Dr. : p. Laurinoviču, kas bļja pastāvīgā JcoAtaktfi ar Vatikānu, informējot to par mūsu trimdas dzives apstākļiem. Vēl nesen Latvijas labvēlis ķardinālis Pizardo, atbildēdams uz kādu mūsu Liepājas bīskapa Anto-nUa UrbSa rakstu, nodeva Svētā tēva. Pija XII apustulisko svētību ••Vivisai latviešu tautai, liekot paturēt mieru un prieku visās pašreizējās, grūtībās, V Pijs Xn ar mums ir vienots ne tikai garīgi, bet, cik vien iespējams, : mūs atbalstījis arī materiāli. Se- \ Višķi tas attiecas uz mūsu tautie- ^ šiem Itālijā. Bet vislielāko labvē- ' llbu Svētai? Tēvs parādījis Latvijai, sākot ar pagājušā gada 18. novem- ' bŗa priekšvakaru, kad Vatikāna radiofona programmā uzņēma raidījumus latviešu valodā Sākot ar 21. novembri latviešu raidījumi Vatikāna radiofonā notiks p i r m d i e n ās un p i e k t d i e n ā s pīkst. 18,45 (tātai 15 min. vēlāk nekā līdz šim), pēc Viduselropas laika, uz īsajiem ' ! v . 50,26; 31,10; 25,55 m. un uz vid. V. 391 ni. Pateikdamies Svētajam Tēvam, mēs ticam \xh ceram, ka lat- ' Viešu raidījumi Vatikāna radiofonā skanēs līdz tam brīdim, kamēr Rīgas tornī atkal plīvos neatkarīgās Latvijas karogs. Nv Bruģis. NO RĪGAS RADIOFONA: KATOĻU ORGANIZĀCIJAS ATBALSTĪS GRŪTI IZVIETOJAMO IZCEĻOŠANU UZ ASV. Amerikas katoļu org^izācija National Cathohlic Welfare Conference ^vadītājs monsiņors Ed. Svanstroms sarunā ar IRC ģenerāldirektoru Kingsleju paskaidrojis, ka ši organizācija turpmāk veltīs īpašu ievērību tā saukto „gŗūti izvietojamo" DP izcēļošanar uz Amerilcu. Organizācija lī(ļlz šim ieguvusi jau 29.000 galvojumu DP ieceļošanai ASV un sagaioa vēl tālākus 20.000, kas ^au ir „darbā". Bez tam katoļu organizācijas sākušas jaunu kampaņu ASV, lai visas draudzes aicinātu gādāt vēl vairāk galvojumu pārvietotām personām. Organizācijas vadītājs kopā ar tās Eiropas direktoru nesen apmeklēja vairākas DP nometnes un izceļošanas centrus, bet pēc tam viesojās IRO galveni štābā 2eņevā. 92Vi LATVUAS ZEMES: EOLHO^ieTA - JAU 4m KOLHOZU - VISA AEAMZEBIS KOliSOZOS — PARTIJAS VADIBA SAKAUTA KOSMOPOLin^U GHUPA - MUMS IB ATOMU IEROCi — SKOLNIECES MET GRANĀTAS — VISAS LATVIEStf TAUTAS TALKA Jelgavas kolhozs ,JZemgōle" (Glūdas pagastā) novembri nosvinējis 2 ļgadu jubileju. Kolhoza vadītājs i r ' llhelms Bullītis (Latvijas laikS pa-^ gastā pilnīgi nepazīstams). Kolhozā m liellopu Visa sadzīve norit klu- Ibā, kut degot Iljiča spuldzes, izzu-iiusi esot nnbadziba. Mičurinisma laboratoriju vadot agronoms Lltvin-Ķiks. Pirmrindnieki Braže, Brūveris. Rob. Feldmanis, VI. Morž^nkovs, H. Uberts, t Feldmanis, L Brauere, 1. Potašenko, M. Neilands.; No katras govs izslaukts 2800 1 piena. S a vu l a i m i kolhozā atradis agrākais ilaukatrādnieks VI. Morž^kovs, Jo nu viņam esot sava govs un s ī k l o p i . Kolhozā 30 sētas. Kolhoza šefs — Jelgavas, paldagoģlskās skolas skolotāji un audzēkņi. Kolhozā bērni dziedot „Smielo, tova-rišči V nogu". „Varen plaša" un „Ar kaujas saucieniem uz lūpām". Nedzied latviešu tautas dziesmas. No Cīņas ievada: .Tagad jau 92 proc., no visām darba zemnieku saimniecībām apvienotas kolhozos. Nākamais solis — jāpadara kolhoznieki turīgi. Tuvas esot gruziņu un citu padomju tautas dziesmas. No lauksaimniecības mirīistra Vanaga runas oktobra revolūcijas svētkos: graudu raža pārsniegusi pirmskara līmeni, kas pierāda k(^* hozu sistēmas pārsvaru par kapitālismu. Smaga un bez prieka bijusi zemnieku dzīve buržuju Latvijā; viņi smakuši muižnieku Un budžu jūgā. 1933. g. bijušas 70376 govju saimniecības bez zirgiem un 45328 bez govīm (Prātiņ, nāc mājāsi) Uz 1. novembri Latvijā ir 4073 kolhozi ar vairāk kā 90 proc. no visām vidējām un trūcīgām zemnieku saimniecībām. Gandrīz visa aramzeme ir kolhozos. Pirmajiem 4 kolhoziem Izsniegti valsts akti par zemes nodošanu mūžīgā lietošanā (Jelgavas — Nākotne, Daugavpils ~ Dzirkstelīte, ,Jēk^ķpiļ^~.Sēlija,, Valkas - Uzvara). Stādīt valsts intereses augstāk par savējām. Ar v i s ām s a k n ēm izravētas nezāles, kas dīgušaš mums naidīgā pasaulē. Partijas Vadībā (Ždanovs?) s a k a u t a kesmopo- M t i ķ u grupa. Kolhoznieki grib ātrāk izbeigt ienīsto viensētu sistēmu... No Cīņas ievada: ASV un Anglijas valdības nostājušās uz avantū-ristiska pretpadomju ceļa. Izjucis imperiālistu plāns apelēt pie vācu revanša jūtām Mums ir a rī atoma i e r o č i . Pusmiljarda Ķīnas iedzīvotāju ir mūsu pusē. Visi šie noteikumi tomēr nav mazinājuši mūslaiku Burboņu avantūrisrņu. No L a t k o ' v s k a raksta: jāizraisa revolūcija visās zemēs. Proletariāts nevar sevi e t b r ī v o t,^ neatbrīvojot citas tautas, ^emokrā-' tiskās Vāciias nodibināšana izslēdz ļaunu karu Eiropa Kompartijām visā pasaulē ir 20 milj. biedru. Padomju Latvijas zvejniekiem ir 600 motora un 1250 airu laivas. Ventspils un Liepājas zvejas kolhozi rentē 17 tralerus. — 102 g. vecais kolhoznieks Rušū-nas kolhozā „Pad6^ju Latvija" stā^ stIJa par posta pilno dzīvi buržuju laikā. Viņam esot'i 36 rņazbēmi. Latviešiem ārzemēs: Latvijas fabrikants Roberts HirSs tagad ir ASV fabrikants un runājis ASV radiofonā. Mēs smejamies—sen nav vairs Latvijas fabrikām tāda īpašnieka. Viņa fabrikā Filadelfijā tagad vergojot 700 strādnieku. Hiršs stāstījis, ka no „Rīgas auduma" palicis tikai 1 cechs un ka zīdu nemaz neražo-zot. Pie mikrofona a i c i n ā t s bij. HirSa māceklis A. Grintāls, kas pateicis, ka visas ēkas veselas, izņe«- mot katla māju, tikai izlaupītas. Jelgavas 3. skolas pionieru padomes priekšsēdētājai Rutai Lejiņai labi panākumi g r a n ā t a s mešanā. 17 lauksaimniecības akadēmijas studentu ieguvuši inž. m e c h a n i - ķa grādu — pirmo īreirl. Rīgas Jūras osta saņēma vissavienības 3. prēmijļi. Rīgas ostas mecha-nlzācija ir 3 reiz lielāka kā 1946. g. un 2 reiz salīdzinot ar pirmskaru. Līdz nākamā' gada maijam atjaunos dzelzceļa satiksmi līdz Saulkra-noš dzelzceļa satiksmi līdz Saulkrastiem, uzcels Pabāžu un Saulkrastu Zemes nosusināšanu veiks tautas talku veidā ar v i s a s l a t v i e šu tautas piedaliSands Kā mantojumu no buržuju laikiem mēs saņēmām izkliedētas viensētas, kas pilnīgi nepiemērotas kolhoziem. Lai to novērstu)— cik ātri iespējams, Jānovērš šis trūkums, izbūvējot kolhozu ciematus. v 7. novembrī «pabeigs Svitenes pagasta tautas nama būvi. Jūrmalā un Latgales ciemos buržuju Latvijā plaucis analfabētisms. •^ Spoftists-bokseris Anatols^ Fomins pl^tJfe '^'^ūnlļt^LlbēMs^^^ort^ni: un 31. jūlijā ieradies Rīgā^l^^^ ^ ^^^^i^sSl8?^«b, Wc!BāM^*br«ržjā laikā, v i s i s k 01 ē n i piedalījušies kartupeļu un cukurbiešu novākšanā, nostrādājot 15 dienas. Sov.. Latviļa: Maskavas Mazajam teātrim ir m i l z ī g s iespaids arī uz latviešu teātri. Patlaban 3500 mākslas darbinieki studējot marksismu-ļeņinismu. Zinātnieku ekspedīcija izbraukusi uz Ogres apriņķi prof. Birkerta- uii ve^c. zin. līdzstrādnieces. Romanes vadībā. Savāktas ap 1500 jaunas pasakas, parašas utt, no tām 500 veltītas 1905. g. 700 dziesmas devusi kolhozniece Ilze Luk-stiņa, ap 600 i - Emīlija Lukstiņa. Institūts sagatavojot 2 sējumus: Padomju folklora un 1905. g. folklora. 1947. g. oktobrī no Eslingenas atgriezies Osvalds Vītoliņš vēl dzīvojot Bauskā, Rīgas ielā 21, brāļi Bor-cherti ^rī Bauskā (lūk, kāds brīnums latviešiem ārzemēs!) Subatē daitojas k r i e v u dziedātāju koris ar 40 dalībniekiem. (in) Ciļm ay kpmanisto Latvija <3) gabļ savu icigo Tas bija skandāls! Tas likās tik neiedomājami, sevišķi tādēļ, ka Gricmanis bija izbēdzis dzelžos saslēgtām rokāril. Visa Rīga sāka runāt, ka Gricmanis izlaists tīšam. Patiesi, kur gan vh)š varēja ņemt virvi? Ķtir viņš tik pēkšņi VBr?ja nozust, uz ielas izskrējis? Tie bija jautSjumi, uz kuriem tā ir nebija atbildes. Lai tenkas izgaisinātu, atlika tikai viens: apcietināt Gricmanf no jauna. Bija skaidrs, ka otrreiz tas nenāksies tik viegli, kaut arī pārvaldes vīri saprata, ka Gricmaņa apcietināšana tagad,' tā sakot, jau ir prestiža lieta. Sekojošās nedēļās uz pārvaldi atveda desmitiem cilvēku, bet no īstā «Sricmaņa liebija ne vēsts. Tā pagāja viss aprīļa mēnesis. Tuvojās pirmais maijs, kad pagridnie-kl attīsta Jo rosīgu darbību. Pārvaldei tas savā ziņā bija pat izde* vigi, jo tad vieglŠk varēja ieskatīties pagrīdes darbībā un reoazīt tās darbiniekus Apmēram ledēļu iepriekš izdarīja plašas kratīšanas aizdomīgos dzīvokļos. Bieži vien šādas kratīšanas bez apcietinātiem un aizturētiem deva ari norādījumus, kur meklēt vēl nezināmos naidīgos elementus. Tā arī Šoreiz. Pie kāda ņelegfilista atrada vēstuU, kas nepārprotami norādīja, ka Vidzemes šosejā slēpjas kāds no 'partijas vadītājiem vīriem. Naktī uz 5. maiju politiskā pārvalde saņēma noteiktas ziņas, ka meklējamais dzīvoklis atrodas Vidzemes šosejā 24. Bija ļoti vēls,, un i i i i i i i i i i i i i B s e i i i i i B i i i i i i i i i i i i i n i i i i i i i i i si Mes nerimsim (Turpinājums no 3. ipp.). e • 0 — mēs neesam vainīgi savā liktenī, un jau tamdēļ vien mums jāatgūst sava 18. novembra Latvija, kurai b i j a , Lr un b ū s ne ar ko nesatricināms pamats, tāds pats, kā citām demokrātiskām lielvalstīm, kas savas patstāvības mūžu skaita gadu desmitos, un siBte./*^. Mu^r^ {. Ko mēs redzam šai^^-kĀdrelt^eAVi-ii 4?^;., vi§iaimīgākS> ^mkh > ik fN#^ ^ikaiļi iznīcinātu Latvijas brīvvalsti, bet latviešu 'taiitas^ i?siepkavošanu okupētajā dzimtenē un trimdā pārsviedās tautas daļas izkllšanu tālākā svešumā^. . Bet mēs ar savām likstām neesam vieni: līdz ar mums daudzas tautas, kas pret savu gribu un sirdsapziņu nokļuvušas tirannljas varā, neatlaidīgi prasa pēc brīvības atjaunošanas un meklē ceļus, kā par to cīnīties. Varoņu un cietēju ēnas no tālās dzimtenes un ledus laukiem, 'sātana valsts zieitieļos, dreb šodien kopā ar mums. Tām ir dedzinoša elpa, un tās mūs drošina, ka cīnītāju upuri reiz celsies goda un spēkā l Tamdēļ nerimsim prasīt, lai pasaules likteņ-ciņu arēnā beidzot saskata arī mūs un lai atdod mums mūsu daļu — 18. novembra Latviju. Sai apziņā un apņēmībā nerimsim domāt, strādāt un upurus nest! AI. Vilks Abavas lejā pie Kandavas latviešu zemes ražu tagad Ievāc sveša vara, un latviešu zemes kopēju padzen mocekļa gaitās. Vai latvietis izturēs šai nevienādajā cīņā? — Taisni priekš 120 gadiem — 1819. gadā Kandavu un tās apkārtni piemeklēja briesmīgs mēris, no 600 Kandavas iedzīvotājiem atsl"-an s dzīvus tikai 2. Simts gadus vēlāk Kurzeme cīnījās pret sarkano mēri tāpat kā tagad. Cīnījās un uzvarēja. Jo šī zeme ir mūsu, šīs pilsētas mūsu« Un kas grib uzvarēt, tam jācīnās! uzrauts jau UHIduSl. AMonficaifc dzīvokUs tomēr par katru «nu biil jāpārm^ē vQ tai »ašā mML tam* dēļ ddSirēloŠais inirvaldes viiadeks nolēma liskēl-^viņS ianksHu i^^^ tīšanas orderi, kaut ^ VTCTKI tai brīd! bya divi J j ^ a g l t t i™ 'jērs. Nfckavējoti^ ne mkldi, trio devās cejt Nams Videnes tesell bija tumšs un vārti n o s l ^ Uiraugs pārkāpa sētu un uzmeklēja Sētnieku. Tas at» slēdza vārtus, un abi pārvaldes viii devās uz aizdomās turēto dzīvokli Kurjers palika pie vārtim ar uz* devumu raidīt b^dinfijuma tāvienui ja kāds no ielenktās mijas mēģl* nātu b€gt Ddvokļa durvis ari pSc f^atlal* dīgas klauv^anas neatvērbi lai gaa Iekšā bija dsirdaroas utbauktai balsis. Tikai pēc Ugfika laiHta Irādi vecāka sieviņa b^daot bailliii pa* bāza galvu. Istabā val(Uļ)a tumsai un pirmajā bridi likts» ka tur ae* viena hav. Iedarbinot kabatas spul* dzi, tomēr kļuva redzams» ka Īsta* bas dibenā us grīdas guļ l ^ s gludi skūts vīrietis pusmOlBi <;ado3 un blakus gulta Jauna ^sieviete. Vlrle« tis likās manāmi uztraucies. Pē^ aicinājuma usrfidtt dokumentus abi pasniedza Valmieras aprjņķa ko* mandanta isdotfis apUetlbas. Bija zināms, ka daudzas Valm*.tras ko* mandantOras apliecības viltotas un atšķīrās no īstām ar to, ka viltoto apliecību simogam sauUtes staru bija Vairāk. Nebija Šaubu, ka art abas ussrfidltfis apliecības vUlbtk Viens no uxrauglem zemē guļiāajam vīrietim Uka atbildēt us dailtmjau* tājunilem un tad pSlcšņl spontāni iesaucās: „ E s tevi pazīstu, tu esi Gricmanis.*' Tiešām, uzrauga prlekil bija iz* bēgušais Gdctnanls. Māneša laiki viņš bija ļoti pārvārtles. Bārdaini iheža brāļa vietā bija itin pleklā^'gs džentlmens, un Ja nebūtu viņa raksturīgās, skarbās balss, nezin, vai uzraugs to būtu pazinis. Grltmanll gļēvi padevās savam liktenim, ne* ina? nemē^tnpt. pretptlW, Mut tu> ' fM» : K I P I C : M ^ J ^ ' ^ vvēēkkss,, nneebolji^jaa: mmēefģipinSāiājjiīss bēgt? iYiiļi]s šaubu, ka, Izņemot nāves 8od% |li< relzējā sagūstīšana vlņaļtn tiltu iieko nevarēja dot. Atbilde noskaidrojis nopratināšanā; Izrādījās, ka visu mēnesi, kamēr Gricmanis bija Izbēdzis, viņā nekādi nevarējis tikt vaļā no mānijas, ka viņam vlanmSr kSds seko. Sevišķi lielas balles Gricmanis jutis apcietināšanas vakarā: pēc pirmā klauvējiena tas pavēris jogu, lai pa to izlēktu un aizbēgtu, bet, Ieraugot pie vārtiem stāvokļi kurjeru ar šauteni, nodomājis, ka visa māja ielenkta. Arī šoreiz Gricmanis neizdeva savas bēgšanas organizētājus un līdzzinātājus, apgalvodams, ka vispasaules revolūcijas idejas dēļ e;ot gatavs mirt, bet nekādā gadījurpfi ņenodošot savus biedrus. Ziņa liar Gricmaņa apcietināšanu ātri Izplatījās visā pilsētā. Pārvaldē atkal ieradās ASV sūtnis Gade at savu pēcteci jongu. Viņš vēl vienmēr nebija atmetis cerību no Gricmaņa uzzināt trešās internacionālēs sakarus ar Amerikas komunistiem. Sūtņa cerības tomēr nepiepildījās: Gricmanis gan smaidīdams ar viņu sasveicinājās, bet ari šoreiz atteicās jebko paskaidrot. i 1920. g. 7. maijā lauku kaŗatieisa piesprieda Gricmanlm im vēl 3 tēr-roristiem — kretuIieSIem Rubenim, Legzdiņam un Vilmanim ņfivea sodu nošaujot. Raksturīgi, ka p.6c šī sprieduma , pasludināšanas nākošā dienā no prokuratūras pienāca Gricmaņa jakstīta vēstule, kurā viņš solījās atbildēt uz ASV pārstāvju jautājumiem, Ievērojot „ār-kārtējo gadījumu" Likās, ka bārtais tiesas spriedums bija tomēr salauzis kretulieti un viņš tSRad dc-m''% kā varētu savu stāvokli glābt! Šis uz-kats tomēr bija maliīgs: Gricmanis v?^"'a«? ipgtit tikai laiku. •Tau tū'in r'c nāves soda piesprie- ^nn-^s m~ir:i iri^nistrijā bija s-^^omt" v''-?A vil'n^.^i nr'^^'.'likumi ^-^.r T^-^tvi^as pilsoņu atbrīvošanu T'^^evi*^, ^ r""^ --'^'>rp''i v^rai iz-d- tu cy---^īi-)i. P"c t1pā''?m sarunām lan^-u k-- •••".''-mu at-cō'a, un ?rmi^q<; v^^^^""'ln.ieks fte-nerālis E?lodi? 18. Tr>-"ā deva rīkojumu rncmani sr-''^!""t nret mflsu krn^ekiem Pad^m^u savienība, bet Pube-^im, T.e.!?7dlnam un Vilmanim nāves sodu pātvērst mūža ieSiOdzi-iumā. N? kārnajā turpnājumā lasiet; NO KRETUĻA LODĒM KRiT TRIS POLICISTI 1 ļ — še runā ciļ n ^ ' . Iras iibēiu^' St9lj3 y Dieva ^y oni « ļ 1 tēvaelne nav lielļ "riž Tava godības K «^"^.Sazēdatns saucļ IM»«^ffin toutu, kas n u . :^ Tu- esi galanta u V*,,C,a arFpret putekļiet KpSdamās. atkārto i^nSt Sdēto • mierina i P t & r - J ū l neesat ai ^pviškais uzveiks daim Fi'^lS v^di un skan tikpi T^vu.sūtņu cieņļ apUecinājumi ziedoSi 'ffflS vaktij. Bet šodien jat SSnietiek:,ti€ nesp j f i S i e š n ^utas^vaimai. atska 'jLļtoģs bultas. ' . £^§m: Dievs neļauj kokiei besls, un sarkaniem J3U ni ne; mēs zinām ari, . ķl J lūko-apr^kt citus, beidz( mM'^¥ tie/kas šaipuj Eiizkara, var mierīgi gaidll Stās nbtidk, ta^ latviešu tdiifc ii#s nespSJ! nevajag; ne otr \M0^i U^^^ nebūM l^^ičoka $almes būs izsūkuša ļi%^^ brūkošais mii paguvis ai^rakt maw uz •un. velti^ t u meklēsi savr' pogu, ^ būs pazudue j|m, unTavs vaļā atrauj ļj^s vairs nesargās • Tevi n( ļfiem 'austrumu vējiem . . . . tas vairs nav, Jau tagad Rigi ijjtii tatvijas pilsētās redz valj ļilevāuncitu pa^ tautlb^ nekā mūsējo, un arī no sakoptajiem laukiem un tēvi .Jlpto latviešu zemnieki ļirltidt'W^pa'ddmju kolhozi Vai. Apvienoto nāciju orfļani- ^ i i i , ka miljons latviešu šo-neelpo savas z^mes gaisu' iutiskais Sarkanais Krusti kas noticis ar viņiem' M — šie Tavi orgāni] livergalie institūti to nezina ui jacit ~ viņi neredz mant nestāv tai klSt mūsu mel- Mīļienis. Tādēļ klausies un dzir-piigigaprast un izjust, to, kt *iiō pSrdzivo niecīgais radījums) uz Tavas varenās delnas, iz- |w.bgc: Ql|b! Manas tautas d C ' ļl^j tepMnsi^ plusi Jan p l mūsu brāļu un rt»r.viBadi8Uskteaj68; veidos no^ K^^^^dijumi - kas un kāi JJJ^iameldet ne m rsS'T Padomju N a t U a ^ S ' Yalstii un ka- L^'^Kvibas S i 22 brīvības un k & ^arkanarmi:
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 16, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-11-16 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari491116 |
Description
Title | 1949-11-16-04 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | L A T V I J A Trečdten. 1949. g. M. no^mbrl. e 0 i ļ a s aizstāvis Ar 18. novembrī cer paplašināt Voļjkina iotviesu raidl|umu$ • / - • . ' LatvieSi, kas vēl dzīvi palikuši im izklīduši visSs pasaules malās, mū*^ su valsts neatkarības svētku diena^ pul^lļsies kopā vismaz garā un izjūgsies pieva žēlastību mflsu m^ ļajai tēvzemei. 18. novembra dienā padomfistm, ko paši varam darīt dzlmteiies itrfikai atbrīvošanai no šausmJgfls komunisma varas un ar cieņu pieminēsim savus labvēļus tm draugus, kas ar sirdi un dvēseli st^v par mūsu svēto lietu. Mūsu tautas lielākais draugs un Latvijas bŗtvības līdzcInītSjs ir Svētais Tēvs Pijs XIL V Ja daži mūsu draugi var sēdēt pie viena galda- ar mūsu vislielāko ie- .Naidnieku un saskandināt glāzes uz ļ . t g i veselību, Svētā Tēvi stāja mūsu lietā ir nelokāmi skaidra un tais-ifīga;, Tfida tā bija sākumā, tāda ir pašlaik un, mēs nešaubāmies, tāda j^altķs Joprojām. Un pat vēl vairāk: latviešu tautas ciešanām pie-ļi^ mbti'es, pastlprinSs arī pāvesta >cīņa |y^ar mūsu tiesībām tādā mērā, kādu'nav parSdījusi neviena cita autoritāte pasaulē (komunistu ekš-komdnikāclja). Kad 1945. ģ, beidzās kaŗS, mēs ce-ŗēlām ātri atgrieztie? savā dzimtenē, tas nepiepildījās. Svētais t6vs ioreii teica savu runu visai pasaulei: ĶaŗS Ir beidzies, bet miera ^'nav. Vai var būt miers tur, kur cii- / ySk« nevar pateikt to, ko viņš do-iņā? Vai var baudīt mieru tās tau-pār kurām valda barga sveša , taraf^ai tādā veidā pasaulē tiks rbdroSnāts ilgstošs miers? — Liels anilarljums pildīja mūsu sirdis, jo ; pāvests pieminēja arī Baltijas MfalstiS. 1945, g. 22. augustā pāvosts ; ! Ŗlgas archiblskapu metropolītu An- J ^ toniju Springoviču, kas palika Lat-f; vijā, iecēla par sava troņa asistentu, ar'^o apliecināja, ka viņš stāv ^ ļ>ar mums un ar munis visās dienās, r Ar! vēlāk Svētā ŗēva runas, se- •. viiķi gadskārtēji^ Ziemsvētku vē- ; ,,$tljumi pasaulei, bija saucēja balss, -kad nemitīgi aicināja izlīdzināt no-darītās'Pārestības, sevišķi mazajām valstīm un tautām, un pieprasīja, ļly tām atdptu nolaupjļo brīvību, i;iJli:.ia8autes :p6ļļtik: Bavias • užStevut ^'^5U«iWļ|būttt' godam^ šodien , , - j 4 m daudzas^^fc!tas''Mtas 'bStd Bantes allaž pārvedis iepriecinām ļtfiju apstiļprinājumu, ka pāvests rie- ; I d^Ist Latvijas okupāciju, bet vien- ^ 'mSr Iestājas par brīvu, neatkarīgu " Un demokrātisku Latviju. -Trltndas gaitām ieilgstot, Pijs ^Xn par-nacionālo delegātu pie Sv. Ķrēsta iecēla mūsu tautieti prof. Dr. : p. Laurinoviču, kas bļja pastāvīgā JcoAtaktfi ar Vatikānu, informējot to par mūsu trimdas dzives apstākļiem. Vēl nesen Latvijas labvēlis ķardinālis Pizardo, atbildēdams uz kādu mūsu Liepājas bīskapa Anto-nUa UrbSa rakstu, nodeva Svētā tēva. Pija XII apustulisko svētību ••Vivisai latviešu tautai, liekot paturēt mieru un prieku visās pašreizējās, grūtībās, V Pijs Xn ar mums ir vienots ne tikai garīgi, bet, cik vien iespējams, : mūs atbalstījis arī materiāli. Se- \ Višķi tas attiecas uz mūsu tautie- ^ šiem Itālijā. Bet vislielāko labvē- ' llbu Svētai? Tēvs parādījis Latvijai, sākot ar pagājušā gada 18. novem- ' bŗa priekšvakaru, kad Vatikāna radiofona programmā uzņēma raidījumus latviešu valodā Sākot ar 21. novembri latviešu raidījumi Vatikāna radiofonā notiks p i r m d i e n ās un p i e k t d i e n ā s pīkst. 18,45 (tātai 15 min. vēlāk nekā līdz šim), pēc Viduselropas laika, uz īsajiem ' ! v . 50,26; 31,10; 25,55 m. un uz vid. V. 391 ni. Pateikdamies Svētajam Tēvam, mēs ticam \xh ceram, ka lat- ' Viešu raidījumi Vatikāna radiofonā skanēs līdz tam brīdim, kamēr Rīgas tornī atkal plīvos neatkarīgās Latvijas karogs. Nv Bruģis. NO RĪGAS RADIOFONA: KATOĻU ORGANIZĀCIJAS ATBALSTĪS GRŪTI IZVIETOJAMO IZCEĻOŠANU UZ ASV. Amerikas katoļu org^izācija National Cathohlic Welfare Conference ^vadītājs monsiņors Ed. Svanstroms sarunā ar IRC ģenerāldirektoru Kingsleju paskaidrojis, ka ši organizācija turpmāk veltīs īpašu ievērību tā saukto „gŗūti izvietojamo" DP izcēļošanar uz Amerilcu. Organizācija lī(ļlz šim ieguvusi jau 29.000 galvojumu DP ieceļošanai ASV un sagaioa vēl tālākus 20.000, kas ^au ir „darbā". Bez tam katoļu organizācijas sākušas jaunu kampaņu ASV, lai visas draudzes aicinātu gādāt vēl vairāk galvojumu pārvietotām personām. Organizācijas vadītājs kopā ar tās Eiropas direktoru nesen apmeklēja vairākas DP nometnes un izceļošanas centrus, bet pēc tam viesojās IRO galveni štābā 2eņevā. 92Vi LATVUAS ZEMES: EOLHO^ieTA - JAU 4m KOLHOZU - VISA AEAMZEBIS KOliSOZOS — PARTIJAS VADIBA SAKAUTA KOSMOPOLin^U GHUPA - MUMS IB ATOMU IEROCi — SKOLNIECES MET GRANĀTAS — VISAS LATVIEStf TAUTAS TALKA Jelgavas kolhozs ,JZemgōle" (Glūdas pagastā) novembri nosvinējis 2 ļgadu jubileju. Kolhoza vadītājs i r ' llhelms Bullītis (Latvijas laikS pa-^ gastā pilnīgi nepazīstams). Kolhozā m liellopu Visa sadzīve norit klu- Ibā, kut degot Iljiča spuldzes, izzu-iiusi esot nnbadziba. Mičurinisma laboratoriju vadot agronoms Lltvin-Ķiks. Pirmrindnieki Braže, Brūveris. Rob. Feldmanis, VI. Morž^nkovs, H. Uberts, t Feldmanis, L Brauere, 1. Potašenko, M. Neilands.; No katras govs izslaukts 2800 1 piena. S a vu l a i m i kolhozā atradis agrākais ilaukatrādnieks VI. Morž^kovs, Jo nu viņam esot sava govs un s ī k l o p i . Kolhozā 30 sētas. Kolhoza šefs — Jelgavas, paldagoģlskās skolas skolotāji un audzēkņi. Kolhozā bērni dziedot „Smielo, tova-rišči V nogu". „Varen plaša" un „Ar kaujas saucieniem uz lūpām". Nedzied latviešu tautas dziesmas. No Cīņas ievada: .Tagad jau 92 proc., no visām darba zemnieku saimniecībām apvienotas kolhozos. Nākamais solis — jāpadara kolhoznieki turīgi. Tuvas esot gruziņu un citu padomju tautas dziesmas. No lauksaimniecības mirīistra Vanaga runas oktobra revolūcijas svētkos: graudu raža pārsniegusi pirmskara līmeni, kas pierāda k(^* hozu sistēmas pārsvaru par kapitālismu. Smaga un bez prieka bijusi zemnieku dzīve buržuju Latvijā; viņi smakuši muižnieku Un budžu jūgā. 1933. g. bijušas 70376 govju saimniecības bez zirgiem un 45328 bez govīm (Prātiņ, nāc mājāsi) Uz 1. novembri Latvijā ir 4073 kolhozi ar vairāk kā 90 proc. no visām vidējām un trūcīgām zemnieku saimniecībām. Gandrīz visa aramzeme ir kolhozos. Pirmajiem 4 kolhoziem Izsniegti valsts akti par zemes nodošanu mūžīgā lietošanā (Jelgavas — Nākotne, Daugavpils ~ Dzirkstelīte, ,Jēk^ķpiļ^~.Sēlija,, Valkas - Uzvara). Stādīt valsts intereses augstāk par savējām. Ar v i s ām s a k n ēm izravētas nezāles, kas dīgušaš mums naidīgā pasaulē. Partijas Vadībā (Ždanovs?) s a k a u t a kesmopo- M t i ķ u grupa. Kolhoznieki grib ātrāk izbeigt ienīsto viensētu sistēmu... No Cīņas ievada: ASV un Anglijas valdības nostājušās uz avantū-ristiska pretpadomju ceļa. Izjucis imperiālistu plāns apelēt pie vācu revanša jūtām Mums ir a rī atoma i e r o č i . Pusmiljarda Ķīnas iedzīvotāju ir mūsu pusē. Visi šie noteikumi tomēr nav mazinājuši mūslaiku Burboņu avantūrisrņu. No L a t k o ' v s k a raksta: jāizraisa revolūcija visās zemēs. Proletariāts nevar sevi e t b r ī v o t,^ neatbrīvojot citas tautas, ^emokrā-' tiskās Vāciias nodibināšana izslēdz ļaunu karu Eiropa Kompartijām visā pasaulē ir 20 milj. biedru. Padomju Latvijas zvejniekiem ir 600 motora un 1250 airu laivas. Ventspils un Liepājas zvejas kolhozi rentē 17 tralerus. — 102 g. vecais kolhoznieks Rušū-nas kolhozā „Pad6^ju Latvija" stā^ stIJa par posta pilno dzīvi buržuju laikā. Viņam esot'i 36 rņazbēmi. Latviešiem ārzemēs: Latvijas fabrikants Roberts HirSs tagad ir ASV fabrikants un runājis ASV radiofonā. Mēs smejamies—sen nav vairs Latvijas fabrikām tāda īpašnieka. Viņa fabrikā Filadelfijā tagad vergojot 700 strādnieku. Hiršs stāstījis, ka no „Rīgas auduma" palicis tikai 1 cechs un ka zīdu nemaz neražo-zot. Pie mikrofona a i c i n ā t s bij. HirSa māceklis A. Grintāls, kas pateicis, ka visas ēkas veselas, izņe«- mot katla māju, tikai izlaupītas. Jelgavas 3. skolas pionieru padomes priekšsēdētājai Rutai Lejiņai labi panākumi g r a n ā t a s mešanā. 17 lauksaimniecības akadēmijas studentu ieguvuši inž. m e c h a n i - ķa grādu — pirmo īreirl. Rīgas Jūras osta saņēma vissavienības 3. prēmijļi. Rīgas ostas mecha-nlzācija ir 3 reiz lielāka kā 1946. g. un 2 reiz salīdzinot ar pirmskaru. Līdz nākamā' gada maijam atjaunos dzelzceļa satiksmi līdz Saulkra-noš dzelzceļa satiksmi līdz Saulkrastiem, uzcels Pabāžu un Saulkrastu Zemes nosusināšanu veiks tautas talku veidā ar v i s a s l a t v i e šu tautas piedaliSands Kā mantojumu no buržuju laikiem mēs saņēmām izkliedētas viensētas, kas pilnīgi nepiemērotas kolhoziem. Lai to novērstu)— cik ātri iespējams, Jānovērš šis trūkums, izbūvējot kolhozu ciematus. v 7. novembrī «pabeigs Svitenes pagasta tautas nama būvi. Jūrmalā un Latgales ciemos buržuju Latvijā plaucis analfabētisms. •^ Spoftists-bokseris Anatols^ Fomins pl^tJfe '^'^ūnlļt^LlbēMs^^^ort^ni: un 31. jūlijā ieradies Rīgā^l^^^ ^ ^^^^i^sSl8?^«b, Wc!BāM^*br«ržjā laikā, v i s i s k 01 ē n i piedalījušies kartupeļu un cukurbiešu novākšanā, nostrādājot 15 dienas. Sov.. Latviļa: Maskavas Mazajam teātrim ir m i l z ī g s iespaids arī uz latviešu teātri. Patlaban 3500 mākslas darbinieki studējot marksismu-ļeņinismu. Zinātnieku ekspedīcija izbraukusi uz Ogres apriņķi prof. Birkerta- uii ve^c. zin. līdzstrādnieces. Romanes vadībā. Savāktas ap 1500 jaunas pasakas, parašas utt, no tām 500 veltītas 1905. g. 700 dziesmas devusi kolhozniece Ilze Luk-stiņa, ap 600 i - Emīlija Lukstiņa. Institūts sagatavojot 2 sējumus: Padomju folklora un 1905. g. folklora. 1947. g. oktobrī no Eslingenas atgriezies Osvalds Vītoliņš vēl dzīvojot Bauskā, Rīgas ielā 21, brāļi Bor-cherti ^rī Bauskā (lūk, kāds brīnums latviešiem ārzemēs!) Subatē daitojas k r i e v u dziedātāju koris ar 40 dalībniekiem. (in) Ciļm ay kpmanisto Latvija <3) gabļ savu icigo Tas bija skandāls! Tas likās tik neiedomājami, sevišķi tādēļ, ka Gricmanis bija izbēdzis dzelžos saslēgtām rokāril. Visa Rīga sāka runāt, ka Gricmanis izlaists tīšam. Patiesi, kur gan vh)š varēja ņemt virvi? Ķtir viņš tik pēkšņi VBr?ja nozust, uz ielas izskrējis? Tie bija jautSjumi, uz kuriem tā ir nebija atbildes. Lai tenkas izgaisinātu, atlika tikai viens: apcietināt Gricmanf no jauna. Bija skaidrs, ka otrreiz tas nenāksies tik viegli, kaut arī pārvaldes vīri saprata, ka Gricmaņa apcietināšana tagad,' tā sakot, jau ir prestiža lieta. Sekojošās nedēļās uz pārvaldi atveda desmitiem cilvēku, bet no īstā «Sricmaņa liebija ne vēsts. Tā pagāja viss aprīļa mēnesis. Tuvojās pirmais maijs, kad pagridnie-kl attīsta Jo rosīgu darbību. Pārvaldei tas savā ziņā bija pat izde* vigi, jo tad vieglŠk varēja ieskatīties pagrīdes darbībā un reoazīt tās darbiniekus Apmēram ledēļu iepriekš izdarīja plašas kratīšanas aizdomīgos dzīvokļos. Bieži vien šādas kratīšanas bez apcietinātiem un aizturētiem deva ari norādījumus, kur meklēt vēl nezināmos naidīgos elementus. Tā arī Šoreiz. Pie kāda ņelegfilista atrada vēstuU, kas nepārprotami norādīja, ka Vidzemes šosejā slēpjas kāds no 'partijas vadītājiem vīriem. Naktī uz 5. maiju politiskā pārvalde saņēma noteiktas ziņas, ka meklējamais dzīvoklis atrodas Vidzemes šosejā 24. Bija ļoti vēls,, un i i i i i i i i i i i i i B s e i i i i i B i i i i i i i i i i i i i n i i i i i i i i i si Mes nerimsim (Turpinājums no 3. ipp.). e • 0 — mēs neesam vainīgi savā liktenī, un jau tamdēļ vien mums jāatgūst sava 18. novembra Latvija, kurai b i j a , Lr un b ū s ne ar ko nesatricināms pamats, tāds pats, kā citām demokrātiskām lielvalstīm, kas savas patstāvības mūžu skaita gadu desmitos, un siBte./*^. Mu^r^ {. Ko mēs redzam šai^^-kĀdrelt^eAVi-ii 4?^;., vi§iaimīgākS> ^mkh > ik fN#^ ^ikaiļi iznīcinātu Latvijas brīvvalsti, bet latviešu 'taiitas^ i?siepkavošanu okupētajā dzimtenē un trimdā pārsviedās tautas daļas izkllšanu tālākā svešumā^. . Bet mēs ar savām likstām neesam vieni: līdz ar mums daudzas tautas, kas pret savu gribu un sirdsapziņu nokļuvušas tirannljas varā, neatlaidīgi prasa pēc brīvības atjaunošanas un meklē ceļus, kā par to cīnīties. Varoņu un cietēju ēnas no tālās dzimtenes un ledus laukiem, 'sātana valsts zieitieļos, dreb šodien kopā ar mums. Tām ir dedzinoša elpa, un tās mūs drošina, ka cīnītāju upuri reiz celsies goda un spēkā l Tamdēļ nerimsim prasīt, lai pasaules likteņ-ciņu arēnā beidzot saskata arī mūs un lai atdod mums mūsu daļu — 18. novembra Latviju. Sai apziņā un apņēmībā nerimsim domāt, strādāt un upurus nest! AI. Vilks Abavas lejā pie Kandavas latviešu zemes ražu tagad Ievāc sveša vara, un latviešu zemes kopēju padzen mocekļa gaitās. Vai latvietis izturēs šai nevienādajā cīņā? — Taisni priekš 120 gadiem — 1819. gadā Kandavu un tās apkārtni piemeklēja briesmīgs mēris, no 600 Kandavas iedzīvotājiem atsl"-an s dzīvus tikai 2. Simts gadus vēlāk Kurzeme cīnījās pret sarkano mēri tāpat kā tagad. Cīnījās un uzvarēja. Jo šī zeme ir mūsu, šīs pilsētas mūsu« Un kas grib uzvarēt, tam jācīnās! uzrauts jau UHIduSl. AMonficaifc dzīvokUs tomēr par katru «nu biil jāpārm^ē vQ tai »ašā mML tam* dēļ ddSirēloŠais inirvaldes viiadeks nolēma liskēl-^viņS ianksHu i^^^ tīšanas orderi, kaut ^ VTCTKI tai brīd! bya divi J j ^ a g l t t i™ 'jērs. Nfckavējoti^ ne mkldi, trio devās cejt Nams Videnes tesell bija tumšs un vārti n o s l ^ Uiraugs pārkāpa sētu un uzmeklēja Sētnieku. Tas at» slēdza vārtus, un abi pārvaldes viii devās uz aizdomās turēto dzīvokli Kurjers palika pie vārtim ar uz* devumu raidīt b^dinfijuma tāvienui ja kāds no ielenktās mijas mēģl* nātu b€gt Ddvokļa durvis ari pSc f^atlal* dīgas klauv^anas neatvērbi lai gaa Iekšā bija dsirdaroas utbauktai balsis. Tikai pēc Ugfika laiHta Irādi vecāka sieviņa b^daot bailliii pa* bāza galvu. Istabā val(Uļ)a tumsai un pirmajā bridi likts» ka tur ae* viena hav. Iedarbinot kabatas spul* dzi, tomēr kļuva redzams» ka Īsta* bas dibenā us grīdas guļ l ^ s gludi skūts vīrietis pusmOlBi <;ado3 un blakus gulta Jauna ^sieviete. Vlrle« tis likās manāmi uztraucies. Pē^ aicinājuma usrfidtt dokumentus abi pasniedza Valmieras aprjņķa ko* mandanta isdotfis apUetlbas. Bija zināms, ka daudzas Valm*.tras ko* mandantOras apliecības viltotas un atšķīrās no īstām ar to, ka viltoto apliecību simogam sauUtes staru bija Vairāk. Nebija Šaubu, ka art abas ussrfidltfis apliecības vUlbtk Viens no uxrauglem zemē guļiāajam vīrietim Uka atbildēt us dailtmjau* tājunilem un tad pSlcšņl spontāni iesaucās: „ E s tevi pazīstu, tu esi Gricmanis.*' Tiešām, uzrauga prlekil bija iz* bēgušais Gdctnanls. Māneša laiki viņš bija ļoti pārvārtles. Bārdaini iheža brāļa vietā bija itin pleklā^'gs džentlmens, un Ja nebūtu viņa raksturīgās, skarbās balss, nezin, vai uzraugs to būtu pazinis. Grltmanll gļēvi padevās savam liktenim, ne* ina? nemē^tnpt. pretptlW, Mut tu> ' fM» : K I P I C : M ^ J ^ ' ^ vvēēkkss,, nneebolji^jaa: mmēefģipinSāiājjiīss bēgt? iYiiļi]s šaubu, ka, Izņemot nāves 8od% |li< relzējā sagūstīšana vlņaļtn tiltu iieko nevarēja dot. Atbilde noskaidrojis nopratināšanā; Izrādījās, ka visu mēnesi, kamēr Gricmanis bija Izbēdzis, viņā nekādi nevarējis tikt vaļā no mānijas, ka viņam vlanmSr kSds seko. Sevišķi lielas balles Gricmanis jutis apcietināšanas vakarā: pēc pirmā klauvējiena tas pavēris jogu, lai pa to izlēktu un aizbēgtu, bet, Ieraugot pie vārtiem stāvokļi kurjeru ar šauteni, nodomājis, ka visa māja ielenkta. Arī šoreiz Gricmanis neizdeva savas bēgšanas organizētājus un līdzzinātājus, apgalvodams, ka vispasaules revolūcijas idejas dēļ e;ot gatavs mirt, bet nekādā gadījurpfi ņenodošot savus biedrus. Ziņa liar Gricmaņa apcietināšanu ātri Izplatījās visā pilsētā. Pārvaldē atkal ieradās ASV sūtnis Gade at savu pēcteci jongu. Viņš vēl vienmēr nebija atmetis cerību no Gricmaņa uzzināt trešās internacionālēs sakarus ar Amerikas komunistiem. Sūtņa cerības tomēr nepiepildījās: Gricmanis gan smaidīdams ar viņu sasveicinājās, bet ari šoreiz atteicās jebko paskaidrot. i 1920. g. 7. maijā lauku kaŗatieisa piesprieda Gricmanlm im vēl 3 tēr-roristiem — kretuIieSIem Rubenim, Legzdiņam un Vilmanim ņfivea sodu nošaujot. Raksturīgi, ka p.6c šī sprieduma , pasludināšanas nākošā dienā no prokuratūras pienāca Gricmaņa jakstīta vēstule, kurā viņš solījās atbildēt uz ASV pārstāvju jautājumiem, Ievērojot „ār-kārtējo gadījumu" Likās, ka bārtais tiesas spriedums bija tomēr salauzis kretulieti un viņš tSRad dc-m''% kā varētu savu stāvokli glābt! Šis uz-kats tomēr bija maliīgs: Gricmanis v?^"'a«? ipgtit tikai laiku. •Tau tū'in r'c nāves soda piesprie- ^nn-^s m~ir:i iri^nistrijā bija s-^^omt" v''-?A vil'n^.^i nr'^^'.'likumi ^-^.r T^-^tvi^as pilsoņu atbrīvošanu T'^^evi*^, ^ r""^ --'^'>rp''i v^rai iz-d- tu cy---^īi-)i. P"c t1pā''?m sarunām lan^-u k-- •••".''-mu at-cō'a, un ?rmi^q<; v^^^^""'ln.ieks fte-nerālis E?lodi? 18. Tr>-"ā deva rīkojumu rncmani sr-''^!""t nret mflsu krn^ekiem Pad^m^u savienība, bet Pube-^im, T.e.!?7dlnam un Vilmanim nāves sodu pātvērst mūža ieSiOdzi-iumā. N? kārnajā turpnājumā lasiet; NO KRETUĻA LODĒM KRiT TRIS POLICISTI 1 ļ — še runā ciļ n ^ ' . Iras iibēiu^' St9lj3 y Dieva ^y oni « ļ 1 tēvaelne nav lielļ "riž Tava godības K «^"^.Sazēdatns saucļ IM»«^ffin toutu, kas n u . :^ Tu- esi galanta u V*,,C,a arFpret putekļiet KpSdamās. atkārto i^nSt Sdēto • mierina i P t & r - J ū l neesat ai ^pviškais uzveiks daim Fi'^lS v^di un skan tikpi T^vu.sūtņu cieņļ apUecinājumi ziedoSi 'ffflS vaktij. Bet šodien jat SSnietiek:,ti€ nesp j f i S i e š n ^utas^vaimai. atska 'jLļtoģs bultas. ' . £^§m: Dievs neļauj kokiei besls, un sarkaniem J3U ni ne; mēs zinām ari, . ķl J lūko-apr^kt citus, beidz( mM'^¥ tie/kas šaipuj Eiizkara, var mierīgi gaidll Stās nbtidk, ta^ latviešu tdiifc ii#s nespSJ! nevajag; ne otr \M0^i U^^^ nebūM l^^ičoka $almes būs izsūkuša ļi%^^ brūkošais mii paguvis ai^rakt maw uz •un. velti^ t u meklēsi savr' pogu, ^ būs pazudue j|m, unTavs vaļā atrauj ļj^s vairs nesargās • Tevi n( ļfiem 'austrumu vējiem . . . . tas vairs nav, Jau tagad Rigi ijjtii tatvijas pilsētās redz valj ļilevāuncitu pa^ tautlb^ nekā mūsējo, un arī no sakoptajiem laukiem un tēvi .Jlpto latviešu zemnieki ļirltidt'W^pa'ddmju kolhozi Vai. Apvienoto nāciju orfļani- ^ i i i , ka miljons latviešu šo-neelpo savas z^mes gaisu' iutiskais Sarkanais Krusti kas noticis ar viņiem' M — šie Tavi orgāni] livergalie institūti to nezina ui jacit ~ viņi neredz mant nestāv tai klSt mūsu mel- Mīļienis. Tādēļ klausies un dzir-piigigaprast un izjust, to, kt *iiō pSrdzivo niecīgais radījums) uz Tavas varenās delnas, iz- |w.bgc: Ql|b! Manas tautas d C ' ļl^j tepMnsi^ plusi Jan p l mūsu brāļu un rt»r.viBadi8Uskteaj68; veidos no^ K^^^^dijumi - kas un kāi JJJ^iameldet ne m rsS'T Padomju N a t U a ^ S ' Yalstii un ka- L^'^Kvibas S i 22 brīvības un k & ^arkanarmi: |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-11-16-04