Bavarijas Latviesu vestnesis, November 16, 1949

              |a ASV
lu karam
«ibān^tlcērSdfa? ato.-nbuinbag™«-
gbu Padomju M v i^
Vašingtonā vaid»
; t īstenībā loti ?
mu namā aiz slji.
blnas viena pafi
c otras. ASV atomi
fa sagatavojusiS:
miljonos eksAm
par atomek8*5;
i'"?^ un rtā,
S.'J'^ožu patvert,
brošūra. Pēc New8.
inbumbu. Tai pa»
i nacionālās droSl.
ivojusl civilās aiz.
atomkara gā%.
!. ka visi ASV pu.
Bagatavojņml clnal
^ iJtogl • kā la,
MJa Eiropas totā-
.kur īpaši Vācija,
iJu savienībā nodi^
pretgaisa aizsa^
IJas. Paredzēts, ka
tcija un jaunatnes
tas kodols, noku-il
plašāka civilās
nekā tas bija otra
imenim tuvās ap-
|au dažas dienas
bu saņemšanas par
m Padomju savio-nolemts
pārkārtot
ļību totālai mobili-gadījumā.
Par ši
iitāju Iecelts viens
ijutantlem Džons
[tuvākajā laikā at-bticiēšot
ļielrūpnie-m
pagSJuSajā ka­ls
sekmes ASV fa­nā.
.lā kā Londonfi
ļnav jaušamas ne-sīmes.
Trijās nedē-i
kopš Trūmena
rievu atombumbu,
ts, nedz rietum-p'arējusi
konstatēt
i vai pastiprinātu
Toties ievērojami
Ss pret Padomju
ziņu avoti par
cu reakciju atzi-amerikāņu
sekto-pn.
Haulija vār-vienības
valdība
|e ar ko citu kā
mi un slaveno
itlon gangsteru
. ir gangsters. Es'
Ika Padomju sa-ļnekavēsles
lietot
bālā karā pret
ļnigi domāju, ka
ļaviehlbu neizbē-i
nelaimēsies at-židu,
kā s^pras-vienību.
Bet do-
^spējaml."
iŗā ar Padomju
^ diskutē ar lie-ļnšalanci.
Esot
}īd Padomju sa-jtleķams
skaits
lu, kas ar paš-
1 varētu bom-išingtonu,
Pits-
Sanfrancisko.
arī vieglāk ie-
-)mju savienības
[epenībā turētā
ļšana. Pazīstā­ku
komandieris
ia Padomju ša­lkās
esot arī
sīkākasi kartes
Tomēr arī vai-
ASV nomestas
iņus no ierin-n
ASV strate-kiandas
atbilde
īcinasot visus
lielos centrus,
hs arī Londo-
Ista, ka vienas
ļij^ līdzinoties
L t o bumbu ie-
[sfves laikā uz
pat 400.000 t
I laikā, bet to-ieverojami
iz-
Udonu. Tapec
pastiprinātu
raisa spēku un
cīņa ar Pa-ieročiem
bu-
IsMsoi New8pap6f
under BUCOM cm
^ļļi Dlvisloo AutborliSBtIcm Sbtf tJNDP 108. Publlsheir
Sdltort Valdemārs Lam \gte$ B0Ungen/N.. Breite Sti.
S printer: tJngeheuer &
Olffler. Ludwlgsburn. Kdrner- L 18. PobUshed twice m^lif
Clrculatlon U.OOO.
LATVIAN NEWSPAreR
Nr. 109 (333)
Trešdien. 1949^ g. 16. nov.
ImAk treftdleoaa uo seatoienAs
Ud^vējs: Utviešu CentrilS Ko
mtieja. Oalveoala redalttorii: V
Lambergs; galvena redaktora
vietnieks: M CuHUs. Redak­tori:
A Bolštelns. Fr. Igals.
J. Jēkabsons. B Ķlsella B
Mlndenbergs & Ralsters. L.
Svarcs. Redukcijas adrese:
PssUngen/N., Breite Slr. 8-8.
telefons ITMS,
4
V ^ i r m s 1918. gada 18. no-
/ /ļvembŗa Latvijas valsts
. * / / Ilgi bija dzīvojusi tikai
/ / drosmīgāko un ticīgāko
1 / latviešu dvēselēs un nā-
, kotnes sapņos. Paau­džu
ciešanu un upuru spēks Lat-iHjU
no sapņu dziļuma iznesa dzī-iĻ
Pj^rmā pasaules kara ugunīgie
18di) kas pārara Eiropas zemes, im­pēriju
robežas un tautu dvēseles,
lamjas valsti no idejafit pārkala
ļau? Idtviešu tautas spēku.
Iti Jaunais spēks visā pasaulē
Latvijas valsts^nostļljās sar-*
(ļof Visu» kas topa miasiu Qtbri-
1 ^ far Visu,
kifctika celts un veidots, lai latvie-fll
bōttt ^brivs un laimīgs, Sls Jau-
&8l| i ^ s spēja nostāties sardzē
ļ P l ļ & i ^ ^ no mūsu zemes ņā-
ItuSu* cilvēku, lai kādii plašās pa­saules
malā viņš būtu nokļuvis, ja
tikai viņa vārds bija ierakstīts pa-
18^ kas nesa Latvijas valsts ģerboni,
ffevlen savā zemē, bet arī visā pla-hlā
pasaulē latvietis bija k|uvls II-
"Wgs pilsoņiem, ko aizsai-gāja lie­lai
un vecas valstis. Pašu valsts —
lkaiWftkais brīvas nācijas iegu­vums.
Atkal esam atsviesti atpakaļ. Mū­ļu
sargātājs spēks ir iekalts važās.
K§ pirms 1918. gada 18. novem-bfa
Latvijas valsts atkal dzīvo t i -
m latviešu dvēselēs un nākotnes
«pņos, bet šodien tā ir v i s os
4|tvajos l a t v i e š o s , lai kurā
l«iaules malā tie būtu. Tā ir pirmā
llēā atšķirība no laika pirms Lat-
Vjjas tapšanas. Otrkārt — mums
Anna Brigadere
MĀJE LAIVI/A
Vairāk kā citkārt
Baadsināts šodien
ir mātes Latvijas vārds;
Vairāk kā citkārt
Nāk viņas bērni.
Pulcējas kopā ;
Bēdpilnām sejāni,
Domā un jautā:
Kas būs nu?
Un Māte Latvija saka:
Hedzu un zinu,
Jfis gurdi esat,
Klīstot pa tumšajiem ce]lem
t a aizejot maldā.
Bet še stāvu es
tJn gaidu.
Man klēpis ir bagāts
Ar gadsimtos kaltāni
Tikumu rotām,
Vn pūri man pilni
Gadsimtu krāta
Ciešanu spēka.
Un savās rokās
Es mūjlības gaismekļus
Paceltus turu
Jums norādīt ceļu.
Un mutē man burvības vārdi.
Kas reiz lau jūs glāba,
Un skan tie: vienotu gribu!
draudzīgās valstis, kam šodien ir
un ari nākotnē būs lielākā vara
pasaulē, atzīst brīvās un neatkarī­gās
Latvijas valsts tiesības. Treš­kārt
— šodien Latvijas valstij brī­vajā
pasaules daļā ir pilnvarotie,
kam ir tiesības runāt brīvās un ne­atkarīgās
Latvijas vārdā im atprasīt
visui kas Latvijas tautai atņemts.
TaSii 1)riesmas, kas tinas .aŖ mū­su
tautas dJJIvIbu un dvSseli, ir
daudz lielākas nekā vārdi spēj to
izteikt, jo mūsu tautas dzīvais au­gums
nekad nav bijis padots tik
nepārtrauktai un ilgai nāves pļau­jai,
izdzīšanai no dzimtenes, izklī­dināšanai
pa visu pasauli. Vienīgais
spēks, kas Šos nāves ilmd4us spētu
sacirst, ir — Latvijas valsts. Latvija
bija sardzē par mums visiem un
visur. Apzinoties, kādam likteņa
bargumam pakļauta mūsu tagadne
un nākotne kopš tā brīža, kad Lat­vijas
sardzes spēks mūs vairs ne­sedz,
mums jā­ceļas
un no sar­gātiem
un aiz­sargātiem
pašiem
jātop par sar­giem.
Mēs, visās
pasaules malās
izklīdinātie lat­vieši,
nostāja­mies
Latvijas
sardzē, lai ne­tiktu
aizkavēta
Latvi ias valsts
augšāmcelšanās.
Šogad svinot
mūsu 18. novem­bri,
mums nav
daudz un jūsmī­gu
vārdu. Smagā
un asā likteņa
dunoņa, izmisuma balsu saucieni no
Latvijas pilsētām un tīrumiem un no
Sibīrijas tālumiem ir spēcīgāki par
mūsu vārdiem. Un šie saucieni saka:
Mazāk vārdu! Dariet Latvijas labā
kaut ko tādu, kam Ir reāla nozīme,
kāda jēga, kas pēdas atsta) pasaulē.
Atbalsodami šo saucienu, mēs v i ­si
stājamies Latvijas sardzē. Nē» tā
nav ceremoniju brīža sardze, kur
rokas Jātur gar sāniem, tā ir Ciķp
laika sardze, kurai jābūt gatavai
savu spēku, savas domas upurēt
tam, ko mēs gribam pasargāt. Tā
ir niūsu valsts, mūsu nākotne, mū­su
pašu vienīgais glābšanās brīnums.
Savu taisnību lielajā pasaulē
meklēdami, esam daudz vīlušies, bet
ari daudz mācījušies. Tāpēc mūsu
cīņas līdzekļu un veida izvēle ir
tapusi reālāka un mērķtiecīgāka.
Lai iecerēto sasniegtu, pamatā
vlsplirms jāliek visu pasaulē izkai­sīto
latviešu organizētais spēks. I z -
k l l s t a m . Vīriem, kam ir ticības
uguns, jāsāk tūlīt organizēt Latvi­jas
sardzes visās pasaules malās un
jāpanāk, lai nekur nav neviena tā­da
latvieša, kas varētu teikt, ka lik­teņu
Izšķiršanās laikā viņš Latvijas
pavēli nav dzirdējis.
Ar ko gan mēs spējam būt Lat­vijas
sardzē, paši iedami tālos ceļus?
Vispirms Jau ar to,, ka mēs esam
vēl dzīvie latvieši un ka mūs nav
apseguši Sibīrijas kapu smilts; ar
godīgi un labi veiktu darbu, ar
vārdu, kur vietā tm laikā pieminēts
Latvijas laimīgais laiks un vēlākais
posts; ar to, ka mēs jebkurā pasau­les
malā būdami, spēsim sadzirdēt
un paklausīt balsis, kas sauc palīgā
no Latvijas; ar to, ka mēs mācēsim
uzupurēties un no savām strādnie­ku
algām sagādāsim naudas līdzek­ļus
tiem darbiem uņ uzdevumiem,
kas neatliekami veicami jau So-k
l ī s t o t tomēr 1 a i n e l z- > dien, lai saucieni pēc Latvijas brī­vības
nekur pa­saulē
neapklustu
ar to, ka mēs
spēsim palīdzēt
tiem tautiešiem
svešumā, kas pa-
§1 sev nespēj pa­līdzēt;
ar to, ka
mēs gādāsim, lai
svešumā neap­sīkst
latviešu
grāmatu un laik­rakstu
iznākša­na,
lai mūsu
gara spēku bal­sis
nesāktu dzist
pasaules balsu
dunoņā; ar to,
ka mēs krāsim
fondus atpakaļ-
• ,1
pta&d tie (ģ^atavi na
ceļam uz dzimteni un dzīves iesāku*
mam atbrīvotā, bet izpostītā zemē.
Tie Ir reālie uzdevumi, kas gan
prasīs upurus no katra, bet Sle upu­ri
ir ari vienīgā Iespēja, kā mūsu
vārdus par dzimtenes mīlestību un
uzticību Latvijai pārvērst darbos.
Tikai visu tautiešu apvienotie darbi
un upuri var dot to spēku sākumu,
kas nepieciešams, lai mēs spētu sa­sniegt
pirmos savas cīņas mērķus.
7kr nopūtām, ar žēlabām, ar \ sērī­gām
dziesmām mēs hepānAksim ne­kā.
Ja mēs varam kaut ko dfarit
Laitvijas valsts tiesību atjauooftonas
labā un verdzināto brāļu un mtol
atpiestlSanai, tad tikai ar to, [w dk
mēs spēsim upurēt no saviem sviad-riem,
lai varētu pirkt un samakiit
tos cīņas līdzekļus, ceļ^s. uri .ViliduiL
*ar kādiem mūsdienu pasaulļ tebbiii;
politiskās cīņas, kas izšķir, vai kfi?
das tautas liktenis tiek aizmirsis, vai
arī no aizmirstības pacelts.
Mums Jāskatās faktiem acis un
jācīnās tādā pasaulē, kāda tā ir.
Kad 18. novembrī lūgsim Dieva
svētību mūsu Latvijai, kaut ikkatrs
latvietis pasaulē šīs lietas saprastu
līdz galīgai skaidrībai. Tad mēs visi
zinātu, kur uh kā mēs varam stāj*
ties Latvijas sardzē.:
Katra veida nomods un upuris
par Latviju ii: Latvijas sardze.
D i e v s , s v ē t i L a t v i j u!
Latviešu Nacionālā Padome un
Latviešu Centrālā Komiteja.
dL^Up
I
KĀRLIS SKALBE
Kfga — tā ir Latvijas sirds,
kas jaunās, plaukstošās valsts
ķermeni lika pulsēt spirgtai,
drosmīgai un uzņēmīgai dzīvībai.
RIga — tas; ir Latvijas gara un
Latvijas nervi, tā ir mūsu vē­sture
un tagadne, musu nacionā­lās
eksistences fiimbols. Pie vi­ņas
saulē mirdzoSaJfem jumtiem
un torņiem, kuros nogulušās tik
daudzu bargu laiku zīmes un kas
plercHlzējuši latviešu tautas lai-migāko
dzīves posmu—tur trlm-diniekst
domas atgriežas visbie­žāk,
meklēdamas pieturu, uzmu­dinājumu
un gaišredzību nā­kotnei.
Kā kāda žilbinoša vīzija, ku­ras
spožums radies brivibas kara
liesmās un pateicīgās tautas aiz­dedzinātās
prieka ugunīs, no pa­gātnes
iznirst svinīgais novem­bris
— tliena, kad Latvija kļuva
valsts. Arf neapgaismotas un
nesuminātas palikuSas. brivibas
pieminekļa iris zvaigznes staro
caurll verdzības tumsai, rādīda­mas
vietu, no kufaļ nākotne sā­kama
kali: no drosmes, gribas un
ticības sllekSņa. Tā darīja tie, kas
mums mūsu valsti izcīnīja. ^
Tā zeme ir mūsu, tās pilsētas
mūsu. Tās ir attieksmes, kas bei­dzas
tad. kad nav vairs vai nu
zem?ii un pilsētu, vai nav vairs
viņu fpašnif'ku. Mr-s esam, un Ir
mūsu valsts. r>ai staigājam 18.
novembra pēdās!
e
%
ik
\ m
%
- !
> m