Bavarijas Latviesu vestnesis, November 16, 1949

              L A T V I J A Trečdten. 1949. g. M. no^mbrl.
e 0
i ļ a s
aizstāvis
Ar 18. novembrī cer paplašināt
Voļjkina iotviesu raidl|umu$
• / - • . '
LatvieSi, kas vēl dzīvi palikuši im
izklīduši visSs pasaules malās, mū*^
su valsts neatkarības svētku diena^
pul^lļsies kopā vismaz garā un iz­jūgsies
pieva žēlastību mflsu m^
ļajai tēvzemei. 18. novembra dienā
padomfistm, ko paši varam darīt
dzlmteiies itrfikai atbrīvošanai no
šausmJgfls komunisma varas un ar
cieņu pieminēsim savus labvēļus tm
draugus, kas ar sirdi un dvēseli
st^v par mūsu svēto lietu. Mūsu
tautas lielākais draugs un Latvijas
bŗtvības līdzcInītSjs ir Svētais Tēvs
Pijs XIL
V Ja daži mūsu draugi var sēdēt pie
viena galda- ar mūsu vislielāko ie-
.Naidnieku un saskandināt glāzes uz
ļ . t g i veselību, Svētā Tēvi stāja mūsu
lietā ir nelokāmi skaidra un tais-ifīga;,
Tfida tā bija sākumā, tāda
ir pašlaik un, mēs nešaubāmies, tā­da
j^altķs Joprojām. Un pat vēl vai­rāk:
latviešu tautas ciešanām pie-ļi^
mbti'es, pastlprinSs arī pāvesta
>cīņa |y^ar mūsu tiesībām tādā mērā,
kādu'nav parSdījusi neviena cita
autoritāte pasaulē (komunistu ekš-komdnikāclja).
Kad 1945. ģ, beidzās kaŗS, mēs ce-ŗēlām
ātri atgrieztie? savā dzimte­nē,
tas nepiepildījās. Svētais t6vs
ioreii teica savu runu visai pasau­lei:
ĶaŗS Ir beidzies, bet miera
^'nav. Vai var būt miers tur, kur cii-
/ ySk« nevar pateikt to, ko viņš do-iņā?
Vai var baudīt mieru tās tau-pār
kurām valda barga sveša
, taraf^ai tādā veidā pasaulē tiks
rbdroSnāts ilgstošs miers? — Liels
anilarljums pildīja mūsu sirdis, jo
; pāvests pieminēja arī Baltijas
MfalstiS. 1945, g. 22. augustā pāvosts
; ! Ŗlgas archiblskapu metropolītu An-
J ^ toniju Springoviču, kas palika Lat-f;
vijā, iecēla par sava troņa asisten­tu,
ar'^o apliecināja, ka viņš stāv
^ ļ>ar mums un ar munis visās dienās,
r Ar! vēlāk Svētā ŗēva runas, se-
•. viiķi gadskārtēji^ Ziemsvētku vē-
; ,,$tljumi pasaulei, bija saucēja balss,
-kad nemitīgi aicināja izlīdzināt no-darītās'Pārestības,
sevišķi mazajām
valstīm un tautām, un pieprasīja,
ļly tām atdptu nolaupjļo brīvību,
i;iJli:.ia8autes :p6ļļtik: Bavias • užStevut
^'^5U«iWļ|būttt' godam^ šodien
, , - j 4 m daudzas^^fc!tas''Mtas 'bStd
Bantes allaž pārvedis iepriecinām
ļtfiju apstiļprinājumu, ka pāvests rie-
; I d^Ist Latvijas okupāciju, bet vien-
^ 'mSr Iestājas par brīvu, neatkarīgu
" Un demokrātisku Latviju.
-Trltndas gaitām ieilgstot, Pijs
^Xn par-nacionālo delegātu pie Sv.
Ķrēsta iecēla mūsu tautieti prof. Dr.
: p. Laurinoviču, kas bļja pastāvīgā
JcoAtaktfi ar Vatikānu, informējot to
par mūsu trimdas dzives apstāk­ļiem.
Vēl nesen Latvijas labvēlis
ķardinālis Pizardo, atbildēdams uz
kādu mūsu Liepājas bīskapa Anto-nUa
UrbSa rakstu, nodeva Svētā
tēva. Pija XII apustulisko svētību
••Vivisai latviešu tautai, liekot paturēt
mieru un prieku visās pašreizējās,
grūtībās,
V Pijs Xn ar mums ir vienots ne
tikai garīgi, bet, cik vien iespējams,
: mūs atbalstījis arī materiāli. Se-
\ Višķi tas attiecas uz mūsu tautie-
^ šiem Itālijā. Bet vislielāko labvē-
' llbu Svētai? Tēvs parādījis Latvijai,
sākot ar pagājušā gada 18. novem-
' bŗa priekšvakaru, kad Vatikāna ra­diofona
programmā uzņēma raidī­jumus
latviešu valodā Sākot ar 21.
novembri latviešu raidījumi Vatikā­na
radiofonā notiks p i r m d i e n ās
un p i e k t d i e n ā s pīkst. 18,45
(tātai 15 min. vēlāk nekā līdz šim),
pēc Viduselropas laika, uz īsajiem
' ! v . 50,26; 31,10; 25,55 m. un uz vid.
V. 391 ni. Pateikdamies Svētajam
Tēvam, mēs ticam \xh ceram, ka lat-
' Viešu raidījumi Vatikāna radiofonā
skanēs līdz tam brīdim, kamēr Rī­gas
tornī atkal plīvos neatkarīgās
Latvijas karogs. Nv Bruģis.
NO RĪGAS RADIOFONA:
KATOĻU ORGANIZĀCIJAS
ATBALSTĪS GRŪTI IZVIETO­JAMO
IZCEĻOŠANU UZ ASV.
Amerikas katoļu org^izācija Na­tional
Cathohlic Welfare Conference
^vadītājs monsiņors Ed. Svanstroms
sarunā ar IRC ģenerāldirektoru
Kingsleju paskaidrojis, ka ši orga­nizācija
turpmāk veltīs īpašu ievē­rību
tā saukto „gŗūti izvietojamo"
DP izcēļošanar uz Amerilcu.
Organizācija lī(ļlz šim ieguvusi jau
29.000 galvojumu DP ieceļošanai
ASV un sagaioa vēl tālākus 20.000,
kas ^au ir „darbā". Bez tam katoļu
organizācijas sākušas jaunu kampa­ņu
ASV, lai visas draudzes aicinātu
gādāt vēl vairāk galvojumu pārvie­totām
personām.
Organizācijas vadītājs kopā ar
tās Eiropas direktoru nesen apmek­lēja
vairākas DP nometnes un izce­ļošanas
centrus, bet pēc tam vieso­jās
IRO galveni štābā 2eņevā.
92Vi LATVUAS ZEMES: EOLHO^ieTA - JAU 4m KOLHOZU -
VISA AEAMZEBIS KOliSOZOS — PARTIJAS VADIBA SAKAUTA
KOSMOPOLin^U GHUPA - MUMS IB ATOMU IEROCi — SKOL­NIECES
MET GRANĀTAS — VISAS LATVIEStf TAUTAS TALKA
Jelgavas kolhozs ,JZemgōle" (Glū­das
pagastā) novembri nosvinējis 2
ļgadu jubileju. Kolhoza vadītājs i r '
llhelms Bullītis (Latvijas laikS pa-^
gastā pilnīgi nepazīstams). Kolhozā
m liellopu Visa sadzīve norit klu-
Ibā, kut degot Iljiča spuldzes, izzu-iiusi
esot nnbadziba. Mičurinisma
laboratoriju vadot agronoms Lltvin-Ķiks.
Pirmrindnieki Braže, Brūveris.
Rob. Feldmanis, VI. Morž^nkovs, H.
Uberts, t Feldmanis, L Brauere, 1.
Potašenko, M. Neilands.; No katras
govs izslaukts 2800 1 piena. S a vu
l a i m i kolhozā atradis agrākais
ilaukatrādnieks VI. Morž^kovs, Jo
nu viņam esot sava govs un
s ī k l o p i . Kolhozā 30 sētas. Kolho­za
šefs — Jelgavas, paldagoģlskās
skolas skolotāji un audzēkņi. Kol­hozā
bērni dziedot „Smielo, tova-rišči
V nogu". „Varen plaša" un „Ar
kaujas saucieniem uz lūpām". Ne­dzied
latviešu tautas dziesmas.
No Cīņas ievada: .Tagad jau 92
proc., no visām darba zemnieku
saimniecībām apvienotas kolhozos.
Nākamais solis — jāpadara kolhoz­nieki
turīgi. Tuvas esot gruziņu un
citu padomju tautas dziesmas.
No lauksaimniecības mirīistra Va­naga
runas oktobra revolūcijas
svētkos: graudu raža pārsniegusi
pirmskara līmeni, kas pierāda k(^*
hozu sistēmas pārsvaru par kapitā­lismu.
Smaga un bez prieka bijusi
zemnieku dzīve buržuju Latvijā;
viņi smakuši muižnieku Un budžu
jūgā. 1933. g. bijušas 70376 govju
saimniecības bez zirgiem un 45328
bez govīm (Prātiņ, nāc mājāsi) Uz
1. novembri Latvijā ir 4073 kolhozi
ar vairāk kā 90 proc. no visām vi­dējām
un trūcīgām zemnieku saim­niecībām.
Gandrīz visa aramzeme ir
kolhozos. Pirmajiem 4 kolhoziem Iz­sniegti
valsts akti par zemes nodo­šanu
mūžīgā lietošanā (Jelgavas —
Nākotne, Daugavpils ~ Dzirkstelīte,
,Jēk^ķpiļ^~.Sēlija,, Valkas - Uz­vara).
Stādīt valsts intereses augstāk par
savējām. Ar v i s ām s a k n ēm iz­ravētas
nezāles, kas dīgušaš mums
naidīgā pasaulē. Partijas Vadībā
(Ždanovs?) s a k a u t a kesmopo-
M t i ķ u grupa. Kolhoznieki grib
ātrāk izbeigt ienīsto viensētu si­stēmu...
No Cīņas ievada: ASV un Angli­jas
valdības nostājušās uz avantū-ristiska
pretpadomju ceļa. Izjucis
imperiālistu plāns apelēt pie vācu
revanša jūtām Mums ir a rī
atoma i e r o č i . Pusmiljarda Ķī­nas
iedzīvotāju ir mūsu pusē. Visi
šie noteikumi tomēr nav mazinājuši
mūslaiku Burboņu avantūrisrņu.
No L a t k o ' v s k a raksta: jāizrai­sa
revolūcija visās zemēs. Prole­tariāts
nevar sevi e t b r ī v o t,^
neatbrīvojot citas tautas, ^emokrā-'
tiskās Vāciias nodibināšana izslēdz
ļaunu karu Eiropa Kompartijām
visā pasaulē ir 20 milj. biedru.
Padomju Latvijas zvejniekiem ir
600 motora un 1250 airu laivas.
Ventspils un Liepājas zvejas kol­hozi
rentē 17 tralerus. —
102 g. vecais kolhoznieks Rušū-nas
kolhozā „Pad6^ju Latvija" stā^
stIJa par posta pilno dzīvi buržuju
laikā. Viņam esot'i 36 rņazbēmi.
Latviešiem ārzemēs: Latvijas fab­rikants
Roberts HirSs tagad ir ASV
fabrikants un runājis ASV radiofo­nā.
Mēs smejamies—sen nav vairs
Latvijas fabrikām tāda īpašnieka.
Viņa fabrikā Filadelfijā tagad ver­gojot
700 strādnieku. Hiršs stāstījis,
ka no „Rīgas auduma" palicis tikai
1 cechs un ka zīdu nemaz neražo-zot.
Pie mikrofona a i c i n ā t s bij.
HirSa māceklis A. Grintāls, kas pa­teicis,
ka visas ēkas veselas, izņe«-
mot katla māju, tikai izlaupītas.
Jelgavas 3. skolas pionieru pado­mes
priekšsēdētājai Rutai Lejiņai
labi panākumi g r a n ā t a s mešanā.
17 lauksaimniecības akadēmijas
studentu ieguvuši inž. m e c h a n i -
ķa grādu — pirmo īreirl.
Rīgas Jūras osta saņēma vissavie­nības
3. prēmijļi. Rīgas ostas mecha-nlzācija
ir 3 reiz lielāka kā 1946. g.
un 2 reiz salīdzinot ar pirmskaru.
Līdz nākamā' gada maijam atjau­nos
dzelzceļa satiksmi līdz Saulkra-noš
dzelzceļa satiksmi līdz Saulkras­tiem,
uzcels Pabāžu un Saulkrastu
Zemes nosusināšanu veiks tautas
talku veidā ar v i s a s l a t v i e šu
tautas piedaliSands Kā mantojumu
no buržuju laikiem mēs saņēmām
izkliedētas viensētas, kas pilnīgi ne­piemērotas
kolhoziem. Lai to no­vērstu)—
cik ātri iespējams, Jāno­vērš
šis trūkums, izbūvējot kolhozu
ciematus. v
7. novembrī «pabeigs Svitenes pa­gasta
tautas nama būvi.
Jūrmalā un Latgales ciemos bur­žuju
Latvijā plaucis analfabētisms.
•^ Spoftists-bokseris Anatols^ Fomins
pl^tJfe '^'^ūnlļt^LlbēMs^^^ort^ni:
un 31. jūlijā ieradies Rīgā^l^^^ ^
^^^^i^sSl8?^«b, Wc!BāM^*br«ržjā
laikā, v i s i s k 01 ē n i piedalījušies
kartupeļu un cukurbiešu novākšanā,
nostrādājot 15 dienas.
Sov.. Latviļa: Maskavas Mazajam
teātrim ir m i l z ī g s iespaids arī uz
latviešu teātri. Patlaban 3500 māk­slas
darbinieki studējot marksismu-ļeņinismu.
Zinātnieku ekspedīcija
izbraukusi uz Ogres apriņķi prof.
Birkerta- uii ve^c. zin. līdzstrādnie­ces.
Romanes vadībā. Savāktas ap
1500 jaunas pasakas, parašas utt, no
tām 500 veltītas 1905. g. 700 dzies­mas
devusi kolhozniece Ilze Luk-stiņa,
ap 600 i - Emīlija Lukstiņa.
Institūts sagatavojot 2 sējumus: Pa­domju
folklora un 1905. g. folklora.
1947. g. oktobrī no Eslingenas at­griezies
Osvalds Vītoliņš vēl dzīvo­jot
Bauskā, Rīgas ielā 21, brāļi Bor-cherti
^rī Bauskā (lūk, kāds brī­nums
latviešiem ārzemēs!)
Subatē daitojas k r i e v u dzie­dātāju
koris ar 40 dalībniekiem.
(in)
Ciļm ay kpmanisto Latvija <3)
gabļ savu
icigo
Tas bija skandāls! Tas likās tik
neiedomājami, sevišķi tādēļ, ka
Gricmanis bija izbēdzis dzelžos sa­slēgtām
rokāril. Visa Rīga sāka ru­nāt,
ka Gricmanis izlaists tīšam.
Patiesi, kur gan vh)š varēja ņemt
virvi? Ķtir viņš tik pēkšņi VBr?ja
nozust, uz ielas izskrējis? Tie bija
jautSjumi, uz kuriem tā ir nebija
atbildes.
Lai tenkas izgaisinātu, atlika tikai
viens: apcietināt Gricmanf no jauna.
Bija skaidrs, ka otrreiz tas nenāk­sies
tik viegli, kaut arī pārvaldes
vīri saprata, ka Gricmaņa apcieti­nāšana
tagad,' tā sakot, jau ir pre­stiža
lieta. Sekojošās nedēļās uz pār­valdi
atveda desmitiem cilvēku, bet
no īstā «Sricmaņa liebija ne vēsts.
Tā pagāja viss aprīļa mēnesis. Tu­vojās
pirmais maijs, kad pagridnie-kl
attīsta Jo rosīgu darbību. Pār­valdei
tas savā ziņā bija pat izde*
vigi, jo tad vieglŠk varēja ieskatī­ties
pagrīdes darbībā un reoazīt tās
darbiniekus Apmēram ledēļu ie­priekš
izdarīja plašas kratīšanas
aizdomīgos dzīvokļos. Bieži vien
šādas kratīšanas bez apcietinātiem
un aizturētiem deva ari norādīju­mus,
kur meklēt vēl nezināmos nai­dīgos
elementus.
Tā arī Šoreiz. Pie kāda ņelegfilista
atrada vēstuU, kas nepārprotami
norādīja, ka Vidzemes šosejā slēp­jas
kāds no 'partijas vadītājiem vī­riem.
Naktī uz 5. maiju politiskā
pārvalde saņēma noteiktas ziņas, ka
meklējamais dzīvoklis atrodas Vid­zemes
šosejā 24. Bija ļoti vēls,, un
i i i i i i i i i i i i i B s e i i i i i B i i i i i i i i i i i i i n i i i i i i i i i si
Mes nerimsim
(Turpinājums no 3. ipp.).
e • 0
— mēs neesam vainīgi savā liktenī,
un jau tamdēļ vien mums jāatgūst
sava 18. novembra Latvija, kurai
b i j a , Lr un b ū s ne ar ko nesa­tricināms
pamats, tāds pats, kā ci­tām
demokrātiskām lielvalstīm, kas
savas patstāvības mūžu skaita gadu
desmitos, un siBte./*^. Mu^r^ {.
Ko mēs redzam šai^^-kĀdrelt^eAVi-ii
4?^;., vi§iaimīgākS> ^mkh > ik fN#^ ^ikaiļi
iznīcinātu Latvijas brīvvalsti, bet
latviešu 'taiitas^ i?siepkavošanu oku­pētajā
dzimtenē un trimdā pārsvie­dās
tautas daļas izkllšanu tālākā
svešumā^. .
Bet mēs ar savām likstām neesam
vieni: līdz ar mums daudzas tautas,
kas pret savu gribu un sirdsapziņu
nokļuvušas tirannljas varā, neatlai­dīgi
prasa pēc brīvības atjaunoša­nas
un meklē ceļus, kā par to cīnī­ties.
Varoņu un cietēju ēnas no tālās
dzimtenes un ledus laukiem, 'sātana
valsts zieitieļos, dreb šodien kopā ar
mums. Tām ir dedzinoša elpa, un
tās mūs drošina, ka cīnītāju upuri
reiz celsies goda un spēkā l Tamdēļ
nerimsim prasīt, lai pasaules likteņ-ciņu
arēnā beidzot saskata arī mūs
un lai atdod mums mūsu daļu — 18.
novembra Latviju.
Sai apziņā un apņēmībā nerimsim
domāt, strādāt un upurus nest!
AI. Vilks
Abavas lejā pie Kandavas latviešu zemes ražu tagad Ievāc sveša vara, un latviešu zemes kopēju padzen
mocekļa gaitās. Vai latvietis izturēs šai nevienādajā cīņā? — Taisni priekš 120 gadiem — 1819. gadā
Kandavu un tās apkārtni piemeklēja briesmīgs mēris, no 600 Kandavas iedzīvotājiem atsl"-an s dzī­vus
tikai 2. Simts gadus vēlāk Kurzeme cīnījās pret sarkano mēri tāpat kā tagad. Cīnījās un uzva­rēja.
Jo šī zeme ir mūsu, šīs pilsētas mūsu« Un kas grib uzvarēt, tam jācīnās!
uzrauts jau UHIduSl. AMonficaifc
dzīvokUs tomēr par katru «nu biil
jāpārm^ē vQ tai »ašā mML tam*
dēļ ddSirēloŠais inirvaldes viiadeks
nolēma liskēl-^viņS ianksHu i^^^
tīšanas orderi, kaut ^ VTCTKI
tai brīd! bya divi J j ^ a g l t t i™
'jērs. Nfckavējoti^ ne mkldi, trio
devās cejt
Nams Videnes tesell bija tumšs
un vārti n o s l ^ Uiraugs pārkāpa
sētu un uzmeklēja Sētnieku. Tas at»
slēdza vārtus, un abi pārvaldes viii
devās uz aizdomās turēto dzīvokli
Kurjers palika pie vārtim ar uz*
devumu raidīt b^dinfijuma tāvienui
ja kāds no ielenktās mijas mēģl*
nātu b€gt
Ddvokļa durvis ari pSc f^atlal*
dīgas klauv^anas neatvērbi lai gaa
Iekšā bija dsirdaroas utbauktai
balsis. Tikai pēc Ugfika laiHta Irādi
vecāka sieviņa b^daot bailliii pa*
bāza galvu. Istabā val(Uļ)a tumsai
un pirmajā bridi likts» ka tur ae*
viena hav. Iedarbinot kabatas spul*
dzi, tomēr kļuva redzams» ka Īsta*
bas dibenā us grīdas guļ l ^ s gludi
skūts vīrietis pusmOlBi <;ado3 un
blakus gulta Jauna ^sieviete. Vlrle«
tis likās manāmi uztraucies. Pē^
aicinājuma usrfidtt dokumentus abi
pasniedza Valmieras aprjņķa ko*
mandanta isdotfis apUetlbas. Bija
zināms, ka daudzas Valm*.tras ko*
mandantOras apliecības viltotas un
atšķīrās no īstām ar to, ka viltoto
apliecību simogam sauUtes staru
bija Vairāk. Nebija Šaubu, ka art
abas ussrfidltfis apliecības vUlbtk
Viens no uxrauglem zemē guļiāajam
vīrietim Uka atbildēt us dailtmjau*
tājunilem un tad pSlcšņl spontāni
iesaucās: „ E s tevi pazīstu, tu esi
Gricmanis.*'
Tiešām, uzrauga prlekil bija iz*
bēgušais Gdctnanls. Māneša laiki
viņš bija ļoti pārvārtles. Bārdaini
iheža brāļa vietā bija itin pleklā^'gs
džentlmens, un Ja nebūtu viņa rak­sturīgās,
skarbās balss, nezin, vai
uzraugs to būtu pazinis. Grltmanll
gļēvi padevās savam liktenim, ne*
ina? nemē^tnpt. pretptlW, Mut tu> ' fM»
: K I P I C : M ^ J ^ ' ^
vvēēkkss,, nneebolji^jaa: mmēefģipinSāiājjiīss bēgt? iYiiļi]s
šaubu, ka, Izņemot nāves 8od% |li<
relzējā sagūstīšana vlņaļtn tiltu iieko
nevarēja dot. Atbilde noskaidrojis
nopratināšanā; Izrādījās, ka visu
mēnesi, kamēr Gricmanis bija Izbē­dzis,
viņā nekādi nevarējis tikt vaļā
no mānijas, ka viņam vlanmSr kSds
seko.
Sevišķi lielas balles Gricmanis
jutis apcietināšanas vakarā: pēc pir­mā
klauvējiena tas pavēris jogu, lai
pa to izlēktu un aizbēgtu, bet, Ie­raugot
pie vārtiem stāvokļi kurjeru
ar šauteni, nodomājis, ka visa māja
ielenkta.
Arī šoreiz Gricmanis neizdeva sa­vas
bēgšanas organizētājus un līdz­zinātājus,
apgalvodams, ka vispa­saules
revolūcijas idejas dēļ e;ot
gatavs mirt, bet nekādā gadījurpfi
ņenodošot savus biedrus. Ziņa liar
Gricmaņa apcietināšanu ātri Izpla­tījās
visā pilsētā. Pārvaldē atkal
ieradās ASV sūtnis Gade at savu
pēcteci jongu. Viņš vēl vienmēr ne­bija
atmetis cerību no Gricmaņa
uzzināt trešās internacionālēs saka­rus
ar Amerikas komunistiem. Sūt­ņa
cerības tomēr nepiepildījās:
Gricmanis gan smaidīdams ar viņu
sasveicinājās, bet ari šoreiz atteicās
jebko paskaidrot. i
1920. g. 7. maijā lauku kaŗatieisa
piesprieda Gricmanlm im vēl 3 tēr-roristiem
— kretuIieSIem Rubenim,
Legzdiņam un Vilmanim ņfivea so­du
nošaujot. Raksturīgi, ka p.6c šī
sprieduma , pasludināšanas nākošā
dienā no prokuratūras pienāca
Gricmaņa jakstīta vēstule, kurā
viņš solījās atbildēt uz ASV pār­stāvju
jautājumiem, Ievērojot „ār-kārtējo
gadījumu" Likās, ka bār­tais
tiesas spriedums bija tomēr sa­lauzis
kretulieti un viņš tSRad dc-m''%
kā varētu savu stāvokli glābt!
Šis uz-kats tomēr bija maliīgs:
Gricmanis v?^"'a«? ipgtit tikai laiku.
•Tau tū'in r'c nāves soda piesprie-
^nn-^s m~ir:i iri^nistrijā bija
s-^^omt" v''-?A vil'n^.^i nr'^^'.'likumi
^-^.r T^-^tvi^as pilsoņu atbrīvošanu
T'^^evi*^, ^ r""^ --'^'>rp''i v^rai iz-d-
tu cy---^īi-)i. P"c t1pā''?m saru­nām
lan^-u k-- •••".''-mu at-cō'a,
un ?rmi^q<; v^^^^""'ln.ieks fte-nerālis
E?lodi? 18. Tr>-"ā deva rīko­jumu
rncmani sr-''^!""t nret mflsu
krn^ekiem Pad^m^u savienība, bet
Pube-^im, T.e.!?7dlnam un Vilmanim
nāves sodu pātvērst mūža ieSiOdzi-iumā.
N? kārnajā turpnājumā lasiet;
NO KRETUĻA LODĒM KRiT
TRIS POLICISTI
1 ļ — še runā ciļ
n ^ ' . Iras iibēiu^' St9lj3
y Dieva ^y oni « ļ
1
tēvaelne nav lielļ
"riž Tava godības
K «^"^.Sazēdatns saucļ
IM»«^ffin toutu, kas n u .
:^ Tu- esi galanta u
V*,,C,a arFpret putekļiet
KpSdamās. atkārto i^nSt Sdēto • mierina i
P t & r - J ū l neesat ai
^pviškais uzveiks daim
Fi'^lS v^di un skan tikpi
T^vu.sūtņu cieņļ
apUecinājumi ziedoSi
'ffflS vaktij. Bet šodien jat
SSnietiek:,ti€ nesp
j f i S i e š n ^utas^vaimai.
atska
'jLļtoģs bultas. ' .
£^§m: Dievs neļauj kokiei
besls, un sarkaniem J3U ni
ne; mēs zinām ari, . ķl
J lūko-apr^kt citus, beidz(
mM'^¥ tie/kas šaipuj
Eiizkara, var mierīgi gaidll
Stās nbtidk, ta^ latviešu tdiifc
ii#s nespSJ! nevajag; ne otr
\M0^i U^^^ nebūM
l^^ičoka $almes būs izsūkuša
ļi%^^ brūkošais mii
paguvis ai^rakt maw uz
•un. velti^ t u meklēsi savr'
pogu, ^ būs pazudue
j|m, unTavs vaļā atrauj
ļj^s vairs nesargās • Tevi n(
ļfiem 'austrumu vējiem . . . .
tas vairs nav, Jau tagad Rigi
ijjtii tatvijas pilsētās redz valj
ļilevāuncitu pa^ tautlb^
nekā mūsējo, un arī no sa­koptajiem
laukiem un tēvi
.Jlpto latviešu zemnieki
ļirltidt'W^pa'ddmju kolhozi
Vai. Apvienoto nāciju orfļani-
^ i i i , ka miljons latviešu šo-neelpo
savas z^mes gaisu'
iutiskais Sarkanais Krusti
kas noticis ar viņiem'
M — šie Tavi orgāni]
livergalie institūti to nezina ui
jacit ~ viņi neredz mant
nestāv tai klSt mūsu mel-
Mīļienis. Tādēļ klausies un dzir-piigigaprast
un izjust, to, kt
*iiō pSrdzivo niecīgais radījums)
uz Tavas varenās delnas, iz-
|w.bgc:
Ql|b! Manas tautas d C '
ļl^j tepMnsi^ plusi Jan p l
mūsu brāļu un
rt»r.viBadi8Uskteaj68; veidos no^
K^^^^dijumi - kas un kāi
JJJ^iameldet ne m
rsS'T Padomju
N a t U a ^ S ' Yalstii un ka-
L^'^Kvibas S i 22 brīvības
un k & ^arkanarmi: