Bavarijas Latviesu vestnesis, November 16, 1949

              očl
ieniba
ojums rietumu
nistrijam
c kāda» laika rilof Toi
ta. -Tas notika M^L,t'^««-
...kreiseri izbrauca J ū r f * ^»
etru attālumā p r o f f :
ara dzelmē. PēclS
atkal iznira uh Loisil"'^'*'»
Komisijas bcekri'^^t a pamanīja -apm. puslūr». I""*
attpumā;'pacelam?S.«-
augstu, ūdens stabu k l
ātrumā virzījās uz d i ? " '
. Telmans s ā k u m r S^
• ^cīm,Jo Viņš saprS
kuģim, kas iekļūtu h už
u -virpuli, neglābjami
t^bojā. Bez panākumiem'^
nāja uzzināt izskaidrojSu^g
dzetajai parādībai Prof ^
m vienIgiV lakoniski p4.w
ināt-
Jturtais eksperiments notirii
la ezerā Tikko profesors pfe
ca ši liela ūdens rezervu
>am, to pārlidoja valrikas p!
ju lldmašmas, kas nometa bum.
Apmēram 2 km attālums ezt
ekritūšas 40 bumbas. Dažas nd-s
viss likās esam mierīgi. Tad
8 līmeni sāka klāt nelieli vilni
aizvien pieauga apmēros iS
ā. Likās, ka pāri ezeram drJ.
auksts stindzinātājs vējš, kSmfe
stčs .nekādu pārmaiņu nebija
pašā laikā gaisā pacēlās ari
I miglas mākoņi. Migla Izkltda
dažām stundām, un tikai tagad
tnlekl varēja novērot ekspeti-ta
sekas. Ezera līmeni kvad-ilojņetru
apmērā klāja bieia
s kārta. Prof. Telmans dom!,
^dag bumbas varētu nomest ie-nieka
ostās, tā parali^jot vij.
uz laiku visu kustību,
rof. Telmans stingrā apsardilbi
eklējis arī Pēnemindl, kur Hit-
.laikā notika izmēģinājumi ar
eridCieb. Kara laikā sagrauti!
ŗatorijas tagad atkal pilnīgi at-lotas
un tur strādājot 150 vicu
tnieku. Prof. Telmanam vķl
kaldi^oļuši; ka tagad jau koo<
ēts jauns y-šāviņš, kura sftiji
"Oļēta ar^A-l- Ar to lespijuii
sniiegt mērķtiis 6000 km atliiih
i; pie kam tāds šāviens satnitii
12.000 m lielu'augstumu. M
māīis aplēsis, ka ar Jauno V>l
V' aizsniedzamas 42 minOiu lai-
No. saviem vācu kollēgSm pto-uzzinājis,
ka krievi izdarot
gfus šāviņus ar V-iero{iem no
gradas pāri Baltijas jflŗal
8 apgalvo, ka valodas par no-umainiem
ķermeņiem, kas pS^
juši Zviedriju un Norvēģiju,
nekāda tukša fantāzija. Tie bl-i-
jaunie krievu V-šāvlņi.
Viktorijas bēgli
Mems Kanada8viza8
6A KAFTJŅNIS GRIB DOTBS
UZ TAN2ERAS BRĪVOSTU
rijas valdības aicināU, KorkM
ā ieradīsies Kanādas imigricijas
ēdņi, kaš izsniegs l*raukšanas vī­tiem
b a l t i e š u bēgļiem,k»
ildīs Kanādas emigrācijas noia-
Jem. Vīzas saņems tikai
kuģa pasažieri. Pārēji?^ P««f
ilgi Īrijas valdības aizgādību»;
ī! noskaidrosies viņu turpn»»»'
iktorijas-ķapteinis Ennists M
sava brauciena mērķi izv81eP«
žeras brīvostu. Ja kuģis uzņeM
ai atļauto pasažieru skaitu. »
ad,jpēc nepleciešamieiņ l c «
ntiem, ari Īrijas valdība neceW
ildumus tā izbraukšanai,
rijas valdība no savas puses^,
pārliecināt dažu D i f " «
5 valstu valdības, ai tas atj^i
1iem legāli izvietoties Dienvi
erikā. , ..... vik-
• pmēram 100 polu tautības v
ijas pasažieru Jōto^ies loti
jestāžu aizgādība f 5„i.
eresējoties par celojum» t^-
u. .Baltieši, turpretim, J
ziņā tikt pēc iespējas atraK v
. (š)
SAJUKUSI DP TRANSPORTI
Ņujorka (I). - Assoc:liaatteeda P"5*^^
0, k a 1200 DP Brēmene i j „
pareizos kuģos.«00 pes^^^^^^^^^^^
9 Sūtāmas uz IJ^^J"-^^"'5 do-
Nuorlīnsu, bet 600 "pjtprs-ti^
migranti uz liTuJoŗku.
_is noskaidrot*, kad abi K - ^ ^
aduMes Atlantijas okeāna- (.
otu kļūdu, uz l ! f"°r^ ' " t i kuf
s kuģis ari dosies uz Ņui^jtoi
aidīs malā uz turien jas
ucējus apmaiņā pret ' = Nel"'
aizvesti Ņuorlīnsas 2 un Ģ J O .
£ie kuģi ir Ģen. Steward u»
ir.
\ •
ij^es, 1M9. f. 16. novembri.
L A T V I J A
6AJA
V Ē S T U L E L A T V I J A I N O A N G U J A S
Tikko biju iebraucis Anglijā, pie
apakJzemes dzelzceļa stacijas Lon­donā
mani pārsteidza puika sodrē-jainu
seju, lūdizot tukšā konservu
Icfirba peniju» Domāju — vienkārši
ielas klaidonis, kas grib vērst uz se-vj
Uzmanību. Vēlāk, kad ari uz ie­la
stiiriem mju^il uzrunāja zēni un
iflCiteoes izkiāsotām sejām, no-gteidrojās,
ka šie pusaudži lasa nau­du
Gaļa Foksa svētkiem, ar ko pirkt
iiguņolanas pi^^erumus. Viņiem
lidzas pie ieiai? stūra parasti gulēja
ļcaut kas viduvējs starp putnubie-dlkli
un lielu lelli vīrieša izskatā.
I^lle Simbolizē pašu Gāju Foksu, ko
5, novembra vakarā ar sevišķu r i -
tufilu sadedzina.
Bet kas tad bijis Gajs Fokss (Guy
Fawkes)? Sle tautas svētki un leļļu
dedzināšana notiek luakarā ar tā
saukto pulvera sazvērestību pret
parlamentu 17. g. s. Jorkširas ad­vokāts
un katolit partijas vadītājs
Gajs Fokss kopā ar domu biedriem
bija nodomājuši gāzt karali un pa-dkt
parlamentu. Atentāts bija v i ­gos
sīkumos jau sagatavots. Parla­menta
pagrabā, tieši zem sēžu zāles
Jorlsiros oMots pmķ otentotu
pnt Kurzemes fiercogo kiusttevu
un karaļa Džemsa 1 troņa sēdekļa
Dl ja novietotas 36 pulvera mucas ar
oegļiem. Dženiss I starp citu bija
Kurzemes hercoga Jēkaba krusttēvs
un ar Kui-zemi uzturēja dzīvus
tirdzniecības sakarus, vedot no
Ventspils uz Angliju nevien labību
un imus, bet ari pulveri un lerodus,
KO kala latviešu ieroču kalēji her-coga
ierobu kalvēs.
Gāja Foksa sazvērestība būtu iz­devusies,
ja to neatklātu pēdējā bri­di
gluži romantiskas dabas gadī­jums.
Sazvērnieku vidū bijusi ari
kada dāma, kuras mīļākais savu­kārt
bijis lords un parlamenta lo­ceklis.
Lai glābtu mīļāko, sazvēr-niece
mīklainā stilā rakstītā anonī­mā
vēstulē viņu brīdinājusi nekādā
ziņā 5. novembri neiet uz parlamen­tu.
Saņēmējs, nevarēdams saprast
brīdinājuma nozīmi, nodevis to tā­lāk
spīkeram, un tā vēstule nonā­kusi
valdības rokās. Pagrabā at­rastas
pulvera mucas, Gajs Fokss
un viņa domu biedri notiesāU un
pakārti.
Starpgadījums tautā atbalsojies
tik dziļi, ka katru gadu, jau vairā-
„KAS RUNA ANGL
NAK MAN L
Pirmie soji AustrāH^^^^^ krasta
IZVlLEirra NO KADA TAUTIEŠA VESTULlM
Lai Iepazīstinātu nākošos Austrā­lijas
braucējus ar pirmo nedēļu dzī­ves
apstlkļiem jaunajā krastā, pub­licējam
dažus raksturīgākos latvie-
M inlenieŗa DP divu vēstuļu frag­mentus,
kuros notēlotas ieceļotāju
gaitas Bonegilas nometnē — vienā
no lielākajiem Imigrācijas centriem.
Bonegilas nometne, kaš agrāk
kal^iusi karavīru mītnēm un var
uDjemt apm. 6000 personu, atrodas
7^ Stundu dzelceļa brauciena at-t
§luifl8 no Melburnas. No stacijas
ui netālo nometni mi^is aizved auto-bmos.
Ierodoties nometnē, notiek
muitas kontrole, sīki pārbaudot ik-lidzpaņemtās
somiņas vai
tfelus (Ukiab smtigā, kā rokas
jjaļa^'fegadSjb ^mn uz kuģa).
Iļuļtas .i6ŗēdņl,; galverito vērību veltī
(iļgarttēm,* icd ikviens jiieaugušais
drīkst bez muitas ievest tikai 200
ģab. Pēc muitas kontroles doda­mies
U2 telpām, kas ierādītas pa
tautībām, šķirot arī sievietes ar
birniem no vīriešiem. Telpas ir
barakas — viļņota sftārda sienām,
griestiem, ar šīfera jumtu.
Starp sienas augšmalu un jumtu at­silta
pēdu plata ventilācijas sprau­ga.
Barakā pāris duču gultu ar ne­pieciešamajām
segām un gultas ve­ļu.
Ir elektriskā gaisma, bet pa-raBtl
trūkst apsildes ierīču, tā ka
it sevišķi Austrālijas ziemā, kad
temperatūra naktis noslīd uz 0 gr..
Stipri Jāsalst. Primitīvie mājokļi
sākumā, protams, rada lielu vilša­nos,
bet vēlāk pierodaih un kaut kā
Iekārtojamies.
P6c 4 dienām saņemam no muitas
savu rokas bagāžu, un dienu vēlāk
Sāk izsniegt arī smago. Bet jau tū­līt
otrā dienā pēc Ierašanās katru
transportu (1000—1500 pers.) sapul­cina
lielā zālē, kur to uzrunā no­metnes
direktors, apisvelcot mūs kā
nfikoSos Austrālijas pilsoņus. Pēc
direktora .runā nometnes angļu va­lodas
kursu vadītājs,'un tūlīt seko
iebraucēju pirmais iiiadalJjums pēc
sngļu, valodas zināšanām. „Head-master's"
pasaka d āžus teikumus
angliski un uzaicina piecelties visus,
l^as tos sapratuši. Tad zālē parā-
^1% vīrs ar plakātu „Those who
speak some English come with me".
Aicinātie nonāk pirmie skolas tel-
P§8, kur tos sadala pulciņos pa 25
personām un izdara jau īsu pār-
J^audi. Angļu valodas nepratējus,
i^as palikuši zā,.ē, savukārt sadala
PARAKSTĪJUSI 200 GALVOJIIIVIU
Aprīli uz Nebraskas štatu A SV
i ^ o j a kādas latviešu darba rotas
tialībnieks mācītājs Herberts Jesi-
^erg. Vēlēdamies pavērt ceļu izceļo­šanai
ari citiem. Vācijā palikušajiem
tautiešiem, macUājs Jesifers tulm
klajās salmros ai amerikāņu sa­biedriskajiem
darbiniekiem un cen­tas
tiem pareizi apgaismot Vācijā
^Sošo tautiešu smago stāvokli. _ V i -
^a pūliņi vainagojušies panāku­miem,
un daudziem tautiešiem viņš
atradis viņā krastā īstus draugus un
labvēļus, 'izcila latviešu labvēle iz­rādījusies
Binghamas pilsētas sa­biedriskā
darbiniece Mrs. Venica
Edmondsone, kas lidz oktobrim" vie-
^a pati sagādājusi un parakstījusi
200 galvojumu. Daudzi no galvoju-saņēmējiem
ir ar lielām ģime­nēm
vai stipri pāri pusmūžam, un
normāli tiem nebūtu radušās nekā­das
izceļošanas iespējas.
sīkākās grupās, It īpaši Ievērojot
vācu valodas prasmi Visas šis
daudzās grupas parasti sāk valodas
mācīšanos ļoti fienerģlskl, bet tlķai
reta grupa faktiski iztur visu kur­su
(4—6 ned) līdz galam — vai nu
audzēkņu vēlākās kūtrības dēļ, vai
arī tādēļ, ka tie dabū darbu un no­metni
atstāji
Ieceļotāju pirmā nedēļa paiet,
kārtojot dažādas formalitātes; izda­ra
ārsta pārbaudi, rentgena caur­skati
un dokumentāciju, pieprasa
sociālo pabalstu resp. kabatas nau­du
utt. Kabatas nauda katram pie­augušajam
ir 5 Sil. nedēļā, bet ģi­menēm
ar vienu vai vairākiem bēr­niem
izsniedz Icopā 12,5 šil. (neat­karīgi'
no bērnu skaita). Jau Ita-f
lijā, kāpjot uz kuģa, visiem izsnie­dza
sevišķas ceļojuma pases. Ta­gad
tām pievieno vēl pāris doku­mentus.
Viens ir Certlficate of Re-gistration,
kurā reģistrē imigranta
dzīves vietas maiņu, līdzīgi kā taļsi
bija Latvijā ar mūsu iekšzemes pa--
sēm. Otrs dokuments, ko izsniedz
katram virs 16 g. v. ieceļotājam, ir
Certificate of Exemption, kas aplie­cina,
ka iebraucējs ielaists Austrā­lijā,
izdarot zināmus izņēmumus no
vispārīgā Austrālijas Imigrācijas l i ­kuma.
Pēc 2—3 nedēļu nodzivošānas ai­cina
uz darba pārvaldi, kuras no­daļa
ierīkota turpat nometnē. Ie­rēdnis
laipni Iztaujā, ko katrs strā­dājis
agrāk, kādas valodas prot, kur
šeit Austrālijā Jr radi vai draugi,
utt. Pieredze rada, ka 5Is laipnības
dēļ tomēr nav jārada pārāk lielas
illūzijas, jo, piešķirot darbu, ievāk­tās
ziņas reti kad ievēro. Pēc re­ģistrācijas
darba pārvaldē atkal kā­du
laiku dzīvojam netraucēti, mā­coties
angļu valodu, apmeklējot
dievkalpojumus un gaidot tālāko.
Izvietošana darbā norit diezgan
lēni. Visātriik aizsūta dažādos dar­bos
vieniniekus, arī sievietes uz
slimnīcām un mājsainmiecībā utt
Bezbērnu paŗus nosūta uz izvieto­šanas
nometni Tasmanijā Kad
darba pārvalde saņem kādu strād­nieku
pieprasījumu, tā izsauc attie­cīgu
skaitu cilvēku un nolasa tiem
īsumā visus nākamā darba noteiku­mus
— kur un kas jāstrādā, kāda
paredzēta alga utt. Parasti lielākā
daļa uzaicināto klusēdami piekrīt,
bet dažs tomēr ari atsakās. Teorē­tiski
jau ikviens var darbu meklēt
arī patstāvīgi, bet praktiski tas gan
iespējams tikai ar labu draugu at­balstu,
jo nepieciešams sagādāt arī
dzīvokli, un bez tam bieži vaja­dzīgi
lielāki līdzekli braukšanai uz
attālākajām pilsētām.
^ Ieceļotāju vidū izplatīts uzskats,
ka no darba pārvaldes piedāvātās
vietas drī.<st atteikties 3 reizes.
Nesen nometnes vadība oficiāli pa­skaidroja,
ka sāds uzskats esot ne­pamatots,
un par piedāvātā darba
noraidīšanu varot tūlit atņemt so­ciālo
pabalstu. īstenībā šādas
sankcijas tomēr lieto reti, un zinā­ma
izvēle attiecībā uz darba vietu
ir iespējama. Personīgi ari es pats
līdz ar vairākiem citiem latviešiem
no pirmā piedāvājuma atteicos, jo
darbs biia domāts kādā armijas no­metnē,
kur atalgojums parasti esot
mazāks nekā citur. Ierēdnis gan
raustīja ūsas un biedēja, ka tad mes
varēšot te nometnē nīkt vēl mēne­šiem
ilgi. btn tai pašā dienā iedeva
mums tomēr kādu citu darbu
kus gadsimtus, visā Anglijā 5. no­vembri
dedzina Gāju Foksu sārtā,
uguņo, iet budēļos un rīko visādas
citas izdarības, kā mums Mārtiņu
vakarā. Sevi&ķi šis vakars tikams
jauhatnel. Jo tad, patriotisku motī­vu
segti, studenti var rāpties spul­džu
stabos uz skvēriem, rikot ska­ļus
gājienus un dažādi āzēties, Jo
policija lajā vakarā piever acis. Lie­lākais
sods, kas draud pārgalvīgam
svētku dalībniekam, ja tas dzīvā­kajā
pilsētas daļā, piemēram, Pi-kadilli
laukumā, sāk laist raķetes
un mest petardes, ir, ka sabiedriskā
miera traucētāju aizved melnā po­licijas
mašīnā un notur iecirkni ko­pā
ar citiem bēdu brāļiem pie tējas
galda un kārtīm, kamēr iet pēdējais
apakšzemes vilciens. Tādēļ Lon­dona
5. novembra vakarā Ir vēl
jautrāka n ^ parasti Zimlgi. ka
pārgalvībās un uguņošanas meista­rībā
angļu meitenes pārspēj zēnus
un jaunekļus.
Šogad vislielākā burzma bija pie
Alberta Hola, kur maskojušies stu­denti,
dziedot dziesmas, aizsprosto­ja
SIs koncerta zāles ieejas, un Tra-falgāra
skvērā pie Nelsona plenu-nekļa.
Nelsona pieminekļa pakāje
bija pilna jautru ļaužu, kas, smiek­liem
skanot, šāva gaisā raķetes un
meta petardes. Strūklu aku smal­kās
lāsītes, vēja nestas, smidzināja
naksnīgajā gaisā mitru vēsumu,
cauri skrejošiem mākoņiem Šad un
tad pavīdēja mēness, dzelteni bāls
kā citrons, bet ļaudīm drūzmā no
prieka un pārgalvības kaisa valgi
un mirdzēja acis. Varbūt dažas la­bas
nallona zeķes un daži jaunā
griezuma brunciši apsvila, uguns
čūskām dzirksteļojot un lokoties pa
zemi, bet kas par to bēdās.
Barā visu laiku kustējās neiz­traucējama
miera apņemtie policisti,
ietinušies melnos pledos. Viņiem
gar cepurēm nošāvās raķetes un da­ža
uguns čūska izlocījās starp kā­jām.
Bet viņi nezaudēja pacietību,
'i'ikai, kad uzņēmīgākie tautas svēt­ku
dalībnieki sāka rāpties uz Nel­sona
pieminekļa statujām, policisti
pacēla balsi un nūjiņas, un nerāt­nie
londonieši kļuva neparasti pa­klausīgi.
Policijai Anglijā pretojas
tikai nejēgas. Apakšā uguņošanas
prieki un sprādzienu troksnis ska­nēja
līdz vēlai naktij. Dažos māju
pagalmos vēl vēlu bija sakurti lieli
sālīti, kuf mājas iemītnieki dedzi­nāja
Gāju Foksu un līksmojās.
Protams, uguņošanas karnevāls
prasa arī; upurus. Otrā rītā laik­raksti
vēstīja, ka Oaja Foksa svi­nībās
Lofidonā vien 80 gadījumos
vajadzējis izsaukt ugunsdzēsējus.
Kembridžā policija jau laikus no­krāsojusi
tirgus laukuma rajonā vi­sus
laternu stabus, lai Foksa svētku
svinētāji nerāptos tajos. Kāds pro-vincietis.
nemākulīgi raķetes laižot,
saspridzinājis rokai pirkstus. Eden-bridžā,
Kentā, lāpu gājienā pieda­lījušās
30.000 personu tm svinībās
ieradies ari ministru prezidents.
Tā Gāja Foksa diena Anglijā Ir
reizē tautas svētki, tautas uzticības
demonstrējums parlamentam un arī
diena, kad uz laiku top noārdīti
kārtu un Sķipu žogi un ļaudis bez­bēdīgi
priecājas par brīvību.
Londonā, novembri
Pēteris Aigari
sadaulīlim kastē^^
iirevidētiem koferiem
A U S T R Ā L I J A S B R A U C Ē J U G A I T A S P £ D E J A L A I KA
Agrākais LCK britu Joslas dele­gācijas
vadītājs J . Miezis vēstulē,
kas nesen saņemta Vācijā, apraksta
kā klājas ceļotājiem, kas pēdējā lai­kā
devušies uz Austrāliju:
tj'ēdējā laikā visus transportus
caur Itāliju virza uz Senigaliju pile
Aneonas. kur sagatavo pēdējo doku­mentāciju.
Pēc tam seko viena no
trim izkuģošanas nometnēm pie Ne- I
Cauri Bonegilas uztveršanas nb*
metnel tagad esmu nonācis SldnejS,
kur man bija sameklēta sava ista­biņa.
Dzīve nav lēta, seVUķi
tiksme. Darbu meklējot, būs JlbrU-ņojas
ar pacietību^ Jo lielākais trau­cējums
darba sameklēšanā ir mani
gadi Ja to būtu 20 mazāk, es Jau
būtu darbā un pelnītu labu algu."
(er)
Utvieil odā tt AiatrftlUii aļ^tlAli PoniMjo,
apolest Baļļoli, Rapuja ?al Avena.
Es biju Averpfi. Pārtikā telt kba,
bet sanitfiraie apstākļi sem katraa
kritikas, Jo trūkst ūdens. Totietiu
bagātīgi plūst vlhi, ko iegūst, M^itot
gaisi" drānas vai vērtslietas. Ari U B
kuģa , J^elly'\ kur starp 16(M), trl8pa<l-smlt
tautību pasažieriem bijām 317
latviešu, baroja pārpllnigl Bija ari
tīra gultas veļa, bet trūka tvaika
veļas mazgātuves. tā kā drīz vien
ieviesās ārkārtīga netīrība. Veļu itn
bieži vien ari dubļainās kājas nācās
mazgāt mazgājamos galdos, tā kā
pāris slimo ar ādas izsitumiem ai>-
laida vai visus neuzmanīgos pasa­žierus,
sevišķi bērnus, gan ar izsttu-mlem.
augoņiem, ādas ēdēm vai
masalām. Pats mazgājos vai nu zem
jūras ūdens dušas vai ari norivējos
slapjā dvieli, tā kā tika cauri bez
minētām kaltēm.
Brauciena laikā jūrā nācās apgla­bāt
vienu 6 m|n. vecu bWnu uii 32
gr v. igaunieti. Ņet^tikams pārstei­gums
bija.galā, kad izrīdtJSs. kā luu
Itālijā manas ceļa somas izrevidētas
un vērtīgākā veļa. zābaki, foto pie­derumi
uc. lietas, ieskaitot arī clga*-
retes un ordeņus, pazudušas. Jāsaka,
ka koferi šādam ceļojumam maz
piemēroti. Mani bija sadauzīti drus­kās,
bet ari neapstipotas koka ka­stes
bieži galā pienāk salauztas.
Muitas kontrole Vācijā viegla, bet
skatās ari naudās portfelltl. Jāpie­teic
foto aparāti, radio un rakstām­mašīnas,
pierādot viņu Izcelšanos.
Itāļi kontrolē rokas bagāžu. Kont­role
stingra, lai izkuģošanas nomet­nē
netirgotos ar multojamfim pre­cēm.
Visstingrākā kontrole tomēr
Austrālijā, kur bez žēlastības kon­fiscē
nepieteiktas lietas, visādus me­dikamentus,
Ja tie nav ārsta paralc-stitl,
pārtiku un cigaretes,* Ja to
skaits pārsniedz 200 uz katru smē­ķētāju.
Bagāžas lielums nav svarīgs.
Bija cilvēki ar 10-15 kastēm.
Dibinās stipendiju fondu Kanādas
latviešu studentiem
Kanādas latviešu studentu apvie­nības
darbība pakāpeniski vēršas
plašumā. Bez līdzšinējām akadē­miskajām
vienībām Montreālā un
Edmontonā tagad nodibinātas jau­nas
vienības Londonā un Toronto.
K L S A prezidija jaunā adrese ir: 98
Sheridan Ave, Toronto/Ont., Ca-nada.
Apvienības prezidijs ierosi­nājis
dibināt latviešu akadēmisko
stipendiju fondu, kas sniegtu at­balstu
studiju turpināšanai trūkumā
nonākušajiem tautiešiem. Fonda lī­dzekļi
sastādītos no summām, ko
šim nolūkam iemaksātu KLSA pre­zidijs,
latviešu akadēmiskas vienī­bas
un eventuāli labvēļi. Līdz nāk.
gada februārim fondā paredzēts sa­vākt
apm. 400 dolāru. Par fonda
līdzekļu izlietcSanu lemtu speciāla
komisija, kurā piedalītos visu gal­veno
ziedotāju, kā arī latviešu mā­cības
spēku pārstāvji.
Septembrī studijas Kanādas "uni­versitātēs
uzsākuši 5 Baltijas uni­versitātes
latviešu stipendiāti — ]\
Bernāti, J. Bilkins, B. Eglltis, M.
Kanniņa un G. Valtere.
Apvienības prezidijs uzaicinājis
visas latviešu studentu vienības un
akadēmiskās saimes locekļus aktīvi
piedalīties 18 novembfa svinību rī­košanā.
Tāpat prezidijs ieteicis aka­dēmiskajām
vienībām rīkot regu­lāri
literārus un muzikālus vaka­rus,
kā arī cita veida nopietnus sa­rīkojumus,
atdzīvinot Kanādas lat­viešu
sabiedriski kulturālo dzīvi.
Mac. Arnolds Lūsis r - angļu
ioikraksta redaktors
Kanādā sācis Iznākt jauns ev. lut.
baznīcas laikraksts angļu valodā —
The Lutheran in Canada. Laik­rakstu
izdod Misurl sinodei pakļau­tā
ev. lut. draudžu apvienība To­ronto.
Pirmajā numurā bez rellģls-ki-
ētiska satura apcerējumiem Ie­vietots
arī māc. Lūša raksts par
baznīcu aiz dzelzs aizkara, lgaur;iu
gleznotāja Saarnita raksts par pie­dzīvojumiem
Novo-Noseļniku kon­centrācijas
nomeuiē, raksts par
igauņu „vikingu'' laivas braucienu
uz Kanādu uc. īpašu vērību laik­raksts
velti DP darba spēka propa­gandai
un darba h'guma meklēšanai
mūsu tautiešiem, kas vēlās ieceļot
Kanādā Sal ziņā laikraksta redak­cijas
pielietotie paņēmieni ir diez­gan
asprātīgi, un cerams, ka sekmes
neizpaliks, jo baznīcas teiktajam
vārdam Kanādā ir laba skaņa.
Māc Arnolds Lūsis, laikam, būs
pagaidām pirmais no mūsu tautie­šiem,
kas svešumā ticis par angļu
valodā iznākoša laikraksta redak­toru.
Laikrakstam būšot arī apeci-āls
rotēts pielikums igauņu un lat­viešu
valodā — domāts garīgai ap­cerei
un ziņām par latviešu ev. lu­terisko
draudžu dzīvi Kanādā. L a ­bas
sekmes! (B. B.)
A. Puni^ meai\afii
Vēl par Itālijas
transUnometnēm «
VĒSTULES LATVUAI NO
ST. ANTONIO UN BAl^OU
Kā zināms, IRO nesen Ifldtva if»
kojumu neuzņemt pagaidām Aust­rālijas
transportos izceļotāju ģl*
menes. kurās ir bērni zem 1 g. Vi
Rīkojuma izdošanas laikā zinims
Skaits šādu ģimeņu tomēr jau at­radās
Itālijas transltnometnēs. Ta­gad
ŠIS ģimenes novietotas visai
vienkopus kādā Jaunterlkotā no-metnā
St Antonlo. apm. 75 km
dienvidaustrumos no Neapoles. Par
dztves apstākļiem Jaunajā nomenā
kāds tautietis raksta;
„St Antonlo nometne Ir ^tfWk
karā gūstekņu mītne un sastāv no
apm. 45 mūra barakām, ko Iežogo
3 m augsta mūra sēta. Katrā bara­kā
atrodas 50—60 divstāvu gultas.
Jumti barakām cauri, un lietus lai­kā
visa telpa pludo. Sievietes ar
mazajiem bērniem un vīrieši dzīvo
atscļvlšķl. VIrl var apmeklēt slevis
un bērnus līdz pīkst. 20. Ēdiens
pieaugušajiem labāks nekā BaņoU
nometnē, turpretim bērni līdz 1 ģ. v.
saņem vienīgi ūdeni atšķaidītu pie­nu
un mannā putriņu. Tādēļ, lai
kaut cik uzturētu bērnu svaru, tiem
jāpiepērk papildu uzturs, kaļ no»
metnes kantinē izmaksā itiprl dār­gi
Bērniem ar lielāku svara Iztrū*
kumu nav Izredžu tikt transporti.
Tagad tuvojas Itālijas ziema, un lai
ari tā nemēdz būt sevišķi barga,
tikai retai ģimenei uzglabājies kādi
siltāks apģērba gabals. Nav ar! le*
spējams izņemt kaut ko no smagās
bagāžas. Jo tā parasti atrodas Ba­ņoU
nometnē, bet dailem nosūtīta
jau uz Austrāliju. Ii^laldēianlB ie«
spēju nometnē nav gandrīz nekādu.
Bibliotēkā atrodami i^vlenlgl ārzenvju
laikraksti un žurnāli, bet latviešu
valodā nav neviena, lai gan lat­viešu
šajā nometnē Ir apm. 60.**
Ļoti smagā stāvokli nonākusi kā­da
latviešu ģimene, kas atrodas Ba­ņoU
nometnē jau kopš 24>^ugu8ta.
„Bijām paredzēti jūfas transportiim
15. septembrī," raksta šis ģimenes
galva, „bet 8. septembri mūļu W
gadus vecais dēls .qasUma ar maiia-
1ām, kas nozfmē transporta etUk-
Sanu par 2 nedēļām. Kad pēc 10
dienām -zēnu izlaida no slimnīcas,
tas bija tā ^izārstēts", ka burtiski
nespēja nostāvēt kājās. 10 dienu
laikā mums atļāva bērnu apmeklēt
slimnīca vienu reizi, un ari tikai
tādēļ, ka saniknotie noļl un ukrai­ņi
draudēja slimnīcu izdemolēt. Bet
drīz pēc tam ap slimnīcu ierīkoja
pamatīgu dzeloņstiepļu žogu. Ne­gribu
teikt, ka bornicm .«slimnīcā ne­deva
ēst, bet ^ajā vecumā tie gan
vēl pi^l nevarēja nr-kS prjinifgto
ēdienu iesāktr un bapt tosnevifns
nebaroja.
1. oktobrī mūs atkal IzraudzMa
transportam, bet t a r ^ i nu Srsta ap­skatē
tiklab mū^u dēlu, kā vairSkul
desmitus citu slimnīcas upuru at­zina
par vājiem, un transportu
mums atkal uz mēnesi ntllka „bēr-nu
mie<;as .^tavokl» uzlabošanai''.
Protams, tagad darām visu iespēja­mo,
un e«;am jau pār^i^vuši pf^dējo,
kas vien pārdodams, lai Iegūtu bēr­nam
papildu pārtiku. Ar nometnes
uzturu vien, protams, cerēt uz kādu
uzlabo.^.anof; rrūti. Ja nu arī no­vembrī
netiklim prom, tad grūti Ie­domāties,
ko lai iesākam."