1949-11-16-09 |
Previous | 9 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
očl ieniba ojums rietumu nistrijam c kāda» laika rilof Toi ta. -Tas notika M^L,t'^««- ...kreiseri izbrauca J ū r f * ^» etru attālumā p r o f f : ara dzelmē. PēclS atkal iznira uh Loisil"'^'*'» Komisijas bcekri'^^t a pamanīja -apm. puslūr». I""* attpumā;'pacelam?S.«- augstu, ūdens stabu k l ātrumā virzījās uz d i ? " ' . Telmans s ā k u m r S^ • ^cīm,Jo Viņš saprS kuģim, kas iekļūtu h už u -virpuli, neglābjami t^bojā. Bez panākumiem'^ nāja uzzināt izskaidrojSu^g dzetajai parādībai Prof ^ m vienIgiV lakoniski p4.w ināt- Jturtais eksperiments notirii la ezerā Tikko profesors pfe ca ši liela ūdens rezervu >am, to pārlidoja valrikas p! ju lldmašmas, kas nometa bum. Apmēram 2 km attālums ezt ekritūšas 40 bumbas. Dažas nd-s viss likās esam mierīgi. Tad 8 līmeni sāka klāt nelieli vilni aizvien pieauga apmēros iS ā. Likās, ka pāri ezeram drJ. auksts stindzinātājs vējš, kSmfe stčs .nekādu pārmaiņu nebija pašā laikā gaisā pacēlās ari I miglas mākoņi. Migla Izkltda dažām stundām, un tikai tagad tnlekl varēja novērot ekspeti-ta sekas. Ezera līmeni kvad-ilojņetru apmērā klāja bieia s kārta. Prof. Telmans dom!, ^dag bumbas varētu nomest ie-nieka ostās, tā parali^jot vij. uz laiku visu kustību, rof. Telmans stingrā apsardilbi eklējis arī Pēnemindl, kur Hit- .laikā notika izmēģinājumi ar eridCieb. Kara laikā sagrauti! ŗatorijas tagad atkal pilnīgi at-lotas un tur strādājot 150 vicu tnieku. Prof. Telmanam vķl kaldi^oļuši; ka tagad jau koo< ēts jauns y-šāviņš, kura sftiji "Oļēta ar^A-l- Ar to lespijuii sniiegt mērķtiis 6000 km atliiih i; pie kam tāds šāviens satnitii 12.000 m lielu'augstumu. M māīis aplēsis, ka ar Jauno V>l V' aizsniedzamas 42 minOiu lai- No. saviem vācu kollēgSm pto-uzzinājis, ka krievi izdarot gfus šāviņus ar V-iero{iem no gradas pāri Baltijas jflŗal 8 apgalvo, ka valodas par no-umainiem ķermeņiem, kas pS^ juši Zviedriju un Norvēģiju, nekāda tukša fantāzija. Tie bl-i- jaunie krievu V-šāvlņi. Viktorijas bēgli Mems Kanada8viza8 6A KAFTJŅNIS GRIB DOTBS UZ TAN2ERAS BRĪVOSTU rijas valdības aicināU, KorkM ā ieradīsies Kanādas imigricijas ēdņi, kaš izsniegs l*raukšanas vītiem b a l t i e š u bēgļiem,k» ildīs Kanādas emigrācijas noia- Jem. Vīzas saņems tikai kuģa pasažieri. Pārēji?^ P««f ilgi Īrijas valdības aizgādību»; ī! noskaidrosies viņu turpn»»»' iktorijas-ķapteinis Ennists M sava brauciena mērķi izv81eP« žeras brīvostu. Ja kuģis uzņeM ai atļauto pasažieru skaitu. » ad,jpēc nepleciešamieiņ l c « ntiem, ari Īrijas valdība neceW ildumus tā izbraukšanai, rijas valdība no savas puses^, pārliecināt dažu D i f " « 5 valstu valdības, ai tas atj^i 1iem legāli izvietoties Dienvi erikā. , ..... vik- • pmēram 100 polu tautības v ijas pasažieru Jōto^ies loti jestāžu aizgādība f 5„i. eresējoties par celojum» t^- u. .Baltieši, turpretim, J ziņā tikt pēc iespējas atraK v . (š) SAJUKUSI DP TRANSPORTI Ņujorka (I). - Assoc:liaatteeda P"5*^^ 0, k a 1200 DP Brēmene i j „ pareizos kuģos.«00 pes^^^^^^^^^^^ 9 Sūtāmas uz IJ^^J"-^^"'5 do- Nuorlīnsu, bet 600 "pjtprs-ti^ migranti uz liTuJoŗku. _is noskaidrot*, kad abi K - ^ ^ aduMes Atlantijas okeāna- (. otu kļūdu, uz l ! f"°r^ ' " t i kuf s kuģis ari dosies uz Ņui^jtoi aidīs malā uz turien jas ucējus apmaiņā pret ' = Nel"' aizvesti Ņuorlīnsas 2 un Ģ J O . £ie kuģi ir Ģen. Steward u» ir. \ • ij^es, 1M9. f. 16. novembri. L A T V I J A 6AJA V Ē S T U L E L A T V I J A I N O A N G U J A S Tikko biju iebraucis Anglijā, pie apakJzemes dzelzceļa stacijas Londonā mani pārsteidza puika sodrē-jainu seju, lūdizot tukšā konservu Icfirba peniju» Domāju — vienkārši ielas klaidonis, kas grib vērst uz se-vj Uzmanību. Vēlāk, kad ari uz iela stiiriem mju^il uzrunāja zēni un iflCiteoes izkiāsotām sejām, no-gteidrojās, ka šie pusaudži lasa naudu Gaļa Foksa svētkiem, ar ko pirkt iiguņolanas pi^^erumus. Viņiem lidzas pie ieiai? stūra parasti gulēja ļcaut kas viduvējs starp putnubie-dlkli un lielu lelli vīrieša izskatā. I^lle Simbolizē pašu Gāju Foksu, ko 5, novembra vakarā ar sevišķu r i - tufilu sadedzina. Bet kas tad bijis Gajs Fokss (Guy Fawkes)? Sle tautas svētki un leļļu dedzināšana notiek luakarā ar tā saukto pulvera sazvērestību pret parlamentu 17. g. s. Jorkširas advokāts un katolit partijas vadītājs Gajs Fokss kopā ar domu biedriem bija nodomājuši gāzt karali un pa-dkt parlamentu. Atentāts bija v i gos sīkumos jau sagatavots. Parlamenta pagrabā, tieši zem sēžu zāles Jorlsiros oMots pmķ otentotu pnt Kurzemes fiercogo kiusttevu un karaļa Džemsa 1 troņa sēdekļa Dl ja novietotas 36 pulvera mucas ar oegļiem. Dženiss I starp citu bija Kurzemes hercoga Jēkaba krusttēvs un ar Kui-zemi uzturēja dzīvus tirdzniecības sakarus, vedot no Ventspils uz Angliju nevien labību un imus, bet ari pulveri un lerodus, KO kala latviešu ieroču kalēji her-coga ierobu kalvēs. Gāja Foksa sazvērestība būtu izdevusies, ja to neatklātu pēdējā bridi gluži romantiskas dabas gadījums. Sazvērnieku vidū bijusi ari kada dāma, kuras mīļākais savukārt bijis lords un parlamenta loceklis. Lai glābtu mīļāko, sazvēr-niece mīklainā stilā rakstītā anonīmā vēstulē viņu brīdinājusi nekādā ziņā 5. novembri neiet uz parlamentu. Saņēmējs, nevarēdams saprast brīdinājuma nozīmi, nodevis to tālāk spīkeram, un tā vēstule nonākusi valdības rokās. Pagrabā atrastas pulvera mucas, Gajs Fokss un viņa domu biedri notiesāU un pakārti. Starpgadījums tautā atbalsojies tik dziļi, ka katru gadu, jau vairā- „KAS RUNA ANGL NAK MAN L Pirmie soji AustrāH^^^^^ krasta IZVlLEirra NO KADA TAUTIEŠA VESTULlM Lai Iepazīstinātu nākošos Austrālijas braucējus ar pirmo nedēļu dzīves apstlkļiem jaunajā krastā, publicējam dažus raksturīgākos latvie- M inlenieŗa DP divu vēstuļu fragmentus, kuros notēlotas ieceļotāju gaitas Bonegilas nometnē — vienā no lielākajiem Imigrācijas centriem. Bonegilas nometne, kaš agrāk kal^iusi karavīru mītnēm un var uDjemt apm. 6000 personu, atrodas 7^ Stundu dzelceļa brauciena at-t §luifl8 no Melburnas. No stacijas ui netālo nometni mi^is aizved auto-bmos. Ierodoties nometnē, notiek muitas kontrole, sīki pārbaudot ik-lidzpaņemtās somiņas vai tfelus (Ukiab smtigā, kā rokas jjaļa^'fegadSjb ^mn uz kuģa). Iļuļtas .i6ŗēdņl,; galverito vērību veltī (iļgarttēm,* icd ikviens jiieaugušais drīkst bez muitas ievest tikai 200 ģab. Pēc muitas kontroles dodamies U2 telpām, kas ierādītas pa tautībām, šķirot arī sievietes ar birniem no vīriešiem. Telpas ir barakas — viļņota sftārda sienām, griestiem, ar šīfera jumtu. Starp sienas augšmalu un jumtu atsilta pēdu plata ventilācijas sprauga. Barakā pāris duču gultu ar nepieciešamajām segām un gultas veļu. Ir elektriskā gaisma, bet pa-raBtl trūkst apsildes ierīču, tā ka it sevišķi Austrālijas ziemā, kad temperatūra naktis noslīd uz 0 gr.. Stipri Jāsalst. Primitīvie mājokļi sākumā, protams, rada lielu vilšanos, bet vēlāk pierodaih un kaut kā Iekārtojamies. P6c 4 dienām saņemam no muitas savu rokas bagāžu, un dienu vēlāk Sāk izsniegt arī smago. Bet jau tūlīt otrā dienā pēc Ierašanās katru transportu (1000—1500 pers.) sapulcina lielā zālē, kur to uzrunā nometnes direktors, apisvelcot mūs kā nfikoSos Austrālijas pilsoņus. Pēc direktora .runā nometnes angļu valodas kursu vadītājs,'un tūlīt seko iebraucēju pirmais iiiadalJjums pēc sngļu, valodas zināšanām. „Head-master's" pasaka d āžus teikumus angliski un uzaicina piecelties visus, l^as tos sapratuši. Tad zālē parā- ^1% vīrs ar plakātu „Those who speak some English come with me". Aicinātie nonāk pirmie skolas tel- P§8, kur tos sadala pulciņos pa 25 personām un izdara jau īsu pār- J^audi. Angļu valodas nepratējus, i^as palikuši zā,.ē, savukārt sadala PARAKSTĪJUSI 200 GALVOJIIIVIU Aprīli uz Nebraskas štatu A SV i ^ o j a kādas latviešu darba rotas tialībnieks mācītājs Herberts Jesi- ^erg. Vēlēdamies pavērt ceļu izceļošanai ari citiem. Vācijā palikušajiem tautiešiem, macUājs Jesifers tulm klajās salmros ai amerikāņu sabiedriskajiem darbiniekiem un centas tiem pareizi apgaismot Vācijā ^Sošo tautiešu smago stāvokli. _ V i - ^a pūliņi vainagojušies panākumiem, un daudziem tautiešiem viņš atradis viņā krastā īstus draugus un labvēļus, 'izcila latviešu labvēle izrādījusies Binghamas pilsētas sabiedriskā darbiniece Mrs. Venica Edmondsone, kas lidz oktobrim" vie- ^a pati sagādājusi un parakstījusi 200 galvojumu. Daudzi no galvoju-saņēmējiem ir ar lielām ģimenēm vai stipri pāri pusmūžam, un normāli tiem nebūtu radušās nekādas izceļošanas iespējas. sīkākās grupās, It īpaši Ievērojot vācu valodas prasmi Visas šis daudzās grupas parasti sāk valodas mācīšanos ļoti fienerģlskl, bet tlķai reta grupa faktiski iztur visu kursu (4—6 ned) līdz galam — vai nu audzēkņu vēlākās kūtrības dēļ, vai arī tādēļ, ka tie dabū darbu un nometni atstāji Ieceļotāju pirmā nedēļa paiet, kārtojot dažādas formalitātes; izdara ārsta pārbaudi, rentgena caurskati un dokumentāciju, pieprasa sociālo pabalstu resp. kabatas naudu utt. Kabatas nauda katram pieaugušajam ir 5 Sil. nedēļā, bet ģimenēm ar vienu vai vairākiem bērniem izsniedz Icopā 12,5 šil. (neatkarīgi' no bērnu skaita). Jau Ita-f lijā, kāpjot uz kuģa, visiem izsniedza sevišķas ceļojuma pases. Tagad tām pievieno vēl pāris dokumentus. Viens ir Certlficate of Re-gistration, kurā reģistrē imigranta dzīves vietas maiņu, līdzīgi kā taļsi bija Latvijā ar mūsu iekšzemes pa-- sēm. Otrs dokuments, ko izsniedz katram virs 16 g. v. ieceļotājam, ir Certificate of Exemption, kas apliecina, ka iebraucējs ielaists Austrālijā, izdarot zināmus izņēmumus no vispārīgā Austrālijas Imigrācijas l i kuma. Pēc 2—3 nedēļu nodzivošānas aicina uz darba pārvaldi, kuras nodaļa ierīkota turpat nometnē. Ierēdnis laipni Iztaujā, ko katrs strādājis agrāk, kādas valodas prot, kur šeit Austrālijā Jr radi vai draugi, utt. Pieredze rada, ka 5Is laipnības dēļ tomēr nav jārada pārāk lielas illūzijas, jo, piešķirot darbu, ievāktās ziņas reti kad ievēro. Pēc reģistrācijas darba pārvaldē atkal kādu laiku dzīvojam netraucēti, mācoties angļu valodu, apmeklējot dievkalpojumus un gaidot tālāko. Izvietošana darbā norit diezgan lēni. Visātriik aizsūta dažādos darbos vieniniekus, arī sievietes uz slimnīcām un mājsainmiecībā utt Bezbērnu paŗus nosūta uz izvietošanas nometni Tasmanijā Kad darba pārvalde saņem kādu strādnieku pieprasījumu, tā izsauc attiecīgu skaitu cilvēku un nolasa tiem īsumā visus nākamā darba noteikumus — kur un kas jāstrādā, kāda paredzēta alga utt. Parasti lielākā daļa uzaicināto klusēdami piekrīt, bet dažs tomēr ari atsakās. Teorētiski jau ikviens var darbu meklēt arī patstāvīgi, bet praktiski tas gan iespējams tikai ar labu draugu atbalstu, jo nepieciešams sagādāt arī dzīvokli, un bez tam bieži vajadzīgi lielāki līdzekli braukšanai uz attālākajām pilsētām. ^ Ieceļotāju vidū izplatīts uzskats, ka no darba pārvaldes piedāvātās vietas drī.<st atteikties 3 reizes. Nesen nometnes vadība oficiāli paskaidroja, ka sāds uzskats esot nepamatots, un par piedāvātā darba noraidīšanu varot tūlit atņemt sociālo pabalstu. īstenībā šādas sankcijas tomēr lieto reti, un zināma izvēle attiecībā uz darba vietu ir iespējama. Personīgi ari es pats līdz ar vairākiem citiem latviešiem no pirmā piedāvājuma atteicos, jo darbs biia domāts kādā armijas nometnē, kur atalgojums parasti esot mazāks nekā citur. Ierēdnis gan raustīja ūsas un biedēja, ka tad mes varēšot te nometnē nīkt vēl mēnešiem ilgi. btn tai pašā dienā iedeva mums tomēr kādu citu darbu kus gadsimtus, visā Anglijā 5. novembri dedzina Gāju Foksu sārtā, uguņo, iet budēļos un rīko visādas citas izdarības, kā mums Mārtiņu vakarā. Sevi&ķi šis vakars tikams jauhatnel. Jo tad, patriotisku motīvu segti, studenti var rāpties spuldžu stabos uz skvēriem, rikot skaļus gājienus un dažādi āzēties, Jo policija lajā vakarā piever acis. Lielākais sods, kas draud pārgalvīgam svētku dalībniekam, ja tas dzīvākajā pilsētas daļā, piemēram, Pi-kadilli laukumā, sāk laist raķetes un mest petardes, ir, ka sabiedriskā miera traucētāju aizved melnā policijas mašīnā un notur iecirkni kopā ar citiem bēdu brāļiem pie tējas galda un kārtīm, kamēr iet pēdējais apakšzemes vilciens. Tādēļ Londona 5. novembra vakarā Ir vēl jautrāka n ^ parasti Zimlgi. ka pārgalvībās un uguņošanas meistarībā angļu meitenes pārspēj zēnus un jaunekļus. Šogad vislielākā burzma bija pie Alberta Hola, kur maskojušies studenti, dziedot dziesmas, aizsprostoja SIs koncerta zāles ieejas, un Tra-falgāra skvērā pie Nelsona plenu-nekļa. Nelsona pieminekļa pakāje bija pilna jautru ļaužu, kas, smiekliem skanot, šāva gaisā raķetes un meta petardes. Strūklu aku smalkās lāsītes, vēja nestas, smidzināja naksnīgajā gaisā mitru vēsumu, cauri skrejošiem mākoņiem Šad un tad pavīdēja mēness, dzelteni bāls kā citrons, bet ļaudīm drūzmā no prieka un pārgalvības kaisa valgi un mirdzēja acis. Varbūt dažas labas nallona zeķes un daži jaunā griezuma brunciši apsvila, uguns čūskām dzirksteļojot un lokoties pa zemi, bet kas par to bēdās. Barā visu laiku kustējās neiztraucējama miera apņemtie policisti, ietinušies melnos pledos. Viņiem gar cepurēm nošāvās raķetes un daža uguns čūska izlocījās starp kājām. Bet viņi nezaudēja pacietību, 'i'ikai, kad uzņēmīgākie tautas svētku dalībnieki sāka rāpties uz Nelsona pieminekļa statujām, policisti pacēla balsi un nūjiņas, un nerātnie londonieši kļuva neparasti paklausīgi. Policijai Anglijā pretojas tikai nejēgas. Apakšā uguņošanas prieki un sprādzienu troksnis skanēja līdz vēlai naktij. Dažos māju pagalmos vēl vēlu bija sakurti lieli sālīti, kuf mājas iemītnieki dedzināja Gāju Foksu un līksmojās. Protams, uguņošanas karnevāls prasa arī; upurus. Otrā rītā laikraksti vēstīja, ka Oaja Foksa svinībās Lofidonā vien 80 gadījumos vajadzējis izsaukt ugunsdzēsējus. Kembridžā policija jau laikus nokrāsojusi tirgus laukuma rajonā visus laternu stabus, lai Foksa svētku svinētāji nerāptos tajos. Kāds pro-vincietis. nemākulīgi raķetes laižot, saspridzinājis rokai pirkstus. Eden-bridžā, Kentā, lāpu gājienā piedalījušās 30.000 personu tm svinībās ieradies ari ministru prezidents. Tā Gāja Foksa diena Anglijā Ir reizē tautas svētki, tautas uzticības demonstrējums parlamentam un arī diena, kad uz laiku top noārdīti kārtu un Sķipu žogi un ļaudis bezbēdīgi priecājas par brīvību. Londonā, novembri Pēteris Aigari sadaulīlim kastē^^ iirevidētiem koferiem A U S T R Ā L I J A S B R A U C Ē J U G A I T A S P £ D E J A L A I KA Agrākais LCK britu Joslas delegācijas vadītājs J . Miezis vēstulē, kas nesen saņemta Vācijā, apraksta kā klājas ceļotājiem, kas pēdējā laikā devušies uz Austrāliju: tj'ēdējā laikā visus transportus caur Itāliju virza uz Senigaliju pile Aneonas. kur sagatavo pēdējo dokumentāciju. Pēc tam seko viena no trim izkuģošanas nometnēm pie Ne- I Cauri Bonegilas uztveršanas nb* metnel tagad esmu nonācis SldnejS, kur man bija sameklēta sava istabiņa. Dzīve nav lēta, seVUķi tiksme. Darbu meklējot, būs JlbrU-ņojas ar pacietību^ Jo lielākais traucējums darba sameklēšanā ir mani gadi Ja to būtu 20 mazāk, es Jau būtu darbā un pelnītu labu algu." (er) Utvieil odā tt AiatrftlUii aļ^tlAli PoniMjo, apolest Baļļoli, Rapuja ?al Avena. Es biju Averpfi. Pārtikā telt kba, bet sanitfiraie apstākļi sem katraa kritikas, Jo trūkst ūdens. Totietiu bagātīgi plūst vlhi, ko iegūst, M^itot gaisi" drānas vai vērtslietas. Ari U B kuģa , J^elly'\ kur starp 16(M), trl8pa<l-smlt tautību pasažieriem bijām 317 latviešu, baroja pārpllnigl Bija ari tīra gultas veļa, bet trūka tvaika veļas mazgātuves. tā kā drīz vien ieviesās ārkārtīga netīrība. Veļu itn bieži vien ari dubļainās kājas nācās mazgāt mazgājamos galdos, tā kā pāris slimo ar ādas izsitumiem ai>- laida vai visus neuzmanīgos pasažierus, sevišķi bērnus, gan ar izsttu-mlem. augoņiem, ādas ēdēm vai masalām. Pats mazgājos vai nu zem jūras ūdens dušas vai ari norivējos slapjā dvieli, tā kā tika cauri bez minētām kaltēm. Brauciena laikā jūrā nācās apglabāt vienu 6 m|n. vecu bWnu uii 32 gr v. igaunieti. Ņet^tikams pārsteigums bija.galā, kad izrīdtJSs. kā luu Itālijā manas ceļa somas izrevidētas un vērtīgākā veļa. zābaki, foto piederumi uc. lietas, ieskaitot arī clga*- retes un ordeņus, pazudušas. Jāsaka, ka koferi šādam ceļojumam maz piemēroti. Mani bija sadauzīti druskās, bet ari neapstipotas koka kastes bieži galā pienāk salauztas. Muitas kontrole Vācijā viegla, bet skatās ari naudās portfelltl. Jāpieteic foto aparāti, radio un rakstāmmašīnas, pierādot viņu Izcelšanos. Itāļi kontrolē rokas bagāžu. Kontrole stingra, lai izkuģošanas nometnē netirgotos ar multojamfim precēm. Visstingrākā kontrole tomēr Austrālijā, kur bez žēlastības konfiscē nepieteiktas lietas, visādus medikamentus, Ja tie nav ārsta paralc-stitl, pārtiku un cigaretes,* Ja to skaits pārsniedz 200 uz katru smēķētāju. Bagāžas lielums nav svarīgs. Bija cilvēki ar 10-15 kastēm. Dibinās stipendiju fondu Kanādas latviešu studentiem Kanādas latviešu studentu apvienības darbība pakāpeniski vēršas plašumā. Bez līdzšinējām akadēmiskajām vienībām Montreālā un Edmontonā tagad nodibinātas jaunas vienības Londonā un Toronto. K L S A prezidija jaunā adrese ir: 98 Sheridan Ave, Toronto/Ont., Ca-nada. Apvienības prezidijs ierosinājis dibināt latviešu akadēmisko stipendiju fondu, kas sniegtu atbalstu studiju turpināšanai trūkumā nonākušajiem tautiešiem. Fonda līdzekļi sastādītos no summām, ko šim nolūkam iemaksātu KLSA prezidijs, latviešu akadēmiskas vienības un eventuāli labvēļi. Līdz nāk. gada februārim fondā paredzēts savākt apm. 400 dolāru. Par fonda līdzekļu izlietcSanu lemtu speciāla komisija, kurā piedalītos visu galveno ziedotāju, kā arī latviešu mācības spēku pārstāvji. Septembrī studijas Kanādas "universitātēs uzsākuši 5 Baltijas universitātes latviešu stipendiāti — ]\ Bernāti, J. Bilkins, B. Eglltis, M. Kanniņa un G. Valtere. Apvienības prezidijs uzaicinājis visas latviešu studentu vienības un akadēmiskās saimes locekļus aktīvi piedalīties 18 novembfa svinību rīkošanā. Tāpat prezidijs ieteicis akadēmiskajām vienībām rīkot regulāri literārus un muzikālus vakarus, kā arī cita veida nopietnus sarīkojumus, atdzīvinot Kanādas latviešu sabiedriski kulturālo dzīvi. Mac. Arnolds Lūsis r - angļu ioikraksta redaktors Kanādā sācis Iznākt jauns ev. lut. baznīcas laikraksts angļu valodā — The Lutheran in Canada. Laikrakstu izdod Misurl sinodei pakļautā ev. lut. draudžu apvienība Toronto. Pirmajā numurā bez rellģls-ki- ētiska satura apcerējumiem Ievietots arī māc. Lūša raksts par baznīcu aiz dzelzs aizkara, lgaur;iu gleznotāja Saarnita raksts par piedzīvojumiem Novo-Noseļniku koncentrācijas nomeuiē, raksts par igauņu „vikingu'' laivas braucienu uz Kanādu uc. īpašu vērību laikraksts velti DP darba spēka propagandai un darba h'guma meklēšanai mūsu tautiešiem, kas vēlās ieceļot Kanādā Sal ziņā laikraksta redakcijas pielietotie paņēmieni ir diezgan asprātīgi, un cerams, ka sekmes neizpaliks, jo baznīcas teiktajam vārdam Kanādā ir laba skaņa. Māc Arnolds Lūsis, laikam, būs pagaidām pirmais no mūsu tautiešiem, kas svešumā ticis par angļu valodā iznākoša laikraksta redaktoru. Laikrakstam būšot arī apeci-āls rotēts pielikums igauņu un latviešu valodā — domāts garīgai apcerei un ziņām par latviešu ev. luterisko draudžu dzīvi Kanādā. L a bas sekmes! (B. B.) A. Puni^ meai\afii Vēl par Itālijas transUnometnēm « VĒSTULES LATVUAI NO ST. ANTONIO UN BAl^OU Kā zināms, IRO nesen Ifldtva if» kojumu neuzņemt pagaidām Austrālijas transportos izceļotāju ģl* menes. kurās ir bērni zem 1 g. Vi Rīkojuma izdošanas laikā zinims Skaits šādu ģimeņu tomēr jau atradās Itālijas transltnometnēs. Tagad ŠIS ģimenes novietotas visai vienkopus kādā Jaunterlkotā no-metnā St Antonlo. apm. 75 km dienvidaustrumos no Neapoles. Par dztves apstākļiem Jaunajā nomenā kāds tautietis raksta; „St Antonlo nometne Ir ^tfWk karā gūstekņu mītne un sastāv no apm. 45 mūra barakām, ko Iežogo 3 m augsta mūra sēta. Katrā barakā atrodas 50—60 divstāvu gultas. Jumti barakām cauri, un lietus laikā visa telpa pludo. Sievietes ar mazajiem bērniem un vīrieši dzīvo atscļvlšķl. VIrl var apmeklēt slevis un bērnus līdz pīkst. 20. Ēdiens pieaugušajiem labāks nekā BaņoU nometnē, turpretim bērni līdz 1 ģ. v. saņem vienīgi ūdeni atšķaidītu pienu un mannā putriņu. Tādēļ, lai kaut cik uzturētu bērnu svaru, tiem jāpiepērk papildu uzturs, kaļ no» metnes kantinē izmaksā itiprl dārgi Bērniem ar lielāku svara Iztrū* kumu nav Izredžu tikt transporti. Tagad tuvojas Itālijas ziema, un lai ari tā nemēdz būt sevišķi barga, tikai retai ģimenei uzglabājies kādi siltāks apģērba gabals. Nav ar! le* spējams izņemt kaut ko no smagās bagāžas. Jo tā parasti atrodas BaņoU nometnē, bet dailem nosūtīta jau uz Austrāliju. Ii^laldēianlB ie« spēju nometnē nav gandrīz nekādu. Bibliotēkā atrodami i^vlenlgl ārzenvju laikraksti un žurnāli, bet latviešu valodā nav neviena, lai gan latviešu šajā nometnē Ir apm. 60.** Ļoti smagā stāvokli nonākusi kāda latviešu ģimene, kas atrodas BaņoU nometnē jau kopš 24>^ugu8ta. „Bijām paredzēti jūfas transportiim 15. septembrī," raksta šis ģimenes galva, „bet 8. septembri mūļu W gadus vecais dēls .qasUma ar maiia- 1ām, kas nozfmē transporta etUk- Sanu par 2 nedēļām. Kad pēc 10 dienām -zēnu izlaida no slimnīcas, tas bija tā ^izārstēts", ka burtiski nespēja nostāvēt kājās. 10 dienu laikā mums atļāva bērnu apmeklēt slimnīca vienu reizi, un ari tikai tādēļ, ka saniknotie noļl un ukraiņi draudēja slimnīcu izdemolēt. Bet drīz pēc tam ap slimnīcu ierīkoja pamatīgu dzeloņstiepļu žogu. Negribu teikt, ka bornicm .«slimnīcā nedeva ēst, bet ^ajā vecumā tie gan vēl pi^l nevarēja nr-kS prjinifgto ēdienu iesāktr un bapt tosnevifns nebaroja. 1. oktobrī mūs atkal IzraudzMa transportam, bet t a r ^ i nu Srsta apskatē tiklab mū^u dēlu, kā vairSkul desmitus citu slimnīcas upuru atzina par vājiem, un transportu mums atkal uz mēnesi ntllka „bēr-nu mie<;as .^tavokl» uzlabošanai''. Protams, tagad darām visu iespējamo, un e«;am jau pār^i^vuši pf^dējo, kas vien pārdodams, lai Iegūtu bērnam papildu pārtiku. Ar nometnes uzturu vien, protams, cerēt uz kādu uzlabo.^.anof; rrūti. Ja nu arī novembrī netiklim prom, tad grūti Iedomāties, ko lai iesākam."
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 16, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-11-16 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari491116 |
Description
Title | 1949-11-16-09 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
očl
ieniba
ojums rietumu
nistrijam
c kāda» laika rilof Toi
ta. -Tas notika M^L,t'^««-
...kreiseri izbrauca J ū r f * ^»
etru attālumā p r o f f :
ara dzelmē. PēclS
atkal iznira uh Loisil"'^'*'»
Komisijas bcekri'^^t a pamanīja -apm. puslūr». I""*
attpumā;'pacelam?S.«-
augstu, ūdens stabu k l
ātrumā virzījās uz d i ? " '
. Telmans s ā k u m r S^
• ^cīm,Jo Viņš saprS
kuģim, kas iekļūtu h už
u -virpuli, neglābjami
t^bojā. Bez panākumiem'^
nāja uzzināt izskaidrojSu^g
dzetajai parādībai Prof ^
m vienIgiV lakoniski p4.w
ināt-
Jturtais eksperiments notirii
la ezerā Tikko profesors pfe
ca ši liela ūdens rezervu
>am, to pārlidoja valrikas p!
ju lldmašmas, kas nometa bum.
Apmēram 2 km attālums ezt
ekritūšas 40 bumbas. Dažas nd-s
viss likās esam mierīgi. Tad
8 līmeni sāka klāt nelieli vilni
aizvien pieauga apmēros iS
ā. Likās, ka pāri ezeram drJ.
auksts stindzinātājs vējš, kSmfe
stčs .nekādu pārmaiņu nebija
pašā laikā gaisā pacēlās ari
I miglas mākoņi. Migla Izkltda
dažām stundām, un tikai tagad
tnlekl varēja novērot ekspeti-ta
sekas. Ezera līmeni kvad-ilojņetru
apmērā klāja bieia
s kārta. Prof. Telmans dom!,
^dag bumbas varētu nomest ie-nieka
ostās, tā parali^jot vij.
uz laiku visu kustību,
rof. Telmans stingrā apsardilbi
eklējis arī Pēnemindl, kur Hit-
.laikā notika izmēģinājumi ar
eridCieb. Kara laikā sagrauti!
ŗatorijas tagad atkal pilnīgi at-lotas
un tur strādājot 150 vicu
tnieku. Prof. Telmanam vķl
kaldi^oļuši; ka tagad jau koo<
ēts jauns y-šāviņš, kura sftiji
"Oļēta ar^A-l- Ar to lespijuii
sniiegt mērķtiis 6000 km atliiih
i; pie kam tāds šāviens satnitii
12.000 m lielu'augstumu. M
māīis aplēsis, ka ar Jauno V>l
V' aizsniedzamas 42 minOiu lai-
No. saviem vācu kollēgSm pto-uzzinājis,
ka krievi izdarot
gfus šāviņus ar V-iero{iem no
gradas pāri Baltijas jflŗal
8 apgalvo, ka valodas par no-umainiem
ķermeņiem, kas pS^
juši Zviedriju un Norvēģiju,
nekāda tukša fantāzija. Tie bl-i-
jaunie krievu V-šāvlņi.
Viktorijas bēgli
Mems Kanada8viza8
6A KAFTJŅNIS GRIB DOTBS
UZ TAN2ERAS BRĪVOSTU
rijas valdības aicināU, KorkM
ā ieradīsies Kanādas imigricijas
ēdņi, kaš izsniegs l*raukšanas vītiem
b a l t i e š u bēgļiem,k»
ildīs Kanādas emigrācijas noia-
Jem. Vīzas saņems tikai
kuģa pasažieri. Pārēji?^ P««f
ilgi Īrijas valdības aizgādību»;
ī! noskaidrosies viņu turpn»»»'
iktorijas-ķapteinis Ennists M
sava brauciena mērķi izv81eP«
žeras brīvostu. Ja kuģis uzņeM
ai atļauto pasažieru skaitu. »
ad,jpēc nepleciešamieiņ l c «
ntiem, ari Īrijas valdība neceW
ildumus tā izbraukšanai,
rijas valdība no savas puses^,
pārliecināt dažu D i f " «
5 valstu valdības, ai tas atj^i
1iem legāli izvietoties Dienvi
erikā. , ..... vik-
• pmēram 100 polu tautības v
ijas pasažieru Jōto^ies loti
jestāžu aizgādība f 5„i.
eresējoties par celojum» t^-
u. .Baltieši, turpretim, J
ziņā tikt pēc iespējas atraK v
. (š)
SAJUKUSI DP TRANSPORTI
Ņujorka (I). - Assoc:liaatteeda P"5*^^
0, k a 1200 DP Brēmene i j „
pareizos kuģos.«00 pes^^^^^^^^^^^
9 Sūtāmas uz IJ^^J"-^^"'5 do-
Nuorlīnsu, bet 600 "pjtprs-ti^
migranti uz liTuJoŗku.
_is noskaidrot*, kad abi K - ^ ^
aduMes Atlantijas okeāna- (.
otu kļūdu, uz l ! f"°r^ ' " t i kuf
s kuģis ari dosies uz Ņui^jtoi
aidīs malā uz turien jas
ucējus apmaiņā pret ' = Nel"'
aizvesti Ņuorlīnsas 2 un Ģ J O .
£ie kuģi ir Ģen. Steward u»
ir.
\ •
ij^es, 1M9. f. 16. novembri.
L A T V I J A
6AJA
V Ē S T U L E L A T V I J A I N O A N G U J A S
Tikko biju iebraucis Anglijā, pie
apakJzemes dzelzceļa stacijas Londonā
mani pārsteidza puika sodrē-jainu
seju, lūdizot tukšā konservu
Icfirba peniju» Domāju — vienkārši
ielas klaidonis, kas grib vērst uz se-vj
Uzmanību. Vēlāk, kad ari uz iela
stiiriem mju^il uzrunāja zēni un
iflCiteoes izkiāsotām sejām, no-gteidrojās,
ka šie pusaudži lasa naudu
Gaļa Foksa svētkiem, ar ko pirkt
iiguņolanas pi^^erumus. Viņiem
lidzas pie ieiai? stūra parasti gulēja
ļcaut kas viduvējs starp putnubie-dlkli
un lielu lelli vīrieša izskatā.
I^lle Simbolizē pašu Gāju Foksu, ko
5, novembra vakarā ar sevišķu r i -
tufilu sadedzina.
Bet kas tad bijis Gajs Fokss (Guy
Fawkes)? Sle tautas svētki un leļļu
dedzināšana notiek luakarā ar tā
saukto pulvera sazvērestību pret
parlamentu 17. g. s. Jorkširas advokāts
un katolit partijas vadītājs
Gajs Fokss kopā ar domu biedriem
bija nodomājuši gāzt karali un pa-dkt
parlamentu. Atentāts bija v i gos
sīkumos jau sagatavots. Parlamenta
pagrabā, tieši zem sēžu zāles
Jorlsiros oMots pmķ otentotu
pnt Kurzemes fiercogo kiusttevu
un karaļa Džemsa 1 troņa sēdekļa
Dl ja novietotas 36 pulvera mucas ar
oegļiem. Dženiss I starp citu bija
Kurzemes hercoga Jēkaba krusttēvs
un ar Kui-zemi uzturēja dzīvus
tirdzniecības sakarus, vedot no
Ventspils uz Angliju nevien labību
un imus, bet ari pulveri un lerodus,
KO kala latviešu ieroču kalēji her-coga
ierobu kalvēs.
Gāja Foksa sazvērestība būtu izdevusies,
ja to neatklātu pēdējā bridi
gluži romantiskas dabas gadījums.
Sazvērnieku vidū bijusi ari
kada dāma, kuras mīļākais savukārt
bijis lords un parlamenta loceklis.
Lai glābtu mīļāko, sazvēr-niece
mīklainā stilā rakstītā anonīmā
vēstulē viņu brīdinājusi nekādā
ziņā 5. novembri neiet uz parlamentu.
Saņēmējs, nevarēdams saprast
brīdinājuma nozīmi, nodevis to tālāk
spīkeram, un tā vēstule nonākusi
valdības rokās. Pagrabā atrastas
pulvera mucas, Gajs Fokss
un viņa domu biedri notiesāU un
pakārti.
Starpgadījums tautā atbalsojies
tik dziļi, ka katru gadu, jau vairā-
„KAS RUNA ANGL
NAK MAN L
Pirmie soji AustrāH^^^^^ krasta
IZVlLEirra NO KADA TAUTIEŠA VESTULlM
Lai Iepazīstinātu nākošos Austrālijas
braucējus ar pirmo nedēļu dzīves
apstlkļiem jaunajā krastā, publicējam
dažus raksturīgākos latvie-
M inlenieŗa DP divu vēstuļu fragmentus,
kuros notēlotas ieceļotāju
gaitas Bonegilas nometnē — vienā
no lielākajiem Imigrācijas centriem.
Bonegilas nometne, kaš agrāk
kal^iusi karavīru mītnēm un var
uDjemt apm. 6000 personu, atrodas
7^ Stundu dzelceļa brauciena at-t
§luifl8 no Melburnas. No stacijas
ui netālo nometni mi^is aizved auto-bmos.
Ierodoties nometnē, notiek
muitas kontrole, sīki pārbaudot ik-lidzpaņemtās
somiņas vai
tfelus (Ukiab smtigā, kā rokas
jjaļa^'fegadSjb ^mn uz kuģa).
Iļuļtas .i6ŗēdņl,; galverito vērību veltī
(iļgarttēm,* icd ikviens jiieaugušais
drīkst bez muitas ievest tikai 200
ģab. Pēc muitas kontroles dodamies
U2 telpām, kas ierādītas pa
tautībām, šķirot arī sievietes ar
birniem no vīriešiem. Telpas ir
barakas — viļņota sftārda sienām,
griestiem, ar šīfera jumtu.
Starp sienas augšmalu un jumtu atsilta
pēdu plata ventilācijas sprauga.
Barakā pāris duču gultu ar nepieciešamajām
segām un gultas veļu.
Ir elektriskā gaisma, bet pa-raBtl
trūkst apsildes ierīču, tā ka
it sevišķi Austrālijas ziemā, kad
temperatūra naktis noslīd uz 0 gr..
Stipri Jāsalst. Primitīvie mājokļi
sākumā, protams, rada lielu vilšanos,
bet vēlāk pierodaih un kaut kā
Iekārtojamies.
P6c 4 dienām saņemam no muitas
savu rokas bagāžu, un dienu vēlāk
Sāk izsniegt arī smago. Bet jau tūlīt
otrā dienā pēc Ierašanās katru
transportu (1000—1500 pers.) sapulcina
lielā zālē, kur to uzrunā nometnes
direktors, apisvelcot mūs kā
nfikoSos Austrālijas pilsoņus. Pēc
direktora .runā nometnes angļu valodas
kursu vadītājs,'un tūlīt seko
iebraucēju pirmais iiiadalJjums pēc
sngļu, valodas zināšanām. „Head-master's"
pasaka d āžus teikumus
angliski un uzaicina piecelties visus,
l^as tos sapratuši. Tad zālē parā-
^1% vīrs ar plakātu „Those who
speak some English come with me".
Aicinātie nonāk pirmie skolas tel-
P§8, kur tos sadala pulciņos pa 25
personām un izdara jau īsu pār-
J^audi. Angļu valodas nepratējus,
i^as palikuši zā,.ē, savukārt sadala
PARAKSTĪJUSI 200 GALVOJIIIVIU
Aprīli uz Nebraskas štatu A SV
i ^ o j a kādas latviešu darba rotas
tialībnieks mācītājs Herberts Jesi-
^erg. Vēlēdamies pavērt ceļu izceļošanai
ari citiem. Vācijā palikušajiem
tautiešiem, macUājs Jesifers tulm
klajās salmros ai amerikāņu sabiedriskajiem
darbiniekiem un centas
tiem pareizi apgaismot Vācijā
^Sošo tautiešu smago stāvokli. _ V i -
^a pūliņi vainagojušies panākumiem,
un daudziem tautiešiem viņš
atradis viņā krastā īstus draugus un
labvēļus, 'izcila latviešu labvēle izrādījusies
Binghamas pilsētas sabiedriskā
darbiniece Mrs. Venica
Edmondsone, kas lidz oktobrim" vie-
^a pati sagādājusi un parakstījusi
200 galvojumu. Daudzi no galvoju-saņēmējiem
ir ar lielām ģimenēm
vai stipri pāri pusmūžam, un
normāli tiem nebūtu radušās nekādas
izceļošanas iespējas.
sīkākās grupās, It īpaši Ievērojot
vācu valodas prasmi Visas šis
daudzās grupas parasti sāk valodas
mācīšanos ļoti fienerģlskl, bet tlķai
reta grupa faktiski iztur visu kursu
(4—6 ned) līdz galam — vai nu
audzēkņu vēlākās kūtrības dēļ, vai
arī tādēļ, ka tie dabū darbu un nometni
atstāji
Ieceļotāju pirmā nedēļa paiet,
kārtojot dažādas formalitātes; izdara
ārsta pārbaudi, rentgena caurskati
un dokumentāciju, pieprasa
sociālo pabalstu resp. kabatas naudu
utt. Kabatas nauda katram pieaugušajam
ir 5 Sil. nedēļā, bet ģimenēm
ar vienu vai vairākiem bērniem
izsniedz Icopā 12,5 šil. (neatkarīgi'
no bērnu skaita). Jau Ita-f
lijā, kāpjot uz kuģa, visiem izsniedza
sevišķas ceļojuma pases. Tagad
tām pievieno vēl pāris dokumentus.
Viens ir Certlficate of Re-gistration,
kurā reģistrē imigranta
dzīves vietas maiņu, līdzīgi kā taļsi
bija Latvijā ar mūsu iekšzemes pa--
sēm. Otrs dokuments, ko izsniedz
katram virs 16 g. v. ieceļotājam, ir
Certificate of Exemption, kas apliecina,
ka iebraucējs ielaists Austrālijā,
izdarot zināmus izņēmumus no
vispārīgā Austrālijas Imigrācijas l i kuma.
Pēc 2—3 nedēļu nodzivošānas aicina
uz darba pārvaldi, kuras nodaļa
ierīkota turpat nometnē. Ierēdnis
laipni Iztaujā, ko katrs strādājis
agrāk, kādas valodas prot, kur
šeit Austrālijā Jr radi vai draugi,
utt. Pieredze rada, ka 5Is laipnības
dēļ tomēr nav jārada pārāk lielas
illūzijas, jo, piešķirot darbu, ievāktās
ziņas reti kad ievēro. Pēc reģistrācijas
darba pārvaldē atkal kādu
laiku dzīvojam netraucēti, mācoties
angļu valodu, apmeklējot
dievkalpojumus un gaidot tālāko.
Izvietošana darbā norit diezgan
lēni. Visātriik aizsūta dažādos darbos
vieniniekus, arī sievietes uz
slimnīcām un mājsainmiecībā utt
Bezbērnu paŗus nosūta uz izvietošanas
nometni Tasmanijā Kad
darba pārvalde saņem kādu strādnieku
pieprasījumu, tā izsauc attiecīgu
skaitu cilvēku un nolasa tiem
īsumā visus nākamā darba noteikumus
— kur un kas jāstrādā, kāda
paredzēta alga utt. Parasti lielākā
daļa uzaicināto klusēdami piekrīt,
bet dažs tomēr ari atsakās. Teorētiski
jau ikviens var darbu meklēt
arī patstāvīgi, bet praktiski tas gan
iespējams tikai ar labu draugu atbalstu,
jo nepieciešams sagādāt arī
dzīvokli, un bez tam bieži vajadzīgi
lielāki līdzekli braukšanai uz
attālākajām pilsētām.
^ Ieceļotāju vidū izplatīts uzskats,
ka no darba pārvaldes piedāvātās
vietas drī. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-11-16-09