Bavarijas Latviesu vestnesis, November 16, 1949

              Trešdien, 1949. g. 16. ndvembri. L A T V I J A
TITO UZSĀCIS „ ! r
ļugosjavu ddegacjja turpina kaitināt
Vršinski, ar maršalu Rokosovski
Belgrade p ) . — Jugoslav/jgi uztei­kuši
draudzības un savstarpējas pa­līdzības
līgumu ar Albāniju, ziņo
jugoslavU oficiālā telegrāfa aģentū­ra
Tanjrfg. Tā bija pēdējā saistība,
ķasMienoja Belgradi ar kominfoŗma
zemēm. Pārējos draudzības līgu­mus
jaii priekš laba laika uzteica
Padomju savienība ar saviem sate*
litiem. i^Soreiz iniciatīvu uzņēmās
pats maršals Tito. Albānijas sūt­niecībai
iesniegtajā notā norādīts,
ka albāņu valdība. Padomju savie-nibaX
ietekmē, izrādījtisi „atklātu
nedraudzibu un rīkojusies agresīvi,
pret Jugoslavlju'V Albānija, teikts
tālSķ notā, rīkojusies tāpat, kā to
agrāk darīja, «fašistiskie iņi reakci­onārie
režīmi". ' ' '
V BBG jdi^lomātiskais redakt9ŗ$ no­rāda,
ka Albānijas izolācija, aŗ drau-
> dzibas ļlguma^uzteik'šanu, t$gad ir
pilnīga. Kaut ari Padomju savie-r
nlķ^ albāņu territbriiu un tautu l^b-
. • pirSt izlietoja par ieroci pilsoņu karā
Grieķijā, Maskava tomēr nebija pa-raki^
tījusi nekādu līgumu ar Tirānu.
Vi^iļļgais draudzības līgums Albā­nijai
bija aŗ Bulgāriju. Tā nozīme ,
tagad praktiski līdzinās nullei, ; jo
no Bulgārijas ^Ibāņus atdala jugo-filavu
territorija. Politiskās aprin­das
Metumos domā, ka Tito izšķir­šanas
uzteikt draudzības un savstar-
•/ pejas palīdzības līgumu vēl vairāk
Pasliktinās ģenerāļa EnversTv Hodžas
Stāvokli. Nay šaubu, ka to iisman-tpi'arī
Albānijas atbrīvošanas komi­teja,,
ļal pastiprinātu partizānu ku­stību
un-mēģinātu sagraut komu­nistu
režīmu no iekšienes.
Spriežot. * pēc pēdējiem' notiļ^u-iņienŗi
Belgradē, ļito laikam, jūtas
pilnīgi drošs savās pozicijās un ne-ddmā,
ka Padomju savienība varētu
izlķirties par atķljatu agresiju. Gru­pai
jugoslavu žtjfeālistu viņš iztei- '
cas, ka Maskavai nav nekādu izre­džu
sagraut jugoslavu tautas vienī­bu.
Belgrade, apgalvoja tālāk Tito,
gūst aizvien lielākasļ simpātijas visā
pasaulē. Lai gan Padomju savienī­ba
vēlas Jugoslaviju iegrūst «rietu­mu
apkampienos",, mēs tomēr cīnī­simies
par savu taisno lietu* intervi­jas
beigā<3 pasacīja Tito.
Daudz nepatikšanu Padomju sa­vienībai
sagādā arī Jugoslavijas de­legācija
Apvienotajās nācijās. Da­žādo
konjisiju debatēs Tito ļaudis
nekautrējas mest acīs Višinskim tā­das
lietas, kas ^arl rūdītiem padomju
komunistiem nav visai patīkamas.
Tjl politiskajā komisijā Jugoslavijas
ārlietu viceministrs Beblers jautāja
padomju delegācijai: „Vai jums,
kungi, būtu zināms; ka Jugoslavija
eksportējusi uz ārzemēm kādu savu
maršalu?" Sbciālā komisijā Dedi-
• jers sestdien atkal uzbruka Padomju
savienībai par sarkanarmijas kon­centrēšanu
Jugoslavijas pierobežā.
Padomju pārstāvis Paiijuškins bija
spiests atstāt zāli, kuluāros žurnā­listiem
paskaidrodams, ka viņš ne­vēlas
atbildēt uz Tito Jcliķes apme­lojumiem
Galacā, Rumānijā, pašreiz notiek
Donavas komisija? konference, kurā
.piedalās arī Jugoslavijas pārstāvis.
Pēc ilga laika tā i r pirmā reize, kad
Tito delegāts sēž pie viena galda ar
pārējām kominfoŗma valstīm. Vi^ia
stāvoklis, liekas, tomēr nav sevišķi
apskaužams, jo pēc pirmās apsprie­des
publicētajā komunikē ne ar, vie­nu
vārdu tov minēts, ka konferencē
piedalās art Jugoslavija.
ABA ROKA NEZINA. KO DARA KREISA
;JPŗSga (E)., - - Svētdien čechu ofi­ciālā
telegrāfa aģentūra Cetteka pub-
Iļpējusl paziņo urnu, k?^ valdība no-
IļŖmuši, sl^gt visus privātos tirdsaiie-
(itbas Uzņēmumus un tos nacionali­zēt.
Jaunais- dekrēts nozīmē, ka
darbu zaudēs ap 30:000 cilvēku. K o -
MnM solās'viŖus ^jn^vietot" fab­rikās
uņ raktuvēs* Šis jaunais lē-ft!
uihs,;,ziņ6 āfžemju laikrakstu pār-
8(t5vji,^nozTmē, ka Cechoslovakijas
boļševizēšana iet milzu soļiem uz
priekšu. Pēc Padomju savienības
parauga arī Cechu komunisti nolē­muši
tagad pilnīgi iznīcināt katru
I^rczidenta Trumcna
lidmašīna vedis an
Irānas šachu
i
I \ VaSIngtpna {D).~-Prezļdenta^ Trū-met^
persoīlīgā lidmašīna, ziņo DP,
lidofeju pulkveža Lendrlja vadībā
sestdien ieradusies Teherānā, lai
pārvestu uz Savienotajām valstīm
.,lrāna$ šachu PahlevL Vašingtpnā
viņu sagaida ierodamies 16. novem­brī.
Inform^ēt^s aprindas^ izsakās, ka
Irānas Šachs Savienotajās valstīs uz-
'turēsies trīs nedēļas un būs prezi-dertta
Trūmena personīgais viesis.
Ārlietu ministrija jau izstrādājusi
pjašu pieņemšanas programmu. Pēc'
pticiāJa ^ apmeklēj urna Vašingtonā
Pahlevi' apskatīs daudzas fabrikas,
iiln\u studijas, universitātes un "ihi-
(iitSrās ierīces vairākos'Štatos. Sis
'if jau otrs gadījums, ķad uz ASV
' prezidenta personīgajā lidmašlnā.do-das
kāds ārzemju valsts galva. P i r -
jnais bija Indijas ministHi prezi-
' dents Nēru kam Trūmens savu l i d -
jnašīnii nosūtīja uz Londonu.
Vc»r ava jraida (jomul-ka*
iiesā--anux
• Varšava (E). — Varšavas radio
ziņo, ka'no poļu komunistu partijas
centrālās komitejas (Polijā gan viņu
sauc par strādnieku " partiju) iz­slēgts-
Vladislavs Gomulka. Sis ietek­mīgais
poļu komunists Nežēlastī­bā
krita jau pagājušā gadā, kad v i ­ņu
atcēla no mdnistru prezidenta
vietniĢka'amata. Lai gan Gomulka
\toreiz atklāti nožēloja savus grēkus
un • apgalvoja, ka „rūgti maldījies,
novirzīdamies no ģenerāllīnijas",
tas tomēr nekā nav līdzējis. Mas-icavas
acļs Gomulka i r Tito piekri­tējs
ūn tāpēc uzskatāms par pašrei­zējā
režīma nāvīgāko ienaidnieku,
komentēdams viņa izslēgšanu no
centritlis komitejas, New York T i ­mes
pārstāvis ziņo no Varšavas, ka
tur aizvien noteiktāk runā par Go-mulkas
tiesāšanu. Sīs valodas seviš-
. 'ķi intensīvas kļuvušas pēc tam, ka^
par Polijas aizsardzības ministru ie
cēla padomju maršalu Rokosovski.
privātu iniciatīvu ifn arī visu sāinl-niecisko
varu koncentrēt valsts ro­kās.
Amerikāņu nedēļas laikraksts
Newsweek sakās zinām, ka Cecho-sļovakijā
galvenā noteikšana paš­reiz
ir tiķal iekšlietu ministrijai,
respļ. pollciijai. :Arlletu resorā no­tiekot
pilnīga, pārkārtošanās. Sprie­žot
pēc pēdējiem notikumiem, Ķle-mentisam
pašreiz nīsesot nekādas
varas. Spilgts piebērs ^tam^ esot
Francijas militārā atašejt izraidīša­na.
Pretēji diplomātiskajām tradī­cijām
Francijas sūtnis ar parasto
pajstu. saņēmis vēstuli, kupā atašejs
uzaicināts atstāt Cechoslovakijas' te­ritoriju
12 stundu laikā. Kad sūt­nis
piezvanījis uz ārlietu ministriju,
kāds ierēdnis atbildējis: „Tas Ir
pilnīgi neiespējami, jūsu, ekselence.
Mēs nupat nosūtījām jūsu militāra­jam
atašejam ielūgumu piedalīties
valsts medībās.". Izradās, ka mili­tāro
atašeju Izraldliusi iekšlietu mi­nistrija,
nemaz nesazinotles ar ār­lietu
resoru.
auni ieroči
8
ju s a v i e n ī bā
Prof. R. Telmaijia ziijojums rietumu
aizsardzibas ministrijām
Cechu katoļu garīdzniekiem uzti­cība
valdībai būs jāzvēr pēc oficiā­lās
formulas bez jebkādiem papildi­nājumiem,
paskaidroja iekšlietu mi­nistrs
Koseks. Kā zināms, baznīcas
vadība bija devusj, rīkojumu zvēre­sta
formulu papildināt ar teikumu:
„ . . . ja tas nerunā pretī Digva un
baznīcas likumiem".
Brrvā pasaules arodbiedrību ap­vienība
sauksies jaunā strādnieku
orgaņizāciia, par kuras dibināšanu
lems Londonā 28. novembrī un kas
apvienos 50 milj. strādātāju.
Par nedraud zīini izturēšanos pret
Padomju savienību sestdien Sofijā
atcelti no amata divi bulgāru nacio­nalizētās,
tēraudrūpniecības direkto­ri.
Sī paša iemesla dēļ pag. nedēļā
darbu vajadzēja atstāt pieciem mi­nistriem
un augstiem valsts ierēd­ņiem.
Astoņi opozīcijas kandidāti pēc 16
^^adiem pirmoreiz piedalījušies par­lamenta
vēlēšanās Portugālē. Pavi­sam
jāievēl 120 deputātu. Kopš Sa-lazara
varas nodibināšanas ^ 1933.,
gadā, opozīcija Portugālē vēlēšanās
nepiedalījās , jo tas bija aizliegts.
Bristoles kanāli nogrimis 3500 t
liels spāņu tvaikonis. 30 jūrnieki i z ­glābušies,
bet 7 pazuduši vez vēsts.
Itāļu artnijas apbruņt^ana sāksies
tūlīt, tiklīdz Romu būs atstājusi ASV
militārā komisija. Sauszemes kara-soēkā
paredzēts 100.000 vīru. Aviā­cijā
būs moderni turbolznīclnātājl,
ko ražos Itālijā.
52 Austrumvācijas bēgļus, kas no
Hritu joslas dodas uz Bonnu, lai pro-
'^stētu pret savu neciešamo stāvokli,
'^^ācu policija apcietinās, izteicās
āds Rietumvācijas politiķis.
BAVĀRIESU KRISTUS
Oberammergauas viesnīcnieks, 37 g.
vecais Antons Preizingers 1950. gadā
tēlos Kristu tradicionālajās ciešanu
spēlēs
ļauns latviešu
laikraksts ASV
Sākot ar š. g. 8. novembri. Grā­matu
Drauga — H. Rudzīša apgādā
Ņujorkā sācis Izpākt jauns latviešu
nedēļas laikraksts Laiks redaktoru
K. Rabāca un H. Rudzīša vadībā.
Laikraksts solās būt .bezpartejisks
un Iznāk lielā formātā uz J6 Ipp.
atom­bumbas
iziieto^tikai kqlnu
spridzināšanai"
Ņujorka (D). — Apvienotās nāci­jas
jau divi gadus vŗeltīgi debatē par,
starptautisku atomieroču, kontroli,
kurai eventuālā karā vajadzētu n o ­drošināt
cilvēci pret totālu iznīcību.
Pēc sestdienas sēdes politiskajā ko­misijā
šīs cerības kļuva vēl mazā­kas.
Garu un visai agresīvu runu,
kas bija vērsta pret rietumu demo­krātijām,
teica atkal padomju ārlie­tu
ministrs Višinskis. Viņš atkārtoti
•deklarēja, ka Padomju savienība^
nepielaidīs starptautisku kontroli, jo
tā būtu suverenitātes alzkaršana".
Karu var novērst, vienīgi «iznīcinot
atombumbas", padomju savienība,
apgalvoja Višinskis, atomu enerģiju
Izlieto tikai mierīgiem /nolūkiem,
«saspridzinot kalnus un apūdeņojot
tuksnešus". Bez parastajām trazēm,
padomju ārlietui ministra runa ne­saturēja
nevienu pozitīvu priekšli­kumu.
Pēc ārlietu ministra Vlšinska r u ­nas,
ka Padomju savienība atom­enerģiju
izlieto tikai miermīlīgiem
nolūkiem,, pie melnā dēļa Apvieno­tajās
nācijās parādījās sekojošs pa­ziņojums:
„Vai jūs vēlaties pftvie-tot
kalnu? Tad piezvaniet lūdizu uz
Kalnu pārvietošanas Iestādi -Kremli
pēc nuftiura Kaviārs U 235. Mēs
esam speciālisti kalnu pārvietošana.
Alpu kalnus mēs pataisīsim par
kurmju arumiem." .
Višinskim atbildēja franču dele­gāts
Sovels, norādīdams, ka padom­ju
ārlietu ministra deklarācija pada­ra
neiespējamu atomieroču starptau­tisku
kontroli. Atbildot Polijas pār­stāvim,
kas ironizēja, ka Francija
atsakās no savas suverenitātes, Sor
vels jautāja: „Vai Polijas delegāta
kungam būtu zināms, ka Francijai
aizsardzības ministrs ir svešas tau­tības
persona?"
ĶINS SAGAIDA IZ&ĶiRĒJU
^KAUJU
Honglsonga (F). — BBC pārstāvis
ziņo no Honkohgas, ka Cunkingas
rajonā pašreiz koncentrētas milzu
komunistu un nacionālās Ķīnas ar­mijas.
Militārie lietpratēji domā, ka
abas puses gatavojas, izšķīrējai kau­jai,
kas noteiks visu turpmāko Ķī­nas
likteni. Šķiet, ka nacionālisti
pašreizējo stāvokli uzskata par vir­sai
draudīgu. No Cunkingas, kur at­rodas
valdības miteklis, nosūtīta
steidzama telegramma ifiaršalam
Cangkaišekam unji valsts preziden­tam
Lltsnnjenam uz Formozas salu
nekavējoties Ierasties Cunkingā. M i ­litārie
lietpratēji? domā, ka cīņas
Ķīnā Ilgs vēl tikai divus vai trīs
mēnešus. Taa komunisti būs okupē­juši
visu piokrasti, centrālo Ķīnu un
sasniegs Indoķīnas robežas.
IZLEMTS ITALLIAS KOLONIJU
LIKTENIS
Ņujorka (E). — Apvienoto nāciju
politiskā komisija pēc ilgākām de­batēm
sestdien beidzot Izlēma Itā­lijas
bijušo koloniju likteni. Jau­nais
plāns pieņemts ar 49 pret 1
balsi. Padomjp bloks, .Jugoslavija
un Zviedrija atturējās. Tas paredz,
ka Lībija vēl līdz 1952. gada 1. jan­vārim
kļūs neatkarīga valsts. So-mali
zeme neatkarību iegūs 10 gadu
laikā. Šīs territorijas virsuzraudzība
atradīsies UN rokās, bet pārvalde —
Itālijas. Uz Eritreju Apvienotās nā­cijas
nosūtīs īpašu komisiju, kas ie­pazīsies
ar turienes iedzīvotāju uz­skatiem.
Pēdējā laikā daudz ^ runāts im
rakstīts par slepeniem leFočlem, kā­dus
varētu izmantot nākamajā karā.
Vissensacionālākā informācija par
šo jautājumu pieder vācu iiziķā
prof. Roberta Telmana spalvai^Si^
vācu zinātnieks 1943. gadā nelai;y
mīgas sagadīšanās dēļ krita padom:->
ju gūstā. Ckalovas virsnieku no-
/metnē krievi uzdūrās viņa personā­lijām,
kas saistīja viņu uzmanību.
Drīzi vien prof. Telmanu aicināja
pie nometnes komandanta, kas pie­dāvāja
vācii zinātniekam darbu P a ­domju
savienības laboratorijās.
Prof. Telmans bija ar mieru. Tikai
vienu priekšnoteikumu viņš lūdza
ievērot — krieviem bija jāapsola,
ka tam neliks strādāt bruņošanās
rūpnīcās. Padomju iestādes šo no­teikumu
pieņēma, uii prof. Teltnans
varēja iepazīties Padomju savienī­bā
ar tādām lietām, kas citādi mir­stīgajiem
nebūtu pieejamas. Arī
par to viņš var pateikties nejau­šam
gadījumam: 1944. g. sākumā
Telmans Tiflisas kosmisko staru
institūtā sastapa savu agrāko stu­diju
biedru krievu profesoru D.
Pēc viņa ieteikuma Telmanu izsau­ca
uz Maskavu un iedalīja speciālā
zinātnieku komisijā, kas bija pa­kļauta
tieši kara akadēmijai. ,Kopš
tās dienas sākās vācu zinātnieka i n ­teresantie,
novērojumi Patfemju sa­vienībā.
1948. g. jūlijā, kad Teļmanls ceļā
uz Maskavu bija apstājies Haŗko-vā,
viņš tur nejauši sastapa kādu
savu paziņu, vācu inženieri Vinters-^
dorfu, ko pēb Vācijas kapitulācijas
krievi bija apcietinājuši un vēlāk
iesaistījuši speciālā dienestā. Abi
vācieši norunāja bēgt, jo Inž. V l n -
tersdorfs bija* vecs kara lidotājs.
Prof. Telmanam Izdevās viņu uz­dot
par savu asistentu uA "paņemt
līdzi lidmašīnā uz MaskavīP. Ceļā
abi vācteši piespieda nolēkt ar i z ­pletņiem
pilotu, telegrāfistu un kā­du
MVD virsnieku un laimīgi no­kļuva
Atēnās, kur dzīvoja inženiera
svainis Par saviem pieredzēju­miem
Padomju savienībā prof. Tel>-
mans vēlāk iesniedza ziņojumu rie­tumu
demokrātiju aizsardzības m i ­nistrijām
uņ ievērojamākajiem z i ­nātniekiem.
Vai viss tas, ko viņš
redzējis Padomju savienībā, i r tie­šām
patiesība, atbildību Uzņemties^
nevaram. Fantastisko stāstu par*
krievu slepenajiem ieročiem publi­cējis
Šveices žurnāls Schweizer
Illustrierte Zeitung un Der Splegel,
ko Iespiež Hahoverā. Siem izdevu­miem
arī atstājam atbildībuV Katrā
ziņā prof. Telmana stāsts i r intere­sants,'
un ja tam i r kaut daļa patie­sības,
lasītājs var iedomāties, kāds
Izskatīsies nākotnes karš.
Savā ziņojumā prof. Telmans
stāsta par pieciem mēģinājumiem,
kuriem viņš bijis aculiecinieks.
„Kādu dienu es saņēmu uzaicināju­mu
ierasties Tlfllsā Kosmisko staru
institūtā. Krievu zinātnieki bija
konstruējuši speciālu aparātu, ar
kp varēja koncentrēt tā sauc. mezo-nenu
starus. Pētniekiem zināms,
ka mezoneni ir sīkas daļiņas, kas
atrodas starp elektroniem un proto-nlem.
Viņu elektriskie lādiņi var
būt pojzltīvl vai negatīvi. Kos­miskiem
staiiem, nākot cauri pasau­les
telpai, liela daļa nāvīgās iedar­bības
pazūd. Tiflisā konstruētais
aparāts atgādināja spoguļu tele­skopu
un izskatījās pēc rentgena
caurules. Kad sākās mēģinājums,
no šīs caurules parādījās apm. 3Q
cm resns staru kūlis. To vērsa pret
kādu 2 km attālu pakalnu, uz kura
ganījās kalnu kazas. Jau pēc da­žām
sekundēm tās sabruka un no­vēlās
no klintīm. Ja krevlem i z ­dotos
ši nāvīgā staru kūļn iedarbī­bu
paplašināt uz, 12 vai 15 km, to
varētu Izmantot Ienaidnieka lidma­šīnu
atvalrel. Nav' ticams, ka tādā
gadījumā ienaidnieka lidaparāti
varētu izlidot cauri šiem nāvīgajiem
stariem."
Kaukāzā prof. Telmans bijis acu­liecinieks
arī kādam citam eksperi­mentam.
Kopā ar prof. D. viņš ie­radās
kādā mežonīgā apgabalā, ko
šķērsoja aizas. Apkārtējos pakal­nos
jau bija ieņēmuši vietas krievu
zinātnieki un NKVD virsnieki. Tad
profesors pamanījis, ka no kāda
pakalna pret Ieleju izšauj raķetes,
kas Izplata tumšus dūmus. No kā­da
cita pakalna izšāva jaunās raķe-
1 tes, kas atstāja aiz sevis baltas dū-
• mu svītras. Tai pašā mirklī, kad
tumšie dūmu mākoņi savienojās ar
raķešu baltajām svītrām, atskanēja
nepieredzēti bargs pērkons. Vai­rākas
stundas no vietas gaisu šķēla
apžilbinoši zibeņi, un gaisu piepil­dīja
nepārtraukti pērkona dārdi.
Kad krievu zinātnieki kopā ar prof.
Telmanu otrā dienā nolaidās ielejā,
tur vairs neredzēja neviena koka,
neviena krūma. Zibens bija saār­dījis
visu.
1949. #
; 16. noevm brl.
FOKSA m
Peckada. laika p!of. Telmani uz-aicmāja
piedalīties jaunā eksneri-mentā.
Tas notika Melnajā jūrā
No Novorosljskas zinātnieki un aug­sti
padomju kapa flotes virsnieki ar
kpdu kreiseri izbrauca jūrā Dažu
kilometru attālumā profesors ierau­dzīja
grupu padomju zemūdeņu ie­nirstam
dzelmē. Pec 30 minūtēm
tās atkal iznira un tuvojās kreise­rim.
Komisijas locekļi pēc kāda
laika pamanīja-^apm. pusjūŗas Jū­dzes
attālumā 'paceļami^ gaisā ap
20 m augstu^ ūdens stabu, kas mil­zīgā
ātrumā virzījās uz dienvidiem
Prof. Telmans sākumā neticēja sa-!
vām acīm, jo viņš saprata, ka kat­ram
kuģim, kas iekļūtu šo ūdens
masu virpulī, neglābjami vajadzētu
aiziet bojā. Bez panākumiem vinS
mēģināja uzzināt izskaidrojumu šai
neredzētajai parādlj>al Prof. D.
viņam vienīgi • lakoniski pa*aid-rojis:
„ArI mums nav labi visu tu-līt
zināt."
Ceturtais eksperiments notici»
Arala ezerā. Tikko profesors pie­brauca
ši lielā ūdens rezervuāra
krastam, to pārlidoja vairākas pa­domju
lidmašīnas, kas nometa bum­bas.
Apmēram 2 km attālumā eze­rā
Iekritušas 40 bumbas. Dažas mi­nūtes
viss likās esam mierīgi. Tad
ūdens līmeni sāka klāt nelieli viļņi,
kas aizvien pieauga apmēros un
spēkā. Likās, ka pāri ezeram drā­žas
auksts stindzinātājs vējš, kSit^r
krastos nekādu pārmaiņu nebija.
Tai pašā laikā gaisā pacēlis ari
lieli miglas mākoņi Migla izklīda
pēc dažām stundām, un tikai tagad
zinātnieki varēja novērot eksperl^-
menta sekas. Ezera līmeni braif.
rātkllometru apmērā klāja 'bieii
ledus kārta. Prof. Telmans domfi,
ka šādas bumbas varētu nomest ie­naidnieka
ostās, tā paralii^Jot vis­maz
uz laiku visu kustību.
Prof. Telmans stingrā apsardzibl
apmeklējis arī Pēnemindi, kur Hit­lera
laikā notika izmēģinājumi ar
V-ieročlefm. Kara laikā sagrautis
laboratorijas tagad atkal pilnīgi at*'
jaunotas un tur strādājot 1§0 vftctt
zinātriieku. Prof. Telmanam viņi
paskaidrotuši, ka tagad jau kott-struēts
jauns V-šāviņš, kura s&il|
apzīmēta ar A-?ļ. ArJto iespfjļjmi
aizsniegt mērķus 6000 km atSu^
mā, pie kam tāds šāviens SisATiMk
līdz 12.000 m lielu'augstumu. Prtt
Telmans aplēsis, ka ar Jauno V4
ASV aizsniedzamas 42 minūšu W-kā.
No saviem vācu kollēgāra pro­fesor^
uzzinājis, ka krievi izdarot
regulārus šāviņus ar V-iero6iem Ho
Ļeņingradas pāri Baltijas jŪļraL
Viņš apgalvo, ka valodas par no- •
slēpumainiem ķermeņiem, kas pSr-lidojuši
Zviedriju un Norvēģiju,
nav nekāda tukša fantāzija. Tie bi­juši
jaunie krievu y-šāviņi,
Viktorijas beglļ^
sa!5iems Kanādas viza^
^KUĢA KAPTEIINIS GRIB DOTnS
UZ TAN2ERAS BRĪVOSTU
Īrijas valdības aicināti, Korkas
ostā ieradīsies Kanādas imigrācijas
ierēdņi, kas izsniegs i*raukšana8 vī­zas
tiem b a 11 i e š u bēgļiem, kal
atbildīs Kanādas emigrācijas notei­kumiem.
Vīzas saņems Jikai ves^
gie kuģa pasažieri. Pārējip paUtl
tik ilgi Īrijas valdības aizgādībā, ka­mēr
noskaidrosies viņu turpmākai*
. liktenis. *
Viktorijas"kapteinis Ennists tagad
par sava brauciena mērķi izvēlējies
Tanžeras brīvostu. Ja kuģis uzņems
tikai atļauto pasažieru skaitu, tad]
tagad, i pēc nepieclešamlenļ kuģa re-,
montlem, ari Īrijas valdība neceliot
iebildumus tā izbraukšanai.
Īrijas valdība no savas puses c«J-šas
pārliecināt dažu Dienvidameri­kas
valstu valdības, lai tās atļauj
bēgļiem legāli izvietoties Dienvid­amerikā.
Apmēram ^ 0 poļu tautības Vik-torijas
pasažieru jūtoties ļoti laW
īru iestāžu aizgādībā un nemaz ne­interesējoties
rfar ceļojuma turpinā­šanu.
Baltiešl/turpretim, gribot kat­rā
ziņā tikt pēc iespējas ātrāk pro­jām,
(š) -
SAJU&tJSl DP TRANSPORTI
Ņujorka (I). - Associated Presj
ziņo, ka 1200 DP Brēmenē iesēdinatt
nepareizos kuģos. 100 personas, kas
bija sūtāmas uz Ņujorku, nosūtītas
uz Ņuorlīnsu, bet 600 šai ostai flo-māU
emigranti uz Ņujorku. Pārpra­tums
noskaldrote, kad abi kuģi vei
atradušies Atlantijas okeānā. Lai iz­labotu
kļūdu, uz Ņuorlīnsu adre^
tais kuģis arī dosies uz I^ujorku,^
Izlaidīs malā uz turieni nozimew»
braucējus apmaiņā pret tiem,
tur aizvesti Ņuorlīnsas vietā. Nelai­mīgie
kuģi i r Ģen. Steward un Ģeo*
, Muir.
pieļ
Lon-r!
i pā^'^'^'^icS konservu^
K fi*"" - vienkārši
& . & 3 m sejam, no |
i * Su Gaju Foksu.ko
fefvffā ar sevišķu
m^^tm Gajs Fokss (Guy
L notiek sakara, ar tā
' W / s Jorkširas ad-rfktot
partijai rfļ'i' l'l'f. ffi ar domu biedriem
Žt karali un pa-
Atentāts bija v l - i^^^,; «aBatavots. Parla- fettiel zem sēžu zāles
KAS RUNA
N Ā K M
Pirmie soli Ai
I Z V I L K U M I N O K A D A
|j iepazīstinātu nākoSos Austrā-
Wju8 ar pirmo nedēļu dzi-iem
jaunajā krastā» pub-ījaius
raksturigākog latvie-tiera
DP divu vēstuļu frag-kofos
notēlotas ieceļotāju
onegilaB nometnē — vienā
ļjttijlem imigrācijas centriem,
'ļļļļllas nometne, kas agrāk
"1 karavīru mītnēm un var
apm 6000 personu, atrodas
jteidu dzelceļa brauciena at-no
Melburnas. No stacijas
nometni mūs aizved auto-lerodoties
nometnē, notiek
ikoņtrolej sīki pārbaudot i k -
lidzpanemtās somiņas vai
i'#lab -siTiagā, kā rokas
f0(JS&l Jfamāf uz' kuģa).
isMĶ^ vērību veltī
toļlp" ikviens {^ieaugušais
te muitas ievest tikai 200
Mc muitas kontroles doda-ļllWp5m,
kas ierādītas pa
§ķlŗot ari sievietes ar
no vīriešiem. Telpas ir
-,.viļņota sRārda sienām,
on, ar Žīfeŗa jumtu,
augšmalu un jumtu at-plata
ventilācijas sprau­d
a pāris duču gultu ar ne-jām
segām un gultas ve-elektriskl
gaisma, bet pa-
* t apsildes ierīču, tā ka
»P Austrālijas ziemā, kad
•ļ^tiira naktīs noslīd uz O gr.,
^hm. Primitīvie mājokļi
protams, rada lielu vilša-
«veiakpierodaih un kaut kā
rtoļamles.
!«ļdienam saņemam no muitas
«bagāžu, un dienu vēlāk
« a r ! smago. Bet jau tu- Inlj^^ ierašanās katru
} (1000>-1500 pērs.) sapul-kur
to uzrunā no-
^^Austrālijas pilsoņus. Pēc
runa nometnes angļu va-
^ \ f f f l « > ' u n taureSo
u7j,iL teikumus
norāk n i ' " " ^ ^ wllh me".
1,V;
MmunZ ^ pulciņos pa 25
P y & «tatu ASV
i ''«iešu .J^^"'^'^^^ Vacin,
IC ''cila lat- : ^'•«URus un